FIFA Pasaules kauss

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.12</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1162</id>
    <revision>
      <id>4499962</id>
      <parentid>4497221</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:00:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4499962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50970" sha1="olmnnethxm4lacxdnde97luzj44iws9" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = FIFA Pasaules kauss
| aktuāla_sezona = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
| logo           = Fifa pasaules kauss.jpg
| pikseļi        = 160px
| apraksts       = FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = {{dat|1930}}
| moto           = 
| komandas       = 48 (finālturnīrā)&lt;br /&gt;206 (2026. gada kvalifikācijas turnīrā)
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} Pasaule
| čempions       = {{fb|ESP}}&lt;br /&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]; 2. tituls)
| čempions_visv  = {{fb|BRA}} (5 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup}}
}}

'''FIFA Pasaules kauss''', bieži vienkārši '''Pasaules kauss''', ir starptautisks [[futbols|futbola]] turnīrs, ko organizē [[FIFA]] un tajā piedalās [[nacionālās futbola izlases]]. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīja savu trešo titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) ilgst gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada finālturnīrā]] kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalījās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 48 komandas, kas piecas ar pusi nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no 22 notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kam seko [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], divreiz titulu ir ieguvušas [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlase, bet pa reizei [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]] uzvarēja Brazīlija). [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas [[Dienvidamerika]]s komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat [[olimpiskās spēles]].{{nepieciešama atsauce}} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html |title=2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final |language=en |date={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029130051/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms kausa ===
Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] starp [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]]. Tajā piedalījas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu [[olimpiskie sporta veidi|olimpisko sporta veidu]] kļuva sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajām spēlēm]]. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas Futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota [[FIFA|Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja]]s izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''[[West Auckland]]'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam &quot;Pasaules amatieru futbola čempionāta&quot; nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajā turnīrā]] uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]], bet [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]. gadā — [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]. [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. FIFA un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=8229/news/newsid=92851.html Olimpiskā odiseja tiktāl (1. daļa: 1908—1964)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802014823/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament%3D512/edition%3D8229/news/newsid%3D92851.html |date={{dat|2009|08|02||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]. gadā Urugvajā.

=== Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:Estadio Centenario (vista aérea).jpg|thumbnail|''[[Estadio Centenario]]'', pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta]]
Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, {{dat|1928|5|28||bez}} FIFA kongresā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html | title= History of FIFA – The first FIFA World Cup | work= FIFA.com | publisher= Fédération Internationale de Football Association | accessdate= 12 July 2014 | archive-date= {{dat|2015|04|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html |date={{dat|2015|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlase]], kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši [[Urugvaja|Urugvajā]].

[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Pirmajā pasaules kausā]] Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no [[Dienvidamerika]]s, četras no [[Eiropa]]s un divas no [[Ziemeļamerika]]s. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. {{dat|1930|7|13||bez}} vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — [[Francijas futbola izlase|Francija]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] (4:1) un [[ASV futbola izlase|ASV]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lisjēns Lorāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Džons F|last=Molinaro | title=Lisjēns Lorēns: Pasaules Kausa pirmais vārtu guvējs {{en ikona}}|work=CBC| url=http://www.cbc.ca/sports/worldcup2006/history/events/laurent_lucien.html| accessdate=05.06.2007.}}&lt;/ref&gt; Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās {{nobr|93 000}} skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.&lt;ref name=&quot;origin&quot;&gt;[http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf FIFA Pasaules Kausa rašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924002357/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} (PDF), FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]. un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. gada turnīros, kas notika [[Eiropa|Eiropā]], ieradās tikai divas izlases no [[Dienvidamerika]]s (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.

=== Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:World cup appearances 2014.png|thumbnail|Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā]]
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss]], kas norisinājās [[Brazīlija|Brazīlijā]], bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]].

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja [[Trešais reihs|Trešajam reiham]], bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās [[Indijas futbola izlase|Indija]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: [[ASV futbola izlase|ASV izlase]] (pusfināls 1930. gadā), [[Kubas futbola izlase|Kubas izlase]] 
(ceturtdaļfināls 1938. gadā), [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejas izlase]] (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlase]] (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

=== Paplašināšana līdz 32 izlasēm ===
[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition Rekorddaudzums - 204 komandas piedalās kvalifikācijas turnīrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117123621/http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada kvalifikācijas turnīram]] pieteicās 210 izlases, tomēr [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] un [[Indonēzijas futbola izlase|Indonēzija]] tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

=== Paplašināšana līdz 48 izlasēm ===
2013. gada oktobrī FIFA prezidents [[Zeps Blaters]] apsolīja [[Karību Futbola savienība]]i drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/04102016-fifa_prezidents_piedava_pasaules_kausu_pa|title=FIFA prezidents piedāvā Pasaules kausu paplašināt līdz 48 izlasēm |date={{dat|2016|10|4||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|1|10||bez}} FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Sākotnēji bija paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/10012017-fifa_pasaules_kausa_komandu_skaitu_lidz_4|title=FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina līdz 48 |date={{dat|2017|1|10||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026 |language=en |date={{dat|2017|1|10||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211213938/https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2023. gada martā FIFA apstiprināja formātu ar 12 grupām pa četrām komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37637154/2026-world-cup-record-104-matches-12-groups-4-teams-fifa|title=2026 World Cup will have record 104 matches with 12 groups of 4 teams - FIFA|date={{dat|2023|3|14||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2026|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trofeja ==
No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html Žila Rimē trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114431/http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html |date={{dat|2013|03|18||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[centimetrs|cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html FIFA Īpašumi - Trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104165903/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

== Balvas ==

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Awards|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;

* Balva &quot;Zelta futbola zābaks&quot; labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Final|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;
* Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Conheça o Passado para Entender o Futuro|url=https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=casasdeapostas365.com|archive-date=2022. gada 9. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809084255/https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/}}&lt;/ref&gt;
* Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kahn named top keeper|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/germany/newsid_2075000/2075695.stm|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=news.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;
* Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World Player of the Year - Winners|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=rsssf.com|archive-date=2018. gada 23. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023121239/http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html}}&lt;/ref&gt;
* FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
* Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
* Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

== Formāts ==
=== Kvalifikācijas turnīrs ===
Kopš otrā Pasaules kausa [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html | title=FIFA Pasaules kausa kvalifikācija: Dīvainā un brīnišķīgā atrastais apvienojums {{en ikona}} | work=FIFA | date=23.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=08.12.2013 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html |date=08.12.2013 }}&lt;/ref&gt; Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju [[lobijs]]. 
 
Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= | title=2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija {{en ikona}} | work=ESPN | date=26.11.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=16.12.2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20081216151218/http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= }}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html | title=1938. gada FIFA Pasaules kauss Francijā - Kvalifikācija | work=FIFA | date=27.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=28.12.2007 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition%3D5/preliminaries/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html |date=28.12.2007 }}&lt;/ref&gt; rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada kausu]] arī čempioniem ir jākvalificējas. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada čempioni]], kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

=== Finālturnīrs ===
Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 48 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas 12 grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek &quot;izsētas&quot; (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]]. Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausu]] ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām [[Eiropa]]s vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/4356050.stm |title=Anglija izsēta 2006. gada Pasaules kausā {{en ikona}} |work=BBC |date=06.12.2005.}}&lt;/ref&gt;

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Tam kvalificējas arī astoņas labākās trešo vietu ieguvušās izlases pēc grupu turnīra rezultātiem. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada]] par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Vienāda punktu skaita gadījumā, sākot ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīru]], nākamais kritēris ir savstarpējo spēļu rezultāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=Regulations for the
FIFA World Cup 2026|publisher=[[FIFA]] |access-date=2026-06-07}}&lt;/ref&gt; Pirms tam sākumā skatījās kopējo vārtu starpību.

Izslēgšanas turnīrā komandas vienā savstarpējā spēlē noskaidro uzvarētāju. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Kopš 2026. gada izslēgšanas spēles sākas ar sešpadsmitdaļfinālu kārtu. Tam seko astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.&lt;ref name=&quot;FIFAformat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf | title=FIFA Pasaules kausu finālu formāti no 1930. līdz 2010. gadam | work=FIFA.com | format=PDF | access-date={{dat|2008|06|11||bez}} | archive-date={{dat|2014|04|06||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140406215022/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140630075058/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf |date={{dat|2014|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalsts izvēle ==
Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no [[Dienvidamerika]]s uz [[Eiropa|Eiropu]] (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmo Pasaules kausu]] [[Urugvaja|Urugvajā]] ļāva tajā piedalīties tikai četrām [[Eiropa]]s komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632201.stm |title=Urugvaja 1930 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=11.04.2002.}}&lt;/ref&gt; Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada kausu]]) [[Francija|Francijā]] bija strīdīgs, jo [[Amerika (kontinents)|Amerikas]] komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] boikotēja turnīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632206.stm |title=Francija 1938 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=17.04.2002.}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada kausu]], lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadam]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada kauss]], kuru rīkoja [[Korejas Republika|Dienvidkoreja]] un [[Japāna]], bija pirmais, kas norisinājās [[Āzija|Āzijā]], kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ |title=Āzija kļūst par Pasaules kausa centru {{en ikona}} |date=03.06.2002. |publisher=CNN |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.04.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130401144059/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ }}&lt;/ref&gt; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika]] kļuva par pirmo [[Āfrika]]s valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausu]] rīkos [[Brazīlija]] un tas būs pirmais [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/7068848.stm |title=Brazīlija rīkos 2014. gada Pasaules kausu {{en ikona}} |date=10.10.2007. |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt; kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus [[Eiropa]]s.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem &quot;Rīkošanas Līgumu&quot; no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar [[Vācija]]s uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada turnīra]] rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid=625122.html#rotation+ends+2018 |title=Rotācija beigsies 2018. gadā {{en ikona}} |publisher=FIFA.com |date=10.10.2007. |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.11.2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 |date=01.11.2007 }}&lt;/ref&gt; Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai [[Brazīlija]].

== Rezultāti ==
=== Pasaules kausu kopsavilkumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%; width: 100%; text-align: center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:5%;&quot;|Gads
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:12%;&quot;|Mājinieki
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;27&quot;|
!colspan=3|Fināls
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;27&quot;|
!colspan=3|Spēle par bronzu
!width=1% rowspan=27 style=&quot;background: #ffffff&quot;|
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|1930 &lt;br /&gt; ''[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Urugvaja}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|'''4:2'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|USA|1912}}
|{{refn|Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.|group=n}}
|{{fb-big|Dienvidslāvija|karaliste}}
|13
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1934 &lt;br /&gt; ''[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija|1861}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''2:1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|GER|empire}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|Austrija}}
|16
|-
|1938 &lt;br /&gt; ''[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''4:2'''
|{{fb-big|HUN|1940}}
|{{fb-big|BRA|1889}}
|'''4:2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|16/15
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1950 &lt;br /&gt; ''[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|
|{{fb-big|BRA|1889}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|
|{{fb-big|ESP|1945}}
|16/13
|-
|1954 &lt;br /&gt; ''[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Šveice}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''3:2'''
|{{fb-big|HUN|1949}}
|{{fb-big|Austrija}}
|'''3:1'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1958 &lt;br /&gt; ''[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Zviedrija}}
|'''{{fb-big|BRA|1889}}'''
|'''5:2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''6:3'''
|{{fb-big|FRG}}
|16
|-
|1962 &lt;br /&gt; ''[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Čīle}}
|'''{{fb-big|BRA|1960}}'''
|'''3:1'''
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|CHI}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|YUG}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1966 &lt;br /&gt; ''[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Anglija}}
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|'''4:2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|POR}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|URS|1955}}
|16
|-
|1970 &lt;br /&gt; ''[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|BRA|1968}}'''
|'''4:1'''
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|FRG}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1974 &lt;br /&gt; ''[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Rietumvācija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''2:1'''
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''1:0'''
|{{fb-big|BRA|1968}}
|16
|-
|1978 &lt;br /&gt; ''[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Argentīna}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|BRA|1968}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|ITA}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1982 &lt;br /&gt; ''[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Spānija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''3:1'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|FRA}}
|24
|-
|1986 &lt;br /&gt; ''[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:2'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4:2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|BEL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1990 &lt;br /&gt; ''[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''1:0'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ITA}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|ENG}}
|24
|-
|1994 &lt;br /&gt; ''[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|ASV}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''0:0'''&lt;br /&gt;(3:2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|'''4:0'''
|{{fb-big|BUL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1998 &lt;br /&gt; ''[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|'''3:0'''
|{{fb-big|BRA}}
|{{fb-big|CRO}}
|'''2:1'''
|{{fb-big|NED}}
|32
|-
|2002 &lt;br /&gt; ''[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidkoreja}}&lt;br /&gt;{{karogs|Japāna}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''2;0'''
|{{fb-big|GER}}
|{{fb-big|TUR}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|KOR}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2006 &lt;br /&gt; ''[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Vācija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''1:1'''&lt;br /&gt;(5:3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3:1'''
|{{fb-big|POR}}
|32
|-
|2010 &lt;br /&gt; ''[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidāfrika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1:0'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3:2'''
|{{fb-big|URU}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2014 &lt;br /&gt; ''[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|{{fb-big|GER}}
|'''1:0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|{{fb-big|NED}}
|'''3:0'''
|{{fb-big|BRA}}
|32
|-
|2018 &lt;br /&gt; ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Krievija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4:2'''
|{{fb-big|CRO}}
|'''{{fb-big|BEL}}'''
|'''2:0'''
|{{fb-big|ENG}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2022 &lt;br /&gt; ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Katara}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3:3'''&lt;br /&gt;(4:2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|'''{{fb-big|CRO}}'''
|'''2:1'''
|{{fb-big|MAR}}
|32
|- 
|2026 &lt;br /&gt; ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Kanāda}}&lt;br/&gt;{{karogs|ASV}}&lt;br/&gt;{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1:0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ENG}}
|'''6:4'''
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|48
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2030 &lt;br /&gt; ''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Maroka}}&lt;br/&gt;{{karogs|Portugāle}}&lt;br/&gt;{{karogs|Spānija}}{{refn|Atklāšanas spēļu rīkotāji par godu simtgadei:&lt;br /&gt;{{flag|Argentīna}}&lt;br /&gt;{{flag|Paragvaja}}&lt;br /&gt;{{flag|Urugvaja}}|group=n|name=hosts2030}}
|
|
|
|
|
|
|48
|- 
|2034 &lt;br /&gt; ''[[2034. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Saūda Arābija}}
|
|
|
|
|
|
|48
|}

;Piezīmes:
{{reflist|group=n}}

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Izlase
!1. vieta
!2. vieta
!3. vieta
|-
|{{Fb|Brazīlija}}
|5 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]])
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]])
|-
|{{Fb|Vācija}}
|4 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|4 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|-
|{{Fb|Itālija}}
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])
|2 ([[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|1 ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
|-
|{{Fb|Argentīna}}
|3 ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|4 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]; [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
|
|-
|{{Fb|Francija}}
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|2 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]])
|-
|{{Fb|Urugvaja}}
|2 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]])
|
|
|-
|{{Fb|Spānija}}
|2 ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]; [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
|
|
|-
|{{Fb|Anglija}}
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|
|1 ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
|-
|{{Fb|Nīderlande}}
|
|3 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|1 ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|-
|{{Fb|Čehoslovākija}}
|
|2 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|
|-
|{{Fb|Ungārija}}
|
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|
|-
|{{Fb|Horvātija}}
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|-
|{{Fb|Zviedrija}}
|
|1 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|-
|{{Fb|Polija}}
|
|
|2 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
|-
|{{Fb|Turcija}}
|
|
|1 ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|-
|{{Fb|Čīle}}
|
|
|1 ([[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|-
|{{Fb|Austrija}}
|
|
|1 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|-
|{{Fb|Portugāle}}
|
|
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|-
|{{Fb|ASV}}
|
|
|1 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]])[Pusfinālisti]
|-
|{{Fb|BEL}}
|
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|}

== Rekordi un statistika ==
* Lielākās uzvaras: [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] 9:0 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]), [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] — [[Kongo DR futbola izlase|Zaira]] 9:0 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]), [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Salvadoras futbola izlase|Salvadora]] 10:1 ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
* Ātrākie vārti: [[Hakans Šikirs]], 11. sekunde, [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] - [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
* Visvairāk dalības reižu finālturnīros (6 reizes komandas pieteikumā): [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Krištianu Ronaldu]] ([[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Giljermo Očoa]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
* Visvairāk spēļu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]) — 34
* Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Kilians Mbapē]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 22; [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 21; [[Miroslavs Kloze]] ([[Vācijas futbola izlase|Vācija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) — 16
* Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]) — 13
* Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] ([[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]), pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], vecums — 42 gadi, 39 dienas

== Latvijas dalība Pasaules kausos ==
{{pamatraksts|Latvijas futbola izlase}}
[[Latvijas futbola izlase|Latvija]] pirmoreiz piedalījās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijai]] un uz finālturnīru netika.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/38q.html 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/94q.html 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]]. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/98q.html 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Par ceļazīmēm uz [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2002q.html 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]], [[Krievijas futbola izlase|Krievija]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]], [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2006q.html 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] cīnījās ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tādu izlozes dāvanu jāmēģina izmantot | publisher = eSports.lv | date = 25.11.2007. | url = http://esports.lv/futbols/izlases/25112007-latvijai_loti_veiksmiga_izloze}}&lt;/ref&gt; Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas izlases pretinieki bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras izlases]]. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]], [[Turcijas futbola izlase|Turcija]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]] un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltārs]]. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada pasaules kausa kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Serbijas futbola izlase|Serbija]], [[Albānijas futbola izlase|Albānija]] un [[Andoras futbola izlase|Andora]].Latvija kvalifikācijas spēlēs vienu reizi uzvarēja Andoru, pa vienai reizei spēlēja neizšķirti pret Andoru un Albāniju, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 5 punktus, iegūstot 4. vietu grupā.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329022640/http://fifaworldcup.com/ |date={{dat|2007|03|29||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/worldcup/archive/ FIFA Pasaules kausu arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318083110/http://www.fifa.com/worldcup/archive/ |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} {{en ikona}}
* https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU|FIFA World Cup 2010 All Goals

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Vērtīgs raksts}}

[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss| ]]</text>
      <sha1>olmnnethxm4lacxdnde97luzj44iws9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toruņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4104</id>
    <revision>
      <id>4500119</id>
      <parentid>4435756</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ -veidne.....</comment>
      <origin>4500119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7065" sha1="srirmhtgzrcfdiiz6pjqw820v9epbrv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Toruņa
| official_name = ''Toruń''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{multiple image
| border = infobox
| total_width = 280
| image_style = border:1;
| perrow = 1/2/2/3
| image1 = Torun panorama zza Wisly 2 (cropped).jpg{{!}}Old Town seen from the Vistula with the tower of the Holy Spirit Church on the left and the Toruń Cathedral on the right
| image2 = Stare Miasto, Ratusz Staromiejski w Toruniu.jpg{{!}}Rynek Staromiejski (Old Town Market Square) with the City Hall and Holy Spirit Church
| image3 = Rynek Nowomiejski w Toruniu i kościół św. Jakuba.jpg{{!}}Rynek Nowomiejski (New Town Market Square)
| image4 = Torun ul. Szeroka od ul. Laziennej do Rynku.jpg{{!}}Szeroka Street
| image5 = Park Miejski na Bydgoskim Przedmieściu w Toruniu.jpg{{!}}Park Miejski (Municipal Park)
| image6 = Krzywa Wieza in Torun (5).jpg{{!}}Leaning Tower of Toruń
| image7 = Torun Dwor Artusa (1).jpg{{!}}Artus Court
| image8 = Toruń, Rynek Staromiejski (pomnik Kopernika) (3) (Ola Z.).JPG{{!}}Nicolaus Copernicus Monument
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = POL Toruń flag.svg
| image_shield = POL Toruń COA.svg
| pushpin_map = Poland#Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1233
| area_total_km2 = 115.72
| population_as_of = 2025
| population_total = 144000
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 53 
| latm = 02 
| lats = 00 
| latNS = N 
| longd = 18 
| longm = 37 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 30
| website = {{URL|http://www.torun.pl/}}
}}
{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = [[Toruņas viduslaiku pilsēta]]
| image       = 
| imagesize   = 
| caption     = 
| Country     = 
| Location    = 
| Type        = Kultūra
| Criteria    = ii, iv
| ID          = 835
| Link        = 
| Region      = Eiropa un Ziemeļamerika
| Coordinates = 
| Year        = 1997
| Session     = 
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =  | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| child      = 
| embedded   = 
}}
'''Toruņa''' ({{val|pl|Toruń}}), vēsturiskais vācu nosaukums '''Torna''' ({{val|de|Thorn}}), ir pilsēta [[Polija]]s centrālajā daļā, [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]]s centrs [[Visla]]s upes krastos, netālu no [[Drvenca]]s ietekas. Kopā ar [[Bidgošča|Bidgošču]] veido kopēju aglomerāciju.

Sena [[Hanza]]s pilsēta, labi saglabājusies [[gotika|gotiska]] [[Toruņas viduslaiku pilsēta|vecpilsēta ar aizsardzības mūriem]]. Pazīstama, kā [[Nikolajs Koperniks|Nikolaja Kopernika]] dzimtā pilsēta. Toruņā atrodas viena no labākajām universitātēm Polijā — Nikolaja Kopernika Universitāte, kura izveidota 1945. gadā ar Stefana Batorija Universitātes [[Viļņa|Viļņā]] un Jana Kazimira Universitātes [[Ļviva|Ļvivā]] mācībspēkiem. Pilsētas pievārtē atrodas [[radioobservatorija]] ar divām [[paraboliska antena|paraboliskajām antenām]] 32 un 15 metri diametrā.

== Vēsture ==
Toruņa bija neliela apmetne [[Helmno|Kulmas]] novadā, kad 1230. gadā [[Vācu ordenis]] šeit uzcēla Tornas pili un 1233. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta Toruņa kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru un iestājas [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].

Pēc ordenim katastrofālās [[Grunvaldes kauja]]s pilsētā 1411. gadā noslēdza [[Toruņas miera līgums|Toruņas miera līgumu]] starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]] no vienas puses un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] no otras puses. 1440. gadā Toruņa kopā ar [[Gdaņska|Gdaņsku]] (Dancigu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu), nodibināja [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas Konfederāciju]], kas 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]]. Sākās [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Vācu ordeni un Poliju. Kara rezultātā, pamatojoties uz 1466. gadā pilsētā noslēgto [[Otrais Toruņas miera līgums|Otro Toruņas miera līgumu]], pilsēta nokļuva Polijas sastāvā kā autonomās [[Karaļa Prūsija]]s centrs. 1501. gada 17. jūnijā pilsētā mira Polijas karalis [[Jans I Olbrahts]].

1724. gada 7. decmbrī Toruņā notika t. s. [[Toruņas tribunāls]] (''Tumult toruński'', ''Thorner Blutgericht''), kurā Polijas varas iestādes uz nāvi sodīja [[luterisms|luteriskajai]] baznīcai piederīgo pilsētas birģermeistaru un deviņus ievērojamus pilsoņus. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Pirmās dalīšanas]] 1793. gadā Toruņa nokļuva [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā, 1807. gadā [[Varšavas lielhercogiste]]s sastāvā, bet 1814. gadā atkal kļuva par Prūsijas daļu.

1871. gadā Toruņa, tāpat kā visa Prūsija kļuva par [[Vācijas Impērija]]s sastāvdaļu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Lielpolijas sacelšanās]] Toruņu iekļāva Polijas republikas sastāvā.

== Toruņa UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ==

1997. gadā Toruņu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Daudzās 14. un 15. gadsimta publiskās un privātās celtnes (arī Kopernika dzimtā māja) ir liecinieces Toruņas senajai varenībai.

== Cilvēki ==

Toruņā (Tornā) dzimuši:

* [[Nikolajs Koperniks]] (''Nicolaus Copernicus'', [[1473]] - [[1543]]) - astronoms
* [[Kazimežs Serockis]] (''Kazimierz Serocki'', [[1922]] - [[1981]]) - komponists
* [[Zamuels Tomass fon Zemmerings]] (''Samuel Thomas von Sömmering'', [[1755]] - [[1830]]) - ārsts

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Zespół_staromiejski_Torunia,_2018.jpg|Toruņas vecpilsēta
602945_Toruń_dzielnica_Starego_Miasta_z_kat._J._Chrzciciela_03.JPG|Toruņas vecpilsēta
Dzielnica_staromiejska_w_Toruniu_jpg.DSCN7296ps.jpg|Toruņas bazilika
Kwtorun.jpg|Toruņas Šķībais tornis
Torun_ratusz_corr.jpg|Toruņas Vecpilsētas rātsnams
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.polska.lv/info/centrs/lv/katalog/Informacija/Apskates_objekti/Polijas_pilsetas/2_4_11/Toruna/62 Toruņas vēsture (latviski, krieviski)]


{{Kujāvijas-Pomožes vojevodiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistes apriņķi]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]</text>
      <sha1>srirmhtgzrcfdiiz6pjqw820v9epbrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Torna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4107</id>
    <revision>
      <id>4500086</id>
      <parentid>13678</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:01:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4500086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" sha1="f6emjmaszg2cvoubntf7la578hfnztz" xml:space="preserve">'''Torna''' var būt:

* vēsturiskais Polijas pilsētas [[Toruņa]]s nosaukums;
* [[Bella Torna]];
* [[Laura Torna]].

{{disambig}}
{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>f6emjmaszg2cvoubntf7la578hfnztz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500118</id>
      <parentid>4500086</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:43:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4500118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="332" sha1="rjn2pqdzygtg4bayix7xi4igf014uth" xml:space="preserve">'''Torna''' var būt:

* vēsturiskais Polijas pilsētas [[Toruņa]]s nosaukums;
* [[Bella Torna]] (''Bella Thorne''; 1997) — amerikāņu aktrise un dziedātāja;
* [[Laura Torna]] (''Laura Thorn'', 2000) — luksemburgiešu dziedātāja un vokālā pasniedzēja.

{{Uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>rjn2pqdzygtg4bayix7xi4igf014uth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5184</id>
    <revision>
      <id>4500023</id>
      <parentid>4499031</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:15:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18933" sha1="cb19e9hg0me69z0gfk9u5abpfai5uym" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsētas un Pilsētciemi
!Novads
!Statuss
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
!2026
!Vidējais Skaits
|-
|[[Rīga]]
|Rīgas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Daugavpils]]
|Daugavpils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepāja]]
|Liepājas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jelgava]]
|Jelgavas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jūrmala]]
|Jūrmalas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ventspils]]
|Ventspils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rēzekne]]
|Rēzeknes Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiera]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jēkabpils]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ogre]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Tukums]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salaspils]]
|Salaspils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cēsis]]
|Cēsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sigulda]]
|Siguldas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Olaine]]
|Olaines Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kuldīga]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saldus]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Bauska]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Talsi]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dobele]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ludza]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Krāslava]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līvāni]]
|Līvānu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Gulbene]]
|Gulbenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Madona]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Alūksne]]
|Alūksnes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Limbaži]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizkraukle]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ādaži]]
|Ādažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saulkrasti]]
|Saulkrastu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ikšķile]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Balvi]]
|Balvu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Preiļi]]
|Preiļu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lielvārde]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Smiltene]]
|Smiltenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Iecava]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valka]]
|Valkas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Carnikava]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķekava]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizpute]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ulbroka]]
|Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ozolnieki]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baldone]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Grobiņa]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kandava]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salacgrīva]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kadaga]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vecumnieki]]
|Bauskas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrīveri]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kalnciems]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekule]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
[[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
|Ādažu/Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]]
[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
|Ādažu/Ropažu
Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Eleja]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Roja]]
|Talsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rūjiena]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļāni]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Brocēni]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiermuiža]]
|Valmieras Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrunda]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Stende]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vangaži]]
|Ropažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Varakļāni]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ilūkste]]
|Augšdaugavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
|Madonas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lubāna]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Auce]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunmārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunolaine]]
|Olaines Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķegums]]
|Oges Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekuļi]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piņķi]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dagda]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kārsava]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Inčukalns]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mālpils]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vaiņode]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ugāle]]
|Ventspils Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunjelgava]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viesīte]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Koknese]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aknīste]]
|Jēkabpils Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Zilupe]]
|Ludzas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Seda]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Strenči]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aloja]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Staicele]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ainaži]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līgatne]]
|Cēsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Durbe]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Subate]]
|Augšdaugavas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sabile]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mazsalaca]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cesvaine]]
|Madonas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valdemārpils]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļaka]]
|Balvu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piltene]]
|Ventspils Novds
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pāvilosta]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ape]]
|Smiltenes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>cb19e9hg0me69z0gfk9u5abpfai5uym</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500024</id>
      <parentid>4500023</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:16:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18933" sha1="syesp4v6gg4qosgeak66kg4sydul7tb" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsētas un Pilsētciemi
!Novads
!Statuss
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
!2026
!Vidējais Skaits
|-
|[[Rīga]]
|Rīgas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Daugavpils]]
|Daugavpils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepāja]]
|Liepājas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jelgava]]
|Jelgavas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jūrmala]]
|Jūrmalas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ventspils]]
|Ventspils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rēzekne]]
|Rēzeknes Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiera]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jēkabpils]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ogre]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Tukums]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salaspils]]
|Salaspils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cēsis]]
|Cēsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sigulda]]
|Siguldas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Olaine]]
|Olaines Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kuldīga]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saldus]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Bauska]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Talsi]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dobele]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ludza]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Krāslava]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līvāni]]
|Līvānu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Gulbene]]
|Gulbenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Madona]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Alūksne]]
|Alūksnes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Limbaži]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizkraukle]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ādaži]]
|Ādažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saulkrasti]]
|Saulkrastu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ikšķile]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Balvi]]
|Balvu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Preiļi]]
|Preiļu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lielvārde]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Smiltene]]
|Smiltenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Iecava]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valka]]
|Valkas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Carnikava]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķekava]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizpute]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ulbroka]]
|Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ozolnieki]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baldone]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Grobiņa]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kandava]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salacgrīva]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kadaga]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vecumnieki]]
|Bauskas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrīveri]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kalnciems]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekule]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
[[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
|Ādažu/Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]]
[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
|Ropažu/Ādažu
Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Eleja]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Roja]]
|Talsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rūjiena]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļāni]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Brocēni]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiermuiža]]
|Valmieras Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrunda]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Stende]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vangaži]]
|Ropažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Varakļāni]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ilūkste]]
|Augšdaugavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
|Madonas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lubāna]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Auce]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunmārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunolaine]]
|Olaines Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķegums]]
|Oges Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekuļi]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piņķi]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dagda]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kārsava]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Inčukalns]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mālpils]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vaiņode]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ugāle]]
|Ventspils Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunjelgava]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viesīte]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Koknese]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aknīste]]
|Jēkabpils Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Zilupe]]
|Ludzas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Seda]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Strenči]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aloja]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Staicele]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ainaži]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līgatne]]
|Cēsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Durbe]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Subate]]
|Augšdaugavas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sabile]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mazsalaca]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cesvaine]]
|Madonas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valdemārpils]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļaka]]
|Balvu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piltene]]
|Ventspils Novds
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pāvilosta]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ape]]
|Smiltenes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>syesp4v6gg4qosgeak66kg4sydul7tb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500025</id>
      <parentid>4500024</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:18:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19008" sha1="ccp2lhv1e7c5bmqwc7i7fbhjn7z4t4t" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsētas un Pilsētciemi
!Novads
!Statuss
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
!2026
!Vidējais Skaits
|-
|[[Rīga]]
|Rīgas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Daugavpils]]
|Daugavpils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepāja]]
|Liepājas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jelgava]]
|Jelgavas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jūrmala]]
|Jūrmalas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ventspils]]
|Ventspils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rēzekne]]
|Rēzeknes Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiera]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jēkabpils]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ogre]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Tukums]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salaspils]]
|Salaspils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cēsis]]
|Cēsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sigulda]]
|Siguldas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Olaine]]
|Olaines Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kuldīga]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saldus]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Bauska]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Talsi]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dobele]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ludza]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Krāslava]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līvāni]]
|Līvānu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Gulbene]]
|Gulbenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Madona]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Alūksne]]
|Alūksnes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Limbaži]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizkraukle]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ādaži]]
|Ādažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saulkrasti]]
|Saulkrastu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ikšķile]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Balvi]]
|Balvu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Preiļi]]
|Preiļu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lielvārde]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Smiltene]]
|Smiltenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Iecava]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valka]]
|Valkas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Carnikava]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķekava]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizpute]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ulbroka]]
|Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ozolnieki]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baldone]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Grobiņa]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kandava]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salacgrīva]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kadaga]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pļaviņas]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vecumnieki]]
|Bauskas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrīveri]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kalnciems]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekule]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
[[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
|Ādažu/Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]]
[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
|Ropažu/Ādažu
Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Eleja]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Roja]]
|Talsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rūjiena]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļāni]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Brocēni]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiermuiža]]
|Valmieras Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrunda]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Stende]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vangaži]]
|Ropažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Varakļāni]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ilūkste]]
|Augšdaugavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
|Madonas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lubāna]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Auce]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunmārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunolaine]]
|Olaines Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķegums]]
|Oges Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekuļi]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piņķi]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dagda]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kārsava]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Inčukalns]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mālpils]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vaiņode]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ugāle]]
|Ventspils Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunjelgava]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viesīte]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Koknese]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aknīste]]
|Jēkabpils Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Zilupe]]
|Ludzas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Seda]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Strenči]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aloja]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Staicele]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ainaži]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līgatne]]
|Cēsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Durbe]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Subate]]
|Augšdaugavas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sabile]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mazsalaca]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cesvaine]]
|Madonas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valdemārpils]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļaka]]
|Balvu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piltene]]
|Ventspils Novds
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pāvilosta]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ape]]
|Smiltenes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>ccp2lhv1e7c5bmqwc7i7fbhjn7z4t4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500027</id>
      <parentid>4500025</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:22:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19043" sha1="byz1dwwl4tv86sekybtka0gayapd9te" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 23 [[Pilsētciemats|pilsētciemi]],10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsētas un Pilsētciemi
!Novads
!Statuss
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
!2026
!Vidējais Skaits
|-
|[[Rīga]]
|Rīgas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Daugavpils]]
|Daugavpils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepāja]]
|Liepājas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jelgava]]
|Jelgavas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jūrmala]]
|Jūrmalas Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ventspils]]
|Ventspils Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rēzekne]]
|Rēzeknes Valstspilsēta
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiera]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jēkabpils]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ogre]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Tukums]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salaspils]]
|Salaspils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cēsis]]
|Cēsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sigulda]]
|Siguldas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Olaine]]
|Olaines Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kuldīga]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saldus]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Bauska]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Talsi]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dobele]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ludza]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Krāslava]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līvāni]]
|Līvānu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Gulbene]]
|Gulbenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Madona]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Alūksne]]
|Alūksnes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Limbaži]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizkraukle]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ādaži]]
|Ādažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Saulkrasti]]
|Saulkrastu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ikšķile]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Balvi]]
|Balvu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Preiļi]]
|Preiļu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lielvārde]]
|Ogres Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Smiltene]]
|Smiltenes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Iecava]]
|Bauskas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valka]]
|Valkas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Carnikava]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķekava]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aizpute]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ulbroka]]
|Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ozolnieki]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baldone]]
|Ķekavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Grobiņa]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kandava]]
|Tukuma Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Salacgrīva]]
|Limbažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kadaga]]
|Ādažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pļaviņas]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vecumnieki]]
|Bauskas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrīveri]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kalnciems]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekule]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
[[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
|Ādažu/Ropažu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]]
[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
|Ropažu/Ādažu
Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Eleja]]
|Jelgavas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Roja]]
|Talsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Rūjiena]]
|Valmieras Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļāni]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Brocēni]]
|Saldus Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valmiermuiža]]
|Valmieras Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Skrunda]]
|Kuldīgas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Stende]]
|Talsu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vangaži]]
|Ropažu Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Varakļāni]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ilūkste]]
|Augšdaugavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
|Madonas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Lubāna]]
|Madonas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Auce]]
|Dobeles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
|Rēzeknes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunmārupe]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunolaine]]
|Olaines Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ķegums]]
|Oges Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Priekuļi]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
|Cēsu Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piņķi]]
|Mārupes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Dagda]]
|Krāslavas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Kārsava]]
|Ludzas Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Inčukalns]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mālpils]]
|Siguldas Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Vaiņode]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ugāle]]
|Ventspils Novads
|Pilsētciems
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Jaunjelgava]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viesīte]]
|Jēkabpils Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Koknese]]
|Aizkraukles Novads
|Pilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aknīste]]
|Jēkabpils Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Zilupe]]
|Ludzas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Seda]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Strenči]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Aloja]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Staicele]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ainaži]]
|Limbažu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Līgatne]]
|Cēsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Durbe]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Subate]]
|Augšdaugavas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Sabile]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Mazsalaca]]
|Valmieras Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Cesvaine]]
|Madonas Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Valdemārpils]]
|Talsu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Viļaka]]
|Balvu Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Piltene]]
|Ventspils Novds
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Pāvilosta]]
|Dienvidkurzemes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|[[Ape]]
|Smiltenes Novads
|Mazpilsēta
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>byz1dwwl4tv86sekybtka0gayapd9te</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500030</id>
      <parentid>4500027</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>Atcelu pēdējās izmaiņas. Pirmkārt, iekļauta informācija par pilsētciemiem (vai tāds iedalījums vispār eksistē?), kas neattiecas uz rakstu. Otrkārt, izņemta būtiska esošā informācija</comment>
      <origin>4500030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24410" sha1="7gzzrb6n12ntsk8n9epqr311n65x8gm" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pilsēta{{efn|name=P|Treknrakstā valstspilsētas}}
! Ģerbonis
! Statusa&lt;br /&gt;piešķiršanas gads{{efn|name=GP|Treknrakstā un slīprakstā pilsētas, kuras ieguva pilsētas statusu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī}}
! data-sort-type=&quot;number&quot;|Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits ({{#invoke:WikidataIB|formatDate|{{#invoke:wd|qualifier|raw|best|Q1773|P1082|P585}}|df=y}}) {{#invoke:wd|references|Q1773|P1082|{{#invoke:wd|property|raw|best|Q1773|P1082}}}}
! Admin. iedalījuma&lt;br /&gt;vienība
|-
| [[Ādaži]]  ||  &lt;center&gt;''Nav''&lt;/center&gt;  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q336006|P1082}} || [[Ādažu novads]]
|-
| [[Ainaži]]  ||  [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q405931|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Aizkraukle]]  ||  [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q411715|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Aizpute]]  ||  [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q411723|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Aknīste]]  ||  [[Attēls:Akniste COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q420333|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Aloja]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659019|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Alūksne]]  ||  [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q291333|P1082}} || [[Alūksnes novads]]
|-
| [[Ape]]  ||  [[Attēls:Ape COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q618119|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Auce]]  ||  [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]]  ||  1924. gads  || {{#invoke:wd|property|Q758578|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Baldone]]  ||  [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q789351|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757043|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Balvi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q218402|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Bauska]]  ||  [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1609. gads'''''   || {{#invoke:wd|property|Q498256|P1082}} || [[Bauskas novads]]
|-
| [[Brocēni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840836|P1082}} || [[Saldus novads]]
&lt;!-- |-
| [[Carnikava]]  ||  &lt;center&gt;''Nav''&lt;/center&gt;  ||  2026. gads  || {{#invoke:wd|property|Q1044023|P1082}} || [[Ādažu novads]] --&gt;
|-
| [[Cēsis]]  ||  [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q107582|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Cesvaine]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757050|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Dagda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757101|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| '''[[Daugavpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]]  ||  '''1582. gads'''  || {{#invoke:wd|property|Q80021|P1082}} || [[Daugavpils valstspilsēta]]   
|-
| [[Dobele]]  ||  [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q729447|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Durbe]]  ||  [[Attēls:Durbe COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1893. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q840801|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Grobiņa]]  ||  [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1695. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q757049|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Gulbene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753010|P1082}} || [[Gulbenes novads]]
|-
| [[Iecava]]  ||  [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2021. gads  || {{#invoke:wd|property|Q1023764|P1082}} ||  [[Bauskas novads]]
|-
| [[Ikšķile]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753029|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ilūkste]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q580373|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Jaunjelgava]]  ||  [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1647. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q835771|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| '''[[Jēkabpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1670. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q191120|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]        
|-
| '''[[Jelgava]]'''  ||  [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]]  ||  '''''1573. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q179830|P1082}} || [[Jelgavas valstspilsēta]]
|-
| '''[[Jūrmala]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]]  ||  1959. gads  || {{#invoke:wd|property|Q178382|P1082}} || [[Jūrmalas valstspilsēta]]
|-
| [[Kandava]]  ||  [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q849152|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Kārsava]]  ||  [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849147|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Koknese]]  ||  [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]]  ||  1277. gads &lt;br&gt; &lt;small&gt;(2021. gads – atkārtoti)&lt;/small&gt;  || {{#invoke:wd|property|Q504681|P1082}} ||  [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Krāslava]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]]  ||  1923. gads  || {{#invoke:wd|property|Q638592|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| [[Kuldīga]]  ||  [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q155281|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Ķegums]]  ||  [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344621|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ķekava]]  ||  [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344608|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Lielvārde]]  ||  [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q597346|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| '''[[Liepāja]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]]  ||  '''''1625. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q167668|P1082}} || [[Liepājas valstspilsēta]]      
|-
| [[Līgatne]]  ||  [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q853761|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Limbaži]]  ||  [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1385. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q166684|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Līvāni]]  ||  [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849156|P1082}} || [[Līvānu novads]]
|-
| [[Lubāna]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844477|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Ludza]]  ||  [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1777. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744259|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Madona]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q586048|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Mazsalaca]]  ||  [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844468|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Mārupe]]  ||  [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q987175|P1082}} || [[Mārupes novads]]
|-
| '''[[Ogre]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q731915|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Olaine]]  ||  [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q249715|P1082}} || [[Olaines novads]]
|-
| [[Pāvilosta]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840717|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Piltene]]  ||  [[Attēls:Piltene COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1557. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q838491|P1082}} || [[Ventspils novads]]
|-
| [[Pļaviņas]]  ||  [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]]  ||  1927. gads  || {{#invoke:wd|property|Q567747|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Preiļi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q858476|P1082}} || [[Preiļu novads]]
|-
| [[Priekule]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q908683|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| '''[[Rēzekne]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]]  ||  '''''1773. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q180379|P1082}} || [[Rēzeknes valstspilsēta]]      
|-
| '''[[Rīga]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]]  ||  '''''1225. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q1773|P1082}} || [[Rīgas valstspilsēta]]
|-
| [[Rūjiena]]  ||  [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q765976|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sabile]]  ||  [[Attēls:Sabile COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q650475|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Salacgrīva]]  ||  [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659665|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Salaspils]]  ||  [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q732986|P1082}} || [[Salaspils novads]]
|-
| [[Saldus]]  ||  [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744247|P1082}} || [[Saldus novads]]
|-
| [[Saulkrasti]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840823|P1082}} || [[Saulkrastu novads]]
|-
| [[Seda]]  ||  [[Attēls:Seda COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q578527|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sigulda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q465698|P1082}} || [[Siguldas novads]]
|-
| [[Skrunda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]]  ||  1996. gads  || {{#invoke:wd|property|Q267871|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Smiltene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840806|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Staicele]]  ||  [[Attēls:Staicele COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844464|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Stende]]  ||  [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q909654|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Strenči]]  ||  [[Attēls:Strenci COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q851399|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Subate]]  ||  [[Attēls:Subate COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q60044|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Talsi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q520405|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Tukums]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]]  ||  '''''1795. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q636935|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Valdemārpils]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q846341|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Valka]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]]  ||  '''''1584. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q323774|P1082}} || [[Valkas novads]]
|-
| '''[[Valmiera]]'''  ||  [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q108037|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Vangaži]]  ||  [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849832|P1082}} || [[Ropažu novads]]
|-
| [[Varakļāni]]  ||  [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849141|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| '''[[Ventspils]]'''  ||  [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q104036|P1082}} || [[Ventspils valstspilsēta]]
|-
| [[Viesīte]]  ||  [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q641220|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Viļaka]]  ||  [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  1945. gads  || {{#invoke:wd|property|Q26441|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Viļāni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q836513|P1082}} || [[Rēzeknes novads]]
|-
| [[Zilupe]]  ||  [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|25px]]  ||  1931. gads  || {{#invoke:wd|property|Q203375|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>7gzzrb6n12ntsk8n9epqr311n65x8gm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trīspadsmitgadu karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5557</id>
    <revision>
      <id>4500135</id>
      <parentid>4302634</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4379" sha1="78lpzdhigrcntrvobcyiaybn7r3g7e7" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Trīspadsmitgadu karš
| date        = 1454—1466
| image       = [[Attēls:Bitwapodchojnicami.jpg|300px|[[Konicas kauja (1454)]], 1454]]
| place       = [[Prūsija]], [[Baltijas jūra]]
| territory   = 
| result      = [[Otrais Tornas līgums]]&lt;br /&gt;[[Prūsija]]s rietumdaļu ([[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsiju]]) pakļāva [[Polija]]s karalim&lt;br /&gt;[[Vācu ordenis]] atzina sevi par Polijas vasali
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{Flagicon image|Flag of Prussia (1466-1772).svg}} [[Prūsijas Konfederācija]]&lt;br /&gt;{{Flagicon image|Flag of the Kingdom of Poland.svg|border=no}} [[Polija]]
| combatant2  = {{Flagicon image|Flag of the State of the Teutonic Order.svg}} [[Vācu ordenis]]&lt;br /&gt;{{Flagicon image|Flag of Denmark (state).svg|border=no}} [[Dānija]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihs II]] (Brandenburga)&lt;br /&gt;{{Flagicon image|Flag of the Kingdom of Poland.svg|border=no}} [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs IV]] (Polija)
| commander2  = [[Ludvigs fon Erlihshauzens]] (Ordenis)
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 
| strength2   = 
| strength3   = 
| casualties1 = 
| casualties2 = 
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}
'''Trīspadsmitgadu karš''' ({{val|de|Dreizehnjähriger Krieg}}; {{val|pl|Wojna trzynastoletnia}}), saukts arī par '''Pilsētu karu''', bija bruņots konflikts no 1454. gada līdz 1466. gadam, iesākumā starp [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas Konfederāciju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsti, vēlākajā gaitā starp [[Polija|Poliju]] un Vācu ordeni. Kara rezultātā Polija ieguva pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, bet Vācu ordeņa valsts atzina sevi par Polijas [[vasalis|vasali]].

== Stāvoklis pirms kara ==
15. gadsimtā [[Prūsija]]s pilsētas strauji auga, bet to politiskā ietekme bija niecīga, jo visa [[politiskā vara]] bija Vācu ordeņa rokās.

1440. gada 21. februārī Prūsijas pilsētu pārstāvji nodibināja [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas Konfederāciju]]. Galvenās pilsētas šajā organizācijā bija Danciga ([[Gdaņska]]), Elbinga ([[Elblonga]]) un Torna ([[Toruņa]]). Gandrīz uzreiz sākās politiskas nesaskaņas ar Vācu ordeņa [[lielmestrs|lielmestru]].

1452. gadā Prūsijas Konfederācija lūdza [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihu III]] būt par vidutāju konfliktā ar Vācu ordeni. 1453. gada 5. decembrī ķeizars aizliedza konfederāciju un pavēlēja paklausību Vācu ordenim. Šajā situācijā konfederāti lūdza atbalstu Polijas karalim [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiram IV]], kurš atbalstu apstiprināja.

1454. gada 4. februārī Prūsijas Konfederācija nosūtīja formālu nepakļaušanās dokumentu lielmestram [[Ludvigs fon Erlihshauzens|Ludvigam fon Erlihshauzenam]].
[[Attēls:Polish Knights 1447-1492.PNG|thumb|Poļu karavīri 1447.-1492. gadā]]

== Kara gaita ==
{{nepilnīgs}}

=== Kara sākums ===
6. februārī sākās Prūsijas pilsētu sacelšanās, un drīz gandrīz visa Prūsija (izņemot [[Malborka
|Marienburgas]], Štūmas (''Stuhm'' jeb ''Sztum'') un Marienverderas (''Marienwerder'' jeb ''Kwidzyn'') pilis) bija sacelšanās dalībnieku rokās. Lielāko daļu no ieņemtajām pilīm tūlīt arī sagrāva.

1454. gada 10. februārī konfederāti sūtīja oficiālu delegāciju uz Polijas galvaspilsētu [[Krakova|Krakovu]], lai lūgtu Polijas karali Kazimiru IV iekļaut Prūsiju Polijas sastāvā. 1454. gada 6. martā karalis deklarēja Prūsiju par Polijas sastāvdaļu, apstiprinot plašas pilsētu tiesības. Polija izsūtīja oficiālu kara pieteikumu ordenim, kurš bija atpakaļejoši datēts ar 22. februāri.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20091123160644/http://dziedzictwo.polska.pl/katalog/slide,Przysiega_Stanow_Pruskich_zlozona_Kazimierzowi_Jagiellonczykowi_dnia_15_IV_1454_r,pid,110296,gid,110295,cid,177.htm Photocopy of the request of the Prussian Confederation for Polish protection] {{pl ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kari ar Poliju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Kari ar Prūsiju]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:15. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>78lpzdhigrcntrvobcyiaybn7r3g7e7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prūsijas Konfederācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8708</id>
    <revision>
      <id>4500134</id>
      <parentid>4160469</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1377" sha1="tpnqqvmym4hsneegh00cvgoxrcd3013" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Prūsijas pilsētu apvienību 15. gadsimtā|Prūsija|Prūsija}}
[[Attēls:AGAD Stany pruskie oddaja swe ziemie krolowi polskiemu Kazimierzowi Jagiellonczykowi i koronie polskiej.jpg|thumb|Prūsijas konfederācija piedāvāja iekļaut Prūsiju [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistē]], 1454. gads, Polijas Centrālais Vēstures Arhīvs]]
'''Prūsijas konfederācija''' ({{val|de|Preussischer Bund}}, {{val|pl|Związek Pruski}}) bija {{dat|1440|2|21||bez}} nodibināta [[Vācu ordenis|Prūsijas]] pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses. Galvenās pilsētas — Torna (tagad [[Toruņa]]), Danciga (tagad [[Gdaņska]]), Elbinga (tagad [[Elblonga]]).

Kad ar mierīgiem līdzekļiem neizdevās pretoties augstajiem nodokļiem, konfederācija 1454. gada februārī sacēlās pret [[Vācu ordenis|Vācu (Teitoņu) ordeni]], pieņemot [[Polija]]s karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] aizsardzību, karalim garantējot Prūsijas pilsētu privilēģijas. Izcēlās [[Trīspadsmitgadu karš]], kura rezultātā 1466. gadā Prūsijas rietumu daļa iekļāvās Polijā, bet austrumdaļa saglabāja neatkarību kā Polijas vasalis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Prūsija|K]]</text>
      <sha1>tpnqqvmym4hsneegh00cvgoxrcd3013</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādams Alksnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9428</id>
    <revision>
      <id>4499994</id>
      <parentid>4263484</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:56:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41890-70</username>
        <id>148456</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5101" sha1="qptnxe4c1g6f1fr1juopevaxi3mudi2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ādams Alksnis
| vārds_orig = 
| attēls = Rozentals portrets Alksna.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = Ādama Alkšņa portrets
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1864
| dz_mēnesis = 03
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Mazsalacas pagasts|td=Latvija}}
| m_gads = 1897
| m_mēnesis = 03
| m_diena = 21
| m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mākslas virziens = [[Portreti]]
| kategorijas = nē
}}

'''Ādams Alksnis''' (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka [[latviešu mitoloģija]]s tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1864. gada 10. martā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]], uzaudzis [[Rūjiena|Rūjienā]].

Zīmēšanas pamatus Alksnis apguva [[Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skola|Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā]], vēlāk iestājās [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] kā brīvklausītājs (specializējās [[Batālija|batālajā glezniecībā]]). Viņa izglītība bija nepilnīga, jo finansiālu apstākļu dēļ viņam bieži nācās atgriezties uz mājām piepelnīties. Viņš tomēr pilnībā apguva zīmēšanu. Alkšņa plašās teorētiskās zināšanas un interese par jauno mākslā noteica viņa aktīvo darbību [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|pirmajā latviešu mākslinieku pulciņā „Rūķis”]], kas apvienoja Pēterburgas latviešu māksliniekus, ka arī citus topošos radošos darbiniekus&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=222}}&lt;/ref&gt;.
1892. gadā Alksnis bija spiests studijas pārtraukt un ar iegūto trešās pakāpes mākslinieka grādu atgriezties Rūjienā. Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

Miris 1897. gada 21. martā [[Rīga|Rīgā]] asins saindēšanās dēļ pēc deguna operācijas. Apbedīts Rūjienas kapos. Kad padomju laikos kapsētu nolīdzināja, tika atstāts vienīgi mākslinieka kaps.

== Darbi ==
Viņa mantojumā ietilpst zīmējumi un akvareļi, tikai 15 gleznas. Viņa darbi glabājas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] muzejā, Alkšņa mājā muzejā Rūjienā, [[Tukums|Tukuma]] muzejā, Mākslas akadēmijas muzejā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].

Kā viens no pirmajiem viņš sāka pievērsties latviešu zemnieku dzīves attēlošanai, kas ilgu laiku bija latviešu glezniecības pamattēma. Mākslinieku interesēja arī senvēsture, it sēvišķi tautas brīvības ciņu motīvi&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;.

Alksnis gleznojis portretus, žanra gleznas un ainavu studijas („Sēdošais zēns”, „Tēva portrets”, „Ceļā”), arī [[akvarelis|akvareļus]], kur attēlojis ainas no lauku dzīves („Uz mežu”, „Pārceltuve”, „Sējējs”), kā arī ainas no latviešu vēstures un mitoloģijas. Alksnis daudz zīmējis, bieži — lauku sadzīves ainas („Kartupeļu racēji”, „Zirgu dzirdīšana”), pasaku tēlus („Skriešanās”, „Ganuzēns un velns”), latviešu vēstures ainas („Zemgaļu kauja ar krustnešiem”, „Izlūki”). Zīmējumi darināti pamatā zīmuļa un ogles tehnikā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Alksnis Turku gustekni.jpg|Turku gūstekņi (1886)
Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem (ap 1890. gadu)
Attēls:Alksnis Nemierigi laiki.jpg|Nemierīgi laiki (ap 1890. gadu)
Attēls:Alksnis Divi kareivji pie galda.jpg|Divi kareivji pie galda (ap 1890. gadu)
Attēls:Alksnis Kara arsta portrets.jpg|Kara ārsta portrets (1890. gadu sākums)
Attēls:Alksnis Skriešanās.jpg|Skriešanās (1890. gadu vidus)
Attēls:Alksnis Izluki.jpg|Izlūki (1890. gadu vidus)
Attēls:Alksnis Jatnieks pils prieksa.jpg|Jātnieks pils priekšā (1890. gadu vidus)
Attēls:Alksnis Arajs ar baltu zirgu.jpg|Arājs ar baltu zirgu (1890. gadu vidus)
Attēls:Alksnis Kartupelu nonemsana.jpg|Kartupeļu noņemšana (1890. gadu vidus)
Attēls:АлкснисА..jpg|Studija ar trīs bērziem (1890. gadu 2. puse)
Attēls:Alksnis Uz mezu.jpg|Uz mežu (1896)
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alksnis, Adams}}

[[Kategorija:1864. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1897. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa &quot;Rūķis&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>qptnxe4c1g6f1fr1juopevaxi3mudi2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beļģijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14828</id>
    <revision>
      <id>4499943</id>
      <parentid>4498530</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8589" sha1="dox9g7qbei5af3ic3dncsnk0x591jxt" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Beļģija
| Badge              = Royal Belgian Football Association logo.svg
| FIFA Trigramme     = BEL 
| Nickname           = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''&lt;br /&gt;(Sarkanie velni) 
| Association        = [[Beļģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|NED}} [[Marks van Bommels]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Juri Tīlemanss]]
| Most caps          = [[Jans Vertongens]] (157)
| Top scorer         = [[Romelu Lukaku]] (93)
| FIFA Rank          = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts
| FIFA min = 71.
| FIFA min date = 2007. gada jūnijs
| Home Stadium       = [[Karaļa Boduēna stadions]]
| pattern_la1           = _bel26h
| pattern_b1            = _bel26hA
| pattern_ra1           = _bel26h
| pattern_sh1           = _bel26h
| pattern_so1           = _bel26hl
| leftarm1              = ee3137
| body1                 = ee3137
| rightarm1             = ee3137
| shorts1               = 000000
| socks1                = 000000
| pattern_la2           = _bel26a
| pattern_b2            = _bel26a
| pattern_ra2           = _bel26a
| pattern_sh2           = _bel26a
| pattern_so2           = _adidasblackl
| leftarm2              = 8bddf5
| body2                 = 8bddf5
| rightarm2             = 8bddf5
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) 
| Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} &lt;br /&gt;([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}})
| Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) 
|World cup apps = 15
|World cup first = 1930
|World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
|Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
|Regional cup apps = 7
|Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]
|Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]
}}

'''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/10072026-belgi_aptur_spanijas_rekordu_bet_merino_a |title=Beļģi aptur Spānijas rekordu, bet Merino atkal kļūst par varoni|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] —
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|11||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Jans Vertongens]]
|2007—2024
|157
|-
|'''[[Aksels Vitsels]]'''
|2008—pašlaik
|140
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|132
|-
|[[Tobijs Alderveirelds]]
|2009—2022
|127
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|126
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|124
|-
|'''[[Tibo Kurtuā]]'''
|2011—pašlaik
|114
|-
|[[Drīss Mertenss]]
|2011—2022
|109
|-
|[[Jans Kēlemanss]]
|1977—1991
|96
|-
|[[Timijs Simonss]]
|2001—2016
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Romelu Lukaku]]'''
|2010—pašlaik
|93
|-
|'''[[Kevins de Breine]]'''
|2010—pašlaik
|38
|-
|[[Edens Azārs]]
|2008—2022
|33
|-
|[[Bernards Vorhofs]]
|1928—1940
|30
|-
|[[Pauls van Himsts]]
|1960—1974
|30
|-
|[[Marks Vilmotss]]
|1990—2002
|28
|-
|[[Džozefs Mermanss]]
|1945—1956
|28
|-
|[[Miši Batšuaji]]
|2015—2024
|27
|-
|[[Rejs Brains]]
|1925—1939
|26
|-
|[[Roberts De Vēns]]
|1906—1913
|26
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Beļģijas futbola izlase
| titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25;
| list       = 
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>dox9g7qbei5af3ic3dncsnk0x591jxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15033</id>
    <revision>
      <id>4499938</id>
      <parentid>4498525</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:01:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14732" sha1="gcrtcsmhaej194gpvl9pzppwk73hj0d" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Francija
| Badge              = France national football team seal.svg
| FIFA Trigramme     = FRA
| Nickname           = ''Les Bleus'' (Zilie)&lt;br /&gt;''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie)
| Association        = [[Francijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Francija}} [[Zinedins Zidāns]]
| Captain            = [[Kilians Mbapē]]
| Most caps          = [[Igo Loriss]] (145)
| Top scorer         = [[Kilians Mbapē]] (64)
| Home Stadium       = ''[[Stade de France]]''
| FIFA Rank          = {{Nft rank|3.|steady|2|date=2026. gada 20. jūlijs}}
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris
| FIFA min = 26.
| FIFA min date = 2010. gada septembris
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1              = _fra26H
| pattern_b1               = _fra26H
| pattern_ra1              = _fra26H
| pattern_sh1              = _fra26H2
| pattern_so1              = _fra26Hl
| leftarm1                 = 17367F
| body1                    = 17367F
| rightarm1                = 17367F
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = FF0000
| pattern_la2              = _fra26a
| pattern_b2               = _fra26a
| pattern_ra2              = _fra26a
| pattern_sh2              = _fra26a
| pattern_so2              = _fra26al
| leftarm2                 = bde4d7
| body2                    = bde4d7
| rightarm2                = bde4d7
| shorts2                  = bde4d7
| socks2                   = bde4d7
| First game         = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}&lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}&lt;br /&gt;([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}})
| World cup apps     = 17
| World cup first    = 1930
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
| Confederations cup apps  = 2
| Confederations cup first = 2001
| Confederations cup best  = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]
}}

'''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
{{div col|2}}
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni'''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni'''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 4. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — 
{{div col end}}

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās''
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni'''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni'''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz &quot;Euro 2024&quot; finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|15||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadītās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Igo Loriss]]
|2008—2022
|145
|-
|[[Lilians Tirāms]]
|1994—2008
|142
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|137
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|137
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|123
|-
|[[Marsels Desajī]]
|1993—2004
|116
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|108
|-
|[[Patriks Vieira]]
|1997—2009
|107
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|105
|-
|[[Didjē Dešāns]]
|1989—2000
|103
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|64
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|57
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|51
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|44
|-
|[[Mišels Platinī]]
|1976—1987
|41
|-
|[[Karīms Benzemā]]
|2007—2022
|37
|-
|[[Davids Trezegē]]
|1998—2008
|34
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|31
|-
|[[Žists Fontēns]]
|1953—1960
|30
|-
|[[Žans Pjērs Papēns]]
|1986—1995
|30
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}

{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1998}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}})
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|2018}}
 | pirms      = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}})
 | pēc        = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Francijas futbola izlase
| titlestyle = background:#002395; color:white;
| list       = 
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>gcrtcsmhaej194gpvl9pzppwk73hj0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itālijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15147</id>
    <revision>
      <id>4499955</id>
      <parentid>4454256</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T14:38:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10427" sha1="2891ekdjbjkl3eynsi6yn0c4pmaib9f" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Itālija
| Nickname           = ''Gli Azzurri'' (Zilā komanda)
| Badge              = Logo Italy National Football Team - 2023.svg
| Badge_size         = 160 px 
| Association        = [[Itālijas Futbola federācija]] (FIGC)
| Sub-confederation  = 
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|ITA}} [[Roberto Mančīni]]
| Captain            = [[Džanluidži Donnarumma]]
| Most caps          = [[Džanluidži Bufons]] (176)
| Top scorer         = [[Luidži Riva]] (35)
| Home Stadium       = 
| FIFA Trigramme     = ITA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|12.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}
| FIFA max           = 1.
| FIFA max date      = 1993. gada oktobris&lt;br /&gt;2007. gada februāris&lt;br /&gt;2007. gada aprīlis—jūnijs&lt;br /&gt;2007. gada septembris
| FIFA min           = 21.
| FIFA min date      = 2018. gada jūnijs
| pattern_la1              = _ita26h
| pattern_b1               = _ita26hA
| pattern_ra1              = _ita26h
| pattern_sh1              = _ita26h
| pattern_so1              = _ita26hl
| leftarm1                 = 0048BA
| body1                    = 0048BA
| rightarm1                = 0048BA
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = 0048BA
| pattern_la2              = _ita26a
| pattern_b2               = _ita26a
| pattern_ra2              = _ita26a
| pattern_sh2              = _ita26a
| pattern_so2              = _ita26al
| leftarm2                 = FFFFFF
| body2                    = FFFFFF
| rightarm2                = FFFFFF
| shorts2                  = 0000FF
| socks2                   = FFFFFF
| First game         = {{flaga|Itālija|1861}} Itālija 6:2 [[Francijas futbola izlase|Francija]] {{flaga|Francija}}&lt;br /&gt;([[Milāna]], [[Itālija]]; {{dat|1910|5|15|N|bez}})
| Largest win        = {{flaga|Itālija}} Itālija 9:0 [[ASV futbola izlase|ASV]] {{flaga|ASV|1912}}&lt;br /&gt;([[Brentforda]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|2|N|bez}})
| Largest loss       = {{flaga|Ungārija|1920}} [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 7:1 Itālija {{flaga|Itālija|1861}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1924|4|6|N|bez}})
| World cup apps     = 18
| World cup first    = 1934
| World cup best     = '''Čempioni:'''&lt;br /&gt;[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 10
| Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
| Confederations cup apps  = 2
| Confederations cup first = 2009
| Confederations cup best  = 3. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]]
}}
'''Itālijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itālijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Itālijas futbola izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]]. Izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], uzvarot [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ir uzvarējusi divas reizes — [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gadā]] un ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
{| width=40%
|valign=&quot;top&quot; width=33%|
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — '''Čempioni'''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — '''Čempioni'''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās''
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — 2. vieta
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 4. vieta
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — '''Čempioni'''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 3. vieta
|valign=&quot;top&quot; width=33%|
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — 2. vieta
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — '''Čempioni'''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/ziemelmakedonija-soke-italiju-un-turpina-cinu-par-ieklusanu-2022-gada-pk/|title=Ziemeļmaķedonija šokē Itāliju un turpina cīņu par iekļūšanu 2022. gada PK &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 24. marts|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
|}

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — '''Čempioni'''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās''
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 4. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Pusfināls
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — 2. vieta
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — 2.vieta
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/53378213/italijas-futbolisti-dramatiski-izcina-savu-otro-eiropas-cempionu-titulu|title=Itālijas futbolisti dramatiski izcīna savu otro Eiropas čempionu titulu|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&amp;_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616|title=Šveices futbolisti sakauj Itāliju un iekļūst Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā|date=2024. gada 29. jūn.|website=EURO 2024|access-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629181304/https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&amp;_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Sergio Mattarella meets Italy national football team and Matteo Berrettini (12 July 2021) 24.jpg|thumb|[[Itālijas prezidents]] [[Serdžo Matarella]] (pa labi) sveic kapteini [[Džordžo Kjellīni|Kjelīni]] Romā, dienu pēc Itālijas triumfa [[UEFA Euro 2020]].]]

== Spēlētāju rekordi ==

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Džanluidži Bufons]]
|1997—2018
|176
|-
|[[Fabio Kannavaro]]
|1997—2010
|136
|-
|[[Paolo Maldīni]]
|1988—2002
|126
|-
|[[Leonardo Bonuči]]
|2010—2023
|121
|-
|[[Džordžo Kjellīni]]
|2004—2022
|117
|-
|[[Daniele De Rosi]]
|2004—2017
|117
|-
|[[Andrea Pirlo]]
|2002—2015
|116
|-
|[[Dino Dzofs]]
|1968—1983
|112
|-
|[[Džanluka Dzambrota]]
|1999—2010
|98
|-
|[[Džačinto Faketi]]
|1963—1977
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|[[Luidži Riva]]
|1965—1974
|35
|-
|[[Džuzepe Meaca]]
|1930—1939
|33
|-
|[[Silvio Piola]]
|1935—1952
|30
|-
|[[Roberto Badžo]]
|1988—2004
|27
|-
|[[Alesandro Del Pjēro]]
|1995—2008
|27
|-
|[[Adolfo Balončēri]]
|1920—1930
|25
|-
|[[Filipo Indzagi]]
|1997—2007
|25
|-
|[[Alesandro Altobelli]]
|1980—1988
|25
|-
|[[Kristians Vjēri]]
|1997—2005
|23
|-
|[[Frančesko Gracjāni]]
|1975—1983
|23
|}

== Izlases sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.

{{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Itālija}}

== Skatīt arī ==
* [[Itālijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]]
* [[Itālijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.figc.it/ Itālijas Futbola federācija] {{it ikona}} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181116032449/https://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html |date={{dat|2018|11|16||bez}} }} {{en ikona}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Itālijas futbola izlase
| titlestyle = background:#0066BC; color:white;
| list       = 
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Itālijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>2891ekdjbjkl3eynsi6yn0c4pmaib9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4500019</id>
      <parentid>4499852</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:02:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4500019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="545485" sha1="hnpgb56q4smoiol5siqarkrc4tax1ej" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija|Romas impērijas]] austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija|Rumānijas]] teritorijā)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma – [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>hnpgb56q4smoiol5siqarkrc4tax1ej</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500055</id>
      <parentid>4500019</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T02:10:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4500055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="545468" sha1="qsatr7p56j70fhyxclops3h2px8qmhu" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija|Romas impērijas]] austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija|Rumānijas]] teritorijā)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma – [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>qsatr7p56j70fhyxclops3h2px8qmhu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500108</id>
      <parentid>4500055</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:40:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4</comment>
      <origin>4500108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="546855" sha1="6j636x3k1aelsy851cpju0bnm95c2d6" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|Veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>6j636x3k1aelsy851cpju0bnm95c2d6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500110</id>
      <parentid>4500108</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:42:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4500110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="546855" sha1="6hhygsrha435tdk9xej245ox005kogb" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>6hhygsrha435tdk9xej245ox005kogb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>10</ns>
    <id>16124</id>
    <revision>
      <id>4499986</id>
      <parentid>4496954</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5626" sha1="58ssd518etks1k5evasokq0dmh4ix7g" xml:space="preserve">{{Navbox
| name       = FIFA Pasaules kauss
| title      = [[FIFA Pasaules kauss]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| basestyle  = background:gold;

|group1 = Turnīri
|list1 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Urugvaja 1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|Šveice 1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|Zviedrija 1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|Čīle 1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|Anglija 1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|VFR 1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|Argentīna 1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|Spānija 1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|ASV 1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidkoreja un Japāna 2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācija 2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|DĀR 2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Krievija 2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]
* ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|Kanāda/Meksika/ASV 2026]]''
* ''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss|Maroka/Portugāle/Spānija 2030]]''
* ''[[2034. gada FIFA Pasaules kauss|Saūda Arābija 2034]]''

|group2 = Fināli
|list2 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026]]

|group3 = Sastāvi
|list3 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2026]]

|group4 = Kvalifikācija
|list4 = 
* {{font|color=#808080|text=1930}}
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026]]

|group5=Citi raksti
|list5=
* [[Nacionālo izlašu dalība FIFA Pasaules kausā]]
* [[FIFA Pasaules kausa trofeja|Trofeja]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>58ssd518etks1k5evasokq0dmh4ix7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500028</id>
      <parentid>4499986</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:23:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4500028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5622" sha1="7qtkr7opl17ckgljovyr5azd5v633j4" xml:space="preserve">{{Navbox
| name       = FIFA Pasaules kauss
| title      = [[FIFA Pasaules kauss]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| basestyle  = background:gold;

|group1 = Turnīri
|list1 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Urugvaja 1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|Šveice 1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|Zviedrija 1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|Čīle 1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|Anglija 1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|VFR 1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|Argentīna 1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|Spānija 1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|Meksika 1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|Itālija 1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|ASV 1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Francija 1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidkoreja un Japāna 2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācija 2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|DĀR 2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Krievija 2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|Kanāda/Meksika/ASV 2026]]
* ''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss|Maroka/Portugāle/Spānija 2030]]''
* ''[[2034. gada FIFA Pasaules kauss|Saūda Arābija 2034]]''

|group2 = Fināli
|list2 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026]]

|group3 = Sastāvi
|list3 = 
* [[1930. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1930]]
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|2026]]

|group4 = Kvalifikācija
|list4 = 
* {{font|color=#808080|text=1930}}
* [[1934. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1934]]
* [[1938. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1938]]
* [[1950. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1950]]
* [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1954]]
* [[1958. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1958]]
* [[1962. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1962]]
* [[1966. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1966]]
* [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1970]]
* [[1974. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1974]]
* [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1978]]
* [[1982. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1982]]
* [[1986. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1986]]
* [[1990. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1990]]
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1994]]
* [[1998. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1998]]
* [[2002. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2002]]
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2006]]
* [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010]]
* [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2014]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018]]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022]]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026]]

|group5=Citi raksti
|list5=
* [[Nacionālo izlašu dalība FIFA Pasaules kausā]]
* [[FIFA Pasaules kausa trofeja|Trofeja]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7qtkr7opl17ckgljovyr5azd5v633j4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zinedins Zidāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16433</id>
    <revision>
      <id>4499940</id>
      <parentid>4256684</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:15:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8466" sha1="px435ryg73h8407zl0ftgj8m0l36247" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Zinedins Zidāns
| image = Zinedine Zidane by Tasnim 03.jpg
| caption = Zinedins Zidāns 2017. gadā
| fullname = Zinedins Jazids Zidāns
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1972|6|23}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballdatabase.com/index.php?page=player&amp;Id=11&amp;b=true&amp;pn=Zinedine_Yazid_Zidane |title=Zinedine Zidane's career timeline and detailed statistics |publisher=Footballdatabase.com |date=6 October 2001 |accessdate=28 April 2011}}&lt;/ref&gt;
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}}
| height = 185
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| name = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| currentclub = {{fb|FRA}} (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1982—1983
| youthyears2 = 1983—1986
| youthyears3 = 1986—1988
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} US Saint-Henri
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} SO Septèmes-les-Vallons
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]]
| years1 = 1988—1992
| years2 = 1992—1996
| years3 = 1996—2001
| years4 = 2001—2006
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| caps1 = 61
| goals1 = 6
| caps2 = 139
| goals2 = 28
| caps3 = 151
| goals3 = 24
| caps4 = 155
| goals4 = 37
| totalcaps = 506
| totalgoals = 95
| nationalyears1 = 1991—1994
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-21&lt;ref name=&quot;fbdb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fran-u21-intres-det.html |title=Zidane's record with Francija U-21 |publisher=Rsssf.com |date= |accessdate=28 April 2011}}&lt;/ref&gt;
| nationalcaps1 = 18
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 1994—2006
| nationalteam2 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps2 = 108
| nationalgoals2 = 31
| manageryears1 = 2014—2016
| managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]]
| manageryears2 = 2016—2018
| managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| manageryears3 = 2019—2021
| managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| manageryears4 = 2026—pašlaik
| managerclubs4 = {{fb|Francija}}
}}
'''Zinedins Jazids Zidāns''' ({{val|fr|Zinedine Yazid Zidane}}; dzimis {{dat|1972|6|23}} [[Marseļa|Marseļā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Alžīrija|alžīriešu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Zidāns tiek uzskatīts par vienu no visu laiku pasaules labākajiem futbolistiem. Kopš 2026. gada vinš ir [[Francijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Spēlētāja karjera ==
Par pasaules mēroga zvaigzni Zidāns kļuva [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa izcīņas]] laikā, kad kopā ar [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] kļuva par [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempionu]]. Finālspēlē francūži ar 3:0 pieveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]] un Zidāns šajā spēlē guva 2 vārtus. Kā komandas līderis Zidāns aizveda savu komandu arī līdz [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāju lauriem. Kopā ar [[Turīna]]s [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|&quot;Juventus&quot;]] Zidāns divas reizes kļuva par [[Itālija]]s čempionu, bet 2001. gadā viņš par rekordlielu summu (66 miljoniem eiro) pārgāja uz [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

2002. gadā Zidāns kopā ar Real uzvarēja [[UEFA čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Zidāns ir 3 reizes atzīts par pasaules labāko futbolistu (1998, 2000, 2003), bet 2004. gadā [[UEFA]] aptaujā viņš tika atzīts par pēdējo 50 gadu izcilāko futbolistu. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Zidāns kopā ar [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] aizkļuva līdz pat [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālam]], kur piekāpās [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasei]]. Jau spēles pagarinājumā Zidāns tika noraidīts no laukuma, pēc tam, kad iesita ar galvu pa krūtīm itāļu futbolistam [[Marko Materaci]]. Par spīti tam, Zidāns tika atzīts par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] vērtīgāko spēlētāju. 2006. gadā pēc Pasaules čempionāta Zidāns beidza savu futbolista karjeru gan izlasē, gan klubā.

2004. gadā bijušais Brazīlijas futbolists [[Pelē]] viņu iekļāva savā ''[[FIFA 100]]'' sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Trenera karjera ==
2010. gada novembrī Zidāns tika nozīmēts par Madrides &quot;Real&quot; speciālo padomdevēju, bet 2013. gadā viņš kļuva par kluba trenera asistentu.
2014. gada jūnijā Zidāns kļuva par Madrides &quot;Real&quot; B komandas — &quot;Real Madrid Castilla&quot; treneri, bet 2016. gada 4. janvārī — par Madrides &quot;Real&quot; galveno treneri. Tikai piecas dienas pēc trešā Čempionu līgas kausa izcīnīšanas, Zinedins Zidāns negaidīti paziņoja par atkāpšanos no trenera amata Madrides &quot;Real&quot; komandā, sakot, ka &quot;klubam ir nepieciešamas pārmaiņas&quot;. 2019. gada 11. martā Zidāns atgriezās &quot;Real&quot; trenera amatā, parakstot līgumu trim gadiem — līdz 2022. gada vasarai.

{{dat|2026|7|28||bez}} preses konferencē tika paziņots par Zidāna apstiprināšanu par [[Francijas futbola izlase]]s galveno treneri, nomainot [[Didjē Dešāns|Didjē Dešānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28072026-zidans_lieki_teikt_ka_manas_ambicijas_ar_ |title=Zidāns: &quot;Lieki teikt, ka manas ambīcijas ar Francijas izlasi ir ļoti augstas&quot;|website=sportacentrs.com |date=28 July 2026 |accessdate=28 July 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Bordeaux'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 1995

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1996—97, 1997—98
* [[Supercoppa Italiana]]: 1997
* [[UEFA Superkauss]]: 1996
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1996
* UEFA Intertoto kauss: 1999

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2002—03
* [[Spānijas Superkauss]]: 2001, 2003
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2001—02
* UEFA Superkauss: 2002
* Starpkontinentālais kauss: 2002

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzijas]] gada labākais jaunais spēlētājs: 1993—94
* Francijas 1. divīzijas gada labākais spēlētājs: 1995—96
* Francijas gada futbolists: 1998, 2002
* [[Ballon d'Or]]: 1998
* [[FIFA]] gada labākais pasaules spēlētājs: 1998, 2000, 2003
* [[FIFA 100]]

=== Trenera karjera ===
'''Real Madrid'''

* Spānijas La Liga: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]]
* Spānijas Superkauss: 2017, 2019—20
* UEFA Čempionu līga: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]
* UEFA Superkauss: 2016, 2017
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA]] gada labākais treneris: 2017
* Francijas gada treneris: 2016, 2017

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Ballon d'Or saņēmēji}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zidāns, Zinedins}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>px435ryg73h8407zl0ftgj8m0l36247</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499946</id>
      <parentid>4499940</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Francijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4499946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8515" sha1="n1ppg4un9310pa9svkpvyg561joka06" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Zinedins Zidāns
| image = Zinedine Zidane by Tasnim 03.jpg
| caption = Zinedins Zidāns 2017. gadā
| fullname = Zinedins Jazids Zidāns
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1972|6|23}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballdatabase.com/index.php?page=player&amp;Id=11&amp;b=true&amp;pn=Zinedine_Yazid_Zidane |title=Zinedine Zidane's career timeline and detailed statistics |publisher=Footballdatabase.com |date=6 October 2001 |accessdate=28 April 2011}}&lt;/ref&gt;
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}}
| height = 185
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| name = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| currentclub = {{fb|FRA}} (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1982—1983
| youthyears2 = 1983—1986
| youthyears3 = 1986—1988
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} US Saint-Henri
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} SO Septèmes-les-Vallons
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]]
| years1 = 1988—1992
| years2 = 1992—1996
| years3 = 1996—2001
| years4 = 2001—2006
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes|Cannes]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| caps1 = 61
| goals1 = 6
| caps2 = 139
| goals2 = 28
| caps3 = 151
| goals3 = 24
| caps4 = 155
| goals4 = 37
| totalcaps = 506
| totalgoals = 95
| nationalyears1 = 1991—1994
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-21&lt;ref name=&quot;fbdb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fran-u21-intres-det.html |title=Zidane's record with Francija U-21 |publisher=Rsssf.com |date= |accessdate=28 April 2011}}&lt;/ref&gt;
| nationalcaps1 = 18
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 1994—2006
| nationalteam2 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps2 = 108
| nationalgoals2 = 31
| manageryears1 = 2014—2016
| managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]]
| manageryears2 = 2016—2018
| managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| manageryears3 = 2019—2021
| managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| manageryears4 = 2026—pašlaik
| managerclubs4 = {{fb|Francija}}
}}
'''Zinedins Jazids Zidāns''' ({{val|fr|Zinedine Yazid Zidane}}; dzimis {{dat|1972|6|23}} [[Marseļa|Marseļā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Alžīrija|alžīriešu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Zidāns tiek uzskatīts par vienu no visu laiku pasaules labākajiem futbolistiem. Kopš 2026. gada vinš ir [[Francijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Spēlētāja karjera ==
Par pasaules mēroga zvaigzni Zidāns kļuva [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa izcīņas]] laikā, kad kopā ar [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] kļuva par [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempionu]]. Finālspēlē francūži ar 3:0 pieveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]] un Zidāns šajā spēlē guva 2 vārtus. Kā komandas līderis Zidāns aizveda savu komandu arī līdz [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāju lauriem. Kopā ar [[Turīna]]s [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|&quot;Juventus&quot;]] Zidāns divas reizes kļuva par [[Itālija]]s čempionu, bet 2001. gadā viņš par rekordlielu summu (66 miljoniem eiro) pārgāja uz [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

2002. gadā Zidāns kopā ar Real uzvarēja [[UEFA čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Zidāns ir 3 reizes atzīts par pasaules labāko futbolistu (1998, 2000, 2003), bet 2004. gadā [[UEFA]] aptaujā viņš tika atzīts par pēdējo 50 gadu izcilāko futbolistu. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Zidāns kopā ar [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] aizkļuva līdz pat [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālam]], kur piekāpās [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasei]]. Jau spēles pagarinājumā Zidāns tika noraidīts no laukuma, pēc tam, kad iesita ar galvu pa krūtīm itāļu futbolistam [[Marko Materaci]]. Par spīti tam, Zidāns tika atzīts par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] vērtīgāko spēlētāju. 2006. gadā pēc Pasaules čempionāta Zidāns beidza savu futbolista karjeru gan izlasē, gan klubā.

2004. gadā bijušais Brazīlijas futbolists [[Pelē]] viņu iekļāva savā ''[[FIFA 100]]'' sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Trenera karjera ==
2010. gada novembrī Zidāns tika nozīmēts par Madrides &quot;Real&quot; speciālo padomdevēju, bet 2013. gadā viņš kļuva par kluba trenera asistentu.
2014. gada jūnijā Zidāns kļuva par Madrides &quot;Real&quot; B komandas — &quot;Real Madrid Castilla&quot; treneri, bet 2016. gada 4. janvārī — par Madrides &quot;Real&quot; galveno treneri. Tikai piecas dienas pēc trešā Čempionu līgas kausa izcīnīšanas, Zinedins Zidāns negaidīti paziņoja par atkāpšanos no trenera amata Madrides &quot;Real&quot; komandā, sakot, ka &quot;klubam ir nepieciešamas pārmaiņas&quot;. 2019. gada 11. martā Zidāns atgriezās &quot;Real&quot; trenera amatā, parakstot līgumu trim gadiem — līdz 2022. gada vasarai.

{{dat|2026|7|28||bez}} preses konferencē tika paziņots par Zidāna apstiprināšanu par [[Francijas futbola izlase]]s galveno treneri, nomainot [[Didjē Dešāns|Didjē Dešānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28072026-zidans_lieki_teikt_ka_manas_ambicijas_ar_ |title=Zidāns: &quot;Lieki teikt, ka manas ambīcijas ar Francijas izlasi ir ļoti augstas&quot;|website=sportacentrs.com |date=28 July 2026 |accessdate=28 July 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Bordeaux'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 1995

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1996—97, 1997—98
* [[Supercoppa Italiana]]: 1997
* [[UEFA Superkauss]]: 1996
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1996
* UEFA Intertoto kauss: 1999

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2002—03
* [[Spānijas Superkauss]]: 2001, 2003
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2001—02
* UEFA Superkauss: 2002
* Starpkontinentālais kauss: 2002

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzijas]] gada labākais jaunais spēlētājs: 1993—94
* Francijas 1. divīzijas gada labākais spēlētājs: 1995—96
* Francijas gada futbolists: 1998, 2002
* [[Ballon d'Or]]: 1998
* [[FIFA]] gada labākais pasaules spēlētājs: 1998, 2000, 2003
* [[FIFA 100]]

=== Trenera karjera ===
'''Real Madrid'''

* Spānijas La Liga: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]]
* Spānijas Superkauss: 2017, 2019—20
* UEFA Čempionu līga: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]
* UEFA Superkauss: 2016, 2017
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA]] gada labākais treneris: 2017
* Francijas gada treneris: 2016, 2017

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Ballon d'Or saņēmēji}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zidāns, Zinedins}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Francijas futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>n1ppg4un9310pa9svkpvyg561joka06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saskaņas Centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18990</id>
    <revision>
      <id>4499974</id>
      <parentid>4491375</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T17:43:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Grūti partiju apvienību, kurā gandrīz visu tās pastāvēšanas laiku ir darbojusies galēji kreisā Latvijas Sociālistiskā partija un kas parakstījusi sadarbības memorandu ar Ķīnas Komunistisko partiju, nosaukt par &quot;centriski kreisu&quot;.</comment>
      <origin>4499974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32663" sha1="f22y0q30v40x7ok6iditqccpbnqdli3" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name =Saskaņas Centrs
|colorcode =#FF9074
|logo =[[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title =Valde
| leader1_name =[[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation ={{dat|2005|7|9}}
|ideology =[[Kreisa politika|kreisa]]
|position =
|international =
|national =
|european =
|europarl =
|colours =sarkans, balts
|merged =[[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title =[[14. Saeima]]
| seats1 ={{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title =[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 ={{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title =[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 ={{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title =[[Rīgas dome]]
| seats4 ={{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title =[[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 ={{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year =2026
| membership =1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website ={{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     ={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Kreisa politika|kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]].

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5325189/sc-deputati-10-saeima-izvairas-no-balsojumiem |accessdate=2014. gada 13. februārī }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija]]i. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date=2009. gada 23. novembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2017. gada 24. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date=2011. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5398295/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date=2017. gada 24. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs neesot spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/256583-saskanai-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 17. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606163206/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ }}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date=2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date=2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date=2017. gada 10 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date=2017. gada 10. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.apollo.lv/6007061/mamikins-ligums-ar-vienota-krievija-tika-lauzts-ar-merki-partijai-klut-pienemamai-latvijas-valdosajiem |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date=2017. gada 10. oktobris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

==Vēlēšanas ==

===Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Korupcijas skandāli ==
2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date=2005. gada 21. marts |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date=2016. gada 12. aprīlis |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate=2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/4729395/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date=2005. gada 29. marts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author=Kristīne Bērziņa |date=2005. gada 20. aprīlis |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url=https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date=2005. gada 22. marts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date=2007. gada 11. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2010. gada 8. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date=2007. gada 17. oktobris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2012. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date=2008. gada 5. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5030489/knab-par-kukulnemsanu-aiztur-kartejo-rd-amatpersonu-papildinata-15-54 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date=2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date=2008. gada 17. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5223022/bijusajam-rd-juristam-rozenam-piespriez-piecus-gadus-cietuma |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date=2009. gada 9. jūnijs |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5477429/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats |accessdate=2010. gada 10. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date=2014. gada 24. novembris |publisher=[[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 29. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date=2011. gada 10. aprīlis |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date=2011. gada 12. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date=2011. gada 12. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date=2014. gada 19. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date=2017. gada 4. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate=2018. gada 9. maijā |archive-date=2018. gada 10. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date=2017. gada 4. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date=2017. gada 4. decembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date=2011. gada 15. augusts |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date=2011. gada 15. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>f22y0q30v40x7ok6iditqccpbnqdli3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499975</id>
      <parentid>4499974</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T17:53:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4499975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32350" sha1="kjvaf0g8uno8okew58bn91zbfn3kmm6" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name =Saskaņas Centrs
|colorcode =#FF9074
|logo =[[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title =Valde
| leader1_name =[[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation ={{dat|2005|7|9}}
|ideology =[[Kreisa politika|kreisa]]
|position =
|international =
|national =
|european =
|europarl =
|colours =sarkans, balts
|merged =[[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title =[[14. Saeima]]
| seats1 ={{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title =[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 ={{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title =[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 ={{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title =[[Rīgas dome]]
| seats4 ={{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title =[[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 ={{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year =2026
| membership =1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website ={{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     ={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Kreisa politika|kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]].

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5325189/sc-deputati-10-saeima-izvairas-no-balsojumiem |accessdate=2014. gada 13. februārī }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija]]i. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu]] sistēmas ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date=2009. gada 23. novembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5532780/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date=2011. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5398295/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date=2017. gada 24. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs neesot spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/256583-saskanai-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 17. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606163206/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ }}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date=2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date=2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date=2017. gada 10 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date=2017. gada 10. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.apollo.lv/6007061/mamikins-ligums-ar-vienota-krievija-tika-lauzts-ar-merki-partijai-klut-pienemamai-latvijas-valdosajiem |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date=2017. gada 10. oktobris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Korupcijas skandāli ==
2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date=2005. gada 21. marts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date=2016. gada 12. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate=2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/4729395/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date=2005. gada 29. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author=Kristīne Bērziņa |date=2005. gada 20. aprīlis |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url=https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date=2005. gada 22. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date=2007. gada 11. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2010. gada 8. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date=2007. gada 17. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2012. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date=2008. gada 5. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5030489/knab-par-kukulnemsanu-aiztur-kartejo-rd-amatpersonu-papildinata-15-54 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date=2014. gada 17. marts |work=De Facto |website=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date=2008. gada 17. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5223022/bijusajam-rd-juristam-rozenam-piespriez-piecus-gadus-cietuma |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date=2009. gada 9. jūnijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5477429/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats |accessdate=2010. gada 10. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date=2014. gada 24. novembris |journal=[[Jurista Vārds]] |publisher=[[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)|Latvijas Vēstnesis]] |url=https://juristavards.lv/zinas/265648-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 29. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date=2011. gada 12. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date=2011. gada 12. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date=2014. gada 19. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date=2017. gada 4. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate=2018. gada 9. maijā |archive-date=2018. gada 10. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date=2017. gada 4. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date=2017. gada 4. decembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko neesot zinājis un, ka skaitītājā esot radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date=2011. gada 15. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5335050/saeimas-deputata-uznemums-piekerts-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date=2011. gada 15. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>kjvaf0g8uno8okew58bn91zbfn3kmm6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oktavs Mirbo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19673</id>
    <revision>
      <id>4500046</id>
      <parentid>4166547</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T00:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4500046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4276" sha1="okazg0rvhv58mkbt1epse0gj38pa52k" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Oktavs Mirbo
|          vārds_orig = ''Octave Mirbeau''
|              attēls = Octave Mirbeau.jpg
|          att_izmērs = 210px
|       att_nosaukums = Oktavs Mirbo
|             dz_gads = 1848
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 16
|            dz_vieta = Trevjēra (Kalvadosa), {{FRA}}
|              m_gads = 1917
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 16
|             m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{FRA}}
|             tautība = [[franči|francūzis]]
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas =
|        dzīvesbiedrs = ''Alice Regnault'' (1849-1931)
|               bērni =
|            paraksts = 
|          pseidonīms = 
|        nodarbošanās = žurnālists, rakstnieks, dramaturgs
|  rakstīšanas valoda = [[franču valoda|franču]]
|             periods = 1873-1913
|               žanri = [[romāns]], [[luga]]
|              temati =
|        lit virzieni = [[Impresionisma literatūra]]
|    slavenākie darbi = ''Le Journal d'une femme de chambre'' (''Celestinas piedzivojumi'') (1900), ''Les affaires sont les affaires'' (1903)
|         ietekmējies = [[Žans Žaks Ruso ]], [[Denī Didro]], [[Fjodors Dostojevskis]], [[Ļevs Tolstojs]]
|          ietekmējis = [[Albērs Kamī]], [[Eižens Jonesko]]
|          alma_mater =
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Oktavs Mirbo''' ({{val|fr|Octave Mirbeau}}, dzimis {{dat|1848|2|16}} Trevjērā (''Trévières''), [[Kalvadosa]]s departamentā, miris {{dat|1917|2|16}} [[Parīze|Parīzē]]) bija franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists.

Kopumā Oktavs Mirbo ir sarakstījis apmēram 10 romānus (''Le Jardin des supplices'', ''Le Journal d'une femme de chambre''), 150 īsos stāstus (''Contes cruels''), deviņu lugas; Mirbo uzskatāms par vienu no izcilākajiem absurda drāmas autoriem (''Farces et moralités'').

== Pazīstamākie darbi ==

=== Romāni ===
* ''Le Calvaire'' (1886) (''Pa ērkšķu ceļu'', 1909).
* ''L'Abbé Jules'' (1888).
* ''Sébastien Roch'' (1890).
* ''Dans le ciel'' (1893-1989).
* ''Le Jardin des supplices'' (1899).
* ''Le Journal d'une femme de chambre'' (1900) (''Celestinas piedzivojumi'', 1932-1994).
* ''Les 21 jours d'un neurasthénique'' (1901).
* ''La 628-E8'' (1907) (''Wilhems otrais'', 1914).
* ''Dingo'' (1913).
* ''Un gentilhomme'' (1920).

=== Lugas ===
* ''Les Mauvais bergers'' (1897) (''Dans Ruls'', 1916).
* ''Les affaires sont les affaires'' (1903).
* ''Farces et moralités'' (1904) (''Saglis'', 1905 ; ''Epidemija'', 1909 ; ''Iemīlējušies'', 1923).
* ''Le Foyer'' (1908).

=== Citi darbi ===
* ''Contes cruels'' (1990).
* ''L'Affaire Dreyfus'' (1991).
* ''Lettres de l'Inde'' (1991).
* ''Combats esthétiques'' (1993).
* ''Combats littéraires'' (2006).

== Bibliogrāfija ==
* {{flaga|Francija}} Pierre Michel — Jean-François Nivet, ''Octave Mirbeau, l'imprécateur au cœur fidèle'', Séguier, 1990 {{fr ikona}}
* {{flaga|Francija}} Samuel Lair, ''Mirbeau et le mythe de la nature'', Presses universitaires de Rennes, 2004 {{fr ikona}}
* {{flaga|ASV}} Robert Ziegler, ''The Nothing Machine : The Fiction of Octave Mirbeau'', Rodopi, 2007.
* {{flaga|Francija}} Yannick Lemarié — Pierre Michel, ''Dictionnaire Octave Mirbeau'', L'Age d'Homme, 2011 {{fr ikona}}
* {{flaga|Polija}} Anita Staron, ''L'Art romanesque d'Octave Mirbeau — Thèmes et techniques'', Wydawnictwo Uniwersytetu Lodzkiego, 2014 {{fr ikona}}
* {{flaga|Francija}} ''Cahiers Octave Mirbeau'', n° 1-25, 1994-2014 {{fr ikona}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Octave Mirbeau|Oktavs Mirbo}}
* [http://mirbeau.asso.fr/ Société Octave Mirbeau]
* [http://mirbeau.asso.fr/dicomirbeau/ ''Dictionnaire Octave Mirbeau'']
* [http://www.scribd.com/doc/2383792/Pierre-Michel-Bibliographie-dOctave-Mirbeau Pierre Michel, ''Bibliographie d’Octave Mirbeau''] (franču valodā)


{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mirbo, Oktavs}}
[[Kategorija:Kalvadosā dzimušie]]   
[[Kategorija:Franču rakstnieki]]
[[Kategorija:Franču valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]</text>
      <sha1>okazg0rvhv58mkbt1epse0gj38pa52k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Auda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22375</id>
    <revision>
      <id>4499959</id>
      <parentid>4493353</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T15:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15142" sha1="m55qqx59om1l3mdnwjrjuwj8wvy4854" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #40A36D
| nos = FK Auda
| logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]]
| pilns = Futbola klubs &quot;Auda&quot;
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}}
| dib = 1969
| dib_com = ''&lt;br /&gt;kā zvejnieku kolhoza&lt;br /&gt;«9. maijs» futbola klubs''
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8087
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]]
| tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]]
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 5. vieta
| mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne]
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _pumavision2122g
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 00A55A
| body1 = 00A55A
| rightarm1 = 00A55A
| shorts1 = 00924F
| socks1 = 00924F
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _pumavision2122w
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _pumaglory22b
| pattern_b3 = _pumaultimate23b
| pattern_ra3 = _pumaglory22b
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
'''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] &quot;9. maijs&quot; futbola komanda.

Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības &quot;Auda&quot;, kas izveidojusies kolhoza &quot;9. maijs&quot; vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|&quot;Audas&quot;]] nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu.

== Kluba nosaukumu vēsture ==
* 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}})
* 1991: FK &quot;Auda&quot;
* 1992—1993: RFK
* 1994: RFK &quot;Auda&quot;
* 1995—''pašlaik'': FK &quot;Auda&quot;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:1000 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/1991 till:01/07/1992  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]]
  from:01/07/1992 till:01/07/1993  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]]
  from:01/07/1993 till:01/07/1994  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]]
  from:01/07/1994 till:01/07/1995  shift:(0,-4) text:7
  from:01/07/1995 till:01/07/1996  shift:(0,-4) text:4
  from:01/07/1996 till:01/07/1997  shift:(0,-4) text:1
  from:01/07/1997 till:01/07/1998  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]]
  from:01/07/1998 till:01/07/1999  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]]
  from:01/07/1999 till:01/07/2000  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]]
  from:01/07/2000 till:01/07/2001  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]]
  from:01/07/2001 till:01/07/2002  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]]
  from:01/07/2002 till:01/07/2003  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]]
  from:01/07/2003 till:01/07/2004  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]]
  from:01/07/2004 till:01/07/2005  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]]
  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]

  from:01/07/1991 till:01/07/1994  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/1994 till:01/07/1997  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]&quot;
  from:01/07/1997 till:01/07/2001  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2001 till:01/07/2004  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2004 till:01/07/2021  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2021 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;

&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes &quot;Audai&quot; otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni'''
* [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]]
* [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]]
* [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls)
* [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls
* [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls)
* [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās''
* [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls)
* [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2023—24
|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]
|1:1
|1:4
|style=background:#fdd|'''2:5'''
|-
|rowspan=3|2024—25
|rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[B36 Tórshavn]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|NIR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Cliftonville FC|Cliftonville]]
|2:0
|2:1
|style=background:#dfd|'''4:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|KVX}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Drita|Drita]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|2025—26
|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|NIR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Larne F.C.|Larne]]
|2:2
|0:0
|style=background:#fdd|'''2:2''' &lt;small&gt;(11 m: 2:4)&lt;/small&gt;
|}

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2026|3|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}&lt;/ref&gt;''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahīms]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=CIV|pos=DF|name=[[Bakari Djavara]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}}
{{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]}}
{{Fs player|no=19|nat=PAN|pos=FW|name=[[Hosuē Vergara]]}}
{{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Deniss Meļņiks]]}}
{{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}}
{{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}}
{{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Aleksandrovs]]}}
{{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}}
{{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}}
{{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}}
{{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}}
{{Fs player|no=  |nat=MLI|pos=DF|name=[[Abduls Razaks Turē]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CIV|pos=FW|name=[[Mohamduds Fofana]]}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|- 
| Galvenais treneris
| {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]]
|-
| Trenera asistents
| {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs
|-
| Prezidents
| {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title=&quot;Auda&quot; galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – &quot;Auda&quot; atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&amp;journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&amp;journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs
* {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik)

== Pazīstami spēlētāji ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]]
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]]
* {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]]
* {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]]
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }}
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]
* [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }}
* [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}

{{DEFAULTSORT:Auda, FK}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>m55qqx59om1l3mdnwjrjuwj8wvy4854</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>29. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28356</id>
    <revision>
      <id>4500176</id>
      <parentid>4497917</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T10:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ +1</comment>
      <origin>4500176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7442" sha1="kqq2bmoanwl0pp6i5ge4licjfyltiom" xml:space="preserve">'''29. jūlijs''' ir gada 210. diena (211. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 155 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Edmunds]], [[Edžus (personvārds)|Edžus]], [[Vidmants]]

== Notikumi ==
* [[1836. gads]] — [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] atklāta [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]].
* [[1900. gads]]:
** [[Monca|Moncā]] [[Gaetano Breši]] atentātā nogalināja [[Itālija]]s karali [[Umberto I]];
** [[Viktors Emanuels III]] kļuva par Itālijas karali pēc Umberto I atentāta.
* [[1921. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] vadītāju.
* [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem.
* [[1954. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas &quot;[[Gredzenu pavēlnieks]]&quot; pirmā grāmata — &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;.
* [[1957. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]].
* [[1958. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja &quot;Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu&quot;, kas bija par pamatu [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai.
* [[1980. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]].
* [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] sākās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]].
* [[1998. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] sākās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] beidzās devītais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
* [[2005. gads]] — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]s atklāšanu.
* [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Malāvijas karogs]].

== Dzimuši ==
* [[1793. gads]] — [[Jāns Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris 1852. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Ivans Aivazovskis]] (''Иван Айвазовский''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen''), norvēģu ārsts (miris 1912. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (miris 1953. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (miris 1945. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ASV aktrise (mirusi 1955. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Rabi''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā)
* [[1900. gads]]:
** [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā)
** [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Тихонравов''), PSRS raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā)
* [[1905. gads]]:
** [[Klāra Bova]] (''Clara Bow''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
** [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris 1999. gadā)
** [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (miris 2013. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Jānis Peniķis]], latviešu politologs (miris 2020. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Eriks Gaļimovs]] (''Эрик Галимов''), PSRS un Krievijas ģeoķīmiķis (miris 2020. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]]:
** [[Imants Lancmanis]], latviešu vēsturnieks
** [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Igors Krutojs]] (''Игорь Крутой''), krievu komponists un producents
* [[1974. gads]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris
* [[1979. gads]] — [[Andrē Lakošs]] (''Andre Lakos''), Austrijas hokejists
* [[1980. gads]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists
* [[1981. gads]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists
* [[1982. gads]] — [[Elisone Meka]] (''Allison Mack''), ASV aktrise, producente un režisore
* [[1993. gads]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists
* [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Agate Marija Bukša]], latviešu aktrise

== Miruši ==
* [[1095. gads]] — [[Lāslo I Ārpāds]] (''I. László''), Ungārijas karalis (dzimis ap 1045. gadu)
* [[1644. gads]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris 1568. gadā)
* [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā)
* [[1833. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (dzimis 1759. gadā)
* [[1844. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Umberto I]] (''Umberto I''), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu komunists, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Krišjānis Berķis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1884. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1979. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā)
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Jānis Mūrnieks]], latviešu kinooperators (dzimis 1947. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis 1913. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* ''Ólavsøka'' ([[Fēru Salas]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>kqq2bmoanwl0pp6i5ge4licjfyltiom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radziņa Helmiņska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39394</id>
    <revision>
      <id>4500124</id>
      <parentid>2935024</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:55:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4500124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1709" sha1="74uzup14ua8ggdf42trqztjgts1jwn8" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Radziņa Podlaska}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Radziņa Helmiņska
| image_skyline = Zamek - Radzyn Chelminski 002.jpg
| imagesize = 300px
| image_caption = Vācu ordeņa pilsdrupas Radzinā Helmiņskā
| image_flag = 
| image_shield = POL Radzyń Chełmiński COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = bottom
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Grudzjondzas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1234 
| area_total_km2 = 1.78
| population_as_of = 2006
| population_total = 1915
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 53 
| latm = 23 
| lats = 08 
| latNS = N 
| longd = 18 
| longm = 56 
| longs = 11
| longEW = E
| elevation_m = 60
| website = {{URL|www.radzynchelminski.eu/}}
}}

'''Radziņa Helmiņska''' ({{val-pl|Radzyń Chełmiński}}), agrāk '''Rēdene''' ({{val-de|Rehden}}), ir pilsēta [[Polija|Polijā]], [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvijas-Pomožes vojevodistē]] uz dienvidaustrumiem no [[Grudzjondza]]s. Iespaidīgas [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilsdrupas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Radzinza Helminzska}}
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>74uzup14ua8ggdf42trqztjgts1jwn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:F1 Grand Prix saraksts</title>
    <ns>10</ns>
    <id>40475</id>
    <revision>
      <id>4499982</id>
      <parentid>4450301</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2268" sha1="lgpf81k5rlih9qtrolkipoexqf5h6sj" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = F1 Grand Prix saraksts
|title = [[F1 Grand Prix saraksts|Sacīkstes]] ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|expanded}}}

|group1 = Pašreizējās ({{f1|2026}})
|list1  = 
* [[Austrālijas Grand Prix|Austrālija]]
* [[Ķīnas Grand Prix|Ķīna]]
* [[Japānas Grand Prix|Japāna]]
* [[Maiami Grand Prix|Maiami]]
* [[Kanādas Grand Prix|Kanāda]]
* [[Monako Grand Prix|Monako]]
* [[Barselonas Kataluņjas Grand Prix|Barselonas Kataluņjas]]
* [[Austrijas Grand Prix|Austrija]]
* [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānija]]
* [[Beļģijas Grand Prix|Beļģija]]
* [[Ungārijas Grand Prix|Ungārija]]
* [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlande]]
* [[Itālijas Grand Prix|Itālija]]
* [[Spānijas Grand Prix|Spānija]]
* [[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžāna]]
* [[Bahreinas Grand Prix|Bahreina]]
* [[Singapūras Grand Prix|Singapūra]]
* [[ASV Grand Prix|ASV]]
* [[Meksikas Grand Prix|Meksika]]
* [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]]
* [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasa]]
* [[Kataras Grand Prix|Katara]]
* [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī]]

|group2 = Pagātnes
|list2  = 
* [[Argentīnas Grand Prix|Argentīna]]
* [[ASV Rietumu Grand Prix|ASV Rietumi]]
* [[Cēzara Pils Grand Prix|Cēzara Pils]]
* [[Dalasas Grand Prix|Dalasa]]
* [[Detroitas Grand Prix|Detroita]]
* [[Dienvidāfrikas Grand Prix|Dienvidāfrika]]
* [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlija-Romanja]]
* [[Eiropas Grand Prix|Eiropa]]
* [[Indijas Grand Prix|Indija]]
* [[Indianapolis 500|Indianapolisas 500]]
* [[Klusā okeāna Grand Prix|Klusais okeāns]]
* [[Korejas Grand Prix|Koreja]]
* [[Luksemburgas Grand Prix|Luksemburga]]
* [[Malaizijas Grand Prix|Malaizija]]
* [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābija]]

* [[Marokas Grand Prix|Maroka]]
* [[Peskāras Grand Prix|Peskāra]]
* [[Portugāles Grand Prix|Portugāle]]
* [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno]]
* [[Šveices Grand Prix|Šveice]]
* [[Turcijas Grand Prix|Turcija]]
* [[Zviedrijas Grand Prix|Zviedrija]]
* [[Krievijas Grand Prix|Krievija]]
* [[Francijas Grand Prix|Francija]]
* [[Vācijas Grand Prix|Vācija]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]]&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Formula 1 veidnes|Grand Prix saraksts]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lgpf81k5rlih9qtrolkipoexqf5h6sj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499984</id>
      <parentid>4499982</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2266" sha1="jgn96ut8u4bzl5vp5sqn5zg0gg8bzej" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = F1 Grand Prix saraksts
|title = [[F1 Grand Prix saraksts|Sacīkstes]] ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|expanded}}}

|group1 = Pašreizējās ({{f1|2026}})
|list1  = 
* [[Austrālijas Grand Prix|Austrālija]]
* [[Ķīnas Grand Prix|Ķīna]]
* [[Japānas Grand Prix|Japāna]]
* [[Maiami Grand Prix|Maiami]]
* [[Kanādas Grand Prix|Kanāda]]
* [[Monako Grand Prix|Monako]]
* [[Barselonas Kataluņjas Grand Prix|Barselona Kataluņja]]
* [[Austrijas Grand Prix|Austrija]]
* [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānija]]
* [[Beļģijas Grand Prix|Beļģija]]
* [[Ungārijas Grand Prix|Ungārija]]
* [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlande]]
* [[Itālijas Grand Prix|Itālija]]
* [[Spānijas Grand Prix|Spānija]]
* [[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžāna]]
* [[Bahreinas Grand Prix|Bahreina]]
* [[Singapūras Grand Prix|Singapūra]]
* [[ASV Grand Prix|ASV]]
* [[Meksikas Grand Prix|Meksika]]
* [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]]
* [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasa]]
* [[Kataras Grand Prix|Katara]]
* [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī]]

|group2 = Pagātnes
|list2  = 
* [[Argentīnas Grand Prix|Argentīna]]
* [[ASV Rietumu Grand Prix|ASV Rietumi]]
* [[Cēzara Pils Grand Prix|Cēzara Pils]]
* [[Dalasas Grand Prix|Dalasa]]
* [[Detroitas Grand Prix|Detroita]]
* [[Dienvidāfrikas Grand Prix|Dienvidāfrika]]
* [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlija-Romanja]]
* [[Eiropas Grand Prix|Eiropa]]
* [[Indijas Grand Prix|Indija]]
* [[Indianapolis 500|Indianapolisas 500]]
* [[Klusā okeāna Grand Prix|Klusais okeāns]]
* [[Korejas Grand Prix|Koreja]]
* [[Luksemburgas Grand Prix|Luksemburga]]
* [[Malaizijas Grand Prix|Malaizija]]
* [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābija]]

* [[Marokas Grand Prix|Maroka]]
* [[Peskāras Grand Prix|Peskāra]]
* [[Portugāles Grand Prix|Portugāle]]
* [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno]]
* [[Šveices Grand Prix|Šveice]]
* [[Turcijas Grand Prix|Turcija]]
* [[Zviedrijas Grand Prix|Zviedrija]]
* [[Krievijas Grand Prix|Krievija]]
* [[Francijas Grand Prix|Francija]]
* [[Vācijas Grand Prix|Vācija]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]]&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Formula 1 veidnes|Grand Prix saraksts]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>jgn96ut8u4bzl5vp5sqn5zg0gg8bzej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49648</id>
    <revision>
      <id>4500141</id>
      <parentid>4485374</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26571" sha1="frrzabnwa3fpbxhtmczot2ci19dlbsy" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = #107000
| nosaukums             = Jāņi
| apakšvirsraksts       =
| attēls                = Pūdeles iedegšana.jpg
| attēla_izmērs         = 250px
| alt                   =
| attēla_paraksts       = Pūdeles iedegšana
| oficiālais_nosaukums  = 
| citi_nosaukumi        = 
| brīvs_nosaukums1      = 
| brīvs_lauks1          = 
| brīvs_nosaukums2      =
| brīvs_lauks2          =
| brīvs_nosaukums3      =
| brīvs_lauks3          =
| datums                = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] 
| svinību_laiks         =
| biežums               = gadskārta
| saistīts_ar           =
}}
[[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|upright=1.0|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]]
'''Jāņi''' ir [[Latvieši|latviešu]] gadskārtas [[svētki]], ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā [[nakts]] un visgarākā [[diena]]. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums&lt;/ref&gt; kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras [[Saulgrieži|saulgriežiem]]. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.&lt;ref&gt;Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.&lt;/ref&gt;

Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai.

Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. Datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, taču nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka.

Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no [[Ozoli|ozola]] lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied [[Tautasdziesmas|tautas dziesmas]] vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu &quot;Līgo&quot;. Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==

=== Jāņi ===
Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]] vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē &quot;Dievs ir žēlīgs&quot;, caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' 

=== Saulgrieži ===
[[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; apzīmējumu &quot;Saulgriežu pasaka&quot;. Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā.

=== Līgo svētki ===
[[Matīss Ārons]], citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.”

Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku.

Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv|archive-date=2021-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210621181137/http://www.laikraksts.com/raksti/7289}}&lt;/ref&gt; savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu &quot;Līgosvētki&quot; viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par &quot;nepiedienīgo&quot; Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums.
== Vēsture ==
[[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.0|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]]
[[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|upright=1.0|Jāņu svinēšana 1910. gadā]]
Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', &lt;small&gt;izrunā&lt;/small&gt; [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā.

Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju.

[[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte.

[[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]]
[[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]]
1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai.

Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu:

{{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}}

Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.&lt;ref&gt;Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:28413&amp;#124;article:DIVL12&amp;#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}&lt;/ref&gt; Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:19965&amp;#124;article:DIVL74&amp;#124;page:1&amp;#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}&lt;/ref&gt; Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:91696&amp;#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}&lt;/ref&gt; No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota.

1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām.

== Tradīcijas ==

=== Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana ===
[[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|upright=1.0|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]]
Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;&gt;B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.&lt;/ref&gt; Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā:

{{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”&lt;ref&gt;Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.&lt;/ref&gt;}}

Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.

=== Jāņu vainagu vīšana ===
[[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|upright=0.8|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]]
Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus.

=== Jāņuguns dedzināšana ===
Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt.

=== Dziesmu dziedāšana ===
Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.&lt;ref&gt;D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.&lt;/ref&gt; Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti.

=== Alus un siers ===
[[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|upright=0.9|[[Jāņu siers]]]]
Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu.

=== Jāņu nakts burvestības ===
Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: &quot;Viss uz mani, viss uz mani!&quot; Ja kāds to dzird, tad lai saka: &quot;Man kaut pusīti!&quot; Tad arī tam piena netrūks.&lt;ref&gt;A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.&lt;/ref&gt; Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai.

=== Jāņu nakts vaļības ===
Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.

=== Peldēšanās ===
Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē.

=== Papardes zieda meklēšana ===
To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;/&gt; &quot;Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam&quot;.&lt;ref&gt;L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.&lt;/ref&gt;

=== Lēkšana pār ugunskuru ===
Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot.

== Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē ==

Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem.

=== Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs ===

* [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans''
* [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev''
* [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris''
* [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse''
* [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus''
* [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht''
* [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag''

=== Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs ===

Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds:
* [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле''
* [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден''
* [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi''
* [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы''
* [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały''
* [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала''

=== Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs ===

* [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan''
* [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan''
* [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean''
* [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan''
* [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina''
* [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan''

=== Basku zemē ===
* [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia''

&lt;gallery&gt;

Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā.
Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā.
Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā.
Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā.
Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.)
Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897).
Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā.
1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) 
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zāļu diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940.
* [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940.
* „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj.
* Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}}
* Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds)
* Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991.
* Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}}
* Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989.
* Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991.

== Ārējās saites ==
* [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}}
* [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}}
* [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}}
* Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}}
* [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}}

{{Latviešu gadskārtu svētki}}
{{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}}

[[Kategorija:Jāņi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>frrzabnwa3fpbxhtmczot2ci19dlbsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brandenburgas Albrehts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49765</id>
    <revision>
      <id>4500132</id>
      <parentid>4400893</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:21:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8524" sha1="q960q6jmb9w74j628pqymmb3bjbwmbc" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;&quot; cellspacing=&quot;5&quot;
|+ style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | '''Brandenburgas Albrehts'''&lt;br /&gt;'''Albrecht von Brandenburg-Ansbach'''
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding-bottom:1em;text-align:center;&quot; | [[Attēls:Albrecht von Hohenzollern.jpg|200px]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Tituls'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Vācu ordeņa lielmestrs]],&lt;br /&gt;[[Prūsijas hercogs]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Vācu ordeņa&lt;br /&gt;lielmestrs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | 1510—1525
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Priekšgājējs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Saksijas Frīdrihs]]&lt;br /&gt;(''Friedrich von Sachsen'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Pēctecis'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Valters fon Kronbergs]]&lt;br /&gt;(''Walter von Cronberg'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Prūsijas hercogs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | 1525—1568
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Priekšgājējs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | — (nodibināts, sekularizējot Vācu ordeni)
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Pēctecis'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Albrehts Frīdrihs]]&lt;br /&gt;(''Albrecht Friedrich'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Dinastija'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Hoencollernu dinastija]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Tēvs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Frīdrihs II Vecais]]&lt;br /&gt;(''Friedrich II. „der Ältere“'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Māte'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | Sofija Jagelona&lt;br /&gt;(''Zofia Jagiellonka'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Pirmā sieva'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | Doroteja Oldenburga&lt;br /&gt;(''Dorothea'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Otrā sieva'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | Braunšveigas Anna Marija&lt;br /&gt;(''Anna Maria von Braunschweig'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Bērni'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Albrehts Frīdrihs]]&lt;br /&gt;(''Albercht Friedrich'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Dzimis'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | {{dat|1490|05|16}}&lt;br /&gt;[[Ansbaha]], [[Ansbahas firstiste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor without haloes (1400-1806).svg|20px|border]] [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Bavārija]], {{GER}})
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Miris'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | {{dat|1568|03|20}}&lt;br /&gt;[[Gvardejska|Tapiava]], [[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|20px|border]] [[Prūsijas hercogiste]]&lt;br /&gt;(tagad [[Gvardejska]], {{RUS}})
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Apglabāts'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Kēnigsbergas doms]], [[Karaļauči|Kēnigsberga]]
|}

'''Brandenburgas Albrehts''' ({{val|de|Albrecht von Brandenburg-Preußen}}, arī {{val|de|Albrecht von Brandenburg-Ansbach}}; dzimis {{dat|1490|05|16}}, miris {{dat|1568|03|20}}) bija [[Vācu ordeņa lielmestrs]] (1510—1525) un pirmais [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogs]] (1525—1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar [[luterticība|luterticību]] kā oficiālo reliģiju. Pēdējā [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelma]] brālis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1490. gadā [[Ansbaha]]s [[markgrāfs|markgrāfa]] [[Frīdrihs II Vecais|Frīdriha II]] ģimenē.
Izglītību ieguva [[Ķelne]]s [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] Heinriha IV galmā, kur kļuva par [[Kanoniķis|kanoniķi]] (''canonicus''). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.

1519. gadā sākās ordeņa karš ar [[Polija|Polijas karalisti]], kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa [[Prūsija]]s tika izpostīta ([[Svētā Romas impērija]]s firsti un [[imperators]] atteica palīdzību), līdz 1521. gadā [[Toruņa|Tornā]] noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.

1523. gada 28. februārī [[Mārtiņš Luters]] rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties [[reformācija]]i, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada [[Reihstāgs (Svētā Romas impērija)|reihstāgā]] [[Nirnberga|Nirnbergā]] lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.

1525. gada 8. aprīlī [[Krakova|Krakovā]] parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā dibina Prūsijas hercogisti, Polijas vasaļvalsti, kuras tronī kā pirmais hercogs 9. maijā kāpa Albrehts. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.

1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja [[Kēnigsbergas Universitāte|Kēnigsbergas Universitāti]] (''Collegium Albertinum''). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.

Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp &quot;vecluterāņiem&quot; un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un &quot;galma partiju&quot; par vai pret valsts [[Centralizācija|centralizāciju]] (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).

Miris 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā [[Topjavas pils|Topjavass pilī]].

=== Ģimene ===
* pirmā laulība (1526—1547) ar [[Dānija]]s princesi Doroteju.
* otrā laulība (no 1550.) ar Annu Mariju, [[Brauhšveiga]]s [[Hercogs|hercoga]] meitu; bērni, dēls [[Albrehts Frīdrihs]] (29.04.1553.—21.03.1568.)

== Literatūra ==
* Johannes Voigt (Hrsg.): ''Briefwechsel der berühmtesten Gelehrten des Zeitalters der Reformation mit Herzog Albrecht von Preussen''. Gebr. Bornträger, Königsberg 1841 ([https://web.archive.org/web/20070926234349/http://kpbc.umk.pl/dlibra/docmetadata?id=oai:kpbc.umk.pl:24837 Digitalizēts])
* Johannes Voigt (Hrsg.): ''Briefwechsel des Freiherrn Sigismund v. Herberstein mit dem Herzog Albrecht von Preussen''. Wien 1856 ([https://web.archive.org/web/20070926235759/http://kpbc.umk.pl/dlibra/docmetadata?id=oai:kpbc.umk.pl:24603 Digitalizēts])
* Carl Alfred von Hase: ''Herzog Albrecht und sein Hofprediger''. Brietkopf &amp; Härtel, Leipzig 1879
* Johannes Rindfleisch: ''Herzog Albrecht von Hohenzollern, der letzte Hochmeister und die Reformation in Preussen''. Danzig 1880
* Erich Joachim: ''Die Politik des letzten Hochmeisters in Preußen Albrecht von Brandenburg''. 3 Teile. Hirzel, Leipzig 1892—1895 ([http://kpbc.umk.pl/dlibra/publication?id=11002 Digitalizēts])
* Walther Hubatsch: ''Albrecht von Brandenburg-Ansbach. Deutschordens-Hochmeister und Herzog in Preußen 1490—1568''. Heidelberg 1960.
* Ruth Engelhardt: Artikel ''Albrecht von Preußen''. In: Wolfgang Herbst (Hrsg.): ''Komponisten und Liederdichter des Evangelischen Gesangbuchs''. (Handbuch zum Evangelischen Gesangbuch; Bd. 1). Göttingen 1999
* Thomas Anselmino: ''Medizin und Pharmazie am Hofe Herzog Albrechts von Preußen (1490—1568)''. Heidelberg 2003
* Г. В. Кретинин, В. Н. Брюшинкин, В. И. Гальцов и др., &quot;Очерки истории Восточной Пруссии&quot;. — Калининград, 2002

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061123135929/http://wwwtest.library.ucla.edu/libraries/mgi/maps/blaeu/prvssia.jpg Detaillierte Karte beider Teile Preußens um 1635 (''Preußen königlichen Anteils'' und ''Herzogtum Preußen'')]

{{kastes sākums}}
{{amatu secība|pirms = [[Saksijas Frīdrihs]]|virsraksts = [[Vācu ordeņa lielmestrs]]|periods = 1510—1527|pēc = [[Valters fon Kronbergs]]}}
{{amatu secība|pirms = —|virsraksts = [[Prūsijas hercogs]]|periods = 1525—1568|pēc = [[Albrehts Frīdrihs]]}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1490. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1568. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hoencollernu dinastija]]
[[Kategorija:Prūsijas karaļi]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]</text>
      <sha1>q960q6jmb9w74j628pqymmb3bjbwmbc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49803</id>
    <revision>
      <id>4500161</id>
      <parentid>4499683</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:28:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Biafra|Biafra]] ([[User talk:Biafra|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4499683. Varbūt tomēr līdz 22. augustam, lai paliek veidne.</comment>
      <origin>4500161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25586" sha1="2znyo2vyne1q096v1u6czeu3kjpgnnl" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield = 
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| established_title1 = Pirmoreiz minēta
| established_date1 = {{dat|1211}}
| established_title2 = Pilsētas statuss
| established_date2 = {{dat|2026}}
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 5183
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats = 
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs = 
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes = 
| settlement_type = novada pilsēta
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''&lt;ref&gt;Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;&gt;[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Rihgas leela Bihbeles-beedriba&quot;, ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; &quot;Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā.&quot; (Pielikums &quot;Baznīcas un skolas ziņas&quot;), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā.

== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža&lt;ref&gt;Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.&lt;/ref&gt; — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot; 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',&lt;ref&gt;&quot;Righē 27tā Oktobera&quot;, ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp&lt;/ref&gt; bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.&lt;ref&gt;[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&amp;id=284&amp;l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]&lt;/ref&gt; Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;&gt;Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.&lt;/ref&gt; [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;/&gt; to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].&lt;ref&gt;Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53&lt;/ref&gt;

1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem. 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu.&lt;ref&gt;Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp&lt;/ref&gt; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.&lt;ref&gt;Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.&lt;/ref&gt;

Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais&lt;ref&gt;Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus &amp; Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.&lt;/ref&gt; [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].&lt;ref&gt;Fridericus Menius. &quot;Syntagma de origine Livonorum&quot;. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.&lt;/ref&gt; Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],&lt;ref&gt;August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.&lt;/ref&gt; pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]&lt;ref&gt;Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,&lt;ref&gt;[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv&lt;/ref&gt; šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.&lt;ref&gt;Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp&lt;/ref&gt; 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;/&gt; 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].&lt;ref&gt;Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228&lt;/ref&gt; 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.

Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.&lt;ref&gt;Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.&lt;/ref&gt; 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt; Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu &quot;Ozolaine&quot;, bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}&lt;/ref&gt;
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}&lt;/ref&gt;

2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]] (iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja), [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]&lt;/ref&gt;. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, tradioconālo Nēģu svētku dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&amp;regionaID=0&amp;rajonaID=0&amp;veidi=&amp;nosaukDala=Carnikava&amp;nosExact=false&amp;citataDala=false&amp;nosOficial=false&amp;nosNonAccent=false&amp;nosLGIAApproved=false&amp;sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}&lt;/ref&gt; Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}

== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs &quot;Abi divi&quot;, pirmskolas bērnu deju grupa &quot;Dālderītis&quot;, vidējās paaudzes deju kolektīvs &quot;Arnika&quot;. Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] &quot;Ozolaine&quot; (atklāts 1933. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt; No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Personības ==

Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.&lt;ref&gt;The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii&lt;/ref&gt; Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].

Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}&lt;/ref&gt; Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Carnikavas nēģi ==

[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par &quot;nēģu karalisti&quot;. Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|&quot;Laivu māja&quot; — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>2znyo2vyne1q096v1u6czeu3kjpgnnl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500162</id>
      <parentid>4500161</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atjaunoju iepriekšējo ievadu. Līdz 22. augustam vēl skaitās ciems</comment>
      <origin>4500162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26122" sha1="4i3m1gqlfzg2p6d2osda05ebv44u9uz" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield = 
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]]
| established_title1 = Pirmoreiz minēta
| established_date1 = {{dat|1211}}
&lt;!-- | established_title2 = Pilsētas statuss
| established_date2 = {{dat|2026}} --&gt;
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 5183
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats = 
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs = 
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes = 
| settlement_type = lielciems &lt;!-- novada pilsēta --&gt;
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''&lt;ref&gt;Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;&gt;[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Rihgas leela Bihbeles-beedriba&quot;, ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; &quot;Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā.&quot; (Pielikums &quot;Baznīcas un skolas ziņas&quot;), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.&lt;/ref&gt; ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]].

== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža&lt;ref&gt;Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.&lt;/ref&gt; — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot; 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',&lt;ref&gt;&quot;Righē 27tā Oktobera&quot;, ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp&lt;/ref&gt; bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.&lt;ref&gt;[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&amp;id=284&amp;l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]&lt;/ref&gt; Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;&gt;Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.&lt;/ref&gt; [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;/&gt; to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].&lt;ref&gt;Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53&lt;/ref&gt;

1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem. 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu.&lt;ref&gt;Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp&lt;/ref&gt; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.&lt;ref&gt;Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.&lt;/ref&gt;

Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais&lt;ref&gt;Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus &amp; Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.&lt;/ref&gt; [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].&lt;ref&gt;Fridericus Menius. &quot;Syntagma de origine Livonorum&quot;. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.&lt;/ref&gt; Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],&lt;ref&gt;August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.&lt;/ref&gt; pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]&lt;ref&gt;Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,&lt;ref&gt;[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv&lt;/ref&gt; šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.&lt;ref&gt;Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp&lt;/ref&gt; 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;/&gt; 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].&lt;ref&gt;Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228&lt;/ref&gt; 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.

Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.&lt;ref&gt;Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.&lt;/ref&gt; 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt; Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu &quot;Ozolaine&quot;, bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}&lt;/ref&gt;
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}&lt;/ref&gt;

2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]] (iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja), [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]&lt;/ref&gt;. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, tradioconālo Nēģu svētku dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&amp;regionaID=0&amp;rajonaID=0&amp;veidi=&amp;nosaukDala=Carnikava&amp;nosExact=false&amp;citataDala=false&amp;nosOficial=false&amp;nosNonAccent=false&amp;nosLGIAApproved=false&amp;sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}&lt;/ref&gt; Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}

== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs &quot;Abi divi&quot;, pirmskolas bērnu deju grupa &quot;Dālderītis&quot;, vidējās paaudzes deju kolektīvs &quot;Arnika&quot;. Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] &quot;Ozolaine&quot; (atklāts 1933. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt; No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Personības ==

Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.&lt;ref&gt;The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii&lt;/ref&gt; Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].

Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}&lt;/ref&gt; Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Carnikavas nēģi ==

[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par &quot;nēģu karalisti&quot;. Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|&quot;Laivu māja&quot; — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>4i3m1gqlfzg2p6d2osda05ebv44u9uz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Koperniks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50654</id>
    <revision>
      <id>4500130</id>
      <parentid>4446901</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:15:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30629" sha1="fxo44h4qrzezfiwsdulk0gw234kt0oe" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =Nicolaus Copernicus
| attēls =Nikolaus Kopernikus.jpg
| att_izmērs =200px
| att_nosaukums = Portrets Tornas rātsnamā (ap 1580)
| dz_gads =1473
| dz_mēnesis =2
| dz_diena =19
| dz_vieta =[[Toruņa|Torna]], [[Attēls:Flag of Prussia (1466-1772).svg|border|20px]] [[Karaļa Prūsija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]]
| m_gads =1543
| m_mēnesis=5
| m_diena=24
| m_vieta =[[Fromborka|Frauenburga]], [[Attēls:POL Księstwo Warmińskie IRP COA.svg|20px]] [[Varmijas bīskapija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]]
| pilsonība =
| tautība =
| darba_vietas =
| alma_mater =[[Jagaiļa Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Boloņas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Ferāras Universitāte]]
| zinātne =[[astronomija]]
| pasniedzēji =
| studenti =[[Georgs Joahims Rētiks]] (''Georg Joachim Rheticus'')
| sasniegumi =[[heliocentrisms]]
| apbalvojumi =
| paraksts =Nicolaus Coppernicus sig.png
| piezīmes = 
}}
'''Nikolajs Koperniks''' ({{val|la|Nicolaus Copernicus}}, {{val|pl|Mikołaj Kopernik}}, {{val|de|Nikolaus Kopernikus}} arī ''Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk''; dzimis {{dat|1473|02|19}}, miris {{dat|1543|05|24}}) bija [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] [[priesteris]], [[Politika|politiķis]], [[Astronomija|astronoms]], [[Matemātika|matemātiķis]], [[Tiesību zinātne|jurists]], [[Medicīna|mediķis]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]]. Plašāk zināms kā viens no [[Heliocentrisms|heliocentrisma]] koncepcijas astronomijā pamatlicējiem, kaut arī astronomija bija tikai viena no Kopernika darbības sfērām. Dažkārt Kopernika darbs ''[[De Revolutionibus Orbium Coelestium]]'' tiek uzskatīts par modernās astronomijas sākumu.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:CopernicusHouse.jpg|thumb|200px|Kopernika dzimtā māja Toruņā]]
Dzimis 1473. gada 19. februārī [[Karaļa Prūsija]]s pilsētā [[Toruņa|Tornā]], kuru īsi pirms tam bija anektējusi [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[varš|vara]] tirgotāja Nikolaja Kopernika un viņa sievas Barbaras, dzimušas Vacenrodes, ģimenē. Bez Nikolaja ģimenē bija vēl 3 bērni: brālis Andrejs, māsas Barbara un Katrīna. Tēvs mira 1483. gadā, savukārt māte — 1489. gadā. Nikolaja audzināšanu uzņēmās mātesbrālis [[kanoniķis]] [[Lukass Vacenrode]], kuru 1489. gadā ievēlēja par Ermlandes, t.i. [[Vārme (zeme)|Varmijas]] [[Bīskaps|bīskapu]]). Mācījās Sv. Jāņa baznīcas skolā, apguva [[latīņu valodu]], [[Teoloģija|teoloģiju]], matemātiku un astronomiju. 1491. gadā N. Koperniks uzsāka studijas [[Krakovas akadēmija|Krakovas akadēmijā]], kur metrikā tika reģistrēts kā ''Nicolaus Nicolai de Thuronia'', uzrādot izcilas sekmes teoloģijā, matemātikā un astronomijā (mācījies pie A.Brudzevska). Studijas nepabeidzis, 1495. gadā sāka kalpot Varmijas bīskapijas kapitulā [[Lidzbarka|Lautenburgā]], kas baznīctiesiskā ziņā bija pakļauta [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapam]]). Nikolajs Koperniks un Andrejs Koperniks abi kandidēja uz [[Kanoniķis|kanoniķu]] vietām, taču šos amatus nedabūja par spīti protekcijai, jo ne vienam, ne otram nebija zinātniskā grāda.

1497. gadā, kļuvis par kanoniķi un saņēmis kapitula stipendiju, kopā ar vecāko brāli Andreju devās uz [[Itālija|Itāliju]], kur papildus studēja [[Boloņa]]s Universitātē jurisprudenci, sengrieķu valodu un astronomiju (klausījies Dominika Marijas di Navarras lekciju kursu). 1501. gadā abi brāļi uz brīdi atgriezušies [[Heilsberga|Heilsbergā]], lai izprasītu mācību atvaļinājuma pagarinājumu. Atgriezušies Itālijā, 1503. gadā kā eksterni [[Ferāra]]s Universitātē ieguva kanonisko tiesību zinātņu grādu. Līdz 1506. gadam N. Koperniks [[Paduja]]s Universitātē studēja medicīnu, taču zinātnisko grādu tā arī neaizstāvēja.

1506. gadā brāļi atgriezās Polijas Karalistē, kur Nikolajs Koperniks sāka strādāt par pasniedzēju [[Vroclava]]s Svētā krusta baznīcas skolā (''scholasterię wrocławską św. Krzyża''), kā arī praktizēja kā ārsts.

1507. gadā Nikolajs Koperniks pameta pasniedzēja darbu un atgriezās Varmijas bīskapijas kapitulā Heilsbergā, kur kļuva par bīskapa (sava tēvoča) privātsekretāru un ārstu.

1509. gadā kā bīskapijas pārstāvis piedalījās [[Krakova]]s [[Kārtu pārstāvniecība|Seima]] sēdēs (1511. gadā kļuva par kapitula kancleru). Šajā laikā pārtulkojis VII gs. bizantiešu hronista [[Teofikts no Simokatas|Teofilakta no Simokatas]] darbu ''Theophilacti scolastici Simocati epistolae morales, rurales et amatoriae interpretatione latina'' (&quot;Teofilakta no Simokatas, sholastiķa, pamācošās, no laukiem un mīlas vēstules&quot;) ar nosaukumu ''Nicolai Copernici de hypothestibus motuum coelestium a se constitutis commentariolus''.

1512. gadā pēc tēvoča nāves Koperniks pārcēlās uz dzīvi [[Fromborka|Frauenburgā]], [[Vislas līča]] krastā, kur kalpoja kā kanoniķis, pildot bīskapijas ierēdņa funkcijas, brīvajā laikā praktizējot kā ārsts un veltot laiku zinātnēm. Kā viens no augstākajiem bīskapijas hierarhiem organizēja jaunā bīskapa Fabiana Luzjanska ({{val|la|Fabianus Lusianus}}, {{val|pl|Fabian Luzjańskiy}}) ievēlēšanu.

1513. gadā Koperniks it kā esot iesniedzis [[Roma|Romā]], [[Laterānas koncils|Laterānas koncilā]] apspriešanai savu jauno, uz heliocentrisma principa balstīto kalendāra reformas projektu (kas it kā bijis pamatā t.s. 1582. gada [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] reformai). Dokumentāli pierādījumi Kopernika lomai kalendāra reformā nav atrasti.

1516. gadā Koperniks iecelts par bīskapijas dienvidu apgabalu administratoru [[Olština|Olštinā]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s galvaspilsētā, un dzīvoja Olštinas pils ziemeļaustrumu spārnā līdz 1521. gada rudenim, pārraudzīdams arī muižu zemes un paralēli nodarbodamies ar zinātni. 1517. gadā nāca klajā viņa filozofisks traktāts ''Meditata'' (&quot;Meditācijas&quot; — pilns nosaukums: ''N.C. Meditata XV. Augusti anno domini MDXVII'').

1519.-1521. gadu Polijas-[[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] karā Koperniks kā bīskapijas bruņoto spēku virspavēlnieks — kapitula komisārs — vadīja Varmijas bīskapijas pilsētu aizstāvēšanu (ordeņa karaspēks pat vienu brīdi ielencis viņa rezidenci. Pēc ordeņa sakāves sarakstīja juridiski politoloģisku darbu ''Querela Capituli contra mgrum Albertum et eius ordinem super iniuriis irrogatis 1521 sub induciis belli'' (&quot;Kapitula žēlošanās par Albrehta un viņa ordeņa radītajām ciešanām 1521. gadā ieroču nolikšanas laikā&quot;). 1521. gadā Koperniks atgriezās Frauenburgā.

1522. gada martā [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas pilsētu]] landtāgā (seimā) [[Elblonga|Elbingā]] Nikolajs Koperniks piedalījās monetārās sistēmas reformas ''De estimatione monete'' (&quot;Par monētu cienīšanu&quot;) komisijas darbā. 1528. gadā viņš publicēja inženiertehnisku apcerējumu ''Monetae cudendae ratio'' (&quot;Pareizi monētu kalšanas veidi&quot;).

1537. gadā Polijas [[karalis]] apstiprināja Nikolaju Koperniku kā vienu no kandidātiem uz Varmijas bīskapa vakanci, taču ievēlēja [[Johans Dantisks|Johanu Dantisku]]. 1538. gadā Koperniks saņēma rājienu Baznīcas tiesā par amorālu [[Konkubināts|konkubināta]] praktizēšanu un celibāta neievērošanu. Kopernika piedzīvotāju Annu Šellingu izraidīja no Frauenburgas, jo &quot;viņas dēļ cienījamais priesteris uzvedas kā sajucis&quot;.

1543. gada pavasarī Nirnbergā (vai Rēgensburgā) publicēts darbs, pie kura Nikolajs Koperniks strādāja pēdējos 30 gadus — ''De revolutionibus orbium coelestium'' (&quot;Par debess sfēru rotāciju&quot;). Šī paša gada 24. maijā 70 gadu vecumā Koperniks mira, iespējams, no asinsizplūduma smadzenēs.

== Kopernika ietekme uz tā laika zinātni ==
[[Attēls:Twierdzenie_Kopernika.svg|thumb|200px|Kopernika teorēma]]
Pretēji vēlākos gadsimtos radītajam politiskās propagandas mītam ([[Protestantisms|protestantu]], pēc tam [[Ateisms|ateistu]] literatūrā) katoliskā baznīca visnotaļ pozitīvi uztvēra sava priestera Kopernika idejas zinātnē. Astronomi Eiropā, baznīcas hierarhi, kuri interesējās par zinātni, bija informēti par heliocentrisma teoriju, jo 1511. gadā sarakstītie &quot;Mazie komentāri&quot; tika brīvi izplatīti un ar interesi lasīti speciālistu aprindās.

1533. gadā [[Romas pāvests]] [[Klements VII (pāvests)|Klements VII]] pat uzaicinājis sev pietuvinātās personas, lai ar interesi uzklausītu viņa sekretāra [[Kardināls|kardināla]] A. fon Vidmanštata ziņojumu par jaunajām idejām astronomijā, kuras proponē kāds dominikānis Austrumeiropā (saglabājies Vidmanštata ieraksts kāda grieķu manuskripta titullapā: &quot;Klements man dāvāja šo manuskriptu Tā Kunga 1533. gadā, pēc tam, kad es viņam kardinālu Orsini un Salviati, bīskapa Viterbenija un ārsta Kurcija klātbūtnē Vatikānā izskaidroju Kopernika mācību par Zemes griešanos&quot;).&lt;ref&gt;Гурев Г. А. Коперниканская ересь в прошлом и настоящем. — Москва, 1933., 72. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī nākamā pāvesta [[Pāvils III (pāvests)|Pāvila III]] laikā nevar atrast ne mazāko norāžu vai mājienu, ka baznīcai būtu kādas oficiālas pretenzijas pret heliocentrismu kā koncepciju. Viņš pats raksta par savām draudzīgajām attiecībām un atbalstu, ko visa mūža garumā saņēmis no [[Midelburga]]s bīskapa Pāvila, Varmijas, pēc tam [[Kulma (zeme)|Kulmas]] bīskapa Tidemana Gīzes u.c. kolēģiem baznīcas hierarhijā.&lt;ref&gt;Веселовский И. Н. Белый Ю. А. Николай Коперник. — Москва, 1974., 378. lpp.&lt;/ref&gt; 1536. gadā [[Dominikāņi|dominikāņu ordeņa]] vadītājs kardināls Šenbergs savā vēstulē &quot;zinātņu vīram&quot; brālim Nikolajam aicināja &quot;neslēpt no zinātnes draugiem savu jauno sistēmu&quot;, jo Kopernika &quot;nopelni pelnījuši vislielāko atzinību&quot;.&lt;ref&gt;Гурев Г. А. Учение Коперника и религия. Из истории борьбы за научную истину в астрономии. — Москва, 1961., 56. lpp.&lt;/ref&gt; Kad pāvests [[Leons X (pāvests)|Leons X]] piektajā Laterānas koncilā (1512—1517) paziņoja par esošā kalendāra reformas nepieciešamību, Nikolaju Koperniku iekļāva to &quot;oficiālo&quot; astronomu skaitā, kurus aicināja piedalīties reformas projekta izstrādē.&lt;ref&gt;Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999., 30. lpp.&lt;/ref&gt;

Visu XVI gadsimtu Kopernika heliocentrisma koncepciju uzturēja visās katoļu augstskolās, to cītīgi aizstāvēja teologi, bet kritizēja zinātnieki. Vienīgais, kurš uzbruka Kopernika koncepcijai no teoloģiskām pozīcijām, bija no Baznīcas izslēgtais bijušais [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Mārtiņš Luters|Martins Luters]]: &quot;Šis jukušais vēlas apgāzt astronomijas pamatus, kaut arī, kā mums vēsta Raksti, nevis Zemei bet Saulei Jozua lika apstāties!&quot; (citē [[Bībele|Jozua grāmatu10:13]]).

Pēc Kopernika nāves viņa ieguldījumu no teoloģiskā aspekta pozitīvi vērtēja ievērojamais teologs tēvs Tolozani&lt;ref&gt;Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 149. lpp.&lt;/ref&gt; un teologs, [[Osuņa]]s Universitātes teoloģijas katedras [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāns]], augustīnietis tēvs Zunjiga. 1584. gadā oponējot Kopernika kritiķiem (Klavijam), viņš skaidroja Kopernika mācības patiesumu ar atbilstību [[Bībele]]i, [[Ijāba grāmata]]s vārsmai &quot;Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka tās balsti ļodzās&quot; (9:6), ka šo vietu var traktēt arī no [[Pitagors|Pitagora]] skatījuma, kurš arī Sauli novietoja Visuma centrā (tiesa, reliģiozu, nevis zinātnisku motīvu vadīts), &quot;ko mūsdienās lieliski pierāda Koperniks&quot;.&lt;ref&gt;Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999., 32. lpp.&lt;/ref&gt;

Par spīti Baznīcas protekcijai, zinātnes aprindas uzskatīja, ka heliocentrisma koncepcija ir tikai viena no daudzajām nepierādāmajām hipotēzēm, kam ar zinātni maz kopīga, jo trūka pietiekamas argumentācijas. Apritē bija trīs dažādas pasaules uzbūves koncepcijas, — [[Ptolemajs|Ptolemaja]], [[Johanness Keplers|Keplera]] un [[Tiho Brahe|Brahes]], — kuru pierādījumu bāze un argumentācija bija daudz spēcīgākas, nekā Kopernika koncepcijai. Līdz ar to pirmais Kopernika kritiķis bija nevis kāds teologs, bet gan matemātikas profesors, viens no sava laika dižākajiem astronomiem K. Klavijs, Gregora kalendāra autors. 1581. gadā viņš kritizēja Kopernika sistēmu, pierādot tās kļūdainumu un attiecīgi uz tās bāzes veikto aprēķinu nepareizību: &quot;Kurš gan būs tik nesaprātīgs, ka saistīs Baznīcu ar tik nepamatotiem apgalvojumiem?!&quot;&lt;ref&gt;Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 151. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī citi matemātiķi un astronomi visai skeptiski raudzījās uz poļu kanoniķa teoriju. Pierādījumu bāzes nebija, viss balstījās uz atgriešanos pie [[Aristotelis|Aristoteļa]], savukārt zvaigžņu paralakses neesamība bija acīmredzama. Pie tam jau paši Kopernika heliocentrisma pamati izrādījās aplami: viņš balstījās uz [[Platons|Platona]] pieņēmumu, ka planētu kustība ir nemainīgi vienmērīga (ko savulaik sekmīgi bija atspēkojis jau Klaudijs Ptolemajs) un uzskatīja, ka planētu orbītas ir apļveida (tikai vēlāk Keplers pierādīja, ka šī Aristoteļa doma ir maldīga, un patiesībā planētu orbītas ir elipsveida). Rezultātā Kopernika modelis izrādījās krietni sarežģītāks par Ptolemaja modeli: Ptolemaja shēmā bija 15 orbītu sfēras (ieskaitot epiciklus — ''epicycle'' — Ptolemaja teorijā riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis), savukārt Kopernikam bija nepieciešamas 18 sfēras. Un, kaut Kopernika heliocentriskais modelis izrādījās sarežģītāks, tas nebija pareizāks: piemēram, [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītu pēc Ptolemaja shēmas varēja izskaitļot daudz precīzāk.&lt;ref&gt;Кимелев Ю.А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 158.-159. un 156. lpp.&lt;/ref&gt; Izmantot Kopernika tabulas astronomiskajos aprēķinos nozīmēja neizbēgami kļūdainus rezultātus. Līdz ar to lielākā daļa tā laika zinātnieku līdz pat XIX gs. uz Kopernika devumu raudzījās kā uz kārtējo pseidozinātnisko hipotēzi, kura var izrādīties patiesa, bet var izrādīties ne, pie tam nekādi pierādījumi par labu tās patiesumam nekalpoja (bija tikai pieņēmumi), nedz arī Kopernika persona kā tāda (visu mūžu nodarbojoties ar astronomiju, viņš tā arī nebija veicis nevienu vērā ņemamu atklājumu, līdz ar to viņa kā zinātnieka autoritāte laikabiedru acīs nebija īpaši augsta).

Arī Kopernika nedaudzie sekotāji ar aprēķiniem un loģiku pierādīt savas hipotēzes pareizību heliocentrisma nespēja. Tai vai nu varēja ticēt, vai neticēt. Nemaz nerunājot par [[Džordāno Bruno]] gadījumu, kurš ar to pamatojot savu misticismu un maģijas proponēšanu. [[Galileo Galilejs|Galilejs]] gan centās saskatīt nepieciešamo heliocentrisma pamatojumu okeānu paisumā un bēgumā, taču šo viņa hipotēzi apgāza Keplers, pierādot to saistību ar [[Mēness]] gravitācijas spēku (Galilejs gan šo Keplera aizrādījumu ignorēja). Savukārt [[inkvizīcija]] piekāpās tā laika zinātnieku prasībai un, lai atzītu heliocentrisma hipotēzi par izglītībā lietojamu teoriju, pieprasīja loģiskus pierādījumus un aprēķinus. Tā kā teorijas aizstāvji tādus sniegt nevarēja, nolēma to atzīt par viltuszinātni un aizliegt mācīt izglītības iestādēs. 1616. gada 5 martā, saistībā ar Galileja prāvu, katoļu Baznīca iekļāva ''De revolutionibus orbium coelestium'' &quot;Nerekomendējamo grāmatu indeksā&quot;, līdz grāmatā &quot;tiktu veikti uzlabojumi&quot;.

Taču simpātijas pret Frauenburgas kanoniķi Baznīcas iekšienē saglabājās, piemēram, 1651. gadā [[Jezuīti|jezuīts]], astronoms Ričiolli nosauca Kopernika vārdā krāteri uz Mēness (91 km diametrs, 10°N, 20°W).

Tikai 1838. gadā [[Frīdrihs Beselis|Beselis]] konstatēja zvaigžņu [[Paralakse|paralaksi]] (''parallax'' — šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli, apgriezti proporcionāla attālumam līdz spīdeklim), savukārt 1851. gadā ar [[Fuko svārsts|Fuko svārsta]] palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, un tikai ar šo brīdi var runāt par heliocentrismu kā zinātnisku, loģiski pamatotu un pierādāmu koncepciju. Tad to kā tādu pieņēma zinātnes aprindas. Katoļu baznīca gan atzina šīs hipotēzes tiesības uz pastāvēšanu mazliet agrāk — ''De revolutionibus orbium coelestium'' no &quot;Nerekomendējamo grāmatu indeksa&quot; izņēma jau 1835. gadā.

Mūsdienās zinātnē pieņemtajam heliocentrisma modelim ar Kopernika modeli kopīgs tikai tas, ka Zeme riņķo ap sauli, taču šī katoļu priestera un zinātnieka devums heliocentrisma koncepcijas pamatu likšanā ir vispāratzīts.

=== Interesanti fakti ===
Nikolajam Kopernikam piedēvē izteikumu: &quot;Astroloģija ir astronomijas dumjā meita&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Darbi ==
[[Attēls:De revolvtionibvs orbium coelestium 1566 (99146257) (cropped).jpg|thumb|200px|''De Revolutionibus Orbium Coelestium'' 1566. gada Bāzeles izdevuma titullapa]]

* ''Commentariolus'' (1515)
* ''N.C. Meditata XV. Augusti anno domini MDXVII'' (1517)
* ''Tractatus de monetis'' (1519)
* &quot;Kopernika vēstule pret Verneru&quot; (1524)
* ''Monetae cudendae ratio'' (1528)
* ''De Revolutionibus Orbium Coelestium'' (1543)

Interese par Nikolaju Koperniku zinātnieku aprindās radās 19. gadsimta vidū, kad kā zinātnisku pieņēma heliocentrisma koncepciju astronomijā, un atcerējās, ka jau 16. gadsimtā līdzīgas domas izteicis šis garīdznieks no [[Polija]]s karalistes. 1973. gadā Kopernika 500 gadu jubileju plaši atzīmēja [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[Marksisms|marksistiskajā]] literatūrā bija populārs ne ar ko nepamatots mīts par Koperniku kā disidentu [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] rindās, kas bijis slēptā opozīcijā [[Vatikāns|Vatikānam]]).

Pilnu Kopernika rakstu krājumu pirmo reizi izdeva 1854. gadā [[Varšava|Varšavā]] Baranovskis. 1953. gadā publicēts Kopernika rakstu krājums par godu 410 gadiem kopš viņa nāves. Šajā krājumā viņam piedēvēta arī ūdensapgādes sistēmas izveide [[Fromborka|Frauenburgā]], [[Olština]], [[Toruņa|Toruņā]] u.c. ieskaitot [[Aizsprosts|dambi]] un [[slūžas]] uz [[Baude]]s upes, un [[Kanāls|kanāla]] būvi.

1511. gadā viņš pirmo reizi publiskoja savu sacerējumu &quot;Mazie komentāri&quot; (''Commentariolus''), kur pirmo reizi vienkopus noformulēja savu heliocentrisma pamatideju, komentējot [[Klaudijs Ptolemejs|Klaudija Ptolemeja]] [[Ģeocentrisms|ģeocentrisma]] koncepciju. Šo darbu nepublicēja, taču tā norakstus izplatīja universitātēs kā mācību līdzekli. Pēc aizmirstības laika vienu šī 16 lappuses biezo manuskripta eksemplāru 1877. gadā atrada [[Vīne]]s Galma bibliotēkā, bet pēc pāris gadiem, 1881. gadā otru eksemplāru (ar paša Nikolaja rakstītām piezīmēm uz tā malām) atrada [[Upsāla]]s Universitātes bibliotēkā (pēc citām ziņām, [[Stokholma]]s Universitātē).

1524. gadā sarakstīta Kopernika vēstule pret Verneru — vēstule [[Krakova]]s katedrāles priesterim [[Bernards Vaponskis|Bernardam Vaponskim]] ar [[Johans Verners|Johana Vernera]] &quot;Par astotās debesu sfēras griešanos&quot; komentāriem un kritiku, kas ir interesanta ar Kopernika heliocentrisma modeļa secīgu izklāstu.

1543. gada pavasarī [[Nirnberga|Nirnbergā]] (vai [[Rēgensburga|Rēgensburgā]]) publicēts darbs ''De revolutionibus orbium coelestium'' (&quot;Par debess sfēru rotāciju&quot;), kurā viņš līdz galam bija noformulējis heliocentrisma koncepciju. Pats Koperniks uzskatīja, ka jaunā teorija vislabāk izskaidro Dieva radīto kārtību, jo &quot;visums mums ir vislabā Radītāja un kārtības mīlētāja dāvāts&quot;. Pēc Kopernika nāves par Vatikāna līdzekļiem šo grāmatu publicēja vēl vairākos metienos.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Коперник Н. «О вращениях небесных сфер. Малый комментарий. Послание против Вернера. Упсальская запись», — Москва: Наука, 1964
* Боден Ж. «Метод лёгкого познания истории», — Москва: Наука, 2000
* Энгельгарт М. А. Николай Коперник: его жизнь и деятельность. / Биографический очерк для ЖЗЛ Ф. Павленкова 1892 года. — Челябинск: Урал, 1997
* Бородин А.И., Бугай А.С. «Биографический словарь деятелей в области математики. Под ред. И.И. Гихмана», — Киев: Радяньска школа, 1979
* Ольшки Л. История научной литературы на новых языках. — Москва; Ленинград, 1933. Т. 3.
* Гурев Г. А. Коперниканская ересь в прошлом и настоящем. — Москва, 1933.
* Вопросы истории религии и атеизма. Сборник статей. Вып. 1. — Москва, 1950.
* Гайденко П. П. Эволюция понятия науки. Т. 1 — Москва, 1980; Т. 2 — Москва, 1987.
* Гайденко П. П. История новооевропейской философии в ее связи с наукой. — Москва, 2000.
* Яки С. Спаситель науки. — Москва, 1992.
* Яки С. Бог и космологи. — Москва, 1993.
* Косарева Л. М. Коперниканская революция: социокультурные истоки. — Москва, 1991.
* Косарева Л. М. Генезис научной картины мира. — Москва, 1985.
* Косарева Л. М. Социокультурный генезис науки Нового времени. Философский аспект проблемы. — Москва, 1989.
* Современные зарубежные исследования по философии и генезису науки (позднее Средневековье и Возрождение) — Москва, 1980.
* Социокультурные факторы развития науки (по материалам историко-научных исследований). Сборник обзоров. — Москва, 1987.
* Кирсанов В. С. Научная революция XVII века. — Москва, 1987.
* Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988.
* Философско-религиозные истоки науки. — Москва, 1997.
* Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999.
* Гребеников Е. А. Николай Коперник». — Москва: Наука, 1982
* Armitage, Angus (1951). The World of Copernicus. New York, NY: Mentor Books. {{ISBN|0-8464-0979-8}}.
* Coyne, George V., S.J. (2005). The Church's Most Recent Attempt to Dispel the Galileo Myth, In McMullin (2005, pp.340—59).
* Dobrzycki, Jerzy, and Leszek Hajdukiewicz, &quot;Kopernik, Mikołaj,&quot; Polski słownik biograficzny (Polish Biographical Dictionary), vol. XIV, Wrocław, Polish Academy of Sciences, 1969, pp. 3—16.
* Gagné, Marc (2004-04-13). Texts from The Galileo Affair: A Documentary History edited and translated by Maurice A. Finocchiaro. West Chester University course ESS 362/562 in History of Astronomy. Retrieved on 2008-01-14. (Extracts from Finocchiaro (1989))
* Fantoli, Annibale (2005). The Disputed Injunction and its Role in Galileo's Trial, In McMullin (2005, pp.117—49).
* Finocchiaro, Maurice A. (1989). The Galileo Affair: A Documentary History. Berkeley, CA: University of California Press. {{ISBN|0-520-06662-6}}.
* Gingerich, Owen (2004). The Book Nobody Read. Penguin Books. {{ISBN|0-486-43605-5}}.
* David C. Goodman and Colin A. Russell, eds. (1991). The Rise of Scientific Europe, 1500-1800. Dunton Green, Sevenoaks, Kent: Hodder &amp; Stoughton: The Open University. {{ISBN|0-340-55861-X}}.
* Heilbron, John L. (2005). Censorship of Astronomy in Italy after Galileo, In McMullin (2005, pp.279—322).
* Koestler, Arthur [1959] (1963). The Sleepwalkers: A History of Man's Changing Vision of the Universe. New York, NY: Grosset &amp; Dunlap. {{ISBN|0-448-00159-4}}. Original edition published by Hutchinson (1959, London).
* Koyré, Alexandre (1973). The Astronomical Revolution: Copernicus — Kepler — Borelli. Ithaca, NY: Cornell University Press. {{ISBN|0-8014-0504-1}}.
* Kuhn, Thomas (1957). The Copernican Revolution: Planetary Astronomy in the Development of Western Thought. Cambridge, MA: Harvard University Press. {{ISBN|0-674-17100-4}}.
* Lindberg, David C. and Numbers, Ronald L.. Beyond War and Peace: A Reappraisal of the Encounter between Christianity and Science. American Scientific Affiliation article. Retrieved on 2007-04-22. — Paper originally published in Church History (Vol. 55, No. 3, Sept. 1986).
* McMullin, Ernan, ed. (2005). The Church and Galileo. Notre Dame, IN: University of Notre Dame Press. {{ISBN|0-268-03483-4}}.
* Rosen, Edward (1995). Copernicus and his Successors. London: Hambledon Press. {{ISBN|1-85285-071-X}}.
* Rosen, Edward (translator) [1939] (2004). Three Copernican Treatises:The Commentariolus of Copernicus; The Letter against Werner; The Narratio Prima of Rheticus, Second Edition, revised, New York, NY: Dover Publications. {{ISBN|0-486-43605-5}}.
* Russell, Jeffrey Burton [1991] (1997). Inventing the Flat Earth—Columbus and Modern Historians. New York, NY: Praeger. {{ISBN|0-275-95904-X}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050728153447/http://www.bj.uj.edu.pl/bjmanus/revol/titlpg_e.html De Revolutionibus, autograph manuscript] — Full digital facsimile, Jagiellonian University
* [http://www.domwarminski.pl/content/view/312/433 Copernicus's letters to various celebrities, among others the King Sigmundus I of Poland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090211175309/http://www.domwarminski.pl/content/view/312/433 |date={{dat|2009|02|11||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091207081354/http://www.5ka.ru/90/20651/1.html Философия Коперника (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20050410193310/http://www.bj.uj.edu.pl/bjmanus/revol/titlpg_p.html Mikołaj Kopernik, De revolutionibus (poļu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20071006165419/http://www.opracowanie.eu/kopernik.htm Mikołaj Kopernik, Commentariolus (poļu val.)]
* [http://www.bu.uni.torun.pl/en/ Copernicana, Toruņas Universitātes bibliotēka]
* [http://www.visittorun.pl/index.php?strona=6 Koperniks Toruņā]
* [https://web.archive.org/web/20041009151823/http://www.frombork.art.pl/Ang01.htm Kopernika muzejs Fromborgā]
* Kopernika portereti: [http://www.msnbc.msn.com/id/9913250/ Copernicus' face reconstructed] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090125114513/http://www.msnbc.msn.com/id/9913250/ |date={{dat|2009|01|25||bez}} }}; [http://www-groups.dcs.st-andrews.ac.uk/~history/PictDisplay/Copernicus.html Portrait] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927183826/http://www-groups.dcs.st-andrews.ac.uk/~history/PictDisplay/Copernicus.html |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}; [https://web.archive.org/web/20041013153447/http://www.frombork.art.pl/Ang10.htm Nicolaus Copernicus]
* [http://www.hps.cam.ac.uk/starry/coperastrol.html Copernicus and Astrology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090121212438/http://www.hps.cam.ac.uk/starry/coperastrol.html |date={{dat|2009|01|21||bez}} }} — Cambridge University: Copernicus had — of course — teachers with astrological activities and his tables were later used by astrologers.
* [http://plato.stanford.edu/entries/copernicus/ Stanford Encyclopedia of Philosophy entry]
* [http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=10340 Find-A-Grave profile for Nicolaus Copernicus]
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/4405958.stm 'Body of Copernicus' identified] — BBC article including image of Copernicus using facial reconstruction based on located skull
* [http://www.skyscript.co.uk/copernicus.html Copernicus and Astrology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222040257/http://www.skyscript.co.uk/copernicus.html |date={{dat|2008|12|22||bez}} }}
* [http://www-personal.umich.edu/~jbourj/money2.htm Nicolaus Copernicus on the 1000 Polish Zloty banknote.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090205031910/http://www-personal.umich.edu/~jbourj/money2.htm |date={{dat|2009|02|05||bez}} }}
* Kopernika Marsa modelis [http://www.mhhe.com/physsci/astronomy/fix/student/images/04f08.jpg]
* Copernicus's explanation for retrograde motion [http://www.mhhe.com/physsci/astronomy/fix/student/images/04f04.jpg]
* Kopernika modelis [http://csep10.phys.utk.edu/astr161/lect/retrograde/copernican.html]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Koperniks, Nikolajs}}
[[Kategorija:1473. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1543. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Polijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Polijas vācieši]]
[[Kategorija:Poļu ekonomisti]]
[[Kategorija:Astronomijas vēsture]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Anglikāņu svētie]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>fxo44h4qrzezfiwsdulk0gw234kt0oe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kopienas portāls</title>
    <ns>4</ns>
    <id>58570</id>
    <revision>
      <id>4500148</id>
      <parentid>4498181</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>/* no image - latviski */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4500148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="131686" sha1="44t9d9n8lqf7bnz81vzmdf1xh8qmf5j" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)

:Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja &quot;insource:tiks aizvadītas&quot;. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST)

== Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) ==

Hello everyone,

This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as &lt;code&gt;Module:Itemgroup/list&lt;/code&gt;).

'''The Change:'''&lt;br /&gt;
Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. 

We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''.

'''What You Need To Do:'''&lt;br /&gt;
To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search.

'''Deadline:'''&lt;br /&gt;
We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles.

Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29941252 --&gt;

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST)

:Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST)
:::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST)
::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST)
:::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners:
:::::Valērija Trifanceva, 
:::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs.
:::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs.
:::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks.
:::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST)
::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST)

== Wikimedia Northern Europe Meeting ==
In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST)

:Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST)
::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST)
:::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)
::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
:::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST)
::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
:::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST)
::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST)

== Request for comment (global AI policy) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}}
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30424282 --&gt;

== Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa ==

Cienījamie kolēģi,

[[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. 

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti
* Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST)

== Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 ==

''Please help us and your community by translating this announcement into your language!''

Dear all,

The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway.

There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community.

'''Eligibility criteria:'''

* Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]:
** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025
** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026
** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026
* Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]]

You can check your eligibility using the following tool:

https://cee-sc-election.toolforge.org/

'''How to proceed:'''

Candidates may nominate themselves or be nominated by others.

If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026.

The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]:

Please also inform your communities about the election and encourage participation.

Best regards,  

Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026

--[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;

== Wiki Loves Eurovision 2026 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]]

Hello everyone!

You are invited to participate in the &quot;[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]&quot; article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available:

* 1st prize: a voucher worth €60
* 2nd prize: a voucher worth €50
* 3rd prize: a voucher worth €40
* 4th–10th prize: a voucher worth €30

To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;
:{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST)

== Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ==

Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&amp;showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&amp;group=ext-cite-user&amp;language=lv&amp;filter=&amp;optional=1&amp;action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST)

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus.  Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta!  [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Vote now in the 2026 U4C election&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC].

Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Message&quot;/&gt;
'''Legal &amp; Safety Contacts'''

Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]].

&lt;section end=&quot;Message&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&amp;oldid=30731267 --&gt;

== Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}}
You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}}
[[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]])  2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== no image - latviski ==

Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:&lt;br /&gt;ATTĒLS NAV&lt;br /&gt;PIEEJAMS&lt;br /&gt; jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)</text>
      <sha1>44t9d9n8lqf7bnz81vzmdf1xh8qmf5j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500155</id>
      <parentid>4500148</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4500155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="131824" sha1="qtagfi3wyyofes9009m1vtf80okfr7f" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)

:Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja &quot;insource:tiks aizvadītas&quot;. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST)

== Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) ==

Hello everyone,

This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as &lt;code&gt;Module:Itemgroup/list&lt;/code&gt;).

'''The Change:'''&lt;br /&gt;
Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. 

We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''.

'''What You Need To Do:'''&lt;br /&gt;
To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search.

'''Deadline:'''&lt;br /&gt;
We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles.

Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29941252 --&gt;

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST)

:Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST)
:::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST)
::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST)
:::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners:
:::::Valērija Trifanceva, 
:::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs.
:::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs.
:::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks.
:::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST)
::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST)

== Wikimedia Northern Europe Meeting ==
In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST)

:Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST)
::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST)
:::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)
::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
:::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST)
::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
:::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST)
::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST)

== Request for comment (global AI policy) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}}
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30424282 --&gt;

== Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa ==

Cienījamie kolēģi,

[[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. 

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti
* Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST)

== Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 ==

''Please help us and your community by translating this announcement into your language!''

Dear all,

The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway.

There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community.

'''Eligibility criteria:'''

* Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]:
** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025
** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026
** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026
* Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]]

You can check your eligibility using the following tool:

https://cee-sc-election.toolforge.org/

'''How to proceed:'''

Candidates may nominate themselves or be nominated by others.

If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026.

The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]:

Please also inform your communities about the election and encourage participation.

Best regards,  

Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026

--[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;

== Wiki Loves Eurovision 2026 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]]

Hello everyone!

You are invited to participate in the &quot;[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]&quot; article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available:

* 1st prize: a voucher worth €60
* 2nd prize: a voucher worth €50
* 3rd prize: a voucher worth €40
* 4th–10th prize: a voucher worth €30

To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;
:{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST)

== Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ==

Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&amp;showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&amp;group=ext-cite-user&amp;language=lv&amp;filter=&amp;optional=1&amp;action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST)

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus.  Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta!  [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Vote now in the 2026 U4C election&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC].

Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Message&quot;/&gt;
'''Legal &amp; Safety Contacts'''

Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]].

&lt;section end=&quot;Message&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&amp;oldid=30731267 --&gt;

== Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}}
You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}}
[[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]])  2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== no image - latviski ==

Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:&lt;br /&gt;ATTĒLS NAV&lt;br /&gt;PIEEJAMS&lt;br /&gt; jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)
:{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST)</text>
      <sha1>qtagfi3wyyofes9009m1vtf80okfr7f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500156</id>
      <parentid>4500155</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* no image - latviski */ Atbilde</comment>
      <origin>4500156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132011" sha1="lpfl03nsj8yc3sd75xb5e3mo7vz2in0" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)

:Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja &quot;insource:tiks aizvadītas&quot;. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST)

== Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) ==

Hello everyone,

This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as &lt;code&gt;Module:Itemgroup/list&lt;/code&gt;).

'''The Change:'''&lt;br /&gt;
Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. 

We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''.

'''What You Need To Do:'''&lt;br /&gt;
To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search.

'''Deadline:'''&lt;br /&gt;
We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles.

Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29941252 --&gt;

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST)

:Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST)
:::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST)
::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST)
:::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners:
:::::Valērija Trifanceva, 
:::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs.
:::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs.
:::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks.
:::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST)
::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST)

== Wikimedia Northern Europe Meeting ==
In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST)

:Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST)
::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST)
:::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)
::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
:::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST)
::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
:::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST)
::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST)

== Request for comment (global AI policy) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}}
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30424282 --&gt;

== Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa ==

Cienījamie kolēģi,

[[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. 

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti
* Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST)

== Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 ==

''Please help us and your community by translating this announcement into your language!''

Dear all,

The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway.

There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community.

'''Eligibility criteria:'''

* Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]:
** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025
** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026
** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026
* Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]]

You can check your eligibility using the following tool:

https://cee-sc-election.toolforge.org/

'''How to proceed:'''

Candidates may nominate themselves or be nominated by others.

If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026.

The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]:

Please also inform your communities about the election and encourage participation.

Best regards,  

Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026

--[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;

== Wiki Loves Eurovision 2026 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]]

Hello everyone!

You are invited to participate in the &quot;[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]&quot; article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available:

* 1st prize: a voucher worth €60
* 2nd prize: a voucher worth €50
* 3rd prize: a voucher worth €40
* 4th–10th prize: a voucher worth €30

To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=30401522 --&gt;
:{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST)

== Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ==

Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&amp;showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&amp;group=ext-cite-user&amp;language=lv&amp;filter=&amp;optional=1&amp;action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST)

== Latvijas daiļslidošanas čempionāts ==

Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus.  Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta!  [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Vote now in the 2026 U4C election&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC].

Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;Message&quot;/&gt;
'''Legal &amp; Safety Contacts'''

Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]].

&lt;section end=&quot;Message&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&amp;oldid=30731267 --&gt;

== Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) ==

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}}
You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}}
[[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]])  2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
&lt;/bdi&gt;
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=30513860 --&gt;

== no image - latviski ==

Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:&lt;br /&gt;ATTĒLS NAV&lt;br /&gt;PIEEJAMS&lt;br /&gt; jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)
:{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST)
::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST)</text>
      <sha1>lpfl03nsj8yc3sd75xb5e3mo7vz2in0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pļavnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59373</id>
    <revision>
      <id>4499970</id>
      <parentid>4485053</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sabiedriskais transports */</comment>
      <origin>4499970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7983" sha1="86sbm1r1ja1lzauksst1mburmp237le" xml:space="preserve">{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Pļavnieki
| attels = [[Attēls:Plavnieki 2016.JPG|250px]]
| paraksts = Pļavnieki 2016. gadā
| karte = [[Attēls:Plavnieki karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = {{Rīga}}
| priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 2,985 km²
| iedzivotaju_skaits = 39 731 ([[2025. gads|2025]])
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = 
| parki = 
| autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|3|6|13|15|20|31|33|34|47|48|51|52}}
| trolejbuss = {{Rīga sab|tips=trolejbuss|16|22}}
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = LV-1021, LV-1082
| areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/plavnieki/ apkaimes.lv]
}}

'''Pļavnieki''' ir [[Rīga|Rīgas pilsētas]] apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], A daļā. Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Tā robežojas ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimēm. Pļavnieku ZA atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts]]. Pļavnieku apkaimes robežas ir [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]].

Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām. Pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu ēkas, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas.

Pļavniekus var uzskatīt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi, kas lielā mērā jau ir izveidota. Pļavnieku apkaimei par lokālo centru var uzskatīt visu [[Andreja Saharova iela|Andreja Saharova ielu]], lai gan dažādu pakalpojumu funkcijas galvenokārt koncentrējas apkaimes D daļā pie Andreja Saharova ielas krustojuma ar Lubānas ielu, kā arī apkaimes A daļā, ap [[Ulbrokas iela]]s un [[Salnas iela (Rīga)|Salnas ielas]] krustojumu. Ar Pļavnieku apkaimes Z daļu funkcionāli saistīts ir arī Dreiliņu tirgus, kas gan fiziski neatrodas Pļavnieku apkaimes teritorijā. Raugoties no teritorijas novietojuma viedokļa, perspektīvā lokālajam centram vajadzētu veidoties arī pie [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu ielas]] un [[Ulbrokas iela]]s krustojuma, kas fiziski atrodas Pļavnieku apkaimes centrā, un zonējums tur noteikts kā jauktas apbūves teritorija.

== Vēsture ==
[[Attēls:Apartment buildings in Plavnieki suburb of Riga, Latvia (2009).jpg|thumb|left|250px|Pļavnieki 2009. gadā]]
Pļavinieku apkaimes teritoriju ar lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums) pievienoja [[Rīga]]s pilsētai [[1974]]. gadā. [[1978]]. gadā [[Pilsētprojekts|institūtā &quot;Pilsētprojekts&quot;]] izveidoja dzīvojamā rajona detaļplānojumu, kura arhitekti bija [[Ēvalds Fogelis]], [[Meinards Medinskis]] un [[Ivars Millers]]. 

Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamo rajonu uzcēla [[1980. gadi|1980. gados]] ar pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedrisko un tirdzniecības centru gar Feliksa Dzeržinska ielu (tagad Andreja Saharova ielu). Izveidojās viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|dzīvojamajiem rajoniem Rīgā]], kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve. [[1990]]. gadā pabeidza celt atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā. Pļavnieku apbūves kompleksu veidoja līdzīgi Rīgas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.&lt;ref&gt;{{enc riga|541}}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūras pieminekļi ==
Pļavnieki izceļas citu apkārtējo Rīgas daudzdzīvokļu ēku apkaimju vidū ar to, ka šai apkaimē atrodas vairākas skulptūras. Vecākā no tām &quot;Uz skolu&quot; pie [[Rīgas 86. vidusskola]]s tika atklāta 1983. gadā.&lt;ref&gt;[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=3&amp;rajons=4&amp;id=137 Rīgas pieminekļu aģentūra — Uz skolu]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.&lt;/ref&gt; Netālu no tās [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatvē]] atklāja 11 metrus augsto un ievērojamāko Pļavnieku skulptūru — &quot;Jāņuguns&quot;.&lt;ref&gt;[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=3&amp;rajons=4&amp;id=132 Rīgas pieminekļu aģentūra — Jāņuguns]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.&lt;/ref&gt; 1997. gadā līdz ar [[Pļavnieku ģimnāzija]]s atvēršanu tika atklāta skulptūra &quot;Siena grābējas&quot;.&lt;ref&gt;[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=3&amp;rajons=4&amp;id=136 Rīgas pieminekļu aģentūra — Siena grābējas]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.&lt;/ref&gt; Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai skulptūra &quot;Uz skolu&quot; — pārējās ir cietušas no krāsainā metāla zagļu uzbrukumiem un demontētas.

== Izglītība ==
2017. gada pētījumā &quot;Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā&quot; tika konstatēts, ka [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], Pļavnieku un [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas Dārzciema vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%). 
Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskais transports ==
Pļavnieku apkaimes [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedrisko transportu]] nodrošina autobusu un trolejbusu kustība. Uz Pļavniekiem kursē 3. 6. 13. 15. 20. 31. 33. 34. 47. 48. 49. 51. un 52. autobuss, kā arī 16. un 22. trolejbuss.

== Galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Plavnieku mikrorajons.jpg|Pļavnieki. [[2005. gads]]
Attēls:Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia - panoramio (2).jpg|Pļavnieki 2010. gadā
Attēls:Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia - panoramio (7).jpg|Viens no Pļavnieku iekšpagalmiem. 2010. gads
Attēls:Plavnieki First Snow (Riga, Latvia, 2007).jpg|Pļavnieki 2007. gadā
Attēls:Apartment buildings in Plavnieki, Riga, Latvia (2012).jpg|Ēkas Lubānas ielā 123
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[Stopiņu pagasts]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/plavnieki/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Pļavnieki| ]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>86sbm1r1ja1lzauksst1mburmp237le</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64859</id>
    <revision>
      <id>4500152</id>
      <parentid>4499042</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Šis prasīs nedaudz vairāk laika...</comment>
      <origin>4500152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64750" sha1="tr5d9f9pp2hiwugyxlwdbjfyqkp1lkf" xml:space="preserve">{{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2009 logo.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2009|5|16|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2009|5|12|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2009|5|14|N}}
|vadītājs (i)           = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Andrejs Boltenko
|pārraidītājs           = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls
|vieta                  = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]&lt;br /&gt;[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|balsošanas sistēma     = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 42 valstis&lt;br /&gt;18 - pirmais pusfināls&lt;br /&gt;19 - otrais pusfināls&lt;br /&gt;25 - fināls
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Gruzija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|nulle punktu           = {{ESC|Čehija}}
|viesmākslinieki        = [[Māsas Tolmačovas]]&lt;br /&gt;Terem Quartet&lt;br /&gt;&quot;Kostroma&quot;&lt;br /&gt;[[Dima Bilans]]
|map                    = ESC 2009 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #ff0000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]]
|nākamais               = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]]
}}
'''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā.

Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam.

Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu.

== Norises vieta ==
Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu &quot;[[Believe]]&quot; ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs &quot;Pirmais kanāls&quot; un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: &quot;Eurovision will be held in Moscow&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk &quot;lielais četrinieks&quot; ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā &quot;lielā četrinieka&quot; valstis automātiski kvalificējas finālam.&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās.

=== Balsošana ===
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota &quot;kaimiņu būšana&quot; balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}&lt;/ref&gt; Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Iespējamās dalībvalstis ==
[[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]]

2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 }}&lt;/ref&gt; bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}&lt;/ref&gt;

Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
{{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}}

2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}&lt;/ref&gt; Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pusfinālistu sadalījums ==
2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Slovākija}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
Trīsdesmit septiņas valstis ir apstiprinājušas savu dalību vienā no diviem 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināliem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Andrea Demiroviča]]
| ''Just Get Out Of My Life''
| &quot;Vienkārši pazūdi no manas dzīves&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Čigānu valoda|Čigānu]]
| ''[[Gipsy.cz]]''
| ''Aven Romale''
| &quot;Aiziet, čigāni!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Patriks Ušēns]]
| ''Copycat''
| &quot;Kopētais kaķis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Jelfimovs]]
| ''Eyes That Never Lie''
| &quot;Acis, kas nekad nemelo&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Malēna Ernmane]]
| ''La Voix''
| &quot;Balss&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 105
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēņu valoda|Armēņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Inga un Anuša Aršakjanas]]
| ''Jan Jan''
| &quot;Mans dārgais&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 99
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Andora}}
| [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Suzanna Georgi]]
| ''La Teva Decisió (Get A Life)''
| &quot;Tavs lēmums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| ''[[Lovebugs]]''
| ''The Highest Heights''
| &quot;Augstākie augstumi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[Hadise]]''
| ''Düm Tek Tek''
| &quot;Bum Bum Bum&quot;{{Efn|&quot;Düm Tek Tek&quot; ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}}
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 172
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Arābu valoda|Arābu]]
| [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]]
| ''There Must Be Another Way (Einaiych)''
| &quot;Ir jābut citai izejai (Tavas acis)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 75
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| [[Krasimirs Avramovs]]
| ''Illusion''
| &quot;Ilūzija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]]
| ''Is It True?''
| &quot;Vai tā ir patiesība?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 174
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| ''[[Next Time]]''
| ''Nešto Što Kje Ostane &lt;small&gt;(Нешто што ќе остане)&lt;/small&gt;''
| &quot;Kaut kas, kas paliek&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Elena George]]
| ''The Balkan Girls''
| &quot;Balkānu meitenes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 15
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Waldo's People]]''
| ''Lose Control''
| &quot;Zaudēt kontroli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 42
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Flor-de-Lis]]''
| ''Todas As Ruas Do Amor''
| &quot;Visas mīlestības ielas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 70
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Kiara]]
| ''What If We''
| &quot;Ja nu mēs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[Regina (grupa)|Regina]]''
| ''Bistra voda''
| &quot;Dzidrie ūdeņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 125
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 01
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| Igors Cukrovs un Andrea Šušnjara
| &quot;Lijepa Tena&quot;
| Skaistā Tena
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Šenaida Malveja un Black Daisy
| &quot;Et Cetera&quot;
| Un tā tālāk
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Latvija}}
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| [[Intars Busulis]]
| &quot;[[Probka]]&quot; (Пробка)
| Sastrēgums
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| Marko Kons un Milans Nikoličs
| &quot;Cipela&quot;
| Kurpe
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Polija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Lidija Kopaņja
| &quot;I Don't Wanna Leave&quot;
| Es nevēlos aiziet
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksandrs Ribaks]]
| ''[[Fairytale]]''
| &quot;Pasaka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 201
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Kipra}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kristīna Metaksa
| &quot;Firefly&quot;
| Jāņtārpiņš
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| Kamils Mikulčīks un Nela Pociskova
| &quot;Leť tmou&quot;
| Lido caur tumsu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Nīls Brinks
| &quot;Believe Again&quot;
| Atkal noticēt
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Quartissimo un Martina Majerle
| &quot;Love Symphony&quot;
| Mīlestības sinfonija
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Zoli Ādoks
| &quot;Dance With Me&quot;
| Dejo ar mani
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| AySel &amp; Arash
| &quot;Always&quot;
| Vienmēr
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 180
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sakis Ruvs]]
| &quot;This Is Our Night&quot;
| Šī ir mūsu nakts
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Sasha Son
| &quot;Love&quot;
| Mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 66
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| Nellija Čobanu
| &quot;Hora Din Moldova&quot;
| Moldovas deja
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kejsi Tola
| &quot;Carry Me In Your Dreams&quot;
| Parūpējies par mani savos sapņos
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 73
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Svetlana Loboda
| &quot;Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)&quot;
| Esi mans Valentīns
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 80
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Urban Symphony]]
| &quot;[[Rändajad]]&quot;
| Ceļotāji
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 115
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| De Toppers
| &quot;Shine&quot;
| Spīdi
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;


{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Sasha Son
| &quot;Love&quot;
| Mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]]
| Noa un Mira Avada
| &quot;Einaiych&quot;
| Tavas acis
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Patrīcija Kāsa]]
| &quot;Et S'il Fallait Le Faire&quot;
| Un ja tas būtu jāizdara
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]]
| Marlēna Ernmane
| &quot;La Voix&quot;
| Balss
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| Igors Cukrovs
| &quot;Lijepa Tena&quot;
| Skaistā Tena
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| Flor-de-Lis
| &quot;Todas As Ruas Do Amor&quot;
| Visas mīlestības ielas
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot;  | 07
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]]
| &quot;Is It True?&quot;
| Vai tā ir patiesība?
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sakis Ruvs]]
| &quot;This Is Our Night&quot;
| Šī ir mūsu nakts
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| Inga un Anuša Aršakjanas
| &quot;Jan Jan&quot;
| Mans dārgais
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 92
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]]
| Anastasija Prihodko
| &quot;Mamo&quot;
| Māte
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 91
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| AySel &amp; Arash
| &quot;Always&quot;
| Vienmēr
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 207
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| Regina
| &quot;Bistra voda&quot;
| Dzidrie ūdeņi
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| Nellija Čobanu
| &quot;Hora Din Moldova&quot;
| Moldovas deja
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Ciara
| &quot;What If We&quot;
| Ja nu es
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 31
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Urban Symphony]]
| &quot;[[Rändajad]]&quot;
| Ceļotāji
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 129
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Nīls Brinks
| &quot;Believe Again&quot;
| Atkal noticēt
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Vācija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Alex Swings Oscar Sings!
| &quot;Miss Kiss Kiss Bang&quot;
|
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Hadise
| &quot;Düm Tek Tek&quot;
| Bum Bum Bum
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 177
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kejsi Tola
| &quot;Carry Me In Your Dreams&quot;
| Parūpējies par mani savos sapņos
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksandrs Ribaks]]
| ''[[Fairytale]]''
| &quot;Pasaka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 387
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Svetlana Loboda
| &quot;Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)&quot;
| Esi mans Valentīns
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Elena George]]
| &quot;The Balkan Girls&quot;
| Balkānu meitenes
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 40
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Džeida Īvena
| &quot;It's My Time&quot;
| Tas ir mans laiks
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 173
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Waldo's People
| &quot;Lose Control&quot;
| Zaudēt kontroli
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 22
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| Soraya
| &quot;La Noche Es Para Mi&quot;
| Nakts pieder man
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 23
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts
|-
|  1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}}
|-
|  2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
|  3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}}
|-
|  4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}}
|-
|  5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}}
|-
|  6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}}
|-
|  7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}}
|-
|  8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}}
|-
|  9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}}
|-
|  10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}}
|-
|  11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}}
|-
|  12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}}
|-
|  13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}}
|-
|  14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}}
|-
|  15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}}
|-
|  16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}}
|-
|  17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}}
|-
|  18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}}
|-
|  19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}}
|-
|  20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
|  21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==

=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;21&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]]
|-
! rowspan=&quot;18&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Melnkalne}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; |
| 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Čehija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 || 0
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 || 2 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Zviedrija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7
|-
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Armēnija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Andora}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Šveice}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Turcija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Izraēla}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Bulgārija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Islande}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Rumānija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2
|-
|- style=&quot;background:#eedc82;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | '''{{ESC|Somija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Portugāle}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 3 || 7 || 6
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Malta}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 5 || 3 || 10
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 8 || 3
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== Otrais pusfināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;23&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]]
|- style=&quot;background:#eedc82;&quot;
!rowspan=&quot;19&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | {{ESC|Horvātija}} || style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; |'''33'''|| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Īrija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |52||1|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Latvija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot;|7||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;  | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Serbija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |60||'''12'''||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Polija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |43|| 0||10||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''201'''||8||8||10||8||10|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Kipra}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |32|| 0||2||1||2||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Slovākija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Dānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Slovēnija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;| {{ESC|Ungārija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||4||0||5||7||0||2||5||1
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Moldova}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||0||8||2||4||7||8||8
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Albānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||3||0||1||5||2||0
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style=&quot;text-align:right; NavajoWhite;&quot; |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style=&quot;text-align:left; NavajoWhite;&quot; | ||3||0||0||7||10
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||5||8||6||2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Nīderlande}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;43&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]]
|-
! rowspan=&quot;25&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 1 || 3 || 6 ||  ||  || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#FFDEAD;&quot; | '''Norvēģija'''
| style=&quot;text-align:right; background:#FFDEAD;&quot; | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#FFDEAD;&quot; | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! N. !! Kam !! No
|-
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| 16
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| {{ESC|Norvēģija}}
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]]
|-
| 6
| {{ESC|Turcija}}
| [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]]
|-
| {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]]
|-
| {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| 2
| {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]]
|-
| {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]]
|-
|rowspan=&quot;7&quot;| 1
| {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]]
|-
| {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]]
|-
| {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]]
|-
| {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]]
|-
| {{ESC|Spānija}} || [[Andora]]
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]]
|-
|}

== Apraide ==
; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}&lt;/ref&gt; Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}&lt;/ref&gt; tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}&lt;/ref&gt;

; '''{{ESC|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem:

{{columns  |width=300px
|col1=
:* {{ESC|Albānija}} — TVSH
:* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV
:* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux
:* {{ESC|Grieķija}} — ERT World
:* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]]
|col2=
:* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat
:* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia
:* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional
:* {{ESC|Rumānija}} — TVRi
:* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat
|col3=
:* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional
:* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World
:* {{ESC|Turcija}} — TRT International
:* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT
}}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2009]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]
[[Kategorija:Maskava]]</text>
      <sha1>tr5d9f9pp2hiwugyxlwdbjfyqkp1lkf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500153</id>
      <parentid>4500152</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:56:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apraide */</comment>
      <origin>4500153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64751" sha1="k3im8cpexkukmez28moqaygmhznej0p" xml:space="preserve">{{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2009 logo.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2009|5|16|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2009|5|12|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2009|5|14|N}}
|vadītājs (i)           = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Andrejs Boltenko
|pārraidītājs           = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls
|vieta                  = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]&lt;br /&gt;[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|balsošanas sistēma     = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 42 valstis&lt;br /&gt;18 - pirmais pusfināls&lt;br /&gt;19 - otrais pusfināls&lt;br /&gt;25 - fināls
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Gruzija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|nulle punktu           = {{ESC|Čehija}}
|viesmākslinieki        = [[Māsas Tolmačovas]]&lt;br /&gt;Terem Quartet&lt;br /&gt;&quot;Kostroma&quot;&lt;br /&gt;[[Dima Bilans]]
|map                    = ESC 2009 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #ff0000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]]
|nākamais               = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]]
}}
'''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā.

Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam.

Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu.

== Norises vieta ==
Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu &quot;[[Believe]]&quot; ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs &quot;Pirmais kanāls&quot; un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: &quot;Eurovision will be held in Moscow&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk &quot;lielais četrinieks&quot; ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā &quot;lielā četrinieka&quot; valstis automātiski kvalificējas finālam.&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās.

=== Balsošana ===
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota &quot;kaimiņu būšana&quot; balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}&lt;/ref&gt; Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Iespējamās dalībvalstis ==
[[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]]

2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=3987 }}&lt;/ref&gt; bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4615 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}&lt;/ref&gt;

Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
{{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}}

2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}&lt;/ref&gt; Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pusfinālistu sadalījums ==
2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Slovākija}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
Trīsdesmit septiņas valstis ir apstiprinājušas savu dalību vienā no diviem 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināliem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Andrea Demiroviča]]
| ''Just Get Out Of My Life''
| &quot;Vienkārši pazūdi no manas dzīves&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Čigānu valoda|Čigānu]]
| ''[[Gipsy.cz]]''
| ''Aven Romale''
| &quot;Aiziet, čigāni!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Patriks Ušēns]]
| ''Copycat''
| &quot;Kopētais kaķis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Jelfimovs]]
| ''Eyes That Never Lie''
| &quot;Acis, kas nekad nemelo&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Malēna Ernmane]]
| ''La Voix''
| &quot;Balss&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 105
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēņu valoda|Armēņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Inga un Anuša Aršakjanas]]
| ''Jan Jan''
| &quot;Mans dārgais&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 99
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Andora}}
| [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Suzanna Georgi]]
| ''La Teva Decisió (Get A Life)''
| &quot;Tavs lēmums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| ''[[Lovebugs]]''
| ''The Highest Heights''
| &quot;Augstākie augstumi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[Hadise]]''
| ''Düm Tek Tek''
| &quot;Bum Bum Bum&quot;{{Efn|&quot;Düm Tek Tek&quot; ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}}
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 172
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Arābu valoda|Arābu]]
| [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]]
| ''There Must Be Another Way (Einaiych)''
| &quot;Ir jābut citai izejai (Tavas acis)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 75
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| [[Krasimirs Avramovs]]
| ''Illusion''
| &quot;Ilūzija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]]
| ''Is It True?''
| &quot;Vai tā ir patiesība?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 174
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| ''[[Next Time]]''
| ''Nešto Što Kje Ostane &lt;small&gt;(Нешто што ќе остане)&lt;/small&gt;''
| &quot;Kaut kas, kas paliek&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Elena George]]
| ''The Balkan Girls''
| &quot;Balkānu meitenes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 15
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Waldo's People]]''
| ''Lose Control''
| &quot;Zaudēt kontroli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 42
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Flor-de-Lis]]''
| ''Todas As Ruas Do Amor''
| &quot;Visas mīlestības ielas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 70
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Kiara]]
| ''What If We''
| &quot;Ja nu mēs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[Regina (grupa)|Regina]]''
| ''Bistra voda''
| &quot;Dzidrie ūdeņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 125
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 01
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| Igors Cukrovs un Andrea Šušnjara
| &quot;Lijepa Tena&quot;
| Skaistā Tena
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Šenaida Malveja un Black Daisy
| &quot;Et Cetera&quot;
| Un tā tālāk
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Latvija}}
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| [[Intars Busulis]]
| &quot;[[Probka]]&quot; (Пробка)
| Sastrēgums
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| Marko Kons un Milans Nikoličs
| &quot;Cipela&quot;
| Kurpe
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Polija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Lidija Kopaņja
| &quot;I Don't Wanna Leave&quot;
| Es nevēlos aiziet
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksandrs Ribaks]]
| ''[[Fairytale]]''
| &quot;Pasaka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 201
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Kipra}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kristīna Metaksa
| &quot;Firefly&quot;
| Jāņtārpiņš
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| Kamils Mikulčīks un Nela Pociskova
| &quot;Leť tmou&quot;
| Lido caur tumsu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Nīls Brinks
| &quot;Believe Again&quot;
| Atkal noticēt
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Quartissimo un Martina Majerle
| &quot;Love Symphony&quot;
| Mīlestības sinfonija
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Zoli Ādoks
| &quot;Dance With Me&quot;
| Dejo ar mani
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| AySel &amp; Arash
| &quot;Always&quot;
| Vienmēr
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 180
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sakis Ruvs]]
| &quot;This Is Our Night&quot;
| Šī ir mūsu nakts
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Sasha Son
| &quot;Love&quot;
| Mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 66
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| Nellija Čobanu
| &quot;Hora Din Moldova&quot;
| Moldovas deja
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kejsi Tola
| &quot;Carry Me In Your Dreams&quot;
| Parūpējies par mani savos sapņos
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 73
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Svetlana Loboda
| &quot;Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)&quot;
| Esi mans Valentīns
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 80
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Urban Symphony]]
| &quot;[[Rändajad]]&quot;
| Ceļotāji
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 115
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| De Toppers
| &quot;Shine&quot;
| Spīdi
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;


{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Sasha Son
| &quot;Love&quot;
| Mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]]
| Noa un Mira Avada
| &quot;Einaiych&quot;
| Tavas acis
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Patrīcija Kāsa]]
| &quot;Et S'il Fallait Le Faire&quot;
| Un ja tas būtu jāizdara
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]]
| Marlēna Ernmane
| &quot;La Voix&quot;
| Balss
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| Igors Cukrovs
| &quot;Lijepa Tena&quot;
| Skaistā Tena
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| Flor-de-Lis
| &quot;Todas As Ruas Do Amor&quot;
| Visas mīlestības ielas
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot;  | 07
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]]
| &quot;Is It True?&quot;
| Vai tā ir patiesība?
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sakis Ruvs]]
| &quot;This Is Our Night&quot;
| Šī ir mūsu nakts
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| Inga un Anuša Aršakjanas
| &quot;Jan Jan&quot;
| Mans dārgais
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 92
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]]
| Anastasija Prihodko
| &quot;Mamo&quot;
| Māte
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 91
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| AySel &amp; Arash
| &quot;Always&quot;
| Vienmēr
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 207
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| Regina
| &quot;Bistra voda&quot;
| Dzidrie ūdeņi
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| Nellija Čobanu
| &quot;Hora Din Moldova&quot;
| Moldovas deja
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Ciara
| &quot;What If We&quot;
| Ja nu es
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 31
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Urban Symphony]]
| &quot;[[Rändajad]]&quot;
| Ceļotāji
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 129
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Nīls Brinks
| &quot;Believe Again&quot;
| Atkal noticēt
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Vācija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Alex Swings Oscar Sings!
| &quot;Miss Kiss Kiss Bang&quot;
|
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Hadise
| &quot;Düm Tek Tek&quot;
| Bum Bum Bum
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 177
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Kejsi Tola
| &quot;Carry Me In Your Dreams&quot;
| Parūpējies par mani savos sapņos
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksandrs Ribaks]]
| ''[[Fairytale]]''
| &quot;Pasaka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 387
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Svetlana Loboda
| &quot;Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)&quot;
| Esi mans Valentīns
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Elena George]]
| &quot;The Balkan Girls&quot;
| Balkānu meitenes
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 40
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Džeida Īvena
| &quot;It's My Time&quot;
| Tas ir mans laiks
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 173
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| Waldo's People
| &quot;Lose Control&quot;
| Zaudēt kontroli
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 22
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| Soraya
| &quot;La Noche Es Para Mi&quot;
| Nakts pieder man
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 23
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts
|-
|  1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}}
|-
|  2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
|  3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}}
|-
|  4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}}
|-
|  5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}}
|-
|  6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}}
|-
|  7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}}
|-
|  8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}}
|-
|  9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}}
|-
|  10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}}
|-
|  11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}}
|-
|  12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}}
|-
|  13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}}
|-
|  14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}}
|-
|  15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}}
|-
|  16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}}
|-
|  17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}}
|-
|  18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}}
|-
|  19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}}
|-
|  20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
|  21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==

=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;21&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]]
|-
! rowspan=&quot;18&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Melnkalne}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; |
| 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Čehija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 || 0
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Beļģija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Baltkrievija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 || 2 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Zviedrija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7
|-
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Armēnija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Andora}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Šveice}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Turcija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Izraēla}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Bulgārija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Islande}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;  | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Rumānija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2
|-
|- style=&quot;background:#eedc82;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | '''{{ESC|Somija}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Portugāle}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 0 || 3 || 7 || 6
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Malta}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 5 || 3 || 10
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot;  | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}'''
| style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; | || 8 || 3
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== Otrais pusfināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;23&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]]
|- style=&quot;background:#eedc82;&quot;
!rowspan=&quot;19&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | {{ESC|Horvātija}} || style=&quot;text-align:right; background:#eedc82;&quot; |'''33'''|| style=&quot;text-align:left; background:#eedc82;&quot; | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Īrija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |52||1|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Latvija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot;|7||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;  | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Serbija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |60||'''12'''||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Polija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |43|| 0||10||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''201'''||8||8||10||8||10|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Kipra}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |32|| 0||2||1||2||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Slovākija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Dānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Slovēnija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot;| {{ESC|Ungārija}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6
|- style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||4||0||5||7||0||2||5||1
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Moldova}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||0||8||2||4||7||8||8
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Albānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||3||0||1||5||2||0
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style=&quot;text-align:right; NavajoWhite;&quot; |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style=&quot;text-align:left; NavajoWhite;&quot; | ||3||0||0||7||10
|-style=&quot;background:NavajoWhite;&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style=&quot;text-align:right; background:NavajoWhite;&quot; |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style=&quot;text-align:left; background:NavajoWhite;&quot; | ||5||8||6||2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | {{ESC|Nīderlande}} || style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | ||0||0||0
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;43&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]]
|-
! rowspan=&quot;25&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 1 || 3 || 6 ||  ||  || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#FFDEAD;&quot; | '''Norvēģija'''
| style=&quot;text-align:right; background:#FFDEAD;&quot; | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#FFDEAD;&quot; | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! N. !! Kam !! No
|-
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| 16
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| {{ESC|Norvēģija}}
| STYLE=&quot;BACKGROUND:#FFDEAD;&quot;| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]]
|-
| 6
| {{ESC|Turcija}}
| [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]]
|-
| {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]]
|-
| {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| 2
| {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]]
|-
| {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]]
|-
|rowspan=&quot;7&quot;| 1
| {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]]
|-
| {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]]
|-
| {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]]
|-
| {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]]
|-
| {{ESC|Spānija}} || [[Andora]]
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]]
|-
|}

== Apraide ==
; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}&lt;/ref&gt; Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}&lt;/ref&gt; tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}&lt;/ref&gt;

; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem:

{{columns  |width=300px
|col1=
:* {{ESC|Albānija}} — TVSH
:* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV
:* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux
:* {{ESC|Grieķija}} — ERT World
:* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]]
|col2=
:* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat
:* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia
:* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional
:* {{ESC|Rumānija}} — TVRi
:* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat
|col3=
:* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional
:* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World
:* {{ESC|Turcija}} — TRT International
:* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT
}}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2009]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]
[[Kategorija:Maskava]]</text>
      <sha1>k3im8cpexkukmez28moqaygmhznej0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VEF Rīga spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>65365</id>
    <revision>
      <id>4500002</id>
      <parentid>4499903</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:20:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1003" sha1="2870c9r2ihm2c8hdbec87ahha76k8lz" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = VEF Rīga spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = VEF Rīga
 | komanda_saite = Rīgas &quot;VEF&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Kērtiss Holiss|Holiss]]
* 1 [[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]
&lt;!-- * 5 [[Adrians Andževs|Andževs]] --&gt;
* 7 [[Rihards Aleksandrovs|Aleksandrovs]]
&lt;!-- * 9 [[Dairis Bertāns|Bertāns]] --&gt;
* 32 [[Jēkabs Niedra|Niedra]]
* 33 [[Rihards Berkolds|Berkolds]]
* ? [[Mareks Mejeris|Mejeris]]
* ? [[Luiss Rodrigess|Rodrigess]]
* ? [[Džordans Sīrss|Sīrss]]
* ? [[Aigars Šķēle|Šķēle]]

* Galvenais treneris [[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]] 
* Treneri: [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Mārtiņš Zībarts|Zībarts]]
* [[Oskars Ernšteins|Ernšteins]]
* [[Alberts Putāns|Putāns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|VEF]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>2870c9r2ihm2c8hdbec87ahha76k8lz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500182</id>
      <parentid>4500002</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T11:44:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1031" sha1="bkfs30x2szx04lb10k3wxpz8kin34iz" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = VEF Rīga spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = VEF Rīga
 | komanda_saite = Rīgas &quot;VEF&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Kērtiss Holiss|Holiss]]
* 1 [[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]
&lt;!-- * 5 [[Adrians Andževs|Andževs]] --&gt;
* 7 [[Rihards Aleksandrovs|Aleksandrovs]]
&lt;!-- * 9 [[Dairis Bertāns|Bertāns]] --&gt;
* 32 [[Jēkabs Niedra|Niedra]]
* 33 [[Rihards Berkolds|Berkolds]]
* ? [[Mareks Mejeris|Mejeris]]
* ? [[Artūrs Ozols|Ozols]]
* ? [[Luiss Rodrigess|Rodrigess]]
* ? [[Džordans Sīrss|Sīrss]]
* ? [[Aigars Šķēle|Šķēle]]

* Galvenais treneris [[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]] 
* Treneri: [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Mārtiņš Zībarts|Zībarts]]
* [[Oskars Ernšteins|Ernšteins]]
* [[Alberts Putāns|Putāns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|VEF]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>bkfs30x2szx04lb10k3wxpz8kin34iz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500183</id>
      <parentid>4500182</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T11:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1047" sha1="th02il6qrixy15k5lp24drohk8g0e4k" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = VEF Rīga spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = VEF Rīga
 | komanda_saite = Rīgas &quot;VEF&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Kērtiss Holiss|Holiss]]
* 1 [[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]
&lt;!-- * 5 [[Adrians Andževs|Andževs]] --&gt;
* 7 [[Rihards Aleksandrovs|Aleksandrovs]]
&lt;!-- * 9 [[Dairis Bertāns|Bertāns]] --&gt;
* 32 [[Jēkabs Niedra|Niedra]]
* 33 [[Rihards Berkolds|Berkolds]]
* ? [[Mareks Mejeris|Mejeris]]
* ? [[Artūrs Ozols (basketbolists)|Ozols]]
* ? [[Luiss Rodrigess|Rodrigess]]
* ? [[Džordans Sīrss|Sīrss]]
* ? [[Aigars Šķēle|Šķēle]]

* Galvenais treneris [[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]] 
* Treneri: [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Mārtiņš Zībarts|Zībarts]]
* [[Oskars Ernšteins|Ernšteins]]
* [[Alberts Putāns|Putāns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|VEF]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>th02il6qrixy15k5lp24drohk8g0e4k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brazīlijas Grand Prix</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65903</id>
    <revision>
      <id>4499987</id>
      <parentid>4287924</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13721" sha1="6szailbaqm2w5031fiuutggu10kd8es" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{atjaunināt}}
{{atsauces+}}

{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Brazīlija]]s ''Grand Prix''&lt;br&gt;Sanpaulu ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Brazīlija |
  Trase        = [[Interlaguša]] |
  Att          = Autódromo José Carlos Pace (AKA Interlagos) track map.svg | 
  Apl          = 71 |
  Tgar         = 4,309 |
  Sgar         = 305,909 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] (6) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (13) |
  Gads         = 2025 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |
  Uzv_kom      = {{flaga|AUT}} [[McLaren]]-[[Mercedes]] |
  Uzv_laik     = 1:32:01.596 | 
  Pole_pil     = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]] |
  Pole_kom     = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] |
  Pole_lai     = 1:09.511 | 
  AA_pil       = {{flaga|Taizeme}} [[Aleksandrs Albons]] |
  AA_kom       = {{flaga|GBR}} [[Williams F1|Williams]]-[[Mercedes]] |
  AA_laik      = 1:12.400 | 
}}'''Brazīlijas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās [[1972]]. gadā kā ārpusčempionāta sacīkste, tomēr pirmoreiz čempionāta kalendārā to iekļāva {{f1|1973}}. gadā. Līdz {{f1|1977}}. gadam sacīkstes norisinājās tolaik 7 kilometrus garajā [[Interlaguša]]s trasē. {{f1|1978}}. gadā ''Grand Prix'' rīkoja [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] trasē. Tad divus gadus sacīkste atgriezās Interlagušā, bet no {{f1|1981}}. līdz {{f1|1989}}. gadam sacīksti rīkoja Žakarepagua. {{f1|1990}}. gadā Brazīlijas GP atgriezās saīsinātajā Interlagušā.
[[File:Interlagos 2006 aerial.jpg|thumb|Skats uz [[Interlaguša]]s trasi no gaisa.]]
Kopš 2021. gada sacīkstes šajā pašā trasē sauc par '''&quot;Sanpaulu Grand Prix&quot;'''.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 6
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| {{f1|1982}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1990}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 4
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1995}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}}
|-
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| {{f1|1972}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1981}}
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| 3
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1|2010}}, {{f1|2013}}, {{f1|2017}}
|-
| {{flaga|GBR}} '''[[Lūiss Hamiltons]]''' 
| {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}}
|-
| {{flaga|NED}} '''[[Makss Verstapens]]'''
| {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}
|-
!rowspan=&quot;9&quot;| 2
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| {{f1|1973}}, {{f1|1974}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]] 
| {{f1|1983}}, {{f1|1986}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| {{f1|1989}}, {{f1|1992}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| {{f1|1991}}, {{f1|1993}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1998}}, {{f1|1999}}
|-
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| {{f1|2004}}, {{f1|2005}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2011}}
|-
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
! 12
| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]
| {{f1|1974}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1993}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2001}}, {{f1|2005}}, {{f1|2012}}, {{f1|2025}}
|-
! 11
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{f1|1976}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}}, {{f1|2006}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}}, {{f1|2017}}
|-
! 7
| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2011}}, {{f1|2013}}, {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 6
| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]
| {{f1|1981}}, {{f1|1986}}, {{f1|1992}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}}, {{f1|2004}}
|-
|{{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}}, {{f1|2022}}
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| 2
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Brabham]]
| {{f1|1975}}, {{f1|1983}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1995}}
|-
| {{flaga|Francija}}  [[Renault F1|Renault]]
| {{f1|1980}}, {{f1|1982}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
* Kopš 2021. gada sacensības notiek ar nosaukumu '''&quot;Sanpaulu Grand Prix&quot;'''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{f1|2025}}
| {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2025|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2024}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2024|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2023}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2023|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2022}}
| {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2022|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2021}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2021|Brazīlijas}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{F1|2020}}
|align=center colspan=&quot;4&quot;| ''Nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''&lt;ref&gt;{{cite web|last=Cooper|first=Adam|title=Angry Brazilian GP promoter hits out at F1 over 2020 cancellation|url=https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|work=Motorsport.com|date=25 July 2020|accessdate=14 September 2021|archive-date=14 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210914150322/https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|url-status=}}&lt;/ref&gt;
|-
! {{f1|2019}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2019|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2018}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2018|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2017}}
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2017|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2016}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2016|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2015}}
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2015|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2014}}
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2014|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2013}}
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2013|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2012}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2012|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2011}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2011|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2010}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2010|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2009}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2009|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2008}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2008|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2007}}
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2007|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2006}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2006|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2005}}
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2005|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2004}}
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[BMW]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2004|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2003}}
| {{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]]
| [[Jordan Grand Prix|Jordan]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2003|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2002}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2002|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2001}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deivids Kulthārds]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2001|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2000}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2000|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1999}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1999|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1998}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1998|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1997}}
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1997|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1996}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1996|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1995}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1995|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1994}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1994|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1993}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1993|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1992}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1992|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1991}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1991|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1990}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1990|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1989}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1989|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1988}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1988|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1987}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1987|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1986}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1986|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1985}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1985|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1984}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1984|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1983}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
| [[Brabham]]-[[BMW]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1983|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1982}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[Renault F1|Renault]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1982|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1981}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1981|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1980}}
| {{flaga|Francija}} [[Renē Arno]]
| [[Renault F1|Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1980|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1979}}
| {{flaga|Francija}} [[Žaks Lafits]]
| [[Equipe Ligier|Ligier]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1979|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1978}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1978|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1977}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1977|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1976}}
| {{flaga|Austrija}} [[Nikijs Lauda]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1976|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1975}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Hosē Karloss Peiss]]
| [[Brabham]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1975|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1974}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1974|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1973}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1973|Brazīlijas}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[F1 Grand Prix saraksts]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Brazilian Grand Prix}}
* [https://web.archive.org/web/20141108222018/http://www.gpbrasil.com/ Brazilian Grand Prix (Official Site)]
* [https://maps.google.com/maps?ll=-23.701458,-46.697388&amp;spn=0.019001,0.029273&amp;t=k&amp;hl=en Satellite picture of Autódromo José Carlos Pace by Google Maps]
* [https://maps.google.com/maps?f=q&amp;hl=en&amp;q=Rio+de+Janeiro,+Brazil&amp;ie=UTF8&amp;z=16&amp;ll=-22.977063,-43.395395&amp;spn=0.016298,0.021994&amp;t=k&amp;om=1 Satellite picture of Autódromo Internacional Nelson Piquet by Google Maps]

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Brazīlijas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>6szailbaqm2w5031fiuutggu10kd8es</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499999</id>
      <parentid>4499987</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:18:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4499999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13710" sha1="s9qrbhw6ybqyzx2kfvtrs8joyv3j5vv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{atsauces+}}

{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Brazīlija]]s ''Grand Prix''&lt;br /&gt;Sanpaulu ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Brazīlija |
  Trase        = [[Interlaguša]] |
  Att          = Autódromo José Carlos Pace (AKA Interlagos) track map.svg | 
  Apl          = 71 |
  Tgar         = 4,309 |
  Sgar         = 305,909 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] (6) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (13) |
  Gads         = 2025 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |
  Uzv_kom      = {{flaga|AUT}} [[McLaren]]-[[Mercedes]] |
  Uzv_laik     = 1:32:01.596 | 
  Pole_pil     = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]] |
  Pole_kom     = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] |
  Pole_lai     = 1:09.511 | 
  AA_pil       = {{flaga|Taizeme}} [[Aleksandrs Albons]] |
  AA_kom       = {{flaga|GBR}} [[Williams F1|Williams]]-[[Mercedes]] |
  AA_laik      = 1:12.400 | 
}}'''Brazīlijas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās [[1972]]. gadā kā ārpusčempionāta sacīkste, tomēr pirmoreiz čempionāta kalendārā to iekļāva {{f1|1973}}. gadā. Līdz {{f1|1977}}. gadam sacīkstes norisinājās tolaik 7 kilometrus garajā [[Interlaguša]]s trasē. {{f1|1978}}. gadā ''Grand Prix'' rīkoja [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] trasē. Tad divus gadus sacīkste atgriezās Interlagušā, bet no {{f1|1981}}. līdz {{f1|1989}}. gadam sacīksti rīkoja Žakarepagua. {{f1|1990}}. gadā Brazīlijas GP atgriezās saīsinātajā Interlagušā.
[[Attēls:Interlagos 2006 aerial.jpg|thumb|Skats uz [[Interlaguša]]s trasi no gaisa.]]
Kopš 2021. gada sacīkstes šajā pašā trasē sauc par '''&quot;Sanpaulu Grand Prix&quot;'''.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 6
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| {{f1|1982}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1990}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 4
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1995}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}}
|-
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| {{f1|1972}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1981}}
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| 3
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1|2010}}, {{f1|2013}}, {{f1|2017}}
|-
| {{flaga|GBR}} '''[[Lūiss Hamiltons]]''' 
| {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}}
|-
| {{flaga|NED}} '''[[Makss Verstapens]]'''
| {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}
|-
!rowspan=&quot;9&quot;| 2
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| {{f1|1973}}, {{f1|1974}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]] 
| {{f1|1983}}, {{f1|1986}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| {{f1|1989}}, {{f1|1992}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| {{f1|1991}}, {{f1|1993}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1998}}, {{f1|1999}}
|-
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| {{f1|2004}}, {{f1|2005}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2011}}
|-
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
! 12
| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]
| {{f1|1974}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1993}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2001}}, {{f1|2005}}, {{f1|2012}}, {{f1|2025}}
|-
! 11
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{f1|1976}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}}, {{f1|2006}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}}, {{f1|2017}}
|-
! 7
| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2011}}, {{f1|2013}}, {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 6
| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]
| {{f1|1981}}, {{f1|1986}}, {{f1|1992}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}}, {{f1|2004}}
|-
|{{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}}, {{f1|2022}}
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| 2
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Brabham]]
| {{f1|1975}}, {{f1|1983}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1995}}
|-
| {{flaga|Francija}}  [[Renault F1|Renault]]
| {{f1|1980}}, {{f1|1982}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
* Kopš 2021. gada sacensības notiek ar nosaukumu '''&quot;Sanpaulu Grand Prix&quot;'''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{f1|2025}}
| {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2025|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2024}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2024|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2023}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2023|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2022}}
| {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2022|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2021}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2021|Brazīlijas}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{F1|2020}}
|align=center colspan=&quot;4&quot;| ''Nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''&lt;ref&gt;{{cite web|last=Cooper|first=Adam|title=Angry Brazilian GP promoter hits out at F1 over 2020 cancellation|url=https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|work=Motorsport.com|date=25 July 2020|accessdate=14 September 2021|archive-date=14 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210914150322/https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|url-status=}}&lt;/ref&gt;
|-
! {{f1|2019}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2019|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2018}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2018|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2017}}
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2017|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2016}}
| {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2016|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2015}}
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2015|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2014}}
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2014|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2013}}
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2013|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2012}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2012|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2011}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2011|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2010}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2010|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2009}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2009|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2008}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2008|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2007}}
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2007|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2006}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2006|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2005}}
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2005|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2004}}
| {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[BMW]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2004|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2003}}
| {{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]]
| [[Jordan Grand Prix|Jordan]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2003|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2002}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2002|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2001}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deivids Kulthārds]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2001|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|2000}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|2000|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1999}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1999|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1998}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1998|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1997}}
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1997|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1996}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1996|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1995}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1995|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1994}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1994|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1993}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1993|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1992}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1992|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1991}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1991|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1990}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1990|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1989}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1989|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1988}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1988|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1987}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1987|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1986}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1986|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1985}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1985|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1984}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1984|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1983}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
| [[Brabham]]-[[BMW]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1983|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1982}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| [[Renault F1|Renault]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1982|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1981}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1981|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1980}}
| {{flaga|Francija}} [[Renē Arno]]
| [[Renault F1|Renault]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1980|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1979}}
| {{flaga|Francija}} [[Žaks Lafits]]
| [[Equipe Ligier|Ligier]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1979|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1978}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
| {{f1gp2|1978|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1977}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1977|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1976}}
| {{flaga|Austrija}} [[Nikijs Lauda]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1976|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1975}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Hosē Karloss Peiss]]
| [[Brabham]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1975|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1974}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1974|Brazīlijas}}
|-
! {{f1|1973}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]]
| [[Interlaguša]]
| {{f1gp2|1973|Brazīlijas}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[F1 Grand Prix saraksts]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Brazilian Grand Prix}}
* [https://web.archive.org/web/20141108222018/http://www.gpbrasil.com/ Brazilian Grand Prix (Official Site)]
* [https://maps.google.com/maps?ll=-23.701458,-46.697388&amp;spn=0.019001,0.029273&amp;t=k&amp;hl=en Satellite picture of Autódromo José Carlos Pace by Google Maps]
* [https://maps.google.com/maps?f=q&amp;hl=en&amp;q=Rio+de+Janeiro,+Brazil&amp;ie=UTF8&amp;z=16&amp;ll=-22.977063,-43.395395&amp;spn=0.016298,0.021994&amp;t=k&amp;om=1 Satellite picture of Autódromo Internacional Nelson Piquet by Google Maps]

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Brazīlijas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>s9qrbhw6ybqyzx2kfvtrs8joyv3j5vv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rabindranats Tagore</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68368</id>
    <revision>
      <id>4499935</id>
      <parentid>4375200</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T12:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lugas */</comment>
      <origin>4499935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4814" sha1="8shuccnvjagxl30r9p99nmm7uvzzkl6" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Rabindranats Tagore
|         vārds_orig = রবীন্দ্রনাথ ঠাকুর
|             attēls = Rabindranath Tagore in 1909.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Rabindranats Tagore ap 1915. gadu Kalkutā
|            dz_gads = 1861
|         dz_mēnesis = 5
|           dz_diena = 7
|           dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Kalkuta}}
|             m_gads = 1941
|          m_mēnesis = 8
|            m_diena = 7
|            m_vieta = {{vieta|Britu Indija|Kalkuta}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = bengālis
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[rakstnieks]], [[komponists]]
| rakstīšanas valoda = [[bengāļu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 1913. gadā [[Nobela prēmija literatūrā]]
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}

'''Rabindranats Tagore''' ({{val|bn|রবীন্দ্রনাথ ঠাকুর}}, ''Robindronath Ţhakur'', {{izrunā|ɾobin̪d̪ɾonat̪ʰ ʈʰakuɾ}}, dzimis {{dat|1861|5|7}}, miris {{dat|1941|8|7}}) bija [[Britu Indija]]s [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], romānu [[rakstnieks]] un [[komponists]], kura darbi spēcīgi ietekmēja [[bengāļi|bengāļu]] literatūru un mūziku [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās, [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā. Tagore kļuva par pirmo [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureātu]], kas nebija no [[Eiropa]]s.&lt;ref name=&quot;almaz&quot;/&gt; [[1913. gads|1913]]. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā par dziļi izjusto, svaigo un skaisto dzeju.&lt;ref name=&quot;AlfaOmega&quot;/&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1861. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] filozofa un reliģiskā reformatora [[Devendranats Tagore|Devendranata Thakura]] ģimenē. Dzeju sāka rakstīt jau jaunības gados. 1890. gadā izdeva savu darbu krājumu ar nosaukumu ''Manasi'' (মানসী). Jau tajā izpaudās viņa apdāvinātība. Krājums saturēja viņa pirmos sociālos un politiskos dzejoļus. Lielāko daļu no dzīves Rabindranats Tagore pavadīja [[Bengālija|Bengālijā]]. Daudzos vēlākajos darbos tika aplūkota šī zeme un tās iedzīvotāji. Tajos stāstīts par nabadzību un atpalicību no pārējās pasaules. Laika periodā no 1902. līdz 1907. gadam Tagore zaudēja sievu, dēlu un meitu. 25 gadu laikā viņš vairākas reizes devās arī lekciju braucienos uz ārzemēm. 
Rabindranats Tagore nomira 1941. gadā Kalkutā.

== Darbi ==
Latviešu valodā ir iztulkots un izdots Tagores romāns &quot;Mājās un pasaulē&quot; (ঘরে বাইরে, ''Ghare Baire'', 1916), lirikas izlase &quot;Pieskarties pasaulei&quot; un daudzi citi darbi, tai skaitā K. Egles un R. Rudzīša tulkojumā 1927.-1939. gadā iznāca R. Tagores „Raksti” deviņos sējumos.

== Lugas ==
* &quot;Upuris&quot; (1890; latviešu teātrī kopš 1924);
* &quot;Tumšā mitekļa valdnieks&quot; (&quot;Rādža&quot;) (1910; latviešu teātrī kopš 1986);
* &quot;Pasta nams&quot; (1912; latviešu teātrī kopš 1923);
* &quot;Čitra&quot; (1913; latviešu teātrī kopš 1986);
* &quot;Sanjasi&quot; (&quot;Askēts jeb Vientuļnieks&quot;) u.c.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;almaz&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://almaz.com/nobel/literature/1913a.html | title= Rabindranath Tagore Winner of the 1913 Nobel Prize in Literature | language= angliski | access-date= {{dat|2008|11|05||bez}} | archive-date= {{dat|2009|05|03||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20090503113612/http://almaz.com/nobel/literature/1913a.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;AlfaOmega&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Alfa &amp; Omega | publisher= Izdevniecība Aplis | location= Rīga | isbn= 9984-10-185-1 | page= 356}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Gerharts Hauptmanis]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1913]] | pēc = [[Romēns Rolāns]]}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tagore, Rabindranats}}
[[Kategorija:1861. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]
[[Kategorija:Komponisti]]
[[Kategorija:Bengāļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]</text>
      <sha1>8shuccnvjagxl30r9p99nmm7uvzzkl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabiedriskais transports Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71096</id>
    <revision>
      <id>4499971</id>
      <parentid>4488338</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4499971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45839" sha1="8tz59v2amiqz742gc602z79fp6wk14o" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Rīgā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|23px]] [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1882|08|23}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 
| līniju skaits = 50 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]&lt;br /&gt;22 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]&lt;br /&gt;7 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]]&lt;br /&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = Aptuveni 2000
| transporta vienīb = 478 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]&lt;br /&gt;346 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]&lt;br /&gt;252 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=135 Rīgas Satiksme: Pasažieru pārvadāšana sabiedriskajā transportā], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=70 Rīgas Satiksme: Par mums], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
| depo = 2
| parks = 4
| pasažieri dienā = ~ 460 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-sabiedriskaja-transporta-pasazieru-joprojam-divreiz-mazak-neka-pirms-covid-19.a365811/|title=Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieru joprojām divreiz mazāk nekā pirms Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| pasažieri gadā = 139 918 500 ([[2018. gads|2018]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|title=Vadības pārskats par Integrētās vadības sistēmas izpildījumu 2018. gada atskaite un turpmākie uzdevumi (saīsinātais variants)|last=|first=|publisher=Rīgas satiksme|access-date=|date=2019. 18. Aprīlis|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200127233619/https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|archivedate={{dat|2020|01|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
}}

'''[[Sabiedriskais transports]] [[Rīga|Rīgā]]''' sastāv no [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] un [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. Kopā šis sabiedriskā tīkls diezgan vienmērīgi pārklāj visu [[Rīga]]s teritoriju, kā arī stiepjas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām. Rīgā ir 50 autobusu, 22 trolejbusu un 7 tramvaju līnijas &lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; ar kopējo garumu 1293,81 km, kā arī 11 minibusu līnijas. Uzņēmuma &quot;Rīgas satiksme&quot; kopējais autoparks sastāv no 1076 transporta vienībām, kuru sastāvā ir 478 [[Autobuss|autobusi]], 346 [[Trolejbuss|trolejbusi]] un 252 [[Tramvajs|tramvaju]] vagoni.

Katru dienu Rīgas sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 500 000 cilvēku,&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt; bet gada laikā 150 526 484 cilvēku ([[2014. gads|2014]]. gadā).

== Autobusi ==
{{pamatraksts|Autobusu satiksme Rīgā}}
Autobusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1924]]. gadā. Autobusu maršrutu kopējais garums ir 883 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 50 autobusu maršruti un šobrīd autobusu parks sastāv no 478 autobusiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti firmu [[Mercedes-Benz]], [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]] un [[Ikarus]] autobusi.

=== Vēsture ===
Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas [[1924]]. gadā. Līdz [[1938]]. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29, 25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika [[1938]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]].

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] bija uz sabrukuma robežas, proti pēc kara [[1944]]. gadā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš bija Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet pēdējos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā tajā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu vienību.

Sākoties satiksmes un infrastruktūras uzlabošanai, [[1960. gadi|60. gados]] tika nomainīts autoparks, no [[Ungārija]]s iepērkot [[Ikarus]] markas autobusus, kas veica pasažieru pārvadāšanu. Tika pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas.

[[1992]]. gadā, reorganizējot Rīgas autobusu parku, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi, autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot;, kas pasažieru pārvadājumus veica [[Pārdaugava|Daugavas kreisajā krastā]], un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;, kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas labajā krastā. [[Ikarus]] autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku iegādājoties jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. [[1997]]. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

[[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. [[1997]]. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

=== Autobusu modeļi ===
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], [[2005. gads|2005]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]

{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie autobusu modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Citaro O530G
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 12
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 12 Electric
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 15
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 18
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie autobusu modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Ikarus]]
| 260
|-
| [[Ikarus]]
| 280
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Türk O345
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Türk O345G
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Сitaro O530
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Citaro O530L
|-
|}
{{Col-end}}

&lt;gallery widths=&quot;300&quot; heights=&quot;200&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Ikarus260-02_in_naumburg2007_1.jpg|Ikarus 260 Naumburgā, Vācijā
Attēls:Ikarus 280 RB1.JPG|Ikarus 280 Poznaņā, Polijā
Attēls:Ikarus_E91%2C_Riga.JPG|Ikarus E91
Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|Mercedes-Benz (Türk) Conecto O345

Attēls:Bus in Riga, Mercedes-Benz Citaro L n°63111.jpg|Mercedes-Benz O530L Citaro&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043|title=Rīga, autobuss № 63111|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006000939/https://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 18 n°79665.jpg|Solaris Urbino I 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/65999/#n68661|title=Rīga, autobuss № 79665|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 15 n°65241.jpg|Solaris Urbino II 15&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/82715/#n86649|title=Rīga, autobuss № 65241|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n86649}}&lt;/ref&gt;
Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|Solaris Urbino III 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/269476/#n298002|title=Rīga, autobuss № 79197|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino IV 18 n°78082.jpg|Solaris Urbino IV 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/367262/#n439598|title=Rīga, autobuss № 78082|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n439598}}&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Trolejbusi ==
{{pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}}
Trolejbusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]. Trolejbusu maršrutu kopējais garums ir 169 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 22 trolejbusu maršruti un šobrīd trolejbusu parks sastāv no 346 trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti šādi trolejbusu modeļi: [[Solaris Trollino 18]], [[Škoda 24Tr Irisbus]], [[Škoda 27Tr Solaris]].

=== Vēsture ===
Pirmais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16:30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā un kursēja no [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielas]] līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]. Sākumā pa maršrutiem kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā ražotie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Ļeņina ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz tagadējo 1. trolejbusu parku Ganību dambī, likvidējot tur esošo 2. tramvaju depo. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem.

[[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]] [[Iļģuciems|Iļģuciemā]].

Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie ''[[Škoda]]'' modeļa trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet [[2001. gads|2001]]. gadā pilnībā tika pārtraukta to izmantošana. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]], kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]], kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā.

Pirmos nākamās paaudzes ''[[Škoda]]'' trolejbusus ''[[Škoda 14Tr01]]'' [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] tos sāka izmantot. Nākamās modifikācijas ''[[Škoda 14Tr02]]'' trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam.

1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens Baltkrievjas rūpnīcas ''[[Belkomunmaš]]'' ražotais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'', [[2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi.

Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. No [[2007]]. līdz [[2009]]. gadam tika iepirkti 150 firmas &quot;Škoda&quot; trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru. Pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti, un kopš 2016. gada jūlija vairs netiek norīkoti reisos.

Kopš 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi. Pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi ir posmainie un ar dīzeļģeneratoru.

=== Trolejbusu modeļi ===
[[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|250px|Trolejbusi galapunktā [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]], 2007. gads]]

{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 I]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino III 18,75 H2]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 24Tr Irisbus|Irisbus 24Tr]]
|-
| [[Škoda]], [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]]
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| MTB (МТБ)
| 82D
|-
| ZiU (ЗиУ)
| 5
|-
| ZiU
| 5D
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 8Tr|8Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 9Tr|9Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 12Tr|12Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 14Tr|14Тr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 14TrM|14ТrМ]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 15Tr|15Тr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 15TrM|15ТrМ]]
|-
| [[Belkommunmaš]]
| [[AKSM-333]]
|-
| [[Belkommunmaš]]
| AKSM-321
|}

{{Col-end}}

&lt;gallery caption=&quot;Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi&quot; widths=&quot;280px&quot; heights=&quot;200px&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Mtb82_nn.jpg|MTB-82 (МТБ-82) Krievijā
Ziu5 nn.jpg|ZiU-5 (ЗиУ-5) Krievijā
Trol Škoda 8Tr Brno.jpg|Škoda 8Tr Brno, Čehijā
Skoda_9tr_i_Bergen%2C_Norway.JPG|Škoda 9Tr [[Bergena|Bergenā]], Norvēģijā
00 139g Kiev, Obuszug.jpg|Škoda 12Tr Kijivā, Ukrainā
Trolejbuss_uz_Akmens_tilta.JPG|Škoda 14Tr02/6
Trol_%C5%A0koda_14TrM_Brno.jpg|Škoda 14ТrМ Brno, Čehijā
Trolleybus_Skoda_in_Kyiv.JPG|Škoda 15Tr Kijivā, Ukrainā
25._trolejbuss_uz_Van%C5%A1u_tilta.JPG|Škoda 15ТrМ
AKSM-321_Moscow_-7890.JPG|Belkommunmaš AKSM-321 Maskavā, Krievijā
Belkommunmash 33304 Belgrade.jpg|Belkommunmaš AKSM-333 Belgradā, Serbijā
&lt;/gallery&gt;

&lt;gallery caption=&quot;Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi&quot; widths=&quot;280px&quot; heights=&quot;200px&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;

Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|Solaris Trollino II 18 Ganz
16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4507.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz
Solaris_Trollino_18_2009.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda
16-08-31-Škoda 24Tr Irisbus Riga-RR2 4520.jpg|[[Škoda 24Tr Irisbus]]
16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4476.jpg|[[Škoda 27Tr Solaris]]
&lt;/gallery&gt;

== Tramvaji ==
[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]]
[[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]]
[[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6]]

{{pamatraksts|Tramvaju satiksme Rīgā}}

Šobrīd [[Rīga|Rīgā]] ir 7 tramvaju līnijas un vagonu parks sastāv no 252 tramvaju vagoniem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Tramvaju maršrutu kopējais garums ir 99,52 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi, [[Tatra T3A]] (T3SU) kuri tika piegādāti laika posmā no [[1974]]. līdz [[1987]]. gadam, kā arī [[Tatra T3MR]] un [[Tatra T6B5]] (T3M), kurus piegādāja no [[1988]]. līdz [[1990]]. gadam.

No 2010. gada līdz 2011. gadam tika saņemti 20 [[Čehija|Čehijā]] ražoti zemās grīdas tramvaji [[Škoda 15T]]. Sākotnēji tie brauca tikai pa [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2013. gada - arī pa [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutu]], savukārt tagad kursē arī pa [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaja maršrutu]] (apvienotajā 4. un 6.), bet kopš 2024. gada - arī pa [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2025 - arī pa [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršrutu]]. Pirmais šāds tramvajs tika saņemts [[2010. gads|2010]]. gada [[29. marts|29. martā]] un kopš 2010. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] tas jau sāka braukt pa 6. maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/riga/pirmos-pasazierus-uznems-zemas-gridas-tramvajs.d?id=32233805 Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs], delfi.lv, {{dat|2010|6|01|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture ===
[[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tika atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Pirms Rīgas jauna satiksmes veida izveidoja [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināts &quot;Rīgas tramvaju akciju sabiedrība&quot; un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Par šo notikumu rakstīja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;:
&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;&quot;Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut.&quot;&lt;p style=&quot;text-align: right;&quot;&gt; — ''&quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].&lt;/ref&gt;&lt;/p&gt;&lt;/blockquote&gt;

No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopēju garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52,1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], [[Mežaparks (Rīga)|Ķeizarmežu]], [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]], [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova porcelāna fabriku]] un [[Bišumuiža|Bišumuižu]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sakarā ar būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaja līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|title=No zirgu omnibusa līdz piepilsētas satiksmes lidmašīnai|journal=Zvaigzne|date={{dat|1959|7|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Attīstoties trolejbusa un autobusa satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]].

=== Tramvaju depo ===
Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] 2a, 4. depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Augusta Spariņa iela|Augusta Spariņa ielā]] 1, bet piektais depo atrodas Brīvības iela 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).

Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti.

=== Tramvaju modeļi ===
{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie tramvaju modeļi.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T3|T3]] (T3SU)
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T3MR|T3MR]]
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU)
|-
| &lt;center&gt; [[Škoda]]
| [[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity) &lt;ref&gt;[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie tramvaju modeļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| &lt;center&gt; [[RVR]]
| [[RVR]]-6
|-
| &lt;center&gt; 
| RM-56 .. RM-68
|-
| &lt;center&gt; 
| RP-61 .. RP-69
|-
| &lt;center&gt; 
| RT-48 .. RT-54
|-
| &lt;center&gt; 
| MTV-82
|-
| &lt;center&gt; [[RVR]]
| [[RVR]]-6
|}
{{Col-end}}

&lt;gallery widths=&quot;300&quot; heights=&quot;200&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;

2._maršruta_tramvajs_Daugavpilī.jpg|RVR-6M2 Daugavpilī
|RVR RM-56 .. RM-68
|RVR RP-61 .. RP-69
|RVR RT-48 .. RT-54
MTV-82_tram_in_Moscow%2C_Russia.jpg|RVR MTV-82 Maskavā, Krievijā

Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|Tatra T3 (T3SU) (Tatra T3A)
Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|Tatra T3MR (T6B5R)
Riga%2C_tramvaj_na_lince_č._7.jpg|Tatra T6B5 (T6B5SU)
Škoda_15T_v_Rize.jpg|Škoda 15T Riga (ForCity)

&lt;/gallery&gt;

== Minibusi ==
[[Attēls:Maršruta taksometra biļete VAS SV.jpg|thumb|150px|Maršruta taksometra biļete SIA &quot;VAS SV&quot;]]

{{pamatraksts|Mikroautobusu satiksme Rīgā}}
Mikroautobusu satiksme Rīgā pastāvēja no 1975. līdz 2022. gadam.

1990. gados pasažierus sāka pārvādāt privātie pārvādātāji, kuri legāli pārvādāja pasažierus līdz 2013. gadam, kad maršrutu apkalpošanu sāka pārņemt &quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; apakšuzņēmējs pilnsabiedrība &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; (RMS). Pirms tam maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA &quot;Centība N&quot;, SIA &quot;Blands&quot;, AS &quot;Rīgas taksometru parks&quot;, SIA &quot;Kort&quot;, SIA &quot;Taksi.lv&quot; un SIA &quot;VAS SV&quot;. No 2014. gada 17. jūlija kopumā Rīgā bija 23 minibusu maršruti.

2018. gadā vairākos RMS maršrutos ieviesa Rīgas domes piešķirtās atlaides, kā arī nodeva apkalpošanā vairākus Rīgas satiksmes apkalpotos maršrutus ar zemu pasažieru plūsmu, no 2018. līdz 2020. gadam RMS apkalpoja visus [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] un [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruta]] reisus, kā arī atsevišķus [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] un [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. autobusu maršruta]] reisus, kas sekmēja RMS peļņas palielināšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Palielinājusies “Rīgas mikroautobusu satiksmes” peļņa 0 |url=https://www.la.lv/palielinajusies-rigas-mikroautobusu-satiksmes-pelna |agency=[[LETA]] |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date={{dat|2019|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]] pasažieru plūsma mikroautobusos krietni saruka, tājos atcēla visas piešķirtās atlaides, reisu skaits ievērojami samazinājies.

2022. gada 9. septembrī RMS atzīta par maksātnespējīgu, mikroautobusu satiksme Rīga tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ar šodienu tiek pārtraukti &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; pasažieru pārvadājumi Rīgā |url=https://nra.lv/latvija/riga/391336-ar-sodienu-tiek-partraukti-rigas-mikroautobusu-satiksme-pasazieru-parvadajumi-riga.htm |agency=[[LETA]] |publisher=[[nra.lv]]}}&lt;/ref&gt; Slēgšanas brīdī Rīgā bija 11 mikroautobusu maršruti.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]]
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrs]]
| Biķeri
|-
| align=&quot;center&quot; | [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]]
|[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]]
|[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
|[[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|[[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]]
|[[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|[[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[271. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}[[Attēls:Biletes 2008.jpg|thumb|250px|[[Rīga]]s sabiedriskā transporta biļetes. [[2008. gads|2008]]. gads]]

== Biļešu vēsture sabiedriskajā transportā ==
[[Attēls:Билет в рижский трамвай.jpg|thumb|150px|Tramvaja biļete [[Rīga|Rīgā]] 2007. gadā]]
[[Attēls:Rīgas taksobusa biļete.JPG|150px|thumb|Taksobusa biļete]]

Kopš sabiedriskā transporta izveidošanas [[Rīga|Rīgā]] braukšanas biļešu veids un cena ir stipri mainījusies. Neilgi pēc tramvaju ieviešanas [[Rīga|Rīgā]], braukšanas maksa slēgtā pirmās klases vagonā maksāja 5 kapeikas, kura [[1908]]. gadā tika paaugstināta līdz 6 kapeikām, bet braukšana vagona vaļējā platformā maksāja 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas.

[[1931]]. gadā tramvaja biļete maksāja 17 santīmus. Arī [[Latvija]]s brīvvalsts laikā bija pārsēšanās biļetes, uz kurām norādīta braukšanas zona. Šo biļešu lietošanai bija ierobežots darbības laiks. Visa šī informācija bija redzama biļešu trīs izkniebtajos caurumiņos.

[[Attēls:Kompostieris.jpg|thumb|150px|left|Kompostieris [[Rīga]]s tramvajā]]

Laikposmā no [[1941]]. līdz [[1944]]. gadam biļešu cena bija 5 un 10 reihsmarkas, bet pārsēšanās biļetes maksāja 7 un 15 reihsmarkas. [[1941]]. — [[1944]]. gadā apgrozībā bija tā saucamās blokbiļetes, kuras varēja izmantot braukšanai ar tramvaju un maksāt par bagāžu vai suņu pārvadāšanu. Pēc [[1944]]. gada [[oktobris|oktobra]], kad tika atjaunota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] izpostītā tramvaju satiksme, braukšanas maksa bija 30 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada [[Padomju Savienība]]s naudas reformas 3 kapeikas. [[1947]]. gadā parādoties trolejbusiem to biļetes sākumā maksāja 20 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada 4 kapeikas.

Līdz [[1975]]. gadam gan tramvajos, gan trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] pasažierus apkalpoja konduktori. Pēc tam braukšanas biļetes varēja iegādāties satiksmes līdzekļos ierīkotajos pusautomātos. Arī autobusos tika ieviesti mehāniskie skaitītāji, kuros varēja izmantot tikai viena nomināla monētas — 5 kapeikas. Lielāka nomināla naudas zīmes varēja izmainīt pie šofera. Trolejbusa braukšanas biļete maksāja 4 kapeikas, bet tramvajā - 3 kapeikas.

[[1996]]. gada [[septembris|septembrī]] eksperimenta kārtībā autobusos darbu sāka konduktori. [[1997]]. gadā [[Rīga]]s tramvajos un trolejbusos konduktori tika ieviesti patstāvīgi. [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbusos]] konduktori eksperimenta kārtā parādījās [[1997]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] un [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutā]] (tagadējā [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutā]]).

[[2000. gads|2000]]. gadā biļešu cena tika paaugstināta no 0.18 Ls uz 0.20 Ls. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. marts|1. marta]] tramvajos tika noņemti konduktori un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes bija jākompostrē.

No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. februāris|1. februāra]] biļešu cena tika paaugstināta līdz 0.30 Ls. Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 75% no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, vienreizējā biļete maksāja 0.15 Ls. [[2008. gads|2008]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] biļešu cena tika palielināta līdz 0.40 Ls, bet pie transportlīdzekļu, kuros nav konduktoru, vadītājiem biļetes maksāja dārgāk - 50 santīmus.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf Protokols. Par braukšanas tarifu apstiprināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111142809/http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf |date={{dat|2011|11|11||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2007|11|5|SK}}&lt;/ref&gt; No [[2008. gads|2008]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] tika noņemti konduktori un ieviesti elektroniskie kompostieri.

== E-talons ==
[[Attēls:E talons logo.png|thumb|right|150px|E-talons logo]]
{{Pamatraksts|E-talons}}
'''E-talons''' ir vienota elektroniskā biļete - bezskaidras naudas norēķinu risinājums. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās [[2007. gads|2007]]. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. [[2007. gads|2007]]. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija ''ACS'' jeb ''Affiliated Computer Services, Inc.''. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī [[Parīze|Parīzē]], [[Liona|Lionā]], [[Tulūza|Tulūzā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Monreāla|Monreālā]] un [[Melburna|Melburnā]].&lt;ref&gt;[http://rigassatiksme.lv/index.php?id=1075&amp;sadala=516 SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Visi e-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no [[2009. gads|2009]]. gada [[1. maijs|1. maija]]. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=335329 E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta], tvnet.lv, {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni [[Lats|latu]], un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 5,5 miljoni latu.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/a/2009/04/04/Daudz_iebildumu_par_viedk Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā]{{Novecojusi saite}}, db.lv, {{dat|2009|4|4|SK}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2015. gada 31. janvārim viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksāja € 0.60, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 1.20 (minibusos - € 1.00).

Sākot ar 2015. gada 1. februāri, viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā un minibusos maksā € 1.15, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 2.00.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/|title=Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-29|archive-date=2021-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211129200209/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/}}&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās [[QR kods|QR koda]] biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo [[Rīgas satiksme]]s lietotni vai arī ''[[Mobilly]]'' lietotni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes |url=https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ |website=TV3 Ziņas |date={{dat|2021|10|9||bez}} |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021115545/https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ }}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusu maršruts]], kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vadītāji biļetes netirgo un &quot;koda&quot; biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/rigas-sabiedriskaja-transporta-bilete-pie-vaditaja--tikai-22-autobusa-uz-lidostu.a437508/ |website=[[Lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ }}&lt;/ref&gt;

== Dzelzceļa satiksme Rīgā ==
=== Vēsture ===
Krievijas Impērijas laikos Rīgas teritorijā ir bijušas divas pasažieru dzelzceļa līnijas:&lt;ref name=&quot;Dz.LV&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author1=Toms Altbergs |author2=Karīna Augustāne |author3=Ieva Pētersone |title=Dzelzceļi Latvijā |date={{dat|2009||bez}} |publisher=SIA &quot;[[Jumava]]&quot;, sadarbībā ar valsts A/S &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf |access-date={{dat|2023|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231001023441/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf }}&lt;/ref&gt;

* '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis.'''
19. gadsimtā Rīgas — Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklēja jaunas teritorijas Daugavas grīvā dēļ preču trūkuma noliktavās un piestātnēs.

Viena no tādām vietām bija [[Mīlgrāvis]], tāpēc uz turieni 1872. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|dzelzceļa līniju]], pa kuru jau pašā sākumā kursēja arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas uzbūvēja atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīkoja staciju &quot;[[Rīga Krasta]]&quot;, bet no pieturvietas &quot;Ganību postenis&quot; 1903. gadā izbūvēja 2 km garu posmu, ierīkojot [[Rīga Preču I|Rīgas Preču staciju]] (slēgta 2009. gadā). 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tika atzarota un tika uzbūvēta [[Mangaļi (stacija)|Dzirnupes stacija]], no kuras sākas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Dzirnupes — Rūjienas dzelzceļa]] būve. Pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā līdz [[Vecāķi (stacija)|Vecāķiem]], kas tolaik nebija Rīgas sastāvā, līnija Rīga — Mīlgrāvis tika slēgta.

1950. gados Mīlgrāvja staciju apvienoja ar Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atradās arī [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa platforma]] un [[Sarkandaugava (stacija)|Aleksandra Augstumu platforma]], no kuras padomju laikā tika ierīkots atzars uz [[Rīgas bērnu dzelzceļš|bērnu dzelzceļu Mežaparkā]]. Mīlgrāvja stacijas teritorija ap 2000. gadu tika privatizēta un apsargāta, mūsdienās tā atrodas slēgtajā ostas teritorijā.

* '''Dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.'''
Ap to pašu laiku, 1873. gadā, Rīgas—Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāja [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju uz Bolderāju]], sākotnēji vilcieni kursēja no stacijas [[Rīga II]]. Sākumā pa līniju kursēja tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīvā kursēja arī vilcieni no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava]]. 1919. gadā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme uz Daugavgrīvu. 1924. gadā, kad Bolderāju iekļava galvaspilsētas sastāvā, arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atradās Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme pa līniju tika pārtraukta 1959. gadā.

1980. gados kādu laiku tika domāts par ideju atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā, kad skatīja alternatīvas iecerētajai [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metropolitēna]] izbūvei, tomēr šie plāni realizēti netika.

2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama,&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/pasazieru-vilcienu-satiksmes-atjaunosana-uz-bolderaju-izmaksatu-1-miljonu-eiro-489417 Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro]&lt;/ref&gt; tomēr plāni atjaunināt vilcienu satiksmi uz Daugavgrīvu tiek nobīdīti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Barkāns |first1=Elmārs |title=Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas |publisher=[[Jauns.lv]]}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji tika plānots, ka pasažieru satiksmi pa līniju atjaunos līdz 2022. gadam, bet vēlāk termiņu pārcela uz 2023. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās]&lt;/ref&gt;

* '''Dzelzceļa līnija Rīga–Rīgas Jūrmala.'''
Kādu laiku [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II]] pastāvēja viens gandrīz pilnīgi Rīgas teritorijā esošs dzelzceļa maršruts — Rīga—Dubulti.

[[Jūrmala]] kā pilsēta tika izveidota 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca par Rīgas Jūrmalu. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, [[Latvijas PSR]] valdība pilsētu pievienoja Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons. 1949. gadā rajonam pievienoja arī [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]] un uz līnijas ārpus Rīgas teritorijas palika tikai [[Babīte]]. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, atdalot no Rīgas Jūrmalas rajonu, kā arī iekļaujot Jūrmalas sastāvā divas atsevišķas pilsētas — [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]].

== Ūdensceļu satiksme Rīgā ==
{{pamatraksts|Ūdensceļu satiksme Rīgā}}

Ūdensceļu satiksme Rīgā ir bijusi attīstīta jau sen, kad [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]], [[Juglas ezers|Juglas ezera]] un citus ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot kā pasažierus, tā kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā arī ir sena vēsture. Tā tika atklāta pirms vairāk nekā 150 gadiem — 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās — no [[Vecrīga]]s uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]], [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Zunda kanāls|Zundu]], kā arī tālāk uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan [[Rīgas pilsētas pašpārvalde]], taču ap 1990. gadu, līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus.

Pirmskara Rīgā bija šādi upju kuģīšu maršruti:

1) pārceltuves: 
* Rīgas centrs—Zaķusala
* Kundziņsala—Sarkandaugava

2) maršruti uz Ķekavu, Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet bija vismaz viena, vēlāk neesoša pietura — Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra krastmalā, abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās — abās pusēs [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]]), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem.

3) bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši:

* Vecpilsēta—Jahtklubs (Balasta dambī)—Āgenskalns
* Vecpilsēta—Balasta dambis—Siļķu brāķis—Cementfabrika—Iļģuciems
* Vecpilsēta—Kundziņsala—Sarkandaugava—Loderis—Jaunmīlgrāvis—Jaunciems

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]] - no 1873. līdz 1959. gadam pastāvējusī pasažieru transporta dzelzceļa līnija Rīgā &lt;ref&gt;[http://dzelzcels.blogspot.com/|Dzelzceļš Rīgas pilsētā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Rīgas metropolitēns]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100729035632/http://www.seemap.ru/riga?routes=list Autobusu, trolejbusu un tramvaju maršruti Rīgas kartē]
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* [http://transphoto.org/city/35/ transphoto.org - Informācija un attēli par Rīgas tramvajiem un trolejbusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225410/https://transphoto.org/city/35/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}
* [http://busphoto.eu/city/624/ busphoto.eu - Informācija un attēli par Rīgas autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225407/http://busphoto.eu/city/624/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Informācija Škoda vietnē par Rīgai paredzētajiem zemās grīdas tramvajiem]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā| ]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>8tz59v2amiqz742gc602z79fp6wk14o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499972</id>
      <parentid>4499971</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:46:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4499972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45756" sha1="oclcdmiud6eyq378q9emu0zioxlcn2e" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Rīgā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|23px]] [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1882|08|23}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 
| līniju skaits = 50 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]&lt;br /&gt;22 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]&lt;br /&gt;7 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]]&lt;br /&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = Aptuveni 2000
| transporta vienīb = 478 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]&lt;br /&gt;346 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]&lt;br /&gt;252 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=135 Rīgas Satiksme: Pasažieru pārvadāšana sabiedriskajā transportā], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=70 Rīgas Satiksme: Par mums], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
| depo = 2
| parks = 4
| pasažieri dienā = ~ 460 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-sabiedriskaja-transporta-pasazieru-joprojam-divreiz-mazak-neka-pirms-covid-19.a365811/|title=Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieru joprojām divreiz mazāk nekā pirms Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| pasažieri gadā = 139 918 500 ([[2018. gads|2018]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|title=Vadības pārskats par Integrētās vadības sistēmas izpildījumu 2018. gada atskaite un turpmākie uzdevumi (saīsinātais variants)|last=|first=|publisher=Rīgas satiksme|access-date=|date=2019. 18. Aprīlis|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200127233619/https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|archivedate={{dat|2020|01|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
}}

'''[[Sabiedriskais transports]] [[Rīga|Rīgā]]''' sastāv no [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] un [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. Kopā šis sabiedriskā tīkls diezgan vienmērīgi pārklāj visu [[Rīga]]s teritoriju, kā arī stiepjas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām. Rīgā ir 50 autobusu, 22 trolejbusu un 7 tramvaju līnijas &lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; ar kopējo garumu 1293,81 km, kā arī 11 minibusu līnijas. Uzņēmuma &quot;Rīgas satiksme&quot; kopējais autoparks sastāv no 1076 transporta vienībām, kuru sastāvā ir 478 [[Autobuss|autobusi]], 346 [[Trolejbuss|trolejbusi]] un 252 [[Tramvajs|tramvaju]] vagoni.

Katru dienu Rīgas sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 500 000 cilvēku,&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt; bet gada laikā 150 526 484 cilvēku ([[2014. gads|2014]]. gadā).

== Autobusi ==
{{pamatraksts|Autobusu satiksme Rīgā}}
Autobusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1924]]. gadā. Autobusu maršrutu kopējais garums ir 883 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 50 autobusu maršruti un šobrīd autobusu parks sastāv no 478 autobusiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti firmu [[Mercedes-Benz]], [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]] un [[Ikarus]] autobusi.

=== Vēsture ===
Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas [[1924]]. gadā. Līdz [[1938]]. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29, 25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika [[1938]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]].

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] bija uz sabrukuma robežas, proti pēc kara [[1944]]. gadā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš bija Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet pēdējos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā tajā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu vienību.

Sākoties satiksmes un infrastruktūras uzlabošanai, [[1960. gadi|60. gados]] tika nomainīts autoparks, no [[Ungārija]]s iepērkot [[Ikarus]] markas autobusus, kas veica pasažieru pārvadāšanu. Tika pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas.

[[1992]]. gadā, reorganizējot Rīgas autobusu parku, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi, autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot;, kas pasažieru pārvadājumus veica [[Pārdaugava|Daugavas kreisajā krastā]], un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;, kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas labajā krastā. [[Ikarus]] autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku iegādājoties jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. [[1997]]. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

[[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. [[1997]]. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

=== Autobusu modeļi ===
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], [[2005. gads|2005]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]

{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie autobusu modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Citaro O530G
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 12
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 12 Electric
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 15
|-
| [[Solaris (autobusi)|Solaris]]
| Urbino 18
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie autobusu modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Ikarus]]
| 260
|-
| [[Ikarus]]
| 280
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Türk O345
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Türk O345G
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Сitaro O530
|-
| [[Mercedes-Benz]]
| Citaro O530L
|-
|}
{{Col-end}}

&lt;gallery widths=&quot;300&quot; heights=&quot;200&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Ikarus260-02_in_naumburg2007_1.jpg|Ikarus 260 Naumburgā, Vācijā
Attēls:Ikarus 280 RB1.JPG|Ikarus 280 Poznaņā, Polijā
Attēls:Ikarus_E91%2C_Riga.JPG|Ikarus E91
Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|Mercedes-Benz (Türk) Conecto O345

Attēls:Bus in Riga, Mercedes-Benz Citaro L n°63111.jpg|Mercedes-Benz O530L Citaro&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043|title=Rīga, autobuss № 63111|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006000939/https://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 18 n°79665.jpg|Solaris Urbino I 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/65999/#n68661|title=Rīga, autobuss № 79665|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 15 n°65241.jpg|Solaris Urbino II 15&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/82715/#n86649|title=Rīga, autobuss № 65241|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n86649}}&lt;/ref&gt;
Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|Solaris Urbino III 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/269476/#n298002|title=Rīga, autobuss № 79197|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino IV 18 n°78082.jpg|Solaris Urbino IV 18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/367262/#n439598|title=Rīga, autobuss № 78082|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n439598}}&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Trolejbusi ==
{{pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}}
Trolejbusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]. Trolejbusu maršrutu kopējais garums ir 169 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 22 trolejbusu maršruti un šobrīd trolejbusu parks sastāv no 346 trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti šādi trolejbusu modeļi: [[Solaris Trollino 18]], [[Škoda 24Tr Irisbus]], [[Škoda 27Tr Solaris]].

=== Vēsture ===
Pirmais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16:30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā un kursēja no [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielas]] līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]. Sākumā pa maršrutiem kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā ražotie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Ļeņina ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz tagadējo 1. trolejbusu parku Ganību dambī, likvidējot tur esošo 2. tramvaju depo. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem.

[[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]] [[Iļģuciems|Iļģuciemā]].

Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie ''[[Škoda]]'' modeļa trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet [[2001. gads|2001]]. gadā pilnībā tika pārtraukta to izmantošana. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]], kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]], kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā.

Pirmos nākamās paaudzes ''[[Škoda]]'' trolejbusus ''[[Škoda 14Tr01]]'' [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] tos sāka izmantot. Nākamās modifikācijas ''[[Škoda 14Tr02]]'' trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam.

1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens Baltkrievjas rūpnīcas ''[[Belkomunmaš]]'' ražotais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'', [[2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi.

Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. No [[2007]]. līdz [[2009]]. gadam tika iepirkti 150 firmas &quot;Škoda&quot; trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru. Pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti, un kopš 2016. gada jūlija vairs netiek norīkoti reisos.

Kopš 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi. Pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi ir posmainie un ar dīzeļģeneratoru.

=== Trolejbusu modeļi ===
[[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|250px|Trolejbusi galapunktā [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]], 2007. gads]]

{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 I]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] (GST-18)
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino III 18,75 H2]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 24Tr Irisbus|Irisbus 24Tr]]
|-
| [[Škoda]], [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]]
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| MTB (МТБ)
| 82D
|-
| ZiU (ЗиУ)
| 5
|-
| ZiU
| 5D
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 8Tr|8Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 9Tr|9Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 12Tr|12Tr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 14Tr|14Тr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 14TrM|14ТrМ]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 15Tr|15Тr]]
|-
| [[Škoda]]
| [[Škoda 15TrM|15ТrМ]]
|-
| [[Belkommunmaš]]
| [[AKSM-333]]
|-
| [[Belkommunmaš]]
| AKSM-321
|}

{{Col-end}}

&lt;gallery caption=&quot;Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi&quot; widths=&quot;280px&quot; heights=&quot;200px&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Mtb82_nn.jpg|MTB-82 (МТБ-82) Krievijā
Ziu5 nn.jpg|ZiU-5 (ЗиУ-5) Krievijā
Trol Škoda 8Tr Brno.jpg|Škoda 8Tr Brno, Čehijā
Skoda_9tr_i_Bergen%2C_Norway.JPG|Škoda 9Tr [[Bergena|Bergenā]], Norvēģijā
00 139g Kiev, Obuszug.jpg|Škoda 12Tr Kijivā, Ukrainā
Trolejbuss_uz_Akmens_tilta.JPG|Škoda 14Tr02/6
Trol_%C5%A0koda_14TrM_Brno.jpg|Škoda 14ТrМ Brno, Čehijā
Trolleybus_Skoda_in_Kyiv.JPG|Škoda 15Tr Kijivā, Ukrainā
25._trolejbuss_uz_Van%C5%A1u_tilta.JPG|Škoda 15ТrМ
AKSM-321_Moscow_-7890.JPG|Belkommunmaš AKSM-321 Maskavā, Krievijā
Belkommunmash 33304 Belgrade.jpg|Belkommunmaš AKSM-333 Belgradā, Serbijā
&lt;/gallery&gt;

&lt;gallery caption=&quot;Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi&quot; widths=&quot;280px&quot; heights=&quot;200px&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;

Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|Solaris Trollino II 18 Ganz
16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4507.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz
Solaris_Trollino_18_2009.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda
16-08-31-Škoda 24Tr Irisbus Riga-RR2 4520.jpg|[[Škoda 24Tr Irisbus]]
16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4476.jpg|[[Škoda 27Tr Solaris]]
&lt;/gallery&gt;

== Tramvaji ==
[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]]
[[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]]
[[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6]]

{{pamatraksts|Tramvaju satiksme Rīgā}}

Šobrīd [[Rīga|Rīgā]] ir 7 tramvaju līnijas un vagonu parks sastāv no 252 tramvaju vagoniem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Tramvaju maršrutu kopējais garums ir 99,52 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi, [[Tatra T3A]] (T3SU) kuri tika piegādāti laika posmā no [[1974]]. līdz [[1987]]. gadam, kā arī [[Tatra T3MR]] un [[Tatra T6B5]] (T3M), kurus piegādāja no [[1988]]. līdz [[1990]]. gadam.

No 2010. gada līdz 2011. gadam tika saņemti 20 [[Čehija|Čehijā]] ražoti zemās grīdas tramvaji [[Škoda 15T]]. Sākotnēji tie brauca tikai pa [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2013. gada - arī pa [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutu]], savukārt tagad kursē arī pa [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaja maršrutu]] (apvienotajā 4. un 6.), bet kopš 2024. gada - arī pa [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2025 - arī pa [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršrutu]]. Pirmais šāds tramvajs tika saņemts [[2010. gads|2010]]. gada [[29. marts|29. martā]] un kopš 2010. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] tas jau sāka braukt pa 6. maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/riga/pirmos-pasazierus-uznems-zemas-gridas-tramvajs.d?id=32233805 Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs], delfi.lv, {{dat|2010|6|01|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture ===
[[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tika atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Pirms Rīgas jauna satiksmes veida izveidoja [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināts &quot;Rīgas tramvaju akciju sabiedrība&quot; un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Par šo notikumu rakstīja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;:
&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;&quot;Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut.&quot;&lt;p style=&quot;text-align: right;&quot;&gt; — ''&quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].&lt;/ref&gt;&lt;/p&gt;&lt;/blockquote&gt;

No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopēju garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52,1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], [[Mežaparks (Rīga)|Ķeizarmežu]], [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]], [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova porcelāna fabriku]] un [[Bišumuiža|Bišumuižu]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sakarā ar būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaja līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|title=No zirgu omnibusa līdz piepilsētas satiksmes lidmašīnai|journal=Zvaigzne|date={{dat|1959|7|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Attīstoties trolejbusa un autobusa satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]].

=== Tramvaju depo ===
Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] 2a, 4. depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Augusta Spariņa iela|Augusta Spariņa ielā]] 1, bet piektais depo atrodas Brīvības iela 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).

Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti.

=== Tramvaju modeļi ===
{{Col-begin|width=50%}}
{{Col-2}}
Izmantošanā esošie tramvaju modeļi.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T3|T3]] (T3SU)
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T3MR|T3MR]]
|-
| &lt;center&gt; [[Tatra]]
| [[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU)
|-
| &lt;center&gt; [[Škoda]]
| [[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity) &lt;ref&gt;[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|}

{{Col-2}}
Izmantošanā bijušie tramvaju modeļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
|-
| &lt;center&gt; [[RVR]]
| [[RVR]]-6
|-
| &lt;center&gt; 
| RM-56 .. RM-68
|-
| &lt;center&gt; 
| RP-61 .. RP-69
|-
| &lt;center&gt; 
| RT-48 .. RT-54
|-
| &lt;center&gt; 
| MTV-82
|-
| &lt;center&gt; [[RVR]]
| [[RVR]]-6
|}
{{Col-end}}

&lt;gallery widths=&quot;300&quot; heights=&quot;200&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;

2._maršruta_tramvajs_Daugavpilī.jpg|RVR-6M2 Daugavpilī
|RVR RM-56 .. RM-68
|RVR RP-61 .. RP-69
|RVR RT-48 .. RT-54
MTV-82_tram_in_Moscow%2C_Russia.jpg|RVR MTV-82 Maskavā, Krievijā

Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|Tatra T3 (T3SU) (Tatra T3A)
Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|Tatra T3MR (T6B5R)
Riga%2C_tramvaj_na_lince_č._7.jpg|Tatra T6B5 (T6B5SU)
Škoda_15T_v_Rize.jpg|Škoda 15T Riga (ForCity)

&lt;/gallery&gt;

== Minibusi ==
[[Attēls:Maršruta taksometra biļete VAS SV.jpg|thumb|150px|Maršruta taksometra biļete SIA &quot;VAS SV&quot;]]

{{pamatraksts|Mikroautobusu satiksme Rīgā}}
Mikroautobusu satiksme Rīgā pastāvēja no 1975. līdz 2022. gadam.

1990. gados pasažierus sāka pārvādāt privātie pārvādātāji, kuri legāli pārvādāja pasažierus līdz 2013. gadam, kad maršrutu apkalpošanu sāka pārņemt &quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; apakšuzņēmējs pilnsabiedrība &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; (RMS). Pirms tam maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA &quot;Centība N&quot;, SIA &quot;Blands&quot;, AS &quot;Rīgas taksometru parks&quot;, SIA &quot;Kort&quot;, SIA &quot;Taksi.lv&quot; un SIA &quot;VAS SV&quot;. No 2014. gada 17. jūlija kopumā Rīgā bija 23 minibusu maršruti.

2018. gadā vairākos RMS maršrutos ieviesa Rīgas domes piešķirtās atlaides, kā arī nodeva apkalpošanā vairākus Rīgas satiksmes apkalpotos maršrutus ar zemu pasažieru plūsmu, no 2018. līdz 2020. gadam RMS apkalpoja visus [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] un [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruta]] reisus, kā arī atsevišķus [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] un [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. autobusu maršruta]] reisus, kas sekmēja RMS peļņas palielināšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Palielinājusies “Rīgas mikroautobusu satiksmes” peļņa 0 |url=https://www.la.lv/palielinajusies-rigas-mikroautobusu-satiksmes-pelna |agency=[[LETA]] |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date={{dat|2019|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]] pasažieru plūsma mikroautobusos krietni saruka, tājos atcēla visas piešķirtās atlaides, reisu skaits ievērojami samazinājies.

2022. gada 9. septembrī RMS atzīta par maksātnespējīgu, mikroautobusu satiksme Rīga tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ar šodienu tiek pārtraukti &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; pasažieru pārvadājumi Rīgā |url=https://nra.lv/latvija/riga/391336-ar-sodienu-tiek-partraukti-rigas-mikroautobusu-satiksme-pasazieru-parvadajumi-riga.htm |agency=[[LETA]] |publisher=[[nra.lv]]}}&lt;/ref&gt; Slēgšanas brīdī Rīgā bija 11 mikroautobusu maršruti.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]]
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrs]]
| Biķeri
|-
| align=&quot;center&quot; | [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]]
|[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]]
|[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
|[[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|[[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]]
|[[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|[[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[271. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}[[Attēls:Biletes 2008.jpg|thumb|250px|[[Rīga]]s sabiedriskā transporta biļetes. [[2008. gads|2008]]. gads]]

== Biļešu vēsture sabiedriskajā transportā ==
[[Attēls:Билет в рижский трамвай.jpg|thumb|150px|Tramvaja biļete [[Rīga|Rīgā]] 2007. gadā]]
[[Attēls:Rīgas taksobusa biļete.JPG|150px|thumb|Taksobusa biļete]]

Kopš sabiedriskā transporta izveidošanas [[Rīga|Rīgā]] braukšanas biļešu veids un cena ir stipri mainījusies. Neilgi pēc tramvaju ieviešanas [[Rīga|Rīgā]], braukšanas maksa slēgtā pirmās klases vagonā maksāja 5 kapeikas, kura [[1908]]. gadā tika paaugstināta līdz 6 kapeikām, bet braukšana vagona vaļējā platformā maksāja 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas.

[[1931]]. gadā tramvaja biļete maksāja 17 santīmus. Arī [[Latvija]]s brīvvalsts laikā bija pārsēšanās biļetes, uz kurām norādīta braukšanas zona. Šo biļešu lietošanai bija ierobežots darbības laiks. Visa šī informācija bija redzama biļešu trīs izkniebtajos caurumiņos.

[[Attēls:Kompostieris.jpg|thumb|150px|left|Kompostieris [[Rīga]]s tramvajā]]

Laikposmā no [[1941]]. līdz [[1944]]. gadam biļešu cena bija 5 un 10 reihsmarkas, bet pārsēšanās biļetes maksāja 7 un 15 reihsmarkas. [[1941]]. — [[1944]]. gadā apgrozībā bija tā saucamās blokbiļetes, kuras varēja izmantot braukšanai ar tramvaju un maksāt par bagāžu vai suņu pārvadāšanu. Pēc [[1944]]. gada [[oktobris|oktobra]], kad tika atjaunota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] izpostītā tramvaju satiksme, braukšanas maksa bija 30 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada [[Padomju Savienība]]s naudas reformas 3 kapeikas. [[1947]]. gadā parādoties trolejbusiem to biļetes sākumā maksāja 20 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada 4 kapeikas.

Līdz [[1975]]. gadam gan tramvajos, gan trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] pasažierus apkalpoja konduktori. Pēc tam braukšanas biļetes varēja iegādāties satiksmes līdzekļos ierīkotajos pusautomātos. Arī autobusos tika ieviesti mehāniskie skaitītāji, kuros varēja izmantot tikai viena nomināla monētas — 5 kapeikas. Lielāka nomināla naudas zīmes varēja izmainīt pie šofera. Trolejbusa braukšanas biļete maksāja 4 kapeikas, bet tramvajā - 3 kapeikas.

[[1996]]. gada [[septembris|septembrī]] eksperimenta kārtībā autobusos darbu sāka konduktori. [[1997]]. gadā [[Rīga]]s tramvajos un trolejbusos konduktori tika ieviesti patstāvīgi. [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbusos]] konduktori eksperimenta kārtā parādījās [[1997]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] un [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutā]] (tagadējā [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutā]]).

[[2000. gads|2000]]. gadā biļešu cena tika paaugstināta no 0.18 Ls uz 0.20 Ls. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. marts|1. marta]] tramvajos tika noņemti konduktori un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes bija jākompostrē.

No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. februāris|1. februāra]] biļešu cena tika paaugstināta līdz 0.30 Ls. Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 75% no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, vienreizējā biļete maksāja 0.15 Ls. [[2008. gads|2008]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] biļešu cena tika palielināta līdz 0.40 Ls, bet pie transportlīdzekļu, kuros nav konduktoru, vadītājiem biļetes maksāja dārgāk - 50 santīmus.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf Protokols. Par braukšanas tarifu apstiprināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111142809/http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf |date={{dat|2011|11|11||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2007|11|5|SK}}&lt;/ref&gt; No [[2008. gads|2008]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] tika noņemti konduktori un ieviesti elektroniskie kompostieri.

== E-talons ==
[[Attēls:E talons logo.png|thumb|right|150px|E-talons logo]]
{{Pamatraksts|E-talons}}
'''E-talons''' ir vienota elektroniskā biļete - bezskaidras naudas norēķinu risinājums. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās [[2007. gads|2007]]. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. [[2007. gads|2007]]. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija ''ACS'' jeb ''Affiliated Computer Services, Inc.''. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī [[Parīze|Parīzē]], [[Liona|Lionā]], [[Tulūza|Tulūzā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Monreāla|Monreālā]] un [[Melburna|Melburnā]].&lt;ref&gt;[http://rigassatiksme.lv/index.php?id=1075&amp;sadala=516 SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Visi e-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no [[2009. gads|2009]]. gada [[1. maijs|1. maija]]. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=335329 E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta], tvnet.lv, {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni [[Lats|latu]], un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 5,5 miljoni latu.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/a/2009/04/04/Daudz_iebildumu_par_viedk Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā]{{Novecojusi saite}}, db.lv, {{dat|2009|4|4|SK}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2015. gada 31. janvārim viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksāja € 0.60, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 1.20 (minibusos - € 1.00).

Sākot ar 2015. gada 1. februāri, viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā un minibusos maksā € 1.15, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 2.00.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/|title=Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-29|archive-date=2021-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211129200209/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/}}&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās [[QR kods|QR koda]] biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo [[Rīgas satiksme]]s lietotni vai arī ''[[Mobilly]]'' lietotni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes |url=https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ |website=TV3 Ziņas |date={{dat|2021|10|9||bez}} |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021115545/https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ }}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusu maršruts]], kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vadītāji biļetes netirgo un &quot;koda&quot; biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/rigas-sabiedriskaja-transporta-bilete-pie-vaditaja--tikai-22-autobusa-uz-lidostu.a437508/ |website=[[Lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ }}&lt;/ref&gt;

== Dzelzceļa satiksme Rīgā ==
=== Vēsture ===
Krievijas Impērijas laikos Rīgas teritorijā ir bijušas divas pasažieru dzelzceļa līnijas:&lt;ref name=&quot;Dz.LV&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author1=Toms Altbergs |author2=Karīna Augustāne |author3=Ieva Pētersone |title=Dzelzceļi Latvijā |date={{dat|2009||bez}} |publisher=SIA &quot;[[Jumava]]&quot;, sadarbībā ar valsts A/S &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf |access-date={{dat|2023|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231001023441/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf }}&lt;/ref&gt;

* '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis.'''
19. gadsimtā Rīgas — Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklēja jaunas teritorijas Daugavas grīvā dēļ preču trūkuma noliktavās un piestātnēs.

Viena no tādām vietām bija [[Mīlgrāvis]], tāpēc uz turieni 1872. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|dzelzceļa līniju]], pa kuru jau pašā sākumā kursēja arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas uzbūvēja atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīkoja staciju &quot;[[Rīga Krasta]]&quot;, bet no pieturvietas &quot;Ganību postenis&quot; 1903. gadā izbūvēja 2 km garu posmu, ierīkojot [[Rīga Preču I|Rīgas Preču staciju]] (slēgta 2009. gadā). 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tika atzarota un tika uzbūvēta [[Mangaļi (stacija)|Dzirnupes stacija]], no kuras sākas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Dzirnupes — Rūjienas dzelzceļa]] būve. Pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā līdz [[Vecāķi (stacija)|Vecāķiem]], kas tolaik nebija Rīgas sastāvā, līnija Rīga — Mīlgrāvis tika slēgta.

1950. gados Mīlgrāvja staciju apvienoja ar Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atradās arī [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa platforma]] un [[Sarkandaugava (stacija)|Aleksandra Augstumu platforma]], no kuras padomju laikā tika ierīkots atzars uz [[Rīgas bērnu dzelzceļš|bērnu dzelzceļu Mežaparkā]]. Mīlgrāvja stacijas teritorija ap 2000. gadu tika privatizēta un apsargāta, mūsdienās tā atrodas slēgtajā ostas teritorijā.

* '''Dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.'''
Ap to pašu laiku, 1873. gadā, Rīgas—Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāja [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju uz Bolderāju]], sākotnēji vilcieni kursēja no stacijas [[Rīga II]]. Sākumā pa līniju kursēja tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīvā kursēja arī vilcieni no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava]]. 1919. gadā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme uz Daugavgrīvu. 1924. gadā, kad Bolderāju iekļava galvaspilsētas sastāvā, arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atradās Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme pa līniju tika pārtraukta 1959. gadā.

1980. gados kādu laiku tika domāts par ideju atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā, kad skatīja alternatīvas iecerētajai [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metropolitēna]] izbūvei, tomēr šie plāni realizēti netika.

2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama,&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/pasazieru-vilcienu-satiksmes-atjaunosana-uz-bolderaju-izmaksatu-1-miljonu-eiro-489417 Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro]&lt;/ref&gt; tomēr plāni atjaunināt vilcienu satiksmi uz Daugavgrīvu tiek nobīdīti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Barkāns |first1=Elmārs |title=Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas |publisher=[[Jauns.lv]]}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji tika plānots, ka pasažieru satiksmi pa līniju atjaunos līdz 2022. gadam, bet vēlāk termiņu pārcela uz 2023. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās]&lt;/ref&gt;

* '''Dzelzceļa līnija Rīga–Rīgas Jūrmala.'''
Kādu laiku [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II]] pastāvēja viens gandrīz pilnīgi Rīgas teritorijā esošs dzelzceļa maršruts — Rīga—Dubulti.

[[Jūrmala]] kā pilsēta tika izveidota 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca par Rīgas Jūrmalu. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, [[Latvijas PSR]] valdība pilsētu pievienoja Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons. 1949. gadā rajonam pievienoja arī [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]] un uz līnijas ārpus Rīgas teritorijas palika tikai [[Babīte]]. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, atdalot no Rīgas Jūrmalas rajonu, kā arī iekļaujot Jūrmalas sastāvā divas atsevišķas pilsētas — [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]].

== Ūdensceļu satiksme Rīgā ==
{{pamatraksts|Ūdensceļu satiksme Rīgā}}

Ūdensceļu satiksme Rīgā ir bijusi attīstīta jau sen, kad [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]], [[Juglas ezers|Juglas ezera]] un citus ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot kā pasažierus, tā kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā arī ir sena vēsture. Tā tika atklāta pirms vairāk nekā 150 gadiem — 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās — no [[Vecrīga]]s uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]], [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Zunda kanāls|Zundu]], kā arī tālāk uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan [[Rīgas pilsētas pašpārvalde]], taču ap 1990. gadu, līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus.

Pirmskara Rīgā bija šādi upju kuģīšu maršruti:

1) pārceltuves: 
* Rīgas centrs—Zaķusala
* Kundziņsala—Sarkandaugava

2) maršruti uz Ķekavu, Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet bija vismaz viena, vēlāk neesoša pietura — Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra krastmalā, abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās — abās pusēs [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]]), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem.

3) bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši:

* Vecpilsēta—Jahtklubs (Balasta dambī)—Āgenskalns
* Vecpilsēta—Balasta dambis—Siļķu brāķis—Cementfabrika—Iļģuciems
* Vecpilsēta—Kundziņsala—Sarkandaugava—Loderis—Jaunmīlgrāvis—Jaunciems

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]] - no 1873. līdz 1959. gadam pastāvējusī pasažieru transporta dzelzceļa līnija Rīgā &lt;ref&gt;[http://dzelzcels.blogspot.com/|Dzelzceļš Rīgas pilsētā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Rīgas metropolitēns]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100729035632/http://www.seemap.ru/riga?routes=list Autobusu, trolejbusu un tramvaju maršruti Rīgas kartē]
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* [http://transphoto.org/city/35/ transphoto.org - Informācija un attēli par Rīgas tramvajiem un trolejbusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225410/https://transphoto.org/city/35/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}
* [http://busphoto.eu/city/624/ busphoto.eu - Informācija un attēli par Rīgas autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225407/http://busphoto.eu/city/624/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Informācija Škoda vietnē par Rīgai paredzētajiem zemās grīdas tramvajiem]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā| ]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>oclcdmiud6eyq378q9emu0zioxlcn2e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>4499981</id>
      <parentid>4499606</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:31:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Madeliine 11a</username>
        <id>109970</id>
      </contributor>
      <comment>/* Autobusu maršruti */</comment>
      <origin>4499981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180235" sha1="7ovzdwa4yclsyu0qjsdkwwfxjuqj3u1" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni ''Shell''. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam bija atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, un pārvadāti 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur uzbūvēja vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados iepirka [[Ungārija|Ungārijā]] ražotos ''[[Ikarus]]'' markas autobusus, kā arī pilnveidoja un optimizēja autobusu maršrutus. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai izveidoja divus atsevišķus pašvaldības uzņēmumus — autobusu parku &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parku &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Un nolēma, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmos [[Eiropa|Eiropā]] ražotos autobusus saņēma no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 ''[[Mercedes-Benz]]'' autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā atklāja pirmo komercekspreša maršrutu, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004, 2006
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2019
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
| align=&quot;center&quot;|  2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  22/12/2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004, 2014
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2018
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| align=&quot;center&quot;|  2022
| align=&quot;center&quot;|  2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2003
| align=&quot;center&quot;|  2005—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| align=&quot;center&quot;|  2004
| align=&quot;center&quot;|  2004—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001, 2002
| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  4
| Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;| 
|rowspan=&quot;2&quot;| align=&quot;center&quot;|  ap 200
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;|  līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001—2003
| align=&quot;center&quot;|  2001—2011
| align=&quot;center&quot;|  27
|
|-
| MAN
| SL200
| align=&quot;center&quot;|  1982
| align=&quot;center&quot;|  1995—2004 (?)
|
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997
| align=&quot;center&quot;|  1997—2014
| align=&quot;center&quot;|  4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  2000
| align=&quot;center&quot;|  2000—2013
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 1999
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 2000
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| align=&quot;center&quot;|  2002
| align=&quot;center&quot;|  2004 — 2019
| align=&quot;center&quot;|  1
|Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2022
| align=&quot;center&quot;|  34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| align=&quot;center&quot;|  1981—1983
| align=&quot;center&quot;|  1997—2004
| align=&quot;center&quot;|  8 (?)
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutā. 8 no tiem ir nakts satiksmes maršruti.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Ķengarags]]
| [[Dārziņi]] - Ķengarags
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ |title=No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu |access-date={{dat|2013|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142107/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ }}&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpola pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada 3. martā [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.trolejbusu maršruts]] tika aizvietots ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]] kurā no sākuma kursēja personām ar kustību ierobežojumiem pieejamiem mikroautobusiem. No tās pašas dienas tādi mikroautobusi aizvietoja autobusus [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] un [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.maršrutā]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam starp [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]] kursēja [[5T. autobusu maršruts]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Rīga Preču|Preču-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| [[Autoosta]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| [[Planetārijs]]
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
| [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40b
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40r
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 59
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
| Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| [[Brāļu kapi]]
| [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 826
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vangaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 827
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 829
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ropaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Juglas iecirknis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 831
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kākciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 835
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 843
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 844
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 852
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 853
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 854
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 859
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 863
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 959
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kalnciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 991
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Tekstilnieks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] ([[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[https://www.ntz.lv/dazadi/riga-sak-kurset-jauns-autobusa-marsruts-uz-bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], ntz.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/23759-no-1-junija-9-marsruta-autobuss-kurses-lidz-mezaparkam.htm No 1.jūnija 9. maršruta autobuss kursēs līdz Mežaparkam] nra.lv &lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896 No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē gar 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] — [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis (Katlakalns)|Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un pārdēvēts par 45.maršrutu&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;4 reisi dienā kursē gar 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti tālāk līdz Sunīšiem.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] — [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz &quot;Ķīpsala — Torņakalna stacija&quot;.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Galapunkts &quot;Pļavnieki&quot; Dārzciemā tika pārdēvēts par &quot;Dārzciems&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>7ovzdwa4yclsyu0qjsdkwwfxjuqj3u1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonijs Grabovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73332</id>
    <revision>
      <id>4500125</id>
      <parentid>4261399</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:57:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4500125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2702" sha1="9ao93o4z6p9h0sjve1ys9cz3lb74w9v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Antonijs Grabovskis
|          vārds_orig = Antoni Grabowski
|              attēls = Antoni Grabowski.jpg
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1857
|          dz_mēnesis = 06
|            dz_diena = 11
|            dz_vieta = Nove Dobra (''Nowe Dobra'') pie [[Helmno]], [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|24px|border]] [[Prūsijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(tagad {{POL}})
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1921
|           m_mēnesis = 07
|             m_diena = 04
|             m_vieta = [[Varšava]], {{POL}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Vācija|vācu]]
|             tautība = [[Poļi|polis]]
|             dzimums = V
|        nodarbošanās = inženieris, esperanto entuziasts
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Antonijs Grabovskis''' ({{val|pl|Antoni Grabowski}}; dzimis {{dat|1857|06|11}}, miris {{dat|1921|07|04}}) bija [[poļi|poļu]] [[ķīmija]]s rūpniecības inženieris un [[esperanto]] entuziasts. Saukts arī par &quot;esperanto poēzijas tēvu&quot;.

Dzīvojis [[Toruņa|Tornā]], pēc tam studēja [[Vroclavas Universitāte|Breslavas Universitē]] (mūsdienās [[Vroclava]]). Strādāja par inženieri [[Zaverce|Zavercē]]. Nodarbojās ar tehniskās [[terminoloģija]]s izstrādi [[poļu valoda|poļu valodā]]. 1906. gadā publicēja ķīmijas terminu vārdnīcu ''Słownik chemiczny''. No 1888. līdz 1904. gadam strādāja tekstilrūpnīcā [[Ivanova|Ivanonovovozņesenskā]] [[Krievija|Krievijā]].

Jau studiju likos izcēlās ar dotībām valodu apguvē. Dzīves laikā bez dzimtās valodas brīvi runāja vēl deviņās valodās, bet saprata kādas 15. 1887. gadā iepazinās ar [[Ludviks Zamenhofs|Ludvika Zamenhofa]] grāmatu ''Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro''. Kad Grabovskis [[Varšava|Varšavā]] apciemoja Zamenhofu, notika pirmā dzīvā saruna esperanto valodā. Apzinādamies literatūras nozīmi valodas attīstībā, no 1888. gada viņš tulkoja esperanto dažādus darbus, kā pirmo — no [[krievu valoda]]s iztulkoja esperanto [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] stāstu &quot;Sniegputenis&quot;. Vēlākās dzīves laikā bez tulkojumiem izdeva arī pašsacerētus dzejoļus esperanto. Miris ar [[infarkts|infarktu]], aplūkodams jaunas grāmatnīcas skatlogu, kurā tika pārdotas grāmatas esperanto valodā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Antonijs}}
[[Kategorija:Esperantisti]]
[[Kategorija:Polijas cilvēki]]</text>
      <sha1>9ao93o4z6p9h0sjve1ys9cz3lb74w9v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Didjē Dešāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75089</id>
    <revision>
      <id>4499942</id>
      <parentid>4497182</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10040" sha1="l9amp6hvzaxt8ri8gwgsns6m5l92sk8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Didjē Dešāns
| image       = Didier Deschamps France v Senegal 16 June 2026-519 (cropped).jpg
| image_size  = 220
| caption     = Didjē Dešāns 2026. gadā
| fullname    = Didjē Klods Dešāns
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|15}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Baijonna}}
| height      = 176
| currentclub = 
| position    = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 1976—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Bayonne
| youthyears2 = 1983—1985 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years1      = 1985—1989 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]                   | caps1 = 111 | goals1 = 4
| years2      = 1989—1994 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]     | caps2 = 123 | goals2 = 6
| years3      = 1990—1991 | clubs3 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]] | caps3 = 29  | goals3 = 3
| years4      = 1994—1999 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]              | caps4 = 124 | goals4 = 4
| years5      = 1999—2000 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]                | caps5 = 27  | goals5 = 1
| years6      = 2000—2001 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]                | caps6 = 13  | goals6 = 0
| totalcaps = 427 | totalgoals = 17
| nationalyears1 = 1988—1989 |nationalteam1= {{flaga|Francija}} Francija U21 |nationalcaps1 = 18  |nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1989—2000 |nationalteam2= {{fb|FRA}}                      |nationalcaps2 = 103 |nationalgoals2 = 4
| manageryears1  = 2001—2005 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| manageryears2  = 2006—2007 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| manageryears3  = 2009—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]
| manageryears4  = 2012—2026 | managerclubs4 = {{fb|FRA}}
}}
'''Didjē Dešāns''' ({{val|fr|Didier Deschamps}}; dzimis {{dat|1968|10|15}} [[Baijonna|Baijonnā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[baski|basku]] tautības Francijas [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, bijis [[Francijas futbola izlase]]s spēlētājs un [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Būdams izlases kapteinis, viņš ir uzvarējis [[1998. gada futbola Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[treneris|treneri]], no 2012. gada līdz 2026. gadam trenēja Francijas izlasi.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Futbolista karjera ==
Profesionāla futbolista karjeru sācis klubā ''[[FC Nantes]]''. 1989. gadā pārgāja uz ''[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]'', ar ko divreiz kļuva par Francijas čempionu un 1993. gadā uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. No 1994. līdz 1999. gadam spēlēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] sastāvā. Ar šo klubu otrreiz kļuva par Čempionu līgas uzvarētāju (1996. gadā), izcīnīja trīs Itālijas čempiona titulus, vienreiz uzvarēja [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā, kā arī ieguva vairākas citas trofejas.

1999.—2000. gada sezonu aizvadīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] vienībā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', izcīnot uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Karjeras noslēgumā pārstāvēja Spānijas klubu ''[[Valencia CF|Valencia]]''. Karjeru beidza 2001. gadā, 32 gadu vecumā.

[[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|1989|4|29||bez}} spēlē pret [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāviju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|1989|10|11||bez}} pret [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasi]]. Kopš 1996. gada pastāvīgi pildīja komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] pienākumus. Izlases sastāvā kļuvis par [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] uzvarētāju un trīsreiz piedalījies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros ([[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]). 2000. gadā kļuvis par Eiropas čempionu. Kopā izlases rindās aizvadījis 103 spēles un guvis četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=4615 |title=Didier Deschamps - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |website=eu-football.info}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. 2001. gadā tika apstiprināts par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[AS Monaco FC|AS Monaco]]'' galveno treneri. 2003. gadā ar šo klubu uzvarēja [[Francijas līgas kauss|Francijas līgas kausa]] izcīņā, 2004. gadā sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. 2005. gada septembrī pēc neveiksmīga sezonas sākuma un domstarpībām ar kluba vadību atkāpās no amata.

2006. gada jūlijā kļuva par [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] galveno treneri, stājoties amatā [[Fabio Kapello]] vietā. 2006.—2007. gada sezonu ''Juventus'' aizvadīja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]], un Dešāns palīdzēja komandai uzvarēt līgā un kvalificēties [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijai]]. Tomēr sezonas beigās viņš klubu atstāja. 2009. gada maijā tika iecelts par Francijas kluba ''[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]'' galveno treneri. Šī kluba vadībā Dešāns 2010. gadā izcīnīja uzvaru ''Ligue 1'', trīs reizes uzvarēja Francijas līgas kausā un divreiz ieguva Francijas superkausu (''Trophée des Champions'').

{{dat|2012|7|8||bez}} Dešāns tika apstiprināts par [[Francijas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/francija/08072012-desans_piekritis_klut_par_francijas_izlas?is_mobile=0 |title=Dešāns piekritis kļūt par Francijas izlases galveno treneri |date={{dat|2012|7|8||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |website=[[Sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] izlase Dešāna vadībā sasniedza ceturtdaļfinālu, kurā piekāpās nākamajiem čempioniem [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] iekļuva finālā, kurā zaudēja [[Portugāles futbola izlase|Portugālei]]. 2017. gada oktobrī pagarināja līgumu ar izlasi līdz 2020. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/desans-pagarinajis-ligumu-par-francijas-futbola-izlases-trenesanu-14183926 |title=Dešāns pagarinājis līgumu par Francijas futbola izlases trenēšanu |date={{dat|2017|10|31||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|17||bez}} |publisher=''[[Diena.lv]]''}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Marseille'''

* [[Ligue 1|Francijas 1. divīzija]]: 1989–90, 1991–92
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1992–93

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1994–95, 1996–97, 1997–98
* [[Coppa Italia]]: 1994–95
* [[Supercoppa Italiana]]: 1995, 1997
* UEFA Čempionu līga: 1995–96
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1996
* [[UEFA Superkauss]]: 1996
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 1999

'''Chelsea'''

* [[FA kauss]]: 1999–2000

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Francijas gada futbolists: 1989
* [[FIFA 100]]

=== Trenera karjera ===
'''Monaco'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 2002–03

'''Juventus'''

* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 2006–07

'''Marseille'''

* [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2009–10
* Coupe de la Ligue: 2009–10, 2010–11, 2011–12
* [[Trophée des Champions]]: 2010, 2011

'''Francija'''

* FIFA Pasaules kauss: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Francijas Ligue 1 gada labākais treneris: 2004
* [[FIFA]] gada labākais treneris: 2018

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{FIFA 100}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dešāns, Didjē}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Atlantijas Pirenejos dzimušie]]
[[Kategorija:Basku futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Francijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>l9amp6hvzaxt8ri8gwgsns6m5l92sk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78717</id>
    <revision>
      <id>4500149</id>
      <parentid>4470168</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:41:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4500149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34555" sha1="seelh68489fef0h2pct6zqpijuoe8i5" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Latvija]]
|        karogs = Flag of Latvia.svg
|  parraiditajs = [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
|    nac atlase = [[Eirodziesma]] (2000—2012)&lt;br /&gt;[[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] (2013—2014)&lt;br /&gt;[[Supernova (konkurss)|Supernova]] (2015—2020, 2022—pašlaik)
|   pied reizes = 26 (13 fināli)
|   pirma reize = {{escy|2000}}
|       ESC lab = 1. vieta: {{escy|2002}}
|        ESC sl = Pēdējā vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2009}}, {{escy|2010}}, {{escy|2013}}, {{escy|2017}}, {{escy|2021}}
|     majaslapa = [http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/ LTV mājaslapa]
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=29 Latvijas profils Eurovision.tv lapā]
}}
'''[[Latvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes, debitējot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]], kad Latviju pārstāvēja ''[[Brainstorm]]'' (Prāta Vētra) ar dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/146343/prata-vetra-iegust-treso-vietu-eirovizijas-konkursa|title=&quot;Prāta vētra&quot; iegūst trešo vietu Eirovīzijas konkursā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada konkursā]] uzvarēja ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkurss]] norisinājās [[Rīga|Rīgā]], pateicoties iepriekšējā gadā gūtajai uzvarai. Konkursu vadīja Latvijas pārstāvji Marija Naumova un [[Renārs Kaupers]]. Trešā reize, kad Latvija iekļuva TOP 5, bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Valters un Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''.

No [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gadam Latvija finālam nekvalificējās. [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, pēc 7 gadu pārtraukuma, Latvija  kvalificējās Eirovīzijas finālam ar [[Aminata Savadogo|Aminatas]] dziesmu ''[[Love Injected]]'', finālā iegūstot 6. vietu.

[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada konkurss]] nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 epidēmiju]]. Tā vietā pārraidīja šovu “Eirovīzija 2020: Eiropa staro!”,&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/eirovizijas-koncerta-godinas-visas-dziesmas-kam-sogad-vajadzeja-piedalities-konkursa.a358648/ Eirovīzijas koncertā godinās visas dziesmas, kam šogad vajadzēja piedalīties konkursā&lt;/ref&gt; godinot dziesmas, kurām vajadzēja piedalīties konkursā. Īpašajā šovā piedalījās arī Latvijas pārstāve [[Samanta Tīna]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]''. Šis bija pirmais gadījums 63 gadu ilgajā Eirovīzijas pārraidīšanas vēsturē, kad nenotika fināla dziesmu konkurss.

== Latvijas pārstāvji Eirovīzijā ==
Visas Latvijas uzstāšanās ir bijušas angļu valodā, izņemot piecas: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gadā [[Fomins &amp; Kleins]] dziesmu ''[[Dziesma par laimi]]'' izpildīja [[Latviešu valoda|latviski]], [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā Latvijas pārstāvji [[Bonaparti.lv]] dziesmu ''[[Questa Notte]]'' izpildīja [[Itāļu valoda|itāliski]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gadā [[Intars Busulis]] dziesmu &quot;Sastrēgums&quot; (&lt;small&gt;''[[Probka]], Пробка'')&lt;/small&gt; Maskavā izpildīja [[Krievu valoda|krieviski]],&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/13406 Latvia: Sastregums to be performed in Russian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406 |date={{dat|2009|03|02||bez}} }}, esctoday.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gadā grupa ''[[Sudden Lights]]'' dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' izpildīja gan angliski, gan latviski. [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gadā [[Tautumeitas|Tautumeitu]] izpildītā dziesma [[Bur man laimi]] kļuva par otro dziesmu, kas pilnībā tika izpildīta latviešu valodā. [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]. gadā dziedātāja [[Atvara]] kļuva par trešu Latvijas pārstāvi Eirovīzijā, kas savu dziesmu [[Ēnā]] izpildīs latviešu valodā.

Latvija gandrīz nepiedalījās [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] un [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursos, kad iegūti divi visaugstākie rezultāti (attiecīgi — 3. un 1. vieta), jo sākotnēji abos konkursos bija jāpiedalās [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei]], taču tā atteicās no dalības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|last1=Bakker|first1=Sietse|publisher=ESCToday|website=''esctoday.com''|accessdate={{Dat|2002|11|29}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji Latvija vēlējās izstāties no [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] sakarā ar [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes ietekmi Latvijā]], taču pateicoties diviem lieliem sponsoriem — [[Latvijas Krājbanka]]i un ''[[Narvesen]]'' — Latvija tomēr piedalījās 2009. gada konkursā, kas norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]].

: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| ''[[Brainstorm]]''
| ''[[My Star]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 136
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Arnis Mednis]]
| ''[[Too Much]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| ''[[Marie N]]''
| ''[[I Wanna]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 176
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| ''[[F.L.Y.]]''
| ''[[Hello From Mars]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 5
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| ''[[Fomins &amp; Kleins]]''
| ''[[Dziesma par laimi]]''
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ''[[Valters un Kaža|Walter &amp; Kazha]]''
| ''[[The War Is Not Over]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 153
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| ''[[Cosmos]]''
| ''[[I Hear Your Heart]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Bonaparti.lv]]
| ''[[Questa Notte]]''
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 54
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 168
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 86
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Intars Busulis]]
| ''[[Probka]]'' &lt;small&gt;(''Пробка'')&lt;/small&gt;
| [[Krievu valoda|Krievu]]&lt;small&gt;{{efn|name=Busulis|Dziesmu atlasē izpildīja dziesmu latviski}}&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 19.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 7
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| ''[[Aija Andrejeva|Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 11
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Musiqq]]''
| ''[[Angel in Disguise]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Anmary]]''
| ''[[Beautiful Song]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 17
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| ''[[PeR]]''
| ''[[Here We Go]]''
| Angļu
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 13.
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| ''[[Aarzemnieki]]''
| ''[[Cake to Bake]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki|Sastāv arī no dažām frāzēm [[Latviešu valoda|latviski]]}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
| ''[[Love Injected]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 186
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Justs]]
| ''[[Heartbeat]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 132
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ''[[Triana Park]]''
| ''[[Line]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 18.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 21
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Laura Rizoto]]
| ''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 106
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Carousel]]''
| ''[[That Night]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[Still Breathing]]''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[The Moon Is Rising]]''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 17.
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; align=&quot;center&quot; | 14
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Citi Zēni]]''
| ''[[Eat Your Salad]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| ''[[Sudden Lights]]''
| ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]''
| Angļu&lt;small&gt;{{efn|name=Aarzemnieki}}&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Tautumeitas]]
| ''[[Bur man laimi]]''
| Latviešu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 158
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 130
|-bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Atvara]]
| ''[[Ēnā]]''
| Latviešu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Balsošanas vēsture ==

=== Visvairāk atdotie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā atdotie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā atdotie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 166
|{{ESC|Krievija}}
| align=&quot;center&quot; | 231
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 108
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 190
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 105
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 183
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 96
|{{ESC|Zviedrija}}
| align=&quot;center&quot; | 181
|-
| align=&quot;center&quot; | 5.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 90
|{{ESC|Ukraina}}
| align=&quot;center&quot; | 164
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Atdotie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| {{ESC|Dānija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{ESC|Islande}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Norvēģija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| {{ESC|Dānija}}
| {{ESC|Itālija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| {{ESC|Norvēģija}}
| {{ESC|Krievija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Ukraina}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;11&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Beļģija}}
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Portugāle}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Austrālija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Krievija}}
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Nīderlande}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Moldova}}
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Islande}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Ukraina}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|{{ESC|Somija}}
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
|{{ESC|Igaunija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Šveice}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Igaunija}}
|{{ESC|Austrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Čehija}}
|{{ESC|Čehija}}
|}

=== Visvairāk saņemtie punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Vieta
! colspan=&quot;2&quot; |Tikai finālā saņemtie punkti
! colspan=&quot;2&quot; |Finālā un pusfinālā saņemtie punkti
|-
! Valsts
! Punkti
! Valsts
! Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 119
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | 241
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 91
|{{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | 152
|- bgcolor=&quot;#CC9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 74
|{{ESC|Īrija}}
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 4.
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 69
|{{ESC|Lielbritānija}}
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; |5.
|{{ESC|Dānija}}
| align=&quot;center&quot; | 47
| {{ESC|Dānija}}
| align=&quot;center&quot; | 106
|}
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! colspan=&quot;7&quot; |Saņemtie 12 punkti
|-
! rowspan=&quot;2&quot; width=&quot;45&quot; |Gads
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Skatītāji
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; width=&quot;180&quot; |Kopā
|-
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
! width=&quot;90&quot; | Pusfināls
! width=&quot;90&quot; | Fināls
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|{{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|{{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| align=&quot;center&quot; | — 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nav žūrijas}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|{{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}
|{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| {{N/A|Nav žūrijas}}
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nav zināms}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}
| {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;11&quot; {{N/A|Nav kopīga rezultāta}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Portugāle}}
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| align=&quot;center&quot; | —
| rowspan=&quot;3&quot;{{N/A|Nav žūrijas}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| align=&quot;center&quot; | {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Lielbritānija}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | —
| {{N/A|Nekvalificējās}}
|}

== Konkursi Latvijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Rīga]]
| [[Skonto halle]]
| [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]
|}

== Komentētāji un rezultātu paziņotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Komentētājs (-i)
! Rezultātu paziņotājs
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| rowspan=&quot;13&quot; | [[Kārlis Streips]]
| rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]   
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
| [[Renārs Kaupers]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
| [[Ēriks Niedra]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
| [[Ģirts Līcis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
| [[Lauris Reiniks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| [[Marija Naumova]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
| [[Mārtiņš Freimanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Kristīne Virsnīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Roberto Meloni]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Uģis Joksts]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200224071146/https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm |date={{dat|2020|02|24||bez}} }} Eirovīzijas finālu komentēs arī Joksts.&lt;/ref&gt;
| [[Aija Andrejeva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Valters Frīdenbergs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Linda Dinsberga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| [[Valters Frīdenbergs]]&lt;br/ &gt;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]
| [[Ralfs Eilands]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Valters Frīdenbergs]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Markus Riva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Toms Grēviņš]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Magnuss Eriņš]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dagmāra Legante]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Laura Rizoto]]
|-
| align=&quot;center&quot; | &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]&lt;/s&gt;
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika}}&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Aminata Savadogo|Aminata]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Lauris Reiniks]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Samanta Tīna]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Citi Zēni|Jānis Pētersons]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Sudden Lights|Andrejs Reinis Zitmanis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls)&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Marija Naumova]] &lt;small&gt;(fināls)&lt;/small&gt;
| [[Dons]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Toms Grēviņš]] &lt;small&gt;(pusfināli un fināls [[LTV1]]), &lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ketija Šēnberga]] &lt;small&gt;(fināls [[LTV1]])&lt;/small&gt;&lt;br/ &gt;[[Mārtiņš Pabērzis]] &lt;small&gt;(visi šovi [[Latvijas Radio 5]])&lt;/small&gt;
| [[Tautumeitas|Aurēlija Rancāne]]
|}

{{#tag:timeline|
ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12
PlotArea  = top:10 bottom:100 right:150 left:20
AlignBars = late

Colors =
     id:Fināls value:rgb(1,0,0) legend:Tikai_fināls
     id:Visi   value:rgb(0,1,0)  legend:Pusfināli_un_fināls
     id:liteline    value:gray(0.8)
     id:line        value:rgb(0.3,0.3,0.3)
     id:bg          value:white

DateFormat = dd/mm/yyyy
Period     = from:01/01/1998 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}}
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:5 start:1998
ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2000


Legend     = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220

Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}}

TextData =
  pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s
  text:&quot;Raidījumi:&quot;

BarData =
  bar:Streips
  bar:Frīdenbergs
  bar:Joksts
  bar:Būmeistars
  bar:Grēviņš
  bar:Eriņš
  bar:Šēnberga
  bar:Naumova
  bar:Reiniks

PlotData=
  width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till

  bar:Streips
   from: 01/01/1998 till: 31/12/2010 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Streips]]&quot;
  bar:Frīdenbergs
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2017 color:Visi text:&quot;[[Valters Frīdenbergs]]&quot;
  bar:Joksts
   from: 01/01/2011 till: 31/12/2011 color:Fināls text:&quot;[[Uģis Joksts]]&quot;
  bar:Būmeistars
   from: 01/01/2012 till: 31/12/2013 color:Fināls
   from: 01/01/2014 till: 31/12/2014 color:Visi text:&quot;[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]&quot;
  bar:Grēviņš
   from: 01/01/2015 till: 31/12/2017 color:Fināls 
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2019 color:Visi
   from: 01/01/2021 till: $now color:Visi text:&quot;[[Toms Grēviņš]]&quot;
  bar:Eriņš
   from: 01/01/2018 till: 31/12/2018 color:Fināls text:&quot;[[Magnuss Eriņš]]&quot;
  bar:Šēnberga
   from: 01/01/2019 till: 31/12/2019 color:Fināls 
   from: 01/01/2026 till: $now color:Fināls text:&quot;[[Ketija Šēnberga]]&quot;
  bar:Naumova
   from: 01/01/2021 till: 31/12/2021 color:Fināls
   from: 01/01/2025 till: 31/12/2025 color:Fināls text:&quot;[[Marija Naumova]]&quot;
  bar:Reiniks
   from: 01/01/2022 till: 31/12/2024 color:Fināls text:&quot;[[Lauris Reiniks]]&quot;
}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot; heights=&quot;140&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Bonaparti 2007 Eurovision.jpg|&lt;small&gt;[[Bonaparti.lv]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:Pirates of the Sea, Latvia, Eurovision 2008.jpg|&lt;small&gt;''[[Pirates of the Sea]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2013 - Latvia 09 (crop).jpg|&lt;small&gt;''[[PeR]]'' [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2014 - Latvia 07.jpg|&lt;small&gt;''[[Aarzemnieki]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:20150516 ESC 2015 Aminata 9682.jpg|&lt;small&gt;[[Aminata Savadogo|Aminata]]  [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2016 - Latvia 05.jpg|&lt;small&gt;[[Justs Sirmais|Justs]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2017 - Latvia 01.jpg|&lt;small&gt;''[[Triana Park]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;/small&gt;
Attēls:ESC2018 - Latvia 02.jpg|&lt;small&gt;[[Laura Rizoto]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Latvia - Citi Zēni.jpg|&lt;small&gt;[[Citi Zēni]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;/small&gt;
File:Eurovision 2023 - Jury Semi-final 1 - Latvia - Sudden Lights (02).jpg|&lt;small&gt;''[[Sudden Lights]]'' [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].&lt;/small&gt;
File:Dons Eurovision Song Contest 2024 Final Malmö dress rehearsal semi 2 01.jpg|&lt;small&gt;[[Dons]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;/small&gt;
File:Tautumeitas at ESC2025 for Latvia 15.jpg|&lt;small&gt;[[Tautumeitas]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
* [[Eirodziesma]]
* [[Dziesma (konkurss)|Dziesma]]
* [[Supernova (konkurss)|Supernova]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.lsm.lv/temas/eirovizija/ LSM Eirovīzijas lapa]
* [https://eurovision.tv/country/latvia Latvijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm Latvijas saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629102130/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Latvijas mūzika]]
[[Kategorija:Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>seelh68489fef0h2pct6zqpijuoe8i5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skotu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80313</id>
    <revision>
      <id>4500166</id>
      <parentid>4009740</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:39:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4500166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1637" sha1="2i4dg8gtn11mkm0av65eolejlihv226" xml:space="preserve">{{Nejaukt ar|skotu gēlu valoda}}
{{Valodas infokaste
|name=Skotu valoda
|nativename=''Scots leid''
|familycolor=Indoeiropiešu
|states=[[Skotija]], [[Ziemeļīrija]], [[Anglija]]
|speakers=200 000&lt;ref&gt;[http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=GB www.ethnologue.com]&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;—1 500 000&lt;ref&gt;General Register Office for Scotland, 1996&lt;/ref&gt;
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]]
|fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]]
|fam4=[[Angļu-frīzu valodas|Angļu-frīzu]]
|nation=
|agency=
|iso2=sco|iso3=sco
}}

'''Skotu valoda''' (''Scots leid'', {{val|en|Scots language}}, {{val|gd|Albais}}, ''Beurla Ghallda'') ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]], kas attīstījusies no [[vidusangļu valoda]]s, vai [[angļu valoda]]s [[dialekts]]. Tā atšķiras gan no [[ķeltu valodas|ķeltu valodu]] saimei piederošās [[skotu gēlu valoda]]s, gan no [[Skotija|Skotijā]] izplatītā [[angļu valoda]]s paveida — [[Skotijas angļu valoda]]s. Par skotu valodas statusu nav vienprātības, jo tā veido [[dialektu kontinuums|dialektu kontinuumu]] ar Skotijas angļu valodu, un robeža starp abiem valodas paveidiem nav skaidri nosakāma, tāpēc daļa valodnieku skotu valodu uzskata par atsevišķu rietumģermāņu valodu, bet citi — par angļu valodas dialektu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Vikikrātuves kategorija|Scots language|Skotu valoda}}
{{wikibooks|Lowland Scots}}
{{InterWiki|code=sco}}

{{Valoda-aizmetnis}}

{{Ģermāņu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]]
[[Kategorija:Skotijas valodas]]</text>
      <sha1>2i4dg8gtn11mkm0av65eolejlihv226</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klaida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80772</id>
    <revision>
      <id>4500159</id>
      <parentid>4491314</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2105" sha1="9znz98c7cffaz6a29onst86v48e9cr7" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Klaida
  | citvaloda         = en
  | oriģinālnosaukums = River Clyde
  | citvaloda1        = gd
  | oriģinālnosaukums1= Abhainn Chluaidh
  | attēls            = EastGlasgow.JPG
  | attēla_izmērs     = 
  | paraksts          = Klaida Glāzgovā
  | karte             = Clyde.tributaries.jpg
  | kartes_paraksts   = Klaidas baseins
  | vietaskarte = Skotija#Lielbritānija
  | reljefs = jā
  | kartes_izmērs     = 
  | izteka            = [[Dienvidskotijas augstiene]]
  | augštece          = 
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Fērtofklaids]]
  | baseina_valstis   = 
  | tek_caur          = {{GBR}}
  | garums            = 176
  | iztekas_augstums  = 
  | ietekas_augstums  = 
  | kritums           = 
  | caurtece          = 70
  | gada_notece       = 
  | baseins           = 4100
  | baseins_latvijā   = 
  | pietekas          = 
  | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=24 | sāk_plat_s=4 | sāk_plat_NS=N 
  | sāk_gar_d=3 | sāk_gar_m=39 | sāk_gar_s=10 | sāk_gar_EW=W 
  | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=0 | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=5 | iet_gar_m=0 | iet_gar_s=0 | iet_gar_EW=W
}}

'''Klaida''' ({{val|en|River Clyde}}, {{val|gd|Abhainn Chluaidh}}) ir liela [[upe]] [[Skotija|Skotijā]]. Tā ir devītā garākā upe [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un trešā — Skotijā. Kopā ar [[grīva|estuāru]] tās garums ir 208 [[kilometrs|km]]. Upe sākas Laudera pakalnos [[Dienvidskotijas augstiene]]s ziemeļu nogāzēs. Sākumā plūst pa kalnainu apvidu, vēlāk pa paugurainu līdzenumu. Ietek [[Fērtofklaids|Fērtofklaida līcī]]. Vislielākā notece rudenī un ziemā. Pie Klaidas atrodas viena no lielākajām [[Lielbritānija]]s pilsētām — [[Glāzgova]], līdz kurai iespējams kuģot ar jūras kuģiem. Augstāk sastopamas [[krāces]], uz kurām uzbūvēta [[HES|hidroelektrostacija]]. Kanāli savieno Klaidu ar [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]]</text>
      <sha1>9znz98c7cffaz6a29onst86v48e9cr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumbula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92380</id>
    <revision>
      <id>4499969</id>
      <parentid>4496223</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:27:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Savelights</username>
        <id>148139</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēli */</comment>
      <origin>4499969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8164" sha1="9dud30mwuczfr7bxdj3o1t17bwxinx5" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Rumbula (nozīmju atdalīšana)|Rumbula}}
{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Rumbula
| attels = [[Attēls:SB centrs.jpg|250px]]
| paraksts = SB siltumtehnikas tirdzniecības centrs
| karte = [[Attēls:Rumbula karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 6,978 km²
| iedzivotaju_skaits = 829 ([[2025. gads|2025]])
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = 
| parki = 
| autobuss = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]] [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]]
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = 
| areja_saite = [https://apkaimes.lv/rumbula/ apkaimes.lv]
}}

'''Rumbula''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils]] un [[Daugava|Daugavu]]. Tā robežojas ar [[Ķengarags|Ķengaraga]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārziņi|Dārziņu]] apkaimēm, kā arī ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] apkaimes austrumu daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ziemeļrietumu daļai atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts]], bet iepretim centrālajai un dienvidrietumu daļai — [[Salaspils novads]]. Rumbulas apkaimes robežas ir līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugavas labais krasts ar [[veloceliņš Centrs—Dārziņi|veloceliņu Centrs—Dārziņi]], paralēla iela Kvadrāta ielai, Latgales iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Latgales ielai.

Rumbulas apkaimes kopējā platība ir ap 7 km², kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 800 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet pašreiz ir grūti runāt par Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā apkaimes atradās [[Rumbulas lidosta]], teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums. Pašreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas dienvidaustrumu perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs pašreiz ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Latgales un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ziemeļrietumu daļā, nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās 2006. gada Rīgas teritorijas plānā paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur jo īpaši daļā palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes rietumu un dienvidrietumu daļā pie Daugavas).

== Vēsture ==
[[Attēls:Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|thumb|250px|Mazjumpravas muižas drupas (2016)]]
[[Attēls:Velocelinjsh_2016.jpg|thumb|250px|[[Veloceliņš Centrs—Dārziņi]] Rumbulā (2016)]]
Jau kopš seniem laikiem{{jāprecizē}} šeit pie [[Daugava]]s krācēm atradās viena no trim Rīgas pārceltuvēm.

1259. gadā tagadējo Rumbulas apkaimi ieguva [[Rīgas Sv. Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīca]]s [[cistercieši|cisterciešu sieviešu klosteris]]. Daugavas labajā krastā, pie tagadējās Maskavas ielas 344. nama klostera māsas iekopa muižu, ko dēvēja par Blūmendāli ({{val|de|Blumenthal}} — 'puķu leju'). Ar laiku klostera jaunavu dēļ to iesauca par '''Mazo Jumpravmuižu''', lai atšķirtu no klostera galvenā zemes īpašuma pie [[Lielvārde]]s, ko arī dēvēja par [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravmuižu]] (''Jungfernhof'').
[[Reformācija]]s laikā muižu klosterim atņēma, bet 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas [[jezuīti]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1627. gadā ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram [[Mārtiņš Vulfs|Mārtiņam Vulfam]], kas pieņēma Vulfenšilda uzvārdu. 1636. gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis.
[[Rīgas rāte]] muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālmuiža]], kas ietilpa Biķera draudzes novadā.

1700. gadā, [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā, pie Mazjumpravas Daugavu forsēja sakšu karaspēks, tomēr zviedri deva pretiniekam spēcīgu triecienu un sakši atkāpās pāri Daugavai. 18. gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā 1709. gadā Brokhūzens neesot ļāvis krievu karavīriem apmesties savā muižā, par ko 1716. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju. Pēc viņa dēla Georga Brokhūzena nāves 1752. gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta. 1797. gadā Jumpravmuižas zemēs dzīvoja 3357 cilvēki, tai skaitā 1 132 dzimtļaudis un 1170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777. gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799. gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī [[Rumbulas memoriāls|Rumbulas mežā]] nošāva lielāko daļu [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]]. Bijušajā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižā]] 1941.—1943. gadā bija iekārtota [[Jumpravmuižas koncentrācijas nometne]] ({{val|de|Konzentrationslager Jungfernhof}}). Pēc kara Jumpravmuižas teritorija atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēkas tika izmantotas kā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] ambulance, pašlaik to tām saglabājušas vienīgi drupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Rumbula/MazaJumprMuiz.htm |title=Mazā Jumpravmuiža |access-date={{dat|2013|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212604/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Rumbula/MazaJumprMuiz.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Krustpils iela 66, Rīga.jpg|[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Mobilitātes punkts «Ķengarags»
Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|Latgales ielas veloceliņš un gājienu celiņš uz Ķengaraga mobilitātes punkta virzienu
Lokomotīves ielas posms starp Krustpils un Višķu ielām.jpg|[[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[Ķekavas novads]]
* [[Stopiņu pagasts]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/rumbula/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Rumbula| ]]</text>
      <sha1>9dud30mwuczfr7bxdj3o1t17bwxinx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>34. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108943</id>
    <revision>
      <id>4499967</id>
      <parentid>4498863</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:20:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4499967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15575" sha1="79yb8i7033lrwen51nc4j71v1tf5tyx" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 34. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Saulīši]]
|karte             = File:34aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           ={{dat|2009|1|1}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 16,136 km&lt;br /&gt;(8,218 km / 7,918 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(19 / 20)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 20 925 (2010) &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 2010. gadā &quot;Rīgas satiksme&quot; sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2891&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz privātmāju ciematam [[Saulīši]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ciemā.

34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km.

Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss, bet brīvdienās maršruts nekursē.

34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
[[Attēls:34aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts (uz remontdarbu laiku) no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
[[Attēls:Rīga Autobuss 34 (until 2013).png|250px|thumb|34. autobusu maršruta shēma līdz 2013. gadam]]
[[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā, 2010. gads]]
[[Attēls:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Vilhelma Purvīša ielā]]
Sākotnēji 34. autobusa maršruts bija īsāks, tas kursēja no [[Pļavnieki]]em ([[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]]) līdz [[Saulīšu ciems|Saulīšiem]]. Maršruta nosaukums bija &quot;[[Pļavnieki]] — [[Saulīšu ciems|Saulīši]]&quot;, un tā atklāšana notika 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts no [[Pļavnieki]]em līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Tāpat maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] privātmāju ciematā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] tika novirzīts no Ozolu ielas uz Garo ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/|title=No 14. oktobra tiks pagarināts 34.autobusa maršruts|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218172642/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada 25. septembra atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]), lai apkalpotu tur esošos loģistikas centrus. Sākotnēji tās bija eksperimentālas izmaiņas, taču vēlāk kļuva pastāvīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/|title=No 25. septembra uz eksperimenta laiku tiks veiktas izmaiņas atsevišķos 34. autobusa maršruta reisos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173755/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/}}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 5. marta līdz 2020. gada 13. martam atsevišķus reisus apkalpoja RMS mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 34. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī.

No 2023. gada 22. marta uz remontdarbu laiku Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta sadarbībā ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domi tika mainīts maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] ciematā, vairs neiebraucot Cidoniju ielā. Autobuss jaunajā maršrutā turpina kustību pa Garo ielu līdz jaunam galapunktam Garajā ielā. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Saulīšu iedzīvotāju sūdzībām par to, ka autobuss brauc cauri privātajam ciematam, bojājot automātiskos vārtus un ceļa segumu, un 34. autobusa šoferu sūdzībām par to, ka Saulīšu ciemata vārti bieži vien ir bijuši bloķēti un maršrutu veikt nav iespējams, notiek autobusa reisa kavēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-planoto-34-autobusa-marsruta-un-galapunkta-vietas-mainu-saulisu-ciemata|title=Par plānoto 34. autobusa maršruta un galapunkta vietas maiņu Saulīšu ciematā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-parcelts-34-autobusa-marsruta-galapunkts-saulisi/|title=No 1. augusta tiks pārcelts 34. autobusa maršruta galapunkts “Saulīši”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Garā iela (Saulīši)]].
[[Attēls:34aut n.png|thumb|34. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. augustam.]]
'''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Garā iela (Saulīši)]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

== Pieturvietas ==
34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 40 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 21 pietura.

{|
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ozolu iela
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 16
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saulīši]]
|x
|}
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Saulīši]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot;   | 4
| Ērgļu iela      
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|}
|}
== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Centrāltirgus
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Strazdiņu iela
|x
|-	
| align=&quot;center&quot; | 19
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Saulīši
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Saulīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brāļu Kaudzīšu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Grēdu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Centrāltirgus
|
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi  ===
* Tirdzniecības centrs (no 1.09.2015. — &quot;[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Krasts&quot; (no 1.09.2015. —&quot;[[Grēdu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Mols&quot; (no 1.09.2015. — &quot;Toma iela/Mols&quot;, no 01.08.2024. - &quot;Balvu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Veikals &quot;Pļavnieki&quot; (no 19.09.2015. — &quot;[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]]</text>
      <sha1>79yb8i7033lrwen51nc4j71v1tf5tyx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>50. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109064</id>
    <revision>
      <id>4499964</id>
      <parentid>4498912</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:14:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4499964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13608" sha1="a2h41rtmp8wl04a8em9xhzlda3jx9um" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 50. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|karte             = File:50aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,204 km&lt;br /&gt;(17,556 km / 17,648 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 69
(34 / 35)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2684&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''50. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Rīgas TEC-2]], kas atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Acone]]s ciematā. Maršruts Granīta ielā šķērso arī [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbulas]] ciemu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

50. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,204 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kopējais garums ir 17,556 km, bet maršruta '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,648 km.

Darbdienās pa 50. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

50. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Dārzciema iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)|Granīta iela (Rumbula)]] un [[Granīta iela (Acone)]].

'''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Granīta iela (Acone)]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)|Granīta iela (Rumbula)]], Granīta iela, [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Dārzciema iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

[[Attēls:50. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (20.08.2010).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|250px|50. maršruta autobuss Stacijas laukumā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (25.05.2011).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Slāvu apļa.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Slāvu apļa]]
[[Attēls:50. autobuss uz Zemitāna tilta (2019).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta (2019)]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Granīta ielas]]
[[Attēls:50. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:50. autobuss uz Merķeļa ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu]]
[[Attēls:50. autobuss uz Avotu ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Avotu ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas (2).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Granīta ielā]]

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/|title=Izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos saistībā ar A.Deglava pārvada slēgšanu|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223194612/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/}}&lt;/ref&gt;

== Pieturvietas ==
50. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Acone|Acones]] mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Acone]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Acone]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Acone|Acones]] mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Dzirkaļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

====== Agrākie pieturvietu nosaukumi ======

* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot;'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - &quot;Mazā Rencēnu iela''&quot;)
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[TEC-2]] - “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* [[Dārzciema iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] - “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')
* [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz TEC-2 - “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz Abrenes ielu - “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* Dzelzceļa pārbrauktuve (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Dzirkaļu iela&quot;'')
* Stūraiņu iela (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Getliņu iela&quot;'')
* Ciemats (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Jaudas iela&quot;'')
* Dārziņi (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Acones mazdārziņi&quot;'')
* [[TEC-2]] pārvalde (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;TEC-2&quot;'')
* [[TEC-2]] (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;[[Acone]]''&quot;)
* [[Acone]] (''no 2024. gada 1. augusta - &quot;Uzņēmumu parks&quot;'')

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|Maae84XBA8s|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Mio58QRouWM|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|50]]</text>
      <sha1>a2h41rtmp8wl04a8em9xhzlda3jx9um</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>52. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109070</id>
    <revision>
      <id>4499966</id>
      <parentid>4498929</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:18:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4499966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8431" sha1="qqvtojjlsgwibqhzss8slpxseiyz38z" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 52. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Pļavnieku kapi]]
|karte             = File:52aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,600km km&lt;br /&gt;(11,076 km / 11,524 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
(18 / 18)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2833&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''52. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Pļavnieku kapi]]em.

52. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,600 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 11,076 km, bet virzienā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,524 km.

Darbdienās pa 52. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi. Maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2019. gada 1. augusta 52.autobusa maršruta 1 reiss (plkst. 17:12 no [[Pļavnieki|Pļavnieku]] kapiem) darba dienās tika pagarināts, iekļaujot iebraucienu Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]) pēc tur esošā loģistikas centra darbinieku lūgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|title=Būs izmaiņas 29., 52. maršruta autobusu kustības sarakstā un 52. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-07-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708205814/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|archivedate=2019-07-08}}&lt;/ref&gt; No 2025. gada 15. marta viens rīta reiss caur Noliktavu ielu kursē arī no Abrenes ielas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-15-marta-tiks-veiktas-izmainas-3-4-34-37-41-un-52-autobusa-ka-ari-3-trolejbusa-kustibas-sarakstos/|title=No 15. marta tiks veiktas izmaiņas 3., 4., 34., 37., 41. un 52. autobusa, kā arī 3. trolejbusa kustības sarakstos|access-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250328082915/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-15-marta-tiks-veiktas-izmainas-3-4-34-37-41-un-52-autobusa-ka-ari-3-trolejbusa-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:52. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:52. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Valmieras ielā]]
[[Attēls:52. autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Dreiliņu rotācijas aplis, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
52. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. Katrā virzienā ir 18 pieturas. Pagarinātajos maršrutos - &quot;'''Abrenes iela - Noliktavu iela - Pļavnieku kapi'''&quot; un &quot;'''Pļavnieku kapi - Noliktavu iela - Abrenes iela'''&quot; abos virzienos ir 19 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|bPClqOOvQbE|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|VUgbOEfEbak|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|52]]</text>
      <sha1>qqvtojjlsgwibqhzss8slpxseiyz38z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks van Bommels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118400</id>
    <revision>
      <id>4499944</id>
      <parentid>4273440</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:27:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6604" sha1="1d7v88g6n1sgn4danp7zgwbpa00dnuj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Marks van Bommels
| image = [[Attēls:2010 Mark van Bommel.jpg (cropped).jpg|200px]]
| fullname = 
| height = 187
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|4|22}}
| birth_place = {{vieta|Nīderlande|Māsbrahta}}
| currentclub = {{fb|BEL}} (galvenais treneris)
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} RKVV Maasbracht
| years1 = 1992—1999
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Fortuna Sittard]]
| caps1 = 153
| goals1 = 13
| years2 = 1999—2005
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| caps2 = 169
| goals2 = 46
| years3 = 2005—2006
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps3 = 24
| goals3 = 2
| years4 = 2006—2011
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| caps4 = 123
| goals4 = 11
| years5 = 2011—2012
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| caps5 = 39
| goals5 = 0
| years6 = 2012—2013
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| caps6 = 28
| goals6 = 6
| totalcaps = 536
| totalgoals = 78
| nationalyears1 = 2000—2012
| nationalteam1 = {{fb|NED}}
| nationalcaps1 = 79
| nationalgoals1 = 10
| manageryears1 = 2014—2015
| managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 (asistents)
| manageryears2 = 2015—2017
| managerclubs2 = {{fb|KSA}} (asistents)
| manageryears3 = 2017—2018
| managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] (jauniešu treneris)
| manageryears4 = 2018
| managerclubs4 = {{fb|Austrālija}} (asistents)
| manageryears5 = 2018—2019
| managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| manageryears6 = 2020—2021
| managerclubs6 = {{fb|Apvienotie Arābu Emirāti}} (asistents)
| manageryears7 = 2021
| managerclubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| manageryears8 = 2022—2024
| managerclubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]
| manageryears9 = 2026—pašlaik
| managerclubs9 = {{fb|Beļģija}}
}}
'''Marks van Bommels''' ({{val|nl|Mark Peter Gertruda Andreas van Bommel}}; dzimis {{dat|1977|4|22}} [[Māsbrahta|Māsbrahtā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir nīderlandiešu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada viņš ir [[Beļģijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Savu profesionāļa karjeru uzsāka Nīderlandes klubā ''[[Fortuna Sittard]]'', vēlāk pārstāvējis PSV. Spēlējis arī ''[[FC Barcelona]]'', [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un ''[[AC Milan]]''. 2006. gadā ''FC Barcelona'' sastāvā kļuva [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. Kopumā astoņas reizes uzvarējis nacionālajos čempionātos (četrreiz ar PSV, divreiz ar ''Bayern'' un pa reizei ar ''Barcelona'' un ''Milan'').

Nīderlandes izlasē debitēja 2000. gadā. Kopā ar Nīderlandes izlasi startēja [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā]], kā arī [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. No 2010. līdz 2012. gadam bija Nīderlandes izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Izlases rindās ir aizvadījis 79 spēles un guvis 10 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=21698 |title=Mark van Bommel - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sāka 2014. gadā kā Nīderlandes U-17 izlases trenera asistents. Vēlāk bijis [[Berts van Marveiks|Berta van Marveika]] asistents [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas izlasē]], kā arī palīdzējis viņam vadīt [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlasi]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā.

2018. gada jūnijā tika apstiprināts par ''[[PSV Eindhoven]]'' galveno treneri, stājoties amatā [[Filips Koku|Filipa Koku]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11914/11413038/mark-van-bommel-appointed-psv-boss-as-phillip-cocu-leaves |title=Mark Van Bommel appointed PSV boss as Phillip Cocu leaves |language=en |date={{dat|2018|6|22||bez}} |website=skysports.com |accessdate={{dat|2018|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2020. līdz 2021. gadam bija trenera asistents [[AAE futbola izlase|AAE izlasē]]. 2021. gada jūnijā kļuva par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[VfL Wolfsburg]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/news-detail/news-detail/detail/news/mark-van-bommel-named-new-wolves-coach/|title=Mark van Bommel named new Wolves coach|website=vfl-wolfsburg.de|language=en| date=2 June 2021|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā klubā nostrādāja tikai dažus mēnešus un tā paša gada oktobrī tika atbrīvots no amata. 2022. gada maijā kļuva par [[Beļģija]]s kluba ''[[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]'' galveno treneri.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Fortuna Sittard'''

* [[Eerste Divisie]]: 1994—95

'''PSV Eindhoven'''

* [[Eredivisie]]: 1999—2000, 2000—01, 2002—03, 2004—05
* [[KNVB beker]]: 2004—05
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2000, 2001, 2003, 2012

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2005—06
* [[Spānijas Superkauss]]: 2005
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2005—06

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007—08, 2009—10
* [[DFB Pokal]]: 2007—08, 2009—10

'''AC Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2010—11
* [[Supercoppa Italiana]]: 2011

'''Individuālie sasniegumi'''

* Nīderlandes gada futbolists: 2001, 2005

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bommels, Marks van}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limburgā (Nīderlande) dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Sittard spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>1d7v88g6n1sgn4danp7zgwbpa00dnuj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499945</id>
      <parentid>4499944</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:28:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4499945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6654" sha1="csvujscw20m8580ac0h2p71as2sxt7o" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Marks van Bommels
| image = [[Attēls:2010 Mark van Bommel.jpg (cropped).jpg|200px]]
| fullname = 
| height = 187
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|4|22}}
| birth_place = {{vieta|Nīderlande|Māsbrahta}}
| currentclub = {{fb|BEL}} (galvenais treneris)
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} RKVV Maasbracht
| years1 = 1992—1999
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Fortuna Sittard]]
| caps1 = 153
| goals1 = 13
| years2 = 1999—2005
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| caps2 = 169
| goals2 = 46
| years3 = 2005—2006
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps3 = 24
| goals3 = 2
| years4 = 2006—2011
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| caps4 = 123
| goals4 = 11
| years5 = 2011—2012
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| caps5 = 39
| goals5 = 0
| years6 = 2012—2013
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| caps6 = 28
| goals6 = 6
| totalcaps = 536
| totalgoals = 78
| nationalyears1 = 2000—2012
| nationalteam1 = {{fb|NED}}
| nationalcaps1 = 79
| nationalgoals1 = 10
| manageryears1 = 2014—2015
| managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 (asistents)
| manageryears2 = 2015—2017
| managerclubs2 = {{fb|KSA}} (asistents)
| manageryears3 = 2017—2018
| managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] (jauniešu treneris)
| manageryears4 = 2018
| managerclubs4 = {{fb|Austrālija}} (asistents)
| manageryears5 = 2018—2019
| managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]]
| manageryears6 = 2020—2021
| managerclubs6 = {{fb|Apvienotie Arābu Emirāti}} (asistents)
| manageryears7 = 2021
| managerclubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| manageryears8 = 2022—2024
| managerclubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]
| manageryears9 = 2026—pašlaik
| managerclubs9 = {{fb|Beļģija}}
}}
'''Marks van Bommels''' ({{val|nl|Mark Peter Gertruda Andreas van Bommel}}; dzimis {{dat|1977|4|22}} [[Māsbrahta|Māsbrahtā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir nīderlandiešu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada viņš ir [[Beļģijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Savu profesionāļa karjeru uzsāka Nīderlandes klubā ''[[Fortuna Sittard]]'', vēlāk pārstāvējis PSV. Spēlējis arī ''[[FC Barcelona]]'', [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un ''[[AC Milan]]''. 2006. gadā ''FC Barcelona'' sastāvā kļuva [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. Kopumā astoņas reizes uzvarējis nacionālajos čempionātos (četrreiz ar PSV, divreiz ar ''Bayern'' un pa reizei ar ''Barcelona'' un ''Milan'').

Nīderlandes izlasē debitēja 2000. gadā. Kopā ar Nīderlandes izlasi startēja [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā]], kā arī [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. No 2010. līdz 2012. gadam bija Nīderlandes izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Izlases rindās ir aizvadījis 79 spēles un guvis 10 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=21698 |title=Mark van Bommel - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sāka 2014. gadā kā Nīderlandes U-17 izlases trenera asistents. Vēlāk bijis [[Berts van Marveiks|Berta van Marveika]] asistents [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas izlasē]], kā arī palīdzējis viņam vadīt [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlasi]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā.

2018. gada jūnijā tika apstiprināts par ''[[PSV Eindhoven]]'' galveno treneri, stājoties amatā [[Filips Koku|Filipa Koku]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11914/11413038/mark-van-bommel-appointed-psv-boss-as-phillip-cocu-leaves |title=Mark Van Bommel appointed PSV boss as Phillip Cocu leaves |language=en |date={{dat|2018|6|22||bez}} |website=skysports.com |accessdate={{dat|2018|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 2020. līdz 2021. gadam bija trenera asistents [[AAE futbola izlase|AAE izlasē]]. 2021. gada jūnijā kļuva par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[VfL Wolfsburg]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/news-detail/news-detail/detail/news/mark-van-bommel-named-new-wolves-coach/|title=Mark van Bommel named new Wolves coach|website=vfl-wolfsburg.de|language=en| date=2 June 2021|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā klubā nostrādāja tikai dažus mēnešus un tā paša gada oktobrī tika atbrīvots no amata. 2022. gada maijā kļuva par [[Beļģija]]s kluba ''[[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]'' galveno treneri.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Fortuna Sittard'''

* [[Eerste Divisie]]: 1994—95

'''PSV Eindhoven'''

* [[Eredivisie]]: 1999—2000, 2000—01, 2002—03, 2004—05
* [[KNVB beker]]: 2004—05
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2000, 2001, 2003, 2012

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2005—06
* [[Spānijas Superkauss]]: 2005
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2005—06

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007—08, 2009—10
* [[DFB Pokal]]: 2007—08, 2009—10

'''AC Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2010—11
* [[Supercoppa Italiana]]: 2011

'''Individuālie sasniegumi'''

* Nīderlandes gada futbolists: 2001, 2005

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bommels, Marks van}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limburgā (Nīderlande) dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Sittard spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>csvujscw20m8580ac0h2p71as2sxt7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jidzjin</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152294</id>
    <revision>
      <id>4500045</id>
      <parentid>4199535</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T22:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2309" sha1="e3572sx7fv1790jb3k4nvzxnwrm4qz2" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
[[Attēls:I Ching Song Dynasty print.jpg|thumb|Lapa no kādas Jidzjin grāmatas (ap 12. gadsimtu)]]
'''Jidzjin'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā |author=Jeļena Staburova |year=2006 |publisher=[[Jāņa Rozes apgāds]] |location=Rīga |page=106 |isbn=978-9984-232-23-2}}&lt;/ref&gt; ({{val|zh|易經}} — 'Pārmaiņu kanons'), '''Pārmaiņu grāmata''' jeb '''Pārvērtību grāmata''' ir viens no vecākajiem [[Ķīna]]s tekstiem. Grāmata iekļauta paredzējumu sistēma, ko var salīdzināt ar Rietumu pasaules [[ģeomantija|ģeomantiju]]. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka grāmata radās 1. gt. p.m.ē., tomēr precīzs grāmatas sarakstīšanas laiks nav zināms.{{nepieciešama atsauce}}

Ķīnas [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] grāmatas saturu sāka interpretēt kā [[astroloģija]]s un [[kosmoloģija]]s sistēmu, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu zināšanu avotu šajās nozarēs Ķīnas vēsturē.{{nepieciešama atsauce}}

2019. gada 4. oktobrī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] tika prezentēts Agita Baltgalves Jidzjin tulkojums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] no [[senķīniešu valoda]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Senķīniešu «Jidzjin» jeb «Pārmaiņu grāmata» pirmo reizi iztulkota latviski |date= 2019. gada 4. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/senkiniesu-jidzjin-jeb-parmainu-gramata-pirmo-reizi-iztulkota-latviski.a334066/ |accessdate= 2019. gada 13. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://wengu.tartarie.com/wg/wengu.php?l=Yijing 易 經 Yi Jing Table of content — I Ching, the Book of Changes] {{angliski}} {{franciski}}
* [http://www.tulkojumi.net/translations/sanzijing.pdf “Trīs Zīmju Kanons” jeb Īsā Ķīnas kultūras vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160911041151/http://tulkojumi.net/translations/sanzijing.pdf |date={{dat|2016|09|11||bez}} }} (tulkojusi Natālija Rodionova, komentāri: Agita Baltgalve)

{{Ķīna-aizmetnis}}
{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ķīnas vēsture]]
[[Kategorija:Daoisms]]
[[Kategorija:Konfūcisms]]
[[Kategorija:Reliģiskie teksti]]</text>
      <sha1>e3572sx7fv1790jb3k4nvzxnwrm4qz2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Carnikavas pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>160005</id>
    <revision>
      <id>4500163</id>
      <parentid>4499684</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:31:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4500163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="821" sha1="b93ebwe48bi1igvyd90795fbx3y1ehm" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Carnikavas pagasta ciemi
|title = [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|13px|Carnikavas pagasta ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* '''[[Carnikava]]'''
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Kalngale]]
* [[Laveri]]
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]
* ''[[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]''
* [[Mežgarciems]]
* [[Siguļi]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Carnikavas pagasts]]
[[Kategorija:Ādažu novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Ādažu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>b93ebwe48bi1igvyd90795fbx3y1ehm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Universiāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160429</id>
    <revision>
      <id>4499949</id>
      <parentid>4499803</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:59:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;AIN_logo.png&quot;, jo [[c:User:Taivo|Taivo]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:FU|Fair use]] material is not permitted on Wikimedia Commons ([[:c:COM:CSD#F2|F2]]): surpasses [[:c:COM:TOO|threshold of originality]]).</comment>
      <origin>4499949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7349" sha1="m56i0l0mvgwi5j2zuo3hggvci2663oq" xml:space="preserve">'''Universiāde''' (arī '''Pasaules studentu spēles''') ir starptautisks sporta pasākums, kurā piedalās [[universitāte|universitātēs]] studējoši sportisti. Vārds &quot;Universiāde&quot; ir radīts, apvienojot vārdus &quot;universitāte&quot; un &quot;olimpiāde&quot;. Universiādes  organizē [[Starptautiskā universitāšu sporta federācija]] (''International University Sports Federation'', FISU). Pirmā Universiāde notika 1959. gadā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Sākotnēji Universiāde tika rīkota katru gadu — vienu gadu notika Vasaras Universiāde, otru — Ziemas Universiāde. Taču kopš 1981. gada vienā gadā tiek rīkotas abas Universiādes un tās notiek ik pēc diviem gadiem.

== Norises vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Vasaras Universiāde
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Ziemas Universiāde
|-
| 1959 ||style=&quot;width: 20px;| [[1959. gada Vasaras Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1960 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — ||style=&quot;width: 20px;| [[1960. gada Ziemas Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|FRA}} [[Šamonī]]
|-
| 1961 || [[1961. gada Vasaras Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|BUL|1946}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1962 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1962. gada Ziemas Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|CHE}} [[Villāra]]
|-
| 1963 || [[1963. gada Vasaras Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|BRA|1960}} [[Portualegri]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1964 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1964. gada Ziemas Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1965 || [[1965. gada Vasaras Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|HUN|1957}} [[Budapešta]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1966 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1966. gada Ziemas Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|ITA}} [[Sestrjēra]]
|-
| 1967 || [[1967. gada Vasaras Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|JPN}} [[Tokija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1968 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1968. gada Ziemas Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]
|-
| 1970 || [[1970. gada Vasaras Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || [[1970. gada Ziemas Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|FIN}} [[Rovaniemi]]
|-
| 1972 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1972. gada Ziemas Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|USA}} [[Leikplesida]]
|-
| 1973 || [[1973. gada Vasaras Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|URS|1955}} [[Maskava]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1975 || [[1975. gada Vasaras Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Roma]] || [[1975. gada Ziemas Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Livinjo]]
|-
| 1977 || [[1977. gada Vasaras Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1978 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1978. gada Ziemas Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1979 || [[1979. gada Vasaras Universiāde|10]] || {{flaga|MEX}} [[Mehiko]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1981 || [[1981. gada Vasaras Universiāde|11]] || {{flaga|ROM|1965}} [[Bukareste]]|| [[1981. gada Ziemas Universiāde|10]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1983 || [[1983. gada Vasaras Universiāde|12]] || {{flaga|CAN}} [[Edmontona]] || [[1983. gada Ziemas Universiāde|11]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1985 || [[1985. gada Vasaras Universiāde|13]] || {{flaga|JPN}} [[Kobe]] || [[1985. gada Ziemas Universiāde|12]] || {{flaga|ITA}} [[Belluno]]
|-
| 1987 || [[1987. gada Vasaras Universiāde|14]] || {{flaga|YUG}} [[Zagreba]] || [[1987. gada Ziemas Universiāde|13]] || {{flaga|TCH}} [[Štrbske Pleso]]
|-
| 1989 || [[1989. gada Vasaras Universiāde|15]] || {{flaga|DEU}} [[Dīsburga]] || [[1989. gada Ziemas Universiāde|14]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1991 || [[1991. gada Vasaras Universiāde|16]] || {{flaga|GBR}} [[Šefīlda]] || [[1991. gada Ziemas Universiāde|15]] || {{flaga|JPN}} [[Saporo]]
|-
| 1993 || [[1993. gada Vasaras Universiāde|17]] || {{flaga|USA}} [[Bufalo]] || [[1993. gada Ziemas Universiāde|16]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 1995 || [[1995. gada Vasaras Universiāde|18]] || {{flaga|JPN}} [[Fukuoka]] || [[1995. gada Ziemas Universiāde|17]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1997 || [[1997. gada Vasaras Universiāde|19]] || {{flaga|ITA}} [[Sicīlija]] || [[1997. gada Ziemas Universiāde|18]] || {{flaga|KOR}} [[Mudžu]]
|-
| 1999 || [[1999. gada Vasaras Universiāde|20]] || {{flaga|ESP}} [[Palma (pilsēta)|Palma]] || [[1999. gada Ziemas Universiāde|19]] || {{flaga|SVK}} [[Poprada]]
|-
| 2001 || [[2001. gada Vasaras Universiāde|21]] || {{flaga|CHN}} [[Pekina]] || [[2001. gada Ziemas Universiāde|20]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 2003 || [[2003. gada Vasaras Universiāde|22]] || {{flaga|KOR}} [[Tegu]] || [[2003. gada Ziemas Universiāde|21]] || {{flaga|ITA}} [[Tarvisa]]
|-
| 2005 || [[2005. gada Vasaras Universiāde|23]] || {{flaga|TUR}} [[Izmira]] || [[2005. gada Ziemas Universiāde|22]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]/[[Zēfelde]]
|-
| 2007 || [[2007. gada Vasaras Universiāde|24]] || {{flaga|THA}} [[Bangkoka]] || [[2007. gada Ziemas Universiāde|23]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]]
|-
| 2009 || [[2009. gada Vasaras Universiāde|25]] || {{flaga|SRB}} [[Belgrada]] || [[2009. gada Ziemas Universiāde|24]] || {{flaga|CHN}} [[Harbina]]
|-
| 2011 || [[2011. gada Vasaras Universiāde|26]] || {{flaga|CHN}} [[Šeņdžeņa]] || [[2011. gada Ziemas Universiāde|25]] || {{flaga|TUR}} [[Erzuruma]]
|-
| 2013 || [[2013. gada Vasaras Universiāde|27]] || {{flaga|RUS}} [[Kazaņa]] || [[2013. gada Ziemas Universiāde|26]] || {{flaga|ITA}} [[Trento]]
|-
| 2015 || [[2015. gada Vasaras Universiāde|28]] || {{flaga|KOR}} [[Kvandžu]] || [[2015. gada Ziemas Universiāde|27]] || {{flaga|ESP}} [[Granada]], {{flaga|SVK}} [[Osrblie]]/[[Štrbske Pleso]]
|-
| 2017 || [[2017. gada Vasaras Universiāde|29]] || {{flaga|TPE}} [[Taibei]] || [[2017. gada Ziemas Universiāde|28]] || {{flaga|KAZ}} [[Almati]]
|-
| 2019 || [[2019. gada Vasaras Universiāde|30]] || {{flaga|ITA}} [[Neapole]] || [[2019. gada Ziemas Universiāde|29]] || {{flaga|RUS}} [[Krasnojarska]]
|-
| 2023 || [[2023. gada Vasaras Universiāde|31]] || {{flaga|CHN}} [[Čendu]] || [[2023. gada Ziemas Universiāde|30]] || {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]]
|-
| 2025 || [[2025. gada Vasaras Universiāde|32]] || {{flaga|GER}} [[Reina-Rūra]] || [[2025. gada Ziemas Universiāde|31]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]]
|}

== Latvijas medaļnieki ==
Latvijas sportisti pirmo reizi pārstāvēja Latviju kā neatkarīgu valsti 1993. gada Universiādē. Kopumā Latvijas sportisti Pasaules universitāšu spēlēs ir izcīnījuši 20 medaļas (7 zelta, 6 sudraba un 7 bronzas), tostarp tikai 1 zelta medaļu Ziemas universiādē.

== Skatīt arī ==
* [[Sporta veidi Universiādēs]]

== Ārējās saites ==
{{commons category|Universiade|Universiāde}}
* [http://www.fisu.net/ FISU mājaslapa] {{en ikona}}
{{Universiāde}}

{{Sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Daudzu sporta veidu sacensības]]
[[Kategorija:Studentu sports]]</text>
      <sha1>m56i0l0mvgwi5j2zuo3hggvci2663oq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jeila Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160696</id>
    <revision>
      <id>4500026</id>
      <parentid>4385478</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:19:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5357" sha1="c0voxo214dzd535oa0tsfab1fz7tgmh" xml:space="preserve">{{Coord|41|18|40|N|72|55|36|W|region:US_type:edu|display=title}}
{{Universitātes infokaste
|name = Jeila Universitāte
|latin_name = Universitas Yalensis
|image_name = Yale University Shield 1.svg
|motto = ''Lux et veritas''
|established = {{dat|1701|10|9|N|bez}}
|type = Privāta
|calendar= Semestris
|endowment = {{ASV dolārs|23,9 miljardi}}&lt;ref name=&quot;news.yale.edu&quot;&gt;http://news.yale.edu/2014/09/24/investment-return-202-brings-yale-endowment-value-239-billion&lt;/ref&gt;
|president = Pīters Salovejs&lt;ref name=nhregister23rdPres&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://nhregister.com/articles/2013/07/01/news/new_haven/doc51d22565bfa00732291606.txt | title=Peter Salovey takes the helm as Yale’s 23rd president | work=New Haven Register | date=July 1, 2013 | accessdate=22 July 2013 | author=Shelton, Jim }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|faculty = 4171&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://oir.yale.edu/yale-factsheet#Faculty |title=Yale &quot;Factsheet&quot; |website=Yale Office of Institutional Research |publisher=Yale University |date=Fall 2013 |accessdate=24 July 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140701134747/http://oir.yale.edu/yale-factsheet#Faculty |archivedate={{dat|2014|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|students = 12 223
|undergrad = 5414
|postgrad = 6809
|location = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}}
|former_names =''Collegiate School''&lt;br /&gt;(1701—1718)&lt;br /&gt;''Yale College''&lt;br /&gt;(1718—1887)
|athletics =
|colors = Zila {{color box|#0F4D92}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yale.edu/printer/identity/yaleblue.html |title=Yale University – Identity Guidelines |publisher=Yale.edu |accessdate=December 4, 2011}}&lt;/ref&gt;
|nickname = 
|mascot = 
|affiliations    = 
|website = {{URL|http://www.yale.edu/|Yale.edu}}
|logo = [[Attēls:Yale University logo.svg|90px]]
|image=Sterling_Memorial_Library.JPG|logo_size=}}
'''Jeila Universitāte'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi latviski rakstīt vārdu savienojumu: Jēlas Universitāte vai Jēla Universitāte (ASV) |year= 2010 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=12 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeilam ''(Elihu Yale)'', kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, ''Yale'' faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar ''Hārvardu'' un vēl dažu labu patiesībā ir gluži tāpat, tāpēc, paturot prātā šo un citas analoģijas, par visprecīzāko varētu atzīt universitātes nosaukuma variantu '''Jeila Universitāte'''. }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Yale University}}) ir privāta [[universitāte]]. Tā atrodas [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutas štatā]].

Universitāte dibināta 1701. gadā Konektikutas kolonijā, tādējādi tā ir trešā vecākā augstākās izglītības mācību iestāde ASV pēc [[Hārvarda Universitāte]]s un Viljamsburgas koledžas [[Virdžīnija]]s pavalstī. 1718. gadā tā nosaukta sponsora Eliahu Jeila vārdā par Jeila koledžu.

Jeila tieslietu skolu uzskata par labāko tieslietu skolu ASV,&lt;ref&gt;[http://www.usnews.com/education/best-graduate-schools/top-law-schools/articles/2011/03/15/yale-once-again-tops-best-law-schools-rankings.html Yale Law ranked best for over two decades]&lt;/ref&gt; savukārt pati Jeila Universitāte ir viena no pasaulē prestižākajām universitātēm.&lt;ref&gt;[http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2010-2011/top-200.html Yale ranked among the top ten universities in the world]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.arwu.org/Country2010Main.jsp?param=United%20States Yale ranked among the top ten universities in the world]&lt;/ref&gt; [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā]] ieņem 11. vietu (2016).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html |title=Academic Ranking of World Universities 2016 |access-date={{dat|2017|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200601014730/http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html }}&lt;/ref&gt;

Universitātē ir pasaulē otra lielākā akadēmiskā [[bibliotēka]] (12,5 miljoni vienību).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.library.yale.edu/libraries/libraries.html |title=Yale University Library: Libraries &amp; Collections A-Z |publisher=Library.yale.edu |date=2006-07-10 |accessdate=2009-09-16 |archive-date=2013-07-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130726182901/http://www.library.yale.edu/libraries/libraries.html }}&lt;/ref&gt; 49 universitātes studenti, pasniedzēji un darbinieki ir bijuši [[Nobela prēmija]]s laureāti, tāpat universitāti ir absolvējuši pieci [[ASV prezidents|ASV prezidenti]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Yale University|Jeila Universitāte}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes ASV]]
[[Kategorija:Efeju līga]]
[[Kategorija:Konektikuta]]</text>
      <sha1>c0voxo214dzd535oa0tsfab1fz7tgmh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas Kristīgo demokrātu savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>165851</id>
    <revision>
      <id>4500126</id>
      <parentid>4493630</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] uz [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tradicionāls latviskais nosaukums šai organizācijai.</comment>
      <origin>4493630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2061" sha1="f7yxtkc18ap1i85gjxvziv3wiyli0kc" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība
|native_name = Christlich Demokratische Union Deutschlands
|party_logo = [[Attēls:Cdu-logo.svg|250px]]
|colorcode = #F59D07
|leader = [[Frīdrihs Mercs]]
|foundation = 1945. gadā
|ideology = 
|position = [[centrisms]]-[[labējs centrisms]]
|newspaper = ''Union''
|youth_wing = 
|international = 
|european = 
|europarl = 
|colors = melna (tradicionāli pieņemtā), oranža (oficiālā)
|headquarters = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|website = {{url|http://www.cdu.de}}
|seats1_title = [[Bundestāgs]]
|seats1 = {{Infobox political party/seats|152|736|hex=#F59D07}}
|seats2_title = Bundesrāts
|seats2 = {{Infobox political party/seats|22|69|hex=#F59D07}}
|seats3_title = Reģionālie parlamenti
|seats3 = {{Infobox political party/seats|481|1884|hex=#F59D07}}
|seats4_title = [[Eiropas Parlaments]]
|seats4 = {{Infobox political party/seats|23|96|hex=#F59D07}}
|seats5_title=Federālo zemju premjerministri|seats5={{Infobox political party/seats|6|16|hex=#F59D07}}}}
'''Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība''' ({{val|de|Christlich Demokratische Union Deutschlands}}, CDU) ir politiskā [[partija]] [[Vācija|Vācijā]]. Tā tika dibināta 1945. gadā un Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] Kristīgo demokrātu apvienība bieži veidojusi vairākumu. 2022. gadā par partijas vadītāju kļuva [[Frīdrihs Mercs]]. 

Pirmais partijas vadītājs bija kanclers [[Konrāds Adenauers]]. No partijas ir nākuši daudzi Vācijas kancleri: [[Konrāds Adenauers]], [[Ludvigs Erhards]], [[Kurts Georgs Kīzingers]], [[Helmūts Kols]] un [[Angela Merkele]].
&lt;gallery&gt;
Pers.Ver.Wahl.v4.svg|Bundestāga balsošanas zīmes skaidrojums
German parliamentary elections diagram.svg|Bundestāga vēlēšanu iznākumi un VFR valdību vadītāji
&lt;/gallery&gt;
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130218184444/http://www.cdu.de/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>f7yxtkc18ap1i85gjxvziv3wiyli0kc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500131</id>
      <parentid>4500126</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nosaukuma precizēšana.</comment>
      <origin>4500131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2064" sha1="nv64zyk6q64ajthzy9xfcfcg15frxy3" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Vācijas Kristīgo demokrātu savienība
|native_name = Christlich Demokratische Union Deutschlands
|party_logo = [[Attēls:Cdu-logo.svg|250px]]
|colorcode = #F59D07
|leader = [[Frīdrihs Mercs]]
|foundation = 1945. gadā
|ideology = 
|position = [[centrisms]]-[[labējs centrisms]]
|newspaper = ''Union''
|youth_wing = 
|international = 
|european = 
|europarl = 
|colors = melna (tradicionāli pieņemtā), oranža (oficiālā)
|headquarters = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|website = {{URL|http://www.cdu.de}}
|seats1_title = [[Bundestāgs]]
|seats1 = {{Infobox political party/seats|152|736|hex=#F59D07}}
|seats2_title = Bundesrāts
|seats2 = {{Infobox political party/seats|22|69|hex=#F59D07}}
|seats3_title = Reģionālie parlamenti
|seats3 = {{Infobox political party/seats|481|1884|hex=#F59D07}}
|seats4_title = [[Eiropas Parlaments]]
|seats4 = {{Infobox political party/seats|23|96|hex=#F59D07}}
|seats5_title=Federālo zemju premjerministri|seats5={{Infobox political party/seats|6|16|hex=#F59D07}}}}
'''Vācijas Kristīgo demokrātu savienība (KDS)''' ({{val|de|Christlich Demokratische Union Deutschlands}}, CDU) ir [[politiskā partija]] [[Vācija|Vācijā]]. Tā tika dibināta 1945. gadā un Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] Kristīgo demokrātu apvienība bieži veidojusi vairākumu. 2022. gadā par partijas vadītāju kļuva [[Frīdrihs Mercs]].

Pirmais partijas vadītājs bija kanclers [[Konrāds Adenauers]]. No partijas ir nākuši daudzi Vācijas kancleri: Konrāds Adenauers, [[Ludvigs Erhards]], [[Kurts Georgs Kīzingers]], [[Helmūts Kols]] un [[Angela Merkele]].
&lt;gallery&gt;
Pers.Ver.Wahl.v4.svg|Bundestāga balsošanas zīmes skaidrojums
German parliamentary elections diagram.svg|Bundestāga vēlēšanu iznākumi un VFR valdību vadītāji
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130218184444/http://www.cdu.de/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>nv64zyk6q64ajthzy9xfcfcg15frxy3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauniešu koris BALSIS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170891</id>
    <revision>
      <id>4499997</id>
      <parentid>4451411</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13527" sha1="ol29ei0mug644jb4cvc9rhh8vusgq9z" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
|           Vārds = Jauniešu koris BALSIS
|          Attēls = BALSIS_Tolosaa.JPG
|         Att_izm = 250px
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = 
|        Vieta_dz = 
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1987—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.balsis.lv/ www.balsis.lv]
}}

'''Jauniešu koris BALSIS''' ir [[Rīga]]s Kultūras un tautas mākslas centra [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazā Ģilde]] kolektīvs, kas darbojas kopš 1987. gada. Tā diriģents un mākslinieciskais vadītājs kopš 1998. gada ir [[Ints Teterovskis]]. Korī dzied pieci desmiti skolēni un studenti no visas Latvijas. BALSIS koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs un ir vairāku starptautisko konkursu laureāts, no kuriem kā nozīmīgākie panākumi minami ''Grand Prix'' iegūšana Starptautiskajā konkursā “Cantonigros” [[Spānija|Spānijā]] 1995. gadā&lt;ref name=&quot;Cantonigros&quot;&gt;[http://www.fimc.es/en-histor.htm Starptautiskā “Cantonigros” koru konkursa vēsture un uzvarētāju saraksts]&lt;/ref&gt; un Starptautiskajā Tolosas (Spānija) koru konkursā 2003. gadā,&lt;ref name=&quot;Tolosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cittolosa.com/en/choirs/contest/winners.htm |title=Tolosas Starptautiskā koru konkursa uzvarētāju saraksts |access-date={{dat|2008|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080804002948/http://www.cittolosa.com/en/choirs/contest/winners.htm |archivedate={{dat|2008|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī 2. vieta Eiropas koru Lielās balvas konkursā Gorīcijā ([[Itālija]]) 2004. gadā.&lt;ref name=&quot;godalgas&quot;/&gt; Koris savas pastāvēšanas vēsturē izdevis jau 18 CD, kā arī vienu DVD,&lt;ref name=&quot;ieraksti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balsis.lv/index.php?p=8931&amp;lang=1534&amp;pp=12367/ |title=BALSU ierakstu saraksts |publisher=Balsis.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; pie tam līdzās aktīvai koncertdarbībai un mūzikas ierakstiem, BALSIS nodarbojas arī ar dažādu labdarības akciju un sociālo projektu organizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balsis.lv/aktualitates/socialie-projekti/ |title=Jauniešu kora BALSIS sociālie projekti |access-date={{dat|2011|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111209204512/http://www.balsis.lv/aktualitates/socialie-projekti |archivedate={{dat|2011|12|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Jauniešu kori BALSIS 1987. gada 8. aprīlī dibinājuši diriģenti [[Kaspars Putniņš]] un [[Māris Kupčs]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;[http://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12363/ Jauniešu kora BALSIS vēsture kora mājaslapā]&lt;/ref&gt; Jau 1991. gadā tika izcīnīts pirmais starptautiskais kora panākums, iegūstot galveno balvu [[BBC]] koru ierakstu konkursā „Let the People Sing”.&lt;ref&gt;[http://www.ebu.ch/musd/139824.pdf Let the People Sing galvenās balvas ieguvēju saraksts]&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados tika iegūtas godalgas dažādos starptautiskos un vietēja mēroga koru konkursos, no kuriem kā nozīmīgākie panākumi minami 1. vieta IV Starptautiskajā konkursā Neišatelē ([[Šveice]]) 1992. gadā un ''Grand Prix'' Starptautiskajā konkursā “Cantonigros” [[Spānija|Spānijā]] 1995. gadā.&lt;ref name=&quot;Cantonigros&quot; /&gt;&lt;ref name=godalgas/&gt; Tomēr šādā sastāvā koris BALSIS ilgi nepastāvēja, un 1996. gadā dažādu iemeslu dēļ kolektīvs izjuka.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1996. gada rudenī iniciatīvu turpmāk vadīt kori uzņēmās kora dziedātāja [[Agita Ikauniece-Rimšēviča|Agita Ikauniece]], kura tolaik vēl studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijas]] kordiriģentu kursā. Neilgi pēc  tam kā diriģents korim pievienojās arī Ints Teterovskis. Viņš par BALSU diriģentu kļuva pēc kāda mēģinājuma, ko kursabiedrene Agita Ikauniece nevarēja novadīt saaukstēšanās dēļ un lūdza viņu aizvietot.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

Jauno diriģentu vadībā sekoja arī turpmāki panākumi, no kuriem atzīmējams sasniegums pašu mājās bija uzvara kamerkoru kategorijā XXII [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] koru konkursā 350 koru vidū 1998. gadā.&lt;ref name=&quot;godalgas&quot;/&gt; Nozīmīgs bija arī 2003. gadā iegūtais ''Grand Prix'' Starptautiskajā Tolosas (Spānija) koru konkursā,&lt;ref name=&quot;Tolosa&quot; /&gt; kas 2004. gadā kori aizveda uz Eiropas koru Lielās balvas konkursu Gorīcijā ([[Itālija]]), kad pasaules labāko koru konkurencē tika izcīnīta 2. vieta, piekāpjoties jauniešu korim [[Kamēr...]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gpeuropa.com/List_Winners.htm/ |title=Eiropas koru Lielās balvas konkursa uzvarētāju saraksts |publisher=Gpeuropa.com |date= |accessdate=2011-11-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929195607/http://www.gpeuropa.com/List_Winners.htm |archivedate=2011-09-29 }}&lt;/ref&gt;

2006. gada rudenī ievērojamas izmaiņas skāra kora sastāvu, nomainoties lielākajai daļai aktīvo dziedātāju, un diriģentes Agitas Ikaunieces vietā stājoties Valdim Tomsonam.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt; Nākamo četru gadu laikā nozīmīgākos koncertceļojumus koris aizvadīja [[Austrālija|Austrālijā]] 2006./2007. gadu mijā, kur pēc BALSU viesošanās tika dibināts Austrālijas Apvienotais koris &quot;Atbalsis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=49/ |title=Perjema M.2010. Vai gribas izstiept kājas un balsis? - Laikraksts Latvietis Nr. 77 |publisher=Laikraksts.com |date= |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Kanāda|Kanādā]], 2009. gada vasarā piedaloties XII Latviešu Dziesmusvētkos [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]].&lt;ref&gt;[http://www.latviansongfest.com/09/LABalsis_Toronto.pdf Jansons A. 2009. Jauniešu koris BALSIS iekaro torontiešu sirdis. - Latvija Amerikā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2010. gada rudenī diriģentu Valdi Tomsonu nomainīja Laura Leontjeva.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt; Šī paša gada rudenī koris, pārstāvot visu [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropu]], piedalījās Pasaules koru un vokālo ansambļu gadatirgū “Polyfollia” [[Francija]]s pilsētā Sentlo, kur BALSU sniegumus tika augsti novērtēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://issuu.com/polyfollia/docs/revue_de_presse_polyfollia_2010/ |title=Preses apskats par 2010. gada Starptautiskā koru un vokālo ansambļu gadatirgus &quot;Polyfollia&quot; norisi |publisher=Issuu.com |date=2011-01-26 |accessdate=2011-11-29 |archive-date=2023-02-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228000729/https://issuu.com/polyfollia/docs/revue_de_presse_polyfollia_2010 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada rudenī diriģente Laura Leontjeva beidza darbu kolektīvā, un notika arī ievērojamas izmaiņas dziedātāju sastāvā. 2011. gada oktobrī BALSIS piedalījās 43. Starptautiskajā koru konkursā Tolosā, iegūstot 3. vietu tautas mūzikas kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.musicacoral.net/43-tolosa-choral-contest-winners/ |title=43.Starptautiskā Tolosas koru konkursa uzvarētāju saraksts |publisher=Musicacoral.net |date= |accessdate=2011-11-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111108101839/http://www.musicacoral.net/43-tolosa-choral-contest-winners/ |archivedate=2011-11-08 }}&lt;/ref&gt; BALSIS uzstājas ne tikai kā jauktais koris. Izveidojusies tradīcija koncertēt arī atsevišķos vīru un sieviešu koru sastāvos “Viņi” un “Viņas”. Abi sastāvi ieguvuši 1. vietas 2005. gada I [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] koru konkursā un 2. vietas 2009. gada II Emīla Dārziņa koru konkursā.&lt;ref name=godalgas&gt;[http://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12466/ Jauniešu kora BALSIS godalgas]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://gribudziedat.lv/?news=2009/11/15/ii_emila_darzina_koru_konkursa_rezultati/ II Emīla Dārziņa koru konkursa rezultāti]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;  2010. gadā no BALSU dziedātājiem tika izveidota arī vokālā grupa, kas pārstāvēja Latviju 2010. gada [[Pasaules koru olimpiāde|Pasaules koru olimpiādē]] [[Šaosjina|Šaosjinā]] ([[Ķīna]]), iegūstot zelta medaļu tautas programmas kategorijā un sudraba medaļu jaukto kamerkoru kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.interkultur.com/competitions-festivals/past-events/world-choir-games/shaoxing-2010/results/ |title=2010. gada Šaosjinas (Ķīna) koru olimpiādes rezultāti |access-date={{dat|2014|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120719032247/http://www.interkultur.com/competitions-festivals/past-events/world-choir-games/shaoxing-2010/results/ |archivedate={{dat|2012|07|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sociālie projekti ==
Jauniešu koris BALSIS nodarbojas arī ar dažādu sociālu projektu organizēšanu. 2005. gadā koris organizēja labdarības akciju “Siltie Ziemassvētki” — piecu labdarības koncertu sēriju, kuros klausītāji tika aicināti ziedot pašadītus cimdus un zeķes bērnunamu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portalslv.lv/index.php?menu=doc&amp;sub=&amp;id=128061/ |title=Preses relīze par labdarības akciju &quot;Siltie Ziemassvētki&quot; |publisher=Portalslv.lv |date=1922-03-15 |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savukārt ar 2009. gada Ziemassvētku koncertiem tika uzsākta akcija “Uzdāvini Pasauli”, kurā 60 uzcītīgākajiem Latvijas bērnunamu audzēkņiem tika rasta iespēja doties ceļojumā uz kādu no Eiropas kultūrvēsturiskajām pilsētām. Akcija noslēdzās 2010. gada rudenī ar kora organizētām sporta un kultūras dienām [[Limbaži|Limbažos]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.limbazi24.lv/zinas/46/16728/ |title=Prese relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Limbažos |publisher=Limbazi24.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; [[Bauska|Bauskā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://213.175.125.46/lv/news/article.php?id=8648/ |title=Preses relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Bauskā |publisher=213.175.125.46 |date=2009-09-17 |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Tukums|Tukumā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumabaznica.lv/?ct=raksti&amp;fu=read&amp;id=33/ |title=Preses relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Tukumā |publisher=Tukumabaznica.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; kurās piedalījās visu Latvijas bērnunamu audzēkņi.

2011. gadā koris uzsāka jaunu projektu, reizi mēnesī piedaloties kultūras braucienu organizēšanā maršrutā Rīga – [[Gulbene]] – [[Alūksne]] – Gulbene – Rīga sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens”, tā atdzīvinot tradīciju par Tautas ekskursiju vilcieniem, kas aizsākta pirmās Latvijas brīvvalsts prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] darbības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ldzsa.lv/lat/jaunumi/243.html/ |title=Raksts par Tautas ekskursiju vilcienu Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības mājaslapā |publisher=Ldzsa.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; Tā mērķis ir nodrošināt pasažieru interesi par vēsturisko [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnijas posmu [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene – Alūksne]] un nepieļaut šīs vēsturiskās dzelzceļa līnijas slēgšanu, kā arī rosināt iedzīvotājus aktīvāk apceļot Latviju, izmantojot dzelzceļa līnijas.

== Diskogrāfija &lt;ref name=&quot;ieraksti&quot; /&gt; == 
=== CD ===
* '''Mūzai''' (1998) — XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku dziesmas
* '''Priecīgus Ziemassvētkus''' (1998)
* '''Latviešu, lietuviešu un igauņu kora mūzikas kompaktdisks''' (1999)
* '''Ziemassvētki pie Dzintarjūras''' (2000)
* '''&quot;Balsis Pusnaktī&quot;''' (2000) — Adventes un Ziemassvētku mūzikas kompaktdisks
* '''Bruno Skultes skaņdarbi''' (2001)
* '''Lolitas brīnumputns''' (2002) – mūzika muzikālajai izrādei pēc [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas
* '''XXIII Vispārējie Dziesmu svētki''' (2003) — XXIII Vispārējo Dziesmu svētku Noslēguma koncertā skanējušās dziesmas
* '''Ziemas saulgrieži''' (2005)
* '''[[Ēriks Ešenvalds]] PASSION AND RESSURECTION, [[Rihards Dubra]] TE DEUM''' (2006)
* '''Ziemassvētki sabraukuši''' (2008)
* '''Sadedzinātu [[Sinagoga|sinagogu]] melodijas''' (2009) — Jauniešu kora BALSIS vīru grupas pirmais mūzikas ieraksts
* '''[[Viktors Baštiks]]. Vokāli instrumentāli skaņdarbi.''' (2010)
* '''[[Georgs Frīdrihs Hendelis]]. Oratorija &quot;MESIJA&quot; (fragmenti)''' (2010)
* '''SARKANS''' (2010) – BALSU labāko dziesmu izlase
* '''&quot;Missa a cappella 1&quot;''' (2012) — [[Uģis Prauliņš]] &quot;Missa Rigensis&quot; un V. Miškinis &quot;Missa Brevis Es dur&quot;

=== DVD ===
* '''DVD „Top Latvijas [[Likteņdārzs]]!”''' (2010) — dziesmas no 2010. gada 23. augusta koncerta [[Koknese]]s pilsdrupās un citi [[Latvijas Televīzija]]s 2009. un 2010. gada ziedojumu akcijas „Top Latvijas Likteņdārzs!” video sižeti.
* &lt;strong&gt;Jauniešu korim BALSIS 25 &lt;/strong&gt;(2012) — Programmā: 25 vecas, labas dziesmas, Piedalās: Jauniešu koris BALSIS, visasBALSIS, VIŅI, VIŅAS, Diriģenti: Māris Kupčs, Kaspars Putniņš, [[Agita Ikauniece-Rimšēviča|Agita Ikauniece]], Valdis Tomsons, Laura Leontjeva, Ints Teterovskis, Solisti: Kristīne Gailīte, Nauris Indzeris

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Rīgas kultūra]]</text>
      <sha1>ol29ei0mug644jb4cvc9rhh8vusgq9z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Triumfa arka (Parīze)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178974</id>
    <revision>
      <id>4500177</id>
      <parentid>4447037</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T10:31:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>tas bija vājš tulkojums.</comment>
      <origin>4500177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2432" sha1="ob3b5tb9e0rss6u6jwg40ny8lvbzxyi" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Triumfa arka
|native_name   = ''Arc de Triomphe''
|image         = Arc de Triomphe, Paris 21 October 2010.jpg
|caption       = 
|map_image     = Parīze
|map_text      = 
|map_width     = 
|latd = 48 | latm = 52 | lats = 25.68 | latNS = N
|longd = 2 | longm = 17 | longs = 42 | longEW = E
|location      = {{vieta|Francija|Parīze}}
|designer      = 
* Žans Fransuā Šalgrēns
* Luī Robērs Gūsts
* Žans Nikolā Ijo
* Gijoms Abēls Bluo
|type          = [[Triumfa arka]]
|material      = 
|area          = 
|length        = 
|width         = 45 m
|height        = 50 m
|begin         = {{dat|1806|8|15|N|bez}}
|complete      = 
|open          = {{dat|1836|7|29|N|bez}}
|governing     = 
|dedicated_to  = 
|visitors      = 
|public_transit= 
|extra         = 
}}
'''Triumfa arka''' ({{val|fr|Arc de Triomphe}}, ''Arc de Triomphe de l'Étoile'') ir viens no pazīstamākajiem pieminekļiem [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] laukuma (''Place Charles de Gaulle'') centrā, [[Elizejas lauki|Elizejas lauku]] rietumos. Savukārt [[Luvra]]s rietumos atrodas cita (mazāka) arka — ''Arc de Triomphe du Carrousel''. Piemineklis ir veltīts tiem karotājiem, kas cīnījās un mira [[Franču revolūcija|Franču revolūcijā]] un [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Pie arkas atrodas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bojā gājušā nezināmā kareivja kaps.

Triumfa arka ir 50 m augsta, 45 m gara un 22 m plata. Pieminekļa būvniecība tika sākta {{dat|1806|8|15||bez}} un to atklāja {{dat|1836|7|29||bez}}. Līdz 1982. gadam tā bija lielākā [[triumfa arka]] pasaulē, taču tad to pārspēja [[Phenjana|Phenjanā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]], uzbūvētā triumfa arka.

Triumfa arka sastāv no diviem masīviem balstiem, kas savienoti ar arku. Uz triumfa arkas atrodas populārs skatu laukums. Galvenā struktūra ir rotāta ar skulptūrām, ciļņiem un uzrakstiem.

== Ārējās saites ==
* [https://www.paris-arc-de-triomphe.fr/en Triumfa arkas oficiālā vietne]
* [http://www.laflammesouslarcdetriomphe.org/ Asociācijas «La Flamme sous l'Arc de Triomphe» oficiālā vietne]
* [https://www.youtube.com/watch?v=k26q-36IQNM Skats no Triumfa arkas]


{{Francija-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parīze]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Francijā]]</text>
      <sha1>ob3b5tb9e0rss6u6jwg40ny8lvbzxyi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Podnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>184567</id>
    <revision>
      <id>4500053</id>
      <parentid>4397895</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T01:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5185" sha1="naelrrq8li7fwnw2u0kjmbr5zy5xd5m" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Juris Podnieks
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Podnieks.jpeg
 | attēla izmērs           = 250px
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1950|12|5}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1992|6|23|1950|12|5}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Latvija|Kuldīgas rajons|Zvirgzdu ezers}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = operators, režisors un producents
 | darbības gadi           = 1977—1992
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Juris Podnieks''' (dzimis {{dat|1950|12|5}}, miris {{dat|1992|6|23}})&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/riga/30695-jura-podnieka-varda-iespejams-nosauks-kadu-jaunu-ielu-smerli.htm|title=Jura Podnieka vārdā iespējams nosauks kādu jaunu ielu Šmerlī|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[operators]], [[Kinorežisors|režisors]] un [[kinoproducents]].

== Dzīvesgājums ==
Juris Podnieks dzimis {{dat|1950|12|5||bez}} Rīgā. Viņa tēvs bija [[diktors]], daudzu kinožurnālu un dokumentālo filmu aizkadra balss [[Boriss Podnieks]] (1924—1995), savukārt māte Brigita Podniece bijusi zobu tehniķe.&lt;ref name=&quot;Zālīte&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Zālīte|first=Zane|title=Podnieka mantojums|journal=Leģendas|volume=aprīlis 2012|issue=58|pages=24.—31. lpp|issn=1691-421X}}&lt;/ref&gt; Bijis precējies ar Elgu Zandmani ir dēls Dāvis Podnieks.&lt;ref name=&quot;Zālīte&quot; /&gt;

1967. gadā sācis strādāt par operatora asistentu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/kino/36799-juris-podnieks-atkailinatas-dveseles-paliek.htm|title=Juris Podnieks. Atkailinātās dvēseles paliek|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; pēc pieciem gadiem darbojās pie režisora [[Vadims Mass|Vadima Masa]] filmas &quot;Latvijas PSR aizsargājamā flora&quot;.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; 1975. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Operatoru fakultāti [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Zālīte&quot; /&gt; 1977. gadā sācis režisora karjeru ar darbu pie kinožurnāla. Viņš ir režisējis tādas filmas kā &quot;Brāļi Kokari&quot; (1978), &quot;Puikas, zirgos!&quot; (1979), Baltais &quot;Ave Sol&quot; (1979, LTV), &quot;[[Strēlnieku zvaigznājs]]&quot; (1982), &quot;Komandieris&quot; (1984), &quot;[[Veļ Sīzifs akmeni]]&quot; (1985), &quot;[[Vai viegli būt jaunam?]]&quot; (1986), &quot;Mēs/Soviets&quot; (1989), &quot;Krustceļš/Homeland&quot; (1990), &quot;Pēcvārds&quot; (1991), &quot;[[Impērijas gals]]&quot; (1991) un &quot;Klusuma stunda&quot; (1992).&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Filmu &quot;Vai viegli būt jaunam?&quot; gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju, tāpat tā tika demonstrēta vairāk nekā 80 valstīs.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Četras J. Podnieka filmas tika atzītas par gada labākajām dokumentālajām filmām un saņēmušas [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielo Kristapu]].&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Tāpat vairākas filmas saņēmušas balvas dažādos kinofestivālos.&lt;ref name=&quot;Zālīte&quot; /&gt;

Miris {{dat|1992|6|23}}, noslīkstot [[Zvirgzdu ezers|Zvirgzdu ezerā]], [[Kurzeme|Kurzemē]]. Par viņa nāves apstākļiem ir tikušas izvirzītas vairākas versijas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Četri iespējamie Podnieka nāves iemesli |url=https://www.delfi.lv/life/42087498/arhivs/35726985/cetri-iespejamie-podnieka-naves-iemesli |accessdate={{dat|2026|1|17||bez}} |agency=delfi.lv |date={{dat|2010|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/36963-apkopotas-cetras-versijas-par-jura-podnieka-navi.htm|title=Apkopotas četras versijas par Jura Podnieka nāvi|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojums ==
2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Juri Podnieku pēc nāves apbalvoja ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] un iecēla par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920235925/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/137/ Juris Podnieks] filmas.lv


{{Jura Podnieka filmas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Podnieks, Juris}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinooperatori]]
[[Kategorija:Latviešu kinorežisori]]
[[Kategorija:Latviešu kinoproducenti]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Noslīkušie]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>naelrrq8li7fwnw2u0kjmbr5zy5xd5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/28. jūlijs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>212462</id>
    <revision>
      <id>4500133</id>
      <parentid>4314958</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:21:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1251" sha1="3n2li4efpxwtw3xkb9apwsts8zuak56" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Jukums Vacietis.jpg|150x150px|Jukums Vācietis]]
&lt;/div&gt;
* [[1794. gads|1794]]. — [[Franču revolūcija]]: [[Maksimiljēns Robespjērs]], Luijs Antuāns de Senžists un citi revolūcijas līderi tika [[giljotīna|giljotinēti]] [[Parīze|Parīzē]].
* [[1821. gads|1821]]. — [[Peru]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s.
* [[1914. gads|1914]]. — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbija]]i.
* [[1938. gads|1938]]. — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]] nošauts [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā un vēlākais pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks [[Jukums Vācietis]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
* [[1957. gads|1957]]. — [[Maskava|Maskavā]] sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot [[Padomju Savienība|PSRS]] ārvalstniekiem.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=28}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-28]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3n2li4efpxwtw3xkb9apwsts8zuak56</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikola Vučevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215795</id>
    <revision>
      <id>4500114</id>
      <parentid>4419335</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:00:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap. un atj.</comment>
      <origin>4500114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10525" sha1="l1wg4neunb03sor1wdny4mzphbcie6i" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Nikola Vučevičs
 |       vārds_orig = ''Nikola Vučević''
 |           attēls = Nikola Vučević 4 Montenegro 20250823 (5) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Nikola Vučevičs 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Šveice|Morža}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=211}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=118}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|5}}
 |          kar_sāk = 2011
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
 |           numurs = 4
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 9., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Melnkalne}} [[KK Budućnost Podgorica|Podgoricas &quot;Budućnost&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2011|full=y}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2020|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2020|end}}–{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2025|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2026|start}}–pašlaik
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|Melnkalne}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2019}}, {{nasg|2021}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Nikola Vučevičs''' ({{val|srp|Nikola Vučević}}; dzimis {{dat|1990|10|24}}) ir [[Šveice|Šveicē]] dzimis [[Melnkalne]]s [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Orlando &quot;Magic&quot;]]. Divreiz bijis [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieks. Bijis [[Melnkalnes basketbola izlase]]s dalībnieks.

Viņa tēvs [[Borislavs Vučevičs]] arī ir bijis basketbolists, spēlējis [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas izlasē]]. N. Vučevičs ir dzimis Šveices pilsētā [[Morža|Moržā]], kur tajā laikā tēvs spēlēja profesionālā klubā. Pēc tam ģimene pārcēlusies uz [[Beļģija|Beļģiju]], bet 2003. gadā atgriezās vecāku dzimtenē Melnkalnē.

== Karjera ==
Pirms NBA karjeras N. Vučevičs vienu sezonu spēlēja vidusskolas komandā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet pēc tam [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s basketbola komandu &quot;Trojans&quot;.

[[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] N. Vučeviču [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]] izraudzījās pirmajā kārtā ar 16. kārtas numuru. NBA lokauta laikā spēlēja Melnkalnes kluba [[KK Budućnost Podgorica|Podgoricas &quot;Budućnost&quot;]] sastāvā, taču pēc lokauta beigām sāka karjeru NBA &quot;76ers&quot; sastāvā. 2012. gada augustā plaša trīs komandu darījumā tika aizmainīts uz [[Orlando &quot;Magic&quot;]]. Šī darījuma rezultātā &quot;Magic&quot; līderis, centrs [[Dvaits Hauards]] pārcēlās uz [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]], kā rezultātā atbrīvojās komandas pamatsastāva centra spēlētāja vieta, kuru veiksmīgi ieņēma N. Vučevičs. [[2012.—2013. gada NBA sezona]] N. Vučevičam ir ļoti produktīva, visās spēlēs dodoties komandas starta pieciniekā, kopš tā laika viņš nemainīgi ir viens no NBA līderiem pēc vidēji spēlē izcīnīto atlekušo bumbu skaita. 2012. gada 31. decembrī spēlē pret [[Maiami &quot;Heat&quot;]] viņš uzstādīja Orlando &quot;Magic&quot; kluba rekordu un savu karjeras rekordu, izcīnot 29 bumbas zem groziem.

2019. gadā N. Vučevičs pirmo reizi tika iekļauts [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieku skaitā (vēlreiz tas notika 2021. gadā).

2021. gada martā viņš kopā ar [[Elfaruks Aminu|Elfaruku Aminu]] tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] pret [[Vendels Kārters|Vendelu Kārteru]], [[Oto Porters|Oto Porteru]] un divām nākotnes pirmās kārtas drafta izvēlēm. &quot;Bulls&quot; sastāvā spēlēja sešās sezonās, līdz 2026. gada februārī N. Vučevičs tika aizmainīts uz [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] pret [[Enfernijs Saimonss|Enferniju Saimonsu]] (komandas apmainījās arī ar otrās kārtas drafta izvēlēm). Pēc pus sezonas Bostonas klubā 2026. gada vasarā viņš atgriezās [[Orlando &quot;Magic&quot;]] sastāvā, kā brīvais aģents parakstot viena gada līgumu par veterāna minimālo atalgojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orlandomagic.com/news/orlando-magic-nikola-vucevic-sign-free-agent-20260701|title=Orlando Magic Sign Free Agent Nikola Vucevic {{!}} Orlando Magic|website=orlandomagic.com|access-date=2026-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Nacionālā izlase ===
[[Melnkalnes basketbola izlase|Melnkalnes izlases]] sastāvā izcīnījis 21. vietu [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]]. Izlasi pārstāvējis arī nākamajos Eiropas čempionāta turnīros ([[EuroBasket 2013|2013]]., [[EuroBasket 2015|2015]]., [[EuroBasket 2017|2017]]., [[EuroBasket 2025|2025]]). Pārstāvējis Melnkalnes izlasi arī [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019]]. un [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]]. Pēc 2025. gada Eiropas čempionāta beidzis karjeru Melnkalnes izlasē.&lt;ref&gt;[https://www.sportazinas.com/punktu-pieliek-ar-zaudejumu-lielbritanijai-melnkalnes-zvaigzne-nosledz-karjeru-izlase/ Punktu pieliek ar zaudējumu Lielbritānijai — Melnkalnes zvaigzne noslēdz karjeru izlasē]&lt;/ref&gt;

== Statistika ==
{{Basketbolista statistika}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;|&quot;76ers&quot;]]
| 51 || 15 || 15,9 || 45,0 || '''37,5''' || 52,9 || 4,8 || 0,6 || 0,4 || 0,7 || 5,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 77 || 77 || 33,2 || 51,9 || 0 || 68,3 || 11,9 || 1,9 || 0,8 || 1 || 13,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 57 || 57 || 31,8 || 50,7 || 0 || 76,6 || 11,0 || 1,8 || '''1,1''' || 0,8 || 14,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 74 || 74 || '''34,2''' || '''52,3''' || 33,3 || 75,2 || 10,9 || 2 || 0,7 || 0,7 || 19,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 65 || 60 || 31,3 || 51,0 || 22,2 || 75,3 || 8,9 || 2,8 || 0,8 || '''1,1''' || 18,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 75 || 55 || 28,8 || 46,8 || 30,7 || 66,9 || 10,4 || 2,8 || 1 || 1 || 14,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 57 || 57 || 29,5 || 47,5 || 31,5 ||  '''81,9''' || 9,2 || 3,4 || 1 ||  '''1,1''' || 16,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| '''80''' || '''80''' || 31,4 || 51,8 || 36,4 ||  78,9 || '''12,0''' || '''3,8''' || 1 ||  '''1,1''' || '''20,8'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| 62 || 62 || 32,2 || 44,7 || 33,9 || 78,4 || 10,9 || 3,6 || 0,9 || 0,8 || 19,6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 598 || 537 || 30,3 || 49,9 || 33,5 || 74,6 || 10,2 || 2,6 || 0,9 || 0,9 || 16,1
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Visu zvaigžņu spēle
| 1 || 0 || 12,0 || 100 || 0 || 0 || 5 || 2 || 1 || 0 || 4
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;|&quot;76ers&quot;]]
| 1 || 0 || 3 || 0 || 0 || 50,0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| '''5''' || '''5''' || 29,4 || 36,2 || 23,1 || 78,6 || 8 || 3 || 0,4 || '''1''' || 11,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Orlando &quot;Magic&quot;|&quot;Magic&quot;]]
| '''5''' || '''5''' || '''37,0''' || '''50,5''' || '''40,9''' || '''90,9''' || '''11,0''' || '''4''' || '''0,8''' || 0,6 || '''28,0'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 11 || 10 || 30,5 || 45,3 || 36,8 || 81,5 || 8,7 || 3,2 || 0,5 || 0,7 || 17,9
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Vučevičs, Nikola}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vo kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Melnkalnes basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;Magic&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>l1wg4neunb03sor1wdny4mzphbcie6i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Motorola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229495</id>
    <revision>
      <id>4500042</id>
      <parentid>4451517</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T21:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cicihwahyuni6</username>
        <id>114852</id>
      </contributor>
      <origin>4500042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11678" sha1="ftk4x84oouxf9hrsvh3i2e6aoiz42x8" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ASV kompāniju|Doneckas separātistu kaujinieku|Arsēnijs Pavlovs}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = Motorola, Inc.
| logo             = [[Attēls:Motorola new logo.svg|200px]]
| caption          = 
| type             = Publiska kapitālsabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = sadalīts
| predecessor      = 
| successor        = ''[[Motorola Mobility]]''&lt;br /&gt;''[[Motorola Solutions]]''
| foundation       = [[1928. gads]]
| founder          = 
| defunct          = [[2011. gads]]
| location_city    = [[Šaumburga (Ilinoisa)|Šaumburga]], [[Ilinoisa]]
| location_country = {{USA}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[elektronika]]
| products         = telesakaru iekārtas
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [http://www.motorola.com motorola.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''''Motorola, Inc.''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums, kas nodarbojās ar [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražošanu. Dibināts 1928. gadā. 2011. gadā sadalīts divos neatkarīgos uzņēmumos ''[[Motorola Mobility]]'' un ''[[Motorola Solutions]]''. ''Motorola Solutions'' ir tiešais ''Motorola'' pēctecis.
Galvenais birojs atrodas [[Šaumburga (Ilinoisa)|Šaumburgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]].

''Motorola'' akcijas tika kotētas [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Motorola MC6800 microprocessor.jpg|thumb|200px|''[[Motorola 6800|MC6800]]'' mikroprocesors]]
[[Attēls:2007Computex e21Forum-MartinCooper.jpg|thumb|left|180px|''Motorola'' konstruktors [[Martins Kūpers]] 1973. gadā izveidoja pasaulē pirmo rokā turamo mobilo telefonu. Šis ir pirmā zvana tēlojums 2011. gadā]]
[[Attēls:Motorola SLVR L7 flickr 214905784.jpg|thumb|right|200px|2005. gadā izlaistais mobilais telefons ''Motorola Slvr L7'']]
1928. gadā brāļi Pols un Džozefs Gelvini (''Paul V. Galvin'', ''Joseph E. Galvin'') izsolē nopirka bankrotējuša uzņēmuma ''Stewart Battery Company'' bateriju atdalītāja rasējumus un izgatavošanas iekārtas. 25. septembrī viņi dibināja uzņēmumu '''''Galvin Manufacturing Corporation''''', kas izvietojās nelielā iznomātā darbnīcas sekcijā [[Čikāga|Čikāgā]], kur sāka ražot bateriju atdalītājus radiouztvērējiem.
1929. gadā ASV iestājās [[Lielā depresija]], un pieprasījums pēc radio strauji samazinājās. Pols Gelvins izdomāja, ka dažus radiouztvērējus var iemontēt automašīnās, un šī tirgus niša bija brīva. Gada laikā tika izstrādāts radio modelis ar zīmolu '''''Motorola''''', kuru varēja iemontēt vairumā automašīnu. Pirmie autoradio klienti bija policija un pašvaldības.&lt;ref name=&quot;Motorola Mobility history&quot; /&gt;
1937. gadā sākti ražot mājas radioaparāti un [[fonogrāfs|fonogrāfi]].
1939. gadā izlaista divdusējā radio sakaru iekārta, kuru izmantoja publiskās drošības iestādes.

1940. gadā ''Galvin Manufacturing Corporation'' izlaida portatīvo divdusējo radio sakaru iekārtu ''Handie-Talkie SCR536'', kuru plaši izmantoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1941. gadā izlaista [[Frekvences modulācija|FM]] divdusējā radio sakaru iekārta uzstādīšanai automašīnās. 1943. gadā izlaista portatīvā divdusējā radio iekārta ''SCR300'' ar masu 15,9 kg, kura nodrošināja sakarus līdz 32 km rādiusā.
1946. gadā ''Motorola'' aparatūra izmantota ''Bell Telephone Company'' pirmajā automašīnu [[radiotelefons|radiotelefona]] sistēmā Čikāgā.
1947. gadā uzņēmums ''Galvin Manufacturing Corporation'' pārdēvēts par '''''Motorola, Inc.'''''.
Uzņēmums 1939. gadā bija sācis pētniecisko darbu pie [[televīzija]]s izstrādes, bet kara dēļ tas tika pārtraukts. 1947. gadā izlaists pirmais [[televizors]] ''Golden View VT71''.&lt;ref name=&quot;motorolasolutions history&quot; /&gt;

1950. gados strauji auga televīzijas popularitāte, un ''Motorola'' kļuva par vienu no lielākajiem televizoru ražotājiem ASV.
1952. gadā Kanādā atvērta pirmā filiāle, kurā ražoja radiouztvērējus un televizorus.
1955. gadā ''Motorola'' izlaida pasaulē pirmo jaudas [[tranzistors|tranzistoru]], kuru izmantoja automašīnu radio.
1956. gadā par uzņēmuma prezidentu kļuva Pola Gelvina dēls Roberts Gelvins (''Robert W. Galvin'').&lt;ref name=&quot;motorolasolutions history&quot; /&gt;
1958. gadā ''Motorola'' sāka izlaist stereo fonogrāfus. Mājas lietošanai radiouztvērēju, stereoatskaņošanas sistēmu un televizoru sāka apvienot vienā kastē.&lt;ref name=&quot;Motorola Mobility history&quot; /&gt;
Pēc tam, kad 1958. gadā izveidota [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]] (''NASA''), ''Motorola'' tās kosmiskajiem aparātiem izstrādāja sakaru sistēmas, tai skaitā 1969. gadā pirmā cilvēka izkāpšanai uz [[Mēness]] (''[[Apollo 11]]'').

1960. gadā izlaists pasaulē pirmais lielekrāna (19 [[colla|collu]]) portatīvais tranzistoru televizors ''Motorola Astronaut TV''.
1969. gadu beigās ''Motorola'' sāka darbu pie [[mobilais telefons|mobilā telefona]] šūnu sistēmas izstrādes.

1973. gada 3. aprīlī ''Motorola'' demonstrēja pirmā portatīvā mobilā telefona prototipu, izmantojot ''[[DynaTAC]]'' sistēmu.
1974. gadā izlaists ''Motorola'' pirmais [[mikroprocesors]] 8 bitu ''[[Motorola 6800|MC6800]]''. [[1973. gada naftas krīze|Naftas krīzes]] ietekmē ''MC6800'' procesors tika izmantots automašīnu dzinēju degvielas patēriņa kontrolei.&lt;ref name=&quot;Motorola Mobility history&quot; /&gt;
1976. gadā ''Motorola'' galveno biroju pārvietoja uz Čikāgas piepilsētu [[Šaumburga (Ilinoisa)|Šaumburgu]].

1983. gadā Federālā sakaru komisija apstiprināja ''DynaTAC 8000X'' telefonu, un tas pārdošanā nonāca 1984. gadā.
1983. gadā ''Motorola'' izstrādāja datu pārraides radio tīklu (vēlāk nosaukts par ''ARDIS''), kurā datoru termināļi bez vadiem varēja sazināties ar saimniekdatoru
1986. gadā ''Motorola'' izstrādāja ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības koncepciju ''[[Six Sigma]]'', kas vēlāk kļuva par globālu standartu.&lt;ref name=&quot;Motorola Mobility history&quot; /&gt;

1991. gadā ''Motorola'' izstrādāja savu aparatūtu ''[[GSM]]'' mobilo telefonu sistēmai.
1995. gadā uzņēmums izlaida pasaulē pirmo divpusējo [[peidžers|peidžeri]], ar kuru varēja nosūtīt standarta atbildi.
1997. gadā Norvēģijā sāka darbu ''Motorola'' izstrādāta aparatūra radio sakaru sistēmai ''[[Terrestrial Trunked Radio|TETRA]]''.&lt;ref name=&quot;motorolasolutions history&quot; /&gt;
Līdz 1998. gadam ''Motorola'' bija pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs, kad to apsteidza Somijas ''[[Nokia]]''.&lt;ref name=&quot;Nokia Annual Report 1998&quot; /&gt;
1998. gadā ''Motorola'' bija līdzdibinātājs uzņēmumam ''[[Symbian (uzņēmums)|Symbian Ltd]]'', kurš izstrādāja [[viedtālrunis|viedtālruņu]] [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Symbian]]''.
1999. gadā [[pusvadītājs|pusvadītāju]] komponentu grupa (''Semiconductor Components Group'') atdalīta neatkarīgā uzņēmumā ''[[ON Semiconductor]]'', kurš turpināja ''Motorola'' piegādāt elektroniskās detaļas.
1999. gada augustā ''Motorola'' pusvadītāju produktu sektoram (''Semiconductor Products Sector'') tika nopirkts Kanādas programmatūras uzņēmums ''[[Metrowerks]]''.

2000. gadā tika nopirkts [[kabeļtelevīzija]]s iekārtu ražotājs ''[[General Instrument]]'' un no ''[[SK Hynix|Hyundai Electronics Industries]]'' nopirkta pusvadītāju rūpnīca Skotijā.
2000. gadā ''Motorola'' un ''[[Cisco Systems|Cisco]]'' izstrādātā aparatūra uzstādīta pasaulē pirmajam ''[[General Packet Radio Service|GPRS]]'' tīklam Apvienotās Karalistes mobilo telefonu operatoram ''BT Cellnet''.
2003. gadā rūpnīca Meksikā pārdota Taivānas ''[[Foxconn]]''.
2003. gada septembrī ''Motorola'' savas ''Symbian'' daļas pārdeva ''[[Nokia]]'' un ''[[Psion]]''.&lt;ref name=&quot;Symbian 2003&quot; /&gt;
2004. gadā ''Motorola'' ''Semiconductor Products Sector'' atdalīts atsevišķā uzņēmumā ''[[Freescale Semiconductor]]''.
2005. gadā nopirkts britu zemo cenu mobilo telefonu ražotājs ''Sendo''.
2006. gadā no Apvienotās Karalistes uzņēmuma ''TTP Communications'' nopirkta mobilo telefonu programmatūras platforma ''AJAR''.
2006. gadā automašīnu ierīču bizness pārdots Vācijas ''[[Continental (uzņēmums)|Continental]]''.
2007. gadā iegādāts uzņēmums ''[[Symbol Technologies|Symbol Technologies, Inc.]]'', kas nodarbojās ar mobilajām bezvadu tehnoloģijām, datu nolasīšanu ([[svītrkods|svītrkoda]] skeneri), ''[[Radiofrekvences identifikācija|RFID]]'' risinājumiem.
2008. gadā ''Motorola'' demonstrēja pasaulē pirmo ''[[3GPP Long Term Evolution|LTE]]'' pārraides seansu.
2008. gadā direktoru padome nolēma uzņēmumu sadalīt divos publiski kotējamos uzņēmumos. Restrukturizācijai būtu jānotiek  2009. gadā, bet sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ tas aizkavējās.
2010. gada 19 jūlijā ''[[Nokia Siemens Networks]]'' paziņoja, ka par 1,2 miljardiem USD iegādāsies ''Motorola'' bezvadu tīklu iekārtu nodaļu&lt;ref name=&quot;NSN 2010&quot; /&gt; (darījums tika pabeigts 2011. gada 29. aprīlī).

2011. gada 4. janvārī ''Motorola'' tika sadalīta divos neatkarīgos uzņēmumus: ''[[Motorola Solutions|Motorola Solutions, Inc.]]'' un ''[[Motorola Mobility|Motorola Mobility, Inc.]]''. '''''Motorola Solutions''''' bija tiešs ''Motorola'' pēctecis, bet mobilo telefonu ražošana kā ''Motorola Mobility'' tika atdalīta no tā. ''Motorola Solutions'' turpmāk nodarbojās ar sakaru un citu iekārtu ražošanu valsts organizācijām un uzņēmumiem.
2012. gadā ''[[Google]]'' nopirka ''Motorola Mobility''.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Motorola Mobility history&quot;&gt;[http://www.motorola.com/us/consumers/About_Motorola-History-Timeline/About_Motorola-History-Timeline,en_US,pg.html A GLIMPSE OF WHAT WAS HAPPENING AT MOTOROLA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702214658/https://www.motorola.com/us/consumers/About_Motorola-History-Timeline/About_Motorola-History-Timeline,en_US,pg.html |date={{dat|2013|07|02||bez}}}} ''Motorola Mobility'&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;motorolasolutions history&quot;&gt;[http://www.motorolasolutions.com/US-EN/About/Company+Overview/History/Timeline Timeline of Motorola history since 1928] ''Motorola Solutions''&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Nokia Annual Report 1998&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1998/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1998 |access-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104090630/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1998/enokia.pdf |archivedate={{dat|2013|11|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Symbian 2003&quot;&gt;[http://www.skytel.co.cr/symbian/research/2003/0809.htm Nokia and Psion start procedures to enable transfer of Symbian shares from Motorola]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;NSN 2010&quot;&gt;http://www.nytimes.com/2010/07/20/technology/20nokia.html Nokia Siemens Agrees to Pay Cash for Division of Motorola&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Motorola}}
* [http://www.motorola.com ''Motorola Mobility'' vietne]
* [http://www.motorolasolutions.com ''Motorola Solutions'' vietne]

[[Kategorija:Motorola| ]]
[[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā agrāk kotētie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>ftk4x84oouxf9hrsvh3i2e6aoiz42x8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Disepšena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234056</id>
    <revision>
      <id>4500179</id>
      <parentid>4034330</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T11:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4500179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7903" sha1="cbfbblpbmrmfddi8znuuuwez25ad87j" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Disepšena
|attēls              = DECEPTION ISLAND.jpg
|attēla paraksts     = Disepšenas vulkāniskā ainava
|attēla izmērs       =
|vietas karte         = Deception-Island-location-map.png
|label               =Disepšena
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Antarktika]]
|arhipelāgs          = [[Dienvidšetlendas salas]]
|latd=62|latm=58|lats=37 |latNS=S |longd=60|longm=39|longs=00 |longEW=W
|platība             = 136,9&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://islands.unep.ch/INY.htm#21 |title=UNEP islands |access-date={{dat|2013|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130501070822/http://islands.unep.ch/INY.htm#21 }}&lt;/ref&gt;
|garums              = 14,4
|platums             = 12,2
|krasta līnija       =
|salu skaits         =
|galvenās salas      = 
|augstākais kalns    = [[Ponda kalns]]
|augstums            = 539
|valsts                            = Antarktika
|valsts adm vienības tips          = Pretenzija
|valsts adm vienība                = [[Britu Antarktiskā teritorija]], [[Argentīnas Antarktīda]],&lt;br&gt;[[Čīles Antarktiskā teritorija]]
|iedzīvotāji      = 0
|valsts ciems     = 
|piezīme          =
}} 
'''Disepšena''' ({{val|en|Deception Island}}, {{val|es|Isla Decepción}} — ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] arhipelāgā [[Antarktika|Antarktikā]]. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā [[Brensfīlda šaurums|Brensfīlda šaurumā]] uz dienvidaustrumiem no galvenās salu virknes.&lt;ref&gt;South Shetland Islands. Scale 1:200 000. BAS, Cambridge, UK 2008&lt;/ref&gt; Salai [[pakavs|pakava]] forma 12—14 km diametrā, ko veido darbīgs [[vulkāns]] ar applūdušu [[kaldera|kalderu]] vidū. Aptuveni pusi salas klāj ledāji. Kopš roņu medību laikiem Disepšenas sala tiek uzskatīta par vienu no ērtākajām un drošākajām dabīgajām ostām Antarktikā. Mūsdienās viens no populārākajiem antarktiskā tūrisma galamērķiem.

== Vēsture ==
Salu, domājams, pirmais atklāja [[Edvards Brensfīlds]] 1820. gada 29. janvārī, kurš aprakstīja to kā «salu biezā miglā». Atkārtoti salu apsekoja [[Natenjels Pālmers]] 1820. gada 15. novembrī un nosauca to aprakstoši pēc tās maldinošās formas, kas slēpj sevī plašo iekšējo līci.&lt;ref&gt;[http://new.antarctica.ac.uk/apc/ UK Antarctic Place-names comitee. Deception Island]&lt;/ref&gt; 1821. gada 25. janvārī salu atkārtoti atklāja [[Krievijas impērija]]s Antarktiskā ekspedīcija [[Fabiāns Belinshauzens|Fabiāna Belinshauzena]] vadībā un nosauca to par '''Teila salu''' ''(остров Тейля)'' par godu [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laika Krievijas impērijas armijas ģenerālim Dīderikam Jakobam van Teilam van Seroskerkenam ''(Diederik Jacob van Tuyll van Serooskerken)''.

[[Attēls:Deception Island Whalers Cemetery.jpg|thumb|left|Vaļu mednieku kapsēta 1962. gadā]]
1906. gadā norvēģu-čīliešu vaļu mednieku kompānija Adolfusa Andresena vadībā sāka izmantot nelielo [[Vaļu mednieku līcis|Vaļu mednieku līci]] pie ieejas [[Fostera osta|Fostera ostā]] kā bāzes vietu [[vaļi|vaļu]] pārstrādes kuģim ''Gobernador Bories''. 1909. gadā salā izveidoja [[Lielbritānija]]s maģistrātu.&lt;ref&gt;[http://new.antarctica.ac.uk/apc/ UK Antarctic Place-names comitee. Whalers Bay]&lt;/ref&gt; 1912. gada decembrī salā tika ierīkota [[Norvēģija]]s kompānijas ''Hvalfangerselskabet Hektor A/S'' [[vaļu medības|vaļu mednieku]] bāze. 1914. gadā līcī bāzējās jau 13 vaļu pārstrādes kuģi, bet krasta bāzē bija uzstādīti speciāli katli, kuros no vaļu ķermeņiem vārīja [[tauki|taukus]] papildus tam, ko ieguva uz pārstrādes kuģiem. Stacija darbojās polārajās vasarās līdz 1931. gadam, kad [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā kritās pieprasījums pēc vaļu taukiem un to ieguve Antarktikā kļuva nerentabla. Kapsētā pie vaļu mednieku bāzes apglabāti 35 cilvēki, bet 1969. gada vulkāna izvirdumā kapsētu apbēra ar pelniem.

1944. gada 3. februārī bijušās vaļu mednieku bāzes ēkās operācijas ''[[Tabarin]]'' gaitā ierīkoja [[Lielbritānija]]s [[Bāze B| militāro bāzi]], kas bija pirmā cilvēku cauru gadu apdzīvotā vieta Antarktikā. Bāzi ierīkoja Disepšenas salas enkurvietu aizsardzībai, bet pēc kara to nodeva [[FIDS|Folklenda Salu dienestam]] un tā darbojās kā zinātniskā [[polārstacija]]. 1948. gadā Fostera ostas rietumu krastā izveidoja [[Argentīna]]s polārstaciju [[Desepsjona]], bet 1955. gadā [[Penduluma līcis|Penduluma līcī]] [[Čīle]] ierīkoja [[Serda]]s polārstaciju. 1967. gada 4. decembrī sākās vulkāna izvirdums, kas iznīcināja Serdas staciju un piespieda evakuēt britu un argentīniešu stacijas. Vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz 1969. gadam, kad tika stipri bojāta arī britu stacija un to nācās slēgt. 1990. gadā salā tika ierīkota [[Spānija]]s polārstacija [[Gabrjela de Kastilja]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Deception Island Map lv.svg|260px|right]]
Disepšenas sala ir darbīgs [[kaldera]]s tipa [[vulkāns]], kura virsūdens daļa ir 12—14 km diametrā. Iekšējais līcis [[Fostera osta]] ar jūru ir savienots ar {{nobr|550 m}} platu šaurumu. Pašai salai pakavveida forma; tās platums no {{nobr|1,6 km}} rietumu daļā līdz {{nobr|5 km}} austrumos. Rietumu daļa ir lēzenāka un zemāka, austrumu — kalnaina un lielākoties klāta ar ledu. Salas austrumos atrodas tās augstākā virsotne [[Ponda kalns]] ({{nobr|542 m}}).

Senākās vulkāniskās aktivitātes pēc pelnu analīzes datētas pirm 8700 gadiem. Pēdējais apstiprinātais izvirdums novērots 1970. gada augustā.&lt;ref&gt;[http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vnum=1900-03= Global Volcanism Program. Deception Island]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gar Fostera ostas krastu vairāki [[mārs|māri]], daudz [[fumarola|fumarolu]].

11 vietas salā un līcī ir noteiktas kā [[ASPA|speciāli aizsargājamas teritorijas]] (Nr. 140 un Nr. 145),&lt;ref&gt;[http://www.deceptionisland.aq/documents/deception_island_management_package.pdf Deception Island Management Package]&lt;/ref&gt; bet [[Beilija rags]] salas austrumos ir pasludināts par [[putniem nozīmīga vieta|putniem nozīmīgu vietu]].&lt;ref name=bli&gt;{{cite web |url= http://www.birdlife.org/datazone/sitefactsheet.php?id=29403 |title= Baily Head, Deception Island|accessdate=2012-12-09 |work= BirdLife data zone: Important Bird Areas |first= |last= |publisher= BirdLife International |date= 2012}}&lt;/ref&gt;

== Pētniecība ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! Nosaukums
! Valsts
! Statuss
! Darbības gadi
|-
| [[Desepsjona]]
| {{ARG}}
| vasaras
| 1948—
|-
| [[Disepšenailenda]]
| {{GBR}}
| slēgta
| 1944—1969
|-
| [[Gabrjela de Kastilja]]
| {{ESP}}
| vasaras
| 1989—
|-
| [[Presidente Pedro Agirre Serda]]
| {{CHL}}
| slēgta
| 1955—1967
|}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Deception-Hangar.jpg|Britu [[Bāze B|Bāzes B]] angārs ar lidmašīnas vraku (novākts 2004. gadā)
Deception-Base.jpg|Britu bāzes krāsmatas
Deception-Tourists.jpg|Karstās ģeotermālās vannas Fostera ostas krastā
Antarctic, Deception Island (js) 43.jpg|Tauku vārāmie katli vaļu mednieku bāzē
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Deception Island|Disepšena}}
* [http://www.deceptionisland.aq/ Disepšenas salas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20140103182840/http://www.antarctica.ac.uk/about_antarctica/environment/special_areas/deception_island.php Deception Island - Antarctic Specially Managed Area]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Disepšena| ]]
[[Kategorija:Dienvidšetlendas salas]]
[[Kategorija:Antarktīdas salas]]
[[Kategorija:Britu Antarktiskā teritorija]]
[[Kategorija:Argentīnas Antarktīda]]
[[Kategorija:Čīles Antarktiskā teritorija]]</text>
      <sha1>cbfbblpbmrmfddi8znuuuwez25ad87j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500180</id>
      <parentid>4500179</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T11:19:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7916" sha1="5aywpla2650wiw2rv3bunkj2h1f6w7j" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Disepšena
|attēls              = DECEPTION ISLAND.jpg
|attēla paraksts     = Disepšenas vulkāniskā ainava
|attēla izmērs       =
|vietas karte         = Deception-Island-location-map.png
|label               =Disepšena
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Antarktika]]
|arhipelāgs          = [[Dienvidšetlendas salas]]
|latd=62|latm=58|lats=37 |latNS=S |longd=60|longm=39|longs=00 |longEW=W
|platība             = 136,9&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://islands.unep.ch/INY.htm#21 |title=UNEP islands |access-date={{dat|2013|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130501070822/http://islands.unep.ch/INY.htm#21 }}&lt;/ref&gt;
|garums              = 14,4
|platums             = 12,2
|krasta līnija       =
|salu skaits         =
|galvenās salas      = 
|augstākais kalns    = [[Ponda kalns]]
|augstums            = 539
|valsts                            = Antarktika
|valsts adm vienības tips          = Pretenzija
|valsts adm vienība                = [[Britu Antarktiskā teritorija]], [[Argentīnas Antarktīda]],&lt;br&gt;[[Čīles Antarktiskā teritorija]]
|iedzīvotāji      = 0
|valsts ciems     = 
|piezīme          =
}} 
'''Disepšena''' ({{val|en|Deception Island}}, {{val|es|Isla Decepción}} — ‘maldinošā, mānīgā’) ir vulkāniska  sala [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] arhipelāgā [[Antarktika|Antarktikā]]. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā [[Brensfīlda šaurums|Brensfīlda šaurumā]] uz dienvidaustrumiem no galvenās salu virknes.&lt;ref&gt;South Shetland Islands. Scale 1:200 000. BAS, Cambridge, UK 2008&lt;/ref&gt; Salai [[pakavs|pakava]] forma 12—14 km diametrā, ko veido darbīgs [[vulkāns]] ar applūdušu [[kaldera|kalderu]] vidū. Aptuveni pusi salas klāj ledāji. Kopš roņu medību laikiem Disepšenas sala tiek uzskatīta par vienu no ērtākajām un drošākajām dabīgajām ostām Antarktikā. Mūsdienās viens no populārākajiem antarktiskā tūrisma galamērķiem.

== Vēsture ==
Salu, domājams, pirmais atklāja [[Edvards Brensfīlds]] 1820. gada 29. janvārī, kurš aprakstīja to kā «salu biezā miglā». Atkārtoti salu apsekoja [[Natenjels Pālmers]] 1820. gada 15. novembrī un nosauca to aprakstoši pēc tās maldinošās formas, kas slēpj sevī plašo iekšējo līci.&lt;ref&gt;[http://new.antarctica.ac.uk/apc/ UK Antarctic Place-names comitee. Deception Island]&lt;/ref&gt; 1821. gada 25. janvārī salu atkārtoti atklāja [[Krievijas impērija]]s Antarktiskā ekspedīcija [[Fabiāns Belinshauzens|Fabiāna Belinshauzena]] vadībā un nosauca to par '''Teila salu''' ''(остров Тейля)'' par godu [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laika Krievijas impērijas armijas ģenerālim Dīderikam Jakobam van Teilam van Seroskerkenam ''(Diederik Jacob van Tuyll van Serooskerken)''.

[[Attēls:Deception Island Whalers Cemetery.jpg|thumb|left|Vaļu mednieku kapsēta 1962. gadā]]
1906. gadā norvēģu-čīliešu vaļu mednieku kompānija Adolfusa Andresena vadībā sāka izmantot nelielo [[Vaļu mednieku līcis|Vaļu mednieku līci]] pie ieejas [[Fostera osta|Fostera ostā]] kā bāzes vietu [[vaļi|vaļu]] pārstrādes kuģim ''Gobernador Bories''. 1909. gadā salā izveidoja [[Lielbritānija]]s maģistrātu.&lt;ref&gt;[http://new.antarctica.ac.uk/apc/ UK Antarctic Place-names comitee. Whalers Bay]&lt;/ref&gt; 1912. gada decembrī salā tika ierīkota [[Norvēģija]]s kompānijas ''Hvalfangerselskabet Hektor A/S'' [[vaļu medības|vaļu mednieku]] bāze. 1914. gadā līcī bāzējās jau 13 vaļu pārstrādes kuģi, bet krasta bāzē bija uzstādīti speciāli katli, kuros no vaļu ķermeņiem vārīja [[tauki|taukus]] papildus tam, ko ieguva uz pārstrādes kuģiem. Stacija darbojās polārajās vasarās līdz 1931. gadam, kad [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā kritās pieprasījums pēc vaļu taukiem un to ieguve Antarktikā kļuva nerentabla. Kapsētā pie vaļu mednieku bāzes apglabāti 35 cilvēki, bet 1969. gada vulkāna izvirdumā kapsētu apbēra ar pelniem.

1944. gada 3. februārī bijušās vaļu mednieku bāzes ēkās operācijas ''[[Tabarin]]'' gaitā ierīkoja [[Lielbritānija]]s [[Bāze B| militāro bāzi]], kas bija pirmā cilvēku cauru gadu apdzīvotā vieta Antarktikā. Bāzi ierīkoja Disepšenas salas enkurvietu aizsardzībai, bet pēc kara to nodeva [[FIDS|Folklenda Salu dienestam]] un tā darbojās kā zinātniskā [[polārstacija]]. 1948. gadā Fostera ostas rietumu krastā izveidoja [[Argentīna]]s polārstaciju [[Desepsjona]], bet 1955. gadā [[Penduluma līcis|Penduluma līcī]] [[Čīle]] ierīkoja [[Serda]]s polārstaciju. 1967. gada 4. decembrī sākās vulkāna izvirdums, kas iznīcināja Serdas staciju un piespieda evakuēt britu un argentīniešu stacijas. Vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz 1969. gadam, kad tika stipri bojāta arī britu stacija un to nācās slēgt. 1990. gadā salā tika ierīkota [[Spānija]]s polārstacija [[Gabrjela de Kastilja]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Deception Island Map lv.svg|260px|right]]
Disepšenas sala ir darbīgs [[kaldera]]s tipa [[vulkāns]], kura virsūdens daļa ir 12—14 km diametrā. Iekšējais līcis [[Fostera osta]] ar jūru ir savienots ar {{nobr|550 m}} platu šaurumu. Pašai salai pakavveida forma; tās platums no {{nobr|1,6 km}} rietumu daļā līdz {{nobr|5 km}} austrumos. Rietumu daļa ir lēzenāka un zemāka, austrumu — kalnaina un lielākoties klāta ar ledu. Salas austrumos atrodas tās augstākā virsotne [[Ponda kalns]] ({{nobr|542 m}}).

Senākās vulkāniskās aktivitātes pēc pelnu analīzes datētas pirm 8700 gadiem. Pēdējais apstiprinātais izvirdums novērots 1970. gada augustā.&lt;ref&gt;[http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vnum=1900-03= Global Volcanism Program. Deception Island]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gar Fostera ostas krastu vairāki [[mārs|māri]], daudz [[fumarola|fumarolu]].

11 vietas salā un līcī ir noteiktas kā [[ASPA|speciāli aizsargājamas teritorijas]] (Nr. 140 un Nr. 145),&lt;ref&gt;[http://www.deceptionisland.aq/documents/deception_island_management_package.pdf Deception Island Management Package]&lt;/ref&gt; bet [[Beilija rags]] salas austrumos ir pasludināts par [[putniem nozīmīga vieta|putniem nozīmīgu vietu]].&lt;ref name=bli&gt;{{cite web |url= http://www.birdlife.org/datazone/sitefactsheet.php?id=29403 |title= Baily Head, Deception Island|accessdate=2012-12-09 |work= BirdLife data zone: Important Bird Areas |first= |last= |publisher= BirdLife International |date= 2012}}&lt;/ref&gt;

== Pētniecība ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! Nosaukums
! Valsts
! Statuss
! Darbības gadi
|-
| [[Desepsjona]]
| {{ARG}}
| vasaras
| 1948—
|-
| [[Disepšenailenda]]
| {{GBR}}
| slēgta
| 1944—1969
|-
| [[Gabrjela de Kastilja]]
| {{ESP}}
| vasaras
| 1989—
|-
| [[Presidente Pedro Agirre Serda]]
| {{CHL}}
| slēgta
| 1955—1967
|}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Deception-Hangar.jpg|Britu [[Bāze B|Bāzes B]] angārs ar lidmašīnas vraku (novākts 2004. gadā)
Deception-Base.jpg|Britu bāzes krāsmatas
Deception-Tourists.jpg|Karstās ģeotermālās vannas Fostera ostas krastā
Antarctic, Deception Island (js) 43.jpg|Tauku vārāmie katli vaļu mednieku bāzē
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Deception Island|Disepšena}}
* [http://www.deceptionisland.aq/ Disepšenas salas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20140103182840/http://www.antarctica.ac.uk/about_antarctica/environment/special_areas/deception_island.php Deception Island - Antarctic Specially Managed Area]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Disepšena| ]]
[[Kategorija:Dienvidšetlendas salas]]
[[Kategorija:Antarktīdas salas]]
[[Kategorija:Britu Antarktiskā teritorija]]
[[Kategorija:Argentīnas Antarktīda]]
[[Kategorija:Čīles Antarktiskā teritorija]]</text>
      <sha1>5aywpla2650wiw2rv3bunkj2h1f6w7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas attīstībai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239705</id>
    <revision>
      <id>4500140</id>
      <parentid>4474815</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-42034-63</username>
        <id>148471</id>
      </contributor>
      <origin>4500140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19138" sha1="fv24ti75py6nc3zep5yg3i54vdphcnd" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| country = Latvia
| name = Latvijas attīstībai
| colorcode = #FFDE00
| logo = Latvijas attīstībai 2023 logo.png
| leader1_title = Priekšsēdētājs
| leader1_name = [[Juris Pūce]]
| foundation = {{dat|2013|12|15|N}}
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| ideology = [[klasiskais liberālisms]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/about-us/|title=Par mums - Latvijas attīstībai|access-date=2022-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| membership_year = 2026
| membership = 702{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| position = 
| international = 
| european = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] (ALDE)
| europarl = 
| colours = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#FFDE00}}
| seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FFDE00}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FFDE00}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FFDE00}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#FFDE00}}
| website = {{URL|http://www.attistibai.lv/}}
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
| affiliation1 = [[PLI]]
| affiliation1_title = Daļa no
| founder = [[Einars Repše]]
}}
'''Latvijas attīstībai''' ir {{dat|2013|12|15||bez}} dibināta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/nodibina-partiju-latvijas-attistibai/|title=Nodibina partiju Latvijas attīstībai|publisher=Attistibai.lv|accessdate={{dat|2014|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140819090728/http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/nodibina-partiju-latvijas-attistibai/|archivedate={{dat|2014|08|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Klasiskais liberālisms|klasiski liberāla]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Partijas “Latvijas attīstībai” manifests |publisher = Latvijas attīstībai |date = 2014. gada 29. novembrī |accessdate = 2015. gada 6. februārī |url = http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/partijas-latvijas-attistibai-manifests/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Partija ir dibināta pēc bijušā [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinats-16-41-foto-repsi-ievel-par-partijas-latvijas-attistibai-valdes-priekssedetaju-14036884|title=FOTO: Repši ievēl par partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētāju|date={{dat|2013|12|15||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012. gada martā tika dibināta biedrība &quot;Latvijas attīstībai&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/repse-jaunups-titavs-un-lidzsinejie-vienotibas-atbalstitaji-nodibina-jaunu-biedribu.d?id=42175090|title=Repše, Jaunups, Titavs un līdzšinējie 'Vienotības' atbalstītāji nodibina jaunu biedrību|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas 2013. gada decembrī pārtapa par diskusiju platformu &quot;[[Latvijas nākotnes forums]]&quot;. Partijas priekšsēdētājs no 2015. gada bija [[Juris Pūce]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/repsi-latvijas-attistibai-vadiba-nomaina-juris-puce-14078935|title=Repši Latvijas attīstībai vadībā nomaina Juris Pūce|date={{dat|2015|02|06||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; kurš reputācijas skandāla rezultātā darbību apturējis un šobrīd partijai ir trīs līdzpriekšsēdētāji. Partija ir iesaistījusies apvienībā [[PLI]] (agrāk—&quot;Attīstībai/Par!&quot;) kopā ar partijām &quot;[[Kustība Par!]]&quot; un &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;. Pēc iekļūšanas [[13. Saeima|13. Saeimā]] un darbošanās [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.

== Vēsture ==
Partija &quot;Latvijas attīstībai&quot; dibināta 2013. gada 15. decembrī kā labēji konservatīva partija, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Einars Repše]].

Partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; pirmās vēlēšanas bija [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā]]. Par partiju nobalsoja 9421 balsstiesīgais (2,12%).&lt;ref&gt;[http://ep2014.cvk.lv/Part-6-Strukt-1.html Eiropas Parlamenta 2014 vēlēšanu rezultāti. cvk].lv. Atjaunināts: 2015. gada 27. aprīlī.&lt;/ref&gt; 12. Saeimas vēlēšanās partija &quot;Latvijas attīstībai&quot; piedalījās ar 100 kandidātiem. Par partiju nobalsoja 8156 (0,89%) balsstiesīgo.

2014. gadā &quot;Latvijas attīstībai&quot; pievienojās [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]]i (ALDE).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=&quot;Latvijas attīstībai&quot; pievienojas Eiropas Liberāļu un demokrātu partijai|url=http://nra.lv/politika/119343-latvijas-attistibai-pievienojas-eiropas-liberalu-un-demokratu-partijai.htm|accessdate={{dat|2016|7|18||bez}}|agency=[[LETA]]|date={{dat|2014|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 29. novembrī par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Juris Pūce]]. Līdz ar jaunā valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu notika partijas ideoloģiskā virziena maiņa uz [[liberālisms|liberālismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-latvijas-attistibai-valdes-priekssedetaju-ievelets-juris-puce|title=Par “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Pūce|website=la.lv|access-date=2020-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada februārī partija paziņoja, ka gaidāmajās [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Reģionu apvienība un «Latvijas attīstībai» par varu Rīgā cīnīsies kopā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvieniba-un-latvijas-attistibai-par-varu-riga-cinisies-kopa.a221765/|accessdate={{dat|2017|2|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts LRA pārstāvis [[Mārtiņš Bondars]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Līcīte|first1=Madara|title=Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvienibas-un-latvijas-attistibai-rigas-mera-amata-kandidats-bus-bondars.a223992/|accessdate={{dat|2017|2|21||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada oktobrī partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; ietvaros piedalījās [[13. Saeimas vēlēšanas]]. Kopīgais saraksts ir ieguva 13 no 100 vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=13. Saeimas vēlēšanas|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-10-07|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate=2018-10-07}}&lt;/ref&gt;

2019. gada maijā partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; ietvaros piedalījās [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. No kopīgā saraksta par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu tika ievēlēts [[Ivars Ijabs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-10-07|date=}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 24. novembrī uz laiku līdz 2020. gada 23. novembrim par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts J. Pūce, valdē uz šo laika periodu tika ievēlēti trīs [[13. Saeima]]s deputāti — [[Artūrs Toms Plešs]], M. Bondars, [[Inese Ikstena]], trīs [[Rīgas dome]]s deputāti — [[Viesturs Zeps]], [[Andris Bačkurs]], [[Māris Mičerevskis]], Bauskas novada domes deputāte Kristīne Kazāka, kā arī [[Edgars Jaunups]], Viesturs Liepkalns, Jeļena Jesajana, [[Laila Spaliņa]], Ilze Grīnberga, Māra Ose-Kuišele un Sergejs Akuličs.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/parveleta-latvijas-attistibai-valde-partiju-turpinas-vadit-juris-puce.d?id=50608859 Pārvēlēta 'Latvijas attīstībai' valde, partiju turpinās vadīt Juris Pūce, DELFI, 2018. gada 24. novembris]&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] apvienība &quot;Attīstībai/Par!&quot; nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā. Pēc rezultātu paziņošanas &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvošais Ministru prezidenta amata kandidāts [[Artis Pabriks]], uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par aktīvās politikas pamešanu.

2022. gada 10. decembrī par līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti [[Artis Pabriks]], [[Ivars Ijābs]] un [[Juris Pūce]]. Savukārt, valdē tika ievēlēti Mārupes novada domes deputāts [[Aivars Osītis]], [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Artūrs Toms Plešs]], Cēsu novada domes deputāte [[Elīna Stapulone]], ekonomists [[Vjačeslavs Dombrovskis]], Gulbenes novada domes deputāts [[Normunds Mazūrs]], Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs [[Leons Līdums]], Rīgas domes deputāts [[Viesturs Zeps]] un partijas jauniešu nodaļas pārstāve [[Katrīna Ruzaiķe]].&lt;ref&gt;[https://attistibai.lv/2022/12/pabriks-ijabs-un-puce-ieveleti-par-partijas-latvijas-attistibai-lidzpriekssedetajiem/ Pabriks, Ijabs un Pūce ievēlēti par partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem, attistibai.lv, 2022. gada 10. decembris]&lt;/ref&gt;

2022. gada 12. decembrī [[Rīgas dome]]s frakcija [[Par!]]/[[Progresīvie]] nolēmusi pārtraukt sadarbību ar &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvošajiem trīs deputātiem, atsaucoties uz LA frakcijas vadītāja paziņojumu, ka frakcija atsakās turpināt darbu Rīgas domes koalīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-domes-parprogresivo-frakcija-pazino-par-sadarbibas-partrauksanu-ar-frakciju-latvijas-attistibai.a486681/|title=Rīgas domes «Par!/Progresīvo» frakcija paziņo par sadarbības pārtraukšanu ar frakciju «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt jau 13. decembrī &quot;Latvijas attīstībai&quot; Rīgas domes deputāti frakcijas sēdē nolēmuši, ka turpmāk neatbalstīs [[Rīgas mēri|Rīgas mēru]] [[Mārtiņš Staķis|Martiņu Staķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-attistibai-rigas-dome-vairs-neatbalstis-staki.a486867/|title=«Latvijas attīstībai» Rīgas domē vairs neatbalstīs Staķi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,89
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FFDE00}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,04
| {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,97
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|}

Par deputātiem 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta tika ievēlēti pieci &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvji: [[Juris Pūce]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Inese Ikstena]], [[Artūrs Toms Plešs]] un [[Dace Rukšāne]].

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,12
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#FFDE00}}
|
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 12,25
| {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 9,36
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FFDE00}}
| 
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,66
| {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#FFDE00}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#FFDE00}}
| &quot;[[Attīstībai/Par!]], [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]&quot; kopējā sarakstā
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 4,23
| {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FFDE00}}
| 
|}

Par deputātiem 2017. gada pašvaldību vēlēšanās no kopīgā saraksta Rīgas domē ievēlēti [[Juris Pūce]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Anete Jēkabsone-Žogota]], [[Andrejs Žagars]], [[Māris Mičerevskis]], [[Viesturs Zeps]], [[Ansis Ansbergs]], [[Iveta Ratinīka]].

Par deputātiem 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēti [[Anete Jēkabsone-Žogota]], [[Māris Mičerevskis]] (izstājies no partijas), [[Viesturs Zeps]], [[Iveta Ratinīka]].

==== Pārējās pašvaldības ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
|3190
|48,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|3260
|37,36%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Gulbenes novads COA.svg}} [[Gulbenes novads]]
|2180
|35,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|3966
|34,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|5025
|31,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|3459
|30,96%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Izaugsme (partija)|Izaugsmi]]
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.svg}} [[Olaines novads]]
|1666
|29,66%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|3828
|29,41%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|3424
|28,63%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Talsu novada attīstībai]]
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1009
|26,51%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
|692
|23,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|2125
|18,10%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Izaugsme (partija)|Izaugsmi]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1789
|17,59%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|13|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Bauskas novads COA.svg}} [[Bauskas novads]]
|1821
|14,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|876
|10,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|1601
|6,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|401
|5,75%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|518
|4,96%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Alūksne novads COA.svg}} [[Alūksnes novads]]
|261
|4,81%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]]
|416
|3,39%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|}

== Iepriekšējie logo ==
{{Galerija
|width=180 | height=180
|perrow=4|lines=3
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:Latvijas attīstībai.png|&quot;Latvijas attīstībai&quot; sākotnējais logotips līdz 2016. gadam
|Attēls:Latvijas attistibai logo.png|Logotips no 2016. līdz 2019. gadam
|Attēls:Latvijas_attīstībai_logotips_2019.png|Logotips līdz 2021. gadam
|Attēls:LatvijasAttistibai.svg|Logotips no 2021. līdz 2024. gadam
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.attistibai.lv/}}
* [https://www.facebook.com/Attistibai Oficiālā Facebook lapa]
* [https://twitter.com/Attistibai Oficiālais tvitera konts]
* [http://www.youtube.com/channel/UCJHoFkJ4CRYihZtXGpYFhjQ Oficiālais Youtube konts]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]]</text>
      <sha1>fv24ti75py6nc3zep5yg3i54vdphcnd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500142</id>
      <parentid>4500140</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:13:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-42034-63|~2026-42034-63]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4474815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19138" sha1="6wctpab310g357vfajupnqqtmp5dckj" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| country = Latvia
| name = Latvijas attīstībai
| colorcode = #FFDE00
| logo = Latvijas attīstībai 2023 logo.png
| leader1_title = Priekšsēdētājs
| leader1_name = [[Juris Pūce]]
| foundation = {{dat|2013|12|15|N}}
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| ideology = [[klasiskais liberālisms]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/about-us/|title=Par mums - Latvijas attīstībai|access-date=2022-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| membership_year = 2026
| membership = 702{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| position = 
| international = 
| european = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] (ALDE)
| europarl = 
| colours = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FFDE00}}
| seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FFDE00}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FFDE00}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FFDE00}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#FFDE00}}
| website = {{URL|http://www.attistibai.lv/}}
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
| affiliation1 = [[PLI]]
| affiliation1_title = Daļa no
| founder = [[Einars Repše]]
}}
'''Latvijas attīstībai''' ir {{dat|2013|12|15||bez}} dibināta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/nodibina-partiju-latvijas-attistibai/|title=Nodibina partiju Latvijas attīstībai|publisher=Attistibai.lv|accessdate={{dat|2014|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140819090728/http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/nodibina-partiju-latvijas-attistibai/|archivedate={{dat|2014|08|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Klasiskais liberālisms|klasiski liberāla]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Partijas “Latvijas attīstībai” manifests |publisher = Latvijas attīstībai |date = 2014. gada 29. novembrī |accessdate = 2015. gada 6. februārī |url = http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/partijas-latvijas-attistibai-manifests/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Partija ir dibināta pēc bijušā [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinats-16-41-foto-repsi-ievel-par-partijas-latvijas-attistibai-valdes-priekssedetaju-14036884|title=FOTO: Repši ievēl par partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētāju|date={{dat|2013|12|15||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012. gada martā tika dibināta biedrība &quot;Latvijas attīstībai&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/repse-jaunups-titavs-un-lidzsinejie-vienotibas-atbalstitaji-nodibina-jaunu-biedribu.d?id=42175090|title=Repše, Jaunups, Titavs un līdzšinējie 'Vienotības' atbalstītāji nodibina jaunu biedrību|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas 2013. gada decembrī pārtapa par diskusiju platformu &quot;[[Latvijas nākotnes forums]]&quot;. Partijas priekšsēdētājs no 2015. gada bija [[Juris Pūce]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/repsi-latvijas-attistibai-vadiba-nomaina-juris-puce-14078935|title=Repši Latvijas attīstībai vadībā nomaina Juris Pūce|date={{dat|2015|02|06||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; kurš reputācijas skandāla rezultātā darbību apturējis un šobrīd partijai ir trīs līdzpriekšsēdētāji. Partija ir iesaistījusies apvienībā [[PLI]] (agrāk—&quot;Attīstībai/Par!&quot;) kopā ar partijām &quot;[[Kustība Par!]]&quot; un &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;. Pēc iekļūšanas [[13. Saeima|13. Saeimā]] un darbošanās [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.

== Vēsture ==
Partija &quot;Latvijas attīstībai&quot; dibināta 2013. gada 15. decembrī kā labēji konservatīva partija, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Einars Repše]].

Partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; pirmās vēlēšanas bija [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā]]. Par partiju nobalsoja 9421 balsstiesīgais (2,12%).&lt;ref&gt;[http://ep2014.cvk.lv/Part-6-Strukt-1.html Eiropas Parlamenta 2014 vēlēšanu rezultāti. cvk].lv. Atjaunināts: 2015. gada 27. aprīlī.&lt;/ref&gt; 12. Saeimas vēlēšanās partija &quot;Latvijas attīstībai&quot; piedalījās ar 100 kandidātiem. Par partiju nobalsoja 8156 (0,89%) balsstiesīgo.

2014. gadā &quot;Latvijas attīstībai&quot; pievienojās [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]]i (ALDE).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=&quot;Latvijas attīstībai&quot; pievienojas Eiropas Liberāļu un demokrātu partijai|url=http://nra.lv/politika/119343-latvijas-attistibai-pievienojas-eiropas-liberalu-un-demokratu-partijai.htm|accessdate={{dat|2016|7|18||bez}}|agency=[[LETA]]|date={{dat|2014|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 29. novembrī par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Juris Pūce]]. Līdz ar jaunā valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu notika partijas ideoloģiskā virziena maiņa uz [[liberālisms|liberālismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-latvijas-attistibai-valdes-priekssedetaju-ievelets-juris-puce|title=Par “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Pūce|website=la.lv|access-date=2020-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada februārī partija paziņoja, ka gaidāmajās [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Reģionu apvienība un «Latvijas attīstībai» par varu Rīgā cīnīsies kopā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvieniba-un-latvijas-attistibai-par-varu-riga-cinisies-kopa.a221765/|accessdate={{dat|2017|2|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts LRA pārstāvis [[Mārtiņš Bondars]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Līcīte|first1=Madara|title=Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvienibas-un-latvijas-attistibai-rigas-mera-amata-kandidats-bus-bondars.a223992/|accessdate={{dat|2017|2|21||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada oktobrī partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; ietvaros piedalījās [[13. Saeimas vēlēšanas]]. Kopīgais saraksts ir ieguva 13 no 100 vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=13. Saeimas vēlēšanas|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-10-07|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate=2018-10-07}}&lt;/ref&gt;

2019. gada maijā partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; ietvaros piedalījās [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. No kopīgā saraksta par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu tika ievēlēts [[Ivars Ijabs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-10-07|date=}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 24. novembrī uz laiku līdz 2020. gada 23. novembrim par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts J. Pūce, valdē uz šo laika periodu tika ievēlēti trīs [[13. Saeima]]s deputāti — [[Artūrs Toms Plešs]], M. Bondars, [[Inese Ikstena]], trīs [[Rīgas dome]]s deputāti — [[Viesturs Zeps]], [[Andris Bačkurs]], [[Māris Mičerevskis]], Bauskas novada domes deputāte Kristīne Kazāka, kā arī [[Edgars Jaunups]], Viesturs Liepkalns, Jeļena Jesajana, [[Laila Spaliņa]], Ilze Grīnberga, Māra Ose-Kuišele un Sergejs Akuličs.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/parveleta-latvijas-attistibai-valde-partiju-turpinas-vadit-juris-puce.d?id=50608859 Pārvēlēta 'Latvijas attīstībai' valde, partiju turpinās vadīt Juris Pūce, DELFI, 2018. gada 24. novembris]&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] apvienība &quot;Attīstībai/Par!&quot; nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā. Pēc rezultātu paziņošanas &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvošais Ministru prezidenta amata kandidāts [[Artis Pabriks]], uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par aktīvās politikas pamešanu.

2022. gada 10. decembrī par līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti [[Artis Pabriks]], [[Ivars Ijābs]] un [[Juris Pūce]]. Savukārt, valdē tika ievēlēti Mārupes novada domes deputāts [[Aivars Osītis]], [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Artūrs Toms Plešs]], Cēsu novada domes deputāte [[Elīna Stapulone]], ekonomists [[Vjačeslavs Dombrovskis]], Gulbenes novada domes deputāts [[Normunds Mazūrs]], Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs [[Leons Līdums]], Rīgas domes deputāts [[Viesturs Zeps]] un partijas jauniešu nodaļas pārstāve [[Katrīna Ruzaiķe]].&lt;ref&gt;[https://attistibai.lv/2022/12/pabriks-ijabs-un-puce-ieveleti-par-partijas-latvijas-attistibai-lidzpriekssedetajiem/ Pabriks, Ijabs un Pūce ievēlēti par partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem, attistibai.lv, 2022. gada 10. decembris]&lt;/ref&gt;

2022. gada 12. decembrī [[Rīgas dome]]s frakcija [[Par!]]/[[Progresīvie]] nolēmusi pārtraukt sadarbību ar &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvošajiem trīs deputātiem, atsaucoties uz LA frakcijas vadītāja paziņojumu, ka frakcija atsakās turpināt darbu Rīgas domes koalīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-domes-parprogresivo-frakcija-pazino-par-sadarbibas-partrauksanu-ar-frakciju-latvijas-attistibai.a486681/|title=Rīgas domes «Par!/Progresīvo» frakcija paziņo par sadarbības pārtraukšanu ar frakciju «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt jau 13. decembrī &quot;Latvijas attīstībai&quot; Rīgas domes deputāti frakcijas sēdē nolēmuši, ka turpmāk neatbalstīs [[Rīgas mēri|Rīgas mēru]] [[Mārtiņš Staķis|Martiņu Staķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-attistibai-rigas-dome-vairs-neatbalstis-staki.a486867/|title=«Latvijas attīstībai» Rīgas domē vairs neatbalstīs Staķi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,89
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FFDE00}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,04
| {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,97
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|}

Par deputātiem 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta tika ievēlēti pieci &quot;Latvijas attīstībai&quot; pārstāvji: [[Juris Pūce]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Inese Ikstena]], [[Artūrs Toms Plešs]] un [[Dace Rukšāne]].

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,12
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#FFDE00}}
|
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 12,25
| {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#FFDE00}}
| Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]]
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 9,36
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FFDE00}}
| 
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,66
| {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#FFDE00}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#FFDE00}}
| &quot;[[Attīstībai/Par!]], [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]&quot; kopējā sarakstā
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 4,23
| {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FFDE00}}
| 
|}

Par deputātiem 2017. gada pašvaldību vēlēšanās no kopīgā saraksta Rīgas domē ievēlēti [[Juris Pūce]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Anete Jēkabsone-Žogota]], [[Andrejs Žagars]], [[Māris Mičerevskis]], [[Viesturs Zeps]], [[Ansis Ansbergs]], [[Iveta Ratinīka]].

Par deputātiem 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēti [[Anete Jēkabsone-Žogota]], [[Māris Mičerevskis]] (izstājies no partijas), [[Viesturs Zeps]], [[Iveta Ratinīka]].

==== Pārējās pašvaldības ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
|3190
|48,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|3260
|37,36%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Gulbenes novads COA.svg}} [[Gulbenes novads]]
|2180
|35,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|3966
|34,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|5025
|31,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|3459
|30,96%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Izaugsme (partija)|Izaugsmi]]
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.svg}} [[Olaines novads]]
|1666
|29,66%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|3828
|29,41%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|3424
|28,63%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Talsu novada attīstībai]]
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1009
|26,51%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
|692
|23,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|2125
|18,10%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Izaugsme (partija)|Izaugsmi]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1789
|17,59%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|13|hex=#FFDE00}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Bauskas novads COA.svg}} [[Bauskas novads]]
|1821
|14,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|876
|10,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|1601
|6,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|401
|5,75%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|518
|4,96%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Alūksne novads COA.svg}} [[Alūksnes novads]]
|261
|4,81%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#FFDE00}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]]
|416
|3,39%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#FFDE00}}}}
|
|}

== Iepriekšējie logo ==
{{Galerija
|width=180 | height=180
|perrow=4|lines=3
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:Latvijas attīstībai.png|&quot;Latvijas attīstībai&quot; sākotnējais logotips līdz 2016. gadam
|Attēls:Latvijas attistibai logo.png|Logotips no 2016. līdz 2019. gadam
|Attēls:Latvijas_attīstībai_logotips_2019.png|Logotips līdz 2021. gadam
|Attēls:LatvijasAttistibai.svg|Logotips no 2021. līdz 2024. gadam
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.attistibai.lv/}}
* [https://www.facebook.com/Attistibai Oficiālā Facebook lapa]
* [https://twitter.com/Attistibai Oficiālais tvitera konts]
* [http://www.youtube.com/channel/UCJHoFkJ4CRYihZtXGpYFhjQ Oficiālais Youtube konts]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]]</text>
      <sha1>6wctpab310g357vfajupnqqtmp5dckj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Cinkuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241562</id>
    <revision>
      <id>4499951</id>
      <parentid>4489964</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T14:28:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11853" sha1="at9a17h8objnspsrk29ugn0axqibsw3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ivars Cinkuss
|     vārds_orig = 
|         attēls = IvarsCinkuss.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1969
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = Latvijas
|        tautība = Latvietis
|   nodarbošanās = diriģents
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Lorija Cinkuss]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Ivars Cinkuss''' (dzimis 1969. gada 15. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[diriģents]].

Amatu apguvis [[Emīla Dārziņa mūzikas skola]]s kora klasē pie Kriša Deķa un Jura Kokara (absolvējis 1987. gadā), [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] profesora [[Edgars Račevskis|Edgara Račevska]] diriģēšanas klasē (absolvējis 1992. gadā, prof. bakalaura grāds kordiriģēšanā), kā arī Vestminsteras kora koledžā (''Westminster Choir College''), [[Prinstona|Prinstonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — muzikoloģijas, mūzikas vēstures un diriģēšanas studijas profesora Džozefa Flammerfelta (''Joseph Flummerfelt'') klasē (absolvējis 1995. gadā, maģistra grāds mūzikā).

== Diriģenta darbība ==
Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes [[Gaudeamus (koris)|vīru kora &quot;Gaudeamus&quot;]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.gaudeamus.lv/language.html |title=RTU vīru koris - GAUDEAMUS - RTU male chorus |publisher=Gaudeamus.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150708105221/http://www.gaudeamus.lv/language.html |archivedate=2015-07-08 }}&lt;/ref&gt; (no 1996. gada) un SIA &quot;Latvija Statoil&quot; jauktā kora &quot;Cantus Fortis&quot; (no 2007. gada) mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents no 2003. gada, Ventspils pilsētas un rajona koru un Rīgas vīru koru virsdiriģents.
No 2002. līdz 2013. gadam bijis Collegium Vocale Ventspils /kamerkoris Ventspils/ mākslinieciskais vadītājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamerkorisventspils.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140103122054/http://kamerkorisventspils.lv/# |archivedate={{dat|2014|01|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; iestudējot un atskaņojot vairāk kā 35 dažādas programmas, sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]], baroka orķestri &quot;Collegium Musicum Rīga&quot; u.c.

Viesdiriģenta statusā strādājis arī ar [[Latvija (koris)|Valsts Akadēmisko kori &quot;Latvija&quot;]], Liepājas simfonisko orķestri,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://lso.lv/dirigenti |title=Liepājas Simfoniskais orķestris - DIRIĢENTI |publisher=Lso.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150913071936/http://lso.lv/dirigenti |archivedate=2015-09-13 }}&lt;/ref&gt; &quot;Collegium Musicum Rīga&quot;, kamerorķestri &quot;Rīgas kamermūziķi&quot; un Latvijas filharmonijas kamerorķestri.

No 1996. līdz 1998. vadījis [[Rīgas Doma zēnu koris|Rīgas Doma zēnu kori]].
Strādājot par [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] mākslinieku no 1998. līdz 2004. gadam, Ivara vadībā izveidotas un ierakstītas vairākas senās mūzikas programmas, ar kurām papildināti radio fondi.

Tandēmā ar Airu Birziņu Ivars Cinkuss bijis [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku]] Atklāšanas koncerta &quot;Teiksma par latvieti&quot; un [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku]] Noslēguma koncerta &quot;Līgo&quot; mākslinieciskais vadītājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.ltv.lv/lv/raksts/08.07.2013-dziesmusvetku-nosleguma-koncerts.id16293/ |title=Video / LTV.LV / Raksts - Dziesmusvētku noslēguma koncerts |publisher=Ltv.lv |date=2015-10-30 |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2013-10-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131013132022/http://www.ltv.lv/lv/raksts/08.07.2013-dziesmusvetku-nosleguma-koncerts.id16293 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=73kCfBA8V4E |title=Iepazīsti Dziesmu svētkus: svētku repertuāra veidošanās |publisher=YouTube |date=2011-12-23 |accessdate=2015-11-03}}&lt;/ref&gt;

Starp pēdējo gadu nozīmīgākajām diriģenta interpretācijām minamas:
* [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Georga Fridriha Hendeļa]] &quot;Mesija&quot;
* [[Maija Einfelde|Maijas Einfeldes]] &quot;Un Dievs nožāvēs visas asaras…&quot; pirmatskaņojums&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/03/17/?p=5 |title=Laikraksts &quot;Kurzemes Vārds&quot; 2005. gada 17. marts |publisher=Kurzemes-Vards.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2016-03-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307022414/http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/03/17/?p=5 }}&lt;/ref&gt;
* [[Uģis Prauliņš|Uģa Prauliņa]] &quot;Venus et Amor&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/gaudeamus-jubilejas-sezonas-nosleguma-uga-praulina-pirmatskanojums.d?id=11271657 |title=‘Gaudeamus’ jubilejas sezonas noslēgumā – Uģa Prauliņa pirmatskaņojums - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}&lt;/ref&gt; un &quot;Opera Ficta&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/386777-notiks_uga_praulina_opera_ficta_pirmatskanojums |title=Uģa Prauliņa &quot;Opera Ficta&quot; pirmatskaņojums &amp;#124; Mūzika &amp;#124; TVNET |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pirmatskaņojums
* [[Henrijs Pērsels|Henrija Persela]] opera &quot;Didona un Enejs&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/mila-nav-stipraka-12494153 |title=Mīla nav stiprāka |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}&lt;/ref&gt;
* [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] &quot;Rekviēms&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ventspili-skanes-mocarta-rekviems.d?id=12013291 |title=Ventspilī skanēs Mocarta ‘Rekviēms’ - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}&lt;/ref&gt; un Lielā mesa do minorā (KV 427)
* [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] Mesa si minorā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110701040046/http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/ |archivedate={{dat|2011|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Magnifikāts&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jurasvarti.lv/ru/node/202 |title=Koncerts Ventspils Nikolaja ev.lut. baznīcā &amp;#124; Jūras vārti |publisher=Jurasvarti.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133225/http://www.jurasvarti.lv/ru/node/202 |archivedate=2016-03-04 }}&lt;/ref&gt;
* Nika Gothema [[:en:Nic Gotham]] cikla &quot;Sapņu pīpe&quot; pirmatskaņojums
* [[Arvo Perts|Arvo Pērta]] &quot;Jāņa pasija&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ventspili-skanes-arvo-perta-jana-pasija.d?id=17383130 |title=Ventspilī skanēs Arvo Pērta 'Jāņa Pasija' - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}&lt;/ref&gt;

== Teatrālā darbība ==

Laika gaitā Ivars attīstījis teatrālās dotības, iesaistoties vairāk kā 10 dažādos muzikāli un dramatiski teatrālos projektos, piemēram, Baņutas Rubesas &quot;Glābšanās no Trojas&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.theatre.lv/index.php?parent=129 |title=Latvijas Jaunā Teātra Institūts |publisher=Theatre.lv |date= |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kura tika izrādīta Liepājas Karostas pludmalē, kameroperā &quot;Pilots&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=«Apollo» |url=http://www.apollo.lv/zinas/nika-gothama-kameropera-pilots/349898 |title=Nika Gothama kameropera «Pilots» &amp;#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date=2015-10-30 |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]], Viestura Kairiša iestudētajos &quot;Mērnieku laikos&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] u.c., strādājot pie dažādiem režisoriem, piemēram., [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]], [[Mihails Gruzdovs|Mihaila Gruzdova]], Daces Micānes Zālītes, Ketijas Boidas (Skotija) u.c.

== Vokālista darbība ==

Ivara Cinkusa profesionālā dzīve cieši saistīta arī ar vokālista darbību, izpildot žanriski un laikmetīgi daudzveidīgas baritona solo partijas. No 2008. gada Ivars darbojas arī folkloras un etnomūzikas žanrā, esot apvienības &quot;Trio Šmite Kārkle Cinkuss&quot; sastāvā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.trioskc.lv/ |title=Trio Skc |publisher=Trioskc.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206214231/http://www.trioskc.lv/ |archivedate=2016-02-06 }}&lt;/ref&gt;

== Pedagoģiskā darbība ==

I. Cinkuss strādā arī kā vokālais pedagogs, no 1995.-1998. gadam vadot Vokālo nodaļu Rīgas Doma kora skolā, strādājot Ventspils mūzikas skolā, kā arī privāti darbojoties ar audzēkņiem.
Ivars ir bieži aicināts lektors meistarklasēs un semināros Latvijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gribudziedat.lv/?news=2008%2F07%2F12%2FV_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808193629/http://www.gribudziedat.lv/?news=2008%2F07%2F12%2FV_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4085 |title=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;: Diriģenti pulcējas Melburnā |publisher=Laikraksts.com |date= |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2017-08-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170808195437/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4085 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.al54kd.com/KDSarikojums.php?KursSarikojums=35 |title=Kultūras dienas |publisher=Al54kd.com |date= |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305174628/http://www.al54kd.com/KDSarikojums.php?KursSarikojums=35 }}&lt;/ref&gt; u.c., uzstājoties un runājot par latviešu koru kultūras vēsturi un attīstību, vokālo fonētiku, kora literatūras un stilistikas jautājumiem.

== Apbalvojumi ==

Par spilgtu un radošu devumu Latvijas kora mākslā — [[Henrijs Pērsels|Henrija Persela]] operas &quot;Didona un Enejs&quot; iestudējumu Venstpilī un vīru koru kustības popularizēšanu — Ivars Cinkuss 2006. gadā ir apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas&lt;ref&gt;http://www.km.gov.lv/lv/doc/ministrija/parskats/parskats2005.pdf‎{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un Rīgas domes Gada balvām.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130824051452/http://www.gaudeamus.lv/language.html RTU vīru koris Gaudeamus]
* [https://web.archive.org/web/20160304222239/http://www.trioskc.lv/startslv.html Trio Šmite.Kārkle.Cinkuss]
* [https://web.archive.org/web/20140103122054/http://kamerkorisventspils.lv/ Collegium Vocal Ventspils]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Cinkuss, Ivars}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu diriģenti]]</text>
      <sha1>at9a17h8objnspsrk29ugn0axqibsw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizkraukles novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246384</id>
    <revision>
      <id>4499980</id>
      <parentid>4482599</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:23:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4499980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15853" sha1="14ttsjhwmaf4vzwixt1idnlrg9hqgvw" xml:space="preserve">[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|thumb|150px|[[Aizkraukles novada ģerbonis]]]]
Aizkraukles novads sastāv no [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Bebru pagasts|Bebru]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Iršu pagasts|Iršu]], [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Neretas pagasts|Neretas]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes]], [[Seces pagasts|Seces]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]], [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]], [[Staburaga pagasts|Staburaga]], [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] un [[Zalves pagasts|Zalves]] pagastiem un [[Aizkraukle]]s, [[Jaunjelgava]]s, [[Koknese]]s un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/apvienibu-un-pagastu-parvaldes-un-pakalpojumu-centri|title=Apvienību un pagastu pārvaldes un pakalpojumu centri {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2025-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aizkraukles-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] datiem Aizkraukles novada teritorijā atrodas 151 ciems (146 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Aiviekstes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Aizkraukles pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Bebru pagastā''' atrodas 9 ciemi.
* '''Daudzeses pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Iršu pagastā''' atrodas 1 ciems.
* '''Jaunjelgavas pagastā''' nav neviena ciema.
* '''Klintaines pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Kokneses pagastā''' atrodas 19 ciemi.
* '''Mazzalves pagastā''' atrodas 6 ciemi.
* '''Neretas pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 4 ciemi.
* '''Seces pagastā''' atrodas 18 ciemi.
* '''Sērenes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Skrīveru pagastā''' atrodas 7 ciemi.
* '''Staburaga pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Sunākstes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Vietalvas pagastā''' atrodas 15 ciemi.
* '''Zalves pagastā''' atrodas 11 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Aiviekstes pagasts==
Aiviekstes pagasta centrs atrodas '''[[Kriškalni|Kriškalno]]s''' ciemā. Aiviekstes pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[vidējciems]], 13 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Ciems
!Ciema tips
!Iedzīvotāju skaits (gads)
|-
|[[Āpēni]]
|mazciems
|
|-
|[[Dankeri (Aiviekstes pagasts)|Dankeri]]
|mazciems
|
|-
|[[Draudavas (Aiviekstes pagasts)|Draudavas]]
|mazciems
|
|-
|[[Ezerkrasti]]
|mazciems
|
|-
|[[Īvāni (Aiviekstes pagasts)|Īvāni]]
|mazciems
|23 (2021)
|-
|[[Juči]]
|mazciems
|
|-
|'''[[Kriškalni]]'''
|vidējciems
|154 (2021)
|-
|[[Krievciems (Aiviekstes pagasts)|Krievciems]]
|skrajciems
|12 (2021)
|-
|[[Ķūģi (Aiviekstes pagasts)|Ķūģi]]
|mazciems
|67 (2021)
|-
|[[Lāči (Aiviekstes pagasts)|Lāči]]
|mazciems
|
|-
|[[Maiļupsala]]
|mazciems
|43 (2021)
|-
|[[Mālkalni (Aiviekstes pagasts)|Mālkalni]]
|skrajciems
|
|-
|[[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]]
|aprūpes ciems
|
|-
|[[Ozolsala (Aiviekstes pagasts)|Ozolsala]]
|skrajciems
|
|-
|[[Sirmauši]]
|skrajciems
|
|-
|[[Skujaiņi]]
|skrajciems
|
|-
|[[Trakšēni]]
|skrajciems
|
|-
|[[Vesetnieki]]
|skrajciems
|
|}

==Aizkraukles pagasts==
Aizkraukles pagasta centrs atrodas '''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]s''' ciemā. Aizkraukles pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 2 [[Vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
|'''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]'''||vidējciems||338 (2026)|| pagasta centrs
|-
|[[Aizkraukles muiža]]||mazciems||55 (2015)||
|-
|[[Aizkraukles stacija]]||vidējciems||7 (2021)||
|-
|[[Aizpuri]]||mazciems||76 (2015)||
|-
|[[Papardes (Aizkraukles pagasts)|Papardes]]||mazciems||32 (2015)||
|}

== Bebru pagasts ==
Bebru pagasta centrs atrodas '''[[Vecbebri|Vecbebros]]'''. Bebru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 3 skrajciemi.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Blankas (Bebru pagasts)|Blankas]]||skrajciems||77 (2015)|| 
|-
| [[Brencēni]]||mazciems||31 (2015)||  
|-
| [[Gaidupes]]||mazciems||22 (2015)||  
|-
| [[Jaunbebri]]||skrajciems||63 (2015)||  
|-
| [[Ozoli (Bebru pagasts)|Ozoli]]||mazciems||56 (2015)||  
|-
| [[Tupiešēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|-
| '''[[Vecbebri]]'''||lielciems||489 (2026)||pagasta centrs  
|-
| [[Vēži (Bebru pagasts)|Vēži]]||skrajciems||16 (2015)||  
|-
| [[Zutēni (Bebru pagasts)|Zutēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|}

==Daudzeses pagasts==
Daudzeses pagasta centrs atrodas '''[[Daudzeva|Daudzevā]]'''. Daudzeses pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Daudzese]]||vidējciems||47 (2026)|| 
|-
| '''[[Daudzeva]]'''||lielciems||566 (2026)||pagasta centrs
|-
| [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]||mazciems||13 (2008)||
|}

== Iršu pagasts ==
Iršu pagasta centrs atrodas '''[[Irši (ciems)|Iršos]]'''. Iršu pagastā atrodas 1 ciems — [[vidējciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Irši (ciems)|Irši]]'''||vidējciems||288 (2026)||pagasta centrs
|}

== Jaunjelgavas pagasts ==
Jaunjelgavas pagastā nav neviena ciema. Pagasta centrs ir ārpus tā teritorijas esošā [[Jaunjelgava|Jaunjelgavas]] pilsēta.

== Klintaines pagasts ==
Klintaines pagasta centrs atrodas '''[[Stukmaņi|Stukmaņu]]''' ciemā. Klintaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alkšņi (Klintaines pagasts)|Alkšņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Avotiņi (Klintaines pagasts)|Avotiņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Čulkstēni]]||mazciems||5 (2003)||
|-
| [[Dīķīši]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Ilgciems]]||mazciems||6 (2003)||
|-
| [[Klintaine]]||mazciems||30 (2009)||
|-
| [[Lauciņi (Klintaines pagasts)|Lauciņi]]||mazciems||4 (2009)||
|-
| [[Mūrnieki (Klintaines pagasts)|Mūrnieki]]||mazciems||35 (2009)||
|-
| [[Peļņi (Klintaines pagasts)|Peļņi]]||mazciems||6 (2021)||
|-
| [[Rīteri]]||mazciems||73 (2026)||
|-
| [[Salas (Klintaines pagasts)|Salas]]||mazciems||5 (2009)||
|-
| [[Skaistlejas]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| [[Stēģi]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| '''[[Stukmaņi]]'''||vidējciems||139 (2026)|| pagasta centrs
|-
| [[Sturti]]||mazciems||6 (2015)||
|-
| [[Zemlejas]]||mazciems||3 (2003)||
|}

== Kokneses pagasts ==
Kokneses pagasta centrs atrodas '''[[Koknese]]s''' pilsētā. Kokneses pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Atradze]]||mazciems||26 (2015)||
|-
| [[Auliciems]]||mazciems||60 (2015)|| 
|-
| [[Austrumi (Kokneses pagasts)|Austrumi]]||mazciems||66 (2016)|| 
|-
| [[Bilstiņi]]||mazciems||39 (2016)|| 
|-
| [[Birznieki (Kokneses pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||9 (2015)|| 
|-
| [[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]]||vidējciems||155 (2026)|| 
|-
| [[Kalnakrogs (Kokneses pagasts)|Kalnakrogs]]||mazciems||47 (2015)|| 
|-
| [[Kaplava (Kokneses pagasts)|Kaplava]]||mazciems||63 (2015)|| 
|-
| [[Ķevieši]]||skrajciems|| ||
|-
| [[Lipši]]||mazciems||58 (2015)||  
|-
| [[Rasas (Kokneses pagasts)|Rasas]]||skrajciems||||
|-
| [[Ratnicēni]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|-
| [[Reiņi (Kokneses pagasts)|Reiņi]]||mazciems||75 (2015)|| 
|-
| [[Spriņģi (Kokneses pagasts)|Spriņģi]]||mazciems||68 (2015)||
|-
| [[Upeslīči (Kokneses pagasts)|Upeslīči]]||mazciems||25 (2016)|| 
|-
| [[Urgas (Kokneses pagasts)|Urgas]]||mazciems||25 (2015)|| 
|-
| [[Ūsiņi (Kokneses pagasts)|Ūsiņi]]||mazciems||44 (2015)|| 
|-
| [[Viskāļi]]||skrajciems||5 (2015)|| 
|-
| [[Žagatas (Kokneses pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|}

== Mazzalves pagasts ==
Mazzalves pagasta centrs atrodas '''[[Ērberģe|Ērberģē]]'''. Mazzalves pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Ērberģe]]'''||vidējciems||308 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Lielmēmele]]||mazciems|| 1 (2015)||
|-
| [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]]||mazciems||41 (2007)|| 
|-
| [[Ķikas]]||mazciems|||| 
|-
| [[Mežrozes]]||mazciems||||
|-
| [[Sudrabkalni]]||skrajciems||20 (2008)||
|}

== Neretas pagasts ==
Neretas pagasta centrs atrodas '''[[Nereta|Neretā]]'''. Neretas pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Nereta]]'''||lielciems||947 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Neretaslauki]]||mazciems||57 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Svajāni]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|}

== Pilskalnes pagasts ==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Gricgale]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Pilkalne]]||mazciems||16 (2008)||
|-
| '''[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]]'''||vidējciems||135 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Viņaukas]]||skrajciems||15 (2008)||
|}

== Seces pagasts ==
Seces pagasta centrs atrodas '''[[Sece|Secē]]'''. Seces pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 17 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Andzēni]]||mazciems|| ||
|-
| [[Aprāni]]||mazciems ||3 (2008)||
|-
| [[Baloži (Seces pagasts)|Baloži]]||mazciems||2 (2008)|| 
|-
| [[Biķernieki (Seces pagasts)|Biķernieki]]||mazciems||1 (2016)|| 
|-
| [[Bitāni]]||mazciems||4 (2025)|| 
|-
| [[Dalbes]]||mazciems||15 (2008)|| 
|-
| [[Jauči]]||mazciems||1 (2008)|| 
|-
| [[Kaļandri]]||mazciems||2 (2021)|| 
|-
| [[Kampāni (Seces pagasts)|Kampāni]]||mazciems||6 (2008)|| 
|-
| [[Kauļi (Seces pagasts)|Kauļi]]||mazciems|| || 
|-
| [[Ķebļi]]||mazciems||&lt;10 (2015)|| 
|-
| [[Pinkas (Seces pagasts)|Pinkas]]||mazciems||25 (2008)|| 
|-
| [[Pučiņas]]||mazciems||2 (2016)|| 
|-
| [[Purviņi (Seces pagasts)|Purviņi]]||mazciems||36 (2025)|| 
|-
| '''[[Sece]]'''||vidējciems||326 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Škutāni (Seces pagasts)|Škutāni]]||mazciems||1 (2015)|| 
|-
| [[Zemgaļi (Seces pagasts)|Zemgaļi]]||mazciems||1 (2025)|| 
|-
| [[Ziedāni]]||mazciems||1 (2025)|| 
|}

== Sērenes pagasts ==
Sērenes pagasta centrs atrodas '''[[Sērene|Sērenē]]'''. Sērenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Dīķi]]||mazciems||49 (2025)||
|-
| [[Mellēni]]||mazciems||41 (2025)||
|-
| [[Lielziedi]]||vasarnīcu ciems||105 (2025) ||
|-
| '''[[Sērene]]'''||vidējciems||256 (2025)||pagasta centrs 
|-
| [[Talsiņi]]||mazciems||15 (2025)||
|}

== Skrīveru pagasts ==
Skrīveru pagasta centrs atrodas '''[[Skrīveri|Skrīveros]]'''. Skrīveru pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1  [[vidējciems]] un 5 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads)|| Piezīmes 
|-
|[[Klidziņa]]||mazciems||89 (2025)||
|-
|[[Līči (Skrīveru pagasts)|Līči]]||mazciems||75 (2020)||
|-
|[[Salapi]]||mazciems|| ||
|-
|'''[[Skrīveri]]'''||lielciems||2354 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Viesturi (Skrīveru pagasts)|Viesturi]]||mazciems|| ||
|-
|[[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]||vidējciems||365 (2025)||
|-
|[[Ziedugravas (ciems)|Ziedugravas]]||mazciems||21 (2020)||
|}

==Staburaga pagasts==
Staburaga pagasta centrs atrodas '''[[Staburags (ciems)|Staburagā]]'''. Staburaga pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Muktiņi (Staburaga pagasts)|Muktiņi]]||mazciems||10 (2015) ||
|-
| [[Robežkrogs]]||mazciems||18 (2009)|| 
|-
| '''[[Staburags (ciems)|Staburags]]'''||vidējciems||103 (2025)||pagasta centrs 
|}

==Sunākstes pagasts==
Sunākstes pagasta centrs atrodas '''[[Sunākste|Sunākstē]]'''. Sunākstes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Lielsunākste]]||skrajciems||24 (2014)||
|-
| [[Mazsunākste]]||skrajciems||14 (2014)|| 
|-
| [[Pikslauki]]||mazciems||10 (2014)|| 
|-
| '''[[Sunākste]]'''||vidējciems||145 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Zilkalne]]||mazciems||25 (2015)|| 
|}

== Vietalvas pagasts ==
Vietalvas pagasta centrs atrodas '''[[Vietalva]]s''' ciemā. Vietalvas pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alunēni]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Apaļi (Vietalvas pagasts)|Apaļi]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Aparēni]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Benckalni]]||mazciems||14 (2008)||
|-
| [[Bites (Vietalvas pagasts)|Bites]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Jaunāmuiža (Vietalvas pagasts)|Jaunāmuiža]]||skrajciems||13 (2008)||
|-
| [[Kaivēni]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Odziena]]||vidējciems||44 (2025)||
|-
| [[Rušēni]]||mazciems||2 (2016)||
|-
| [[Siljāņi (Vietalvas pagasts)|Siljāņi]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Vecskolas]]||mazciems||14 (2008)|| 
|-
|[[Vērsēni]]||mazciems||||
|-
| '''[[Vietalva]]'''||vidējciems||141 (2025)|| pagasta centrs
|-
| [[Zaprauskas]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Zobēni]]||skrajciems||11 (2008)||
|}

== Zalves pagasts ==
Zalves pagasta centrs atrodas '''[[Zalve|Zalvē]]'''. Zalves pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Cīruļkalns]]||mazciems||10 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Kalnamuiža (Zalves pagasts)|Kalnamuiža]]||mazciems||15 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Mazzalve]]||skrajciems|| || 
|-
| [[Pētermuiža (Zalves pagasts)|Pētermuiža]]||mazciems||11 (2000)|| 
|-
| [[Salas (Zalves pagasts)|Salas]]||skrajciems||10 (2000)|| 
|-
| [[Sierotava]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Smaltāni]]||mazciems||13 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Sproģi (Zalves pagasts)|Sproģi]]||vidējciems||126 (2025)|| 
|-
| [[Suseja (ciems)|Suseja]]||skrajciems||12 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Vērtūži]]||mazciems||31 (2008)|| 
|-
| '''[[Zalve]]'''||vidējciems||123 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi|Aizkraukles_novada_pilsētas_un_ciemi]]
[[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Aizkraukles novads]]</text>
      <sha1>14ttsjhwmaf4vzwixt1idnlrg9hqgvw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499983</id>
      <parentid>4499980</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4499983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15959" sha1="icx3dt9qlhqj2kvaxq7t94bon5cgwqy" xml:space="preserve">[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|thumb|150px|[[Aizkraukles novada ģerbonis]]]]
Aizkraukles novads sastāv no [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Bebru pagasts|Bebru]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Iršu pagasts|Iršu]], [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Neretas pagasts|Neretas]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes]], [[Seces pagasts|Seces]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]], [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]], [[Staburaga pagasts|Staburaga]], [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] un [[Zalves pagasts|Zalves]] pagastiem un [[Aizkraukle]]s, [[Jaunjelgava]]s, [[Koknese]]s un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/apvienibu-un-pagastu-parvaldes-un-pakalpojumu-centri|title=Apvienību un pagastu pārvaldes un pakalpojumu centri {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2025-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aizkraukles-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] datiem Aizkraukles novada teritorijā atrodas 151 ciems (146 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Aiviekstes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Aizkraukles pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Bebru pagastā''' atrodas 9 ciemi.
* '''Daudzeses pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Iršu pagastā''' atrodas 1 ciems.
* '''Jaunjelgavas pagastā''' nav neviena ciema.
* '''Klintaines pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Kokneses pagastā''' atrodas 19 ciemi.
* '''Mazzalves pagastā''' atrodas 6 ciemi.
* '''Neretas pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 4 ciemi.
* '''Seces pagastā''' atrodas 18 ciemi.
* '''Sērenes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Skrīveru pagastā''' atrodas 7 ciemi.
* '''Staburaga pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Sunākstes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Vietalvas pagastā''' atrodas 15 ciemi.
* '''Zalves pagastā''' atrodas 11 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Aiviekstes pagasts==
Aiviekstes pagasta centrs atrodas '''[[Kriškalni|Kriškalno]]s''' ciemā. Aiviekstes pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[vidējciems]], 13 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Ciems
!Ciema tips
!Iedzīvotāju skaits (gads)
|-
|[[Āpēni]]
|mazciems
|15 (2009)
|-
|[[Dankeri (Aiviekstes pagasts)|Dankeri]]
|mazciems
|30 (2009)
|-
|[[Draudavas (Aiviekstes pagasts)|Draudavas]]
|mazciems
|2 (2016)
|-
|[[Ezerkrasti]]
|mazciems
|
|-
|[[Īvāni (Aiviekstes pagasts)|Īvāni]]
|mazciems
|27 (2021)
|-
|[[Juči]]
|mazciems
|15 (2009)
|-
|'''[[Kriškalni]]'''
|vidējciems
|151 (2021)
|-
|[[Krievciems (Aiviekstes pagasts)|Krievciems]]
|skrajciems
|12 (2021)
|-
|[[Ķūģi (Aiviekstes pagasts)|Ķūģi]]
|mazciems
|70 (2021)
|-
|[[Lāči (Aiviekstes pagasts)|Lāči]]
|mazciems
|40 (2009)
|-
|[[Maiļupsala]]
|mazciems
|42 (2021)
|-
|[[Mālkalni (Aiviekstes pagasts)|Mālkalni]]
|skrajciems
|14 (2009)
|-
|[[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]]
|aprūpes ciems
|8 (2009)
|-
|[[Ozolsala (Aiviekstes pagasts)|Ozolsala]]
|skrajciems
|12 (2009)
|-
|[[Sirmauši]]
|skrajciems
|20 (2009)
|-
|[[Skujaiņi]]
|skrajciems
|22 (2009)
|-
|[[Trakšēni]]
|skrajciems
|12 (2009)
|-
|[[Vesetnieki]]
|skrajciems
|16 (2009)
|}

==Aizkraukles pagasts==
Aizkraukles pagasta centrs atrodas '''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]s''' ciemā. Aizkraukles pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 2 [[Vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
|'''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]'''||vidējciems||338 (2026)|| pagasta centrs
|-
|[[Aizkraukles muiža]]||mazciems||55 (2015)||
|-
|[[Aizkraukles stacija]]||vidējciems||7 (2021)||
|-
|[[Aizpuri]]||mazciems||76 (2015)||
|-
|[[Papardes (Aizkraukles pagasts)|Papardes]]||mazciems||32 (2015)||
|}

== Bebru pagasts ==
Bebru pagasta centrs atrodas '''[[Vecbebri|Vecbebros]]'''. Bebru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 3 skrajciemi.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Blankas (Bebru pagasts)|Blankas]]||skrajciems||77 (2015)|| 
|-
| [[Brencēni]]||mazciems||31 (2015)||  
|-
| [[Gaidupes]]||mazciems||22 (2015)||  
|-
| [[Jaunbebri]]||skrajciems||63 (2015)||  
|-
| [[Ozoli (Bebru pagasts)|Ozoli]]||mazciems||56 (2015)||  
|-
| [[Tupiešēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|-
| '''[[Vecbebri]]'''||lielciems||489 (2026)||pagasta centrs  
|-
| [[Vēži (Bebru pagasts)|Vēži]]||skrajciems||16 (2015)||  
|-
| [[Zutēni (Bebru pagasts)|Zutēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|}

==Daudzeses pagasts==
Daudzeses pagasta centrs atrodas '''[[Daudzeva|Daudzevā]]'''. Daudzeses pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Daudzese]]||vidējciems||47 (2026)|| 
|-
| '''[[Daudzeva]]'''||lielciems||566 (2026)||pagasta centrs
|-
| [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]||mazciems||13 (2008)||
|}

== Iršu pagasts ==
Iršu pagasta centrs atrodas '''[[Irši (ciems)|Iršos]]'''. Iršu pagastā atrodas 1 ciems — [[vidējciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Irši (ciems)|Irši]]'''||vidējciems||288 (2026)||pagasta centrs
|}

== Jaunjelgavas pagasts ==
Jaunjelgavas pagastā nav neviena ciema. Pagasta centrs ir ārpus tā teritorijas esošā [[Jaunjelgava|Jaunjelgavas]] pilsēta.

== Klintaines pagasts ==
Klintaines pagasta centrs atrodas '''[[Stukmaņi|Stukmaņu]]''' ciemā. Klintaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alkšņi (Klintaines pagasts)|Alkšņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Avotiņi (Klintaines pagasts)|Avotiņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Čulkstēni]]||mazciems||5 (2003)||
|-
| [[Dīķīši]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Ilgciems]]||mazciems||6 (2003)||
|-
| [[Klintaine]]||mazciems||30 (2009)||
|-
| [[Lauciņi (Klintaines pagasts)|Lauciņi]]||mazciems||4 (2009)||
|-
| [[Mūrnieki (Klintaines pagasts)|Mūrnieki]]||mazciems||35 (2009)||
|-
| [[Peļņi (Klintaines pagasts)|Peļņi]]||mazciems||6 (2021)||
|-
| [[Rīteri]]||mazciems||73 (2026)||
|-
| [[Salas (Klintaines pagasts)|Salas]]||mazciems||5 (2009)||
|-
| [[Skaistlejas]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| [[Stēģi]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| '''[[Stukmaņi]]'''||vidējciems||139 (2026)|| pagasta centrs
|-
| [[Sturti]]||mazciems||6 (2015)||
|-
| [[Zemlejas]]||mazciems||3 (2003)||
|}

== Kokneses pagasts ==
Kokneses pagasta centrs atrodas '''[[Koknese]]s''' pilsētā. Kokneses pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Atradze]]||mazciems||26 (2015)||
|-
| [[Auliciems]]||mazciems||60 (2015)|| 
|-
| [[Austrumi (Kokneses pagasts)|Austrumi]]||mazciems||66 (2016)|| 
|-
| [[Bilstiņi]]||mazciems||39 (2016)|| 
|-
| [[Birznieki (Kokneses pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||9 (2015)|| 
|-
| [[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]]||vidējciems||155 (2026)|| 
|-
| [[Kalnakrogs (Kokneses pagasts)|Kalnakrogs]]||mazciems||47 (2015)|| 
|-
| [[Kaplava (Kokneses pagasts)|Kaplava]]||mazciems||63 (2015)|| 
|-
| [[Ķevieši]]||skrajciems|| ||
|-
| [[Lipši]]||mazciems||58 (2015)||  
|-
| [[Rasas (Kokneses pagasts)|Rasas]]||skrajciems||||
|-
| [[Ratnicēni]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|-
| [[Reiņi (Kokneses pagasts)|Reiņi]]||mazciems||75 (2015)|| 
|-
| [[Spriņģi (Kokneses pagasts)|Spriņģi]]||mazciems||68 (2015)||
|-
| [[Upeslīči (Kokneses pagasts)|Upeslīči]]||mazciems||25 (2016)|| 
|-
| [[Urgas (Kokneses pagasts)|Urgas]]||mazciems||25 (2015)|| 
|-
| [[Ūsiņi (Kokneses pagasts)|Ūsiņi]]||mazciems||44 (2015)|| 
|-
| [[Viskāļi]]||skrajciems||5 (2015)|| 
|-
| [[Žagatas (Kokneses pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|}

== Mazzalves pagasts ==
Mazzalves pagasta centrs atrodas '''[[Ērberģe|Ērberģē]]'''. Mazzalves pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Ērberģe]]'''||vidējciems||308 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Lielmēmele]]||mazciems|| 1 (2015)||
|-
| [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]]||mazciems||41 (2007)|| 
|-
| [[Ķikas]]||mazciems|||| 
|-
| [[Mežrozes]]||mazciems||||
|-
| [[Sudrabkalni]]||skrajciems||20 (2008)||
|}

== Neretas pagasts ==
Neretas pagasta centrs atrodas '''[[Nereta|Neretā]]'''. Neretas pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Nereta]]'''||lielciems||947 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Neretaslauki]]||mazciems||57 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Svajāni]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|}

== Pilskalnes pagasts ==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Gricgale]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Pilkalne]]||mazciems||16 (2008)||
|-
| '''[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]]'''||vidējciems||135 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Viņaukas]]||skrajciems||15 (2008)||
|}

== Seces pagasts ==
Seces pagasta centrs atrodas '''[[Sece|Secē]]'''. Seces pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 17 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Andzēni]]||mazciems|| ||
|-
| [[Aprāni]]||mazciems ||3 (2008)||
|-
| [[Baloži (Seces pagasts)|Baloži]]||mazciems||2 (2008)|| 
|-
| [[Biķernieki (Seces pagasts)|Biķernieki]]||mazciems||1 (2016)|| 
|-
| [[Bitāni]]||mazciems||4 (2025)|| 
|-
| [[Dalbes]]||mazciems||15 (2008)|| 
|-
| [[Jauči]]||mazciems||1 (2008)|| 
|-
| [[Kaļandri]]||mazciems||2 (2021)|| 
|-
| [[Kampāni (Seces pagasts)|Kampāni]]||mazciems||6 (2008)|| 
|-
| [[Kauļi (Seces pagasts)|Kauļi]]||mazciems|| || 
|-
| [[Ķebļi]]||mazciems||&lt;10 (2015)|| 
|-
| [[Pinkas (Seces pagasts)|Pinkas]]||mazciems||25 (2008)|| 
|-
| [[Pučiņas]]||mazciems||2 (2016)|| 
|-
| [[Purviņi (Seces pagasts)|Purviņi]]||mazciems||36 (2025)|| 
|-
| '''[[Sece]]'''||vidējciems||326 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Škutāni (Seces pagasts)|Škutāni]]||mazciems||1 (2015)|| 
|-
| [[Zemgaļi (Seces pagasts)|Zemgaļi]]||mazciems||1 (2025)|| 
|-
| [[Ziedāni]]||mazciems||1 (2025)|| 
|}

== Sērenes pagasts ==
Sērenes pagasta centrs atrodas '''[[Sērene|Sērenē]]'''. Sērenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Dīķi]]||mazciems||49 (2025)||
|-
| [[Mellēni]]||mazciems||41 (2025)||
|-
| [[Lielziedi]]||vasarnīcu ciems||105 (2025) ||
|-
| '''[[Sērene]]'''||vidējciems||256 (2025)||pagasta centrs 
|-
| [[Talsiņi]]||mazciems||15 (2025)||
|}

== Skrīveru pagasts ==
Skrīveru pagasta centrs atrodas '''[[Skrīveri|Skrīveros]]'''. Skrīveru pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1  [[vidējciems]] un 5 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads)|| Piezīmes 
|-
|[[Klidziņa]]||mazciems||89 (2025)||
|-
|[[Līči (Skrīveru pagasts)|Līči]]||mazciems||75 (2020)||
|-
|[[Salapi]]||mazciems|| ||
|-
|'''[[Skrīveri]]'''||lielciems||2354 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Viesturi (Skrīveru pagasts)|Viesturi]]||mazciems|| ||
|-
|[[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]||vidējciems||365 (2025)||
|-
|[[Ziedugravas (ciems)|Ziedugravas]]||mazciems||21 (2020)||
|}

==Staburaga pagasts==
Staburaga pagasta centrs atrodas '''[[Staburags (ciems)|Staburagā]]'''. Staburaga pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Muktiņi (Staburaga pagasts)|Muktiņi]]||mazciems||10 (2015) ||
|-
| [[Robežkrogs]]||mazciems||18 (2009)|| 
|-
| '''[[Staburags (ciems)|Staburags]]'''||vidējciems||103 (2025)||pagasta centrs 
|}

==Sunākstes pagasts==
Sunākstes pagasta centrs atrodas '''[[Sunākste|Sunākstē]]'''. Sunākstes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Lielsunākste]]||skrajciems||24 (2014)||
|-
| [[Mazsunākste]]||skrajciems||14 (2014)|| 
|-
| [[Pikslauki]]||mazciems||10 (2014)|| 
|-
| '''[[Sunākste]]'''||vidējciems||145 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Zilkalne]]||mazciems||25 (2015)|| 
|}

== Vietalvas pagasts ==
Vietalvas pagasta centrs atrodas '''[[Vietalva]]s''' ciemā. Vietalvas pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alunēni]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Apaļi (Vietalvas pagasts)|Apaļi]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Aparēni]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Benckalni]]||mazciems||14 (2008)||
|-
| [[Bites (Vietalvas pagasts)|Bites]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Jaunāmuiža (Vietalvas pagasts)|Jaunāmuiža]]||skrajciems||13 (2008)||
|-
| [[Kaivēni]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Odziena]]||vidējciems||44 (2025)||
|-
| [[Rušēni]]||mazciems||2 (2016)||
|-
| [[Siljāņi (Vietalvas pagasts)|Siljāņi]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Vecskolas]]||mazciems||14 (2008)|| 
|-
|[[Vērsēni]]||mazciems||||
|-
| '''[[Vietalva]]'''||vidējciems||141 (2025)|| pagasta centrs
|-
| [[Zaprauskas]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Zobēni]]||skrajciems||11 (2008)||
|}

== Zalves pagasts ==
Zalves pagasta centrs atrodas '''[[Zalve|Zalvē]]'''. Zalves pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Cīruļkalns]]||mazciems||10 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Kalnamuiža (Zalves pagasts)|Kalnamuiža]]||mazciems||15 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Mazzalve]]||skrajciems|| || 
|-
| [[Pētermuiža (Zalves pagasts)|Pētermuiža]]||mazciems||11 (2000)|| 
|-
| [[Salas (Zalves pagasts)|Salas]]||skrajciems||10 (2000)|| 
|-
| [[Sierotava]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Smaltāni]]||mazciems||13 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Sproģi (Zalves pagasts)|Sproģi]]||vidējciems||126 (2025)|| 
|-
| [[Suseja (ciems)|Suseja]]||skrajciems||12 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Vērtūži]]||mazciems||31 (2008)|| 
|-
| '''[[Zalve]]'''||vidējciems||123 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi|Aizkraukles_novada_pilsētas_un_ciemi]]
[[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Aizkraukles novads]]</text>
      <sha1>icx3dt9qlhqj2kvaxq7t94bon5cgwqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499995</id>
      <parentid>4499983</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:57:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4499995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15489" sha1="7ko7hn3ve25ntx6iwquo58gpcvsb5ap" xml:space="preserve">[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|thumb|150px|[[Aizkraukles novada ģerbonis]]]]
Aizkraukles novads sastāv no [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Bebru pagasts|Bebru]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Iršu pagasts|Iršu]], [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Neretas pagasts|Neretas]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes]], [[Seces pagasts|Seces]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]], [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]], [[Staburaga pagasts|Staburaga]], [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] un [[Zalves pagasts|Zalves]] pagastiem un [[Aizkraukle]]s, [[Jaunjelgava]]s, [[Koknese]]s un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/apvienibu-un-pagastu-parvaldes-un-pakalpojumu-centri|title=Apvienību un pagastu pārvaldes un pakalpojumu centri {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2025-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aizkraukles-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] datiem Aizkraukles novada teritorijā atrodas 151 ciems (146 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Aiviekstes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Aizkraukles pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Bebru pagastā''' atrodas 9 ciemi.
* '''Daudzeses pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Iršu pagastā''' atrodas 1 ciems.
* '''Jaunjelgavas pagastā''' nav neviena ciema.
* '''Klintaines pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Kokneses pagastā''' atrodas 19 ciemi.
* '''Mazzalves pagastā''' atrodas 6 ciemi.
* '''Neretas pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 4 ciemi.
* '''Seces pagastā''' atrodas 18 ciemi.
* '''Sērenes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Skrīveru pagastā''' atrodas 7 ciemi.
* '''Staburaga pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Sunākstes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Vietalvas pagastā''' atrodas 15 ciemi.
* '''Zalves pagastā''' atrodas 11 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Aiviekstes pagasts==
Aiviekstes pagasta centrs atrodas '''[[Kriškalni|Kriškalno]]s''' ciemā. Aiviekstes pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[vidējciems]], 13 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Ciems
!Ciema tips
!Iedzīvotāju skaits (Gads)
|-
|[[Pļaviņas]]
|Pilsēta
|2,835 (2026)
|-
|[[Āpēni]]
|Lauku Ciems
|15 (2009)
|-
|[[Dankeri (Aiviekstes pagasts)|Dankeri]]
|Lauku Ciems
|30 (2009)
|-
|[[Draudavas (Aiviekstes pagasts)|Draudavas]]
|Lauku Ciems
|2 (2016)
|-
|[[Ezerkrasti]]
|Lauku Ciems
|
|-
|[[Īvāni (Aiviekstes pagasts)|Īvāni]]
|Lauku Ciems
|27 (2021)
|-
|[[Juči]]
|Lauku Ciems
|15 (2009)
|-
|'''[[Kriškalni]]'''
|Mazciems
|151 (2021)
|-
|[[Krievciems (Aiviekstes pagasts)|Krievciems]]
|Lauku Ciems
|12 (2021)
|-
|[[Ķūģi (Aiviekstes pagasts)|Ķūģi]]
|Lauku Ciems
|70 (2021)
|-
|[[Lāči (Aiviekstes pagasts)|Lāči]]
|Lauku Ciems
|40 (2009)
|-
|[[Maiļupsala]]
|Lauku Ciems
|42 (2021)
|-
|[[Mālkalni (Aiviekstes pagasts)|Mālkalni]]
|Lauku Ciems
|14 (2009)
|-
|[[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]]
|Lauku Ciems
|8 (2009)
|-
|[[Ozolsala (Aiviekstes pagasts)|Ozolsala]]
|Lauku Ciems
|12 (2009)
|-
|[[Sirmauši]]
|Lauku Ciems
|20 (2009)
|-
|[[Skujaiņi]]
|Lauku Ciems
|22 (2009)
|-
|[[Trakšēni]]
|Lauku Ciems
|12 (2009)
|-
|[[Vesetnieki]]
|Lauku Ciems
|16 (2009)
|}

==Aizkraukles pagasts==
Aizkraukles pagasta centrs atrodas '''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]s''' ciemā. Aizkraukles pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 2 [[Vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)
|-
|[[Aizkraukle]]
|Pilsēta
|6,626 (2026)
|-
|'''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]'''||Aizkraukles Pilsēta||338 (2026)
|-
|[[Aizpuri]]||Lauku Ciems||76 (2015)
|-
|[[Papardes (Aizkraukles pagasts)|Papardes]]||Lauku Ciems||32 (2015)
|}

== Bebru pagasts ==
Bebru pagasta centrs atrodas '''[[Vecbebri|Vecbebros]]'''. Bebru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 3 skrajciemi.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Blankas (Bebru pagasts)|Blankas]]||Lauku Ciems||77 (2015)
|-
| [[Brencēni]]||Lauku Ciems||31 (2015)
|-
| [[Gaidupes]]||Lauku Ciems||22 (2015)
|-
| [[Jaunbebri]]||Lauku Ciems||63 (2015)
|-
| [[Ozoli (Bebru pagasts)|Ozoli]]||Lauku Ciems||56 (2015)
|-
| [[Tupiešēni]]||Lauku Ciems||36 (2015)
|-
| '''[[Vecbebri]]'''||Vidējciems||489 (2026)
|-
| [[Vēži (Bebru pagasts)|Vēži]]||Lauku Ciems||16 (2015)
|-
| [[Zutēni (Bebru pagasts)|Zutēni]]||Lauku Ciems||36 (2015)
|}

==Daudzeses pagasts==
Daudzeses pagasta centrs atrodas '''[[Daudzeva|Daudzevā]]'''. Daudzeses pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Daudzese]]||Lauku Ciems||47 (2026)
|-
| '''[[Daudzeva]]'''||Vidējciems||566 (2026)
|-
| [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]||Lauku Ciems||13 (2008)
|}

== Iršu pagasts ==
Iršu pagasta centrs atrodas '''[[Irši (ciems)|Iršos]]'''. Iršu pagastā atrodas 1 ciems — [[vidējciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| '''[[Irši (ciems)|Irši]]'''||Mazciems||288 (2026)
|}

== Jaunjelgavas pagasts ==
Jaunjelgavas pagastā nav neviena ciema. Pagasta centrs ir ārpus tā teritorijas esošā [[Jaunjelgava|Jaunjelgavas]] pilsēta.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Ciems
!Ciema statuss
!Iedzīvotāju Skaits (Gads)
|-
|[[Jaunjelgava]]
|Pilsēta
|1,616 (2026)
|}

== Klintaines pagasts ==
Klintaines pagasta centrs atrodas '''[[Stukmaņi|Stukmaņu]]''' ciemā. Klintaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)
|-
| [[Alkšņi (Klintaines pagasts)|Alkšņi]]||Lauku Ciems||20 (2009)
|-
| [[Avotiņi (Klintaines pagasts)|Avotiņi]]||Lauku Ciems||20 (2009)
|-
| [[Čulkstēni]]||Lauku Ciems||5 (2003)
|-
| [[Dīķīši]]||Lauku Ciems||15 (2009)
|-
| [[Ilgciems]]||Lauku Ciems||6 (2003)
|-
| [[Klintaine]]||Lauku Ciems||30 (2009)
|-
| [[Lauciņi (Klintaines pagasts)|Lauciņi]]||Lauku Ciems||4 (2009)
|-
| [[Mūrnieki (Klintaines pagasts)|Mūrnieki]]||Lauku Ciems||35 (2009)
|-
| [[Peļņi (Klintaines pagasts)|Peļņi]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
| [[Rīteri]]||Lauku Ciems||73 (2026)
|-
| [[Salas (Klintaines pagasts)|Salas]]||Lauku Ciems||5 (2009)
|-
| [[Skaistlejas]]||Lauku Ciems||8 (2009)
|-
| [[Stēģi]]||Lauku Ciems||8 (2009)
|-
| '''[[Stukmaņi]]'''||Lauku Ciems||139 (2026)
|-
| [[Sturti]]||Lauku Ciems||6 (2015)
|-
| [[Zemlejas]]||Lauku Ciems||3 (2003)
|}

== Kokneses pagasts ==
Kokneses pagasta centrs atrodas '''[[Koknese]]s''' pilsētā. Kokneses pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Atradze]]||Lauku Ciems||26 (2015)
|-
| [[Auliciems]]||Lauku Ciems||60 (2015)
|-
| [[Austrumi (Kokneses pagasts)|Austrumi]]||Lauku Ciems||66 (2016)
|-
| [[Bilstiņi]]||Lauku Ciems||39 (2016)
|-
| [[Birznieki (Kokneses pagasts)|Birznieki]]||Lauku Ciems||9 (2015)
|-
| [[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]]||Mazciems||155 (2026)
|-
| [[Kalnakrogs (Kokneses pagasts)|Kalnakrogs]]||Lauku Ciems||47 (2015)
|-
| [[Kaplava (Kokneses pagasts)|Kaplava]]||Lauku Ciems||63 (2015)
|-
|[[Koknese]]
|Pilsēta
|2,835 (2026)
|-
| [[Ķevieši]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Lipši]]||Lauku Ciems||58 (2015)
|-
| [[Rasas (Kokneses pagasts)|Rasas]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Ratnicēni]]||Lauku Ciems||52 (2015)
|-
| [[Reiņi (Kokneses pagasts)|Reiņi]]||Lauku Ciems||75 (2015)
|-
| [[Spriņģi (Kokneses pagasts)|Spriņģi]]||Lauku Ciems||68 (2015)
|-
| [[Upeslīči (Kokneses pagasts)|Upeslīči]]||Lauku Ciems||25 (2016)
|-
| [[Urgas (Kokneses pagasts)|Urgas]]||Lauku Ciems||25 (2015)
|-
| [[Ūsiņi (Kokneses pagasts)|Ūsiņi]]||Lauku Ciems||44 (2015)
|-
| [[Viskāļi]]||Lauku Ciems||5 (2015)
|-
| [[Žagatas (Kokneses pagasts)|Žagatas]]||Lauku Ciems||52 (2015)
|}

== Mazzalves pagasts ==
Mazzalves pagasta centrs atrodas '''[[Ērberģe|Ērberģē]]'''. Mazzalves pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| '''[[Ērberģe]]'''||Mazciems||308 (2025)
|-
| [[Lielmēmele]]||Lauku Ciems|| 1 (2015)
|-
| [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]]||Lauku Ciems||41 (2007)
|-
| [[Ķikas]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Mežrozes]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Sudrabkalni]]||Lauku Ciems||20 (2008)
|}

== Neretas pagasts ==
Neretas pagasta centrs atrodas '''[[Nereta|Neretā]]'''. Neretas pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| '''[[Nereta]]'''||Lielciems||947 (2025)
|}

== Pilskalnes pagasts ==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Gricgale]]||Lauku Ciems||10 (2008)
|-
| [[Pilkalne]]||Lauku Ciems||16 (2008)
|-
| '''[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]]'''||Mazciems||135 (2025)
|-
| [[Viņaukas]]||Lauku Ciems||15 (2008)
|}

== Seces pagasts ==
Seces pagasta centrs atrodas '''[[Sece|Secē]]'''. Seces pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 17 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Andzēni]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Aprāni]]||Lauku Ciems ||3 (2008)
|-
| [[Baloži (Seces pagasts)|Baloži]]||Lauku Ciems||2 (2008)
|-
| [[Biķernieki (Seces pagasts)|Biķernieki]]||Lauku Ciems||1 (2016)
|-
| [[Bitāni]]||Lauku Ciems||4 (2025)
|-
| [[Dalbes]]||Lauku Ciems||15 (2008)
|-
| [[Jauči]]||Lauku Ciems||1 (2008)
|-
| [[Kaļandri]]||Lauku Ciems||2 (2021)
|-
| [[Kampāni (Seces pagasts)|Kampāni]]||Lauku Ciems||6 (2008)
|-
| [[Kauļi (Seces pagasts)|Kauļi]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Ķebļi]]||Lauku Ciems||&lt;10 (2015)
|-
| [[Pinkas (Seces pagasts)|Pinkas]]||Lauku Ciems||25 (2008)
|-
| [[Pučiņas]]||Lauku Ciems||2 (2016)
|-
| [[Purviņi (Seces pagasts)|Purviņi]]||Lauku Ciems||36 (2025)
|-
| '''[[Sece]]'''||Mazciems||326 (2025)
|-
| [[Škutāni (Seces pagasts)|Škutāni]]||Lauku Ciems||1 (2015)
|-
| [[Zemgaļi (Seces pagasts)|Zemgaļi]]||Lauku Ciems||1 (2025)
|-
| [[Ziedāni]]||Lauku Ciems||1 (2025)
|}

== Sērenes pagasts ==
Sērenes pagasta centrs atrodas '''[[Sērene|Sērenē]]'''. Sērenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Dīķi]]||Lauku Ciems||49 (2025)
|-
| [[Mellēni]]||Lauku Ciems||41 (2025)
|-
| [[Lielziedi]]||Lauku Ciems||105 (2025) 
|-
| '''[[Sērene]]'''||Mazciems||256 (2025)
|-
| [[Talsiņi]]||Lauku Ciems||15 (2025)
|}

== Skrīveru pagasts ==
Skrīveru pagasta centrs atrodas '''[[Skrīveri|Skrīveros]]'''. Skrīveru pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1  [[vidējciems]] un 5 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads)
|-
|[[Klidziņa]]||Lauku Ciems||89 (2025)
|-
|[[Līči (Skrīveru pagasts)|Līči]]||Lauku Ciems||75 (2020)
|-
|[[Salapi]]||Lauku Ciems||
|-
|'''[[Skrīveri]]'''||Pilsētciems||2354 (2025)
|-
|[[Viesturi (Skrīveru pagasts)|Viesturi]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]||Skrīveru Ciems||365 (2025)
|-
|[[Ziedugravas (ciems)|Ziedugravas]]||Lauku Ciems||21 (2020)
|}

==Staburaga pagasts==
Staburaga pagasta centrs atrodas '''[[Staburags (ciems)|Staburagā]]'''. Staburaga pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Muktiņi (Staburaga pagasts)|Muktiņi]]||Lauku Ciems||10 (2015) ||
|-
| [[Robežkrogs]]||Lauku Ciems||18 (2009)|| 
|-
| '''[[Staburags (ciems)|Staburags]]'''||Mazciems||103 (2025)||pagasta centrs 
|}

==Sunākstes pagasts==
Sunākstes pagasta centrs atrodas '''[[Sunākste|Sunākstē]]'''. Sunākstes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Lielsunākste]]||Lauku Ciems||24 (2014)
|-
| [[Mazsunākste]]||Lauku Ciems||14 (2014)
|-
| [[Pikslauki]]||Lauku Ciems||10 (2014)
|-
| '''[[Sunākste]]'''||Mazciems||145 (2025)
|-
| [[Zilkalne]]||Lauku Ciems||25 (2015)
|}

== Vietalvas pagasts ==
Vietalvas pagasta centrs atrodas '''[[Vietalva]]s''' ciemā. Vietalvas pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)
|-
| [[Alunēni]]||Lauku Ciems||20 (2008)
|-
| [[Apaļi (Vietalvas pagasts)|Apaļi]]||Lauku Ciems||15 (2009)
|-
| [[Aparēni]]||Lauku Ciems||9 (2008)
|-
| [[Benckalni]]||Lauku Ciems||14 (2008)
|-
| [[Bites (Vietalvas pagasts)|Bites]]||Lauku Ciems||9 (2008)
|-
| [[Jaunāmuiža (Vietalvas pagasts)|Jaunāmuiža]]||Lauku Ciems||13 (2008)
|-
| [[Kaivēni]]||Lauku Ciems||10 (2008)
|-
| [[Odziena]]||Lauku Ciems||44 (2025)
|-
| [[Rušēni]]||Lauku Ciems||2 (2016)
|-
| [[Siljāņi (Vietalvas pagasts)|Siljāņi]]||Lauku Ciems||20 (2008)
|-
| [[Vecskolas]]||Lauku Ciems||14 (2008)
|-
|[[Vērsēni]]||Lauku Ciems||
|-
| '''[[Vietalva]]'''||Mazciems||141 (2025)
|-
| [[Zaprauskas]]||Lauku Ciems||9 (2008)
|-
| [[Zobēni]]||Lauku Ciems||11 (2008)
|}

== Zalves pagasts ==
Zalves pagasta centrs atrodas '''[[Zalve|Zalvē]]'''. Zalves pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
| [[Cīruļkalns]]||Lauku Ciems||10 (2000)
|-
| [[Kalnamuiža (Zalves pagasts)|Kalnamuiža]]||Lauku Ciems||15 (2000)
|-
| [[Mazzalve]]||Lauku Ciems||
|-
| [[Pētermuiža (Zalves pagasts)|Pētermuiža]]||Lauku Ciems||11 (2000)
|-
| [[Salas (Zalves pagasts)|Salas]]||Lauku Ciems||10 (2000)
|-
| [[Sierotava]]||Lauku Ciems||30 (2000)
|-
| [[Smaltāni]]||Lauku Ciems||13 (2000)
|-
| [[Sproģi (Zalves pagasts)|Sproģi]]||Mazciems||126 (2025)
|-
| [[Suseja (ciems)|Suseja]]||Lauku Ciems||12 (2000)
|-
| [[Vērtūži]]||Lauku Ciems||31 (2008)
|-
| '''[[Zalve]]'''||Mazciems||123 (2025)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi|Aizkraukles_novada_pilsētas_un_ciemi]]
[[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Aizkraukles novads]]</text>
      <sha1>7ko7hn3ve25ntx6iwquo58gpcvsb5ap</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500041</id>
      <parentid>4499995</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars14|Meistars14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4406454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16205" sha1="l0xekq3nnd7ekeltc0afk4r66eg32gc" xml:space="preserve">[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|thumb|150px|[[Aizkraukles novada ģerbonis]]]]
Aizkraukles novads sastāv no [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Bebru pagasts|Bebru]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Iršu pagasts|Iršu]], [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Neretas pagasts|Neretas]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes]], [[Seces pagasts|Seces]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]], [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]], [[Staburaga pagasts|Staburaga]], [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] un [[Zalves pagasts|Zalves]] pagastiem un [[Aizkraukle]]s, [[Jaunjelgava]]s, [[Koknese]]s un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/apvienibu-un-pagastu-parvaldes-un-pakalpojumu-centri|title=Apvienību un pagastu pārvaldes un pakalpojumu centri {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2025-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aizkraukles-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] datiem Aizkraukles novada teritorijā atrodas 151 ciems (146 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Aiviekstes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Aizkraukles pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Bebru pagastā''' atrodas 9 ciemi.
* '''Daudzeses pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Iršu pagastā''' atrodas 1 ciems.
* '''Jaunjelgavas pagastā''' nav neviena ciema.
* '''Klintaines pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Kokneses pagastā''' atrodas 19 ciemi.
* '''Mazzalves pagastā''' atrodas 6 ciemi.
* '''Neretas pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 4 ciemi.
* '''Seces pagastā''' atrodas 18 ciemi.
* '''Sērenes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Skrīveru pagastā''' atrodas 7 ciemi.
* '''Staburaga pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Sunākstes pagastā''' atrodas 5 ciemi.
* '''Vietalvas pagastā''' atrodas 15 ciemi.
* '''Zalves pagastā''' atrodas 11 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Aiviekstes pagasts==
Aiviekstes pagasta centrs atrodas '''[[Kriškalni|Kriškalno]]s''' ciemā. Aiviekstes pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[vidējciems]], 13 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Aizpurves (Aiviekstes pagasts)|Aizpurves]]||mazciems||||
|-
| [[Āpēni]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Dankeri (Aiviekstes pagasts)|Dankeri]]||mazciems||30 (2009)||
|-
| [[Draudavas (Aiviekstes pagasts)|Draudavas]]||mazciems||2 (2016)||
|-
| [[Ezerkrasti]]||mazciems||||
|-
| [[Geriņi]]||mazciems||||
|-
| [[Īvāni (Aiviekstes pagasts)|Īvāni]]||mazciems||22 (2026)||
|-
| [[Juči]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Krievciems (Aiviekstes pagasts)|Krievciems]]||mazciems||15 (2023)||
|-
| '''[[Kriškalni]]'''||vidējciems||147 (2026)|| pagasta centrs
|-
| [[Ķūģi (Aiviekstes pagasts)|Ķūģi]]||mazciems||55 (2026)||
|-
| [[Lāči (Aiviekstes pagasts)|Lāči]]||skrajciems||40 (2009)||
|-
| [[Maiļupsala]]||skrajciems||33 (2023)||
|-
| [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| [[Mežrijas (Aiviekstes pagasts)|Mežrijas]]||mazciems||3 (2003)||
|-
| [[Mālkalni (Aiviekstes pagasts)|Mālkalni]]||skrajciems||14 (2009)||
|-
| [[Ozolsala (Aiviekstes pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||5 (2009)||
|-
| [[Skujaiņi]]||skrajciems||18 (2026)||
|-
| [[Spridzēni]]||mazciems||||
|-
| [[Trakšēni]]||skrajciems||12 (2009)||
|-
| [[Vesetnieki]]||skrajciems||16 (2009)||
|}

==Aizkraukles pagasts==
Aizkraukles pagasta centrs atrodas '''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]s''' ciemā. Aizkraukles pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 2 [[Vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
|'''[[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]'''||vidējciems||338 (2026)|| pagasta centrs
|-
|[[Aizkraukles muiža]]||mazciems||55 (2015)||
|-
|[[Aizkraukles stacija]]||vidējciems||7 (2021)||
|-
|[[Aizpuri]]||mazciems||76 (2015)||
|-
|[[Papardes (Aizkraukles pagasts)|Papardes]]||mazciems||32 (2015)||
|}

== Bebru pagasts ==
Bebru pagasta centrs atrodas '''[[Vecbebri|Vecbebros]]'''. Bebru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 3 skrajciemi.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Blankas (Bebru pagasts)|Blankas]]||skrajciems||77 (2015)|| 
|-
| [[Brencēni]]||mazciems||31 (2015)||  
|-
| [[Gaidupes]]||mazciems||22 (2015)||  
|-
| [[Jaunbebri]]||skrajciems||63 (2015)||  
|-
| [[Ozoli (Bebru pagasts)|Ozoli]]||mazciems||56 (2015)||  
|-
| [[Tupiešēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|-
| '''[[Vecbebri]]'''||lielciems||489 (2026)||pagasta centrs  
|-
| [[Vēži (Bebru pagasts)|Vēži]]||skrajciems||16 (2015)||  
|-
| [[Zutēni (Bebru pagasts)|Zutēni]]||mazciems||36 (2015)||  
|}

==Daudzeses pagasts==
Daudzeses pagasta centrs atrodas '''[[Daudzeva|Daudzevā]]'''. Daudzeses pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Daudzese]]||vidējciems||47 (2026)|| 
|-
| '''[[Daudzeva]]'''||lielciems||566 (2026)||pagasta centrs
|-
| [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]||mazciems||13 (2008)||
|}

== Iršu pagasts ==
Iršu pagasta centrs atrodas '''[[Irši (ciems)|Iršos]]'''. Iršu pagastā atrodas 1 ciems — [[vidējciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Irši (ciems)|Irši]]'''||vidējciems||288 (2026)||pagasta centrs
|}

== Jaunjelgavas pagasts ==
Jaunjelgavas pagastā nav neviena ciema. Pagasta centrs ir ārpus tā teritorijas esošā [[Jaunjelgava|Jaunjelgavas]] pilsēta.

== Klintaines pagasts ==
Klintaines pagasta centrs atrodas '''[[Stukmaņi|Stukmaņu]]''' ciemā. Klintaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alkšņi (Klintaines pagasts)|Alkšņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Avotiņi (Klintaines pagasts)|Avotiņi]]||mazciems||20 (2009)||
|-
| [[Čulkstēni]]||mazciems||5 (2003)||
|-
| [[Dīķīši]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Ilgciems]]||mazciems||6 (2003)||
|-
| [[Klintaine]]||mazciems||30 (2009)||
|-
| [[Lauciņi (Klintaines pagasts)|Lauciņi]]||mazciems||4 (2009)||
|-
| [[Mūrnieki (Klintaines pagasts)|Mūrnieki]]||mazciems||35 (2009)||
|-
| [[Peļņi (Klintaines pagasts)|Peļņi]]||mazciems||6 (2021)||
|-
| [[Rīteri]]||mazciems||73 (2026)||
|-
| [[Salas (Klintaines pagasts)|Salas]]||mazciems||5 (2009)||
|-
| [[Skaistlejas]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| [[Stēģi]]||mazciems||8 (2009)||
|-
| '''[[Stukmaņi]]'''||vidējciems||139 (2026)|| pagasta centrs
|-
| [[Sturti]]||mazciems||6 (2015)||
|-
| [[Zemlejas]]||mazciems||3 (2003)||
|}

== Kokneses pagasts ==
Kokneses pagasta centrs atrodas '''[[Koknese]]s''' pilsētā. Kokneses pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Atradze]]||mazciems||26 (2015)||
|-
| [[Auliciems]]||mazciems||60 (2015)|| 
|-
| [[Austrumi (Kokneses pagasts)|Austrumi]]||mazciems||66 (2016)|| 
|-
| [[Bilstiņi]]||mazciems||39 (2016)|| 
|-
| [[Birznieki (Kokneses pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||9 (2015)|| 
|-
| [[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]]||vidējciems||155 (2026)|| 
|-
| [[Kalnakrogs (Kokneses pagasts)|Kalnakrogs]]||mazciems||47 (2015)|| 
|-
| [[Kaplava (Kokneses pagasts)|Kaplava]]||mazciems||63 (2015)|| 
|-
| [[Ķevieši]]||skrajciems|| ||
|-
| [[Lipši]]||mazciems||58 (2015)||  
|-
| [[Rasas (Kokneses pagasts)|Rasas]]||skrajciems||||
|-
| [[Ratnicēni]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|-
| [[Reiņi (Kokneses pagasts)|Reiņi]]||mazciems||75 (2015)|| 
|-
| [[Spriņģi (Kokneses pagasts)|Spriņģi]]||mazciems||68 (2015)||
|-
| [[Upeslīči (Kokneses pagasts)|Upeslīči]]||mazciems||25 (2016)|| 
|-
| [[Urgas (Kokneses pagasts)|Urgas]]||mazciems||25 (2015)|| 
|-
| [[Ūsiņi (Kokneses pagasts)|Ūsiņi]]||mazciems||44 (2015)|| 
|-
| [[Viskāļi]]||skrajciems||5 (2015)|| 
|-
| [[Žagatas (Kokneses pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||52 (2015)|| 
|}

== Mazzalves pagasts ==
Mazzalves pagasta centrs atrodas '''[[Ērberģe|Ērberģē]]'''. Mazzalves pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Ērberģe]]'''||vidējciems||308 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Lielmēmele]]||mazciems|| 1 (2015)||
|-
| [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]]||mazciems||41 (2007)|| 
|-
| [[Ķikas]]||mazciems|||| 
|-
| [[Mežrozes]]||mazciems||||
|-
| [[Sudrabkalni]]||skrajciems||20 (2008)||
|}

== Neretas pagasts ==
Neretas pagasta centrs atrodas '''[[Nereta|Neretā]]'''. Neretas pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| '''[[Nereta]]'''||lielciems||947 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Neretaslauki]]||mazciems||57 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Svajāni]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|}

== Pilskalnes pagasts ==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Gricgale]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Pilkalne]]||mazciems||16 (2008)||
|-
| '''[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]]'''||vidējciems||135 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Viņaukas]]||skrajciems||15 (2008)||
|}

== Seces pagasts ==
Seces pagasta centrs atrodas '''[[Sece|Secē]]'''. Seces pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 17 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Andzēni]]||mazciems|| ||
|-
| [[Aprāni]]||mazciems ||3 (2008)||
|-
| [[Baloži (Seces pagasts)|Baloži]]||mazciems||2 (2008)|| 
|-
| [[Biķernieki (Seces pagasts)|Biķernieki]]||mazciems||1 (2016)|| 
|-
| [[Bitāni]]||mazciems||4 (2025)|| 
|-
| [[Dalbes]]||mazciems||15 (2008)|| 
|-
| [[Jauči]]||mazciems||1 (2008)|| 
|-
| [[Kaļandri]]||mazciems||2 (2021)|| 
|-
| [[Kampāni (Seces pagasts)|Kampāni]]||mazciems||6 (2008)|| 
|-
| [[Kauļi (Seces pagasts)|Kauļi]]||mazciems|| || 
|-
| [[Ķebļi]]||mazciems||&lt;10 (2015)|| 
|-
| [[Pinkas (Seces pagasts)|Pinkas]]||mazciems||25 (2008)|| 
|-
| [[Pučiņas]]||mazciems||2 (2016)|| 
|-
| [[Purviņi (Seces pagasts)|Purviņi]]||mazciems||36 (2025)|| 
|-
| '''[[Sece]]'''||vidējciems||326 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Škutāni (Seces pagasts)|Škutāni]]||mazciems||1 (2015)|| 
|-
| [[Zemgaļi (Seces pagasts)|Zemgaļi]]||mazciems||1 (2025)|| 
|-
| [[Ziedāni]]||mazciems||1 (2025)|| 
|}

== Sērenes pagasts ==
Sērenes pagasta centrs atrodas '''[[Sērene|Sērenē]]'''. Sērenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Dīķi]]||mazciems||49 (2025)||
|-
| [[Mellēni]]||mazciems||41 (2025)||
|-
| [[Lielziedi]]||vasarnīcu ciems||105 (2025) ||
|-
| '''[[Sērene]]'''||vidējciems||256 (2025)||pagasta centrs 
|-
| [[Talsiņi]]||mazciems||15 (2025)||
|}

== Skrīveru pagasts ==
Skrīveru pagasta centrs atrodas '''[[Skrīveri|Skrīveros]]'''. Skrīveru pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1  [[vidējciems]] un 5 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads)|| Piezīmes 
|-
|[[Klidziņa]]||mazciems||89 (2025)||
|-
|[[Līči (Skrīveru pagasts)|Līči]]||mazciems||75 (2020)||
|-
|[[Salapi]]||mazciems|| ||
|-
|'''[[Skrīveri]]'''||lielciems||2354 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Viesturi (Skrīveru pagasts)|Viesturi]]||mazciems|| ||
|-
|[[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]||vidējciems||365 (2025)||
|-
|[[Ziedugravas (ciems)|Ziedugravas]]||mazciems||21 (2020)||
|}

==Staburaga pagasts==
Staburaga pagasta centrs atrodas '''[[Staburags (ciems)|Staburagā]]'''. Staburaga pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Muktiņi (Staburaga pagasts)|Muktiņi]]||mazciems||10 (2015) ||
|-
| [[Robežkrogs]]||mazciems||18 (2009)|| 
|-
| '''[[Staburags (ciems)|Staburags]]'''||vidējciems||103 (2025)||pagasta centrs 
|}

==Sunākstes pagasts==
Sunākstes pagasta centrs atrodas '''[[Sunākste|Sunākstē]]'''. Sunākstes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Lielsunākste]]||skrajciems||24 (2014)||
|-
| [[Mazsunākste]]||skrajciems||14 (2014)|| 
|-
| [[Pikslauki]]||mazciems||10 (2014)|| 
|-
| '''[[Sunākste]]'''||vidējciems||145 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Zilkalne]]||mazciems||25 (2015)|| 
|}

== Vietalvas pagasts ==
Vietalvas pagasta centrs atrodas '''[[Vietalva]]s''' ciemā. Vietalvas pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (Gads)||Piezīmes 
|-
| [[Alunēni]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Apaļi (Vietalvas pagasts)|Apaļi]]||mazciems||15 (2009)||
|-
| [[Aparēni]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Benckalni]]||mazciems||14 (2008)||
|-
| [[Bites (Vietalvas pagasts)|Bites]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Jaunāmuiža (Vietalvas pagasts)|Jaunāmuiža]]||skrajciems||13 (2008)||
|-
| [[Kaivēni]]||mazciems||10 (2008)||
|-
| [[Odziena]]||vidējciems||44 (2025)||
|-
| [[Rušēni]]||mazciems||2 (2016)||
|-
| [[Siljāņi (Vietalvas pagasts)|Siljāņi]]||mazciems||20 (2008)||
|-
| [[Vecskolas]]||mazciems||14 (2008)|| 
|-
|[[Vērsēni]]||mazciems||||
|-
| '''[[Vietalva]]'''||vidējciems||141 (2025)|| pagasta centrs
|-
| [[Zaprauskas]]||mazciems||9 (2008)||
|-
| [[Zobēni]]||skrajciems||11 (2008)||
|}

== Zalves pagasts ==
Zalves pagasta centrs atrodas '''[[Zalve|Zalvē]]'''. Zalves pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Cīruļkalns]]||mazciems||10 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Kalnamuiža (Zalves pagasts)|Kalnamuiža]]||mazciems||15 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Mazzalve]]||skrajciems|| || 
|-
| [[Pētermuiža (Zalves pagasts)|Pētermuiža]]||mazciems||11 (2000)|| 
|-
| [[Salas (Zalves pagasts)|Salas]]||skrajciems||10 (2000)|| 
|-
| [[Sierotava]]||mazciems||30 (2000)||daļēji izzudis
|-
| [[Smaltāni]]||mazciems||13 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Sproģi (Zalves pagasts)|Sproģi]]||vidējciems||126 (2025)|| 
|-
| [[Suseja (ciems)|Suseja]]||skrajciems||12 (2000)||daļēji izzudis 
|-
| [[Vērtūži]]||mazciems||31 (2008)|| 
|-
| '''[[Zalve]]'''||vidējciems||123 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi|Aizkraukles_novada_pilsētas_un_ciemi]]
[[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Aizkraukles novads]]</text>
      <sha1>l0xekq3nnd7ekeltc0afk4r66eg32gc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246465</id>
    <revision>
      <id>4499998</id>
      <parentid>4359620</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:10:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4499998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22430" sha1="p58ohuvcfloly0m89smh55a0vxqq1eq" xml:space="preserve">[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|thumb|121x121px|[[Alūksnes novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aluksnes-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. 
Alūksnes novads sastāv no [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]], [[Annas pagasts|Annas]], [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]], [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]], [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]], [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Malienas pagasts|Malienas]], [[Mālupes pagasts|Mālupes]], [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]], [[Pededzes pagasts|Pededzes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]], [[Ziemeru pagasts|Ziemeru]] pagastiem un [[Alūksne]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši). 

* '''Alsviķu pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Annas pagastā''' atrodas 13 ciemi.
* '''Ilzenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunalūksnes pagastā''' atrodas 31 ciems (30 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ir daļēji izzudis).
* '''Jaunannas pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunlaicenes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kalncempju pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Liepnas pagastā''' atrodas 25 ciemi (24 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Malienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Mālupes pagastā''' atrodas 10 ciemi.
* '''Mārkalnes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Pededzes pagastā''' atrodas 30 ciemi (29 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Veclaicenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Zeltiņu pagastā''' atrodas 7 ciems.
* '''Ziemeru pagastā''' atrodas 17 ciems (16 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Alsviķu pagasts==
Alsviķu pagasta centrs atrodas '''[[Alsviķi|Alsviķos]]'''. Alsviķu pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 10 [[mazciems|mazciemi]], 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(Gads) 
|-
|[[Aizupītes]]||Lauku Ciems||64 (2025)
|-
|'''[[Alsviķi]]'''||Mazciems||261 (2025)
|-
|[[Celenski]]||Lauku Ciems||23 (2007)
|-
|[[Cerkazi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Čuksti (Alsviķu pagasts)|Čuksti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Kaltiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Karva]]||Lauku Ciems||53 (2015)
|-
|[[Krogaskols]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Nēķene (Alsviķu pagasts)|Nēķene]]||Lauku Ciems||29 (2007)
|-
|[[Pullans]]||Lauku Ciems||24 (2025)
|-
|[[Rezaka]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Silaktis]]||Lauku Ciems||70 (2007)
|-
|[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]||Mazciems||202 (2025)
|-
|[[Tūja (Alsviķu pagasts)|Tūja]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|}

==Annas pagasts==
Annas pagasta centrs atrodas '''[[Anna (Annas pagasts)|Annā]]'''. Annas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 12 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|'''[[Anna (Annas pagasts)|Anna]]'''||Mazciems||157 (2025)
|-
|[[Dacvari]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Dostas]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Grēveles]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Kadilas]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Kauļi (Annas pagasts)|Kauļi]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Lejas (Annas pagasts)|Lejas]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Mūrnieki (Annas pagasts)|Mūrnieki]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Otte]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Prēdeļi (Annas pagasts)|Prēdeļi]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Tarlapi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Vecanna]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|[[Vējiņi (Annas pagasts)|Vējiņi]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|}

==Ilzenes pagasts==
Ilzenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemos]]'''. Ilzenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Čonkas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Ezerslokas]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Ilzene]]||Lauku Ciems||27 (2007)
|-
|'''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]'''||Mazciems||98 (2025) 
|-
|[[Kalnadruvas]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Mežslokas]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Onti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Paiķeni]]||Lauku Ciems||22 (2007)
|}

==Jaunalūksnes pagasts==
Jaunalūksnes pagasta centrs atrodas '''[[Kolberģis|Kolberģī]]'''. Jaunalūksnes pagastā atrodas 31 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 18 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Adrakaši]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Alūksne]]
|Pilsēta
|6,626 (2026)
|-
|[[Beja (ciems)|Beja]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Bērzukalns]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bundzene]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Garasimi]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Garjuri]]||Lauku Ciems||60 (2007)
|-
|[[Igaunīši]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Jurenski]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Kanaviņas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|'''[[Kolberģis]]'''||Mazciems||257 (2025)
|-
|[[Lāčudārzs]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Lāzberģis]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Lejasšķiņķi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Lenkava]]||Lauku Ciems||18 (2007)
|-
|[[Matisene]]||Lauku Ciems||74 (2025)
|-
|[[Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)|Mārtiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)|Murjāņi]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Ploskums]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Putāni (Jaunalūksnes pagasts)|Putāni]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rečiņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Saļņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Sauliķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Siseņi]]||Lauku Ciems||19 (2007)
|-
|[[Skujas (Jaunalūksnes pagasts)|Skujas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Stocene]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Struņķene]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Supes]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tereški]]||Lauku Ciems||21 (2007)
|-
|[[Vecputrene]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Vēverkalns]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Visikums]]||Lauku Ciems||20 (2007)
|}

==Jaunannas pagasts==
Jaunannas pagasta centrs atrodas '''[[Jaunanna|Jaunannās]]'''. Jaunannas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Dekšņi (Jaunannas pagasts)|Dekšņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Gribažas (Jaunannas pagasts)|Gribažas]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Ievedne]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|'''[[Jaunanna]]'''||Mazciems||313 (2025)
|-
|[[Lēģernieki]]||Lauku Ciems||40 (2007)
|-
|[[Mežtekas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Silaveršas]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Svari (Jaunannas pagasts)|Svari]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|}

==Jaunlaicenes pagasts==
Jaunlaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)|Auguļi]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)|Bērziņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Brieži (Jaunlaicenes pagasts)|Brieži]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|'''[[Jaunlaicene]]'''||Mazciems||216 (2025)
|-
|[[Lācupji]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Opekalns (ciems)|Opekalns]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rūci]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Stiliņi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Šļukumi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tortuži]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Vēciņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|}

==Kalncempju pagasts==
Kalncempju pagasta centrs atrodas '''[[Kalncempji|Kalncempjos]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Ermiķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|18|57|N|26|53|44|E|}}|| 
|-
|[[Jerlani]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|20|54|N|26|53|27|E|}}|| 
|-
|[[Gotlupi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|20|35|N|26|50|09|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalncempji]]'''||mazciems||41 (2025)||{{Coord|57|19|20|N|26|53|06|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Ķelles]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|19|23|N|26|51|01|E|}}|| 
|-
|[[Melderpuļķi]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|20|41|N|26|50|53|E|}}|| 
|-
|[[Okani]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|20|11|N|26|56|20|E|}}|| 
|-
|[[Pūzupi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|20|48|N|26|55|44|E|}}|| 
|-
|[[Sprīvuļi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|07|N|26|48|20|E|}}|| 
|-
|[[Uranaži]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|20|03|N|26|52|58|E|}}|| 
|-
|[[Žagatas (Kalncempju pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|18|16|N|26|51|59|E|}}|| 
|}

==Liepnas pagasts==
Liepnas pagasta centrs atrodas '''[[Liepna|Liepnās]]'''. Liepnas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 24 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Adamova (Liepnas pagasts)|Adamova]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|29|11|E|}}|| 
|-
|[[Aizgārša (Liepnas pagasts)|Aizgārša]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|48|N|27|30|19|E|}}|| 
|-
|[[Aizupe (Liepnas pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|25|10|E|}}|| 
|-
|[[Bērzupe (Liepnas pagasts)|Bērzupe]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|25|11|N|27|26|11|E|}}|| 
|-
|[[Demšas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|38|N|27|26|38|E|}}|| 
|-
|[[Doktas]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|24|36|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Franciskopole]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|29|N|27|30|23|E|}}|| 
|-
|[[Gornasti]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|21|44|N|27|35|07|E|}}|| 
|-
|[[Kalvene (Liepnas pagasts)|Kalvene]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|26|55|E|}}||  
|-
|[[Kruti]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|21|43|N|27|33|28|E|}}||  
|-
|[[Kudinava]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|23|29|N|27|24|53|E|}}||  
|-
|'''[[Liepna]]'''||lielciems||437 (2025)||{{Coord|57|20|36|N|27|28|39|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Mežarija (Liepnas pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|21|25|N|27|28|04|E|}}|| 
|-
|[[Petrova (Liepnas pagasts)|Petrova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|30|41|E|}}|| 
|-
|[[Plešulauzi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|24|41|N|27|25|32|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Polsas]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|23|45|N|27|26|43|E|}}|| 
|-
|[[Prēduļeva]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|30|50|E|}}|| 
|-
|[[Purnava]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|23|16|E|}}|| 
|-
|[[Saides]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|21|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
|[[Sils (Liepnas pagasts)|Sils]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|19|33|N|27|33|24|E|}}|| 
|-
|[[Sprinduļi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|06|N|27|27|33|E|}}|| 
|-
|[[Stārdupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|36|N|27|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Strauti (Liepnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||32 (2017) ||{{Coord|57|18|09|N|27|28|51|E|}}||
|-
|[[Surikava]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|26|13|E|}}|| 
|-
|[[Truļļeva]]||skrajciems||6 (2002)||{{Coord|57|23|24|N|27|24|08|E|}}|| 
|}

==Malienas pagasts==
Malienas pagasta centrs atrodas '''[[Brenci|Brencos]]'''. Malienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]]  un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blūmreiņi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|20|23|N|27|10|56|E|}}|| 
|-
|'''[[Brenci]]'''||vidējciems||112 (2025)||{{Coord|57|21|43|N|27|09|44|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Brūnas]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|22|34|N|27|08|03|E|}}|| 
|-
|[[Kaķi (Malienas pagasts)|Kaķi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|22|32|N|27|09|44|E|}}|| 
|-
|[[Kopmaņi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|01|N|27|08|10|E|}}|| 
|-
|[[Kraukļi (Malienas pagasts)|Kraukļi]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|20|45|N|27|06|31|E|}}|| 
|-
|[[Luņķi]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|10|N|27|09|39|E|}}|| 
|-
|[[Mērnieki (Malienas pagasts)|Mērnieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|20|36|N|27|11|50|E|}}|| 
|-
|[[Naglas]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|23|02|N|27|09|07|E|}}|| 
|-
|[[Proņkas]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|11|15|E|}}|| 
|-
|[[Pūriņi (Malienas pagasts)|Pūriņi]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|52|N|27|06|30|E|}}|| 
|-
|[[Rutki (Malienas pagasts)|Rutki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|59|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
|[[Sebežnieki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|19|48|N|27|07|30|E|}}|| 
|-
|[[Sviestiņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|22|25|N|27|05|13|E|}}|| 
|}

==Mālupes pagasts==
Mālupes pagasta centrs atrodas '''[[Mālupe (ciems)|Mālupē]]'''. Mālupes pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Alodzene]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|18|33|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
|[[Bāterava]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|20|16|N|27|21|46|E|}}|| 
|-
|[[Briedinieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|16|49|N|27|12|43|E|}}|| 
|-
|[[Grundas]]||mazciems||16 (2007)||{{Coord|57|19|04|N|27|17|55|E|}}|| 
|-
|'''[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]'''||vidējciems||208 (2025)||{{Coord|57|20|18|N|27|14|05|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Mežnieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|19|43|N|27|14|21|E|}}|| 
|-
|[[Miški (Mālupes pagasts)|Miški]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|17|53|N|27|13|44|E|}}|| 
|-
|[[Sofikalns]]||mazciems||52 (2025)||{{Coord|57|19|36|N|27|18|46|E|}}|| 
|-
|[[Tarvas]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|21|29|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
|[[Žērveļi]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|19|51|N|27|19|25|E|}}|| 
|}

==Mārkalnes pagasts==
Mārkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Mārkalne|Mārkalnē]]'''. Mārkalnes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blekteskalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|30|45|N|27|11|34|E|}}|| 
|-
|[[Cirakalns]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|29|17|N|27|07|16|E|}}|| 
|-
|[[Degumi]]||mazciems||24 (2007)||{{Coord|57|29|59|N|27|17|53|E|}}|| 
|-
|[[Ezīšava]]||mazciems||20 (2007)||{{Coord|57|28|45|N|27|13|07|E|}}|| 
|-
|[[Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)|Jaunzemi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|31|28|N|27|13|03|E|}}|| 
|-
|[[Lejaskrogs]]||mazciems|| ||{{Coord|57|29|53|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
|'''[[Mārkalne]]'''||vidējciems||92 (2025)||{{Coord|57|29|28|N|27|11|40|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pujakalns]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|29|25|N|27|12|25|E|}}|| 
|-
|[[Vaidava (Mārkalnes pagasts)|Vaidava]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|29|57|N|27|04|31|E|}}|| 
|-
|[[Volkova (Mārkalnes pagasts)|Volkova]]||mazciems||18 (2007)||{{Coord|57|30|22|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
|[[Vuķi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|28|48|N|27|10|41|E|}}|| 
|}

==Pededzes pagasts==
Pededzes pagasta centrs atrodas '''[[Pededze (ciems)|Pededzē]]'''. Pededzes pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 19 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bruņiševa]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|31|01|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Čistigi]]||skrajciems||45 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|29|32|E|}}|| 
|-
|[[Ežupalte]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|51|N|27|24|26|E|}}|| 
|-
|[[Fjuki]]||skrajciems||48 (2015)||{{Coord|57|30|28|N|27|27|48|E|}}|| 
|-
|[[Golovkina]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|33|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
|[[Jaseņeci]]||mazciems||17 (2015)||{{Coord|57|30|33|N|27|32|51|E|}}|| 
|-
|[[Kalnapededze]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|30|43|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
|[[Klaškina]]||mazciems||12 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|23|04|E|}}|| 
|-
|[[Klementine]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|23|14|E|}}|| 
|-
|[[Klimentine]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|28|13|N|27|26|24|E|}}|| 
|-
|[[Kūdupe (Pededzes pagasts)|Kūdupe]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|26|55|N|27|26|00|E|}}|| 
|-
|[[Ķurši]]||skrajciems||66 (2015)||{{Coord|57|30|11|N|27|27|37|E|}}|| 
|-
|[[Naumova (Pededzes pagasts)|Naumova]]||skrajciems||25 (2015)||{{Coord|57|28|28|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
|[[Orlīši]]||skrajciems||12 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|28|13|E|}}|| 
|-
|'''[[Pededze (ciems)|Pededze]]'''||vidējciems||77 (2025)||{{Coord|57|28|48|N|27|26|48|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pļevna]]||skrajciems||32 (2015)||{{Coord|57|30|47|N|27|27|46|E|}}|| 
|-
|[[Poļakova (Pededzes pagasts)|Poļakova]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|30|24|N|27|25|43|E|}}|| 
|-
|[[Ponkuļi]]||skrajciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|41|N|27|20|19|E|}}|| 
|-
|[[Puncene]]||skrajciems||16 (2015)||{{Coord|57|28|53|N|27|21|01|E|}}|| 
|-
|[[Putrovka]]||mazciems||2 (2015)||{{Coord|57|30|53|N|27|33|02|E|}}|| 
|-
|[[Slobodka (Pededzes pagasts)|Slobodka]]||skrajciems||20 (2015)||{{Coord|57|29|15|N|27|25|39|E|}}|| 
|-
|[[Snopova]]||skrajciems||26 (2015)||{{Coord|57|28|37|N|27|27|07|E|}}|| 
|-
|[[Steržinova]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|29|54|N|27|25|36|E|}}|| 
|-
|[[Stuborova]]||skrajciems||52 (2015)||{{Coord|57|31|02|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
|[[Šeļehova (Pededzes pagasts)|Šeļehova]]||skrajciems||5 (2015)||{{Coord|57|31|25|N|27|25|50|E|}}|| 
|-
|[[Tupicene]]||mazciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|30|N|27|27|00|E|}}|| 
|-
|[[Zabolova]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|31|51|N|27|28|33|E|}}|| 
|-
|[[Zagorje (Pededzes pagasts)|Zagorje]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|29|21|N|27|30|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]||vidējciems||63 (2015)||{{Coord|57|27|50|N|27|26|12|E|}}|| 
|-
|[[Zvaneri]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|04|N|27|31|42|E|}}|| 
|}

==Veclaicenes pagasts==
Veclaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Korneti|Kornetos]]'''. Veclaicenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bārdaskrogs]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|34|22|N|26|57|51|E|}}|| 
|-
|[[Druskas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|35|31|N|26|54|24|E|}}|| 
|-
|[[Kaķīši (Veclaicenes pagasts)|Kaķīši]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|35|06|N|27|01|15|E|}}|| 
|-
|'''[[Korneti]]'''||vidējciems||93 (2025)||{{Coord|57|35|31|N|26|56|56|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Peņķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|33|33|N|26|55|07|E|}}|| 
|-
|[[Romeškalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|33|45|N|26|54|37|E|}}|| 
|-
|[[Rulles]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|35|51|N|27|01|02|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Vēzes]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|57|33|18|N|27|01|19|E|}}|| 
|}

==Zeltiņu pagasts==
Zeltiņu pagasta centrs atrodas '''[[Zeltiņi|Zeltiņos]]'''. Zeltiņu pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)|Aizpurieši]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|27|N|26|47|27|E|}}|| 
|-
|[[Joškas]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|21|22|N|26|47|42|E|}}|| 
|-
|[[Kundrati]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|21|58|N|26|48|58|E|}}|| 
|-
|[[Medņi (Zeltiņu pagasts)|Medņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|16|N|26|49|54|E|}}|| 
|-
|[[Micpapi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|12|N|26|43|44|E|}}|| 
|-
|[[Vilki (Zeltiņu pagasts)|Vilki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|40|N|26|50|58|E|}}||
|-
|'''[[Zeltiņi]]'''||vidējciems||136 (2025)||{{Coord|57|21|32|N|26|46|54|E|}}||pagasta centrs 
|}

==Ziemera pagasts==
Ziemera pagasta centrs atrodas '''[[Māriņkalns|Māriņkalnā]]'''. Ziemera pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bieranti (Ziemera pagasts)|Bieranti]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|28|59|N|26|57|10|E|}}|| 
|-
|[[Blūmji]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|22|N|27|01|25|E|}}|| 
|-
|[[Cielavas (Ziemera pagasts)|Cielavas]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|32|44|N|26|57|29|E|}}|| 
|-
|[[Garoži]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|31|32|N|26|58|51|E|}}|| 
|-
|[[Gobas (Ziemera pagasts)|Gobas]]||mazciems||21 (2007)||{{Coord|57|26|27|N|27|02|13|E|}}|| 
|-
|[[Griguļi (Ziemera pagasts)|Griguļi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|01|35|E|}}|| 
|-
|[[Kampji]]||mazciems||26 (2007)||{{Coord|57|32|35|N|27|02|58|E|}}|| 
|-
|[[Kārkļi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|55|N|26|57|59|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|'''[[Māriņkalns]]'''||vidējciems||180 (2025)||{{Coord|57|29|15|N|26|58|36|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pauliņi (Ziemera pagasts)|Pauliņi]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|03|43|E|}}|| 
|-
|[[Ratenieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|27|N|26|58|57|E|}}|| 
|-
|[[Stāmeri (Ziemera pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|32|10|N|27|00|34|E|}}|| 
|-
|[[Strautiņi (Ziemera pagasts)|Strautiņi]]||mazciems||9 (2007)||{{Coord|57|27|16|N|27|02|14|E|}}|| 
|-
|[[Šķērsti]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|55|N|27|01|51|E|}}|| 
|-
|[[Šļukums]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|29|36|N|27|02|48|E|}}|| 
|-
|[[Vengerski]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|27|32|N|27|00|52|E|}}|| 
|-
|[[Ziemeri]]||vidējciems||58 (2025)||{{Coord|57|32|00|N|27|03|55|E|}}|| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Alūksnes novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Alūksnes novads]]</text>
      <sha1>p58ohuvcfloly0m89smh55a0vxqq1eq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500029</id>
      <parentid>4499998</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21906" sha1="691a8juhzkexi3guf1bykpbdgzcib7g" xml:space="preserve">[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|thumb|121x121px|[[Alūksnes novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aluksnes-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. 
Alūksnes novads sastāv no [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]], [[Annas pagasts|Annas]], [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]], [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]], [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]], [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Malienas pagasts|Malienas]], [[Mālupes pagasts|Mālupes]], [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]], [[Pededzes pagasts|Pededzes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]], [[Ziemeru pagasts|Ziemeru]] pagastiem un [[Alūksne]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši). 

* '''Alsviķu pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Annas pagastā''' atrodas 13 ciemi.
* '''Ilzenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunalūksnes pagastā''' atrodas 31 ciems (30 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ir daļēji izzudis).
* '''Jaunannas pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunlaicenes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kalncempju pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Liepnas pagastā''' atrodas 25 ciemi (24 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Malienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Mālupes pagastā''' atrodas 10 ciemi.
* '''Mārkalnes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Pededzes pagastā''' atrodas 30 ciemi (29 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Veclaicenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Zeltiņu pagastā''' atrodas 7 ciems.
* '''Ziemeru pagastā''' atrodas 17 ciems (16 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Alsviķu pagasts==
Alsviķu pagasta centrs atrodas '''[[Alsviķi|Alsviķos]]'''. Alsviķu pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 10 [[mazciems|mazciemi]], 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(Gads) 
|-
|[[Aizupītes]]||Lauku Ciems||64 (2025)
|-
|'''[[Alsviķi]]'''||Mazciems||261 (2025)
|-
|[[Celenski]]||Lauku Ciems||23 (2007)
|-
|[[Cerkazi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Čuksti (Alsviķu pagasts)|Čuksti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Kaltiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Karva]]||Lauku Ciems||53 (2015)
|-
|[[Krogaskols]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Nēķene (Alsviķu pagasts)|Nēķene]]||Lauku Ciems||29 (2007)
|-
|[[Pullans]]||Lauku Ciems||24 (2025)
|-
|[[Rezaka]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Silaktis]]||Lauku Ciems||70 (2007)
|-
|[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]||Mazciems||202 (2025)
|-
|[[Tūja (Alsviķu pagasts)|Tūja]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|}

==Annas pagasts==
Annas pagasta centrs atrodas '''[[Anna (Annas pagasts)|Annā]]'''. Annas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 12 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|'''[[Anna (Annas pagasts)|Anna]]'''||Mazciems||157 (2025)
|-
|[[Dacvari]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Dostas]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Grēveles]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Kadilas]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Kauļi (Annas pagasts)|Kauļi]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Lejas (Annas pagasts)|Lejas]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Mūrnieki (Annas pagasts)|Mūrnieki]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Otte]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Prēdeļi (Annas pagasts)|Prēdeļi]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Tarlapi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Vecanna]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|[[Vējiņi (Annas pagasts)|Vējiņi]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|}

==Ilzenes pagasts==
Ilzenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemos]]'''. Ilzenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Čonkas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Ezerslokas]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Ilzene]]||Lauku Ciems||27 (2007)
|-
|'''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]'''||Mazciems||98 (2025) 
|-
|[[Kalnadruvas]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Mežslokas]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Onti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Paiķeni]]||Lauku Ciems||22 (2007)
|}

==Jaunalūksnes pagasts==
Jaunalūksnes pagasta centrs atrodas '''[[Kolberģis|Kolberģī]]'''. Jaunalūksnes pagastā atrodas 31 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 18 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Adrakaši]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Alūksne]]
|Pilsēta
|6,626 (2026)
|-
|[[Beja (ciems)|Beja]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Bērzukalns]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bundzene]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Garasimi]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Garjuri]]||Lauku Ciems||60 (2007)
|-
|[[Igaunīši]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Jurenski]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Kanaviņas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|'''[[Kolberģis]]'''||Mazciems||257 (2025)
|-
|[[Lāčudārzs]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Lāzberģis]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Lejasšķiņķi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Lenkava]]||Lauku Ciems||18 (2007)
|-
|[[Matisene]]||Lauku Ciems||74 (2025)
|-
|[[Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)|Mārtiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)|Murjāņi]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Ploskums]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Putāni (Jaunalūksnes pagasts)|Putāni]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rečiņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Saļņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Sauliķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Siseņi]]||Lauku Ciems||19 (2007)
|-
|[[Skujas (Jaunalūksnes pagasts)|Skujas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Stocene]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Struņķene]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Supes]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tereški]]||Lauku Ciems||21 (2007)
|-
|[[Vecputrene]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Vēverkalns]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Visikums]]||Lauku Ciems||20 (2007)
|}

==Jaunannas pagasts==
Jaunannas pagasta centrs atrodas '''[[Jaunanna|Jaunannās]]'''. Jaunannas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Dekšņi (Jaunannas pagasts)|Dekšņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Gribažas (Jaunannas pagasts)|Gribažas]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Ievedne]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|'''[[Jaunanna]]'''||Mazciems||313 (2025)
|-
|[[Lēģernieki]]||Lauku Ciems||40 (2007)
|-
|[[Mežtekas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Silaveršas]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Svari (Jaunannas pagasts)|Svari]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|}

==Jaunlaicenes pagasts==
Jaunlaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)|Auguļi]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)|Bērziņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Brieži (Jaunlaicenes pagasts)|Brieži]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|'''[[Jaunlaicene]]'''||Mazciems||216 (2025)
|-
|[[Lācupji]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Opekalns (ciems)|Opekalns]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rūci]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Stiliņi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Šļukumi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tortuži]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Vēciņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|}

==Kalncempju pagasts==
Kalncempju pagasta centrs atrodas '''[[Kalncempji|Kalncempjos]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Ermiķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Jerlani]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Gotlupi]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|'''[[Kalncempji]]'''||Lauku Ciems||41 (2025)
|-
|[[Ķelles]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Melderpuļķi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Okani]]||Lauku Ciems||1 (2007)
|-
|[[Pūzupi]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Sprīvuļi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Uranaži]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Žagatas (Kalncempju pagasts)|Žagatas]]||Lauku Ciems||1 (2007)
|}

==Liepnas pagasts==
Liepnas pagasta centrs atrodas '''[[Liepna|Liepnās]]'''. Liepnas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 24 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Adamova (Liepnas pagasts)|Adamova]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|29|11|E|}}|| 
|-
|[[Aizgārša (Liepnas pagasts)|Aizgārša]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|48|N|27|30|19|E|}}|| 
|-
|[[Aizupe (Liepnas pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|25|10|E|}}|| 
|-
|[[Bērzupe (Liepnas pagasts)|Bērzupe]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|25|11|N|27|26|11|E|}}|| 
|-
|[[Demšas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|38|N|27|26|38|E|}}|| 
|-
|[[Doktas]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|24|36|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Franciskopole]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|29|N|27|30|23|E|}}|| 
|-
|[[Gornasti]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|21|44|N|27|35|07|E|}}|| 
|-
|[[Kalvene (Liepnas pagasts)|Kalvene]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|26|55|E|}}||  
|-
|[[Kruti]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|21|43|N|27|33|28|E|}}||  
|-
|[[Kudinava]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|23|29|N|27|24|53|E|}}||  
|-
|'''[[Liepna]]'''||lielciems||437 (2025)||{{Coord|57|20|36|N|27|28|39|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Mežarija (Liepnas pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|21|25|N|27|28|04|E|}}|| 
|-
|[[Petrova (Liepnas pagasts)|Petrova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|30|41|E|}}|| 
|-
|[[Polsas]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|23|45|N|27|26|43|E|}}|| 
|-
|[[Prēduļeva]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|30|50|E|}}|| 
|-
|[[Purnava]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|23|16|E|}}|| 
|-
|[[Saides]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|21|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
|[[Sils (Liepnas pagasts)|Sils]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|19|33|N|27|33|24|E|}}|| 
|-
|[[Sprinduļi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|06|N|27|27|33|E|}}|| 
|-
|[[Stārdupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|36|N|27|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Strauti (Liepnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||32 (2017) ||{{Coord|57|18|09|N|27|28|51|E|}}||
|-
|[[Surikava]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|26|13|E|}}|| 
|-
|[[Truļļeva]]||skrajciems||6 (2002)||{{Coord|57|23|24|N|27|24|08|E|}}|| 
|}

==Malienas pagasts==
Malienas pagasta centrs atrodas '''[[Brenci|Brencos]]'''. Malienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]]  un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blūmreiņi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|20|23|N|27|10|56|E|}}|| 
|-
|'''[[Brenci]]'''||vidējciems||112 (2025)||{{Coord|57|21|43|N|27|09|44|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Brūnas]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|22|34|N|27|08|03|E|}}|| 
|-
|[[Kaķi (Malienas pagasts)|Kaķi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|22|32|N|27|09|44|E|}}|| 
|-
|[[Kopmaņi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|01|N|27|08|10|E|}}|| 
|-
|[[Kraukļi (Malienas pagasts)|Kraukļi]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|20|45|N|27|06|31|E|}}|| 
|-
|[[Luņķi]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|10|N|27|09|39|E|}}|| 
|-
|[[Mērnieki (Malienas pagasts)|Mērnieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|20|36|N|27|11|50|E|}}|| 
|-
|[[Naglas]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|23|02|N|27|09|07|E|}}|| 
|-
|[[Proņkas]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|11|15|E|}}|| 
|-
|[[Pūriņi (Malienas pagasts)|Pūriņi]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|52|N|27|06|30|E|}}|| 
|-
|[[Rutki (Malienas pagasts)|Rutki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|59|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
|[[Sebežnieki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|19|48|N|27|07|30|E|}}|| 
|-
|[[Sviestiņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|22|25|N|27|05|13|E|}}|| 
|}

==Mālupes pagasts==
Mālupes pagasta centrs atrodas '''[[Mālupe (ciems)|Mālupē]]'''. Mālupes pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Alodzene]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|18|33|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
|[[Bāterava]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|20|16|N|27|21|46|E|}}|| 
|-
|[[Briedinieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|16|49|N|27|12|43|E|}}|| 
|-
|[[Grundas]]||mazciems||16 (2007)||{{Coord|57|19|04|N|27|17|55|E|}}|| 
|-
|'''[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]'''||vidējciems||208 (2025)||{{Coord|57|20|18|N|27|14|05|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Mežnieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|19|43|N|27|14|21|E|}}|| 
|-
|[[Miški (Mālupes pagasts)|Miški]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|17|53|N|27|13|44|E|}}|| 
|-
|[[Sofikalns]]||mazciems||52 (2025)||{{Coord|57|19|36|N|27|18|46|E|}}|| 
|-
|[[Tarvas]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|21|29|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
|[[Žērveļi]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|19|51|N|27|19|25|E|}}|| 
|}

==Mārkalnes pagasts==
Mārkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Mārkalne|Mārkalnē]]'''. Mārkalnes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blekteskalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|30|45|N|27|11|34|E|}}|| 
|-
|[[Cirakalns]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|29|17|N|27|07|16|E|}}|| 
|-
|[[Degumi]]||mazciems||24 (2007)||{{Coord|57|29|59|N|27|17|53|E|}}|| 
|-
|[[Ezīšava]]||mazciems||20 (2007)||{{Coord|57|28|45|N|27|13|07|E|}}|| 
|-
|[[Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)|Jaunzemi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|31|28|N|27|13|03|E|}}|| 
|-
|[[Lejaskrogs]]||mazciems|| ||{{Coord|57|29|53|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
|'''[[Mārkalne]]'''||vidējciems||92 (2025)||{{Coord|57|29|28|N|27|11|40|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pujakalns]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|29|25|N|27|12|25|E|}}|| 
|-
|[[Vaidava (Mārkalnes pagasts)|Vaidava]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|29|57|N|27|04|31|E|}}|| 
|-
|[[Volkova (Mārkalnes pagasts)|Volkova]]||mazciems||18 (2007)||{{Coord|57|30|22|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
|[[Vuķi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|28|48|N|27|10|41|E|}}|| 
|}

==Pededzes pagasts==
Pededzes pagasta centrs atrodas '''[[Pededze (ciems)|Pededzē]]'''. Pededzes pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 19 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bruņiševa]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|31|01|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Čistigi]]||skrajciems||45 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|29|32|E|}}|| 
|-
|[[Ežupalte]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|51|N|27|24|26|E|}}|| 
|-
|[[Fjuki]]||skrajciems||48 (2015)||{{Coord|57|30|28|N|27|27|48|E|}}|| 
|-
|[[Golovkina]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|33|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
|[[Jaseņeci]]||mazciems||17 (2015)||{{Coord|57|30|33|N|27|32|51|E|}}|| 
|-
|[[Kalnapededze]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|30|43|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
|[[Klaškina]]||mazciems||12 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|23|04|E|}}|| 
|-
|[[Klementine]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|23|14|E|}}|| 
|-
|[[Klimentine]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|28|13|N|27|26|24|E|}}|| 
|-
|[[Kūdupe (Pededzes pagasts)|Kūdupe]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|26|55|N|27|26|00|E|}}|| 
|-
|[[Ķurši]]||skrajciems||66 (2015)||{{Coord|57|30|11|N|27|27|37|E|}}|| 
|-
|[[Naumova (Pededzes pagasts)|Naumova]]||skrajciems||25 (2015)||{{Coord|57|28|28|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
|[[Orlīši]]||skrajciems||12 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|28|13|E|}}|| 
|-
|'''[[Pededze (ciems)|Pededze]]'''||vidējciems||77 (2025)||{{Coord|57|28|48|N|27|26|48|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pļevna]]||skrajciems||32 (2015)||{{Coord|57|30|47|N|27|27|46|E|}}|| 
|-
|[[Poļakova (Pededzes pagasts)|Poļakova]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|30|24|N|27|25|43|E|}}|| 
|-
|[[Ponkuļi]]||skrajciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|41|N|27|20|19|E|}}|| 
|-
|[[Puncene]]||skrajciems||16 (2015)||{{Coord|57|28|53|N|27|21|01|E|}}|| 
|-
|[[Putrovka]]||mazciems||2 (2015)||{{Coord|57|30|53|N|27|33|02|E|}}|| 
|-
|[[Slobodka (Pededzes pagasts)|Slobodka]]||skrajciems||20 (2015)||{{Coord|57|29|15|N|27|25|39|E|}}|| 
|-
|[[Snopova]]||skrajciems||26 (2015)||{{Coord|57|28|37|N|27|27|07|E|}}|| 
|-
|[[Steržinova]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|29|54|N|27|25|36|E|}}|| 
|-
|[[Stuborova]]||skrajciems||52 (2015)||{{Coord|57|31|02|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
|[[Šeļehova (Pededzes pagasts)|Šeļehova]]||skrajciems||5 (2015)||{{Coord|57|31|25|N|27|25|50|E|}}|| 
|-
|[[Tupicene]]||mazciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|30|N|27|27|00|E|}}|| 
|-
|[[Zabolova]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|31|51|N|27|28|33|E|}}|| 
|-
|[[Zagorje (Pededzes pagasts)|Zagorje]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|29|21|N|27|30|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]||vidējciems||63 (2015)||{{Coord|57|27|50|N|27|26|12|E|}}|| 
|-
|[[Zvaneri]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|04|N|27|31|42|E|}}|| 
|}

==Veclaicenes pagasts==
Veclaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Korneti|Kornetos]]'''. Veclaicenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bārdaskrogs]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|34|22|N|26|57|51|E|}}|| 
|-
|[[Druskas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|35|31|N|26|54|24|E|}}|| 
|-
|[[Kaķīši (Veclaicenes pagasts)|Kaķīši]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|35|06|N|27|01|15|E|}}|| 
|-
|'''[[Korneti]]'''||vidējciems||93 (2025)||{{Coord|57|35|31|N|26|56|56|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Peņķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|33|33|N|26|55|07|E|}}|| 
|-
|[[Romeškalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|33|45|N|26|54|37|E|}}|| 
|-
|[[Rulles]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|35|51|N|27|01|02|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Vēzes]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|57|33|18|N|27|01|19|E|}}|| 
|}

==Zeltiņu pagasts==
Zeltiņu pagasta centrs atrodas '''[[Zeltiņi|Zeltiņos]]'''. Zeltiņu pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)|Aizpurieši]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|27|N|26|47|27|E|}}|| 
|-
|[[Joškas]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|21|22|N|26|47|42|E|}}|| 
|-
|[[Kundrati]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|21|58|N|26|48|58|E|}}|| 
|-
|[[Medņi (Zeltiņu pagasts)|Medņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|16|N|26|49|54|E|}}|| 
|-
|[[Micpapi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|12|N|26|43|44|E|}}|| 
|-
|[[Vilki (Zeltiņu pagasts)|Vilki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|40|N|26|50|58|E|}}||
|-
|'''[[Zeltiņi]]'''||vidējciems||136 (2025)||{{Coord|57|21|32|N|26|46|54|E|}}||pagasta centrs 
|}

==Ziemera pagasts==
Ziemera pagasta centrs atrodas '''[[Māriņkalns|Māriņkalnā]]'''. Ziemera pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bieranti (Ziemera pagasts)|Bieranti]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|28|59|N|26|57|10|E|}}|| 
|-
|[[Blūmji]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|22|N|27|01|25|E|}}|| 
|-
|[[Cielavas (Ziemera pagasts)|Cielavas]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|32|44|N|26|57|29|E|}}|| 
|-
|[[Garoži]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|31|32|N|26|58|51|E|}}|| 
|-
|[[Gobas (Ziemera pagasts)|Gobas]]||mazciems||21 (2007)||{{Coord|57|26|27|N|27|02|13|E|}}|| 
|-
|[[Griguļi (Ziemera pagasts)|Griguļi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|01|35|E|}}|| 
|-
|[[Kampji]]||mazciems||26 (2007)||{{Coord|57|32|35|N|27|02|58|E|}}|| 
|-
|[[Kārkļi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|55|N|26|57|59|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|'''[[Māriņkalns]]'''||vidējciems||180 (2025)||{{Coord|57|29|15|N|26|58|36|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pauliņi (Ziemera pagasts)|Pauliņi]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|03|43|E|}}|| 
|-
|[[Ratenieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|27|N|26|58|57|E|}}|| 
|-
|[[Stāmeri (Ziemera pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|32|10|N|27|00|34|E|}}|| 
|-
|[[Strautiņi (Ziemera pagasts)|Strautiņi]]||mazciems||9 (2007)||{{Coord|57|27|16|N|27|02|14|E|}}|| 
|-
|[[Šķērsti]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|55|N|27|01|51|E|}}|| 
|-
|[[Šļukums]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|29|36|N|27|02|48|E|}}|| 
|-
|[[Vengerski]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|27|32|N|27|00|52|E|}}|| 
|-
|[[Ziemeri]]||vidējciems||58 (2025)||{{Coord|57|32|00|N|27|03|55|E|}}|| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Alūksnes novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Alūksnes novads]]</text>
      <sha1>691a8juhzkexi3guf1bykpbdgzcib7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500031</id>
      <parentid>4500029</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:44:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17203" sha1="gq517jup742qodirx9sp7cga6pjv8c3" xml:space="preserve">[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|thumb|121x121px|[[Alūksnes novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aluksnes-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. 
Alūksnes novads sastāv no [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]], [[Annas pagasts|Annas]], [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]], [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]], [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]], [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Malienas pagasts|Malienas]], [[Mālupes pagasts|Mālupes]], [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]], [[Pededzes pagasts|Pededzes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]], [[Ziemeru pagasts|Ziemeru]] pagastiem un [[Alūksne]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši). 

* '''Alsviķu pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Annas pagastā''' atrodas 13 ciemi.
* '''Ilzenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunalūksnes pagastā''' atrodas 31 ciems (30 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ir daļēji izzudis).
* '''Jaunannas pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunlaicenes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kalncempju pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Liepnas pagastā''' atrodas 25 ciemi (24 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Malienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Mālupes pagastā''' atrodas 10 ciemi.
* '''Mārkalnes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Pededzes pagastā''' atrodas 30 ciemi (29 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Veclaicenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Zeltiņu pagastā''' atrodas 7 ciems.
* '''Ziemeru pagastā''' atrodas 17 ciems (16 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Alsviķu pagasts==
Alsviķu pagasta centrs atrodas '''[[Alsviķi|Alsviķos]]'''. Alsviķu pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 10 [[mazciems|mazciemi]], 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(Gads) 
|-
|[[Aizupītes]]||Lauku Ciems||64 (2025)
|-
|'''[[Alsviķi]]'''||Mazciems||261 (2025)
|-
|[[Celenski]]||Lauku Ciems||23 (2007)
|-
|[[Cerkazi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Čuksti (Alsviķu pagasts)|Čuksti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Kaltiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Karva]]||Lauku Ciems||53 (2015)
|-
|[[Krogaskols]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Nēķene (Alsviķu pagasts)|Nēķene]]||Lauku Ciems||29 (2007)
|-
|[[Pullans]]||Lauku Ciems||24 (2025)
|-
|[[Rezaka]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Silaktis]]||Lauku Ciems||70 (2007)
|-
|[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]||Mazciems||202 (2025)
|-
|[[Tūja (Alsviķu pagasts)|Tūja]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|}

==Annas pagasts==
Annas pagasta centrs atrodas '''[[Anna (Annas pagasts)|Annā]]'''. Annas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 12 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|'''[[Anna (Annas pagasts)|Anna]]'''||Mazciems||157 (2025)
|-
|[[Dacvari]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Dostas]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Grēveles]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Kadilas]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Kauļi (Annas pagasts)|Kauļi]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Lejas (Annas pagasts)|Lejas]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Mūrnieki (Annas pagasts)|Mūrnieki]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Otte]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Prēdeļi (Annas pagasts)|Prēdeļi]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Tarlapi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Vecanna]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|[[Vējiņi (Annas pagasts)|Vējiņi]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|}

==Ilzenes pagasts==
Ilzenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemos]]'''. Ilzenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Čonkas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Ezerslokas]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Ilzene]]||Lauku Ciems||27 (2007)
|-
|'''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]'''||Mazciems||98 (2025) 
|-
|[[Kalnadruvas]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Mežslokas]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Onti]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Paiķeni]]||Lauku Ciems||22 (2007)
|}

==Jaunalūksnes pagasts==
Jaunalūksnes pagasta centrs atrodas '''[[Kolberģis|Kolberģī]]'''. Jaunalūksnes pagastā atrodas 31 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 18 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Adrakaši]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Alūksne]]
|Pilsēta
|6,626 (2026)
|-
|[[Beja (ciems)|Beja]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Bērzukalns]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bundzene]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Garasimi]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Garjuri]]||Lauku Ciems||60 (2007)
|-
|[[Igaunīši]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Jurenski]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Kanaviņas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|'''[[Kolberģis]]'''||Mazciems||257 (2025)
|-
|[[Lāčudārzs]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Lāzberģis]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Lejasšķiņķi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Lenkava]]||Lauku Ciems||18 (2007)
|-
|[[Matisene]]||Lauku Ciems||74 (2025)
|-
|[[Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)|Mārtiņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)|Murjāņi]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Ploskums]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Putāni (Jaunalūksnes pagasts)|Putāni]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rečiņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Saļņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Sauliķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Siseņi]]||Lauku Ciems||19 (2007)
|-
|[[Skujas (Jaunalūksnes pagasts)|Skujas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Stocene]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Struņķene]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Supes]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tereški]]||Lauku Ciems||21 (2007)
|-
|[[Vecputrene]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Vēverkalns]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Visikums]]||Lauku Ciems||20 (2007)
|}

==Jaunannas pagasts==
Jaunannas pagasta centrs atrodas '''[[Jaunanna|Jaunannās]]'''. Jaunannas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Dekšņi (Jaunannas pagasts)|Dekšņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Gribažas (Jaunannas pagasts)|Gribažas]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Ievedne]]||Lauku Ciems||28 (2007)
|-
|'''[[Jaunanna]]'''||Mazciems||313 (2025)
|-
|[[Lēģernieki]]||Lauku Ciems||40 (2007)
|-
|[[Mežtekas]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Silaveršas]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Svari (Jaunannas pagasts)|Svari]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|}

==Jaunlaicenes pagasts==
Jaunlaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)|Auguļi]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)|Bērziņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Brieži (Jaunlaicenes pagasts)|Brieži]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|'''[[Jaunlaicene]]'''||Mazciems||216 (2025)
|-
|[[Lācupji]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Opekalns (ciems)|Opekalns]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Rūci]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Stiliņi]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Šļukumi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Tortuži]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Vēciņi]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|}

==Kalncempju pagasts==
Kalncempju pagasta centrs atrodas '''[[Kalncempji|Kalncempjos]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Ermiķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Jerlani]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Gotlupi]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|'''[[Kalncempji]]'''||Lauku Ciems||41 (2025)
|-
|[[Ķelles]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Melderpuļķi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Okani]]||Lauku Ciems||1 (2007)
|-
|[[Pūzupi]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Sprīvuļi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Uranaži]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Žagatas (Kalncempju pagasts)|Žagatas]]||Lauku Ciems||1 (2007)
|}

==Liepnas pagasts==
Liepnas pagasta centrs atrodas '''[[Liepna|Liepnās]]'''. Liepnas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 24 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Adamova (Liepnas pagasts)|Adamova]]||Lauku Ciems||36 (2007)
|-
|[[Aizgārša (Liepnas pagasts)|Aizgārša]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Aizupe (Liepnas pagasts)|Aizupe]]||Lauku Ciems||25 (2007)
|-
|[[Bērzupe (Liepnas pagasts)|Bērzupe]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Demšas]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Doktas]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Franciskopole]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Gornasti]]||Lauku Ciems||18 (2007)
|-
|[[Kalvene (Liepnas pagasts)|Kalvene]]||Lauku Ciems||32 (2007)
|-
|[[Kruti]]||Lauku Ciems||29 (2007)
|-
|[[Kudinava]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|'''[[Liepna]]'''||Vidējciems||437 (2025)
|-
|[[Mežarija (Liepnas pagasts)|Mežarija]]||Lauku Ciems||42 (2007)
|-
|[[Petrova (Liepnas pagasts)|Petrova]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Polsas]]||Lauku Ciems||29 (2007)
|-
|[[Prēduļeva]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Purnava]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Saides]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Sils (Liepnas pagasts)|Sils]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Sprinduļi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Stārdupe]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|-
|[[Strauti (Liepnas pagasts)|Strauti]]||Lauku Ciems||32 (2017) 
|-
|[[Surikava]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|-
|[[Truļļeva]]||Lauku Ciems||6 (2002)
|}

==Malienas pagasts==
Malienas pagasta centrs atrodas '''[[Brenci|Brencos]]'''. Malienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]]  un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Blūmreiņi]]||Lauku Ciems||
|-
|'''[[Brenci]]'''||Mazciems||112 (2025)
|-
|[[Brūnas]]||Lauku Ciems||1 (2007)
|-
|[[Kaķi (Malienas pagasts)|Kaķi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Kopmaņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Kraukļi (Malienas pagasts)|Kraukļi]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Luņķi]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|-
|[[Mērnieki (Malienas pagasts)|Mērnieki]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Naglas]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Proņkas]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Pūriņi (Malienas pagasts)|Pūriņi]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|[[Rutki (Malienas pagasts)|Rutki]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Sebežnieki]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Sviestiņi]]||Lauku Ciems||
|}

==Mālupes pagasts==
Mālupes pagasta centrs atrodas '''[[Mālupe (ciems)|Mālupē]]'''. Mālupes pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Alodzene]]||Lauku Ciems||17 (2007)
|-
|[[Bāterava]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Briedinieki]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Grundas]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|'''[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]'''||Mazciems||208 (2025)
|-
|[[Mežnieki]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Miški (Mālupes pagasts)|Miški]]||Lauku Ciems||24 (2007)
|-
|[[Sofikalns]]||Lauku Ciems||52 (2025)
|-
|[[Tarvas]]||Lauku Ciems||32 (2007)
|-
|[[Žērveļi]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|}

==Mārkalnes pagasts==
Mārkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Mārkalne|Mārkalnē]]'''. Mārkalnes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Blekteskalns]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Cirakalns]]||Lauku Ciems||14 (2007)
|-
|[[Degumi]]||Lauku Ciems||24 (2007)
|-
|[[Ezīšava]]||Lauku Ciems||20 (2007)
|-
|[[Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)|Jaunzemi]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Lejaskrogs]]||Lauku Ciems||
|-
|'''[[Mārkalne]]'''||Lauku Ciems||92 (2025)
|-
|[[Pujakalns]]||Lauku Ciems||10 (2007)
|-
|[[Vaidava (Mārkalnes pagasts)|Vaidava]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Volkova (Mārkalnes pagasts)|Volkova]]||Lauku Ciems||18 (2007)
|-
|[[Vuķi]]||Lauku Ciems||14 (2007)
|}

==Pededzes pagasts==
Pededzes pagasta centrs atrodas '''[[Pededze (ciems)|Pededzē]]'''. Pededzes pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 19 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Bruņiševa]]||Lauku Ciems||15 (2015)
|-
|[[Čistigi]]||Lauku Ciems||45 (2015)
|-
|[[Ežupalte]]||Lauku Ciems||15 (2015)
|-
|[[Fjuki]]||Lauku Ciems||48 (2015)
|-
|[[Golovkina]]||Lauku Ciems||15 (2015)
|-
|[[Jaseņeci]]||Lauku Ciems||17 (2015)
|-
|[[Kalnapededze]]||Lauku Ciems||24 (2015)
|-
|[[Klaškina]]||Lauku Ciems||12 (2015)
|-
|[[Klementine]]||Lauku Ciems||1 (2015)
|-
|[[Klimentine]]||Lauku Ciems||11 (2015)
|-
|[[Kūdupe (Pededzes pagasts)|Kūdupe]]||Lauku Ciems||34 (2015)
|-
|[[Ķurši]]||Lauku Ciems||66 (2015)
|-
|[[Naumova (Pededzes pagasts)|Naumova]]||Lauku Ciems||25 (2015)
|-
|[[Orlīši]]||Lauku Ciems||12 (2015)
|-
|'''[[Pededze (ciems)|Pededze]]'''||Lauku Ciems||77 (2025)
|-
|[[Pļevna]]||Lauku Ciems||32 (2015)
|-
|[[Poļakova (Pededzes pagasts)|Poļakova]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Ponkuļi]]||Lauku Ciems||3 (2015)
|-
|[[Puncene]]||Lauku Ciems||16 (2015)
|-
|[[Putrovka]]||Lauku Ciems||2 (2015)
|-
|[[Slobodka (Pededzes pagasts)|Slobodka]]||Lauku Ciems||20 (2015)
|-
|[[Snopova]]||Lauku Ciems||26 (2015)
|-
|[[Steržinova]]||Lauku Ciems||11 (2015)
|-
|[[Stuborova]]||Lauku Ciems||52 (2015)
|-
|[[Šeļehova (Pededzes pagasts)|Šeļehova]]||Lauku Ciems||5 (2015)
|-
|[[Tupicene]]||Lauku Ciems||3 (2015)
|-
|[[Zabolova]]||Lauku Ciems||34 (2015)
|-
|[[Zagorje (Pededzes pagasts)|Zagorje]]||Lauku Ciems||1 (2015)
|-
|[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]||Lauku Ciems||63 (2015)
|-
|[[Zvaneri]]||Lauku Ciems||15 (2015)
|}

==Veclaicenes pagasts==
Veclaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Korneti|Kornetos]]'''. Veclaicenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Bārdaskrogs]]||Lauku Ciems||12 (2007)
|-
|[[Druskas]]||Lauku Ciems||16 (2007)
|-
|[[Kaķīši (Veclaicenes pagasts)|Kaķīši]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|'''[[Korneti]]'''||Mazciems||93 (2025)
|-
|[[Peņķi]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Romeškalns]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Rulles]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Vēzes]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|}

==Zeltiņu pagasts==
Zeltiņu pagasta centrs atrodas '''[[Zeltiņi|Zeltiņos]]'''. Zeltiņu pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)|Aizpurieši]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Joškas]]||Lauku Ciems||3 (2007)
|-
|[[Kundrati]]||Lauku Ciems||19 (2007)
|-
|[[Medņi (Zeltiņu pagasts)|Medņi]]||Lauku Ciems||4 (2007)
|-
|[[Micpapi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Vilki (Zeltiņu pagasts)|Vilki]]||Lauku Ciems||6 (2007)
|-
|'''[[Zeltiņi]]'''||Mazciems||136 (2025)
|}

==Ziemera pagasts==
Ziemera pagasta centrs atrodas '''[[Māriņkalns|Māriņkalnā]]'''. Ziemera pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|[[Bieranti (Ziemera pagasts)|Bieranti]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Blūmji]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Cielavas (Ziemera pagasts)|Cielavas]]||Lauku Ciems||13 (2007)
|-
|[[Garoži]]||Lauku Ciems||15 (2007)
|-
|[[Gobas (Ziemera pagasts)|Gobas]]||Lauku Ciems||21 (2007)
|-
|[[Griguļi (Ziemera pagasts)|Griguļi]]||Lauku Ciems||8 (2007)
|-
|[[Kampji]]||Lauku Ciems||26 (2007)
|-
|[[Kārkļi]]||Lauku Ciems||
|-
|'''[[Māriņkalns]]'''||Mazciems||180 (2025)
|-
|[[Pauliņi (Ziemera pagasts)|Pauliņi]]||Lauku Ciems||5 (2007)
|-
|[[Ratenieki]]||Lauku Ciems||
|-
|[[Stāmeri (Ziemera pagasts)|Stāmeri]]||Lauku Ciems||7 (2007)
|-
|[[Strautiņi (Ziemera pagasts)|Strautiņi]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Šķērsti]]||Lauku Ciems||11 (2007)
|-
|[[Šļukums]]||Lauku Ciems||9 (2007)
|-
|[[Vengerski]]||Lauku Ciems||2 (2007)
|-
|[[Ziemeri]]||Lauku Ciems||58 (2025)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Alūksnes novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Alūksnes novads]]</text>
      <sha1>gq517jup742qodirx9sp7cga6pjv8c3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500033</id>
      <parentid>4500031</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:50:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>Atceļu pēdējās izmaiņas - izdzēsta esošā informācija (koordinātas), kā arī kas ir &quot;Lauku Ciems&quot;?</comment>
      <origin>4500033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25634" sha1="ltza11ql0tcdgcicj1jvew8s02uvwld" xml:space="preserve">[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|thumb|121x121px|[[Alūksnes novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Aluksnes-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. 
Alūksnes novads sastāv no [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]], [[Annas pagasts|Annas]], [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]], [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]], [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]], [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Malienas pagasts|Malienas]], [[Mālupes pagasts|Mālupes]], [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]], [[Pededzes pagasts|Pededzes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]], [[Ziemeru pagasts|Ziemeru]] pagastiem un [[Alūksne]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši). 

* '''Alsviķu pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Annas pagastā''' atrodas 13 ciemi.
* '''Ilzenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunalūksnes pagastā''' atrodas 31 ciems (30 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ir daļēji izzudis).
* '''Jaunannas pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Jaunlaicenes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kalncempju pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Liepnas pagastā''' atrodas 25 ciemi (24 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Malienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Mālupes pagastā''' atrodas 10 ciemi.
* '''Mārkalnes pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Pededzes pagastā''' atrodas 30 ciemi (29 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Veclaicenes pagastā''' atrodas 8 ciemi.
* '''Zeltiņu pagastā''' atrodas 7 ciems.
* '''Ziemeru pagastā''' atrodas 17 ciems (16 ciemi šobrīd pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Alsviķu pagasts==
Alsviķu pagasta centrs atrodas '''[[Alsviķi|Alsviķos]]'''. Alsviķu pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 10 [[mazciems|mazciemi]], 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizupītes]]||vidējciems||64 (2025)||{{Coord|57|26|10|N|27|01|12|E|}}||
|-
|'''[[Alsviķi]]'''||vidējciems||261 (2025)||{{Coord|57|26|39|N|26|55|58|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Celenski]]||mazciems||23 (2007)||{{Coord|57|25|36|N|27|00|33|E|}}||
|-
|[[Cerkazi]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|57|20|N|57|21|29|E|}}||
|-
|[[Čuksti (Alsviķu pagasts)|Čuksti]]||mazciems|| ||{{Coord|57|28|28|N|26|54|37|E|}}||
|-
|[[Kaltiņi]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|24|03|N|26|59|46|E|}}||
|-
|[[Karva]]||mazciems||53 (2015)||{{Coord|57|29|36|N|26|49|57|E|}}||
|-
|[[Krogaskols]]||skrajciems||||{{Coord|57|25|52|N|26|58|21|E|}}||
|-
|[[Nēķene (Alsviķu pagasts)|Nēķene]]||mazciems||29 (2007)||{{Coord|57|23|30|N|26|57|01|E|}}||
|-
|[[Pullans]]||mazciems||24 (2025)||{{Coord|57|24|14|N|27|02|06|E|}}||
|-
|[[Rezaka]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|26|24|N|26|49|56|E|}}|| 
|-
|[[Silaktis]]||mazciems||70 (2007)||{{Coord|57|24|55|N|26|50|28|E|}}||
|-
|[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]||vidējciems||202 (2025)||{{Coord|57|24|22|N|26|53|26|E|}}||
|-
|[[Tūja (Alsviķu pagasts)|Tūja]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|25|01|N|26|58|00|E|}}||
|}

==Annas pagasts==
Annas pagasta centrs atrodas '''[[Anna (Annas pagasts)|Annā]]'''. Annas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 12 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes
|-
|-
|'''[[Anna (Annas pagasts)|Anna]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|20|09|N|27|01|46|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Dacvari]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|57|19|51|N|26|58|34|E|}}|| 
|-
|[[Dostas]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|19|28|N|26|59|43|E|}}|| 
|-
|[[Grēveles]]||mazciems||13 (2007)||{{Coord|57|19|07|N|26|57|19|E|}}|| 
|-
|[[Kadilas]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|21|24|N|27|03|55|E|}}|| 
|-
|[[Kauļi (Annas pagasts)|Kauļi]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|19|30|N|26|58|21|E|}}|| 
|-
|[[Lejas (Annas pagasts)|Lejas]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|57|18|49|N|26|58|05|E|}}|| 
|-
|[[Mūrnieki (Annas pagasts)|Mūrnieki]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|19|49|N|26|56|34|E|}}||
|-
|[[Otte]]||mazciems|| ||{{Coord|57|19|07|N|26|55|35|E|}}|| 
|-
|[[Prēdeļi (Annas pagasts)|Prēdeļi]]||mazciems||16 (2007)||{{Coord|57|21|35|N|27|01|32|E|}}|| 
|-
|[[Tarlapi]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|19|41|N|26|58|54|E|}}|| 
|-
|[[Vecanna]]||mazciems||28 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|04|07|E|}}|| 
|-
|[[Vējiņi (Annas pagasts)|Vējiņi]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|22|10|N|27|01|14|E|}}|| 
|}

==Ilzenes pagasts==
Ilzenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemos]]'''. Ilzenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Čonkas]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|22|34|N|26|39|15|E|}}|| 
|-
|[[Ezerslokas]]||mazciems||13 (2007)||{{Coord|57|24|08|N|26|42|37|E|}}|| 
|-
|[[Ilzene]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|57|22|47|N|26|43|35|E|}}|| 
|-
|'''[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]'''||vidējciems||98 (2025) ||{{Coord|57|22|21|N|26|40|34|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Kalnadruvas]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|23|26|N|26|43|17|E|}}|| 
|-
|[[Mežslokas]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|24|02|N|26|38|41|E|}}|| 
|-
|[[Onti]]||mazciems||||{{Coord|57|22|45|N|26|41|25|E|}}|| 
|-
|[[Paiķeni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|23|29|N|26|39|54|E|}}|| 
|}

==Jaunalūksnes pagasts==
Jaunalūksnes pagasta centrs atrodas '''[[Kolberģis|Kolberģī]]'''. Jaunalūksnes pagastā atrodas 31 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 11 [[mazciems|mazciemi]] un 18 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Adrakaši]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|23|26|N|27|11|24|E|}}||
|-
|[[Beja (ciems)|Beja]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|24|29|N|27|14|13|E|}}||
|-
|[[Bērzukalns]]||mazciems|| ||{{Coord|57|24|33|N|27|03|26|E|}}||
|-
|[[Bundzene]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|26|49|N|27|13|28|E|}}||
|-
|[[Garasimi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|24|10|N|27|06|07|E|}}||
|-
|[[Garjuri]]||skrajciems||60 (2007)||{{Coord|57|26|30|N|27|09|52|E|}}||
|-
|[[Igaunīši]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|26|23|N|27|14|40|E|}}||
|-
|[[Jurenski]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|23|11|N|27|17|01|E|}}||
|-
|[[Kanaviņas]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|24|25|N|27|03|44|E|}}||
|-
|'''[[Kolberģis]]'''||vidējciems||257 (2025)||{{Coord|57|26|19|N|27|06|57|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Lāčudārzs]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|24|23|N|27|21|05|E|}}||
|-
|[[Lāzberģis]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|27|45|N|27|07|08|E|}}||
|-
|[[Lejasšķiņķi]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|22|59|N|27|06|26|E|}}||
|-
|[[Lenkava]]||mazciems||18 (2007)||{{Coord|57|23|3|N|27|10|14|E|}}||
|-
|[[Matisene]]||vidējciems||74 (2025)||{{Coord|57|24|01|N|27|12|33|E|}}||
|-
|[[Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)|Mārtiņi]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|23|31|N|27|14|06|E|}}||
|-
|[[Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)|Murjāņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|22|19|N|27|14|55|E|}}||
|-
|[[Ploskums]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|27|46|N|27|17|58|E|}}||
|-
|[[Putāni (Jaunalūksnes pagasts)|Putāni]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|23|52|N|27|05|23|E|}}||
|-
|[[Rečiņi]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|57|27|53|N|27|16|59|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Saļņi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|23|37|N|27|09|19|E|}}||
|-
|[[Sauliķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|23|42|N|27|03|09|E|}}||
|-
|[[Siseņi]]||mazciems||19 (2007)||{{Coord|57|24|48|N|27|06|15|E|}}||
|-
|[[Skujas (Jaunalūksnes pagasts)|Skujas]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|24|40|N|27|07|44|E|}}||
|-
|[[Stocene]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|24|55|N|27|09|21|E|}}||
|-
|[[Struņķene]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|25|03|N|27|11|20|E|}}||
|-
|[[Supes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|24|13|N|27|10|19|E|}}||
|-
|[[Tereški]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|23|02|N|27|11|48|E|}}||
|-
|[[Vecputrene]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|57|25|35|N|27|14|32|E|}}||
|-
|[[Vēverkalns]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|27|46|N|27|09|17|E|}}||
|-
|[[Visikums]]||mazciems||20 (2007)||{{Coord|57|27|06|N|27|15|32|E|}}||
|}

==Jaunannas pagasts==
Jaunannas pagasta centrs atrodas '''[[Jaunanna|Jaunannās]]'''. Jaunannas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Dekšņi (Jaunannas pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|06|N|27|05|56|E|}}||
|-
|[[Gribažas (Jaunannas pagasts)|Gribažas]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|19|37|N|27|04|13|E|}}||
|-
|[[Ievedne]]||mazciems||28 (2007)||{{Coord|57|19|39|N|27|05|11|E|}}||
|-
|'''[[Jaunanna]]'''||vidējciems||313 (2025)||{{Coord|57|17|02|N|27|04|07|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Lēģernieki]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|57|15|19|N|27|05|54|E|}}||
|-
|[[Mežtekas]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|16|08|N|27|05|22|E|}}||
|-
|[[Silaveršas]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|18|48|N|27|03|59|E|}}||
|-
|[[Svari (Jaunannas pagasts)|Svari]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|18|37|N|27|06|23|E|}}||
|}

==Jaunlaicenes pagasts==
Jaunlaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)|Auguļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|34|01|N|26|50|28|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)|Bērziņi]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|30|18|N|26|54|58|E|}}|| 
|-
|[[Brieži (Jaunlaicenes pagasts)|Brieži]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|33|38|N|26|53|40|E|}}|| 
|-
|'''[[Jaunlaicene]]'''||vidējciems||216 (2025)||{{Coord|57|31|36|N|26|52|08|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Lācupji]]||mazciems||9 (2007)||{{Coord|57|32|54|N|26|51|34|E|}}|| 
|-
|[[Opekalns (ciems)|Opekalns]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|33|03|N|26|54|00|E|}}|| 
|-
|[[Rūci]]||mazciems||6 (2007)||{{Coord|57|30|32|N|26|54|21|E|}}|| 
|-
|[[Stiliņi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|33|58|N|26|52|04|E|}}|| 
|-
|[[Šļukumi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|33|21|N|26|52|11|E|}}|| 
|-
|[[Tortuži]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|32|14|N|26|56|00|E|}}|| 
|-
|[[Vēciņi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|33|18|N|26|53|30|E|}}|| 
|}

==Kalncempju pagasts==
Kalncempju pagasta centrs atrodas '''[[Kalncempji|Kalncempjos]]'''. Jaunlaicenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Ermiķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|18|57|N|26|53|44|E|}}|| 
|-
|[[Jerlani]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|20|54|N|26|53|27|E|}}|| 
|-
|[[Gotlupi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|20|35|N|26|50|09|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalncempji]]'''||mazciems||41 (2025)||{{Coord|57|19|20|N|26|53|06|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Ķelles]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|19|23|N|26|51|01|E|}}|| 
|-
|[[Melderpuļķi]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|20|41|N|26|50|53|E|}}|| 
|-
|[[Okani]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|20|11|N|26|56|20|E|}}|| 
|-
|[[Pūzupi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|20|48|N|26|55|44|E|}}|| 
|-
|[[Sprīvuļi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|07|N|26|48|20|E|}}|| 
|-
|[[Uranaži]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|20|03|N|26|52|58|E|}}|| 
|-
|[[Žagatas (Kalncempju pagasts)|Žagatas]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|18|16|N|26|51|59|E|}}|| 
|}

==Liepnas pagasts==
Liepnas pagasta centrs atrodas '''[[Liepna|Liepnās]]'''. Liepnas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 24 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Adamova (Liepnas pagasts)|Adamova]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|29|11|E|}}|| 
|-
|[[Aizgārša (Liepnas pagasts)|Aizgārša]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|48|N|27|30|19|E|}}|| 
|-
|[[Aizupe (Liepnas pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|25|10|E|}}|| 
|-
|[[Bērzupe (Liepnas pagasts)|Bērzupe]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|25|11|N|27|26|11|E|}}|| 
|-
|[[Demšas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|38|N|27|26|38|E|}}|| 
|-
|[[Doktas]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|24|36|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Franciskopole]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|29|N|27|30|23|E|}}|| 
|-
|[[Gornasti]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|21|44|N|27|35|07|E|}}|| 
|-
|[[Kalvene (Liepnas pagasts)|Kalvene]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|26|55|E|}}||  
|-
|[[Kruti]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|21|43|N|27|33|28|E|}}||  
|-
|[[Kudinava]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|23|29|N|27|24|53|E|}}||  
|-
|'''[[Liepna]]'''||lielciems||437 (2025)||{{Coord|57|20|36|N|27|28|39|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Mežarija (Liepnas pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|21|25|N|27|28|04|E|}}|| 
|-
|[[Petrova (Liepnas pagasts)|Petrova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|20|57|N|27|30|41|E|}}|| 
|-
|[[Plešulauzi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|24|41|N|27|25|32|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Polsas]]||skrajciems||29 (2007)||{{Coord|57|23|45|N|27|26|43|E|}}|| 
|-
|[[Prēduļeva]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|21|26|N|27|30|50|E|}}|| 
|-
|[[Purnava]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|23|16|E|}}|| 
|-
|[[Saides]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|20|21|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
|[[Sils (Liepnas pagasts)|Sils]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|19|33|N|27|33|24|E|}}|| 
|-
|[[Sprinduļi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|06|N|27|27|33|E|}}|| 
|-
|[[Stārdupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|36|N|27|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Strauti (Liepnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||32 (2017) ||{{Coord|57|18|09|N|27|28|51|E|}}||
|-
|[[Surikava]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|18|N|27|26|13|E|}}|| 
|-
|[[Truļļeva]]||skrajciems||6 (2002)||{{Coord|57|23|24|N|27|24|08|E|}}|| 
|}

==Malienas pagasts==
Malienas pagasta centrs atrodas '''[[Brenci|Brencos]]'''. Malienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]]  un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blūmreiņi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|20|23|N|27|10|56|E|}}|| 
|-
|'''[[Brenci]]'''||vidējciems||112 (2025)||{{Coord|57|21|43|N|27|09|44|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Brūnas]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|22|34|N|27|08|03|E|}}|| 
|-
|[[Kaķi (Malienas pagasts)|Kaķi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|22|32|N|27|09|44|E|}}|| 
|-
|[[Kopmaņi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|22|01|N|27|08|10|E|}}|| 
|-
|[[Kraukļi (Malienas pagasts)|Kraukļi]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|20|45|N|27|06|31|E|}}|| 
|-
|[[Luņķi]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|22|10|N|27|09|39|E|}}|| 
|-
|[[Mērnieki (Malienas pagasts)|Mērnieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|20|36|N|27|11|50|E|}}|| 
|-
|[[Naglas]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|23|02|N|27|09|07|E|}}|| 
|-
|[[Proņkas]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|20|58|N|27|11|15|E|}}|| 
|-
|[[Pūriņi (Malienas pagasts)|Pūriņi]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|52|N|27|06|30|E|}}|| 
|-
|[[Rutki (Malienas pagasts)|Rutki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|20|59|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
|[[Sebežnieki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|19|48|N|27|07|30|E|}}|| 
|-
|[[Sviestiņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|22|25|N|27|05|13|E|}}|| 
|}

==Mālupes pagasts==
Mālupes pagasta centrs atrodas '''[[Mālupe (ciems)|Mālupē]]'''. Mālupes pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 3 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Alodzene]]||mazciems||17 (2007)||{{Coord|57|18|33|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
|[[Bāterava]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|57|20|16|N|27|21|46|E|}}|| 
|-
|[[Briedinieki]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|16|49|N|27|12|43|E|}}|| 
|-
|[[Grundas]]||mazciems||16 (2007)||{{Coord|57|19|04|N|27|17|55|E|}}|| 
|-
|'''[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]'''||vidējciems||208 (2025)||{{Coord|57|20|18|N|27|14|05|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Mežnieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|19|43|N|27|14|21|E|}}|| 
|-
|[[Miški (Mālupes pagasts)|Miški]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|17|53|N|27|13|44|E|}}|| 
|-
|[[Sofikalns]]||mazciems||52 (2025)||{{Coord|57|19|36|N|27|18|46|E|}}|| 
|-
|[[Tarvas]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|21|29|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
|[[Žērveļi]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|19|51|N|27|19|25|E|}}|| 
|}

==Mārkalnes pagasts==
Mārkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Mārkalne|Mārkalnē]]'''. Mārkalnes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 6 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Blekteskalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|30|45|N|27|11|34|E|}}|| 
|-
|[[Cirakalns]]||mazciems||14 (2007)||{{Coord|57|29|17|N|27|07|16|E|}}|| 
|-
|[[Degumi]]||mazciems||24 (2007)||{{Coord|57|29|59|N|27|17|53|E|}}|| 
|-
|[[Ezīšava]]||mazciems||20 (2007)||{{Coord|57|28|45|N|27|13|07|E|}}|| 
|-
|[[Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)|Jaunzemi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|31|28|N|27|13|03|E|}}|| 
|-
|[[Lejaskrogs]]||mazciems|| ||{{Coord|57|29|53|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
|'''[[Mārkalne]]'''||vidējciems||92 (2025)||{{Coord|57|29|28|N|27|11|40|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pujakalns]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|29|25|N|27|12|25|E|}}|| 
|-
|[[Vaidava (Mārkalnes pagasts)|Vaidava]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|29|57|N|27|04|31|E|}}|| 
|-
|[[Volkova (Mārkalnes pagasts)|Volkova]]||mazciems||18 (2007)||{{Coord|57|30|22|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
|[[Vuķi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|28|48|N|27|10|41|E|}}|| 
|}

==Pededzes pagasts==
Pededzes pagasta centrs atrodas '''[[Pededze (ciems)|Pededzē]]'''. Pededzes pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 19 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bruņiševa]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|31|01|N|27|26|27|E|}}|| 
|-
|[[Čistigi]]||skrajciems||45 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|29|32|E|}}|| 
|-
|[[Ežupalte]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|51|N|27|24|26|E|}}|| 
|-
|[[Fjuki]]||skrajciems||48 (2015)||{{Coord|57|30|28|N|27|27|48|E|}}|| 
|-
|[[Golovkina]]||mazciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|33|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
|[[Jaseņeci]]||mazciems||17 (2015)||{{Coord|57|30|33|N|27|32|51|E|}}|| 
|-
|[[Kalnapededze]]||skrajciems||24 (2015)||{{Coord|57|30|43|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
|[[Klaškina]]||mazciems||12 (2015)||{{Coord|57|28|04|N|27|23|04|E|}}|| 
|-
|[[Klementine]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|23|14|E|}}|| 
|-
|[[Klimentine]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|28|13|N|27|26|24|E|}}|| 
|-
|[[Kūdupe (Pededzes pagasts)|Kūdupe]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|26|55|N|27|26|00|E|}}|| 
|-
|[[Ķurši]]||skrajciems||66 (2015)||{{Coord|57|30|11|N|27|27|37|E|}}|| 
|-
|[[Naumova (Pededzes pagasts)|Naumova]]||skrajciems||25 (2015)||{{Coord|57|28|28|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
|[[Orlīši]]||skrajciems||12 (2015)||{{Coord|57|31|08|N|27|28|13|E|}}|| 
|-
|'''[[Pededze (ciems)|Pededze]]'''||vidējciems||77 (2025)||{{Coord|57|28|48|N|27|26|48|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pļevna]]||skrajciems||32 (2015)||{{Coord|57|30|47|N|27|27|46|E|}}|| 
|-
|[[Poļakova (Pededzes pagasts)|Poļakova]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|30|24|N|27|25|43|E|}}|| 
|-
|[[Ponkuļi]]||skrajciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|41|N|27|20|19|E|}}|| 
|-
|[[Puncene]]||skrajciems||16 (2015)||{{Coord|57|28|53|N|27|21|01|E|}}|| 
|-
|[[Putrovka]]||mazciems||2 (2015)||{{Coord|57|30|53|N|27|33|02|E|}}|| 
|-
|[[Slobodka (Pededzes pagasts)|Slobodka]]||skrajciems||20 (2015)||{{Coord|57|29|15|N|27|25|39|E|}}|| 
|-
|[[Snopova]]||skrajciems||26 (2015)||{{Coord|57|28|37|N|27|27|07|E|}}|| 
|-
|[[Steržinova]]||mazciems||11 (2015)||{{Coord|57|29|54|N|27|25|36|E|}}|| 
|-
|[[Stuborova]]||skrajciems||52 (2015)||{{Coord|57|31|02|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
|[[Šeļehova (Pededzes pagasts)|Šeļehova]]||skrajciems||5 (2015)||{{Coord|57|31|25|N|27|25|50|E|}}|| 
|-
|[[Tupicene]]||mazciems||3 (2015)||{{Coord|57|29|30|N|27|27|00|E|}}|| 
|-
|[[Zabolova]]||skrajciems||34 (2015)||{{Coord|57|31|51|N|27|28|33|E|}}|| 
|-
|[[Zagorje (Pededzes pagasts)|Zagorje]]||skrajciems||1 (2015)||{{Coord|57|29|21|N|27|30|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]||vidējciems||63 (2015)||{{Coord|57|27|50|N|27|26|12|E|}}|| 
|-
|[[Zvaneri]]||skrajciems||15 (2015)||{{Coord|57|29|04|N|27|31|42|E|}}|| 
|}

==Veclaicenes pagasts==
Veclaicenes pagasta centrs atrodas '''[[Korneti|Kornetos]]'''. Veclaicenes pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]]  un 4 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bārdaskrogs]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|34|22|N|26|57|51|E|}}|| 
|-
|[[Druskas]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|35|31|N|26|54|24|E|}}|| 
|-
|[[Kaķīši (Veclaicenes pagasts)|Kaķīši]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|57|35|06|N|27|01|15|E|}}|| 
|-
|'''[[Korneti]]'''||vidējciems||93 (2025)||{{Coord|57|35|31|N|26|56|56|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Peņķi]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|33|33|N|26|55|07|E|}}|| 
|-
|[[Romeškalns]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|33|45|N|26|54|37|E|}}|| 
|-
|[[Rulles]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|35|51|N|27|01|02|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Vēzes]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|57|33|18|N|27|01|19|E|}}|| 
|}

==Zeltiņu pagasts==
Zeltiņu pagasta centrs atrodas '''[[Zeltiņi|Zeltiņos]]'''. Zeltiņu pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)|Aizpurieši]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|27|N|26|47|27|E|}}|| 
|-
|[[Joškas]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|21|22|N|26|47|42|E|}}|| 
|-
|[[Kundrati]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|21|58|N|26|48|58|E|}}|| 
|-
|[[Medņi (Zeltiņu pagasts)|Medņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|21|16|N|26|49|54|E|}}|| 
|-
|[[Micpapi]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|19|12|N|26|43|44|E|}}|| 
|-
|[[Vilki (Zeltiņu pagasts)|Vilki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|21|40|N|26|50|58|E|}}||
|-
|'''[[Zeltiņi]]'''||vidējciems||136 (2025)||{{Coord|57|21|32|N|26|46|54|E|}}||pagasta centrs 
|}

==Ziemera pagasts==
Ziemera pagasta centrs atrodas '''[[Māriņkalns|Māriņkalnā]]'''. Ziemera pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bieranti (Ziemera pagasts)|Bieranti]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|28|59|N|26|57|10|E|}}|| 
|-
|[[Blūmji]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|22|N|27|01|25|E|}}|| 
|-
|[[Cielavas (Ziemera pagasts)|Cielavas]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|32|44|N|26|57|29|E|}}|| 
|-
|[[Garoži]]||mazciems||15 (2007)||{{Coord|57|31|32|N|26|58|51|E|}}|| 
|-
|[[Gobas (Ziemera pagasts)|Gobas]]||mazciems||21 (2007)||{{Coord|57|26|27|N|27|02|13|E|}}|| 
|-
|[[Griguļi (Ziemera pagasts)|Griguļi]]||mazciems||8 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|01|35|E|}}|| 
|-
|[[Kampji]]||mazciems||26 (2007)||{{Coord|57|32|35|N|27|02|58|E|}}|| 
|-
|[[Kārkļi]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|55|N|26|57|59|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|'''[[Māriņkalns]]'''||vidējciems||180 (2025)||{{Coord|57|29|15|N|26|58|36|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Pauliņi (Ziemera pagasts)|Pauliņi]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|57|28|00|N|27|03|43|E|}}|| 
|-
|[[Ratenieki]]||mazciems|| ||{{Coord|57|30|27|N|26|58|57|E|}}|| 
|-
|[[Stāmeri (Ziemera pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|32|10|N|27|00|34|E|}}|| 
|-
|[[Strautiņi (Ziemera pagasts)|Strautiņi]]||mazciems||9 (2007)||{{Coord|57|27|16|N|27|02|14|E|}}|| 
|-
|[[Šķērsti]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|26|55|N|27|01|51|E|}}|| 
|-
|[[Šļukums]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|29|36|N|27|02|48|E|}}|| 
|-
|[[Vengerski]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|27|32|N|27|00|52|E|}}|| 
|-
|[[Ziemeri]]||vidējciems||58 (2025)||{{Coord|57|32|00|N|27|03|55|E|}}|| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Alūksnes novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Alūksnes novads]]</text>
      <sha1>ltza11ql0tcdgcicj1jvew8s02uvwld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Umberto II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253575</id>
    <revision>
      <id>4499936</id>
      <parentid>4018445</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T12:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Flopao</username>
        <id>140548</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2459" sha1="4a0dgu2niwjf5527zburnc9gps64fvb" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Umberto II
| vārds_orģ           = ''Umberto II''
| attēls              =Hrh Prince Umberto of Italy, May 1944 TR1827.jpg
| amats               =[[Itālijas karalis]]
| term_sākums         =	{{dat|1946|05|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1946|06|18|N}}
| priekštecis         =[[Viktors Emanuels III]]
| pēctecis            =monarhija atcelta
| dzim_dati           ={{dat|1904|9|15}}
| dzim_vieta          =[[Rakonidži]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]&lt;br /&gt;([[Kuneo province]], {{ITA}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1983|3|18|1904|9|15}}
| mir_vieta           =[[Ženēva]], {{CHE}}
| tēvs                =[[Viktors Emanuels III]]
| māte                =[[Melnkalnes Elēna]]
| dinastija           =[[Savojas dinastija]]
| dzīvesb             =[[Beļģijas Marija Žozē]]
| bērni               =4, to skaitā [[Neapoles princis Viktors Emanuels]]
| reliģija            =[[katolisms]]
| apglabāts           =[[Augškombas abatija]], [[Savoja]], {{FRA}}
| paraksts            =Umberto II of Italy - Signature.svg
| piezīmes            =
}}

'''Umberto II''' ({{val|it|Umberto I di Savoia}}; dzimis {{dat|1904|9|15}}, miris {{dat|1983|3|18}}) bija [[Itālija]]s [[Itālijas karalis|karalis]] mazliet vairāk nekā mēnesi 1946. gadā.

Itālijas karaļa [[Viktors Emanuels III|Viktors Emanuela III]] vienīgais bērns. ''De facto'' kļuva par valsts galvu pēc [[Benito Musolīni]] atcelšanas no amata 1944. gadā, Viktoram Emanuelam III saglabājot troni. Lai uzlabotu monarhijas tēlu, Viktors Emanuels III 1946. gada 9. maijā atteicās no troņa par labu Umberto II. Tomēr tas nelīdzēja, un [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|Itālija 1946. gada 2. jūnijā referendumā]] nobalsoja par monarhijas atcelšanu. Karaliskā ģimene devās trimdā, bet 1947. gada konstitūcija aizliedza karalim vai tā mantiniekiem spert kāju uz Itālijas zemes.

Lielāko atlikušā mūža daļu Umberto II nodzīvoja [[Kaškaiša|Kaškaišā]], [[Portugāle|Portugālē]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{Itālijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pjemontā dzimušie]]
[[Kategorija:Savojas dinastija]]
[[Kategorija:Itālijas monarhi]]</text>
      <sha1>4a0dgu2niwjf5527zburnc9gps64fvb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunta Vaičule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258571</id>
    <revision>
      <id>4500136</id>
      <parentid>4499657</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:34:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4500136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15392" sha1="0uqq2wm43me8443qvgji79f3tihnxgu" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Gunta Vaičule
| vārds_orig = 
| attēls = Gunta Vaičule in athletics awarding in Carnikava, 24.07.2024.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Gunta Vaičule 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = Gunta Latiševa-Čudare
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads}}
| garums = {{mērvienība|cm=179}}
| svars = {{mērvienība|kg=65}}
| iesauka = 
| izglītība = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt;
[[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]
| disc = [[200 metri|200 m]], [[400 metri|400 m]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Edvīns Krūms]]&lt;br&gt;Pēteris Stripkāns
| trenē = &lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = &lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 
| PR1_d = 
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = &lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}}
{{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|Bidgošča 2017]]|400 m}}
{{Medal|Competition|Universiāde}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Universiāde|Taibei 2017]]|200 m}}
}}
'''Gunta Vaičule''' (dzimusi '''Gunta Latiševa-Čudare''' {{dat|1995|3|9}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir bijusī [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startēja sprinta distancēs, īpaši specializējoties [[200 m]] un [[400 m]] disciplīnai. 2017. gada Eiropas U-23 čempione 400 metru distancē. Divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece. Ieguvusi [[Jurists|jurista]] izglītību. Pēc sportistes karjeras beigām darbojas arī politikā, pārstāv partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot;.

== Karjera ==
2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījusi 4. vietu 200 m distancē ar rezultātu 24,24 s. Tā paša gada Pasaules čempionātā jauniešiem 100 m izcīnīja 26. vietu, savukārt divreiz garākā distancē — 15. vietu. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 32. vietu 400 m/b distancē. 2013. gada Eiropas U-20 čempionātā uzstādījusi Latvijas rekordu junioriem 400 m distancē (52,76 s). 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 13. vietu 400 m distancē.

Kvalificējās [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātam]], kur bija jaunākā sportiste Latvijas komandā.&lt;ref name=&quot;lat-ath&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|title=XXII Eiropas čempionāts Cīrihē|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311005632/http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|archivedate={{dat|2016|03|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gada jūlijā Eiropas U-23 čempionātā Tallinā uzrādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (52,60), kas tomēr nepietika, lai kvalificētos sacensību finālam.&lt;ref&gt;[http://sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ Latiševa-Čudare ar personisko rekordu nesasniedz U-23 Eiropas čempionāta finālu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180507153427/http://www.sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ |date={{dat|2018|05|07||bez}} }} Sportazinas.cm&lt;/ref&gt; Tai pašā mēnesī [[Somija]]s pilsētā [[Joensū]] uzlaboja personisko rekordu līdz 52,29. 2015. gada augustā [[Pekina|Pekinā]] notiekošajā [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] G. Latiševa-Čudare ar jaunu personisko rekordu (52,17 s, arī uzstādīts Latvijas junioru (U-23) rekords) izcīnīja 30. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/skrejeja-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-iegust-30.vietu-pasaules-cempionata.a142674/|title=Skrējēja Latiševa-Čudare ar personisko rekordu iegūst 30. vietu pasaules čempionātā|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada jūnijā Valsts Prezidenta kausa izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] G. Latiševa-Čudare uzvarēja 200 m distancē ar jaunu personisko rekordu 23,50 sekundes.&lt;ref&gt;[http://skriesim.lv/athletes?id=16243 Latiševa-Čudare Gunta]{{Novecojusi saite}} skriesim.lv&lt;/ref&gt; {{dat|2017|7|13||bez}} [[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Eiropas U-23 čempionātā]] [[Bidgošča|Bidgoščā]] Gunta Latiševa-Čudare kļuva par čempioni ar rezultātu 52,00 s (pirms tam pusfinālā viņa bija uzstādījusi jaunu personisko rekordu 51,80 s). Jūlijā [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Ogre|Ogrē]] uzstādīja arī jaunu personisko rekordu 100 m sprinta distancē — 11,53 s, kas deva zelta medaļu, apsteidzot [[Sindija Bukša|Sindiju Bukšu]].

G. Latiševa-Čudare startēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]. Ar jaunu personisko rekordu 51,37 sekundes viņa kvalificējās sacensību pusfinālam (iepriekšējais rekords labots par 0,43 sekundēm; šis ir otrais ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē aiz [[Vineta Ikauniece|Vinetas Ikaunieces]] 1988. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-gunta-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-ieskrien-pasaules-cempionata-pusfinala.a245758/ VIDEO: Gunta Latiševa-Čudare ar personisko rekordu ieskrien pasaules čempionāta pusfinālā] LSM&lt;/ref&gt; Viņa nekvalificējās finālskrējienam, ieņemot 12. vietu kopvērtējumā (rezultāts pusfinālā 51,57 s), kas bija augstākā vieta no Eiropas sportistēm 400 m distancē, kā arī otrā augstākā vieta starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-pasaules-cempionata-atraka-eiropiete-latiseva-cudare-izcina-12.vietu-400-metros.a245893/ VIDEO: Pasaules čempionātā ātrākā eiropiete Latiševa-Čudare izcīna 12.vietu 400 metros] LSM&lt;/ref&gt;

Augustā G. Latiševa-Čudare piedalījās [[Universiāde|Universiādē]] [[Taibei]], kur startēja 200 m skrējienā, sasniedza finālu un tajā ar jaunu personisko rekordu (23,15 s) ieguva sudraba medaļu.

[[2019. gada Eiropas čempionāts viegatlētikā telpās|2019. gada Eiropas čempionātā telpās]] Glāzgovā 400 m distances priekšskrējienā pārspēja 43 gadus veco [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|valsts rekordu]] telpās (52,66 s), kas iepriekš piederēja [[Inta Kļimoviča-Drēviņa|Intai Kļimovičai]] (52,8 s).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01032019-vaicule_tiek_eiropas_cempionata_pusfinala|title=Vaičule labo 43 gadus seno valsts rekordu un tiek EČ pusfinālā|last=Strungs|first=Vilis|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-02|date=2019-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; G. Vaičule piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur ieņēma 30. vietu kopvērtējumā 200 m distancē.

Pēc bērna piedzimšanas 2020. gadā G. Vaičule 2021. gadā atgriezās profesionālajā sportā. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] G. Vaičule startēja 400 m distancē, kur ar rezultātu 52,21 s ieņēma 25. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-vaicule-sakotneji-biju-vilusies-bet-rezultats-pasaules-cempionata-ir-loti-labs.a465954/|title=Skrējēja Vaičule: Sākotnēji biju vīlusies, bet rezultāts pasaules čempionātā ir ļoti labs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] 400 m pusfinālā laboja personisko rekordu, veicot distanci 51,25 sekundēs, un kopvērtējumā ieņēma desmito vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082022-vaicule_400_metru_pusfinala_labo_savu_per |title=Vaičule ar karjeras ātrāko skrējienu 400 metros iegūst desmito vietu EČ |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|17||bez}}|date={{dat|2022|8|16|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] priekšskrējienā 400 metru distanci veica 51,36 sekundēs, uzstādot savu sezonas labāko rezultātu. Līdz iekļūšanai pusfinālā pietrūka 0,09 sekundes, un sacensības G. Vaičule noslēdza 27. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082023-vaiculei_sezonas_rekords_400_metros_un_ja |title=Vaičulei sezonas rekords 400 metros un 0,09 sekundes aiz pusfināla svītras |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|20||bez}}|date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada Eiropas čempionātā viņa startēja 200 m distancē un pārvarēja pirmo kārtu, bet pusfināla skrējiens nebija sekmīgs un G. Vaičule ieņēma 24. vietu kopvērtējumā. Latvijas čempionātā Valmierā viņa uzstādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (50,83 s), kas deva ne vien zelta medaļu, bet arī izpildītu kvalifikācijas normatīvu startam [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/29.06.2024-skrejeja-vaicule-ar-personisko-rekordu-nodrosina-celazimi-uz-parizes-olimpiskajam-spelem.a559792/|title=Skrējēja Vaičule ar personisko rekordu nodrošina ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] ieguva 26. vietu, gandarījuma skrējienu noskrienot 50,93 sekundēs, kas ir otrais augstākais rezultāts viņas karjerā, bet par 0,12 sekundēm atpalika no robežas iekļūšanai pusfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/06.08.2024-sprintere-vaicule-lepojos-ar-parize-piepildito-sapni-vasaras-beigas-izbaudisu-ar-gimeni.a564094/|title=Sprintere Vaičule: Lepojos ar Parīzē piepildīto sapni, vasaras beigas izbaudīšu ar ģimeni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vaičule kopā ar [[Ernests Zēbolds|Ernestu Zēboldu]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/|title=“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles|website=tv3.lv|access-date=2024-08-12|date=2024-08-12|language=lv|archive-date=2024-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240812005303/https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/}}&lt;/ref&gt;

G. Vaičule izlaida 2025. gada sezonu, jo ģimenē piedzima otrais bērns, bet pēc tam sprintere vēlreiz atgriezās sacensību apritē.

Pirms 2026. gada Latvijas čempionāta G. Vaičule paziņoja, ka šis būs viņas pēdējais [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionāts]]. 200 m distances finālā viņa guva uzvaru, pārspējot jauno skrējēju [[Ieva Malnača|Ievu Malnaču]] un 7. reizi kļūstot par čempioni šajā distancē. Uzreiz pēc čempionāta noslēguma sportiste paziņoja par profesionālā sporta karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/28072026-divu_olimpisko_spelu_dalibniece_vaicule_l|title=Divu olimpisko spēļu dalībniece Vaičule liks punktu vieglatlētes karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-29|date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[100 metri|100 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 11,53 s || {{dat|2017|7|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}}
|-
| [[200 metri|200 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 22,94 s || {{dat|2018|6|16|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}}
|-
| [[400 metri|400 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 50,83 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}}|| {{Vieta|Latvija|Valmiera }}
|}

== Privātā dzīve ==
Gunta ārpus sporta nodarbojas ar tautas dejām, ar Rēzeknes deju kolektīvu &quot;Dziga&quot; piedaloties [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/04072018-dziesmu_un_deju_svetku_dalibniece_latisev/|title=Dziesmu un deju svētku dalībniece Latiševa-Čudare patlaban dzīvo skolā|publisher=sportacentrs.com|date={{dat|2018|7|4}}|accessdate={{dat|2018|10|2}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 28. septembrī salaulājusies ar lauksaimnieku Mārtiņu Vaičuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/01102018-ka_uz_paplates_apprecejusies_vieglatlete_?|first=Ints|last=Megnis|title=KĀ UZ PAPLĀTES: APPRECĒJUSIES VIEGLATLĒTE LATIŠEVA-ČUDARE|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|10|2}}|date={{dat|2018|10|1}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā ģimenē piedzima meita,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20042021-vaicule_pec_gimenes_pieauguma_atgriezas_m|title=Vaičule: &quot;Ticība saviem spēkiem ir atgriezusies un labi iesakņojusies manās šūnās&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-19|date=2021-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 2025. gadā dzimis otrais bērns.

G. Vaičulei ir [[Jurists|jurista]] izglītība. 2016. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 2019. gada martā absolvēja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]] un juristes kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/322590-skrejeja-gunta-vaicule-kluvusi-par-diplometu-juristi|title=Skrējēja Gunta Vaičule kļuvusi par diplomētu juristi|website=Jauns.lv|access-date=2019-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; G. Vaičule darbojas [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskajā komitejā]] kā Atlētu komisijas vadītāja.

== Politiskā darbība ==
[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] 2026. gadā G. Vaičule kandidē Latgales vēlēšanu apgabalā no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/86080-gunta-vaicule/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140225180248/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=158 LOV profils]

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Vaičule, Gunta}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>0uqq2wm43me8443qvgji79f3tihnxgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āvo Pikūss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262082</id>
    <revision>
      <id>4500165</id>
      <parentid>4125726</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5552" sha1="6d87zuvb8srvltf256ov9gleqceynad" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
 |          ridername = Āvo Pikūss
 |        piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg
 |    piktogramma izm = 26px
 |  piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
 |         vārds_orig = ''Aavo Pikkuus''
 |              image = Aavo Pikkuus 1977.jpg
 |         image_size = 
 |      image_caption = Āvo Pikūss 1977. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |           fullname = 
 |     dzimtais vārds = 
 |        dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1954|11|23}}
 |            dz_viet = {{Vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Karepa|td=Igaunija}}
 |        dateofdeath = 
 |           mir_viet = 
 |            tautība = Igaunis
 |        dzīvesvieta = 
 |             height = 178 [[Centimetrs|cm]]
 |             weight = 76 [[Kilograms|kg]]
 |            country = {{URS}}
 |            kar_sāk = 
 |           kar_beig = 
 |               alga = 
 |           nickname = 
 |          mājaslapa = 
 |          izglītība = 
&lt;!------ Komandas informācija ------&gt;
 |        currentteam = ''Dünamo Tartu''
 |         discipline = [[šosejas riteņbraukšana|Šoseja]]
 |               role = Braucējs
 |          ridertype = 
&lt;!------ Amatieru komandas ------&gt;
 |      amateurteam 1 = 
 |      amateuryear 1 = 
 |      amateurteam 2 = 
 |      amateuryear 2 = 
&lt;!------ Profesionālās komandas ------&gt;
 |          proteam 1 = 
 |          proyear 1 = 
 |          proteam 2 = 
 |          proyear 2 = 
&lt;!------ Vadītās komandas ------&gt;
 |       manageteam 1 = 
 |       manageyear 1 = 
 |       manageteam 2 = 
 |       manageyear 2 = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |          os_dalība = 1 ([[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]])
 |         os_medaļas = 
 |        os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |          pč_dalība = 
 |         pč_medaļas = 
 |        pč_lab sasn = 
&lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
 |          majorwins = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             aģenti = 
 |         sasniegumi = 
 |          atjaunots = 
 |            dzimums = 
 |              slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |        show-medals = 
 |        headercolor = 
 |     medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{URS}}}}
{{Medal|VOS}}
{{MedalGold|{{oss|V=1976|teksts=Monreāla 1976}}|100 km komandu brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[1975. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Metē un Ivuāra 1975]]|100 km komandu brauciens}}
{{MedalGold|[[1977. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Sankristobala 1977]]|100 km komandu brauciens}}
{{MedalSilver|[[1978. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Nirburga 1978]]|100 km komandu brauciens}}
}}
'''Āvo Pikūss''' ({{val|et|Aavo Pikkuus}}; dzimis {{dat|1954|11|23}}) ir bijušais [[Igaunija]]s riteņbraucējs. Viņš bija PSRS izlases sastāvā, kas uzvarēja 100 km komandu braucienā [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]&lt;ref name=&quot;r1&quot; /&gt; un [[1977. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|1977. gada Pasaules čempionātā]]. Tāpat PSRS izlase izcīnīja sudraba medaļas 1975. un 1978. gada pasaules čempionātā.&lt;ref name=&quot;r2&quot; /&gt;

Laikā no 1974. līdz 1977. gadam Pikūss četras reizes uzvarēja PSRS čempionātā grupas braucienā.

1975. gadā viņš finišēja trešais [[Miera brauciens|Miera brauciena]] daudzdienu sacensībās. 1977. gadā viņš uzvarēja šo sacensību kopvērtējumā, bet 1975. un 1977.—1979. gadā komandu vērtējumā; 1977. gada sacensībās viņš bija līderis no starta līdz finišam. 1977. gadā viņš uzvarēja ''[[Circuit de la Sarthe (riteņbraukšana)|Circuit de la Sarthe]]'' un 1978. gadā ''Giro delle Regione'' sacensībās.&lt;ref name=r2/&gt;

1981. gadā viņš beidza riteņbraucēja karjeru un vairākus gadus veiksmīgi piedalījās autorallijā. Vēlāk viņš strādāja autoservisā.&lt;ref name=r4/&gt;

Pikūss ir [[Igaunijas Olimpiskā komiteja|Igaunijas Olimpiskās komitejas]] goda biedrs un piecas reizes atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]] (1974—1978). 2001. gadā viņam tika piešķirts [[Igaunijas Sarkanā krusta ordenis]].&lt;ref name=r3/&gt; Viņš ir precējies un viņam ir trīs meitas un dēls.&lt;ref name=r4/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=r1&gt;[http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pi/aavo-pikkuus-1.html Aavo Pikkuus]. sports-reference.com&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=r2&gt;[http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=23151 Aavo Pikkuus]. cyclingarchives.com&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=r4&gt;[http://velo-kursk.ru/forum/viewtopic.php?t=230 Ааво Пиккуус]. velo-kursk.ru (23 November 2006)&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=r3&gt;[http://www.esbl.ee/biograafia/Aavo_Pikkuus PIKKUUS, AAVO]. Estonian Olympic Committee. esbl.ee&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* https://pantheon.world/profile/occupation/cyclist/country/estonia
{{DEFAULTSORT:Pikūss, Āvo}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:PSRS riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Igaunijas autosportisti]]
[[Kategorija:PSRS autosportisti]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Veru apriņķī dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>6d87zuvb8srvltf256ov9gleqceynad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksis Kivi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265873</id>
    <revision>
      <id>4500047</id>
      <parentid>3749101</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T00:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4500047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2415" sha1="7xdmnhjfgsgptt6wta59xthzb2if07j" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Aleksis Kivi
|         vārds_orig = ''Aleksis Kivi''
|             attēls = Aleksis Kivi.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1834
|         dz_mēnesis = 10
|           dz_diena = 10
|           dz_vieta = {{vieta|Somija|Nurmijervi}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1872
|          m_mēnesis = 12
|            m_diena = 31
|            m_vieta = {{vieta|Somija|Tūsula}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[Soms]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = Rakstnieks
| rakstīšanas valoda = Somu
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = &quot;Septiņi brāļi&quot;
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Aleksis Kivi''' ({{val|fi|Aleksis Kivi}}; dzimis '''Aleksis  Stenvalls''' (''Alexis Stenvall'') {{dat|1834|10|10}}, miris {{dat|1872|12|31}}) bija [[somi|somu]] [[rakstnieks]]. Pirmā nozīmīgā romāna somu valodā &quot;Septiņi brāļi&quot; (''Seitsemän veljestä'') autors.

Somu nacionālās literatūras ([[dramaturģija]]s un [[romantisms|romantisma]] žanrs) pamatlicējs, aizsācis [[reālisms|reālismu]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|51|136}}&lt;/ref&gt; Kivi pirmais iespiestais darbs bija romantisma [[traģēdija]] &quot;Kullervo&quot; (''Kullervo''; 1864), kam par pamatu tika ņemti somu nacionālā eposa &quot;[[Kalevala]]&quot; motīvi.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Rakstījis arī dzeju, 1866. gadā iznācis dzejas krājums &quot;Kanervala&quot;.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Attēls:Alekša kivi piemineklis.jpg|thumb|Alekša Kivi piemineklis [[Helsinki|Helsinkos]]]]

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Aleksis Kivi|Aleksis Kivi}}
* {{britannica|319741/Aleksis-Kivi}}
{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kivi, Aleksis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1834. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1872. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Somu rakstnieki]]
[[Kategorija:Somu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]</text>
      <sha1>7xdmnhjfgsgptt6wta59xthzb2if07j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4500054</id>
      <parentid>4499841</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T02:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4500054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111888" sha1="ozmxp4f85u5iy11c4o2u2arnaz9fg72" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ozmxp4f85u5iy11c4o2u2arnaz9fg72</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Modulis:BioTakso infokaste</title>
    <ns>828</ns>
    <id>315046</id>
    <revision>
      <id>4500103</id>
      <parentid>3202050</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500103</origin>
      <model>Scribunto</model>
      <format>text/plain</format>
      <text bytes="4333" sha1="oa3zp8gye2wlp1t1x3jcm7cn3hejaaf" xml:space="preserve">local clasification = {
	{par = &quot;valsts&quot;, nos = &quot;[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]&quot;},
	{par = &quot;apakšvalsts&quot;, nos = &quot;[[Apakšvalsts]]&quot;},
	{par = &quot;nodalījums&quot;, nos = &quot;[[Nodalījums (botānika)|Nodalījums]]&quot;},
	{par = &quot;apakšnod&quot;, nos = &quot;[[Apakšnodalījums]]&quot;},
	{par = &quot;virstips&quot;, nos = &quot;[[Virstips]]&quot;},
	{par = &quot;tips&quot;, nos = &quot;[[Tips (zooloģija)|Tips]]&quot;},
	{par = &quot;apakštips&quot;, nos = &quot;[[Apakštips]]&quot;},
	{par = &quot;infratips&quot;, nos = &quot;[[Infratips]]&quot;},
	{par = &quot;megaklase&quot;, nos = &quot;[[Megaklase]]&quot;},
	{par = &quot;virsklase&quot;, nos = &quot;[[Virsklase]]&quot;},
	{par = &quot;klase&quot;, nos = &quot;[[Klase (bioloģija)|Klase]]&quot;},
	{par = &quot;apakšklase&quot;, nos = &quot;[[Apakšklase]]&quot;},
	{par = &quot;infraklase&quot;, nos = &quot;[[Infraklase]]&quot;},
	{par = &quot;megakohorta&quot;, nos = &quot;[[Megakohorta]]&quot;},
	{par = &quot;virskohorta&quot;, nos = &quot;[[Virskohorta]]&quot;},
	{par = &quot;kohorta&quot;, nos = &quot;[[Kohorta]]&quot;},
	{par = &quot;apakškohorta&quot;, nos = &quot;[[Apakškohorta]]&quot;},
	{par = &quot;infrakohorta&quot;, nos = &quot;[[Infrakohorta]]&quot;},
	{par = &quot;divīzija&quot;, nos = &quot;[[Divīzija]]&quot;},
	{par = &quot;apakšdivīzija&quot;, nos = &quot;[[Apakšdivīzija]]&quot;},
	{par = &quot;sērija&quot;, nos = &quot;[[Sērija]]&quot;},
	{par = &quot;apakšsērija&quot;, nos = &quot;[[Apakšsērija]]&quot;},
	{par = &quot;virsrinda&quot;, nos = &quot;[[Virsrinda]]&quot;},
	{par = &quot;rinda&quot;, nos = &quot;[[Rinda (botānika)|Rinda]]&quot;},
	{par = &quot;apakšrinda&quot;, nos = &quot;[[Apakšrinda]]&quot;},
	{par = &quot;augstākā kārta&quot;, nos = &quot;[[Augstākā kārta]]&quot;},
	{par = &quot;virskārta&quot;, nos = &quot;[[Virskārta]]&quot;},
	{par = &quot;lielkārta&quot;, nos = &quot;[[Lielkārta]]&quot;},
	{par = &quot;kārta&quot;, nos = &quot;[[Kārta]]&quot;},
	{par = &quot;apakškārta&quot;, nos = &quot;[[Apakškārta]]&quot;},
	{par = &quot;infrakārta&quot;, nos = &quot;[[Infrakārta]]&quot;},
	{par = &quot;sīkkārta&quot;, nos = &quot;[[Sīkkārta]]&quot;},
	{par = &quot;sekcija&quot;, nos = &quot;[[Sekcija]]&quot;},
	{par = &quot;apakšsekcija&quot;, nos = &quot;[[Apakšsekcija]]&quot;},
	{par = &quot;virsdzimta&quot;, nos = &quot;[[Virsdzimta]]&quot;},
	{par = &quot;dzimta&quot;, nos = &quot;[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]&quot;},
	{par = &quot;apakšdzimta&quot;, nos = &quot;[[Apakšdzimta]]&quot;},
	{par = &quot;cilts&quot;, nos = &quot;[[Cilts (bioloģija)|Cilts]]&quot;},
	{par = &quot;virsģints&quot;, nos = &quot;[[Virsģints]]&quot;},
	{par = &quot;ģints&quot;, nos = &quot;[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]&quot;},
	{par = &quot;apakšģints&quot;, nos = &quot;[[Apakšģints]]&quot;},
	{par = &quot;suga&quot;, nos = &quot;[[Suga]]&quot;},
	{par = &quot;pasuga&quot;, nos = &quot;[[Pasuga]]&quot;}
}

local p = {}
local getArgs = require('Module:Arguments').getArgs

function p._main(args)
	local out = {}
	local header

	for k,v in ipairs(clasification) do
		local label = v.nos
		
		local nos = args[v.par]
		local nos_lv = args[v.par..'_lv']
		local nos_r = args[v.par..'_r']
		
		local nos2 = args[v.par..'2']
		local nos_lv2 = args[v.par..'_lv2']
		local nos_r2 = args[v.par..'_r2']
		
		if nos or nos_lv then
			out[#out+1] = createRow(label,nos,nos_lv,nos_r)
		end
		
		if nos2 or nos_lv2 then
			out[#out+1] = createRow(label,nos2,nos_lv2,nos_r2)
		end
	end

	for k,v in ipairs(clasification) do
		local nos = args[v.par] or args[v.par..'2']
		local nos_lv = args[v.par..'_lv'] or args[v.par..'_lv2']

		if nos or nos_lv then
			header = createHeader(args.header_background)
			break
		end
	
	end

	return (header or '') .. table.concat(out)
	
end

function createRow(label,nos,nos_lv,nos_r)
	local out = [=[&lt;tr&gt;&lt;th scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot;&gt;]=] .. label .. [=[&lt;/th&gt;&lt;td&gt;]=] .. taksosaite(nos,nos_lv,nos_r) .. [=[&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;]=]

	return out
end

function createHeader(background)
	local background = background
	local out = [=[&lt;tr&gt;&lt;th colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background-color:#]=] .. background .. [=[;&quot;&gt;[[Organismu klasifikācija|Klasifikācija]]&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;]=]

	return out
end

function makeLink(link, text, parenthesis)

	if parenthesis then
		result = &quot;''[[&quot; .. link .. &quot;|&quot; .. text .. &quot;]]''&quot;
	elseif link and text then
		result = &quot;[[&quot; .. link .. &quot;|&quot; .. text .. &quot;]]&quot;
	end
	
	return result
end

function taksosaite(latin,latvian,article)
	local article = article
	local latin = latin
	local latvian = latvian
	
	if article then
		link = article
	elseif latvian then
		link = latvian
	elseif latin then
		link = latin
	end
	
	if latvian then
		text2 = latvian
		parenthesis = false
	elseif latin then
		text2 = latin
		parenthesis = true
	end
	
	result = '&lt;span style=&quot;font-weight:bold;&quot;&gt;' .. makeLink(link,text2,parenthesis) .. '&lt;/span&gt;'
	
	if latin and latvian then
		result = result .. &quot; (''&quot; .. latin .. &quot;'')&quot;
	end
	
	return result
end

function p.main(frame)
	local args = getArgs(frame)
	return p._main(args)
end

return p</text>
      <sha1>oa3zp8gye2wlp1t1x3jcm7cn3hejaaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass de Mezjērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334660</id>
    <revision>
      <id>4500018</id>
      <parentid>4493667</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4500018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2214" sha1="4ruj9q0cs827gq8gzr80oegt2e97ukm" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Tomass de Mezjērs
|     vārds_orig = ''Thomas de Maizière''
|         attēls = 120216-D-TT977-152_cropped.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1954
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = [[Bonna]], {{GER}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Signature of Thomas de Maizière.png
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Kārlis Ernsts Tomass de Mezjērs''' ({{val|de|Karl Ernst Thomas de Maizière}}; dzimis {{dat|1954|1|21}}) ir vācu politiķis no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s (CDU). No 2013. gada — Vācijas iekšlietu ministrs [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] trešajā kabinetā.

Būdams kancleres Angelas Merkeles tuvs līdzgaitnieks, bija Valsts kancelejas vadītājs un īpašo uzdevumu ministrs no 2005. līdz 2009. gadam, iekšlietu ministrs no 2009. līdz 2011. gadam un aizsardzības ministrs no 2011. līdz 2013. gadam. Līdz ar [[Urzula fon der Leiene|Urzulu fon der Leienu]] un [[Volfgangs Šeible|Volfgangu Šeibli]] ir viens no trijiem politiķiem, kas darbojies visās Merkeles valdībās. Pirms politiskās darbības federālajā līmenī darbojās [[Saksija]]s valdībā.

Viņa brālēns [[Lotārs de Mezjērs]] arī ir CDU politiķis un bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš vēlāk līdz atkāpšanās brīdim bija [[Helmūts Kols|Helmuta Kola]] valdībā federāloais īpašo lietu ministrs.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mezjērs, Tomass de}}
[[Kategorija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības biedri]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>4ruj9q0cs827gq8gzr80oegt2e97ukm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīgriežu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338883</id>
    <revision>
      <id>4499996</id>
      <parentid>4399713</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:58:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ielu savienojumi */ noform.</comment>
      <origin>4499996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1588" sha1="mkysxdl8j03gok97t2dc640cje101dn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Vīgriežu iela|Vīgriežu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vīgriežu iela
|attēls           = Vīgriežu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28017030|zoom=16}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]
|ielas garums     = 250 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       =
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Vīgriežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaimē. Tā sākas pie krustojuma ar [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla ielu]] un beidzas krustojumā pie [[Egļu iela (Rīga)|Egļu ielu]]. Ielā dominē divstāvu privātmāju apbūve. Ielas garums ir 250 m.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Vīgriežu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]] (T veida krustojums)
* [[Oļu iela (Rīga)|Oļu iela]]
* [[Egļu iela (Rīga)|Egļu iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Bukultos]]</text>
      <sha1>mkysxdl8j03gok97t2dc640cje101dn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Baisulis/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>346685</id>
    <revision>
      <id>4500137</id>
      <parentid>4493842</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:35:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="273" sha1="heknipech174x5kqmjqfpxhbxqk51bm" xml:space="preserve">* [[Dalībnieks:Baisulis/Filma]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/Kino personība]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/Portāls:Kino]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/AKAB tabula]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/Ogres ielas]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/Eksperimenti]]
* [[Dalībnieks:Baisulis/kam garāks]]</text>
      <sha1>heknipech174x5kqmjqfpxhbxqk51bm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348411</id>
    <revision>
      <id>4500150</id>
      <parentid>4469331</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Austrijas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4500150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16114" sha1="luellz0sk5gcvejmg6m3ewseg1duzem" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Austrija]]
|        karogs = Flag of Austria.svg
|  parraiditajs = [[ORF]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 57 (50 fināli)
|   pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957.]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966.]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]], [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962.]], [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991.]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]] &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;, [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]]
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=10 EBU lapa]
}}
'''[[Austrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 57 reizes, debitējot [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gada konkursā]], un uzvarējusi 3 reizes: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966. gadā]] [[Udo Jirgens]] uzvarēja ar dziesmu ''[[Merci, Chérie]]'', [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gadā]] [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]'' un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gadā]] uzvarēja [[Johanness Pīčs|JJ]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

== Austrijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Bobs Martins]]
| ''Wohin, kleines Pony?''
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 3
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;36&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| [[Liāna Augustina]]
| ''Die ganze Welt braucht Liebe''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Ferijs Grāfs]]
| ''Der K und K Kalypso aus Wien''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 4
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Harijs Vinters]]
| ''Du hast mich so fasziniert''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 6
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Džimijs Makulis]]
| ''Sehnsucht''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 1
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Eleonore Švarca]]
| ''Nur in der Wiener Luft''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
| [[Karmena Korena]]
| ''Vielleicht geschieht ein Wunder''
| Vācu, [[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Udo Jirgens]]
| ''Warum nur, warum?''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
| ''Sag ihr, ich laß sie grüßen''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]]
| Udo Jirgens
| ''[[Merci, Chérie]]''
| Vācu, [[Franču valoda|franču]]
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 31
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]]
| [[Peters Hortons]]
| ''Warum es hunderttausend Sterne gibt''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]]
| [[Garels Gots]]
| ''Tausend Fenster''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969.]] un [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970.]] gada konkursā.}}
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]]
| [[Marianne Mendta]]
| ''Musik''
| [[Vīniešu vācu valoda|Vīniešu vācu]]
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 66
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]]
| ''[[Milestones]]''
| ''Falter im Wind''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-   
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] līdz [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975.]] gada konkursam.}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]]
| ''[[Waterloo &amp; Robinson]]''
| ''My Little World''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 80
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]]
| ''[[Schmetterlinge]]''
| ''Boom Boom Boomerang''
| Vācu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]]
| ''[[Springtime]]''
| ''Mrs. Caroline Robinson''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 14
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]]
| [[Kristina Simona]]
| ''Heute in Jerusalem''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]]
| ''[[Blue Danube]]''
| ''Du bist Musik''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-   
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]]
| [[Martijs Brems]]
| ''Wenn du da bist''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 20
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]]
| ''[[Mess]]''
| ''Sonntag''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]]
| ''[[Westend]]''
| ''Hurricane''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 53
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]]
| [[Anita Spanere|Anita]]
| ''Einfach weg''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]]
| [[Garijs Lukss]]
| ''Kinder dieser Welt''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-  
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]]
| [[Timna Brauere]]
| ''Die Zeit ist einsam''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 12
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]]
| [[Garijs Lukss]]
| ''Nur noch Gefühl''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 8
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]]
| [[Vilfrēds (dziedātājs)|Vilfrēds]]
| ''Lisa Mona Lisa''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]]
| [[Tomass Forstners]]
| ''Nur ein Lied''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-    
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]]
| [[Simone Šelcere|Simone]]
| ''Keine Mauern mehr''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 58
|- bgcolor=&quot;#FF8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]]
| Tomass Forstners
| ''Venedig im Regen''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 0
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Tony Wegas]]''
| ''Zusammen geh’n''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 63
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]]
| ''Maria Magdalena''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 32
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]]
| [[Petra Freja]]
| ''Für den Frieden der Welt''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]]
| [[Stella Džonsa]]
| ''Die Welt dreht sich verkehrt''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 67
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]]
| [[Georgs Nusbaumers]]
| ''Weil’s dr guat got''
| [[Augšalemaņu valoda|Augšalemaņu]]
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 68
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 80
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]]
| [[Betina Soriata]]
| ''One Step''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 12
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1998|1998]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]]
| ''[[Bobbie Singer]]''
| ''Reflection''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 65
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]]
| ''[[The Rounder Girls]]''
| ''All to You''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]]
| [[Manuels Ortega]]
| ''Say a Word''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 26
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]]
| [[Alfs Poiers]]
| ''Weil der Mensch zählt''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 101
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]]
| ''[[Tie Break]]''
| ''Du bist''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 9
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]]
| ''[[Global Kryner]]''
| ''Y así''
| Angļu, [[Spāņu valoda|spāņu]]
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2006|2006]]}}
| colspan=&quot;7&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| [[Ēriks Papilaja]]
| ''Get a Life – Get Alive''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |27.
| align=&quot;center&quot; |4
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās no [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] līdz [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] gada konkursam.}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Nadīne Beilere]]
| ''The Secret Is Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]]
| ''[[Trackshittaz]]''
| ''Woki mit deim Popo''
| Vācu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; | 18.
| bgcolor=&quot;#FF8080&quot; align=&quot;center&quot; | 8
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| [[Natālija Kellija]]
| ''Shine''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 27
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
| [[Končita Vursta]]
| ''[[Rise Like a Phoenix]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 290
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 169
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
| ''[[The Makemakes]]''
| ''I Am Yours''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 26.
| align=&quot;center&quot; | 0
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Zoja]]
| ''Loin D'ici''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 151
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 170
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
| [[Natans Trents]]
| ''Running on Air''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 93
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 147
|-
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot;  align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | [[Cēzars Sampsons]]
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | ''Nobody But You''
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; | Angļu
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 342
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 231
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| ''[[Paenda]]''
| ''Limits''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 21
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Vincents Bueno]]
| ''Alive''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Vincents Bueno]]
| ''Amen''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 66
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Lumix]]'' pied. [[Pia Maria]]
| ''Halo''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 42
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Teja]] un [[Salena]]
| ''Who The Hell Is Edgar?''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 120
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 137
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Kaleen]]''
| ''We Will Rave''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 46
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 24
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Johanness Pīčs|JJ]]
| ''Wasted Love''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 436
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''Tanzschein''
| Vācu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 6
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Austrijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Vīne]]
| [[Hofburgas pils]]
| [[Ērika Vāla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Wiener Stadthalle]]''
| [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]]
|}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Austrijas mūzika]]</text>
      <sha1>luellz0sk5gcvejmg6m3ewseg1duzem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Liepiņš (rakstnieks)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360120</id>
    <revision>
      <id>4500099</id>
      <parentid>4472573</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:24:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5992" sha1="p9hvbsy9rg826c360cdnvz52xtznzz6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Liepiņš 
|         attēls = Hilda Vīka Jānis Liepiņš.jpg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = Portrets (autors [[Hilda Vīka]])
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Lubāna]]
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 31
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = latvietis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = [[latviešu rakstnieki]]
}}

'''Jānis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1930|10|19}} [[Lubāna|Lubānā]], miris {{dat|2022|5|31}}) bija latviešu [[ārsts]], [[rakstnieks]] un publicists. [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gada 19. oktobrī [[Lubāna|Lubānā]] maiznieka ģimenē. Mācījās Lubānas pamatskolā (1938-1944), pēc tam [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolā]] (1944-1949). Studēja [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]] (1949-1950), tad [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (1950-1955). 

Strādāja par [[Renda]]s slimnīcas galveno ārstu (1955-1961) un [[Rīgas 2. slimnīca]]s ārstu dietologu. 1956. gadā publicēts viņa dzejolis &quot;No vienas saknes&quot;. 1962. gadā sāka strādāt [[Latvijas Eksperimentālās un Klīniskās Medicīnas institūts|Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā]], 1969. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. No 1992. gada medicīnas zinātņu doktors. 

Kopā ar [[Vizma Belševica|Vizmu Belševicu]] atdzejoja [[Dante Aligjēri|Dantes]] sonetus &quot;Vita nuova&quot; (1965). Kopš 1966. gada izdoti vairāki J. Liepiņa stāstu krājumi, 1971. gadā viņš uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. 
Sadarbībā ar aktieriem Jānis Liepiņš veidoja savdabīgus autorvakarus &quot;Svešais zirneklis un Jānis Liepiņš&quot; (1980), &quot;Dialogs vēstulēs ar Dinu Kupli&quot; (1982), &quot;Monologi izcilām aktrisēm&quot; (1983), &quot;Pats pret sevi&quot; (1984), &quot;Dzejas karalis un nerrs&quot; (1985) u.c.&lt;ref&gt;[http://en.lulfmi.lv/?p=292&amp;kopa=6&amp;r=liepins-janis Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija] LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 31. maijā.

== Darbi ==
=== Esejas un stāstu krājumi ===
* &quot;Pareiza krāsa&quot; (1966)
* &quot;Nedariet pāri&quot; (1971)
* &quot;Vasarlaiks&quot; (1977) 
* &quot;Zaļš mutulis&quot; (1980)
* &quot;Vārddevības&quot; (1983, sērijā ''Rakstnieki par literatūru'')
* &quot;Mirgojošie apļi&quot; (1985)
* &quot;Smalki ļaudis&quot; (1990) 
* &quot;Cildenās dāmas. Fakti un iespējamības. Grāmata par latviešu aktrisēm un rakstniecēm&quot; (1994)
* &quot;Mani pacienti&quot; (1998)
* &quot;Mazais profesors. Lūkojums uz [[Kristaps Rudzītis|Kristapu Rudzīti]]&quot; (1999)
* &quot;Pretviļņi un bedres. Atmiņu rūgtā inde&quot; (2000)
* &quot;Savi un sveši&quot; (2001)
*  Zirdzinieki. Pieredzējumu stāsti (2005)
* &quot;Tautas turētāji&quot; (2008)
* &quot;Higieijas klēpis. Apcerējumi par ārstiem un ārstniecību&quot; (2014)
* Ārrīgas teātris. Monologi, dialogi, eseju meti (2015)
* Nezūdamība. Piezīmes par latviešiem citu tautu vidū (2016)
* Otrais zvans. Mazas piezīmes (2017)

* &quot;Ziedēšana. Teātra ziedonis un Ziedonis Ķemeros&quot; (2018, par teātri, aktieriem un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]])

=== Dzejas krājumi ===
* &quot;Balzamīne&quot; (1981)
* &quot;Mēmā āre&quot; (2000) 

=== Populārzinātniskas grāmatas === 
* &quot;Medus uzturam un ārstniecībai&quot; (1962)
* &quot;Kā ēst&quot; (1964)
* &quot;Ābolziedu mans zirdziņš...&quot; (1975, kopā ar R. Baltakmeni)
* &quot;Naida pīpe&quot; (1983)
* &quot;Cilvēks pats&quot; (1992, 1996)

=== Raksti avīzēs ===
* Jāņa Liepiņa no 1956.&amp;nbsp;gada līdz 2011.&amp;nbsp;gadam dažādās avīzēs un žurnālos publicēti 736 raksti (209 no tām – padomju okupācijas laikā) ir pieejami [https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#searchResults;query=date_issued:19560101%7C20190201/LANG:lav/author_CA_lav:J%25C4%2581nis+Liepi%25C5%2586%25C5%25A1/mode:SCA LNB periodikas serverī]
* &quot;Augsta sprieguma sarīkojums. [[Elza Stērste|Elzas Stērstes]] 125 gadu dzimšanas jubilejas atzīmēšana Rīgā&quot;. Laikraksts ''Latvietis'' Nr.&amp;nbsp;81 ([http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=121 2010.&amp;nbsp;g.&amp;nbsp;24.&amp;nbsp;martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190915184126/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=121 |date={{dat|2019|09|15||bez}} }})
* &quot;Mīlenbaha balva [[Rasma Grīsle|Rasmai Grīslei]]. Zinātņu akadēmijas un Rīgas Latviešu biedrības kopīgs pagodinājums&quot;. Laikraksts ''Latvietis'' Nr.&amp;nbsp;184 ([http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2087 2012.&amp;nbsp;g.&amp;nbsp;25.&amp;nbsp; janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190915185151/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2087 |date={{dat|2019|09|15||bez}} }})

== Literatūra ==
* Ligita Bībere. 11 dažādi spalvasbrāļi. Rīga, 2000.

== Ārējās saites ==
* [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/arsts-un-rakstnieks-janis-liepins-mazak-ediena-vairak-muzikas-ta.a57399/ Ārsts un rakstnieks Jānis Liepiņš: Mazāk ēdiena, vairāk mūzikas - tad būs mundrs prāts!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190915080513/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/arsts-un-rakstnieks-janis-liepins-mazak-ediena-vairak-muzikas-ta.a57399/ |date={{dat|2019|09|15||bez}} }} Sandra Ņedzvecka, ''Mana mūzika'' 2015. gada 10. oktobrī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš Jānis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>p9hvbsy9rg826c360cdnvz52xtznzz6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371521</id>
    <revision>
      <id>4499968</id>
      <parentid>4493152</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:20:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2316" sha1="ixrwvtdeyai10t9eygu6cp6r8e8ynaj" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Lauku iela (Rīga)|Lauku iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 29.56
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 9
| longs = 3.94
| longEW = E
| opened = 2014. gadā
| headmaster = Jeļena Smoļina
| grades = 1. — 12. klase
| students = 601 (2025)
| language = 
| status =
| homepage = {{url|https://herderagrizinkalnavsk.lv/
}}}}
'''J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola''' ir vācu filozofa [[Herders|J. G. Herdera]] vārdā nosaukta [[Rīga]]s vidusskola [[Lauku iela (Rīga)|Lauku ielā]] 9 [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē.  

== Vēsture ==
Līdz apvienošanai Rīgas Herdera vidusskola atradās [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 32.
Skolēnu skaita krasās samazināšanās dēļ 2014. gadā Rīgas Herdera vidusskolu apvienoja ar [[Rīgas Krievu vidusskola|Rīgas Krievu vidusskolu]], apvienotajai skolai piešķirot J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas nosaukumu. 
Aptuveni puse jeb 155 Rīgas Herdera vidusskolas skolēnu vecāki parakstīja vēstuli, kurā iebilda pret Rīgas vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas lēmumu, tomēr vecāku argumentus nav uzklausījusi ne skolas, ne [[Rīgas dome]]s vadība.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-herdera-vidusskolu-pievienos-krievu-vidusskolai-apvienos-vairakus-latviesu-un-krievu-bernudarzus.d?id=43775712 Rīgas Herdera vidusskolu pievienos Krievu vidusskolai; apvienos vairākus latviešu un krievu bērnudārzus] [[LETA]] 2013. gada 31. oktobrī&lt;/ref&gt;
==Izglītības programmas&lt;ref&gt;[https://herderagrizinkalnavsk.lv/index.php/par-skolu/programmas/ Aktīvās izglītības programmu licences]{{Novecojusi saite}} J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, 2025. gads.&lt;/ref&gt;==
*Pamatizglītības programma (21011111);
*Pamatizglītības programma (21017111) — ar padziļinātu vācu valodu;
*Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>ixrwvtdeyai10t9eygu6cp6r8e8ynaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kulma (zeme)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>384629</id>
    <revision>
      <id>4500123</id>
      <parentid>4394194</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:53:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3757" sha1="bts5e3mnd7f9b2boz2uumjn7ugri8ls" xml:space="preserve">[[Attēls:Altpreußische Landschaften im 13. Jahrhundert.png|thumbnail|right|Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija]]
[[Attēls:Preussen verw.jpg|thumbnail|right|Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā]]
[[Attēls:Ziemia chełmińska na mapie adm. Polski.svg|thumb|150px|right|Kulmas ([[Helmno]]) zeme mūsdienu Polijas robežās]]
'''Kulma''' ({{val|la|terra Culmensis}}, {{val|de|Kulmerland}}, {{val|pl|ziemia chełmińska}}) bija [[prūši|senprūšu]] zeme [[Visla]]s labajā krastā tagadējās [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]]s teritorijā. Atradās [[Kujāvija]]s un [[Mazovija]]s pierobežā, starp [[Pamede (zeme)|Pamedes zemi]] ziemeļos, [[Lubava (zeme)|Lubavas zemi]] austrumos un [[Pomerelija]]s zemi rietumos.

[[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] laikā Kulmas zeme kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem Senās Prūsijas kolonizēšanai.

== Vēsture ==
Nosaukums cēlies no vārda ''holme'' (&quot;sala, pakalns&quot;). Pirmo reizi pieminēta 1065. gadā poļu kņaza [[Boļeslavs II Drosmīgais|Boļeslava]] izdotā [[Mogilno]] [[benediktiešu ordenis|benediktiešu]] klostera dibināšanas dokumentā. Vēlāk to pakļāva [[Mazovijas kņazi]], bet 13. gadsimta sākumā tā atradās prūšu pakļautībā. [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] sākumā 1217. gadā [[Romas pāvests]] [[Honorijs III]] izdeva krusta kara bullu pret prūšiem, bet 1225. gadā [[Mazovijas Konrāds|Mazovijas hercogs Konrāds]] un [[Kristiāns (Prūsijas bīskaps)|Prūsijas bīskaps Kristiāns]] nolīga 15 vācu bruņiniekus [[Dobrinas ordenis|Dobrinas ordeņa]] ({{val|la|fratribus militiae Christi in Prussia}}) Kulmas zemes iekarošanai.
Savukārt [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] 1226. gadā izdeva [[Rimini]] Zelta bullu, kas apstiprināja Mazovijas Konrāda solītās zemes Kulmā [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], kā arī tiesības uz visām vēlāk iekarotajām prūšu zemēm.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=1m4fbJyQ4pkC&amp;pg=PA417&amp;dq=prussian+crusade&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjT6e3Dvr7aAhXB0aQKHRYlCqsQ6AEINDAC#v=onepage&amp;q=prussian%20crusade&amp;f=true The Crusades and the Military Orders]&lt;/ref&gt; 1230. gadā Vācu ordenis iekaroja [[Ņešava|Nesavas]], 1231. gadā [[Toruņa|Tornas]] un 1232. gadā [[Helmno|Kulmas]] pili. Uz Pamedes zemes robežas ordenis 1234. gadā uzcēla [[Radziņa Helmiņska|Rēdenes]] un [[Grudzjondza|Graudencas]] pilis.

Pēc Kulmas zemes iekarošanas tā nokļuva 1243. gadā dibinātās [[Kulmas bīskapija]]s sastāvā, kas pakļāvās [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]]. Vēlāk par Kulmas bīskapu rezidenci kļuva [[Lubava]]s pils. [[Pēteris no Duisburgas]] 1326. gadā pieminējis apvienoto Kulmas un Lubavas zemi (''terra Culmensis et Lubavia''). 1277. gadā Sudāvas Skomanta vadībā 4000 lietuviešu un prūšu karavīru iebruka Kulmas zemē.

Pēc [[Trīspadsmitgadu karš|Trīspadsmitgadu kara]] beigām 1466. gadā Kulmas zeme tika iekļauta poļu [[Karaļa Prūsija]]s Kulmas vaivadijas sastāvā. Pēc 1772. gada [[Polijas dalīšanas]] Kulmas zeme nokļuva [[Prūsijas Karaliste]]s sastāvā kā daļa no [[Rietumprūsijas province]]s (1816), vēlāk Prūsijas provinces (''Provinz Preußen'', 1824—1878).

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pamatojoties uz [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] noteikumiem, to iekļāva [[Polijas Otrā republika|atjaunotajā Polijas valstī]] kā daļu no t.s. &quot;[[Poļu koridors|Poļu koridora]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Senās Prūsijas zemes}}

[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]</text>
      <sha1>bts5e3mnd7f9b2boz2uumjn7ugri8ls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bengts Gabrielsons Uksenšerna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396314</id>
    <revision>
      <id>4500121</id>
      <parentid>3833212</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:49:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4500121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3557" sha1="rzsc8liuc9ockdg4wps70t9ttp2tdr6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|               vārds = Bengts Gabrielsons Uksenšerna
|          vārds_orig = ''Bengt Gabrielsson Oxenstierna''
|              attēls = Benedict (Bengt) Graf Oxenstierna.jpg
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 1652. gada portrets
|          dz_gads    = 1623
|          dz_mēnesis = 7
|            dz_diena = 16
|            dz_vieta = Fasterna, [[Uplande]] (tagad [[Stokholmas lēne]]), {{SWE}}
|              m_gads = 1702 
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 12
|             m_vieta = [[Stokholma]]
|             dzimums = V
|              vecāki = [[Gabriels Bengtsons Uksenšerna]], Anna Banere
|        dzīvesbiedrs = Eva Juliana Vahtmeistere, Magdalēna Stenboka
|               brāļi = 
|          māsas =
|               bērni =
|            paraksts = 
|         kategorijas = 
}}
'''Bengts Gabrielsons Uksenšerna''' ({{val|sv|Bengt Gabrielsson Oxenstierna af Korsholm och Wasa}}, 1623—1702) bija [[zviedri|zviedru]] diplomāts un valstsvīrs. Zviedru okupētās [[Kulma (zeme)|Kulmas]], [[Kujāvija]]s, [[Lielpolija]]s un [[Mazovija]]s gubernators (1655—1659), [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]] (1662—1666), rezidēja [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. [[Aumeisteru muiža]]s īpašnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1623. gada 16. jūlijā Fasternā zviedru valstsvīra [[Gabriels Bengtsons Uksenšerna|Gabriela Bengtsona Uksenšernas]] un viņa sievas Annas, dzimušas Baneres (''Banér'', 1585—1656), ģimenē.

Mācījās [[Turku|Obu]] ģimnāzijā, studēja [[Upsāla]]s universitātē, bija tās ''rector illustris'' (1643—1644). Piedalījās [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līguma]] sarunās 1648. gadā, pēc tam karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes I]] valdīšanas laikā piedalījās diplomātiskās misijās vācu zemēs, bija [[Zviedru Pomerānija]]s tiesnesis Vismārā (1652—1654).

[[Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa X]] valdīšanas laikā piedalījās [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajā Ziemeļu karā]], bija zviedru okupētās [[Kulma (zeme)|Kulmas]], [[Kujāvija]]s, [[Lielpolija]]s un [[Mazovija]]s gubernators (1655—1659), vadīja [[Toruņa|Tornas]] aizstāvēšanu. Piedalījās [[Olivas miera līgums|Olivas miera]] sarunās 1660. gadā.
Pēc [[Kārlis XI|Kārļa XI]] kļūšanas par karali tika iecelts par [[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālgubernatoru (1662—1666).
1674. gadā viņu iecēla par Zviedrijas karaļa sūtni pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Vīnē, kur viņš centās novērst impērijas karu ar Franciju. Pēc Holandes kara beigām piedalījās [[Neimegena]]s miera sarunās (1676—1679), sekmēja Zviedrijas un Nīderlandes politisku tuvināšanos.

1680. gadā karalis Kārlis XI viņu iecēla par valsts kancelejas vadītāju, līdztekus viņš bija arī Upsālas universitātes kanclers no 1686. gada.

Miris 1702. gada 12. jūlijā Stokholmā, apglabāts Upsālas Doma baznīcā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aksels Lilijs]] | virsraksts = [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators]] | periods = 1662—1666 | pēc = [[Klāss Okesons Tots (jaunākais)]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Uksenšerna, Bengts Gabrielsons}}
[[Kategorija:Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]]
[[Kategorija:Zviedrijas dižciltīgie]]
[[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]]</text>
      <sha1>rzsc8liuc9ockdg4wps70t9ttp2tdr6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēdertelje</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398584</id>
    <revision>
      <id>4500122</id>
      <parentid>4438015</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:51:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41931-53</username>
        <id>148470</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4500122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2219" sha1="205gfgl0uifkaayum1ugqgvl4ncqk82" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sēdertelje
| official_name = ''Södertälje''
| settlement_type = pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Saltsjöbron,utsikt, Södertälje.jpg
| image_caption = 
| pushpin_map = Zviedrija
| pushpin_label_position = 
| latd = 59
| latm = 11
| lats = 45
| latNS = N
| longd = 17
| longm = 37
| longs = 41
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Zviedrija}}'''
| subdivision_type1 = [[Zviedrijas lēnes|Lēne]]
| subdivision_name1 = [[Stokholmas lēne]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| area_total_km2 = 25.84
| population_total = 71774
| population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}}
| timezone = 
| utc_offset = +1
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = +2
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 151xx
| area_code = (+46) 08
| website = [https://www.sodertalje.se/]
| footnotes = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| population_density_km2 = auto
}}

'''Sēdertelje''' ({{Val|sv|Södertälje}}) ir pilsēta [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. {{Dat|2014}} šeit dzīvoja 71 774 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas 30 [[Kilometrs|km]] no [[Stokholma|Stokholmas]], ietilpst tās [[aglomerācija|aglomerācijā]]. Šeit atrodas [[Mašīnbūve|mašīnbūves]] uzņēmums [[Scania AB|''Scania AB'']]. Sēderteljē ir bāzēts ''[[Hockeyallsvenskan]]'' līgas klubs [[Södertälje SK|''Södertälje SK'']].

Sēdertelje ir viena no trim Zviedrijas pašvaldībām, kur ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars pārsniedz pusi (53%), vairums no tiem ir ar [[asīrieši|asīriešu]] izcelsmi.

== Cilvēki ==
Sēderteljē dzimuši:

* [[Nilss Berjkvists]] (1915—1993) — šahists
* [[Bjērns Borgs]] (1956) — tenisists
* [[Niklass Bergfošs]] (1987) — hokejists
* [[Kārls Hagelins]] (1988) — hokejists

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{wikivoyage|Södertälje}}
* [https://www.sodertalje.se/ Mājaslapa] 

{{Zviedrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>205gfgl0uifkaayum1ugqgvl4ncqk82</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 64. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399029</id>
    <revision>
      <id>4500049</id>
      <parentid>4489597</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T00:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4500049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5967" sha1="4up1c75nkhuju6f783w76jn2ojyors1" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 64. vidusskola
| native_name = 
| latin_name = 
| logo = 
| seal_image = 
| image = 64. vidusskola (1).jpg
| image size = 250
| imagewikilink = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| motto_translation = 
| location = [[Ūnijas iela]] 93, [[Rīga]], {{LAT}}
| streetaddress = 
| region = 
| city = 
| state = 
| province = 
| county = 
| postcode = 
| postalcode = 
| zipcode = 
| country = 
| country1 = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 39
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 11
| longs = 6
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| type = 
| religious_affiliation = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 
| approx = 
| founded = 1971. gadā
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| district = 
| us_nces_district_id = 
| LEA = 
| authority = 
| category = 
| category_label = 
| oversight = 
| oversight_label = 
| authorizer = 
| superintendent = 
| trustee = 
| specialist = 
| session = septembris — maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| MOE = 
| ofsted = 
| ceeb = 
| us_nces_school_id = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| dean = 
| administrator = 
| rector = 
| director = 
| principal = 
| principal_label = 
| principal1 = 
| principal2 = 
| principal3 = 
| principal4 = 
| viceprincipal = 
| viceprincipal_label = 
| viceprincipal1 = 
| viceprincipal2 = 
| viceprincipal3 = 
| viceprincipal4 = 
| asst principal = 
| assistant_principals = 
| campus director = 
| headmistress = 
| headmaster = Edgars Zīverts
| head of school = 
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| head = 
| head_label = 
| chaplain = 
| custodian = 
| staff = 
| faculty = 
| teaching_staff = 89
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. — 12. klase
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| students = 1383 (2025)
| sixth_form_students = 
| pupils = 
| gradeK = 
| grade1 = 
| grade2 = 
| grade3 = 
| grade4 = 
| grade5 = 
| grade6 = 
| grade7 = 
| grade8 = 
| grade9 = 
| grade10 = 
| grade11 = 
| grade12 = 
| grade13 = 
| other = 
| other_grade_enrollment = 
| other_grade_label = 
| International_Students = 
| classes = 
| avg_class_size = 
| ratio = 
| system = 
| classes offered = 
| medium = 
| language = latviešu
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| campuses = 
| campus = 
| campus size = 
| area = 
| campus type = 
| campus_Bound = 
| houses = 
| colours = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| fightsong = 
| athletics = 
| conference = 
| sports = 
| mascot = 
| mascot image = 
| nickname = 
| team_name = 
| rival = 
| vision = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| testname = 
| testaverage = 
| SAT = 
| ACT = 
| year = 
| bar pass rate = 
| roll = 
| decile = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| tuition = 
| revenue = 
| communities = 
| feeders = 
| main feeder school for = 
| graduates = 
| affiliations = 
| alumni = 
| nobel_laureates = 
| information = 
| free_label = 
| free_text = 
| free_label1 = 
| free_text1 = 
| free_label2 = 
| free_text2 = 
| free_label3 = 
| free_text3 = 
| free_label4 = 
| free_text4 = 
| free_label5 = 
| free_text5 = 
| homepage = 
| url = {{URL|www.r64vsk.lv/}}
| website = 
| footnotes = 
| picture = 
| image_caption = 
| picture2 = 
| image_caption2 = 
}}
[[Attēls:Rīgas 64. sākumskola.jpg|thumb|Sākumskola Burtnieku ielā]]
'''Rīgas 64. vidusskola''' ir skola [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Ūnijas iela|Ūnijas ielā]] 93, bet sākumskolas klases atrodas [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku ielā]] 34.

== Izglītības programmas ==
1.—9. klasēs realizē licencētu Vispārējo pamatizglītības programmu (kods 2101 11 11), bet 10.—12. klasēs realizē licencētu Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu (kods 3101 10 11).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r64vsk.lv/dokumenti |title=Dokumentācija |access-date={{dat|2020|03|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191120032018/http://r64vsk.lv/dokumenti |archivedate={{dat|2019|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Skola dibināta 1971. gadā. 1973. gadā tajā atvēra klasi ar teātra novirzienu. 2010. gadā skola ieguva Draudzīgā aicinājuma balvu par sasniegumiem mācību olimpiādēs. To vadījuši direktori Egons Mauriņš (1971—1978), Edgars Krūmiņš (1978—1987), Dace Lāce (1987—2016), Ernests Sviklis (2017 - 2022), Edgars Zīverts (kopš 2023).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r64vsk.lv/skola/skolas-vesture |title=Skolas vēstures lappuses |access-date={{dat|2018|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180625234853/http://www.r64vsk.lv/skola/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojami audzēkņi ===
* [[Ivars Auziņš]] (1969), aktieris
* [[Andris Biedriņš]] (1986), basketbolists
* [[Uga Dumpis]] (1967), ārsts infektologs, [[Latvijas Universitāte|LU]] profesors
* [[Ieva Florence-Vīksne]] (1992), aktrise
* [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]] (1971), jurists un politiķis
* [[Mārtiņš Gailītis]] (1982), mūziķis
* [[Rihards Jakovels]] (1988), aktieris
* [[Ināra Kolmane]] (1961), režisore un producente
* [[Normunds Naumanis]] (1962—2014), teātra un kino kritiķis
* [[Armands Reinfelds]] (1965—2021), aktieris
* [[Ligita Skujiņa]] (1958), aktrise
* [[Gvido Straube]] (1959), vēsturnieks
* [[Ivars Vanags]] (1966), aktieris

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>4up1c75nkhuju6f783w76jn2ojyors1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399146</id>
    <revision>
      <id>4500048</id>
      <parentid>4489544</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T00:15:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1923. gadā */</comment>
      <origin>4500048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115994" sha1="gsywjjsuiohj360xkk6hi9fl8skbux8" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) ==
* 1919.02.23. [[Leons Paegle]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Viens un daudzie&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.03.14. Andrejs Upīts &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers &quot;Pirmie viļņi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.04.11. Andrejs Upīts &quot;Saule un tvaiks&quot;. Rež. Ērihs Lauberts.
* 1919.04.18. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Ienaidnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

== Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) ==

=== 1919. gadā ===
* 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.12.03. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1919.12.06. Rainis &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Kad jaunais vīns zied&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1920. gadā ===
* 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Māsa Beatrise&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1920.01.17. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1920.01.31. Endre Naģs &quot;Ministru prezidents&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.03.17. [[Fallijs]] &quot;Selgā&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.04.28. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] &quot;Legro kundze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.06.15. Edvards Vulfs &quot;Rožainās dienas&quot;, Gabriela Zapoļska &quot;Kāzu priekšvakarā&quot;, [[Antons Čehovs]] &quot;Bildinājums&quot;. Rež. Dmitrijs Arbeņins.
* 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis &quot;Indrāni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.09.29. Rihards Dēmels &quot;Cilvēku draugi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.10.13. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.11.17. Rainis &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.12.03. Šarls van Lerbergs &quot;Pans&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.12.23. Jānis Akuraters &quot;Šis un Tas Itnekas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.12. Antons Vildganss &quot;Nabadzība&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1921.01.26. Klitija &quot;Sulamīte&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs &quot;Karalis Harlekīns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Troņa tīkotāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pret ziemeļiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.05.06. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.16. Augusts Kicbergs &quot;Elks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.21. Voldemārs Dambergs &quot;Ziedu viesulī&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli &quot;Glauks&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] &quot;Hernhūtieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.10.19. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.11.23. Rainis &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Viena diena&quot; un &quot;Dzīvas un nedzīvas puķes&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.27. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.15. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.01.15. Moljērs &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Ausmā&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Grāfs de Rizors&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.02.25. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot; (&quot;Jautrās vindzorietes&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] &quot;Padovas hercogiene&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.17. Nino Berīni &quot;Zaimotājs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļi cilvēki&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vienpadsmitā stunda&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.14. [[Sofokls]] &quot;Ķēniņš Edips&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.09.20. Karls Šternheims &quot;Kandidāts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.10.04. Emīlija Prūsa &quot;Gaisa dārzi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis &quot;Blinda&quot; (&quot;Pasaules līdzinātājs&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.11.15. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.11.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.12.12. Arvīds Jernefelts &quot;Titus, Jeruzalemes izpostītājs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] &quot;Brakos&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Roze Bernda&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Pieci vēji&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] &quot;Ķēniņš Dāvids&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.03.07. Haralds Eldgasts &quot;Agarta&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.03.16. Hermanis Heijermanss &quot;Ķēžu locekļi&quot;. Rež. Teodors Podnieks.
* 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.04.18. Voldemārs Dambergs &quot;Mēs viņus gūstīsim!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.04.23. Jānis Lejiņš &quot;Pie dzimtenes krusta&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sirdsapziņa&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] &quot;Kāzu brauciens&quot; (&quot;Ciema kurpnieki&quot;). Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.06.17. Gustavs Vids &quot;Augstākā matemātika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.01. [[Aspazija]] &quot;Aspazija&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.09.05. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.26. Juris Kosa &quot;Ceļi un dūkstis&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Brīnišķīgais Kreitons&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.31. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.11.18. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Laimes lācis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.12.25. Rainis &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ziemas pasaciņa&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.03.05. Anna Brigadere &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] &quot;Kaspars un Biruta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] &quot;Kains&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Arājdēls&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.05.03. Hanss Millers &quot;Kaislība&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1924.05.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1924.05.12. Zeltmatis &quot;Indulis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.26. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis &quot;Potivāra nams&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.25. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Reibonis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.10.20. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.11.12. Ļevs Luncs &quot;Ārpus likuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.12.06. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.02.02. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1925.03.03. Etjēns Reijs &quot;Skaistas sievietes&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kuru pliķē&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1925.04.08. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Svētā Žanna&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Miss Hobsa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Judīte&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] &quot;Inteliģenti&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Adriēna Lekuvrēra&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] &quot;Sešas personas meklē autoru&quot; (&quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva &quot;Carienes sazvērestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts &quot;Mājas naids&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.11.11. Viljams Šekspīrs &quot;Maldu komēdija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.18. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Samums&quot;, [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.12.09. Augusts Strindbergs &quot;Līgava ar kroni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.12.25. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.01.25. [[Žils Romēns]] &quot;Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sievietes vara&quot; (&quot;Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] &quot;Grāfienes Lavaletas ziedojums&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Masku deja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] &quot;Ērika Jonase&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.26. Voldemārs Dambergs &quot;Neticīgā Kolombīne&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.09. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;, [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] &quot;Ministra sievas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Vecmāmuļa&quot; (&quot;Iekarotā laime&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.05.11. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.05.17. Gabriela Zapoļska &quot;Traģiskie muļķi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.05.19. Karlo Goldoni &quot;Melis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.15. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] &quot;Nepilnīgais&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.10.06. Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.03. Anna Brigadere &quot;Dievišķā seja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.11.25. Ļevs Urvancevs &quot;Vera Mirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.27. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš &quot;Sarkanais kungs&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Apvienosimies&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1927.02.02. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns &quot;Mans mācītājs pie bagātiem&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] &quot;Avantūriste&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Doroteja Angermane&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.20. Edvards Vulfs &quot;Pasaka par nāvi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna &quot;Ciānas bērni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.06. [[Lope de Vega]] &quot;Fuente Ovehuna&quot; (&quot;Avju avots&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Viltus mērnieki Čangalē&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.20. Pāvils Gruzna &quot;Vecpuišu nodoklis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.09.07. Pols Gavo &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Precību viesulis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons &quot;Zazā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sātana apustulis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.10.26. Edgars Volless &quot;Kurš ir vilkatis?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot; un &quot;Venēciešu nakts&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.11.19. Ferencs Molnārs &quot;Spēle pilī&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.11.26. Edmons Rostāns &quot;Ērglēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Vesela miesa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.12.16. Viljams Šekspīrs &quot;[[Makbets]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.11. Ludvigs Fulda &quot;Ēzeļa ēna&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sieviete ar sešiem prātiem&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Izredzētais&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.02.15. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Lielpils pagasta vecākie&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Baltais tēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.03.31. [[Aspazija]] &quot;Zalša līgava&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] &quot;Kristus atriebšanās&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Sabiedrības pīlāri&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.04.27. Kārlis Ieviņš &quot;Māte un meitas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.05.04. Jānis Vainovskis &quot;Dzīvie miljoni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī &quot;Arvien trakāk&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.01. Rainis &quot;Rīgas ragana&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.07. Bella Šēne &quot;Mīlas rotaļa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.18. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.10.12. Karels Šeinpflugs &quot;Otrā jaunība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.10.24. Anrī Bataijs &quot;Kailā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Pirmā nakts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis &quot;Velns un krodziniece&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Mīlas teika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.12.19. Rainis &quot;Suns un kaķe&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] &quot;Prezidents&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1929.01.18. [[Moljērs]] &quot;Dons Žuans jeb Akmens dzīres&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1929.01.25. Tūrs Hedbergs &quot;Juhans Ulfšjerns&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Cilvēki, kas bēg paši no sevis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.02.12. Ernests Vajda &quot;Viņi šķiras&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.25. Roberts Mišs &quot;Kaisles untums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.04. Ilja Surgučovs &quot;Rudens vijoles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Dzīve—sapnis&quot;, [[Migels de Servantess]] &quot;Divi pļāpas&quot;. Rež. Nikolajs fon Drīzens.
* 1929.03.20. Ferencs Molnārs &quot;Melnais briljants&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Gulbju dziesma&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.04.20. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.05.07. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Fannija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.09.18. Františeks Langers &quot;Kamielis caur adatas aci&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.10.02. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.10.09. Henriks Ibsens &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Fjodors Komisarževskis.
* 1929.10.23. Ferencs Molnārs &quot;Olimpija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.11.02. Agards Zendrups &quot;Kas vainīgs?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.11.22. Roberts Šerifs &quot;Ceļa galā&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds &quot;Sieviete, ko katrs meklē&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.18. Anna Brigadere &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] &quot;Ķipara brīnišķīgās dēkas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] &quot;Audžu bērni&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] &quot;Lielais vinnests&quot; (&quot;200 000&quot;). Rež. Marks Rubins.
* 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] &quot;Skatuves zvaigzne&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1930.02.12. [[Lope de Vega]] &quot;Seviljas zvaigzne&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1930.02.19. Ježi Šaņavskis &quot;Advokāts un rozes&quot;. Rež. Aleksandrs Zelverovičs.
* 1930.02.27. Valters Ilge &quot;Grāfiene Dibarī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Jauneklis ar sapņainām acīm&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.03.26. Minna Dišlere &quot;Iegātnis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.04.04. Luijs Verneijs &quot;Tālrunis zvana&quot; (&quot;Lambertjē kungs&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Katrīna&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie sloku ezera&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.21. Irma Brača &quot;Velni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.08.31. Augusts Saulietis &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.09.10. Ladislavs Fodors &quot;Pildspalva&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.09.24. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] &quot;Šuvējas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.22. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.29. Pauls Franks &quot;Pirmās šķiras viesnīca&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.11.03. Hermanis Heijermanss &quot;Septītais bauslis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Mīlestības zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.21. Hermanis Bārs &quot;Žozefīne&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.11.24. Puriņu Klāvs &quot;Zviedris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.10. Ksenija Rudzīte &quot;Maliena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.12.16. Jūlijs Pētersons &quot;Tagad pasaulei jāpārveidojas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.31. Ferencs Molnārs &quot;Labais eņģelis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels &quot;Kaislību ugunīs&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] &quot;Jumis&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis &quot;Mazpilsētas tirāns&quot; (&quot;Markurels&quot;). Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1931.02.26. Ferdinands Brukners &quot;Anglijas Elizabete&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls &quot;Vai mēs visi neesam tādi?&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds &quot;Veikals ar Ameriku&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs &quot;Kurzemes lielais hercogs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.04.17. Žans Sarmāns &quot;Madelona&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Tu—brīnišķā!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.05.06. Petrs Vaičūns &quot;Veltas pūles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.05.25. Zigfrīds Geijers &quot;Mainītās lomās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons &quot;Irēnas mīlestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nafta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] &quot;Kepenikas kapteinis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners &quot;Nogurušais Teodors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.11.16. Bella Šēne &quot;Kad sirdis sāk kvēlot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pastari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.11.27. Francis Hedbergs &quot;Kāzas Ulvosā&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.12.09. Kārlis Gandrups &quot;Trīs blēži&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.12.20. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Antiņa galms&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Melnā primadonna&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.08. Neils Grants &quot;Sieviešu politika&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Ilga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1932.01.23. Jēkabs Lošvics &quot;Šahs vai rulete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] &quot;Amora talons&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Zemes spēks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Zaķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Ēriks XIV&quot;. Rež. [[Mihails Čehovs]].
* 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers &quot;Monmartras lilija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Jāņa Briesmīgā nāve&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.05.05. Minna Dišlere &quot;Traks laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.05.20. Teuvo Pakkala &quot;Koku pludinātāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.06.01. Īdens Filpotss &quot;Cik grūti tikt pie sievas&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.09.07. Edvīns Berks &quot;Tas, ko sauc par mīlestību&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sievietes sirds labirints&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Muižnieku ligzda&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots &quot;Fērika viesojas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs &quot;Mākslīgais zīds&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Latvju leģenda&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.18. Anna Brigadere &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers &quot;Ārzemju ceļojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.12.15. Maits Metsanurks &quot;Uz zaļa zara&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.12.21. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.31. Pāvils Gruzna &quot;Zemes rūķu kolektīvs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] &quot;Kaļostro Jelgavā&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds &quot;Zviedru sērkociņš&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs &quot;Mīlas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.02.15. Ferencs Molnārs &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.02.22. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot; (&quot;Kalna Jepe&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.03.03. Elvīra Kociņa &quot;Lidotājs&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Fedora&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] &quot;Skolmeistari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.12. Karlo Goldoni &quot;Spēļu ellīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Stella&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.30. Jānis Janka &quot;Mistera Maija starts un finišs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.04.30. Mārtiņš Gailis &quot;Mistera Maija starpspēles&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pārāk patiesi, lai būtu skaisti&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.05.20. Ladislavs Fodors &quot;Dr. Jūlija Šabo&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.09.01. [[Aspazija]] &quot;Velna nauda&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Zelta kupris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Pēc pirmā mītiņa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.17. Ludvigs Fulda &quot;Dvīņu māsas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.09.27. Stefans Kedržinskis &quot;Rītdienas laime&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.10.18. Hugo Raudseps &quot;Salonā un krātiņā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vadātājs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.11.06. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.11.10. Barijs Konnors &quot;Nav vērts raudāt&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] &quot;Baltezeru dzimtas asinis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.12.08. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Jānis Muncis.
* 1933.12.31. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.06. Augusts Laiviņš &quot;Zvaigžņu pulki&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Zēns ar suni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Marija Vaļevska&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] &quot;Nesaraujamās saites&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1934.02.28. Luidži Kamoleti &quot;Māsa Terēze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.03.28. Jānis Lejiņš &quot;Saulei līdzi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jaunatnes savienība&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Žagatu ligzdā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] &quot;Princis vai šoferis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.09.01. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.09.14. Renē Fošuā &quot;Urzulas gleznas&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.10.13. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Mīlas karuselis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs &quot;Cilvēki baltās drānās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs &quot;Dvēseļu putenis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.11.30. Kārlis Zariņš &quot;Randenes Barbara&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Septiņi brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vecie un jaunie&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;Kīns&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] &quot;Svešas asinis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.28. Emīlija Prūsa &quot;Godīguma pārbaude&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio &quot;Frančeska da Rimini&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1935.04.08. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Lielā liesma&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1935.07.25. Agapētuss &quot;Labi vārīts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.09.11. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1935.09.29. Vilis Lācis &quot;Senču aicinājums&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi &quot;Mariša&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.10.18. Ježi Šaņavskis &quot;Tilts&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Draudāru vedekla&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.11.17. Jānis Akuraters &quot;Kronvalds&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns &quot;Dzīvība vai nāve&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.12.23. E. Hermanis &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01.11. Lajošs Zilahi &quot;Viņas pēdējā loma&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Ziedošais jaunības laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] &quot;Jēkabs Saltups&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Teodors Lācis]].
* 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Plaisas parketā&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Dāmu karš&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.05.04. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1936.09.01. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints &quot;Marija Baškirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] &quot;Kristaps Kaugurs&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons &quot;Aklā māsa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Jānītis debesīs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts &quot;Trīs vīri un zirgs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.13. Františeks Langers &quot;Jātnieku izlūki&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.01.29. Jene Heltaji &quot;Mēmais bruņinieks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Skolotāja meita&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Ausmas dēli&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1937.02.24. Oto Bīlens &quot;Mazā tiesa&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Burvju atslēga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Jauno siržu tilts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Daudz trokšņa par neko&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Kvēlošā lokā&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.09.01. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.09.08. Marija Jotuni &quot;Ādama riba&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs &quot;Mēs vai viņi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Helgelandes varoņi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] &quot;Nenozīmīgā sieviete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1937.11.10. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs &quot;Trīs soļi uz laimi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.11.18. Vilis Cedriņš &quot;Pirmā pusnaktī&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lībiešu asinis&quot; (&quot;Kolka&quot;). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.12.22. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera dēkas&quot;. Rež. Konrāds Kvēps.

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] &quot;Koncerts&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Kalēja līgava&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Annemarija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs &quot;Kungs pie vārtiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.03.07. Ferencs Molnārs &quot;Gvardijas virsnieks&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1938.04.12. Hugo Raudseps &quot;Rožainās brilles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Luīze Millere&quot; (&quot;Mīla un viltus&quot;). Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Mālu Ansis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.05.21. Viktors Vārzics &quot;Francisko Goija — ģēnijs bez tautas&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1938.09.10. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Drošā kundze&quot; (&quot;Madame Sans-Gene&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Lielās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.11.11. Aleksandrs Grīns &quot;Pumpurs un Lāčplēsis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1938.11.30. Sila-Vara &quot;Karalienes Viktorijas jaunība&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.12.14. Vilma Delle &quot;Bērnu bērni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1939. gadā ===
* 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] &quot;Asmodejs&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Florija Toska&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Norieta kvēle&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.05.03. Jānis Sārts &quot;Malu mednieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens &quot;Portugāles ķeizars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.10.13. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.11.23. [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Snip-snap-snurre&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1939.12.29. [[Tija Banga]] &quot;Septiņas vecmeitas&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Vīra varā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1940.02.07. Heincs Kubjē &quot;Mīlule&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vālodzes dziesma&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] &quot;Studenti Debesniekos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] &quot;Meistars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. Jānis Zariņš.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) ==

=== 1940. gadā ===
* 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis &quot;Mans dēls&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.11.09. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1941. gadā ===
* 1941.01.10. Boriss Lavreņovs &quot;Lūzums&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis—iztiksim&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].

== Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) ==

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns &quot;Purvenieka meita&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jums pa prātam&quot; (&quot;Divpadsmitā nakts&quot;). Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.06.05. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.07.02. Bella Šēne &quot;Venēciete&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.09.17. Korfics Holms &quot;Suņudienas&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.10.22. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Zelta arfa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.12.25. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1943.03.16. [[Aspazija]] &quot;Zeltīte&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nauda&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs &quot;Atraitnis Jarls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.06.15. Aspazija &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.11.19. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1944. gadā ===
* 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] &quot;Intermeco&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Viltus un mīlestība&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.
* 1944.02.26. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Par purna tiesu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers &quot;Leitnants Vāri&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. Anna Brodele &quot;Pienākums&quot;. Rež. Kārlis Piesis.
* 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Krievu ļaudis&quot; (4. aina). Rež. Viktors Staņicins.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Vedekla&quot;. Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Jauko māņu diena&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1945.06.09. Vsevolods Roks &quot;Inženieris Sergejevs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1946. gadā ===
* 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1946.03.20. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Zaļā zeme&quot; (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Amacones&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Pēc beidzamā piliena&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Doktora Mārtiņa viesis&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Pēdējie&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1946.12.21. Viktors Ardovs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Agrā rītā&quot;, [[Andrejs Upīts]] &quot;Amacones&quot;, [[Elīna Zālīte]] &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Viņu jautājums&quot; (&quot;Divas Amerikas&quot;). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1947.04.19. Nikolajs Pogodins &quot;Kremļa kuranti&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]].
* 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jautrās vindzorietes&quot;. Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa.
* 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ne vienmēr runcim krējuma pods&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1947.12.11. [[Rainis]] &quot;Pusideālists&quot;. Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers.

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spuldzes maisā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.04.16. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.08.27. [[Lope de Vega]] &quot;Suns uz siena kaudzes&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1948.09.24. Boriss Romašovs &quot;Varenais spēks&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.10.21. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.12.31. [[Džeks Londons]] &quot;Mārtins Īdens&quot;. Rež. Herberts Zommers.

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.28. Džons Flečers &quot;Spāniešu priesteris&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1949.02.26. Dora Slepjane &quot;Māsas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.05.13. Nikolajs Virta &quot;Kaut kur Eiropā&quot; (&quot;Nāvei nolemto sazvērestība&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Stacijas uzraugs&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks &quot;Ukrainas stepēs&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.11.02. Nikolajs Pogodins &quot;Cilvēks ar šauteni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vārds sievietēm&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Svešā ēna&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] &quot;Leļļu nams&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Komponists Iļja Golovins&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] &quot;[[Gudra cilvēka nelaime]]&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks &quot;Irbenāju birztala&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.06.17. [[Lope de Vega]] &quot;Meitene ar krūzi&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.10.28. Augusts Jakobsons &quot;Cīņa bez frontes līnijas&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra.
* 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) &quot;Kalevas meistari&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. Nora Vētra.
* 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Eiženija Grandē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.04.29. Ļevs Šeiņins &quot;Gadsimta vidū&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.09.01. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners &quot;Gaišie logi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.01.17. Jaroslavs Galans &quot;Zem zelta ērgļa&quot; (&quot;Nepabeigtā dziesma&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.04.04. Georgs Gulia &quot;Labā pilsēta&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]].
* 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] &quot;Dons Hils Zaļbiksis&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis &quot;Pirms vētras&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1952.12.20. Aleksejs Simukovs &quot;Meitenītes daiļaviņas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Dzīvais mironis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1953.04.04. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1953.06.26. Augusts Jakobsons &quot;Sargeņģelis no Nebraskas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs &quot;Vienkāršais cilvēks&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1953.12.10. Vasilijs Minko &quot;Nenosaucot uzvārdus&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.09. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1954.04.18. Anna Brodele &quot;Avārija&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Kādas mīlas stāsts&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs &quot;Klejojumu gadi&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1955. gadā ===
* 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Dibenā&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Karavīra šinelis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis &quot;Ģimenes lieta&quot; (&quot;Apsūdzība&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.15. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1956.05.11. Branislavs Nušičs &quot;Ministrienes kundze&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns &quot;Ābelīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1956.10.05. Samuils Aļošins &quot;Viena pati&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] &quot;Savādnieks&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše.
* 1956.12.28. Mihails Sebastianu &quot;Nezināmā zvaigzne&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1957. gadā ===
* 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] &quot;Sniga sniegi...&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]].
* 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Baltijas jūra šalc&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1957.12.20. Jānis Anerauds &quot;Kaut kur pie Gaujas&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.04. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1958.03.25. Nikolajs Pogodins &quot;Trešā, patētiskā&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] &quot;Zītaru dzimta&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks &quot;Kāpēc smaidīja zvaigznes&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1958.10.29. Ardi Līvess &quot;Jaungada naktī&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1959. gadā ===
* 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] &quot;Medūzas plosts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1959.02.27. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Balto torņu ēna&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1959.05.14. Viktors Jons Popa &quot;Take, Janke un Kadars&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Nekur tā neiet kā pasaulē&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs &quot;Esi sveicināta, mīlestība!&quot; (&quot;Irkutskas stāsts&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1960.03.04. Karls Guckovs &quot;Uriels Akosta&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade &quot;Armenuī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] &quot;Nemierīgie ūdeņi&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Tālais ceļš&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1960.11.17. Teodors Dreizers &quot;Amerikāņu traģēdija&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Jūras vārti&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1961.02.04. Aksels Hellans &quot;Viņš teica—nē&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1961.03.03. Vera Panova &quot;Atvadas baltajām naktīm&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Plaisa mākoņos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs &quot;Zudušais dēls&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1961.12.07. Fricis Kūns &quot;Nībelungu kredīts&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1961.12.28. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1962. gadā ===
* 1962.03.29. Augustīns Kusani &quot;Centra uzbrucējs mirs rītausmā&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede &quot;Zaļie un vējainie pavasari&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1962.09.06. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1962.10.11. Vera Panova &quot;Kā tev klājas, zēn?&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1963. gadā ===
* 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] &quot;Kapteiņa Zundaga atgriešanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot; (&quot;Skopais bruņinieks&quot;, &quot;Mocarts un Saljeri&quot;, &quot;Akmens viesis&quot;). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]].
* 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Miks un Dzilna&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Tā arī būs&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] &quot;Septiņi brāļi&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] &quot;Noziegums Granādā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Juris Indrups&quot; (&quot;Senču aicinājums&quot;). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns &quot;Veco sievu vasara&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] &quot;Plēsums&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] &quot;Sieviete—debess un elle&quot; (&quot;Svētā Antonija kārdināšana&quot;, &quot;Debess un elle&quot;, &quot;Kariete svētajam sakramentam&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1964.12.24. Jānis Anerauds &quot;Karalistes gals&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs &quot;Lai viņš iet prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1965.04.06. Daniils Graņins &quot;Eju pretī negaisam&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Viņš trīsreiz sauca mani&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Savu lodi nedzird&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1966.03.10. Klifords Odets &quot;Zelta puisēns&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1966.04.20. Karlo Goldoni &quot;Kjodžas skandāls&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1966.05.28. Romualds Narečonis &quot;Pirms tiesas sprieduma&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.11.10. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.12.15. Žaks Robērs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] &quot;Mariuss&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Elpa&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] &quot;Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.02.24. Harijs Gulbis &quot;Viena ugunīga kļava&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1967.05.18. Viktors Rozovs &quot;Absolventu salidojums&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.10.12. Volfgangs Borherts &quot;Tur laukā, aiz durvīm&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1967.11.06. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs &quot;Zvaigzne iet un deg, un...&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.25. Harijs Gulbis &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1968.02.15. Laimonis Purs &quot;Redzēt jūru&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1968.03.20. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1968.04.27. [[Makss Frišs]] &quot;Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1968.11.06. [[Sofokls]] &quot;Elektra&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1968.12.19. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.14. Laimonis Purs &quot;Tas brīvestības zelta rīts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs.
* 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs &quot;Dienas kārtībā—mīlestība&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1969.03.29. Harijs Gulbis &quot;Mans mīļais, mans dārgais&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Vasara Noānā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1970. gadā ===
* 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Reiz Jaungada naktī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Henrijs IV&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Piecstāvu pilsēta&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Vecā Arbata pasakas&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1971.04.05. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Šekspīrs mazgā traukus&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1971.11.03. Harijs Gulbis &quot;Un visi nāks pie manis&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1971.12.08. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] &quot;Paši pūta, paši dega&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1972.03.15. Kazis Saja &quot;Tātad dzīvoju&quot; (&quot;Poliglots&quot;, &quot;Abstinents&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1972.05.16. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1972.06.07. Elmārs Ansons &quot;Stārķa matemātika&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze &quot;Lietu nodos tiesai&quot; (&quot;Tilts&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] &quot;Lorencačo&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1973.03.09. Mišels Fermo &quot;Krīt klaudzot durvis&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1973.05.13. Mihails Roščins &quot;Valentīns un Valentīna&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1973.06.09. Harijs Gulbis &quot;Silta, jauka ausainīte&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] &quot;[[Krusttēva Toma būda]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1973.12.19. Ištvans Erķēns &quot;Kaķu spēle&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.30. Aleksandrs Šteins &quot;Okeāns&quot;. Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]].
* 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] &quot;Kolā Briņons&quot;. Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Lauvam līdzīgs&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Brīnumainā kurpniece&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ū-uū!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks &quot;Zvanu solo&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1975. gadā ===
* 1975.02.12. Džordžs Fārkers &quot;Kavalieru viltība&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1975.03.05. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1975.04.22. Mihails Šatrovs &quot;Laika prognoze rītdienai&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1975.05.21. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane &quot;Rudens dārzs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Zigfrīds Betgers.
* 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1976. gadā ===
* 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis &quot;Atvadas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs &quot;Pīļu medības&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1976.05.07. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Atj. rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kurš saņem pļaukas&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1976.10.28. Vadims Korostiļovs &quot;Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.02. Harijs Gulbis &quot;Kamīnā klusu dzied vējš&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Jaunības putns ar saldo balsi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1977.05.04. Lāslo Ģurko &quot;Elektra—mana mīla&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1977.05.19. Ingūna Pinne &quot;Lielo cerību stunda&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1977.06.18. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1977.10.25. Jons Druce &quot;Zemes un saules vārdā&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1977.12.04. Andrejs Upīts &quot;Laikmetu griežos&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1978. gadā ===
* 1978.02.15. Jordans Radičkovs &quot;Janvāris&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Moljērs&quot;. Rež. [[Ādolfs Šapiro]].
* 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pasaulīt, tu ļaužu ēka&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1978.11.09. Sauļus Šaltenis &quot;Prom, kaulainā, prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1978.12.12. Eduardo Skarpeta &quot;Skrandaiņi un augstmaņi&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Amorāls gadījums&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] &quot;Naktssargs un veļas mazgātāja&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] &quot;Blūzi&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Velna māceklis&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.02. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Mihaels Krāmers&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1980.05.30. Jurijs Bondarevs &quot;Krasts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1980.12.02. Jānis Jurkāna &quot;Kolibri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] &quot;Vai koncerts?...&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.28. [[Leons Paegle]] &quot;Iela&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]].
* 1981.03.31. Jons Druce &quot;Doina&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1981.09.29. Īvs Žamiaks &quot;Hamilkara kungs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Helēna Romanova.
* 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Klusā daba ar cilvēkiem&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] &quot;Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs &quot;Parasts stāsts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Vasara un dūmi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.06.13. Gilermo Figeiredu &quot;Dons Žuans&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis &quot;Kings&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: &quot;Karnevāls&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas &quot;Žanna d’Arka&quot; motīviem). Rež. Valdis Lūriņš.
* 1982.11.10. Jurijs Bondarevs &quot;Izvēle&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1983. gadā ===
* 1983.02.26. Harijs Gulbis &quot;Alberts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] &quot;Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Filiāle&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1983.05.12. Emīls Braginskis &quot;Istaba&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1983.06.19. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1983.12.07. Nataša Tanska &quot;Angļu valodas stunda&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1983.12.20. Endre Illēšs &quot;Spānijas Isabella&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.21. Sjūzena Kristova &quot;Atbrīvota...&quot;. Rež. [[Helga Dancberga]].
* 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs &quot;Vārda diena—vārda nakts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1984.10.25. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt... taurenīt...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Meteors&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1984.12.28. Daniils Graņins &quot;Glezna&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1985. gadā ===
* 1985.03.05. &quot;Kārais lauks&quot; (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1985.12.28. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1986. gadā ===
* 1986.02.23. Eduardo de Filipo &quot;De Pretore Vinčenco&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1986.03.31. Ebijs Manns &quot;Nirnberga... 1948... &quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1986.05.13. Ņina Pavlova &quot;Vagoniņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Katrs rīts ir jauna slāpe&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs.
* 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Sarkanmatainais kalps&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saules dieva Fēba rotaļas&quot;. Rež. Ārijs Geikins.
* 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Pro un contra&quot; (fragm. no romāna &quot;[[Brāļi Karamazovi]]&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.03.31. [[Maikls Freins]] &quot;Lampu drudzis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Vīrieši man sirdi plosa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Tikai muzikants&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar būdu uz baznīcu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lielo grēcinieku iela&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1988.02.25. Džons Patriks &quot;Augstākais bauslis&quot; (&quot;Dārgā Pamela&quot;).
* 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1988.05.29. Hulio Maurisio &quot;Portreti&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] &quot;Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) ==

=== 1988. gadā ===
* 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] &quot;Momo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pie mums uz zemēm&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] &quot;Mūslaiku Mēdeja&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1989.06.20. [[Aristofans]] &quot;Putni&quot;. Rež. [[Rolands Zagorskis]].
* 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] &quot;Kronis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1989.12.01. Aldo Nikolai &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1989.12.27. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.22. [[Moljērs]] &quot;Skapēna blēdības&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1990.03.20. Edvards Olbijs &quot;Lolita&quot; (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1990.04.05. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt!&quot;. Rež. Andrejs Šedriks.
* 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgie veči&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Pēdējā laiva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1990.11.27. Larss Nurēns &quot;Drosme nogalināt&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Romuls Lielais&quot;. Rež. [[Ints Burāns]].
* 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1991. gadā ===
* 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar Dievu pie zemes&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1991.02.13. Gilermo Figeiredu &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1991.03.27. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1991.04.21. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1991.11.14. [[Žans Kokto]] &quot;Burvīgie briesmoņi&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.01. Īvs Žamiaks &quot;Acālija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Suns&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss &quot;Bagātību sala&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1992.05.13. Agneta Pleijele &quot;Daži vasaras vakari zem šīs saules&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1992.06.17. Hermanis Zūdermans &quot;Mans dzimtais nams&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Karmen, Karmen!&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1992.11.28. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1992.12.19. Sverre Brandts &quot;Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.22. Normunds Rudzītis &quot;Tas vēl nav viss...&quot;. Rež. Juris Rudzītis.
* 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Aplis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Teātris&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1993.03.30. Kolīna Makkalova &quot;Dziedoņi ērkšķu krūmā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1993.05.06. Aira Levins &quot;Nāves slazds&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1993.11.09. Mērija Čeiza &quot;Neredzamais Hārvijs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1993.12.03. Virgilio Pinjera &quot;Jēzus&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1993.12.21. Karlo Goldoni &quot;Nerātnais marķīzs&quot; (&quot;Feodālis&quot;). Rež. [[Imants Adermanis]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1994.04.14. Ferencs Molnārs &quot;Lū—labais eņģelis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Piena upes šeit sen izsīkušas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Dūksnāja bērni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1994.10.28. &quot;Edīte Piafa&quot; (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas &quot;Mana dzīve&quot;). Rež. Juris Rudzītis.
* 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Trīs musketieri]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.03. Ernests Tompsons &quot;Pie Zelta ezera&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1995.02.04. Karlo Kollodi &quot;Pasaka par koka sirsniņu&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1995.03.10. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.03.17. Lars Jillenstens &quot;Pavisam vienkārši&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1995.04.13. Villijs Rasels &quot;Šērlija Velentaina&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1995.04.27. Viljams Sarojans &quot;Tavas dzīves laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1995.05.09. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot; (&quot;Otrās avēnijas gūsteknis&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Svešinieki šeit&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Lieldienas&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] &quot;Uz Liepsalām ejot&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Raibie stāsti&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1996.02.16. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1996.04.04. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1996.04.18. Egīls Šņore &quot;Uzsmēķēt zāli&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1996.05.07. Ferdinands Brukners &quot;Napoleons Pirmais&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kurš stiprāks?&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1996.10.16. Augusts Strindbergs &quot;Kurš stiprāks?&quot; un Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tribādas nakts&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kliedziens&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1996.11.28. Tenesijs Viljamss &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1996.12.21. Ežēns Labišs &quot;Briesmu darbi Lursīna ielā&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.17. Pjērs Marivo &quot;Viltus atzīšanās&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1997.02.18. Jānis Jurkāns &quot;Dūdieviņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Divas Lotiņas&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1997.04.29. Jānis Jurkāns &quot;Amālija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1997.05.14. Žans Sarmāns &quot;Mamurē&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Eņģeļu māte Joanna&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Jaunības laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane &quot;Mazā Boije&quot;. Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.09. [[Arturs Millers]] &quot;Ceļojošā komija gals&quot; (&quot;Komivojažiera nāve&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1998.02.10. Noels Kouards &quot;Jestrais spoks&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1998.03.03. Raimonds Auškāps &quot;Tāda dzīve&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1998.03.18. Džejs Alens &quot;Četrdesmit karātu&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mīla—jā, mīla—nē&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1998.04.07. Armāns Mefrs &quot;Grēksūdzes laiks&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Fēlikss un Felicita&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1998.05.22. Margarita Garpe &quot;Jūlijai&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.10.11. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.10.30. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone &quot;Pilnos auļos&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.11.17. [[Jānis Peters]] &quot;Nakts pēc tautasdziesmas&quot;. Rež. Harijs Petrockis.
* 1998.11.27. Eduardo de Filipo &quot;Filumena no Neapoles&quot; (&quot;Filumena Marturano&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai&quot; (&quot;Trešā māsa&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters &quot;Mēness ūdeņi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] &quot;Mazā raganiņa&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 1999.04.12. Astrida Sālbaha &quot;Rīts un vakars&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou &quot;Mana skaistā lēdija&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vecākais dēls&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1999.10.07. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] &quot;Melnais princis&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.12.09. Joss Vandelo &quot;Kapteiņu nedēļa&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] &quot;Vēverīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.02.15. Ronalds Hārvuds &quot;Laiki mainās&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2000.03.09. Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2000.04.28. [[Lope de Vega]] &quot;Deju skolotājs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Indriķa hronika&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] &quot;Leģenda par kādu mūžu&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vasaras rītā&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2001. gadā ===
* 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] &quot;Aktieri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks &quot;Svenson, Svenson...&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs &quot;Pēdējais vilciens&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] &quot;Rietumu krastmala&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] &quot;80 dienās ap zemeslodi&quot;. Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]].
* 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] &quot;Trausls līdzsvars&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.06.07. Žans Liks Lagarss &quot;Spēles varoņi&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Šagrenāda&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Sfinksa&quot;. Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kvēli ilgotā&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.11.04. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 2001.11.21. Agnēta Pleijele &quot;Rīt būs atkal jauna diena&quot; (&quot;Standard Selection&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.
* 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Patriektā sirds&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Teātris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] &quot;Amoks&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Pepija&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2002.02.22. Džons Patriks &quot;Dīvainā misis Sevidža&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2002.03.20. Dereks Benfīlds &quot;Kurš kuru brokastīs?&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2002.03.26. Rodžers Hols &quot;Grāmatu draudzeņu klubs&quot; (&quot;Par maz miesaskāres&quot;). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Viņš taču ir muļķis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.05.15. Žaks de Dekērs &quot;Magnolija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2002.10.21. Roberts Bolts &quot;Vivat! Vivat, Regina!&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.12.06. Ežēns Labišs &quot;Salmu cepurīte&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs &quot;Divas sirdis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Superdetektīvs Blumkvists&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2003.04.04. [[Inga Ābele]] &quot;Dzelzszāle&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arkādijs Kacs.
* 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Sasiesim astes&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] &quot;Divi šūpolēs&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Saulriets&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2004.02.28. Markuss Kēbelijs &quot;Brīva istaba&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2004.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] &quot;Asperna vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Pēteris Krilovs.

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Aicinājums uz ... pērienu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2005.04.08. Natālija Vorožbita &quot;Galka Motalka&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2005.04.14. Braiens Frīls &quot;Mollija Svīnija&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2005.11.04. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Indra Roga.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.19. Entonijs Bērdžess &quot;Mehāniskais apelsīns&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Hotel Kristina&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]].
* 2006.03.22. Braiens Frīls &quot;Aristokrāti&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2006.04.06. Larss Nurēns &quot;Rudens un ziema&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Draudzes bazārs&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] &quot;Mīļākais&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Sarunas kaimiņistabās&quot; (&quot;[[Noziegums un sods]]&quot;). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pusdūša. Mundis&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2006.12.14. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Arturs Millers]] &quot;Skats no tilta&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] &quot;Adata&quot;. Rež. Ramūns Kaubris.
* 2007.02.04. Ieva Samauska &quot;Kā uzburt sniegu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Leļļu pavēlnieks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča.
* 2007.02.22. Bernds Šrēders &quot;Māte un dēls&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori jaunā saimniece&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mēs&quot; (&quot;Negaiss&quot;) (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] &quot;Šampinjonu derība&quot;. Rež. [[Rūdolfs Plēpis]].
* 2007.04.26. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita &quot;Drakula. Dēmoni&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2007.10.11. Metjū Barbers &quot;Apburtais aprīlis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.10.14. Lions Feihtvangers &quot;Džūlija Farnēze&quot;. Rež. Gaļina Poliščuka.
* 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] &quot;Amariļļi&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2007.11.16. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Anita Sproģe.
* 2007.12.14. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mazais Eijolfs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.02.15. Deivids Hērs &quot;Jūdas skūpsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs &quot;Kaimiņš&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] &quot;Smiltāju mantinieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Kerija. Retrospekcija&quot; (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2008.06.03. Renē Heinersdorfs &quot;Tik mīla vien&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2008.09.17. [[Inga Ābele]] &quot;Skola&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Visiem zināmais lācis un viņa dr.&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2008.10.05. Marks Rāvenhils &quot;Dažas atklātas fotogrāfijas&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] &quot;Pīles lidojums klusumā&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] &quot;Uz neatgriešanos&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Hipnotiskais brauciens&quot; (pēc stāsta &quot;Sūnu ciema zēni&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] &quot;Bille&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] &quot;Neuzticīgie&quot;. Rež. [[Andrejs Jarovojs]].
* 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] &quot;Par mammām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2009.04.09. Inga Rozentāle &quot;1906. Trakāk vēl kā piektā gadā&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;Smiekli tumsā&quot; (&quot;Camera obscura&quot;). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Aija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Vadonis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2009.09.19. Deivids Harovers &quot;Melnais strazds&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nesaprašanās&quot; (&quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.10.10. Jokums Rode &quot;Pinokio pelni&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Lācis&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2009.12.11. Urss Vidmers &quot;TopDogi&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda &quot;Homo Erectus&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2010. gadā ===
* 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts &quot;Kazimirs un Karolīne&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2010.02.12. [[Gundega Repše]] &quot;Jūras velni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame &quot;Laulāts un brīvs&quot;. Rež. Mihails Borisovs.
* 2010.04.22. Rejs Kūnijs &quot;Smieklīgā nauda&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2010.04.23. Deivids Oberns &quot;Pierādījums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Brīdinājums mazajiem kuģiem&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2010.05.27. Andris Kalnozols &quot;Novakars: Kopsavilkums&quot;. Rež. [[Mārcis Lācis]].
* 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka.
* 2010.09.25. Nikolajs Gogolis &quot;Ārprātīgā piezīmes&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Septiņi Fausti&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.10.21. [[Danskovīte]] &quot;Latgola.lv&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garās dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis &quot;Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis.
* 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] &quot;Veļupes krastā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2010.12.20. &quot;Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.02.10. NO99 &quot;Čīkstošais klusums&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2011.02.25. Margarita Dirasa &quot;Augu dienu koku paēnā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams &quot;Karlsons, kas dzīvo uz jumta&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] &quot;Lūgšana resnajai tantei&quot; (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] &quot;Frenija un Zūijs&quot; motīviem). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2011.04.28. Ādams Purmalis &quot;Ādama stāsts&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] &quot;Visi mani prezidenti&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2011.05.31. Vilnis Vējš &quot;Īsie zibsnīgie mirkļi&quot;. Rež. [[Ģirts Šolis]].
* 2011.09.02. &quot;Tikai tā!&quot; (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.10.18. Renē Heinersdorfs &quot;Mīli manu sievu&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2011.10.20. Aiva Birbele &quot;Kapusvētku PR&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 2011.11.10. Izrāde &quot;Gals&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs &quot;Dzin&quot; (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] &quot;Mērfijs&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.12. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Ideāls zaglis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Cilvēks Šinelī&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Pērnvasar negaidot&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] &quot;Voiceks&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2012.05.23. Uku Ūsbergs &quot;Galvas maiņa&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.06.12. &quot;[[Hamlets]]&quot; (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2012.09.13. [[Inga Ābele]] &quot;Jasmīns. Pārdaugava&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Purva bridējs&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mī.. Mālēt&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks&quot;. Rež. Elmo Niganens.
* 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] &quot;Zudušo laiku citējot&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Trīs vīri kūrortā&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] &quot;Vecene&quot;. Rež. Vladislavs Nastavševs.

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Aiks Karapetjans]].
* 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] &quot;Sieviete, kura nav uzmanības vērta&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks &quot;Piemiņas diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Trubadūrs uz ēzeļa&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2013.04.28. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Meitenes&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] &quot;Rudens Pēterburgā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2013.09.12. &quot;...bagātā kundze...&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Titāniks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Satisfakcija&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs &quot;Truša alā&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2013.11.04. &quot;Nē Minskai 2014?&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.28. Ričards Bīns &quot;Divu kungu kalps. Anno 1963&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.29. Pīters Kvilters &quot;Žilbinoši!&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.02.03. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] &quot;Mollija saka: jā!&quot; (pēc romāna &quot;[[Uliss]]&quot;). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Laiks un Konveju ģimene&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2014.04.25. Danskovīte &quot;Latgola.lv—2&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] &quot;Ezeriņš&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2014.05.20. Jānis Balodis &quot;Pieaugušie&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2014.05.30. Tea Dorna &quot;MarLenī&quot;. Rež. Jānis Mūrnieks.
* 2014.09.11. Agnese Rutkēviča &quot;Mans nabaga tēvs&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] &quot;Blakts&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2014.11.05. Migels de Unamuno &quot;Migla&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2014.12.04. Alans Eikborns &quot;Svētku laika pārpratumi&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.12.30. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Jaunā ārsta piezīmes&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.29. [[Rainis]] &quot;Raiņa sapņi&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts &quot;Vīnes meža stāsti&quot;. Rež. Andžejs Bubeņs.
* 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2015.04.22. Margareta Edsone &quot;Prāts&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2015.04.23. Žans Anuijs &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] &quot;Bāskervilu leģenda&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2015.05.26. Žoels Pomrā &quot;Šis bērns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2015.09.11. Rainis &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2015.09.19. Eliots Heizs &quot;Ceļā uz mājām&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2015.09.23. Bārnijs Noriss &quot;Ciemiņi&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2015.10.22. [[Tomass Manns]] &quot;Avantūrista grēksūdze&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] &quot;Cilvēks, kas smejas&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.14. Huans Majorga &quot;Zēns&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] &quot;Svina garša&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2016.03.11. &quot;Mūžīgais komentārs Nr. 4&quot; (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mežapīle&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2016.04.28. Florians Zellers &quot;Ak, tētīt...&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asins kāzas&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2016.05.30. Deniss Kellijs &quot;Pēc beigām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sieviete&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis &quot;Veiksmes stāsts&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Klavigo&quot;. Rež. Folkers Šmits.
* 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] &quot;Pērs Gints&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2016.11.30. &quot;Nature Morte&quot;. Horeogr. Agate Bankava.
* 2016.12.02. &quot;Šausmu autobuss&quot; (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] &quot;Bišumāte un vilkacis&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss &quot;Savādais atgadījums ar suni naktī&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Lidojošais Travolta&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs &quot;Tuvā pilsēta&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2017.03.26. &quot;Melot (?)!&quot; (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2017.04.06. Nikola Makolifa &quot;Juveliera jubileja&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.05.08. Harijs Gulbis &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīne&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2017.09.14. [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2017.09.29. Laila Burāne &quot;Līdz kāzām sadzīs&quot; (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece.
* 2017.10.12. Antons Čehovs &quot;[[Trīs māsas]]. Refleksija&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2017.11.22. Terenss Retigans &quot;Dziļā, skumjā jūra&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Mazais ganiņš&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.12.07. Dankans Makmillans &quot;Cilvēki, lietas un vietas&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. Andris Ūdris &quot;Apsolu&quot;. Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2018.01.25. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.02.15. Žans Liks Lagarss &quot;Tas pasaules gals&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Arī vaļiem ir bail&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2018.03.15. Andri Lūps &quot;Dūja&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Man 30 gadu&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2018.05.31. Jānis Balodis &quot;Mežainis&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2018.06.08. &quot;Precēšanās un šķiršanās anatomija&quot; (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]].
* 2018.09.13. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2018.09.14. &quot;Antiņš. Zelts. Kalns&quot; (pēc Raiņa lugas &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2018.11.01. &quot;visas manas vājības ir tavas lūpas&quot;. Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs.
* 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] &quot;Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2018.12.06. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.03. &quot;Par tēviem&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] &quot;Ceļojums uz ziemeļiem&quot;. Rež. Jēkabs Nīmanis.
* 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] &quot;Baltiešu gredzens&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2019.03.07. Rimants Ziedonis &quot;Paradoksālā Latvija&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] &quot;Latvieši&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.09. Jānis Balodis &quot;Zem diviem karogiem&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2019.05.29. &quot;Aka&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2019.06.05. Rita Kalnejais &quot;Šī skaistā nākotne&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2019.09.19. Juha Jokela &quot;Finlandizācija&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.09.19. Ivo Briedis &quot;Pēdējais salmiņš&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] &quot;Katls&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Puika, kurš redzēja tumsā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.12.05. Nikolajs Gogolis &quot;Revidents&quot;. Rež. Ņikita Kobeļevs.
* 2019.12.18. Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot;. Rež. Daiga Kažociņa.

=== 2020. gadā ===
* 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka &quot;Tukšais zieds&quot; (&quot;Jerma&quot;). Rež. Ināra Slucka.
* 2020.03.06. Artūrs Dīcis &quot;Dzīvnieks&quot; (pēc Arto Pāsilinna romāna &quot;Zaķa gads&quot; motīviem). Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.03.12.&quot;[[Lepnums un aizspriedumi]]&quot; (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis.
* 2020.07.31. Māra Zālīte &quot;Margarēta&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.09.11. &quot;Skaņdarbs&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2020.09.24. Artūrs Jankovskis &quot;Oligarhs&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Mežs&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Pilsēta&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.27. &quot;Atver acis&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.14. &quot;Svešinieki vilcienā&quot; (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs.
* 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Ferdinands un Luīze&quot;. Rež. Dita Lūriņa.
* 2021.09.22. Linda Rudene &quot;Riests&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.22. Garsons Kanins &quot;Dzimusi vakardien&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.23. [[Stendāls]] &quot;Sarkanais un melnais&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Sapnis vasaras naktī&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Mārtiņš Gūtmanis.
* 2021.10.08. &quot;Aukle&quot; (pēc Leīlas Slimani romāna &quot;Klusa dziesma&quot; motīviem). Rež. Intars Rešetins.
* 2021.10.09. Reins Rauds &quot;Perfektā teikuma nāve&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Vīrs, kas zināja čūskuvārdus&quot;. Rež. Ivars Pellu.

=== 2022. gadā ===
* 2022.02.10. Kata Vēbere &quot;Sievietes daļas&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2022.04.06. Sirku Peltola &quot;Mazā naudiņa&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs &quot;Komūna&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] &quot;Aizliegtais pianīns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2022.09.22. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2022.10.02. Marina Smiļaneca &quot;Suņa māja&quot;. Rež. Larisa Semirozumenko.
* 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] &quot;Divas pasaules&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda &quot;Debesjums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Pasta nams&quot;. Rež. Elīza Dombrovska.
* 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Ričards. Nekā personīga&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2023.03.31. &quot;Baltiešu armija&quot; (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] &quot;La KRITUSĪ&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Terors&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2023.10.26. Regnārs Vaivars &quot;Suņu ciema Nelaimes lācis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža &quot;Maigā vara&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] &quot;#DiToo&quot;. Rež. [[Dita Lūriņa]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.25. Klāvs Mellis &quot;Garderobisti&quot;. Rež. [[Paula Pļavniece]].
* 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs &quot;Pīters Pens. Sindroms&quot;. Rež. Dmitrijs Krimovs.
* 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča &quot;Kā kļūt nelaimīgam?&quot;. Rež. Artūrs Areima.
* 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere. Atgriešanās&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs &quot;Ugunsseja&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.04.18. Mārgareta Perija &quot;Laiks Paradīzei&quot;. Rež. Endīne Bērziņa.
* 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem &quot;Marats/Sads&quot;. Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis.
* 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgais vecis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2024.09.12. [[Alberts Bels]] &quot;Cilvēki laivās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. Jurģis Lūsis.
* 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki&quot;. Rež. Paula Pļavniece.
* 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] &quot;Zelta templis&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis &quot;Nacionālais kanāls&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Rodrigo Struka.
* 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Rež. Klāvs Mellis.
* 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] &quot;Smilšu cilvēks&quot;. Rež. [[Ralfs Liepa]].
* 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža &quot;Karalis Ibī un citi monstri&quot;. Rež. Vladislavs Troickis.
* 2025.09.11. Gusts Ābele &quot;Klusums un troksnis&quot;. Rež. Gusts Ābele.
* 2025.09.20. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] &quot;Ko var cilvēks&quot;. Rež. Roberts Dauburs.
* 2025.10.09. [[Jana Egle]] &quot;Egles stāsti&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] &quot;Bastardi&quot;. Rež. Matīss Kaža.
* 2025.11.15. Mērija Orra &quot;Viss par Ievu&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] &quot;Ods&quot;. Rež. [[Matīss Budovskis]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.02.05. Daiva Čepauskaite &quot;Kad atkal būsim jauni&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] &quot;Zīda čūska&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Atbalss Aija&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2026.04.30. Noels Kovards &quot;Intīmās dzīves&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].

[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>gsywjjsuiohj360xkk6hi9fl8skbux8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberto Mančīni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403356</id>
    <revision>
      <id>4499958</id>
      <parentid>4262302</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T15:01:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11360" sha1="gsg3ap91g7mbjem957g6r1gm52nakut" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Roberto Mančīni
| image = Roberto Mancini Saudi Arabia-South Korea match 2023 AFC Asian Cup.jpg
| image_size = 200
| caption = Roberto Mančīni 2024. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1964|11|27}}
| birth_place = {{vieta|Itālija|Jezi}}
| height = 183
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{fb|ITA}} (galvenais treneris)
| years1 = 1981—1982
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| caps1 = 30
| goals1 = 9
| years2 = 1982—1997
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| caps2 = 424
| goals2 = 132
| years3 = 1997—2001
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]]
| caps3 = 87
| goals3 = 15
| years4 = 2001
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| caps4 = 4
| goals4 = 0
| totalcaps = 545
| totalgoals = 156
| nationalyears1 = 1982—1986
| nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21
| nationalcaps1 = 26
| nationalgoals1 = 9
| nationalyears2 = 1984—1994
| nationalteam2 = {{fb|Itālija}}
| nationalcaps2 = 36
| nationalgoals2 = 4
| manageryears1 = 2001—2002
| managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| manageryears2 = 2002—2004
| managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]]
| manageryears3 = 2004—2008
| managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| manageryears4 = 2009—2013
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| manageryears5 = 2013—2014
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| manageryears6 = 2014—2016
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| manageryears7 = 2017—2018
| managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;|Zenit]]
| manageryears8 = 2018—2023
| managerclubs8 = {{fb|Itālija}}
| manageryears9 = 2023—2024
| managerclubs9 = {{fb|Saūda Arābija}}
| manageryears10 = 2025—2026
| managerclubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Sadd SC|Al-Sadd]]
| manageryears11 = 2026—pašlaik
| managerclubs11 = {{fb|Itālija}}
}}
'''Roberto Mančīni''' ({{val|it|Roberto Mancini}}; dzimis {{dat|1964|11|27}}) ir itāliešu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Aizvadījis 36 spēles [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasē]]. Pašlaik ir Itālijas izlases galvenais treneris. Vadīja Itālijas izlasi arī no 2018. līdz 2023. gadam, uzvarēja [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Futbolista karjera ==
Futbolista karjeru sāka klubā ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]'', [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitējot 1981. gadā. 1982. gadā pārgāja uz ''[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]'' un lielāko daļu spēlētāja karjeras aizvadīja šajā klubā — 15 sezonas. Šajā laikā vienreiz (1991. gadā) kļuva par Itālijas čempionu, četras reizes uzvarēja [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā, kā arī 1990. gadā kļuva par [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] uzvarētāju.

1997. gadā pievienojās ''[[S.S. Lazio|Lazio]]''. Šī kluba sastāvā arī vienreiz kļuva par Itālijas čempionu (2000. gadā) un uzvarēja Kausu ieguvēju kausa izcīņā (1999. gadā). Divreiz izcīnīja Itālijas kausu. 2001. gada janvārī tika izīrēts Anglijas klubam ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''. Jau tā paša gada februārī nolēma beigt spēlētāja karjeru, jo saņēma piedāvājumu kļūt par ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/leicester-city/2998910/Mancini-leaves-Leicester.html |title=Mancini leaves Leicester |date={{dat|2011|2|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |website=telegraph.co.uk}}&lt;/ref&gt;

[[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]] debitēja {{dat|1984|5|26||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]], 19 gadu vecumā. Piedalījies [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]],  spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] gūstot arī savus pirmos vārtus izlases labā. Bija pieteikts izlases sastāvā [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, taču laukumā neiznāca. Karjeru izlasē noslēdza 1994. gadā, pēdējo spēli aizvadot pret Vāciju. Kopā izlases rindās aizvadījis 36 spēles un guvis četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=12891 |title=Roberto Mancini - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |website=eu-football.info}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām 2001. gadā kļuva par ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' galveno treneri. Tajā pašā gadā uzvarēja ar šo klubu [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā. Turpinājumā klubu piemeklēja finanšu problēmas, 2002. gadā klubs bankrotēja un komanda tika nosūtīta uz C2 sēriju. 2002. gada maijā Mančīni kļuva par ''[[S.S. Lazio|Lazio]]'' galveno treneri un 2004. gadā uzvarēja Itālijas kausā.

2004. gada jūlijā tika apstiprināts par [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]] galveno treneri un četru sezonu laikā, ko nostrādāja šaja amatā, trīsreiz uzvarēja A sērijā un divreiz izcīnīja Itālijas kausu. Neskatoties uz panākumiem, 2008. gada maijā kluba vadība pārtrauca sadarbību ar Mančīni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7426549.stm |title=Inter Milan dismiss coach Mancini |date={{dat|2008|5|29||bez}} |language=en |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |website=bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;

2009. gada decembrī kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' galveno treneri. 2011. gadā uzvarēja ar šo klubu [[FA kauss|FA kausā]], bet [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2011.—2012. gada sezonā]] — Premjerlīgā. Nākamajā sezonā klubs ievērojamus panākumus neguva, un {{dat|2013|5|14||bez}} Mančīni tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/14052013-mancini_tiek_atlaists_no_manchester_city_ |title=Mančīnī tiek atlaists no &quot;Manchester City&quot; galvenā trenera amata |date={{dat|2013|5|14||bez}} |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; 2013.—2014. gada sezonā vadīja Turcijas klubu ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]'', izcīnot [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Sezonas beigās pēc abpusējas vienošanās klubu atstāja. 2014. gada novembrī Mančīni atgriezās ''Internazionale'' galvenā trenera amatā in nostrādāja tajā līdz 2016. gada augustam. 2017. gada jūnijā kļuva par [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] kluba [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]] galveno treneri, bet nostrādāja klubā tikai vienu sezonu. 

{{dat|2018|5|14||bez}} tika apstiprināts par [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/14052018-mancini_oficiali_apstiprinats_par_italija |title=Mančīni oficiāli apstiprināts par Itālijas izlases galveno treneri |date={{dat|2018|5|14||bez}} |accessdate={{dat|2018|8|5||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Mančīni vadībā Itālijas izlase uzvarēja [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. Vēlāk komanda nespēja kvalificēties [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīran. [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] ar Itālijas izlasi divas reizes izcīnīja trešo vietu. {{dat|2023|8|13||bez}} paziņoja, ka atstāj Itālijas izlases galvenā trenera amatu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/13082023-mancini_atkapjas_no_italijas_futbola_izla |title=Mančīni atkāpjas no Itālijas futbola izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2023|8|13||bez}} |accessdate={{dat|2023|8|16||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pēc divām nedēļām tika apstiprināts par [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/28082023-parvilina_ne_tikai_klubi_bet_ari_izlase_e |title=Pārvilina ne tikai klubi, bet arī izlase: Eiropas čempions Mančīni vadīs Saūda Arābiju |date={{dat|2023|8|28||bez}} |accessdate={{dat|2023|9|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]] Saūda Arābija izstājās jau ceturtdaļfinālā. Pēc nepārliecinoša snieguma [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] 2024. gada oktobrī Mančīni atstāja darbu Saūda Arābijas izlasē. No 2025. līdz 2026. gadam trenēja Saūda Arābijas kluba ''[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]'' futbolistus.

{{dat|2026|7|28||bez}} viņš atgriezās Itālijas izlases galvenā trenera amatā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/28072026-italijas_izlases_galvena_trenera_meklejum |title=Itālijas izlases galvenā trenera meklējumi noslēdzas ar Mančīni atgriešanos|date={{dat|2026|7|28||bez}} |accessdate={{dat|2026|7|28||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Sampdoria'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1990—91
* [[Coppa Italia]]: 1984—85, 1987—88, 1988—89, 1993—94
* [[Supercoppa Italiana]]: 1991
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1989—90

'''Lazio'''

* Itālijas Serie A: 1999—2000
* Coppa Italia: 1997—98, 1999—2000
* Supercoppa Italiana: 1998
* UEFA Kausu ieguvēju kauss: 1998—99
* [[UEFA Superkauss]]: 1999

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Itālijas Serie A]] gada labākais futbolists: 1996—97

=== Trenera karjera ===
'''Fiorentina'''

* Coppa Italia: 2000—01

'''Lazio'''

* Coppa Italia: 2003—04

'''Inter Milan'''

* Itālijas Serie A: 2005—06, 2006—07, 2007—08
* Coppa Italia: 2004—05, 2005—06
* Supercoppa Italiana: 2005, 2006

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011—12
* [[FA kauss]]: 2010—11
* [[FA Community Shield]]: 2012

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013—14

'''Itālijas izlase'''
* [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Mančīni, Roberto}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Itālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>gsg3ap91g7mbjem957g6r1gm52nakut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4499977</id>
      <parentid>4499728</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:01:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4499977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2482" sha1="f64aing9480dhs5zyhqyv8qf5rfupoi" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-28 18:01:02{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 23 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 21 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 20 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 10 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Svitenes pagasta ģerbonis|t|h|d}} || 2026-07-21 21:35:34 || 6 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja nesakārtos.......&lt;/nowiki&gt; || ja nebūs normāls raksts || 5 (27.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)|t|h|d}} || 2026-07-25 08:03:46 || 3 || {{U|Dark Eagle}} || &lt;nowiki&gt;Noņēma pāradresāciju uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]&lt;/nowiki&gt; || diskusijas pāradresācija || 
|-
| {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 0 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>f64aing9480dhs5zyhqyv8qf5rfupoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4499976</id>
      <parentid>4499727</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4499976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16954" sha1="eb27qmxev7ky56knk1hum2wzzvy5lwx" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|28||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200009}}]
| {{formatnum:1738}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13720}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-28
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174124}}]
| {{formatnum:10689}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8039}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-27
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:923}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114841}}]
| {{formatnum:9717}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9890}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-28
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113931}}]
| {{formatnum:9909}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1918}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-28
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87676}}]
| {{formatnum:6608}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6693}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-27
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71658}}]
| {{formatnum:10121}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2164}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-28
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}]
| {{formatnum:1828}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-21
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:764}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52296}}]
| {{formatnum:7073}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6523}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-26
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49190}}]
| {{formatnum:5217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-28
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49152}}]
| {{formatnum:1511}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3539}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-27
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47297}}]
| {{formatnum:3082}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2997}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44610}}]
| {{formatnum:5955}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-28
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42274}}]
| {{formatnum:1679}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-28
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38990}}]
| {{formatnum:4623}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-25
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32119}}]
| {{formatnum:4006}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:647}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-28
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29400}}]
| {{formatnum:7370}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4435}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26643}}]
| {{formatnum:4570}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-28
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23794}}]
| {{formatnum:17}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-07-25
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23724}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1936}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-28
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1746}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15914}}]
| {{formatnum:1330}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-28
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15241}}]
| {{formatnum:3428}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-24
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15176}}]
| {{formatnum:2437}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-21
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}]
| {{formatnum:516}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-20
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14220}}]
| {{formatnum:707}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13378}}]
| {{formatnum:975}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-07-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10874}}]
| {{formatnum:1753}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:416}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-28
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10611}}]
| {{formatnum:288}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10144}}]
| {{formatnum:294}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:379}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-28
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}]
| {{formatnum:221}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6713}}]
| {{formatnum:182}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-07-27
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:674}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}]
| {{formatnum:96}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-20
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:147}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5004}}]
| {{formatnum:159}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-07-27
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>eb27qmxev7ky56knk1hum2wzzvy5lwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Greste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420807</id>
    <revision>
      <id>4500070</id>
      <parentid>3952942</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5668" sha1="kgfihfob6fd9rl7teimllsph3dbhhhn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Greste
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Greste.jpg
| att_izmērs = 160px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1876
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Smiltenes pagasts|td=Latvija}}
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = pedagogs, muzejnieks
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Jānis Greste''' (1876—1951) bija Latvijas [[pedagoģija|pedagogs]] un [[ģeologs]]. Ierīkojis Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju (1923), Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju un tagadējo [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeju]] (1925). Grestes savāktie materiāli ir pamatā vairāku muzeju kolekcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/literatu-datubaze/greste-janis |title=Valmieras integrētā bibliotēka |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160829120516/http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/literatu-datubaze/greste-janis }}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Dzimis 1876. gada 5. jūlijā [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] Mālavas skolā skolotāja Jēkaba Grestes ģimenē. Mācījās Strautiņu (Ķemera) pamatskolā, [[Alsviķi|Alsviķu]] pagastskolā un [[Pleskava]]s pilsētas četrgadīgajā skolā. 1895. gadā sāka strādāt [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagasta]] [[Beja]]s skolā par skolotāja palīgu, tad par zemākās pakāpes skolotāju. Studēja [[Pēterburga]]s Skolotāju institūtā (1901—1903), pēc tā beigšanas strādāja par [[Valmieras pilsētas skola]]s un proģimnāzijas skolotāju (1904—1906), tad [[A. Ķeniņa tirdzniecības skola|A. Ķeniņa tirdzniecības skolā]] (1906—1907) Rīgā.

1907. gadā kopā ar [[Ģederts Odiņš|Ģedertu Odiņu]] izveidoja Skolotāju sabiedrības tirdzniecības skolu (1906—1910) un Skolu muzeju. Bija viens no [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] tuvākajiem draugiem, 1908. gadā pavadīja viņu uz Takaharju sanatoriju Somijā.
1910. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Pēterpils|Pēterpilī]], strādāja Tirdzniecības skolā (1910—1921), līdztekus studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Dabas zinību fakultātē (1910—1912) un Pēterburgas komercinstitūtā (1912—1918). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s strādāja bezpajumtnieku vasaras nometnē „Prudki” Udeļnajā.

Pēc atgriešanās dzimtenē J. Greste strādāja par dabas zinātņu skolotāju [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils vidusskolā]] (1921—1922), [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas II valsts vidusskolā]] (1922—1934) un [[Jelgavas Skolotāju institūts|Valsts centrālā pedagoģiskajā institūtā]] (no 1925). Viņš izveidoja Jelgavas 2. ģimnāzijas mineraloģijas muzeju, [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības muzeju]] Rīgā (1925) un Latviešu skolu vēstures muzeju.

Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gadā J. Gresti atlaida no pedagoga darba un viņš bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s Zemes bagātību pētīšanas institūta konsultants (1936—1940), pēc viņa scenārija 1936. gadā uzņēma mācību filmu „Mans pelēkais dārgakmens”. Dzīvoja [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] „Apsēs”, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā veidoja muzeju [[Lielvārde]]s skolā.

Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|ielenkto Kurzemi]], bija laukstrādnieks [[Renda|Rendā]], tad [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] skolu inspektors.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=395 Skolotājs Jānis Greste Kuldīgā. Savu sirdi slēdzu akmenī]{{Novecojusi saite}} Dzintra Meijere, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 97, 2010. gada 1. jūlijā]&lt;/ref&gt;
Pēc kara beigām bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta muzeja pārzinis (1946—1951). Šī muzeja krājums vēlāk nonāca [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālajā dabas muzejā]].
Miris 1951. gada 2. februārī, apglabāts Rīgas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].&lt;ref&gt;[http://www.ocb.lv/staff-member/janis-greste/ Ogres Centrālā bibliotēka]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Rainis cemetery in Riga - Greste family grave.jpg|thumb|Jāņa Grestes kaps]]

== Skolēni ==
Jānis Greste izglītojis apmēram 1000 skolotāju, pie viņa mācījušies vēlākie rakstnieki [[Rūdolfs Egle]], J. Kārkliņš, [[Linards Laicens]], J. Lapiņš, [[Pāvils Rozītis]], [[Arveds Švābe]], mākslinieki [[Konrāds Ubāns]], T. Plikausis, zinātnieki [[Pauls Galenieks]], P. Kreišmanis, ārsti Eiduks, Paegle, Ziediņš un citi.&lt;ref&gt;{{LKV|VI.|10 652}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Politiķis, filantrops un uzņēmējs [[Mārtiņš Greste]] ir Jāņa Grestes brāļa Ādolfa mazdēls.

== Pagodinājumi ==
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1946)

== Darbi ==
* grāmata „Latvijas derīgie izrakteņi” (1937)

== Literatūra ==
* Līvija Volkova. „… kā dzeņa vēders” (1977) 
* Līvija Volkova. „Krist un celties” (1990)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Greste, Jānis}}

[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeologi]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]]</text>
      <sha1>kgfihfob6fd9rl7teimllsph3dbhhhn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čedi Osmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482277</id>
    <revision>
      <id>4500022</id>
      <parentid>4347392</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4500022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7131" sha1="d3piqs5gulrbqc9tbazikny6togw9bl" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Čedi Osmans
 |       vārds_orig = ''Cedi Osman, Чеди Осман''
 |           attēls = Cedi Osman 20250218 (4).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Čedi Osmans 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|8}}
 |          dz_viet = {{vieta|Maķedonija|Ohrida|1s=Ziemeļmaķedonija|td=Ziemeļmaķedonija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=201}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=104}}
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2011
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK (basketbols)|Saloniku PAOK]]
 |           numurs = 6
 |             līga = [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 31.
 |          dr_gads = [[2015. gada NBA drafts|2015]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2011-2017
 |          klubs 1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2022|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2023|fs|y}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2024—2026
 |          klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2026—pašlaik
 |          klubs 5 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK (basketbols)|Saloniku PAOK]]
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{bk|TUR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* Turcijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
* Turcijas superkausa ieguvējs &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
* 2x Grieķijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2025, 2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāts]]}}
{{Medaļa|Gold|[[2014. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Grieķija 2014]]|Basketbols}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U18 čempionāts]]}}
{{Medaļa|Gold|[[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Latvija 2013]]|Basketbols}}
}}
'''Čedi Osmans''' ({{val|tr|Cedi Osman}}, {{val|mk|Чеди Осман}}; dzimis {{dat|1995|4|8||bez}} [[Ohrida|Ohridā]]) ir [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] dzimis [[Turcija]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Turcijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Grieķija]]s klubu [[Saloniku PAOK (basketbols)|Saloniku PAOK]]. Iepriekš 7 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA), lielākoties pārstāvot [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]].

Č. Osmans dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes. Saņēmis Turcijas pilsonību. Viņa brālis Čaners Osmans arī ir bijis profesionāls basketbolists, pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris.

== Karjera ==
Basketbolu sācis spēlēt [[Bosnija]]s kluba ''[[KK Bosna]]'' sistēmā, bet 2007. gadā pārcēlies uz viena no labākajiem [[Turcija]]s klubiem [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]] jauniešu komandu. Spēlējis arī komandas fārmklubā Turcijas otrajā līgā, pēc tam pieaugušo komandā, ar kuru 2015. gadā izcīnījis Turcijas kausu un superkausu.

[[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA drafta]] otrajā kārtā Č. Osmanu ar kopējo 31. numuru izvēlējās [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]], taču jau drafta naktī viņš tika iesaistīts maiņā, kopā ar citu tikko draftētu spēlētāju [[Rakīms Kristmass|Rakīmu Kristmasu]] un nākotnes otrās kārtas drafta tiesībām tika aizmainīts uz [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pret tai pašā naktī noderaftēto [[Taiass Džonss|Taiasu Džonsu]].&lt;ref&gt;[https://www.nba.com/cavaliers/releases/draft-picks-150625 Cavaliers Acquire Draft Rights to Cedi Osman and Rakeem Christmas from Minnesota] nba.com&lt;/ref&gt; Pēc debijas sezonas, kurā &quot;Cavaliers&quot; bija viena no labākajām līgas komandām ar [[Lebrons Džeimss|Lebronu Džeimsu]] sastāvā un sasniedza NBA finālsēriju (piekāpjoties [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]]), savā otrajā NBA sezonā Č. Osmans nostiprinājās komandas pamatsastāvā. Otrajā un trešajā sezonā viņš devās laukumā gandrīz tikai &quot;Cavaliers&quot; starta pieciniekā. Otrajā sezonā tika iekļauts [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s Uzlēcošo zvaigžņu spēles sastāvā.

2023. gada jūlijā Č. Osmanu aizmainīja uz [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīts arī klubs [[Maiami &quot;Heat&quot;]].

2024. gada oktobrī viņš noslēdza viena gada līgumu ar [[Grieķija]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]], bet nospēlēja šajā klubā vēl vienu sezonu. 2026. gada vasarā Č. Osmans pārcēlās uz citu Grieķijas klubu [[Saloniku PAOK (basketbols)|Saloniku PAOK]].

=== Nacionālā izlase ===
Spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, divas reizes kļūstot par Eiropas čempionu (tostarp 2013. gadā ar U18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]). 2014. gada Eiropas U-20 čempionātā, kurā Turcijas izlase izcīnīja zelta medaļas, Č. Osmans tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.

[[Turcijas basketbola izlase|Turcijas pieaugušo izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA Pasaules kausā]], [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]] un 2016. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Osmans, Čedi}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>d3piqs5gulrbqc9tbazikny6togw9bl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Godzilla pret Kongu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490202</id>
    <revision>
      <id>4500038</id>
      <parentid>4404869</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:57:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4500038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6846" sha1="hyarpbaiee258oucyjauw0vnsh9wqxp" xml:space="preserve">{{cita nozīme|2021. gada filmu|1962. gada filmu|King Kong vs. Godzilla}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = Godzilla pret Kongu
| oriģinālnos = ''Godzilla vs. Kong''
| attēls = Godzilla vs. Kong.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Adams Vingards]]
| producents = * [[Tomass Talls]]
* [[Džons Džašni]]
* Braians Rodžerss
* [[Mērija Perenta]]
* Alekss Garsija
* Ēriks Makleods
| scenārijs = * [[Ēriks Pīrsons]]
* [[Makss Borenstains]]
| aktieri = * [[Aleksandrs Skašgords]]
* [[Millija Bobija Brauna]]
* [[Rebeka Hola]]
* [[Braians Tairī Henrijs]]
* [[Sjuns Oguri]]
* [[Eisa Gonsaleza]]
* [[Džulians Denisons]]
* [[Lenss Rediks]]
* [[Kails Čāndlers]]
* [[Demjans Biširs]]
| mūzika = [[Junkie XL|Tomass Holkenborgs]]
| operators = [[Bens Seresins]]
| mākslinieks = 
| montāža = Džošs Šafers
| studija = ''[[Legendary Pictures]]''
| izplatītājs = * ''[[Warner Bros. Pictures]]'' (pasaule)
* ''[[Toho]]'' (Japāna)
| izdošana = {{filmas datums|2021|3|24|pasaule|2021|3|31|ASV}}
| ilgums = 113 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/release/godzilla-vs-kong-q29sbgvjdglvbjpwwc01mjk1ode|title=Godzilla vs. Kong|author=|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=|access-date=March 17, 2021}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|155—200 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Budget&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/legendary-entertainment-warner-bros-hbo-max-deal-dune-godzilla-1234847605/|title='Dune' Producer Legendary Entertainment May Sue Warner Bros. Over HBO Max Deal|work=[[Variety]]|first1=Rebecca|last1=Rubin|first2=Brent|last2=Lang|date=December 7, 2020|access-date=December 7, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/dune-and-godzilla-vs-kong-producer-legendary-considers-legal-options-against-warner-bros-over-hbo-max-deal/|title='Dune' and 'Godzilla vs Kong' Producer Legendary Considers Lawsuit Against Warner Bros. Over HBO Max Deal|author=Umberto Gonzalez|work=The Wrap|date=December 7, 2020|access-date=December 7, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Averted&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/warner-bros-legendary-nearing-deal-to-resolve-clash-over-godzilla-vs-kong-exclusive|title=Warner Bros., Legendary Nearing Deal to Resolve Clash Over 'Godzilla vs. Kong' (Exclusive)|first1=Kim 
|last1=Masters|first2=Borys|last2=Kit|work=[[The Hollywood Reporter]]|date=January 8, 2021|access-date=January 8, 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/01/godzilla-vs-kong-jumps-up-to-march-in-hbo-max-theatrical-debut-1234675129/|title='Godzilla Vs. Kong' Jumps Up To March In HBO Max &amp; Theatrical Debut|first=Anthony|last=D'Alessandro|work=[[Deadline Hollywood]]|date=January 15, 2021|access-date=January 19, 2021}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|470 miljons}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Godzilla vs. Kong (2021) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt5034838/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = * &quot;[[Kongs: Galvaskausa sala]]&quot;
* &quot;[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]&quot;
| nākamā = &quot;[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]&quot;
| imdb = 
}}
'''&quot;Godzilla pret Kongu&quot;''' ({{val|en|Godzilla vs. Kong}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] ASV [[monstru filma]]. Filmas režisors ir [[Adams Vingards]]. Šis ir turpinājums filmām &quot;[[Kongs: Galvaskausa sala]]&quot; (2017) un &quot;[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]&quot; (2019), kā arī ceturtā filma ''[[Legendary Entertainment|Legendary]]'' veidotajā ''[[Monsterverse]]'' filmu franšīzē. Tāpat šī ir 36. filma [[Godzilla (filmu franšīze)|&quot;Godzillas&quot; franšīzē]], 12. filma [[Karalis Kongs (filmu franšīze)|&quot;Karaļa Konga&quot; franšīzē]] un ceturtā Godzillas filma, ko pilnībā producējusi Holivudas studija. Galvenās lomas atveido [[Aleksandrs Skašgords]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Rebeka Hola]], [[Braians Tairī Henrijs]], [[Sjuns Oguri]], [[Eisa Gonsaleza]], [[Džulians Denisons]], [[Lenss Rediks]], [[Kails Čāndlers]] un [[Demjans Biširs]].

Projekts izziņots 2015. gada oktobrī, kad ''Legendary'' paziņoja plānus par Godzillas un Karaļa Konga [[kopīgais visums|kopīgo visumu]]. Filmas scenāristus apstiprināja 2017. gada martā, bet Vingards režisora amatā apstiprināts tā paša gada maijā. Filmēšana sākās 2018. gada novembrī un norisinājās [[Havajas|Havajās]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Honkonga|Honkongā]], un noslēdzās 2019. gada aprīlī.

Pēc pirmizrādes pārcelšanas no 2020. gada novembra sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] filmas kino pirmizrāde pasaulē notika {{dat|2021|3|34||bez}}; bet Amerikas Savienotajās Valstīs 31. martā, kur vienlaikus filmu sāka demonstrēt arī straumēšanas kanālā ''[[HBO Max]]''. Filma kopumā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kurās atzīmēti [[vizuālie efekti]] un spriedzes ainas, bet kritizēja cilvēku atveidotos tēlus. &quot;Godzilla pret Kongu&quot; pārspēja vairākus pandēmijas kases ieņēmumu rekordus un visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|470 miljonus}} ASV dolāru, padarot to par [[2021. gads kino#Ienesīgākās filmas|astoto ienesīgāko 2021. gada filmu]]. Tāpat filma bija veiksmīgākā filma ''HBO Max'' vēsturē, līdz to pārspēja ''[[Mortal Kombat (2021. gada filma)|Mortal Kombat]]''.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/vip/did-mortal-kombat-do-more-for-hbo-max-than-godzilla-vs-kong-1234964304/|title=Did 'Mortal Kombat' Do More for HBO Max Than 'Godzilla vs. Kong'?|first=Kevin|last=Tran|work=[[Variety]]|date=May 3, 2021|access-date=July 6, 2021}}&lt;/ref&gt;
Pēc pirmizrādes pārcelšanas no 2020. gada novembra sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] filmas kino pirmizrāde pasaulē notika {{dat|2021|3|34||bez}}, bet Amerikas Savienotajās Valstīs 31. martā, kur vienlaikus filmu sāka demonstrēt arī straumēšanas kanālā ''[[HBO Max]]''. Filma kopumā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kurās atzīmēti [[vizuālie efekti]] un spriedzes ainas, bet kritizēja cilvēku atveidotos tēlus. &quot;Godzilla pret Kongu&quot; pārspēja vairākus pandēmijas kases ieņēmumu rekordus un visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|470 miljonus}} ASV dolāru, padarot to par [[2021. gads kino#Ienesīgākās filmas|astoto ienesīgāko 2021. gada filmu]]. Tāpat filma bija veiksmīgākā filma ''HBO Max'' vēsturē, līdz to pārspēja ''[[Mortal Kombat (2021. gada filma)|Mortal Kombat]]''.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;/&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Monsterverse}}
{{Godzilla}}

[[Kategorija:Monsterverse]]
[[Kategorija:2021. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]</text>
      <sha1>hyarpbaiee258oucyjauw0vnsh9wqxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497285</id>
    <revision>
      <id>4500032</id>
      <parentid>4390932</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:50:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4500032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76353" sha1="2twkeil2di7rxb6tupexv4cmdk5fsfx" xml:space="preserve">[[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|150px|thumbnail|right|[[Augšdaugavas novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Augšdaugavas novads sastāv no [[Ambeļu pagasts|Ambeļu]], [[Bebrenes pagasts|Bebrenes]], [[Biķernieku pagasts|Biķernieku]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Dubnas pagasts|Dubnas]], [[Dvietes pagasts|Dvietes]], [[Eglaines pagasts|Eglaines]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes]], [[Kalupes pagasts|Kalupes]], [[Laucesas pagasts|Laucesas]], [[Līksnas pagasts|Līksnas]], [[Maļinovas pagasts|Maļinovas]], [[Medumu pagasts|Medumu]], [[Naujenes pagasts|Naujenes]], [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes]], [[Prodes pagasts|Prodes]], [[Salienas pagasts|Salienas]], [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas]], [[Sventes pagasts|Sventes]], [[Šēderes pagasts|Šēderes]], [[Tabores pagasts|Tabores]], [[Vaboles pagasts|Vaboles]], [[Vecsalienas pagasts|Vecsalienas]] un [[Višķu pagasts|Višķu]] pagastiem, kā arī [[Ilūkste]]s un [[Subate]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Augšdaugavas novada teritorijā atrodas 765 ciemi (671 ciems pašlaik pastāv, bet 65 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Ambeļu pagastā''' atrodas 52 ciemi (37 ciemi pašlaik pastāv, bet 15 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bebrenes pagastā''' atrodas 19 ciemi (16 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Biķernieku pagastā''' atrodas 27 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Demenes pagastā''' atrodas 45 ciemi (39 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Dubnas pagastā''' atrodas 35 ciemi.
* '''Dvietes pagastā''' atrodas 16 ciemi (15 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Eglaines pagastā''' atrodas 16 ciemi (13 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Kalkūnes pagastā''' atrodas 22 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Kalupes pagastā''' atrodas 42 ciemi (40 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Laucesas pagastā''' atrodas 21 ciems (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Līksnas pagastā''' atrodas 42 ciemi (41 ciems pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Maļinovas pagastā''' atrodas 25 ciemi (22 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medumu pagastā''' atrodas 22 ciemi.
* '''Naujenes pagastā''' atrodas 57 ciemi.
* '''Nīcgales pagastā''' atrodas 23 ciemi (22 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 32 ciemi (27 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Prodes pagastā''' atrodas 12 ciemi (8 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Salienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Skrudalienas pagastā''' atrodas 21 ciems (20 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Sventes pagastā''' atrodas 41 ciems.
* '''Šēderes pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Tabores pagastā''' atrodas 30 ciemi (27 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Vaboles pagastā''' atrodas 47 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vecsalienas pagastā''' atrodas 13 ciemi (12 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Višķu pagastā''' atrodas 75 ciemi (74 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Ambeļu pagasts==
Ambeļu pagasta centrs atrodas '''[[Ambeļi|Ambeļos]]'''. Ambeļi pagastā atrodas 52 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]] un 50 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) 
|-
|'''[[Ambeļi]]'''||Mazciems||223 (2025)
|-
|[[Augškalne]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
|[[Cibuļski]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
|[[Galvāni (Ambeļu pagasts)|Galvāni]]||Lauku Ciems||1 (2021)
|-
|[[Garšāni (Ambeļu pagasts)|Garšāni]]||Lauku Ciems||4 (2021)
|-
|[[Gļinaruča]]||Lauku Ciems||16 (2021)
|-
|[[Graiži]]||Lauku Ciems||14 (2021)
|-
|[[Guta (Ambeļu pagasts)|Guta]]||Lauku Ciems||13 (2021)
|-
|[[Ignatoviči]]||Lauku Ciems||5 (2009)
|-
|[[Ivanovka (Ambeļu pagasts)|Ivanovka]]||Lauku Ciems||1 (2021)
|-
|[[Jaunaiskrūgs]]||Lauku Ciems||7 (2021)
|-
|[[Jaunstupeliškas]]||Lauku Ciems||10 (2021)
|-
|[[Kalna Škapari]]||Lauku Ciems||16 (2009)
|-
|[[Kampāni (Ambeļu pagasts)|Kampāni]]||Lauku Ciems||4 (2021)
|-
|[[Kapči]]||Lauku Ciems||2 (2009)
|-
|[[Karališkas]]||Lauku Ciems||1 (2009)
|-
|[[Kokini (Ambeļu pagasts)|Kokini]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
|[[Koktagols]]||Lauku Ciems||8 (2009)
|-
|[[Koņecpole (Ambeļu pagasts)|Koņecpole]]||Lauku Ciems||3 (2021)
|-
|[[Kurloviči]]||Lauku Ciems||1 (2009)
|-
|[[Lauku Ļāperi]]||Lauku Ciems||11 (2021)
|-
|[[Lielā Baranovska]]||Lauku Ciems||4 (2021)
|-
|[[Lielie Kuseņi]]||Lauku Ciems||3 (2021)
|-
|[[Lukjanska]]||Lauku Ciems||1 (2021)
|-
|[[Mazie Kuseņi]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
|[[Meža Škapari]]||Lauku Ciems||3 (2021)
|-
|[[Miglāni (Ambeļu pagasts)|Miglāni]]||Lauku Ciems||6 (2021)
|-
|[[Peikstuliški]]||Lauku Ciems||5 (2021)
|-
|[[Pītreiši]]||Lauku Ciems||7 (2021)
|-
|[[Podgaršāni]]||Lauku Ciems||2 (2021)
|-
|[[Putāni (Ambeļu pagasts)|Putāni]]||Lauku Ciems||9 (2021)
|-
|[[Svēteņi]]||Lauku Ciems||1 (2009)
|-
|[[Uļiki]]||Lauku Ciems||13 (2021)
|-
|[[Vecie Stupeliški]]||Lauku Ciems||7 (2021)
|}

==Bebrenes pagasts==
Bebrenes pagasta centrs atrodas '''[[Bebrene|Bebrenē]]'''. Bebrenes pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 15 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmiņupe (ciems)|Akmiņupe]]||skrajciems||6 (2010)||{{Coord|56|03|17|N|26|08|42|E|}}||
|-
| [[Baliniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|01|00|N|26|08|36|E|}}||daļēji izzudis 
|-
| '''[[Bebrene]]'''||lielciems||310 (2025)||{{Coord|56|04|00|N|26|07|52|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Bleivi (Bebrenes pagasts)|Bleivi]]||skrajciems||11 (2010)||{{Coord|56|04|15|N|26|06|14|E|}}||  
|-
| [[Bouku sola]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|06|38|N|26|11|44|E|}}||  
|-
| [[Diņģeļkolns]]||mazciems||8 (2010)||{{Coord|56|04|02|N|26|05|09|E|}}||
|-
| [[Dirbeļi]]||skrajciems||11 (1999)||{{Coord|55|59|54|N|26|07|16|E|}}||
|-
| [[Ilze (ciems)|Ilze]]||vidējciems||51 (2025)||{{Coord|56|01|35|N|26|04|25|E|}}||
|-
| [[Ilzmuiža]]||skrajciems||19 (2010)||{{Coord|56|03|08|N|26|05|36|E|}}||
|-
| [[Kaupiški]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|56|00|54|N|26|06|25|E|}}||
|-
| [[Ketrāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|57|N|26|08|28|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Krankļi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|03|11|N|26|03|06|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lielie Seiļi]]||skrajciems||16 (2010)||{{Coord|56|05|43|N|26|09|46|E|}}||
|-
| [[Mazie Seiļi]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|56|05|03|N|26|09|33|E|}}||
|-
| [[Priežukrogs]]||skrajciems||4 (2010)||{{Coord|56|04|07|N|26|04|36|E|}}||
|-
| [[Putnu sala]]||skrajciems||15 (2010)||{{Coord|56|04|00|N|26|10|02|E|}}||
|-
| [[Pūdānu sala (Bebrenes pagasts)|Pūdānu sala]]||skrajciems||10 (2010)||{{Coord|56|04|58|N|26|05|58|E|}}||
|-
| [[Ūžuļu sala]]||skrajciems||13 (2010)||{{Coord|56|02|36|N|26|07|45|E|}}||
|-
| [[Žogeri]]||skrajciems||16 (2010)||{{Coord|56|00|59|N|26|07|50|E|}}||
|}

==Biķernieku pagasts==
Biķenieku pagastā centrs atrodas '''[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķerniekos]]'''. Biķernieku pagastā atrodas 27 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Akleņiški]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|59|07|N|26|55|22|E|}}||
|-
|'''[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]]'''||vidējciems||176 (2021)||{{Coord|55|58|27|N|26|49|12|E|}}|| pagasta centrs
|-
|[[Bramaņiški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|59|50|N|26|54|48|E|}}|| 
|-
|[[Brenteļiški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|57|55|N|26|55|58|E|}}|| 
|-
|[[Buteņiški]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|55|58|00|N|26|48|51|E|}}|| 
|-
|[[Dekšņi (Biķernieku pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|59|51|N|26|52|06|E|}}|| 
|-
|[[Gorbačovka (Biķernieku pagasts)|Gorbačovka]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|57|04|N|26|55|33|E|}}|| 
|-
|[[Guļino]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|34|N|26|54|54|E|}}|| 
|-
|[[Kolobuhino]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|58|05|N|26|52|38|E|}}|| 
|-
|[[Krasnoje]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|56|36|N|26|51|45|E|}}|| 
|-
|[[Krivošejeva]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|58|54|N|26|49|56|E|}}|| 
|-
|[[Kudino]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|58|25|N|26|54|42|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Krivini]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|56|39|N|26|49|25|E|}}|| 
|-
|[[Lipiņišķi]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|56|52|N|26|53|25|E|}}|| 
|-
|[[Meļņica (Biķernieku pagasts)|Meļņica]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|56|31|N|26|56|00|E|}}|| 
|-
|[[Osinovka]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|57|09|N|26|51|13|E|}}|| 
|-
|[[Panteļiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|12|N|26|56|19|E|}}|| 
|-
|[[Pavlovskoje]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|59|14|N|26|53|46|E|}}|| 
|-
|[[Reiņiški]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|12|N|26|51|25|E|}}|| 
|-
|[[Rogačouka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|00|04|N|26|47|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Šelehovka]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|57|48|N|26|50|48|E|}}|| 
|-
|[[Unguri (Biķernieku pagasts)|Unguri]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|57|50|N|26|54|10|E|}}|| 
|-
|[[Vaganiški]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|57|16|N|26|48|27|E|}}|| 
|-
|[[Vipolzovka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|55|57|35|N|26|49|18|E|}}|| 
|-
|[[Vervjali]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|46|18|E|}}|| 
|-
|[[Viselova]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|59|14|N|26|48|33|E|}}||
|-
|[[Zvindeļiški]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|55|58|11|N|26|53|37|E|}}|| 
|}

==Demenes pagasts==
Demenes pagasta centrs atrodas '''[[Demene|Demenē]]'''. Demenes pagastā atrodas 45 ciemi, no tiem 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]], 36 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Behova]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|55|42|24|N|26|34|43|E|}}|| 
|-
|[[Brataniški]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|44|18|N|26|28|15|E|}}|| 
|-
|[[Briģene]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|44|43|N|26|33|00|E|}}|| 
|-
|[[Brīvuļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|26|N|26|29|46|E|}}|| 
|-
|[[Daukštāni]]||mazciems|| ||{{Coord|55|43|54|N|26|29|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Dedeliški]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|55|41|27|N|26|36|18|E|}}|| 
|-
|'''[[Demene]]'''||vidējciems||215 (2025)||{{Coord|55|43|53|N|26|32|30|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Dirvaniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|47|29|N|26|31|28|E|}}||  
|-
|[[Gandiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|43|N|26|43|33|E|}}|| 
|-
|[[Gateņi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|42|23|N|26|32|50|E|}}||  
|-
|[[Gulbenes]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|55|N|26|38|28|E|}}|| 
|-
|[[Imantas]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|45|04|N|26|32|57|E|}}|| 
|-
|[[Jaunciems (Demenes pagasts)|Jaunciems]]||skrajciems||35 (2009)||{{Coord|55|45|46|N|26|31|15|E|}}|| 
|-
|[[Jāņuciems]]||vidējciems||48 (2025)||{{Coord|55|45|35|N|26|35|13|E|}}|| 
|-
|[[Katriniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|03|N|26|32|58|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Kavališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|41|31|N|26|31|39|E|}}|| 
|-
|[[Kočergina]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|55|42|32|N|26|30|20|E|}}|| 
|-
|[[Kozlovka (Demenes pagasts)|Kozlovka]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|55|46|48|N|26|33|07|E|}}|| 
|-
|[[Kuhališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|51|N|26|29|03|E|}}||  
|-
|[[Kumbuļi]]||vidējciems||231 (2025)||{{Coord|55|44|37|N|26|38|52|E|}}||
|-
|[[Kurcums (Demenes pagasts)|Kurcums]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|45|30|N|26|28|53|E|}}|| 
|-
|[[Lakstīgalas (Demenes pagasts)|Lakstīgalas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|13|N|26|29|51|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Latveliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|54|N|26|32|04|E|}}||
|-
|[[Matkunci]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|42|16|N|26|28|09|E|}}|| 
|-
|[[Matulaniški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|55|47|32|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Melderi (Demenes pagasts)|Melderi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|33|N|26|33|05|E|}}|| 
|-
|[[Mežaņiški]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|55|47|15|N|26|35|07|E|}}|| 
|-
|[[Mežvidi (Demenes pagasts)|Mežvidi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|45|55|N|26|38|56|E|}}||
|-
|[[Misjunci]]||skrajciems||6 (2009) ||{{Coord|55|42|34|N|26|38|11|E|}}||
|-
|[[Murāni (Demenes pagasts)|Murāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|41|53|N|26|34|05|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Paršnovka]]||skrajciems||||{{Coord|55|43|51|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Pastorāts (Demenes pagasts)|Pastorāts]]||skrajciems||27 (2000)||{{Coord|55|43|14|N|26|30|26|E|}}|| 
|-
|[[Paškeliški]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|55|43|05|N|26|36|38|E|}}|| 
|-
|[[Pokropiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|20|N|26|31|54|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Rumpiški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|55|45|28|N|26|41|58|E|}}|| 
|-
|[[Sējas (Demenes pagasts)|Sējas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|22|N|26|33|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Skirna]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|55|41|02|N|26|33|20|E|}}||  
|-
|[[Slobodka (Demenes pagasts)|Slobodka]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|55|46|38|N|26|30|17|E|}}|| 
|-
|[[Stirbļi (Demenes pagasts)|Stribļi]]||mazciems||7 (2009)||{{Coord|55|44|48|N|26|31|04|E|}}|| 
|-
|[[Šakališki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|44|45|N|26|30|02|E|}}||
|-
|[[Trikopci]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|46|15|N|26|39|39|E|}}|| 
|-
|[[Vanagi (Demenes pagasts)|Vanagi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|41|08|N|26|31|07|E|}}|| 
|-
|[[Vasariški (Demenes pagasts)|Vasariški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|45|46|N|26|35|49|E|}}|| 
|-
|[[Vīksnas (Demenes pagasts)|Vīksnas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|45|46|N|26|40|03|E|}}|| 
|-
|[[Zemgale (Demenes pagasts)|Zemgale]]||vidējciems||27 (2025) ||{{Coord|55|42|57|N|26|28|15|E|}}|| 
|}

==Dubnas pagasts==
Dubnas pagasta centrs atrodas '''[[Dubna|Dubnā]]'''. Dubnas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 32 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Akmani]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|06|03|N|26|43|45|E|}}|| 
|-
|[[Aščuki (Dubnas pagasts)|Aščuki]]||skrajciems||54 (2021)||{{Coord|56|06|05|N|26|40|32|E|}}|| 
|-
|[[Baiki]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|47|N|26|43|14|E|}}|| 
|-
|[[Baltači (Dubnas pagasts)|Baltači]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|07|04|N|26|41|12|E|}}|| 
|-
|[[Bicāni]]||skrajciems||24 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|41|31|E|}}|| 
|-
|[[Borovaja (Dubnas pagasts)|Borovaja]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|09|N|26|38|53|E|}}|| 
|-
|[[Ceplīši (Dubnas pagasts)|Ceplīši]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|05|41|N|26|44|06|E|}}|| 
|-
|'''[[Dubna]]'''||vidējciems||299 (2025)||{{Coord|56|04|37|N|26|40|55|E|}}|| pagasta centrs
|-
|[[Givži]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|24|N|26|39|04|E|}}|| 
|-
|[[Gleizdinišķi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|07|10|N|26|39|21|E|}}|| 
|-
|[[Jadrova]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|38|03|E|}}|| 
|-
|[[Jaunie Tokari]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|02|40|N|26|40|04|E|}}|| 
|-
|[[Kolomosti (Dubnas pagasts)|Kolomosti]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|26|N|26|42|39|E|}}|| 
|-
|[[Kondavnieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|31|N|26|38|46|E|}}|| 
|-
|[[Kutki]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|04|56|N|26|41|59|E|}}|| 
|-
|[[Kjarkuži]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|03|29|N|26|40|00|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Stradišķi (Dubnas pagasts)|Lielie Stradišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|08|00|N|26|38|42|E|}}||
|-
|[[Mazie Stradišķi]]||mazciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|26|N|26|40|20|E|}}|| 
|-
|[[Narbuti (Dubnas pagasts)|Narbuti]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|58|N|26|42|32|E|}}|| 
|-
|[[Novoseļci (Dubnas pagasts)|Novoseļci]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|09|N|26|39|59|E|}}|| 
|-
|[[Ornišķi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|45|N|26|41|47|E|}}|| 
|-
|[[Pariža]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|43|N|26|42|32|E|}}|| 
|-
|[[Petrāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|05|28|N|26|39|14|E|}}|| 
|-
|[[Pipari (Dubnas pagasts)|Pipari]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|05|04|N|26|43|48|E|}}|| 
|-
|[[Rovnica]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|39|51|E|}}|| 
|-
|[[Sludinišķi]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|07|28|N|26|38|43|E|}}|| 
|-
|[[Somi (Dubnas pagasts)|Somi]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|27|N|26|40|43|E|}}|| 
|-
|[[Svenči]]||mazciems||10 (2021)||{{Coord|56|07|42|N|26|39|20|E|}}|| 
|-
|[[Svilišķi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|05|20|N|26|44|37|E|}}|| 
|-
|[[Vērdiņi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|51|N|26|41|20|E|}}|| 
|-
|[[Vilki (Dubnas pagasts)|Vilki]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|04|52|N|26|43|32|E|}}|| 
|-
|[[Zarāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|28|N|26|43|35|E|}}|| 
|-
|[[Zeiļi (Dubnas pagasts)|Zeiļi]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|41|22|E|}}|| 
|-
|[[Zemnicki]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|39|23|E|}}|| 
|-
|[[Žartmuiža]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|40|16|E|}}|| 
|}

==Dvietes pagasts==
Dvietes pagasta centrs atrodas '''[[Dviete|Dvietē]]'''. Dvietes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātes || Piezīmes 
|-
| [[Azarmale]]||skrajciems||6 (2010)||{{Coord|56|03|51|N|26|15|02|E|}}||
|-
| [[Dukaļski]]||skrajciems||7 (2010)||{{Coord|56|05|14|N|26|12|46|E|}}||
|-
| '''[[Dviete]]'''||vidējciems||205 (2025)||{{Coord|56|03|23|N|26|17|18|E|}}||pagasta centrs
|-
| [[Glaudāni (Dvietes pagasts)|Glaudāni]]||skrajciems||42 (2010)||{{Coord|56|03|25|N|26|20|06|E|}}||
|-
| [[Janapoļa]]||skrajciems||3 (2010)||{{Coord|56|02|43|N|26|20|48|E|}}||
|-
| [[Kolna Poļvarka]]||skrajciems||||{{Coord|56|03|15|N|26|20|03|E|}}||
|-
| [[Krapāniški]]||skrajciems||13 (2010)||{{Coord|56|04|11|N|26|15|35|E|}}||
|-
| [[Ļopauka]]||skrajciems||19 (2010)||{{Coord|56|03|01|N|26|17|08|E|}}||
|-
| [[Munči]]||skrajciems||30 (2010)||{{Coord|56|03|10|N|26|19|00|E|}}||
|-
| [[Perkuniški]]||skrajciems||15 (2010)||{{Coord|56|05|40|N|26|11|59|E|}}|| 
|-
| [[Ribaku sola]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|14|N|26|13|11|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Sodiški]]||skrajciems||3 (2010)||{{Coord|56|06|06|N|26|40|20|E|}}||
|-
| [[Sosnauka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|01|29|N|26|20|58|E|}}||
|-
| [[Tūmāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|05|N|26|15|9|E|}}||
|-
| [[Zarinki]]||skrajciems||21 (2010)||{{Coord|56|04|46|N|26|12|00|E|}}||
|-
| [[Zvīdrāni]]||skrajciems||8 (2010)||{{Coord|56|04|29|N|26|14|05|E|}}||
|}

==Eglaines pagasts==
Eglienas pagasta centrs atrodas '''[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]]'''. Eglaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātes || Piezīmes 
|-
| [[Annasmuiža (Eglaines pagasts)|Annasmuiža]]||mazciems||14 (2008)||{{Coord|56|57|00|N|26|04|20|E|}}|| 
|-
| [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuiža]]||vidējciems||43 (2025)||{{Coord|56|06|03|N|26|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Cūkauši]]||skrajciems||13 (2000)||{{Coord|55|59|23|N|25|57|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]'''||vidējciems||301 (2025)||{{Coord|55|56|54|N|26|07|32|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Gavēniški]]||mazciems||9 (2000)||{{Coord|56|00|11|N|25|58|07|E|}}|| 
|-
| [[Kalnamuiža (Eglaines pagasts)|Kalnamuiža]]||skrajciems||||{{Coord|55|55|16|N|26|05|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kalvāni (Eglaines pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||9 (2008)||{{Coord|55|58|29|N|26|07|06|E|}}|| 
|-
| [[Kaminča]]||skrajciems||||{{Coord|55|58|58|N|26|03|03|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kazimirvalde]]||skrajciems||~10 (2009)||{{Coord|56|00|01|N|25|57|06|E|}}|| 
|-
| [[Laši (Eglaines pagasts)|Laši]]||mazciems||16 (2008)||{{Coord|55|57|41|N|26|07|04|E|}}|| 
|-
| [[Lavide]]||skrajciems||12 (2008)||{{Coord|55|58|36|N|26|00|42|E|}}|| 
|-
| [[Lustberga]]||mazciems||||{{Coord|55|56|14|N|26|05|01|E|}}|| 
|-
| [[Pabērži (Eglaines pagasts)|Pabērži]]||mazciems||5 (2008)||{{Coord|55|56|00|N|26|04|29|E|}}|| 
|-
| [[Šeškiniški]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|59|47|N|25|55|44|E|}}|| 
|-
| [[Vagulāni (Eglaines pagasts)|Vagulāni]]||skrajciems||4 (2000)||{{Coord|56|01|17|N|26|00|02|E|}}||daļēji izzudis 
|-
| [[Vitkuški]]||mazciems||19 (2025)||{{Coord|55|57|39|N|26|03|05|E|}}|| 
|}

==Kalkūnes pagasts==
Kalkūnes pagasta centrs atrodas '''[[Kalkūni|Kalkūnos]]'''. Kalkūnes pagastā atrodas 22 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 10 [[skrajciems|skrajciemi]] un 5 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Birkineļi]]||vidējciems||43 (2021)||{{Coord|55|49|19|N|26|26|43|E|}}|| 
|-
|[[Birkineļu dārziņi]]||vasarnīcu ciems||11 (2021)||{{Coord|55|47|21|N|26|26|10|E|}}|| 
|-
|[[Celtnieks (Kalkūnes pagasts)|Celtnieks]]||vasarnīcu ciems||33 (2021)||{{Coord|55|49|11|N|26|28|18|E|}}|| 
|-
|[[Daugava (Kalkūnes pagasts)|Daugava]]||vasarnīcu ciems||21 (2021)||{{Coord|55|49|13|N|26|29|07|E|}}|| 
|-
|[[Galdnieki]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|50|07|N|26|28|35|E|}}||
|-
|[[Kalīši]]||mazciems||29 (2021)||{{Coord|55|49|25|N|26|24|51|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalkūni]]'''||lielciems||770 (2025)||{{Coord|55|50|54|N|26|29|14|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Kupciški]]||skrajciems||6 (2000)||{{Coord|55|49|55|N|26|25|25|E|}}|| 
|-
|[[Kumpiniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|43|N|26|26|41|E|}}|| 
|-
|[[Lilienfelde]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|53|47|N|26|25|15|E|}}|| 
|-
|[[Mičurinietis]]||vasarnīcu ciems||42 (2021)||{{Coord|55|49|53|N|26|29|29|E|}}|| 
|-
|[[Muitas]]||vidējciems||85 (2025)||{{Coord|55|51|49|N|26|27|51|E|}}|| 
|-
|[[Niedras (Kalkūnes pagasts)|Niedras]]||skrajciems||11 (2008)||{{Coord|55|52|27|N|26|25|11|E|}}|| 
|-
|[[Palabiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|52|33|N|26|26|08|E|}}|| 
|-
|[[Papušina]]||mazciems||23 (2021)||{{Coord|55|50|27|N|26|27|39|E|}}|| 
|-
|[[Peļušina]]||skrajciems||24 (2021)||{{Coord|55|50|19|N|26|25|17|E|}}|| 
|-
|[[Randene]]||vidējciems||392 (2025)||{{Coord|55|51|08|N|26|28|07|E|}}|| 
|-
|[[Romaniški]]||skrajciems||47 (2021)||{{Coord|55|51|37|N|26|26|28|E|}}|| 
|-
|[[Samsonovka]]||skrajciems||9 (2008)||{{Coord|55|53|17|N|26|25|16|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Sīkumi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|49|50|N|26|28|58|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Utenišķi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|16|N|26|26|24|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Varavīksne (Kalkūnes pagasts)|Varavīksne]]||vasarnīcu ciems||4 (2021)||{{Coord|55|46|56|N|26|24|01|E|}}|| 
|}

==Kalupes pagasts==
Kalupes pagasta centrs atrodas '''[[Kalupe|Kalupē]]'''. Kalupes pagastā atrodas 42 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 37 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 formāli apstiprināts ciems.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizupieši (Kalupes pagasts)|Aizupieši]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|32|18|E|}}|| 
|-
|[[Audzeri]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|10|N|26|36|22|E|}}|| 
|-
|[[Baltači (Kalupes pagasts)|Baltači]]||skrajciems||27 (2021)||{{Coord|56|05|12|N|26|32|05|E|}}|| 
|-
|[[Barovka (Kalupes pagasts)|Barovka]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|03|59|N|26|33|09|E|}}|| 
|-
|[[Bisteri]]||mazciems||6 (2021)||{{Coord|56|05|27|N|26|34|12|E|}}|| 
|-
|[[Bībelišķi]]||mazciems||44 (2021)||{{Coord|56|06|13|N|26|29|55|E|}}|| 
|-
|[[Baltaiskrogs (Kalupes pagasts)|Baltaiskrogs]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|06|N|26|31|34|E|}}|| 
|-
|[[Baltmuiža (Kalupes pagasts)|Baltmuiža]]||skrajciems||60 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|30|34|E|}}|| 
|-
|[[Cegaļne]]||mazciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|41|N|26|31|03|E|}}|| 
|-
|[[Grancova]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|23|N|26|36|23|E|}}|| 
|-
|[[Grustiņi]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|35|14|E|}}|| 
|-
|[[Ignatāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|05|51|N|26|27|05|E|}}|| 
|-
|[[Ivbuļi (Kalupes pagasts)|Ivbuļi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|05|46|N|26|29|25|E|}}|| 
|-
|[[Kapčinieki]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|06|19|N|26|34|42|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalupe]]'''||lielciems||526 (2025)||{{Coord|56|05|50|N|26|32|36|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Krivāni]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|56|03|23|N|26|32|01|E|}}|| 
|-
|[[Krutaruča]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|03|04|N|26|33|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Kuklišķi]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|04|55|N|26|30|16|E|}}|| 
|-
|[[Kusiņi (Kalupes pagasts)|Kusiņi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|06|24|N|26|28|31|E|}}|| 
|-
|[[Ķeiši]]||vidējciems||90 (2025)||{{Coord|56|06|57|N|26|32|48|E|}}|| 
|-
|[[Laurišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|06|25|N|26|34|02|E|}}|| 
|-
|[[Lāčukrogs]]||skrajciems||1 (2019)||{{Coord|56|05|06|N|26|36|01|E|}}|| 
|-
|[[Logocki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|28|19|E|}}|| 
|-
|[[Mendriķi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|27|16|E|}}|| 
|-
|[[Miglāni (Kalupes pagasts)|Miglāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|36|13|E|}}|| 
|-
|[[Morkonišķi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|36|13|E|}}|| 
|-
|[[Peršaki (Kalupes pagasts)|Peršaki]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|02|14|N|26|32|17|E|}}|| 
|-
|[[Plonišķi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|32|N|26|35|27|E|}}|| 
|-
|[[Pramanišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|37|05|E|}}|| 
|-
|[[Pudāni (Kalupes pagasts)|Pudāni]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|04|58|N|26|28|53|E|}}|| 
|-
|[[Rasnači (Kalupes pagasts)|Rasnači]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|05|57|N|26|26|23|E|}}|| 
|-
|[[Ratnieki (Kalupes pagasts)|Ratnieki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|43|N|26|36|16|E|}}|| 
|-
|[[Ruksiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|29|N|26|37|02|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Ruži (Kalupes pagasts)|Ruži]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|05|18|N|26|25|22|E|}}|| 
|-
|[[Salieši (Kalupes pagasts)|Salieši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|29|47|E|}}|| 
|-
|[[Silagols]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|05|50|N|26|33|37|E|}}|| 
|-
|[[Sleiži]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|35|36|E|}}|| 
|-
|[[Somukokts]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|06|36|N|26|29|26|E|}}|| 
|-
|[[Stūrīši (Kalupes pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|05|37|N|26|27|56|E|}}|| 
|-
|[[Ūda (ciems)|Ūda]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|04|04|N|26|37|06|E|}}||
|-
|[[Vecumi (Kalupes pagasts)|Vecumi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|35|31|E|}}|| 
|-
|[[Vizbuļi (Kalupes pagasts)|Vizbuļi]]||formāli apstiprināts ciems||4 (2021)||{{Coord|56|07|40|N|26|34|04|E|}}|| 
|}

==Laucesas pagasts==
Laucesas pagasta centrs atrodas '''[[Mirnijs|Mirnijā]]'''. Laucesas pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]], 11 [[skrajciems|skrajciemi]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Dankeri (Laucesas pagasts)|Dankeri]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|01|N|26|35|52|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Laucesas pagasts)|Dubovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|44|N|26|34|32|E|}}|| 
|-
|[[Dzilnas (ciems)|Dzilnas]]||mazciems||~20 (2009)||{{Coord|55|48|17|N|26|30|46|E|}}|| 
|-
|[[Kļotčiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|36|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Krasnogļinka]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|46|48|N|26|26|44|E|}}|| 
|-
|[[Krasnorečka]]||skrajciems||~20 (2009)||{{Coord|55|49|37|N|26|37|00|E|}}|| 
|-
|[[Krivnški]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|46|13|N|26|26|34|E|}}|| 
|-
|[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]||vidējciems||180 (2025)||{{Coord|55|48|38|N|26|31|29|E|}}|| 
|-
|[[Laucese]]||vasarnīcu ciems||23 (2025)||{{Coord|55|50|22|N|26|30|12|E|}}|| 
|-
|[[Lenderņa]]||skrajciems||~5 (2009)||{{Coord|55|49|32|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Maļutki (Laucesas pagasts)|Maļutki]]||vasarnīcu ciems||91 (2021)||{{Coord|55|51|25|N|26|33|59|E|}}|| 
|-
|'''[[Mirnijs]]'''||vidējciems||307 (2025)||{{Coord|55|49|22|N|26|35|46|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Peski 2]]||vidējciems||79 (2025)||{{Coord|55|49|42|N|26|31|35|E|}}|| 
|-
|[[Peski 1]]||skrajciems||53 (2025)||{{Coord|55|50|36|N|26|31|29|E|}}|| 
|-
|[[Plašumi]]||mazciems|| ||{{Coord|55|50|28|N|26|32|59|E|}}||
|-
|[[Priekuļi (Laucesas pagasts)|Priekuļi]]||mazciems||~30 (2009)||{{Coord|55|49|55|N|26|37|20|E|}}|| 
|-
|[[Pustoška (Laucesas pagasts)|Pustoška]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|55|48|52|N|26|33|23|E|}}|| 
|-
|[[Ročiški]]||skrajciems||~25 (2009)||{{Coord|55|48|33|N|26|37|47|E|}}||
|-
|[[Starodvoriški]]||mazciems||~20 (2009)||{{Coord|55|49|54|N|26|32|34|E|}}||  
|-
|[[Vežaniški]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|47|39|N|26|29|18|E|}}|| 
|-
|[[Volodina]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|48|49|N|26|35|11|E|}}|| 
|-
|[[Zvoniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|50|N|26|36|39|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Līksnas pagasts==
Līksnas pagasta centrs atrodas '''[[Līksna|Līksnā]]'''. Līksnas pagastā atrodas 42 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]], 28 [[skrajciems|skrajciemi]] un 5 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Auksteņi]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|59|21|N|26|27|10|E|}}|| 
|-
|[[Aukšpole]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|00|22|N|26|25|57|E|}}||
|-
|[[Aužguļāni]]||skrajciems||66 (2021)||{{Coord|55|58|47|N|26|24|48|E|}}|| 
|-
|[[Baraviki]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|56|03|16|N|26|23|50|E|}}|| 
|-
|[[Borski]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|22|08|E|}}|| 
|-
|[[Gančevski]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|56|03|16|N|26|22|33|E|}}|| 
|-
|[[Jaunušāni]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|56|12|N|26|26|26|E|}}|| 
|-
|[[Jukši]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|01|25|N|26|24|17|E|}}|| 
|-
|[[Kalniški (Līksnas pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||58 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|22|45|E|}}|| 
|-
|[[Ķirupe]]||skrajciems||38 (2021)||{{Coord|56|01|42|N|26|22|55|E|}}|| 
|-
|[[Klingerīši]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|01|08|N|26|23|49|E|}}|| 
|-
|[[Kļocki (Līksnas pagasts)|Kļocki]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|59|53|N|26|27|04|E|}}|| 
|-
|[[Kokiniški]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|21|55|E|}}|| 
|-
|[[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperators]]||vasarnīcu ciems||47 (2021)||{{Coord|55|55|08|N|26|26|18|E|}}|| 
|-
|[[Kudeiki]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|04|20|N|26|22|10|E|}}|| 
|-
|[[Latgale (ciems)|Latgale]]||vasarnīcu ciems||6 (2021)||{{Coord|55|56|07|N|26|32|23|E|}}|| 
|-
|'''[[Līksna]]'''||vidējciems||173 (2025)||{{Coord|55|59|15|N|26|24|07|E|}}||
|-
|[[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedi]]||mazciems||38 (2021)||{{Coord|55|55|00|N|26|29|00|E|}}|| 
|-
|[[Ļūbaste]]||mazciems||23 (2021)||{{Coord|55|56|32|N|26|26|48|E|}}|| 
|-
|[[Ļūbaste 1]]||vasarnīcu ciems||16 (2021)||{{Coord|55|57|12|N|26|26|18|E|}}|| 
|-
|[[Mīšteļi]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|56|02|44|N|26|22|49|E|}}|| 
|-
|[[Munciški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|05|10|N|26|22|16|E|}}|| 
|-
|[[Muncišku Sloboda]]||mazciems|| ||{{Coord|56|05|56|N|26|23|13|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Nahodka (ciems)|Nahodka]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|59|03|N|26|34|55|E|}}|| 
|-
|[[Orbidāni]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|46|N|26|27|38|E|}}|| 
|-
|[[Patmaļi]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|55|N|26|26|59|E|}}|| 
|-
|[[Paukšti]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|26|14|E|}}|| 
|-
|[[Folvarcieši]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|03|46|N|26|22|35|E|}}|| 
|-
|[[Priežu sils (ciems)|Priežu sils]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|57|34|N|26|34|11|E|}}|| 
|-
|[[Ribaki]]||mazciems||24 (2021)||{{Coord|55|57|41|N|26|24|22|E|}}|| 
|-
|[[Rimši (Līksnas pagasts)|Rimši]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|32|N|26|27|18|E|}}|| 
|-
|[[Sargu māja]]||mazciems|| ||{{Coord|55|56|18|N|26|34|18|E|}}|| 
|-
|[[Sarkaņi (Līksnas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|59|21|N|26|27|11|E|}}|| 
|-
|[[Sterikāni]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|22|45|E|}}|| 
|-
|[[Stūpeņi (Līksnas pagasts)|Stūpeņi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|59|00|N|26|27|15|E|}}|| 
|-
|[[Tenisi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|13|N|26|22|28|E|}}|| 
|-
|[[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]]||mazciems||25 (2021)||{{Coord|55|58|13|N|26|26|08|E|}}|| 
|-
|[[Vaikuļāni]]||skrajciems||97 (2021)||{{Coord|56|00|10|N|26|23|27|E|}}|| 
|-
|[[Vērdiņi (Līksnas pagasts)|Vērdiņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|43|N|26|23|17|E|}}|| 
|-
|[[Zeltapurvs]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|00|51|N|26|24|45|E|}}|| 
|}

== Maļinovas pagasts ==
Maļinovas pagasta centrs atrodas '''[[Maļinova|Maļinovā]]'''. Maļinovas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]], 21 [[skrajciems]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Barsuki (Maļinovas pagasts)|Barsuki]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|59|30|N|26|45|37|E|}}|| 
|-
|[[Bondariški (Maļinovas pagasts)|Bondariški]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|00|36|N|26|42|55|E|}}|| 
|-
|[[Bukšti (Maļinovas pagasts)|Bukšti]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|06|N|26|39|11|E|}}|| 
|-
|[[Dzerbaki]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|00|00|N|26|42|30|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Jakubini]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|01|26|N|26|42|06|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Janciški]]||skrajciems||61 (2021)||{{Coord|55|59|49|N|26|45|15|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Porečje]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|27|N|26|44|01|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Zeļonovka]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|35|55|E|}}|| 
|-
|[[Kurpenišķi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|00|30|N|26|45|01|E|}}|| 
|-
|[[Lieli Kokini]]||skrajciems||39 (2021)||{{Coord|55|58|57|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Makareņata]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|52|N|26|44|52|E|}}|| 
|-
|'''[[Maļinova]]'''||vidējciems||307 (2025)||{{Coord|55|59|24|N|26|41|27|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Markitanti]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|00|15|N|26|46|21|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Kokini]]||skrajciems||80 (2021)||{{Coord|55|58|19|N|26|41|58|E|}}|| 
|-
|[[Oborūni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|33|06|E|}}|| 
|-
|[[Pavasaris (Maļinovas pagasts)|Pavasaris]]||vasarnīcu ciems||8 (2021)||{{Coord|55|58|24|N|26|37|57|E|}}|| 
|-
|[[Rubeniški]]||skrajciems||34 (2021)||{{Coord|56|00|53|N|26|39|49|E|}}|| 
|-
|[[Silacirši]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|58|N|26|40|16|E|}}|| 
|-
|[[Silkini]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|00|39|N|26|44|01|E|}}|| 
|-
|[[Spārīte (Maļinovas pagasts)|Spārīte]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)||{{Coord|55|58|37|N|26|37|22|E|}}|| 
|-
|[[Strodi (Maļinovas pagasts)|Strodi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|58|37|N|26|43|42|E|}}|| 
|-
|[[Vasiļova]]||skrajciems||37 (2021)||{{Coord|56|00|56|N|26|41|57|E|}}|| 
|-
|[[Vecā Zeļonovka (Maļinovas pagasts)|Vecā Zeļonovka]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|59|32|N|26|35|28|E|}}|| 
|-
|[[Zaļā Pušča]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|59|57|N|26|34|20|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Zaļumi (Maļinovas pagasts)|Zaļumi]]||mazciems||40 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|37|16|E|}}|| 
|}

==Medumu pagasts==
Medumu pagasta centrs atrodas '''[[Medumi|Medumos]]'''. Medumu pagastā atrodas 22 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 16 [[skrajciems|skrajciemi]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
|[[Ābeliški]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|48|59|N|26|16|57|E|}}||
|-
|[[Biruliški]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|43|25|N|26|26|21|E|}}|| 
|-
|[[Ēģipte (Medumu pagasts)|Ēģipte]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|44|43|N|26|18|37|E|}}|| 
|-
|[[Grendze (Medumu pagasts)|Grenzde]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|42|43|N|26|23|34|E|}}|| 
|-
|[[Ilga (Medumu pagasts)|Ilga]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|48|12|N|26|18|30|E|}}|| 
|-
|[[Juneļi (Medumu pagasts)|Juneļi]]||mazciems||11 (2021)||{{Coord|55|50|17|N|26|19|33|E|}}|| 
|-
|[[Kamariški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|43|17|N|26|23|09|E|}}|| 
|-
|[[Kļaviški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|46|03|N|26|24|24|E|}}|| 
|-
|[[Kriviniški]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|46|16|N|26|26|31|E|}}|| 
|-
|[[Kščeva]]||mazciems||21 (2021)||{{Coord|55|44|23|N|26|23|54|E|}}|| 
|-
|[[Kumpiniški (Medumu pagasts)|Kumpiniški]]||skrajciems||25 (2009)||{{Coord|55|47|10|N|26|15|57|E|}}|| 
|-
|[[Kumpoti]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|42|38|N|26|27|00|E|}}|| 
|-
|[[Kurcums (Medumu pagasts)|Kurcums]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|44|03|N|26|22|20|E|}}|| 
|-
|[[Līkais tilts]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|46|03|N|26|23|02|E|}}|| 
|-
|'''[[Medumi]]'''||lielciems||435 (2025)||{{Coord|55|47|07|N|26|21|25|E|}}||
|-
|[[Ozolaine (Medumu pagasts)|Ozolaine]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|44|52|N|26|20|01|E|}}|| 
|-
|[[Pabērži (Medumu pagasts)|Pabērži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|46|34|N|26|18|17|E|}}|| 
|-
|[[Papuļi]]||mazciems||48 (2021)||{{Coord|55|44|24|N|26|27|19|E|}}|| 
|-
|[[Pļaviņas (Medumu pagasts)|Pļaviņas]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|48|03|N|26|22|41|E|}}|| 
|-
|[[Ragauniški]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|45|03|N|26|26|53|E|}}|| 
|-
|[[Vasariški (Medumu pagasts)|Vasariški]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|55|48|31|N|26|21|03|E|}}|| 
|-
|[[Zelta kalns]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|46|00|N|26|23|55|E|}}|| 
|}

==Naujenes pagasts==
Naujenes pagasta centrs atrodas '''[[Naujene|Naujenē]]'''. Naujenes pagastā atrodas 57 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 48 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bandališki]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|20|N|26|55|07|E|}}|| 
|-
|[[Berezovka (Naujenes pagasts)|Berezovka]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|56|13|N|26|50|52|E|}}|| 
|-
|[[Buļi]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|03|N|26|42|59|E|}}|| 
|-
|[[Butiški]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|54|13|N|26|44|44|E|}}|| 
|-
|[[Bukšti (Naujenes pagasts)|Bukšti]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|55|54|N|26|51|07|E|}}|| 
|-
|[[Cirši]]||skrajciems||32 (2021)||{{Coord|55|56|49|N|26|43|02|E|}}|| 
|-
|[[Diļeviči]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|54|52|N|26|47|33|E|}}|| 
|-
|[[Dunski (Naujenes pagasts)|Dunski]]||mazciems||22 (2021)||{{Coord|55|56|09|N|26|45|11|E|}}|| 
|-
|[[Dūdeļi]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|55|46|N|26|40|12|E|}}|| 
|-
|[[Eglīte (Naujenes pagasts)|Eglīte]]||mazciems||2 (2025) ||{{Coord|55|57|30|N|26|36|44|E|}}|| 
|-
|[[Gribusti (Naujenes pagasts)|Gribusti]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|55|56|31|N|26|41|15|E|}}|| 
|-
|[[Grustāni (Naujenes pagasts)|Grustāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|46|22|E|}}|| 
|-
|[[Januseļi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|22|N|26|43|15|E|}}|| 
|-
|[[Jurīši (Naujenes pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|55|40|N|26|46|00|E|}}|| 
|-
|[[Juzefova (Naujenes pagasts)|Juzefova]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|55|25|N|26|43|17|E|}}|| 
|-
|[[Kašatniki 1]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|55|56|58|N|26|38|03|E|}}|| 
|-
|[[Kaušeliški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|48|23|E|}}|| 
|-
|[[Konopecka]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|13|N|26|51|11|E|}}|| 
|-
|[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]||lielciems||873 (2021)||{{Coord|55|54|26|N|26|39|05|E|}}|| 
|-
|[[Kreipāni]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|56|01|N|26|48|29|E|}}|| 
|-
|[[Kriškāni (Naujenes pagasts)|Kriškāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|43|29|E|}}|| 
|-
|[[Krīvāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|57|39|N|26|39|57|E|}}|| 
|-
|[[Kurtiši (Naujenes pagasts)|Kurtiši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|05|N|26|52|38|E|}}|| 
|-
|[[Vasarnīcas]]||vasarnīcu ciems||39 (2021)||{{Coord|55|55|15|N|26|38|53|E|}}|| 
|-
|[[Lociki]]||lielciems||1017 (2021)||{{Coord|55|56|07|N|26|38|34|E|}}|| 
|-
|[[Ļukeniški]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|56|17|N|26|47|24|E|}}|| 
|-
|[[Ļesnije]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|57|07|N|26|45|00|E|}}|| 
|-
|[[Ļesovščizna]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|54|27|N|26|46|36|E|}}|| 
|-
|[[Ļumeniški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|57|14|N|26|46|09|E|}}|| 
|-
|[[Makarāni (Naujenes pagasts)|Makarāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|58|21|N|26|45|13|E|}}||
|-
|[[Markova (Naujenes pagasts)|Markova]]||skrajciems||26 (2010)||{{Coord|55|55|19|N|26|53|34|E|}}|| 
|-
|[[Maskaļāni]]||mazciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|47|N|26|46|25|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Krīviņi]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|56|30|N|26|46|46|E|}}|| 
|-
|[[Melderiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|55|N|26|54|37|E|}}|| 
|-
|'''[[Naujene]]'''||vidējciems||317 (2025)||{{Coord|55|56|04|N|26|43|06|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Pritikina]]||skrajciems||39 (2021)||{{Coord|55|56|46|N|26|45|18|E|}}|| 
|-
|[[Putāni (Naujenes pagasts)|Putāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|56|03|N|26|51|48|E|}}|| 
|-
|[[Raščina]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|57|N|26|48|19|E|}}|| 
|-
|[[Rudāni]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|54|43|N|26|50|33|E|}}|| 
|-
|[[Rukliški]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|47|06|E|}}|| 
|-
|[[Sandariški]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|55|54|34|N|26|45|35|E|}}|| 
|-
|[[Sargeliški]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|54|56|N|26|51|58|E|}}|| 
|-
|[[Slutiški]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|53|03|E|}}|| 
|-
|[[Sprukti (Naujenes pagasts)|Sprukti]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|52|22|E|}}|| 
|-
|[[Strojenka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|55|58|00|N|26|44|32|E|}}|| 
|-
|[[Stropi (Naujenes pagasts)|Stropi]]||vidējciems||132 (2021)||{{Coord|55|54|30|N|26|37|08|E|}}|| 
|-
|[[Stropica]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|56|06|N|26|37|25|E|}}|| 
|-
|[[Teivāni]]||skrajciems||57 (2021)||{{Coord|55|55|20|N|26|39|38|E|}}|| 
|-
|[[Vasargeliški]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|55|55|03|N|26|49|30|E|}}|| 
|-
|[[Vecračina]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|55|09|N|26|55|46|E|}}|| 
|-
|[[Vecpils (Naujenes pagasts)|Vecpils]]||skrajciems||64 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|44|13|E|}}|| 
|-
|[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]||lielciems||1328 (2025)||{{Coord|55|53|58|N|26|36|36|E|}}|| 
|-
|[[Viļuši]]||skrajciems||48 (2021)||{{Coord|55|55|41|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Virvjali]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|46|18|E|}}||
|-
|[[Zastenki (Naujenes pagasts)|Zastenki]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|55|57|02|N|26|42|08|E|}}|| 
|-
|[[Židina]]||skrajciems||31 (2021)||{{Coord|55|55|39|N|26|54|05|E|}}|| 
|}

==Nīcgales pagasts==
Nīcgales pagasta centrs atrodas '''[[Nīcgale|Nīcgalē]]'''. Nīcgales pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 20 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Auseika]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|10|54|N|26|18|04|E|}}|| 
|-
|[[Buivīši]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|08|04|N|26|20|35|E|}}|| 
|-
|[[Dreiski]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|08|38|N|26|24|00|E|}}|| 
|-
|[[Dukurieši]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|09|39|N|26|21|28|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā sādža (Nīcgales pagasts)|Jaunā sādža]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|09|45|N|26|22|51|E|}}|| 
|-
|[[Kalnišķi (Nīcgales pagasts)|Kalnišķi]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|07|49|N|26|22|27|E|}}|| 
|-
|[[Kalvāni (Nīcgales pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|05|58|N|26|21|27|E|}}|| 
|-
|[[Keiri]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|07|10|N|26|21|43|E|}}|| 
|-
|[[Kazupe (Nīcgales pagasts)|Kazupe]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|28|N|26|20|15|E|}}|| 
|-
|[[Liepkalni (Nīcgales pagasts)|Liepkalni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|53|N|26|21|58|E|}}|| 
|-
|[[Mālgals]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|10|33|N|26|18|56|E|}}|| 
|-
|'''[[Nīcgale]]'''||vidējciems||279 (2025)||{{Coord|56|08|06|N|26|21|52|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Nīcgales muiža]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|56|08|40|N|26|20|45|E|}}|| 
|-
|[[Rasnači (Nīcgales pagasts)|Rasnači]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|07|15|N|26|20|49|E|}}|| 
|-
|[[Ritiņauka]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|14|N|26|25|50|E|}}|| 
|-
|[[Saksoneja]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|10|14|N|26|20|35|E|}}|| 
|-
|[[Somugols]]||skrajciems||49 (2021)||{{Coord|56|06|43|N|26|21|05|E|}}|| 
|-
|[[Tartaki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|09|35|N|26|20|06|E|}}|| 
|-
|[[Vārkavieši (Nīcgales pagasts)|Vārkavieši]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|07|41|N|26|21|21|E|}}|| 
|-
|[[Vingri (Nīcgales pagasts)|Vingri]]||mazciems||17 (2021)||{{Coord|56|09|59|N|26|20|45|E|}}|| 
|-
|[[Zaķupūrs]]||mazciems||17 (2021)||{{Coord|56|08|17|N|26|22|37|E|}}|| 
|-
|[[Ziemeļu Ivanova]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|08|11|N|26|23|37|E|}}|| 
|-
|[[Žuņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|06|N|26|20|33|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Pilskalnes pagasts==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 32 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 21 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Boltaiskrūgs]]||skrajciems||41 (2009)||{{Coord|56|01|58|N|26|12|39|E|}}||
|-
| [[Doļnaja]]||vidējciems||97 (2025)||{{Coord|56|00|32|N|26|18|02|E|}}||
|-
| [[Dronkusola]]||skrajciems||16 (2009)||{{Coord|56|01|35|N|26|15|20|E|}}||
|-
| [[Gekeļi]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|58|06|N|26|12|34|E|}}||
|-
| [[Geriški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|59|40|N|26|10|44|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Grivka]]||mazciems||6 (2009)||{{Coord|56|00|53|N|26|18|41|E|}}||
|-
| [[Jaunlaši]]||skrajciems||18 (2009)||{{Coord|55|57|11|N|26|14|19|E|}}||
|-
| [[Kalnāji]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|56|00|01|N|26|16|07|E|}}||
|-
| [[Kalniški (Pilskalnes pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|02|50|N|26|13|11|E|}}||
|-
| [[Kalvāni (Pilskalnes pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|02|11|N|26|15|19|E|}}||
|-
| [[Kazimiriški]]||mazciems||45 (2009)||{{Coord|56|00|10|N|26|19|34|E|}}||
|-
| [[Koņecpole (Pilskalnes pagasts)|Koņecpole]]||skrajciems||7 (2000)||{{Coord|55|59|22|N|26|17|34|E|}}||
|-
| [[Kreposte]]||skrajciems||5 (2000)||{{Coord|56|02|18|N|26|13|33|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kūliņi]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|01|10|N|26|16|21|E|}}||
|-
| [[Liellazdas]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|01|08|N|26|17|40|E|}}||
|-
| [[Ludvigova (Pilskalnes pagasts)|Ludvigova]]||skrajciems||29 (2009)||{{Coord|56|00|27|N|26|16|07|E|}}||
|-
| [[Padomnieki]]||skrajciems||20 (2008)||{{Coord|56|01|03|N|26|15|15|E|}}||
|-
| '''[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]]'''||vidējciems||132 (2025)||{{Coord|55|58|23|N|26|15|43|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Plitiškas]]||mazciems|| ||{{Coord|55|58|48|N|26|13|00|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Pristaņa (Pilskalnes pagasts)|Pristaņa]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|59|36|N|26|21|56|E|}}||  
|-
| [[Pupiņu sala]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|03|12|N|26|12|37|E|}}||
|-
| [[Sabaļi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|28|N|26|16|08|E|}}||
|-
| [[Stašāni (Pilskalnes pagasts)|Stašāni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|51|N|26|14|34|E|}}||
|-
| [[Svilpiški]]||mazciems|| ||{{Coord|56|01|59|N|26|11|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Timšāni (Pilskalnes pagasts)|Timšāni]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|01|58|N|26|16|17|E|}}||  
|-
| [[Varliškas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|59|27|N|26|11|29|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vilcāni (Pilskalnes pagasts)|Vilcāni]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|55|57|36|N|26|14|36|E|}}||
|-
| [[Vilkupe (Pilskalnes pagasts)|Vilkupe]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|00|55|N|26|15|52|E|}}||
|-
| [[Voitusola]]||mazciems||4 (2009)|| {{Coord|56|02|40|N|26|14|44|E|}}||
|-
| [[Zamečka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|01|56|N|26|17|42|E|}}||
|-
| [[Zariški]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|45|N|26|15|01|E|}}||
|}

==Prodes pagasts==
Prodes pagasta centrs atrodas '''[[Subate]]s''' pilsētā. Prodes pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 7 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]]||mazciems||20 (2025)||{{Coord|56|03|21|N|25|55|20|E|}}||
|-
| [[Guļbine]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|02|21|N|25|56|56|E|}}||
|-
| [[Jaunguļbine]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|05|N|25|57|39|E|}}||
|-
| [[Kakarāni]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|56|05|53|N|25|51|46|E|}}||
|-
| [[Lupelāni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|02|01|N|25|54|44|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Marinova (Prodes pagasts)|Marinova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|50|N|26|01|35|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Prode]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|51|N|25|57|22|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Roucupe]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|56|04|54|N|26|00|25|E|}}|| 
|-
| [[Strazdiņi (Prodes pagasts)|Strazdiņi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|05|36|N|25|53|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Svuiļi]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|01|51|N|25|55|41|E|}}||
|-
| [[Vārniški]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|00|14|N|25|52|14|E|}}||
|-
| [[Viliški]]||mazciems||24 (2009)||{{Coord|56|03|10|N|25|58|27|E|}}||
|}

==Salienas pagasts==
Salienas pagasta centrs atrodas '''[[Saliena (Salienas pagasts)|Salienā]]'''. Salienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Faļtopi]]||vidējciems||60 (2025)||{{Coord|55|51|31|N|26|56|50|E|}}|| 
|-
|[[Gaveitiški]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|47|18|N|26|50|58|E|}}|| 
|-
|[[Jaunborne]]||mazciems||18 (2021)||{{Coord|55|51|37|N|26|55|30|E|}}|| 
|-
|[[Karļinova]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|49|31|N|26|55|09|E|}}|| 
|-
|[[Lielborne]]||mazciems||7 (2021)||{{Coord|55|51|58|N|26|58|18|E|}}|| 
|-
|[[Meteliški]]||skrajciems||1 (2019)||{{Coord|55|46|44|N|26|50|18|E|}}|| 
|-
|[[Ritāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|52|33|N|26|54|39|E|}}|| 
|-
|'''[[Saliena (Salienas pagasts)|Saliena]]'''||vidējciems||196 (2025)||{{Coord|55|49|30|N|26|52|45|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Silene (Salienas pagasts)|Silene]]||mazciems||1 (2021)||{{Coord|55|45|31|N|26|47|34|E|}}|| 
|-
|[[Stašališki]]||mazciems||13 (2025)||{{Coord|55|48|12|N|26|54|59|E|}}|| 
|-
|[[Šlapaki]]||vidējciems||46 (2025)||{{Coord|55|48|12|N|26|53|10|E|}}|| 
|-
|[[Voksova]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|50|51|N|26|58|14|E|}}|| 
|-
|[[Zabolotņiki (Salienas pagasts)|Zabolotņiki]]||mazciems||32 (2009)||{{Coord|55|44|51|N|26|48|26|E|}}|| 
|-
|[[Zaļesje (Salienas pagasts)|Zaļesje]]||mazciems||4 (2021)||{{Coord|55|46|43|N|26|53|28|E|}}|| 
|}

==Skrudalienas pagasts==
Skrudalienas pagasta centrs atrodas '''[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenē]]'''. Skrudalienas pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 10 [[mazciems|mazciemi]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Braslas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|56|N|26|48|50|E|}}|| 
|-
|[[Bruņene]]||mazciems||19 (2025)||{{Coord|55|47|15|N|26|40|55|E|}}|| 
|-
|[[Ezerne]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|55|45|47|N|26|43|50|E|}}|| 
|-
|[[Ilga (Skrudalienas pagasts)|Ilga]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|55|41|20|N|26|46|55|E|}}|| 
|-
|[[Joniški]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|48|42|N|26|38|33|E|}}|| 
|-
|[[Kaptiliški]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|55|47|17|N|26|41|27|E|}}|| 
|-
|[[Katineļi]]||mazciems||6 (2009)||{{Coord|55|45|47|N|26|45|50|E|}}|| 
|-
|[[Pesčanka (Skrudalienas pagasts)|Pesčanka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|08|N|26|42|13|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ratofa]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|55|48|26|N|26|39|33|E|}}|| 
|-
|[[Salmanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|13|N|26|40|14|E|}}|| 
|-
|'''[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]'''||lielciems||546 (2025)||{{Coord|55|45|02|N|26|46|50|E|}}|| 
|-
|[[Skrudaliena]]||vidējciems||109 (2025)||{{Coord|55|48|53|N|26|42|52|E|}}|| 
|-
|[[Sloboda (Skrudalienas pagasts)|Sloboda]]||mazciems|| ||{{Coord|55|44|18|N|26|48|09|E|}}|| 
|-
|[[Staņuki]]||mazciems|| ||{{Coord|55|48|34|N|26|41|36|E|}}|| 
|-
|[[Sūriški]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|48|32|N|26|40|47|E|}}|| 
|-
|[[Šengeida]]||mazciems||25 (2025)||{{Coord|55|45|13|N|26|44|46|E|}}|| 
|-
|[[Tarasovka (Skrudalienas pagasts)|Tarasovka]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|49|13|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Valniški]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|48|51|N|26|40|16|E|}}|| 
|-
|[[Vārpene]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|55|47|13|N|26|44|56|E|}}|| 
|-
|[[Vitaniški]]||skrajciems||41 (2009)||{{Coord|55|49|18|N|26|39|03|E|}}|| 
|-
|[[Voitiški]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|55|47|42|N|26|41|46|E|}}|| 
|}

==Sventes pagasts==
Sventes pagasta centrs atrodas '''[[Svente|Sventē]]'''. Sventes pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 26 [[skrajciems|skrajciemi]] un 11 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizupe (Sventes pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|56|30|N|26|23|56|E|}}|| 
|-
|[[Apses (Sventes pagasts)|Apses]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|54|22|N|26|26|45|E|}}|| 
|-
|[[Arone]]||mazciems||16 (2021)||{{Coord|55|56|23|N|26|24|50|E|}}|| 
|-
|[[Atpūta (Sventes pagasts)|Atpūta]]||vasarnīcu ciems||7 (2021)||{{Coord|55|50|38|N|26|24|27|E|}}||
|-
|[[Ausekļi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|52|30|N|26|23|39|E|}}|| 
|-
|[[Bučāni]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|52|54|N|26|17|51|E|}}|| 
|-
|[[Bundišķi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|54|39|N|26|24|40|E|}}|| 
|-
|[[Buras (ciems)|Buras]]||mazciems||8 (2021)||{{Coord|55|51|49|N|26|20|04|E|}}|| 
|-
|[[Driksnišķi]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|55|52|16|N|26|24|30|E|}}|| 
|-
|[[Elektrons (Sventes pagasts)|Elektrons]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|17|N|26|18|48|E|}}|| 
|-
|[[Ezeriņi (Sventes pagasts)|Ezeriņi]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|10|N|26|18|15|E|}}|| 
|-
|[[Ginovka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|16|15|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Križovka]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|53|05|N|26|23|31|E|}}|| 
|-
|[[Kaķīši (Sventes pagasts)|Kaķīši]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|53|51|N|26|23|36|E|}}|| 
|-
|[[Kalni (Sventes pagasts)|Kalni]]||skrajciems||30 (2021)||{{Coord|55|57|06|N|26|23|44|E|}}|| 
|-
|[[Lugovaja]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|53|31|N|26|23|01|E|}}|| 
|-
|[[Melāņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|57|N|26|21|04|E|}}|| 
|-
|[[Melnezers (Sventes pagasts)|Melnezers]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|55|27|N|26|19|20|E|}}|| 
|-
|[[Meža ciems]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|34|N|26|18|35|E|}}|| 
|-
|[[Nīcgale (Sventes pagasts)|Nīcgale]]||vasarnīcu ciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|58|N|26|22|56|E|}}|| 
|-
|[[Oļšanka]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|47|N|26|19|28|E|}}|| 
|-
|[[Pērlīte]]||vasarnīcu ciems|| || {{Coord|55|55|42|N|26|22|27|E|}}||
|-
|[[Pičuļi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|53|34|N|26|20|40|E|}}|| 
|-
|[[Piedaugava]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|56|56|N|26|24|31|E|}}|| 
|-
|[[Pilači]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|53|43|N|26|16|25|E|}}|| 
|-
|[[Pīlādži (Sventes pagasts)|Pīlādži]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|51|24|N|26|23|07|E|}}|| 
|-
|[[Plikais kalns]]||vasarnīcu ciems||5 (2021)||{{Coord|55|57|46|N|26|23|00|E|}}|| 
|-
|[[Podbornaja]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|54|37|N|26|20|08|E|}}|| 
|-
|[[Rimšas (Sventes pagasts)|Rimšas]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|53|03|N|26|21|19|E|}}|| 
|-
|[[Samtenes]]||mazciems||7 (2000)||{{Coord|55|50|27|N|26|22|44|E|}}|| 
|-
|[[Siliņi (Sventes pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|54|57|N|26|20|14|E|}}|| 
|-
|[[Silupe (Sventes pagasts)|Silupe]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|55|40|N|26|19|52|E|}}|| 
|-
|[[Skrudaliena (Sventes pagasts)|Skrudaliena]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|55|19|N|26|18|35|E|}}|| 
|-
|'''[[Svente]]'''||lielciems||401 (2025)||{{Coord|55|54|20|N|26|22|43|E|}}|| 
|-
|[[Svirki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|53|09|N|26|19|30|E|}}|| 
|-
|[[Šiškova]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|55|53|37|N|26|18|14|E|}}|| 
|-
|[[Timšāni (Sventes pagasts)|Timšāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|17|22|E|}}|| 
|-
|[[Urbanišķi]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|55|30|N|26|25|15|E|}}|| 
|-
|[[Vecā Križovka]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|53|06|N|26|24|25|E|}}|| 
|-
|[[Vecsvente]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|51|57|N|26|23|28|E|}}|| 
|-
|[[Zemgale (Sventes pagasts)|Zemgale]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|58|16|N|26|21|18|E|}}|| 
|}

==Šēderes pagasts==
Šēderes pagasta centrs atrodas '''[[Šēdere|Šēderē]]'''. Šēderes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]], 3 [[skrajciems|skrajciemi]] un 7 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Bērziņi (Šēderes pagasts)|Bērziņi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|18|E|}}|| 
|-
| [[Celtnieks (Šēderes pagasts)|Celtnieks]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|51|49|N|26|17|34|E|}}|| 
|-
| [[Dārziņi (Šēderes pagasts)|Dārziņi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|22|E|}}|| 
|-
| [[Gorbunovka]]||mazciems||35 (2008)||{{Coord|55|55|16|N|26|16|27|E|}}|| 
|-
| [[Grendze (Šēderes pagasts)|Grendze]]||skrajciems||8 (2008)||{{Coord|55|52|02|N|26|16|00|E|}}|| 
|-
| [[Grīnvalde (Šēderes pagasts)|Grīnvalde]]||mazciems||29 (2008)||{{Coord|55|55|22|N|26|14|13|E|}}|| 
|-
| [[Juneļi (Šēderes pagasts)|Juneļi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|50|N|26|17|18|E|}}|| 
|-
| [[Lapsas (Šēderes pagasts)|Lapsas]]||mazciems||12 (2008)||{{Coord|55|55|29|N|26|17|52|E|}}|| 
|-
| [[Mehanizators]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|50|N|26|17|27|E|}}|| 
|-
| [[Pašuliene]]||vidējciems||207 (2025)||{{Coord|55|56|34|N|26|14|37|E|}}|| 
|-
| [[Rauda (Šēderes pagasts)|Rauda]]||mazciems||15 (2025)||{{Coord|55|51|23|N|26|15|02|E|}}|| 
|-
| [[Skujiņas]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|50|11|N|26|15|36|E|}}|| 
|-
| [[Svente (Šēderes pagasts)|Svente]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Šarlote (Šēderes pagasts)|Šarlote]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|55|53|24|N|26|12|20|E|}}|| 
|-
| '''[[Šēdere]]'''||vidējciems||185 (2025)||{{Coord|55|55|51|N|26|10|20|E|}}||pagasta centrs
|-
| [[Šteinburga]]||skrajciems||6 (2008)||{{Coord|55|54|26|N|26|08|17|E|}}|| 
|}

==Tabores pagasts==
Tabores pagasta centrs atrodas '''[[Tabore|Taborē]]'''. Tabores pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]], 17 [[skrajciems|skrajciemi]] un 4 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Arhipišķi]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|51|09|N|26|37|25|E|}}|| 
|-
|[[Budiški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|51|21|N|26|44|30|E|}}|| 
|-
|[[Cibuliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|45|N|26|39|36|E|}}|| 
|-
|[[Cibuļovka]]||mazciems||46 (2025)||{{Coord|55|51|34|N|26|36|50|E|}}|| 
|-
|[[Cīrulīši (Tabores pagasts)|Cīrulīši]]||vasarnīcu ciems||12 (2025)||{{Coord|55|51|06|N|26|35|11|E|}}|| 
|-
|[[Elerne]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|53|40|N|26|42|52|E|}}|| 
|-
|[[Elkšņi (Tabores pagasts)|Elkšņi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|55|53|04|N|26|42|35|E|}}|| 
|-
|[[Gorovatki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|51|16|N|26|43|18|E|}}|| 
|-
|[[Kalaņiški]]||mazciems||1 (2025)||{{Coord|55|49|50|N|26|40|55|E|}}|| 
|-
|[[Kalniški (Tabores pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|55|52|31|N|26|44|06|E|}}|| 
|-
|[[Kovališki (Tabores pagasts)|Kovališki]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|55|50|20|N|26|38|49|E|}}|| 
|-
|[[Lasenberga]]||mazciems||41 (2021)||{{Coord|55|51|16|N|26|35|15|E|}}|| 
|-
|[[Lazovka (Tabores pagasts)|Lazovka]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|30|N|26|34|42|E|}}|| 
|-
|[[Lipinščina]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|00|N|26|44|47|E|}}|| 
|-
|[[Maļutki (Tabores pagasts)|Maļutki]]||vasarnīcu ciems||42 (2025)||{{Coord|55|51|32|N|26|34|02|E|}}|| 
|-
|[[Maskališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|30|N|26|39|56|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Māre]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|52|50|N|26|40|11|E|}}|| 
|-
|[[Medvecki]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|50|48|N|26|41|46|E|}}|| 
|-
|[[Orešņiki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|26|N|26|44|22|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Osinovka (Tabores pagasts)|Osinovka]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|49|43|N|26|38|06|E|}}|| 
|-
|[[Prudiniški]]||mazciems||4 (2025)||{{Coord|55|50|43|N|26|42|37|E|}}||
|-
|[[Rubaniški]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|55|50|13|N|26|39|41|E|}}|| 
|-
|[[Sadnieki]]||vidējciems||56 (2025)||{{Coord|55|52|35|N|26|42|03|E|}}|| 
|-
|[[Saviški]]||mazciems||21 (2021)||{{Coord|55|51|47|N|26|42|23|E|}}|| 
|-
|[[Svikliški]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|50|08|N|26|43|10|E|}}|| 
|-
|[[Šeršnišķi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|52|02|N|26|44|07|E|}}|| 
|-
|'''[[Tabore]]'''||vidējciems||198 (2025)||{{Coord|55|52|04|N|26|39|11|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Zaļais sils]]||vasarnīcu ciems||5 (2025)||{{Coord|55|52|52|N|26|39|13|E|}}|| 
|-
|[[Zborka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|20|N|26|42|01|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Vaboles pagasts==
Vaboles pagasta centrs atrodas '''[[Vabole (Vaboles pagasts)|Vabolē]]'''. Vaboles pagastā atrodas 47 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 46 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizbalti]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|03|45|N|26|28|41|E|}}|| 
|-
|[[Asaisstūris]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|03|40|N|26|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Baltakrogs]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|03|40|N|26|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Ceglinieki]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|02|N|26|31|02|E|}}|| 
|-
|[[Dublinieki (Vaboles pagasts)|Dublinieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|10|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Gajevā Cegeļņa]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|01|08|N|26|29|16|E|}}|| 
|-
|[[Inikši]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|35|N|26|25|08|E|}}|| 
|-
|[[Kokinišķi]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|01|40|N|26|30|32|E|}}|| 
|-
|[[Krogasēta (Vaboles pagasts)|Krogasēta]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|01|48|N|26|27|20|E|}}|| 
|-
|[[Kucini]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|58|56|N|26|29|51|E|}}|| 
|-
|[[Lielās Kļockas]]||skrajciems||27 (2021)||{{Coord|56|00|05|N|26|27|22|E|}}||
|-
|[[Lielie Mukāni]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|29|24|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Vaideri]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|03|27|N|26|26|24|E|}}|| 
|-
|[[Liepu Mukāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|34|N|26|30|32|E|}}|| 
|-
|[[Maļivanka]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|01|21|N|26|30|17|E|}}|| 
|-
|[[Mazās Kļockas]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|00|23|N|26|28|08|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Ratnieki]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|00|14|N|26|29|20|E|}}|| 
|-
|[[Meža Mackeviči]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|59|17|N|26|30|14|E|}}|| 
|-
|[[Motivāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|01|25|N|26|26|04|E|}}|| 
|-
|[[Orbidāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|00|46|N|26|27|38|E|}}|| 
|-
|[[Osagols]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|06|N|26|26|02|E|}}|| 
|-
|[[Otrie Vingri]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|51|N|26|27|44|E|}}|| 
|-
|[[Paukštāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|50|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Petuniški]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|03|01|N|26|31|18|E|}}|| 
|-
|[[Pirmie Vingri]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|03|18|N|26|27|59|E|}}|| 
|-
|[[Plociņi (Vaboles pagasts)|Plociņi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|02|N|26|28|40|E|}}|| 
|-
|[[Pokšāni (Vaboles pagasts)|Pokšāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|15|N|26|31|14|E|}}|| 
|-
|[[Priednieki (Vaboles pagasts)|Priednieki]]||skrajciems||41 (2021)||{{Coord|56|00|04|N|26|28|29|E|}}|| 
|-
|[[Priedes Sloboda]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|00|40|N|26|29|09|E|}}|| 
|-
|[[Pudāni (Vaboles pagasts)|Pudāni]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|03|32|N|26|29|12|E|}}|| 
|-
|[[Ritiņi (Vaboles pagasts)|Ritiņi]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|56|02|39|N|26|27|35|E|}}|| 
|-
|[[Rukoniški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|02|25|N|26|28|51|E|}}|| 
|-
|[[Sarkaņi (Vaboles pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|29|N|26|27|40|E|}}|| 
|-
|[[Saušukalns]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|03|03|N|26|30|19|E|}}|| 
|-
|[[Seiļi (Vaboles pagasts)|Seiļi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|13|N|26|31|20|E|}}|| 
|-
|[[Stalidzāni (Vaboles pagasts)|Stalidzāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|57|N|26|27|19|E|}}|| 
|-
|[[Stiebriņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|24|N|26|28|20|E|}}|| 
|-
|[[Stupiņi]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|55|59|02|N|26|27|41|E|}}|| 
|-
|[[Svētiņi (Vaboles pagasts)|Svētiņi]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|59|11|N|26|28|37|E|}}|| 
|-
|[[Šuti]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|01|02|N|26|30|35|E|}}|| 
|-
|[[Uglinieki]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|59|42|N|26|29|25|E|}}|| 
|-
|'''[[Vabole (ciems)|Vabole]]'''||vidējciems||149 (2025)||{{Coord|56|01|46|N|26|27|47|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Zabaltiški]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|04|10|N|26|30|46|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Dublinieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|51|N|26|29|57|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Orbidāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|27|49|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Vaideri]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|02|30|N|26|27|03|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Vaikuļāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|00|50|N|26|25|40|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Vecsalienas pagasts==
Vecsalienas pagasta centrs atrodas '''[[Saliena (Salienas pagasts)|Salienā]]''', kas ir arī [[Salienas pagasts|Salienas pagasta]] centrs. Vecsalienas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]||vidējciems||179 (2025)||{{Coord|55|49|19|N|26|46|36|E|}}|| 
|-
|[[Grebeniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|11|N|26|48|44|E|}}|| 
|-
|[[Jugaņina]]||skrajciems||10 (2000)||{{Coord|55|49|23|N|26|48|36|E|}}|| 
|-
|[[Keirāni]]||skrajciems||~10 (2009)||{{Coord|55|51|04|N|26|51|18|E|}}|| 
|-
|[[Kirliški]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|47|46|N|26|47|17|E|}}|| 
|-
|[[Mālkalni (Vecsalienas pagasts)|Mālkalni]]||skrajciems||~20 (2009)||{{Coord|55|51|44|N|26|52|21|E|}}|| 
|-
|[[Mozoliški]]||mazciems|| ||{{Coord|55|51|57|N|26|45|34|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ostrovi]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|48|35|N|26|45|53|E|}}|| 
|-
|[[Rudziniški]]||skrajciems||~15 (2009)||{{Coord|55|51|48|N|26|48|08|E|}}|| 
|-
|[[Sergejeva (Vecsalienas pagasts)|Sergejeva]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|51|37|N|26|46|57|E|}}|| 
|-
|[[Šafranova]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|51|24|N|26|50|48|E|}}|| 
|-
|[[Tartaks (Vecsalienas pagasts)|Tartaks]]||mazciems||10 (2021)||{{Coord|55|49|12|N|26|49|13|E|}}|| 
|-
|[[Vecsiķeļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|53|10|N|26|49|51|E|}}|| 
|}

==Višķu pagasts==
Višķu pagasta centrs atrodas '''[[Spoģi|Spoģos]]'''. Višķu pagastā atrodas 75 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 68 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Antāni (Višķu pagasts)|Antāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|35|N|26|51|22|E|}}||
|-
|[[Aščuki (Višķu pagasts)|Aščuki]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|58|N|26|42|11|E|}}||
|-
|[[Ezerstarpi]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|07|41|N|26|52|56|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Balašķi]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|06|50|N|26|52|09|E|}}|| 
|-
|[[Bombizi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|01|50|N|26|45|03|E|}}|| 
|-
|[[Catlakši (Višķu pagasts)|Catlakši]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|02|N|26|43|16|E|}}||
|-
|[[Ceļa Kurtiši]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|02|07|N|26|44|12|E|}}||
|-
|[[Daniševka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|52|N|26|46|42|E|}}||
|-
|[[Deiķi-Brenči]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|06|22|N|26|49|31|E|}}||
|-
|[[Dervanišķi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|07|01|N|26|48|59|E|}}||
|-
|[[Dzirnaviškas]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|17|N|26|43|03|E|}}||
|-
|[[Gajs (ciems)|Gajs]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|05|57|N|26|48|13|E|}}||
|-
|[[Grustāni (Višķu pagasts)|Grustāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|50|40|E|}}||
|-
|[[Grustanišķi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|14|N|26|49|31|E|}}||
|-
|[[Guļāni (Višķu pagasts)|Guļāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|44|44|E|}}||
|-
|[[Harčiški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|00|53|N|26|48|38|E|}}||
|-
|[[Jerenišķi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|07|N|26|49|52|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Jonāni (Višķu pagasts)|Jonāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|04|33|N|26|51|12|E|}}||
|-
|[[Kalna Višķi]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|02|49|N|26|46|00|E|}}||
|-
|[[Kebži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|03|N|26|48|50|E|}}|| 
|-
|[[Kivriņi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|07|10|N|26|51|09|E|}}||
|-
|[[Klekeri]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|07|05|N|26|48|28|E|}}||
|-
|[[Korolevščina]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|00|58|N|26|47|14|E|}}|| 
|-
|[[Koškino]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|06|04|N|26|49|56|E|}}||
|-
|[[Kazulīši]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|06|24|N|26|46|40|E|}}||
|-
|[[Kloboni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|02|30|N|26|41|27|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Kruteļi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|33|N|26|43|28|E|}}|| 
|-
|[[Kuzmino]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|01|18|N|26|45|24|E|}}|| 
|-
|[[Laureņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|35|N|26|44|04|E|}}|| 
|-
|[[Lazovka (Višķu pagasts)|Lazovka]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|46|N|26|43|51|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Lauri]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|31|N|26|45|41|E|}}|| 
|-
|[[Lozdas (Višķu pagasts)|Lozdas]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|05|41|N|26|51|49|E|}}|| 
|-
|[[Lubaņecs]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|06|53|N|26|50|15|E|}}|| 
|-
|[[Lukštenieki]]||skrajciems||32 (2021)||{{Coord|56|04|57|N|26|44|38|E|}}|| 
|-
|[[Ļuļiški]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|05|10|N|26|50|06|E|}}|| 
|-
|[[Makarova (ciems)|Makarova]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|00|45|N|26|46|31|E|}}|| 
|-
|[[Maskovskaja]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|02|20|N|26|47|43|E|}}|| 
|-
|[[Matisāni (Višķu pagasts)|Matisāni]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|06|11|N|26|53|11|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Mazā Baranovska]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|14|N|26|48|58|E|}}|| 
|-
|[[Meža Kurtiši]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|41|N|26|42|57|E|}}||
|-
|[[Mežinieki (Višķu pagasts)|Mežinieki]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|06|34|N|26|52|31|E|}}|| 
|-
|[[Mozuļi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|02|46|N|26|47|01|E|}}|| 
|-
|[[Narbuti (Višķu pagasts)|Narbuti]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|34|N|26|42|36|E|}}|| 
|-
|[[Ostrova (Višķu pagasts)|Ostrova]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|03|34|N|26|49|07|E|}}|| 
|-
|[[Otrā Borovka]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|07|39|N|26|53|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Pakņi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|49|49|E|}}|| 
|-
|[[Peipiņi (Višķu pagasts)|Peipiņi]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|06|20|N|26|47|08|E|}}|| 
|-
|[[Pirmā Borovka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|06|19|N|26|45|05|E|}}|| 
|-
|[[Plauži (Višķu pagasts)|Plauži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|27|N|26|52|30|E|}}|| 
|-
|[[Plotupi]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|02|50|N|26|44|58|E|}}|| 
|-
|[[Podgurje (Višķu pagasts)|Podgurje]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|04|47|N|26|49|12|E|}}|| 
|-
|[[Grāviņi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|03|15|N|26|43|59|E|}}|| 
|-
|[[Ravoks]]||mazciems||18 (2025) ||{{Coord|56|03|15|N|26|43|58|E|}}||
|-
|[[Rogova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|02|08|N|26|40|46|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Sauliški]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|06|13|N|26|51|54|E|}}|| 
|-
|[[Silaviški]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|06|05|N|26|51|29|E|}}|| 
|-
|[[Subri]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|06|50|N|26|47|15|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Skuki (Višķu pagasts)|Skuki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|15|N|26|42|34|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Smani (Višķu pagasts)|Smani]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|02|44|N|26|44|13|E|}}|| 
|-
|[[Strodiški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|07|24|N|26|49|11|E|}}|| 
|-
|[[Straumes (Višķu pagasts)|Straumes]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|05|17|N|26|49|25|E|}}|| 
|-
|'''[[Špoģi]]'''||vidējciems||232 (2025)||{{Coord|56|04|31|N|26|43|59|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Tabūni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|36|N|26|48|06|E|}}|| 
|-
|[[Tukiši (Višķu pagasts)|Tukiši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|13|N|26|42|23|E|}}|| 
|-
|[[Vecie Tokari]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|41|N|26|40|27|E|}}|| 
|-
|[[Veiskupiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|20|N|26|47|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Vilki (Višķu pagasts)|Vilki]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|08|N|26|43|23|E|}}|| 
|-
|[[Višķi]]||vidējciems||163 (2025)||{{Coord|56|03|12|N|26|47|00|E|}}|| 
|-
|[[Višku stacija]]||mazciems||37 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|44|15|E|}}|| 
|-
|[[Višķu tehnikums]]||lielciems||432 (2025)||{{Coord|56|03|53|N|26|45|43|E|}}|| 
|-
|[[Vīganti]]||vidējciems||107 (2025)||{{Coord|56|06|29|N|26|50|00|E|}}|| 
|-
|[[Vanagi (Višķu pagasts)|Vanagi]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|04|48|N|26|50|43|E|}}|| 
|-
|[[Vordovka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|07|35|N|26|50|09|E|}}|| 
|-
|[[Zabornaja]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|04|45|N|26|48|30|E|}}|| 
|-
|[[Zūsāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|01|56|N|26|41|34|E|}}|| 
|-
|[[Žuravki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|37|N|26|50|20|E|}}|| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>2twkeil2di7rxb6tupexv4cmdk5fsfx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500036</id>
      <parentid>4500032</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:55:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Meistars14|Meistars14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4390932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79257" sha1="iauh8loy8z0l9nzfjz7723zlqgcit1w" xml:space="preserve">[[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|150px|thumbnail|right|[[Augšdaugavas novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Augšdaugavas novads sastāv no [[Ambeļu pagasts|Ambeļu]], [[Bebrenes pagasts|Bebrenes]], [[Biķernieku pagasts|Biķernieku]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Dubnas pagasts|Dubnas]], [[Dvietes pagasts|Dvietes]], [[Eglaines pagasts|Eglaines]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes]], [[Kalupes pagasts|Kalupes]], [[Laucesas pagasts|Laucesas]], [[Līksnas pagasts|Līksnas]], [[Maļinovas pagasts|Maļinovas]], [[Medumu pagasts|Medumu]], [[Naujenes pagasts|Naujenes]], [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes]], [[Prodes pagasts|Prodes]], [[Salienas pagasts|Salienas]], [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas]], [[Sventes pagasts|Sventes]], [[Šēderes pagasts|Šēderes]], [[Tabores pagasts|Tabores]], [[Vaboles pagasts|Vaboles]], [[Vecsalienas pagasts|Vecsalienas]] un [[Višķu pagasts|Višķu]] pagastiem, kā arī [[Ilūkste]]s un [[Subate]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Augšdaugavas novada teritorijā atrodas 765 ciemi (671 ciems pašlaik pastāv, bet 65 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Ambeļu pagastā''' atrodas 52 ciemi (37 ciemi pašlaik pastāv, bet 15 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bebrenes pagastā''' atrodas 19 ciemi (16 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Biķernieku pagastā''' atrodas 27 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Demenes pagastā''' atrodas 45 ciemi (39 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Dubnas pagastā''' atrodas 35 ciemi.
* '''Dvietes pagastā''' atrodas 16 ciemi (15 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Eglaines pagastā''' atrodas 16 ciemi (13 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Kalkūnes pagastā''' atrodas 22 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Kalupes pagastā''' atrodas 42 ciemi (40 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Laucesas pagastā''' atrodas 21 ciems (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Līksnas pagastā''' atrodas 42 ciemi (41 ciems pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Maļinovas pagastā''' atrodas 25 ciemi (22 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medumu pagastā''' atrodas 22 ciemi.
* '''Naujenes pagastā''' atrodas 57 ciemi.
* '''Nīcgales pagastā''' atrodas 23 ciemi (22 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Pilskalnes pagastā''' atrodas 32 ciemi (27 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Prodes pagastā''' atrodas 12 ciemi (8 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Salienas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Skrudalienas pagastā''' atrodas 21 ciems (20 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Sventes pagastā''' atrodas 41 ciems.
* '''Šēderes pagastā''' atrodas 16 ciemi.
* '''Tabores pagastā''' atrodas 30 ciemi (27 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Vaboles pagastā''' atrodas 47 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vecsalienas pagastā''' atrodas 13 ciemi (12 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Višķu pagastā''' atrodas 75 ciemi (74 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

==Ambeļu pagasts==
Ambeļu pagasta centrs atrodas '''[[Ambeļi|Ambeļos]]'''. Ambeļi pagastā atrodas 52 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]] un 50 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|'''[[Ambeļi]]'''||vidējciems||223 (2025)||{{Coord|56|02|21|N|26|50|24|E|}}|| pagasta centrs
|-
|[[Augškalne]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|05|04|N|26|52|46|E|}}|| 
|-
|[[Bērzene (Ambeļu pagasts)|Bērzene]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|01|49|N|26|54|01|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Cibuļski]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|01|37|N|26|54|52|E|}}|| 
|-
|[[Daņiļeviči]]||skrajciems||||{{Coord|56|03|17|N|26|55|12|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Dziraniški]]||skrajciems||||{{Coord|56|04|07|N|26|55|07|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Galvāni (Ambeļu pagasts)|Galvāni]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|38|N|26|51|00|E|}}|| 
|-
|[[Garšāni (Ambeļu pagasts)|Garšāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|01|08|N|26|53|47|E|}}|| 
|-
|[[Gļinaruča]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|01|18|N|26|56|25|E|}}|| 
|-
|[[Graiži]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|04|10|N|26|52|45|E|}}|| 
|-
|[[Guta (Ambeļu pagasts)|Guta]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|03|16|N|26|57|02|E|}}|| 
|-
|[[Ignatoviči]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|00|24|N|26|53|53|E|}}|| 
|-
|[[Isajevka]]||skrajciems||4 (2000)||{{Coord|56|02|02|N|26|55|57|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ivanovka (Ambeļu pagasts)|Ivanovka]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|03|13|N|26|52|51|E|}}|| 
|-
|[[Jaunaiskrūgs]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|00|06|N|26|53|17|E|}}|| 
|-
|[[Jaunstupeliškas]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|03|08|N|26|53|48|E|}}|| 
|-
|[[Jurgelišķi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|00|56|N|26|49|24|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Kalna Škapari]]||skrajciems||16 (2009)||{{Coord|56|03|41|N|26|52|12|E|}}|| 
|-
|[[Kaļkes]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|25|N|26|52|50|E|}}|| 
|-
|[[Kampāni (Ambeļu pagasts)|Kampāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|01|26|N|26|52|05|E|}}|| 
|-
|[[Kapči]]||skrajciems||2 (2009)||{{Coord|56|00|27|N|26|52|05|E|}}|| 
|-
|[[Karališkas]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|00|42|N|26|57|47|E|}}|| 
|-
|[[Kloveņi]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|03|34|N|26|52|54|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Kokini (Ambeļu pagasts)|Kokini]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|01|49|N|26|52|08|E|}}||
|-
|[[Koktagols]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|56|02|11|N|26|54|54|E|}}|| 
|-
|[[Kondavnīki]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|05|26|N|26|53|36|E|}}|| 
|-
|[[Koņecpole (Ambeļu pagasts)|Koņecpole]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|01|42|N|26|50|18|E|}}|| 
|-
|[[Kurloviči]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|01|03|N|26|55|28|E|}}|| 
|-
|[[Lauku Ļāperi]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|01|41|N|26|55|26|E|}}|| 
|-
|[[Lielā Baranovska]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|03|06|N|26|51|02|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Kuseņi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|01|19|N|26|50|19|E|}}|| 
|-
|[[Lukjanska]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|00|33|N|26|55|00|E|}}|| 
|-
|[[Mazā Baranovska]]||skrajciems||4 (2021) || || daļēji izzudis
|-
|[[Mazie Kuseņi]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|01|42|N|26|51|09|E|}}|| 
|-
|[[Meža Ļāperi]]||skrajciems||||{{Coord|56|00|34|N|26|50|34|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Meža Škapari]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|49|N|26|53|56|E|}}|| 
|-
|[[Miglāni (Ambeļu pagasts)|Miglāni]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|02|27|N|26|51|50|E|}}|| 
|-
|[[Mīžusāta]]||skrajciems||1 (2019)||{{Coord|56|00|57|N|26|52|53|E|}}|| 
|-
|[[Peikstuliški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|00|22|N|26|55|38|E|}}|| 
|-
|[[Pītreiši]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|04|23|N|26|54|19|E|}}|| 
|-
|[[Podgaršāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|00|32|N|26|53|17|E|}}|| 
|-
|[[Putāni (Ambeļu pagasts)|Putāni]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|01|N|26|51|20|E|}}|| 
|-
|[[Ragačovka]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|00|03|N|26|50|32|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Skrebeļi (Ambeļu pagasts)|Skrebeļi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|00|05|N|26|55|10|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Skromoni]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|02|07|N|26|53|50|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Svēteņi]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|01|59|N|26|52|59|E|}}|| 
|-
|[[Škeiviškas]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|28|N|26|52|48|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Škuta]]||skrajciems||||{{Coord|56|04|45|N|26|54|28|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ubadziškas]]||mazciems||||{{Coord|56|02|58|N|26|56|41|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Uļiki]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|03|41|N|26|54|40|E|}}||
|-
|[[Vecie Stupeliški]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|36|N|26|54|42|E|}}|| 
|-
|[[Zastennije Kuseņi]]||skrajciems||2 (2000)||{{Coord|56|01|00|N|26|50|20|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Bebrenes pagasts==
Bebrenes pagasta centrs atrodas '''[[Bebrene|Bebrenē]]'''. Bebrenes pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 15 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmiņupe (ciems)|Akmiņupe]]||skrajciems||6 (2010)||{{Coord|56|03|17|N|26|08|42|E|}}||
|-
| [[Baliniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|01|00|N|26|08|36|E|}}||daļēji izzudis 
|-
| '''[[Bebrene]]'''||lielciems||310 (2025)||{{Coord|56|04|00|N|26|07|52|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Bleivi (Bebrenes pagasts)|Bleivi]]||skrajciems||11 (2010)||{{Coord|56|04|15|N|26|06|14|E|}}||  
|-
| [[Bouku sola]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|06|38|N|26|11|44|E|}}||  
|-
| [[Diņģeļkolns]]||mazciems||8 (2010)||{{Coord|56|04|02|N|26|05|09|E|}}||
|-
| [[Dirbeļi]]||skrajciems||11 (1999)||{{Coord|55|59|54|N|26|07|16|E|}}||
|-
| [[Ilze (ciems)|Ilze]]||vidējciems||51 (2025)||{{Coord|56|01|35|N|26|04|25|E|}}||
|-
| [[Ilzmuiža]]||skrajciems||19 (2010)||{{Coord|56|03|08|N|26|05|36|E|}}||
|-
| [[Kaupiški]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|56|00|54|N|26|06|25|E|}}||
|-
| [[Ketrāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|05|57|N|26|08|28|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Krankļi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|03|11|N|26|03|06|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lielie Seiļi]]||skrajciems||16 (2010)||{{Coord|56|05|43|N|26|09|46|E|}}||
|-
| [[Mazie Seiļi]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|56|05|03|N|26|09|33|E|}}||
|-
| [[Priežukrogs]]||skrajciems||4 (2010)||{{Coord|56|04|07|N|26|04|36|E|}}||
|-
| [[Putnu sala]]||skrajciems||15 (2010)||{{Coord|56|04|00|N|26|10|02|E|}}||
|-
| [[Pūdānu sala (Bebrenes pagasts)|Pūdānu sala]]||skrajciems||10 (2010)||{{Coord|56|04|58|N|26|05|58|E|}}||
|-
| [[Ūžuļu sala]]||skrajciems||13 (2010)||{{Coord|56|02|36|N|26|07|45|E|}}||
|-
| [[Žogeri]]||skrajciems||16 (2010)||{{Coord|56|00|59|N|26|07|50|E|}}||
|}

==Biķernieku pagasts==
Biķenieku pagastā centrs atrodas '''[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķerniekos]]'''. Biķernieku pagastā atrodas 27 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Akleņiški]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|59|07|N|26|55|22|E|}}||
|-
|'''[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]]'''||vidējciems||176 (2021)||{{Coord|55|58|27|N|26|49|12|E|}}|| pagasta centrs
|-
|[[Bramaņiški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|59|50|N|26|54|48|E|}}|| 
|-
|[[Brenteļiški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|57|55|N|26|55|58|E|}}|| 
|-
|[[Buteņiški]]||skrajciems||9 (2010)||{{Coord|55|58|00|N|26|48|51|E|}}|| 
|-
|[[Dekšņi (Biķernieku pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|59|51|N|26|52|06|E|}}|| 
|-
|[[Gorbačovka (Biķernieku pagasts)|Gorbačovka]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|57|04|N|26|55|33|E|}}|| 
|-
|[[Guļino]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|34|N|26|54|54|E|}}|| 
|-
|[[Kolobuhino]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|58|05|N|26|52|38|E|}}|| 
|-
|[[Krasnoje]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|56|36|N|26|51|45|E|}}|| 
|-
|[[Krivošejeva]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|58|54|N|26|49|56|E|}}|| 
|-
|[[Kudino]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|58|25|N|26|54|42|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Krivini]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|56|39|N|26|49|25|E|}}|| 
|-
|[[Lipiņišķi]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|56|52|N|26|53|25|E|}}|| 
|-
|[[Meļņica (Biķernieku pagasts)|Meļņica]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|56|31|N|26|56|00|E|}}|| 
|-
|[[Osinovka]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|57|09|N|26|51|13|E|}}|| 
|-
|[[Panteļiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|12|N|26|56|19|E|}}|| 
|-
|[[Pavlovskoje]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|59|14|N|26|53|46|E|}}|| 
|-
|[[Reiņiški]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|12|N|26|51|25|E|}}|| 
|-
|[[Rogačouka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|00|04|N|26|47|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Šelehovka]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|57|48|N|26|50|48|E|}}|| 
|-
|[[Unguri (Biķernieku pagasts)|Unguri]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|57|50|N|26|54|10|E|}}|| 
|-
|[[Vaganiški]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|57|16|N|26|48|27|E|}}|| 
|-
|[[Vipolzovka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|55|57|35|N|26|49|18|E|}}|| 
|-
|[[Vervjali]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|46|18|E|}}|| 
|-
|[[Viselova]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|59|14|N|26|48|33|E|}}||
|-
|[[Zvindeļiški]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|55|58|11|N|26|53|37|E|}}|| 
|}

==Demenes pagasts==
Demenes pagasta centrs atrodas '''[[Demene|Demenē]]'''. Demenes pagastā atrodas 45 ciemi, no tiem 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]], 36 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Behova]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|55|42|24|N|26|34|43|E|}}|| 
|-
|[[Brataniški]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|44|18|N|26|28|15|E|}}|| 
|-
|[[Briģene]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|44|43|N|26|33|00|E|}}|| 
|-
|[[Brīvuļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|26|N|26|29|46|E|}}|| 
|-
|[[Daukštāni]]||mazciems|| ||{{Coord|55|43|54|N|26|29|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Dedeliški]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|55|41|27|N|26|36|18|E|}}|| 
|-
|'''[[Demene]]'''||vidējciems||215 (2025)||{{Coord|55|43|53|N|26|32|30|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Dirvaniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|47|29|N|26|31|28|E|}}||  
|-
|[[Gandiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|43|N|26|43|33|E|}}|| 
|-
|[[Gateņi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|42|23|N|26|32|50|E|}}||  
|-
|[[Gulbenes]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|55|N|26|38|28|E|}}|| 
|-
|[[Imantas]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|45|04|N|26|32|57|E|}}|| 
|-
|[[Jaunciems (Demenes pagasts)|Jaunciems]]||skrajciems||35 (2009)||{{Coord|55|45|46|N|26|31|15|E|}}|| 
|-
|[[Jāņuciems]]||vidējciems||48 (2025)||{{Coord|55|45|35|N|26|35|13|E|}}|| 
|-
|[[Katriniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|03|N|26|32|58|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Kavališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|41|31|N|26|31|39|E|}}|| 
|-
|[[Kočergina]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|55|42|32|N|26|30|20|E|}}|| 
|-
|[[Kozlovka (Demenes pagasts)|Kozlovka]]||skrajciems||15 (2009)||{{Coord|55|46|48|N|26|33|07|E|}}|| 
|-
|[[Kuhališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|51|N|26|29|03|E|}}||  
|-
|[[Kumbuļi]]||vidējciems||231 (2025)||{{Coord|55|44|37|N|26|38|52|E|}}||
|-
|[[Kurcums (Demenes pagasts)|Kurcums]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|45|30|N|26|28|53|E|}}|| 
|-
|[[Lakstīgalas (Demenes pagasts)|Lakstīgalas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|13|N|26|29|51|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Latveliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|54|N|26|32|04|E|}}||
|-
|[[Matkunci]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|42|16|N|26|28|09|E|}}|| 
|-
|[[Matulaniški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|55|47|32|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Melderi (Demenes pagasts)|Melderi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|43|33|N|26|33|05|E|}}|| 
|-
|[[Mežaņiški]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|55|47|15|N|26|35|07|E|}}|| 
|-
|[[Mežvidi (Demenes pagasts)|Mežvidi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|45|55|N|26|38|56|E|}}||
|-
|[[Misjunci]]||skrajciems||6 (2009) ||{{Coord|55|42|34|N|26|38|11|E|}}||
|-
|[[Murāni (Demenes pagasts)|Murāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|41|53|N|26|34|05|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Paršnovka]]||skrajciems||||{{Coord|55|43|51|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Pastorāts (Demenes pagasts)|Pastorāts]]||skrajciems||27 (2000)||{{Coord|55|43|14|N|26|30|26|E|}}|| 
|-
|[[Paškeliški]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|55|43|05|N|26|36|38|E|}}|| 
|-
|[[Pokropiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|42|20|N|26|31|54|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Rumpiški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|55|45|28|N|26|41|58|E|}}|| 
|-
|[[Sējas (Demenes pagasts)|Sējas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|22|N|26|33|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Skirna]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|55|41|02|N|26|33|20|E|}}||  
|-
|[[Slobodka (Demenes pagasts)|Slobodka]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|55|46|38|N|26|30|17|E|}}|| 
|-
|[[Stirbļi (Demenes pagasts)|Stribļi]]||mazciems||7 (2009)||{{Coord|55|44|48|N|26|31|04|E|}}|| 
|-
|[[Šakališki]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|44|45|N|26|30|02|E|}}||
|-
|[[Trikopci]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|55|46|15|N|26|39|39|E|}}|| 
|-
|[[Vanagi (Demenes pagasts)|Vanagi]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|41|08|N|26|31|07|E|}}|| 
|-
|[[Vasariški (Demenes pagasts)|Vasariški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|45|46|N|26|35|49|E|}}|| 
|-
|[[Vīksnas (Demenes pagasts)|Vīksnas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|45|46|N|26|40|03|E|}}|| 
|-
|[[Zemgale (Demenes pagasts)|Zemgale]]||vidējciems||27 (2025) ||{{Coord|55|42|57|N|26|28|15|E|}}|| 
|}

==Dubnas pagasts==
Dubnas pagasta centrs atrodas '''[[Dubna|Dubnā]]'''. Dubnas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 32 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Akmani]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|06|03|N|26|43|45|E|}}|| 
|-
|[[Aščuki (Dubnas pagasts)|Aščuki]]||skrajciems||54 (2021)||{{Coord|56|06|05|N|26|40|32|E|}}|| 
|-
|[[Baiki]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|47|N|26|43|14|E|}}|| 
|-
|[[Baltači (Dubnas pagasts)|Baltači]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|07|04|N|26|41|12|E|}}|| 
|-
|[[Bicāni]]||skrajciems||24 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|41|31|E|}}|| 
|-
|[[Borovaja (Dubnas pagasts)|Borovaja]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|09|N|26|38|53|E|}}|| 
|-
|[[Ceplīši (Dubnas pagasts)|Ceplīši]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|05|41|N|26|44|06|E|}}|| 
|-
|'''[[Dubna]]'''||vidējciems||299 (2025)||{{Coord|56|04|37|N|26|40|55|E|}}|| pagasta centrs
|-
|[[Givži]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|24|N|26|39|04|E|}}|| 
|-
|[[Gleizdinišķi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|07|10|N|26|39|21|E|}}|| 
|-
|[[Jadrova]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|38|03|E|}}|| 
|-
|[[Jaunie Tokari]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|02|40|N|26|40|04|E|}}|| 
|-
|[[Kolomosti (Dubnas pagasts)|Kolomosti]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|26|N|26|42|39|E|}}|| 
|-
|[[Kondavnieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|31|N|26|38|46|E|}}|| 
|-
|[[Kutki]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|04|56|N|26|41|59|E|}}|| 
|-
|[[Kjarkuži]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|03|29|N|26|40|00|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Stradišķi (Dubnas pagasts)|Lielie Stradišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|08|00|N|26|38|42|E|}}||
|-
|[[Mazie Stradišķi]]||mazciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|26|N|26|40|20|E|}}|| 
|-
|[[Narbuti (Dubnas pagasts)|Narbuti]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|58|N|26|42|32|E|}}|| 
|-
|[[Novoseļci (Dubnas pagasts)|Novoseļci]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|09|N|26|39|59|E|}}|| 
|-
|[[Ornišķi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|45|N|26|41|47|E|}}|| 
|-
|[[Pariža]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|43|N|26|42|32|E|}}|| 
|-
|[[Petrāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|05|28|N|26|39|14|E|}}|| 
|-
|[[Pipari (Dubnas pagasts)|Pipari]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|05|04|N|26|43|48|E|}}|| 
|-
|[[Rovnica]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|39|51|E|}}|| 
|-
|[[Sludinišķi]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|07|28|N|26|38|43|E|}}|| 
|-
|[[Somi (Dubnas pagasts)|Somi]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|27|N|26|40|43|E|}}|| 
|-
|[[Svenči]]||mazciems||10 (2021)||{{Coord|56|07|42|N|26|39|20|E|}}|| 
|-
|[[Svilišķi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|05|20|N|26|44|37|E|}}|| 
|-
|[[Vērdiņi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|51|N|26|41|20|E|}}|| 
|-
|[[Vilki (Dubnas pagasts)|Vilki]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|04|52|N|26|43|32|E|}}|| 
|-
|[[Zarāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|28|N|26|43|35|E|}}|| 
|-
|[[Zeiļi (Dubnas pagasts)|Zeiļi]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|41|22|E|}}|| 
|-
|[[Zemnicki]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|39|23|E|}}|| 
|-
|[[Žartmuiža]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|00|N|26|40|16|E|}}|| 
|}

==Dvietes pagasts==
Dvietes pagasta centrs atrodas '''[[Dviete|Dvietē]]'''. Dvietes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 15 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātes || Piezīmes 
|-
| [[Azarmale]]||skrajciems||6 (2010)||{{Coord|56|03|51|N|26|15|02|E|}}||
|-
| [[Dukaļski]]||skrajciems||7 (2010)||{{Coord|56|05|14|N|26|12|46|E|}}||
|-
| '''[[Dviete]]'''||vidējciems||205 (2025)||{{Coord|56|03|23|N|26|17|18|E|}}||pagasta centrs
|-
| [[Glaudāni (Dvietes pagasts)|Glaudāni]]||skrajciems||42 (2010)||{{Coord|56|03|25|N|26|20|06|E|}}||
|-
| [[Janapoļa]]||skrajciems||3 (2010)||{{Coord|56|02|43|N|26|20|48|E|}}||
|-
| [[Kolna Poļvarka]]||skrajciems||||{{Coord|56|03|15|N|26|20|03|E|}}||
|-
| [[Krapāniški]]||skrajciems||13 (2010)||{{Coord|56|04|11|N|26|15|35|E|}}||
|-
| [[Ļopauka]]||skrajciems||19 (2010)||{{Coord|56|03|01|N|26|17|08|E|}}||
|-
| [[Munči]]||skrajciems||30 (2010)||{{Coord|56|03|10|N|26|19|00|E|}}||
|-
| [[Perkuniški]]||skrajciems||15 (2010)||{{Coord|56|05|40|N|26|11|59|E|}}|| 
|-
| [[Ribaku sola]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|14|N|26|13|11|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Sodiški]]||skrajciems||3 (2010)||{{Coord|56|06|06|N|26|40|20|E|}}||
|-
| [[Sosnauka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|01|29|N|26|20|58|E|}}||
|-
| [[Tūmāni]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|05|N|26|15|9|E|}}||
|-
| [[Zarinki]]||skrajciems||21 (2010)||{{Coord|56|04|46|N|26|12|00|E|}}||
|-
| [[Zvīdrāni]]||skrajciems||8 (2010)||{{Coord|56|04|29|N|26|14|05|E|}}||
|}

==Eglaines pagasts==
Eglienas pagasta centrs atrodas '''[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]]'''. Eglaines pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātes || Piezīmes 
|-
| [[Annasmuiža (Eglaines pagasts)|Annasmuiža]]||mazciems||14 (2008)||{{Coord|56|57|00|N|26|04|20|E|}}|| 
|-
| [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuiža]]||vidējciems||43 (2025)||{{Coord|56|06|03|N|26|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Cūkauši]]||skrajciems||13 (2000)||{{Coord|55|59|23|N|25|57|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]'''||vidējciems||301 (2025)||{{Coord|55|56|54|N|26|07|32|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Gavēniški]]||mazciems||9 (2000)||{{Coord|56|00|11|N|25|58|07|E|}}|| 
|-
| [[Kalnamuiža (Eglaines pagasts)|Kalnamuiža]]||skrajciems||||{{Coord|55|55|16|N|26|05|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kalvāni (Eglaines pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||9 (2008)||{{Coord|55|58|29|N|26|07|06|E|}}|| 
|-
| [[Kaminča]]||skrajciems||||{{Coord|55|58|58|N|26|03|03|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kazimirvalde]]||skrajciems||~10 (2009)||{{Coord|56|00|01|N|25|57|06|E|}}|| 
|-
| [[Laši (Eglaines pagasts)|Laši]]||mazciems||16 (2008)||{{Coord|55|57|41|N|26|07|04|E|}}|| 
|-
| [[Lavide]]||skrajciems||12 (2008)||{{Coord|55|58|36|N|26|00|42|E|}}|| 
|-
| [[Lustberga]]||mazciems||||{{Coord|55|56|14|N|26|05|01|E|}}|| 
|-
| [[Pabērži (Eglaines pagasts)|Pabērži]]||mazciems||5 (2008)||{{Coord|55|56|00|N|26|04|29|E|}}|| 
|-
| [[Šeškiniški]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|59|47|N|25|55|44|E|}}|| 
|-
| [[Vagulāni (Eglaines pagasts)|Vagulāni]]||skrajciems||4 (2000)||{{Coord|56|01|17|N|26|00|02|E|}}||daļēji izzudis 
|-
| [[Vitkuški]]||mazciems||19 (2025)||{{Coord|55|57|39|N|26|03|05|E|}}|| 
|}

==Kalkūnes pagasts==
Kalkūnes pagasta centrs atrodas '''[[Kalkūni|Kalkūnos]]'''. Kalkūnes pagastā atrodas 22 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 10 [[skrajciems|skrajciemi]] un 5 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Birkineļi]]||vidējciems||43 (2021)||{{Coord|55|49|19|N|26|26|43|E|}}|| 
|-
|[[Birkineļu dārziņi]]||vasarnīcu ciems||11 (2021)||{{Coord|55|47|21|N|26|26|10|E|}}|| 
|-
|[[Celtnieks (Kalkūnes pagasts)|Celtnieks]]||vasarnīcu ciems||33 (2021)||{{Coord|55|49|11|N|26|28|18|E|}}|| 
|-
|[[Daugava (Kalkūnes pagasts)|Daugava]]||vasarnīcu ciems||21 (2021)||{{Coord|55|49|13|N|26|29|07|E|}}|| 
|-
|[[Galdnieki]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|50|07|N|26|28|35|E|}}||
|-
|[[Kalīši]]||mazciems||29 (2021)||{{Coord|55|49|25|N|26|24|51|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalkūni]]'''||lielciems||770 (2025)||{{Coord|55|50|54|N|26|29|14|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Kupciški]]||skrajciems||6 (2000)||{{Coord|55|49|55|N|26|25|25|E|}}|| 
|-
|[[Kumpiniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|43|N|26|26|41|E|}}|| 
|-
|[[Lilienfelde]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|53|47|N|26|25|15|E|}}|| 
|-
|[[Mičurinietis]]||vasarnīcu ciems||42 (2021)||{{Coord|55|49|53|N|26|29|29|E|}}|| 
|-
|[[Muitas]]||vidējciems||85 (2025)||{{Coord|55|51|49|N|26|27|51|E|}}|| 
|-
|[[Niedras (Kalkūnes pagasts)|Niedras]]||skrajciems||11 (2008)||{{Coord|55|52|27|N|26|25|11|E|}}|| 
|-
|[[Palabiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|52|33|N|26|26|08|E|}}|| 
|-
|[[Papušina]]||mazciems||23 (2021)||{{Coord|55|50|27|N|26|27|39|E|}}|| 
|-
|[[Peļušina]]||skrajciems||24 (2021)||{{Coord|55|50|19|N|26|25|17|E|}}|| 
|-
|[[Randene]]||vidējciems||392 (2025)||{{Coord|55|51|08|N|26|28|07|E|}}|| 
|-
|[[Romaniški]]||skrajciems||47 (2021)||{{Coord|55|51|37|N|26|26|28|E|}}|| 
|-
|[[Samsonovka]]||skrajciems||9 (2008)||{{Coord|55|53|17|N|26|25|16|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Sīkumi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|49|50|N|26|28|58|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Utenišķi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|16|N|26|26|24|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Varavīksne (Kalkūnes pagasts)|Varavīksne]]||vasarnīcu ciems||4 (2021)||{{Coord|55|46|56|N|26|24|01|E|}}|| 
|}

==Kalupes pagasts==
Kalupes pagasta centrs atrodas '''[[Kalupe|Kalupē]]'''. Kalupes pagastā atrodas 42 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 37 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 formāli apstiprināts ciems.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizupieši (Kalupes pagasts)|Aizupieši]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|32|18|E|}}|| 
|-
|[[Audzeri]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|10|N|26|36|22|E|}}|| 
|-
|[[Baltači (Kalupes pagasts)|Baltači]]||skrajciems||27 (2021)||{{Coord|56|05|12|N|26|32|05|E|}}|| 
|-
|[[Barovka (Kalupes pagasts)|Barovka]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|03|59|N|26|33|09|E|}}|| 
|-
|[[Bisteri]]||mazciems||6 (2021)||{{Coord|56|05|27|N|26|34|12|E|}}|| 
|-
|[[Bībelišķi]]||mazciems||44 (2021)||{{Coord|56|06|13|N|26|29|55|E|}}|| 
|-
|[[Baltaiskrogs (Kalupes pagasts)|Baltaiskrogs]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|06|N|26|31|34|E|}}|| 
|-
|[[Baltmuiža (Kalupes pagasts)|Baltmuiža]]||skrajciems||60 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|30|34|E|}}|| 
|-
|[[Cegaļne]]||mazciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|41|N|26|31|03|E|}}|| 
|-
|[[Grancova]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|23|N|26|36|23|E|}}|| 
|-
|[[Grustiņi]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|35|14|E|}}|| 
|-
|[[Ignatāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|05|51|N|26|27|05|E|}}|| 
|-
|[[Ivbuļi (Kalupes pagasts)|Ivbuļi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|05|46|N|26|29|25|E|}}|| 
|-
|[[Kapčinieki]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|06|19|N|26|34|42|E|}}|| 
|-
|'''[[Kalupe]]'''||lielciems||526 (2025)||{{Coord|56|05|50|N|26|32|36|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Krivāni]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|56|03|23|N|26|32|01|E|}}|| 
|-
|[[Krutaruča]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|03|04|N|26|33|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Kuklišķi]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|04|55|N|26|30|16|E|}}|| 
|-
|[[Kusiņi (Kalupes pagasts)|Kusiņi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|06|24|N|26|28|31|E|}}|| 
|-
|[[Ķeiši]]||vidējciems||90 (2025)||{{Coord|56|06|57|N|26|32|48|E|}}|| 
|-
|[[Laurišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|06|25|N|26|34|02|E|}}|| 
|-
|[[Lāčukrogs]]||skrajciems||1 (2019)||{{Coord|56|05|06|N|26|36|01|E|}}|| 
|-
|[[Logocki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|28|19|E|}}|| 
|-
|[[Mendriķi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|06|N|26|27|16|E|}}|| 
|-
|[[Miglāni (Kalupes pagasts)|Miglāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|36|13|E|}}|| 
|-
|[[Morkonišķi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|36|13|E|}}|| 
|-
|[[Peršaki (Kalupes pagasts)|Peršaki]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|02|14|N|26|32|17|E|}}|| 
|-
|[[Plonišķi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|32|N|26|35|27|E|}}|| 
|-
|[[Pramanišķi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|37|05|E|}}|| 
|-
|[[Pudāni (Kalupes pagasts)|Pudāni]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|04|58|N|26|28|53|E|}}|| 
|-
|[[Rasnači (Kalupes pagasts)|Rasnači]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|05|57|N|26|26|23|E|}}|| 
|-
|[[Ratnieki (Kalupes pagasts)|Ratnieki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|43|N|26|36|16|E|}}|| 
|-
|[[Ruksiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|04|29|N|26|37|02|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Ruži (Kalupes pagasts)|Ruži]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|05|18|N|26|25|22|E|}}|| 
|-
|[[Salieši (Kalupes pagasts)|Salieši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|29|47|E|}}|| 
|-
|[[Silagols]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|05|50|N|26|33|37|E|}}|| 
|-
|[[Sleiži]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|35|36|E|}}|| 
|-
|[[Somukokts]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|06|36|N|26|29|26|E|}}|| 
|-
|[[Stūrīši (Kalupes pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|05|37|N|26|27|56|E|}}|| 
|-
|[[Ūda (ciems)|Ūda]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|04|04|N|26|37|06|E|}}||
|-
|[[Vecumi (Kalupes pagasts)|Vecumi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|35|31|E|}}|| 
|-
|[[Vizbuļi (Kalupes pagasts)|Vizbuļi]]||formāli apstiprināts ciems||4 (2021)||{{Coord|56|07|40|N|26|34|04|E|}}|| 
|}

==Laucesas pagasts==
Laucesas pagasta centrs atrodas '''[[Mirnijs|Mirnijā]]'''. Laucesas pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]], 11 [[skrajciems|skrajciemi]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Dankeri (Laucesas pagasts)|Dankeri]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|01|N|26|35|52|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Laucesas pagasts)|Dubovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|44|N|26|34|32|E|}}|| 
|-
|[[Dzilnas (ciems)|Dzilnas]]||mazciems||~20 (2009)||{{Coord|55|48|17|N|26|30|46|E|}}|| 
|-
|[[Kļotčiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|36|N|26|33|53|E|}}|| 
|-
|[[Krasnogļinka]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|46|48|N|26|26|44|E|}}|| 
|-
|[[Krasnorečka]]||skrajciems||~20 (2009)||{{Coord|55|49|37|N|26|37|00|E|}}|| 
|-
|[[Krivnški]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|46|13|N|26|26|34|E|}}|| 
|-
|[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]||vidējciems||180 (2025)||{{Coord|55|48|38|N|26|31|29|E|}}|| 
|-
|[[Laucese]]||vasarnīcu ciems||23 (2025)||{{Coord|55|50|22|N|26|30|12|E|}}|| 
|-
|[[Lenderņa]]||skrajciems||~5 (2009)||{{Coord|55|49|32|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Maļutki (Laucesas pagasts)|Maļutki]]||vasarnīcu ciems||91 (2021)||{{Coord|55|51|25|N|26|33|59|E|}}|| 
|-
|'''[[Mirnijs]]'''||vidējciems||307 (2025)||{{Coord|55|49|22|N|26|35|46|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Peski 2]]||vidējciems||79 (2025)||{{Coord|55|49|42|N|26|31|35|E|}}|| 
|-
|[[Peski 1]]||skrajciems||53 (2025)||{{Coord|55|50|36|N|26|31|29|E|}}|| 
|-
|[[Plašumi]]||mazciems|| ||{{Coord|55|50|28|N|26|32|59|E|}}||
|-
|[[Priekuļi (Laucesas pagasts)|Priekuļi]]||mazciems||~30 (2009)||{{Coord|55|49|55|N|26|37|20|E|}}|| 
|-
|[[Pustoška (Laucesas pagasts)|Pustoška]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|55|48|52|N|26|33|23|E|}}|| 
|-
|[[Ročiški]]||skrajciems||~25 (2009)||{{Coord|55|48|33|N|26|37|47|E|}}||
|-
|[[Starodvoriški]]||mazciems||~20 (2009)||{{Coord|55|49|54|N|26|32|34|E|}}||  
|-
|[[Vežaniški]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|47|39|N|26|29|18|E|}}|| 
|-
|[[Volodina]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|48|49|N|26|35|11|E|}}|| 
|-
|[[Zvoniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|50|N|26|36|39|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Līksnas pagasts==
Līksnas pagasta centrs atrodas '''[[Līksna|Līksnā]]'''. Līksnas pagastā atrodas 42 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]], 28 [[skrajciems|skrajciemi]] un 5 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Auksteņi]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|59|21|N|26|27|10|E|}}|| 
|-
|[[Aukšpole]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|00|22|N|26|25|57|E|}}||
|-
|[[Aužguļāni]]||skrajciems||66 (2021)||{{Coord|55|58|47|N|26|24|48|E|}}|| 
|-
|[[Baraviki]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|56|03|16|N|26|23|50|E|}}|| 
|-
|[[Borski]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|22|08|E|}}|| 
|-
|[[Gančevski]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|56|03|16|N|26|22|33|E|}}|| 
|-
|[[Jaunušāni]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|56|12|N|26|26|26|E|}}|| 
|-
|[[Jukši]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|01|25|N|26|24|17|E|}}|| 
|-
|[[Kalniški (Līksnas pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||58 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|22|45|E|}}|| 
|-
|[[Ķirupe]]||skrajciems||38 (2021)||{{Coord|56|01|42|N|26|22|55|E|}}|| 
|-
|[[Klingerīši]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|01|08|N|26|23|49|E|}}|| 
|-
|[[Kļocki (Līksnas pagasts)|Kļocki]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|59|53|N|26|27|04|E|}}|| 
|-
|[[Kokiniški]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|56|04|44|N|26|21|55|E|}}|| 
|-
|[[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperators]]||vasarnīcu ciems||47 (2021)||{{Coord|55|55|08|N|26|26|18|E|}}|| 
|-
|[[Kudeiki]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|04|20|N|26|22|10|E|}}|| 
|-
|[[Latgale (ciems)|Latgale]]||vasarnīcu ciems||6 (2021)||{{Coord|55|56|07|N|26|32|23|E|}}|| 
|-
|'''[[Līksna]]'''||vidējciems||173 (2025)||{{Coord|55|59|15|N|26|24|07|E|}}||
|-
|[[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedi]]||mazciems||38 (2021)||{{Coord|55|55|00|N|26|29|00|E|}}|| 
|-
|[[Ļūbaste]]||mazciems||23 (2021)||{{Coord|55|56|32|N|26|26|48|E|}}|| 
|-
|[[Ļūbaste 1]]||vasarnīcu ciems||16 (2021)||{{Coord|55|57|12|N|26|26|18|E|}}|| 
|-
|[[Mīšteļi]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|56|02|44|N|26|22|49|E|}}|| 
|-
|[[Munciški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|05|10|N|26|22|16|E|}}|| 
|-
|[[Muncišku Sloboda]]||mazciems|| ||{{Coord|56|05|56|N|26|23|13|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Nahodka (ciems)|Nahodka]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|59|03|N|26|34|55|E|}}|| 
|-
|[[Orbidāni]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|46|N|26|27|38|E|}}|| 
|-
|[[Patmaļi]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|55|N|26|26|59|E|}}|| 
|-
|[[Paukšti]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|26|14|E|}}|| 
|-
|[[Folvarcieši]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|03|46|N|26|22|35|E|}}|| 
|-
|[[Priežu sils (ciems)|Priežu sils]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|57|34|N|26|34|11|E|}}|| 
|-
|[[Ribaki]]||mazciems||24 (2021)||{{Coord|55|57|41|N|26|24|22|E|}}|| 
|-
|[[Rimši (Līksnas pagasts)|Rimši]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|32|N|26|27|18|E|}}|| 
|-
|[[Sargu māja]]||mazciems|| ||{{Coord|55|56|18|N|26|34|18|E|}}|| 
|-
|[[Sarkaņi (Līksnas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|59|21|N|26|27|11|E|}}|| 
|-
|[[Sterikāni]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|22|45|E|}}|| 
|-
|[[Stūpeņi (Līksnas pagasts)|Stūpeņi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|59|00|N|26|27|15|E|}}|| 
|-
|[[Tenisi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|13|N|26|22|28|E|}}|| 
|-
|[[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]]||mazciems||25 (2021)||{{Coord|55|58|13|N|26|26|08|E|}}|| 
|-
|[[Vaikuļāni]]||skrajciems||97 (2021)||{{Coord|56|00|10|N|26|23|27|E|}}|| 
|-
|[[Vērdiņi (Līksnas pagasts)|Vērdiņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|03|43|N|26|23|17|E|}}|| 
|-
|[[Zeltapurvs]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|00|51|N|26|24|45|E|}}|| 
|}

== Maļinovas pagasts ==
Maļinovas pagasta centrs atrodas '''[[Maļinova|Maļinovā]]'''. Maļinovas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]], 21 [[skrajciems]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Barsuki (Maļinovas pagasts)|Barsuki]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|59|30|N|26|45|37|E|}}|| 
|-
|[[Bondariški (Maļinovas pagasts)|Bondariški]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|00|36|N|26|42|55|E|}}|| 
|-
|[[Bukšti (Maļinovas pagasts)|Bukšti]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|06|N|26|39|11|E|}}|| 
|-
|[[Dzerbaki]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|00|00|N|26|42|30|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Jakubini]]||skrajciems||1 (2009)||{{Coord|56|01|26|N|26|42|06|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Janciški]]||skrajciems||61 (2021)||{{Coord|55|59|49|N|26|45|15|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Porečje]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|27|N|26|44|01|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Zeļonovka]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|35|55|E|}}|| 
|-
|[[Kurpenišķi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|00|30|N|26|45|01|E|}}|| 
|-
|[[Lieli Kokini]]||skrajciems||39 (2021)||{{Coord|55|58|57|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Makareņata]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|52|N|26|44|52|E|}}|| 
|-
|'''[[Maļinova]]'''||vidējciems||307 (2025)||{{Coord|55|59|24|N|26|41|27|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Markitanti]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|00|15|N|26|46|21|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Kokini]]||skrajciems||80 (2021)||{{Coord|55|58|19|N|26|41|58|E|}}|| 
|-
|[[Oborūni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|33|06|E|}}|| 
|-
|[[Pavasaris (Maļinovas pagasts)|Pavasaris]]||vasarnīcu ciems||8 (2021)||{{Coord|55|58|24|N|26|37|57|E|}}|| 
|-
|[[Rubeniški]]||skrajciems||34 (2021)||{{Coord|56|00|53|N|26|39|49|E|}}|| 
|-
|[[Silacirši]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|58|N|26|40|16|E|}}|| 
|-
|[[Silkini]]||skrajciems||13 (2009)||{{Coord|56|00|39|N|26|44|01|E|}}|| 
|-
|[[Spārīte (Maļinovas pagasts)|Spārīte]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)||{{Coord|55|58|37|N|26|37|22|E|}}|| 
|-
|[[Strodi (Maļinovas pagasts)|Strodi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|58|37|N|26|43|42|E|}}|| 
|-
|[[Vasiļova]]||skrajciems||37 (2021)||{{Coord|56|00|56|N|26|41|57|E|}}|| 
|-
|[[Vecā Zeļonovka (Maļinovas pagasts)|Vecā Zeļonovka]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|59|32|N|26|35|28|E|}}|| 
|-
|[[Zaļā Pušča]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|59|57|N|26|34|20|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Zaļumi (Maļinovas pagasts)|Zaļumi]]||mazciems||40 (2021)||{{Coord|55|58|46|N|26|37|16|E|}}|| 
|}

==Medumu pagasts==
Medumu pagasta centrs atrodas '''[[Medumi|Medumos]]'''. Medumu pagastā atrodas 22 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 16 [[skrajciems|skrajciemi]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
|[[Ābeliški]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|48|59|N|26|16|57|E|}}||
|-
|[[Biruliški]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|55|43|25|N|26|26|21|E|}}|| 
|-
|[[Ēģipte (Medumu pagasts)|Ēģipte]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|44|43|N|26|18|37|E|}}|| 
|-
|[[Grendze (Medumu pagasts)|Grenzde]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|42|43|N|26|23|34|E|}}|| 
|-
|[[Ilga (Medumu pagasts)|Ilga]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|48|12|N|26|18|30|E|}}|| 
|-
|[[Juneļi (Medumu pagasts)|Juneļi]]||mazciems||11 (2021)||{{Coord|55|50|17|N|26|19|33|E|}}|| 
|-
|[[Kamariški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|43|17|N|26|23|09|E|}}|| 
|-
|[[Kļaviški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|46|03|N|26|24|24|E|}}|| 
|-
|[[Kriviniški]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|46|16|N|26|26|31|E|}}|| 
|-
|[[Kščeva]]||mazciems||21 (2021)||{{Coord|55|44|23|N|26|23|54|E|}}|| 
|-
|[[Kumpiniški (Medumu pagasts)|Kumpiniški]]||skrajciems||25 (2009)||{{Coord|55|47|10|N|26|15|57|E|}}|| 
|-
|[[Kumpoti]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|42|38|N|26|27|00|E|}}|| 
|-
|[[Kurcums (Medumu pagasts)|Kurcums]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|44|03|N|26|22|20|E|}}|| 
|-
|[[Līkais tilts]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|46|03|N|26|23|02|E|}}|| 
|-
|'''[[Medumi]]'''||lielciems||435 (2025)||{{Coord|55|47|07|N|26|21|25|E|}}||
|-
|[[Ozolaine (Medumu pagasts)|Ozolaine]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|44|52|N|26|20|01|E|}}|| 
|-
|[[Pabērži (Medumu pagasts)|Pabērži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|46|34|N|26|18|17|E|}}|| 
|-
|[[Papuļi]]||mazciems||48 (2021)||{{Coord|55|44|24|N|26|27|19|E|}}|| 
|-
|[[Pļaviņas (Medumu pagasts)|Pļaviņas]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|48|03|N|26|22|41|E|}}|| 
|-
|[[Ragauniški]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|45|03|N|26|26|53|E|}}|| 
|-
|[[Vasariški (Medumu pagasts)|Vasariški]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|55|48|31|N|26|21|03|E|}}|| 
|-
|[[Zelta kalns]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|46|00|N|26|23|55|E|}}|| 
|}

==Naujenes pagasts==
Naujenes pagasta centrs atrodas '''[[Naujene|Naujenē]]'''. Naujenes pagastā atrodas 57 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 48 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bandališki]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|20|N|26|55|07|E|}}|| 
|-
|[[Berezovka (Naujenes pagasts)|Berezovka]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|56|13|N|26|50|52|E|}}|| 
|-
|[[Buļi]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|58|03|N|26|42|59|E|}}|| 
|-
|[[Butiški]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|54|13|N|26|44|44|E|}}|| 
|-
|[[Bukšti (Naujenes pagasts)|Bukšti]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|55|54|N|26|51|07|E|}}|| 
|-
|[[Cirši]]||skrajciems||32 (2021)||{{Coord|55|56|49|N|26|43|02|E|}}|| 
|-
|[[Diļeviči]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|54|52|N|26|47|33|E|}}|| 
|-
|[[Dunski (Naujenes pagasts)|Dunski]]||mazciems||22 (2021)||{{Coord|55|56|09|N|26|45|11|E|}}|| 
|-
|[[Dūdeļi]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|55|46|N|26|40|12|E|}}|| 
|-
|[[Eglīte (Naujenes pagasts)|Eglīte]]||mazciems||2 (2025) ||{{Coord|55|57|30|N|26|36|44|E|}}|| 
|-
|[[Gribusti (Naujenes pagasts)|Gribusti]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|55|56|31|N|26|41|15|E|}}|| 
|-
|[[Grustāni (Naujenes pagasts)|Grustāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|46|22|E|}}|| 
|-
|[[Januseļi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|57|22|N|26|43|15|E|}}|| 
|-
|[[Jurīši (Naujenes pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|55|40|N|26|46|00|E|}}|| 
|-
|[[Juzefova (Naujenes pagasts)|Juzefova]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|55|25|N|26|43|17|E|}}|| 
|-
|[[Kašatniki 1]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|55|56|58|N|26|38|03|E|}}|| 
|-
|[[Kaušeliški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|48|23|E|}}|| 
|-
|[[Konopecka]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|13|N|26|51|11|E|}}|| 
|-
|[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]||lielciems||873 (2021)||{{Coord|55|54|26|N|26|39|05|E|}}|| 
|-
|[[Kreipāni]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|56|01|N|26|48|29|E|}}|| 
|-
|[[Kriškāni (Naujenes pagasts)|Kriškāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|43|29|E|}}|| 
|-
|[[Krīvāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|57|39|N|26|39|57|E|}}|| 
|-
|[[Kurtiši (Naujenes pagasts)|Kurtiši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|05|N|26|52|38|E|}}|| 
|-
|[[Vasarnīcas]]||vasarnīcu ciems||39 (2021)||{{Coord|55|55|15|N|26|38|53|E|}}|| 
|-
|[[Lociki]]||lielciems||1017 (2021)||{{Coord|55|56|07|N|26|38|34|E|}}|| 
|-
|[[Ļukeniški]]||skrajciems||33 (2021)||{{Coord|55|56|17|N|26|47|24|E|}}|| 
|-
|[[Ļesnije]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|57|07|N|26|45|00|E|}}|| 
|-
|[[Ļesovščizna]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|54|27|N|26|46|36|E|}}|| 
|-
|[[Ļumeniški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|57|14|N|26|46|09|E|}}|| 
|-
|[[Makarāni (Naujenes pagasts)|Makarāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|58|21|N|26|45|13|E|}}||
|-
|[[Markova (Naujenes pagasts)|Markova]]||skrajciems||26 (2010)||{{Coord|55|55|19|N|26|53|34|E|}}|| 
|-
|[[Maskaļāni]]||mazciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|47|N|26|46|25|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Krīviņi]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|55|56|30|N|26|46|46|E|}}|| 
|-
|[[Melderiški]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|55|55|N|26|54|37|E|}}|| 
|-
|'''[[Naujene]]'''||vidējciems||317 (2025)||{{Coord|55|56|04|N|26|43|06|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Pritikina]]||skrajciems||39 (2021)||{{Coord|55|56|46|N|26|45|18|E|}}|| 
|-
|[[Putāni (Naujenes pagasts)|Putāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|56|03|N|26|51|48|E|}}|| 
|-
|[[Raščina]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|57|N|26|48|19|E|}}|| 
|-
|[[Rudāni]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|54|43|N|26|50|33|E|}}|| 
|-
|[[Rukliški]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|55|23|N|26|47|06|E|}}|| 
|-
|[[Sandariški]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|55|54|34|N|26|45|35|E|}}|| 
|-
|[[Sargeliški]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|54|56|N|26|51|58|E|}}|| 
|-
|[[Slutiški]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|53|03|E|}}|| 
|-
|[[Sprukti (Naujenes pagasts)|Sprukti]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|52|22|E|}}|| 
|-
|[[Strojenka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|55|58|00|N|26|44|32|E|}}|| 
|-
|[[Stropi (Naujenes pagasts)|Stropi]]||vidējciems||132 (2021)||{{Coord|55|54|30|N|26|37|08|E|}}|| 
|-
|[[Stropica]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|56|06|N|26|37|25|E|}}|| 
|-
|[[Teivāni]]||skrajciems||57 (2021)||{{Coord|55|55|20|N|26|39|38|E|}}|| 
|-
|[[Vasargeliški]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|55|55|03|N|26|49|30|E|}}|| 
|-
|[[Vecračina]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|55|09|N|26|55|46|E|}}|| 
|-
|[[Vecpils (Naujenes pagasts)|Vecpils]]||skrajciems||64 (2021)||{{Coord|55|55|24|N|26|44|13|E|}}|| 
|-
|[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]||lielciems||1328 (2025)||{{Coord|55|53|58|N|26|36|36|E|}}|| 
|-
|[[Viļuši]]||skrajciems||48 (2021)||{{Coord|55|55|41|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Virvjali]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|58|17|N|26|46|18|E|}}||
|-
|[[Zastenki (Naujenes pagasts)|Zastenki]]||skrajciems||35 (2021)||{{Coord|55|57|02|N|26|42|08|E|}}|| 
|-
|[[Židina]]||skrajciems||31 (2021)||{{Coord|55|55|39|N|26|54|05|E|}}|| 
|}

==Nīcgales pagasts==
Nīcgales pagasta centrs atrodas '''[[Nīcgale|Nīcgalē]]'''. Nīcgales pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 20 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Auseika]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|10|54|N|26|18|04|E|}}|| 
|-
|[[Buivīši]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|08|04|N|26|20|35|E|}}|| 
|-
|[[Dreiski]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|08|38|N|26|24|00|E|}}|| 
|-
|[[Dukurieši]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|09|39|N|26|21|28|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā sādža (Nīcgales pagasts)|Jaunā sādža]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|09|45|N|26|22|51|E|}}|| 
|-
|[[Kalnišķi (Nīcgales pagasts)|Kalnišķi]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|56|07|49|N|26|22|27|E|}}|| 
|-
|[[Kalvāni (Nīcgales pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|05|58|N|26|21|27|E|}}|| 
|-
|[[Keiri]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|56|07|10|N|26|21|43|E|}}|| 
|-
|[[Kazupe (Nīcgales pagasts)|Kazupe]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|10|28|N|26|20|15|E|}}|| 
|-
|[[Liepkalni (Nīcgales pagasts)|Liepkalni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|06|53|N|26|21|58|E|}}|| 
|-
|[[Mālgals]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|10|33|N|26|18|56|E|}}|| 
|-
|'''[[Nīcgale]]'''||vidējciems||279 (2025)||{{Coord|56|08|06|N|26|21|52|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Nīcgales muiža]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|56|08|40|N|26|20|45|E|}}|| 
|-
|[[Rasnači (Nīcgales pagasts)|Rasnači]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|07|15|N|26|20|49|E|}}|| 
|-
|[[Ritiņauka]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|07|14|N|26|25|50|E|}}|| 
|-
|[[Saksoneja]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|10|14|N|26|20|35|E|}}|| 
|-
|[[Somugols]]||skrajciems||49 (2021)||{{Coord|56|06|43|N|26|21|05|E|}}|| 
|-
|[[Tartaki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|09|35|N|26|20|06|E|}}|| 
|-
|[[Vārkavieši (Nīcgales pagasts)|Vārkavieši]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|07|41|N|26|21|21|E|}}|| 
|-
|[[Vingri (Nīcgales pagasts)|Vingri]]||mazciems||17 (2021)||{{Coord|56|09|59|N|26|20|45|E|}}|| 
|-
|[[Zaķupūrs]]||mazciems||17 (2021)||{{Coord|56|08|17|N|26|22|37|E|}}|| 
|-
|[[Ziemeļu Ivanova]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|08|11|N|26|23|37|E|}}|| 
|-
|[[Žuņi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|11|06|N|26|20|33|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Pilskalnes pagasts==
Pilskalnes pagasta centrs atrodas '''[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalnē]]'''. Pilskalnes pagastā atrodas 32 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 21 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Boltaiskrūgs]]||skrajciems||41 (2009)||{{Coord|56|01|58|N|26|12|39|E|}}||
|-
| [[Doļnaja]]||vidējciems||97 (2025)||{{Coord|56|00|32|N|26|18|02|E|}}||
|-
| [[Dronkusola]]||skrajciems||16 (2009)||{{Coord|56|01|35|N|26|15|20|E|}}||
|-
| [[Gekeļi]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|58|06|N|26|12|34|E|}}||
|-
| [[Geriški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|59|40|N|26|10|44|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Grivka]]||mazciems||6 (2009)||{{Coord|56|00|53|N|26|18|41|E|}}||
|-
| [[Jaunlaši]]||skrajciems||18 (2009)||{{Coord|55|57|11|N|26|14|19|E|}}||
|-
| [[Kalnāji]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|56|00|01|N|26|16|07|E|}}||
|-
| [[Kalniški (Pilskalnes pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||20 (2009)||{{Coord|56|02|50|N|26|13|11|E|}}||
|-
| [[Kalvāni (Pilskalnes pagasts)|Kalvāni]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|02|11|N|26|15|19|E|}}||
|-
| [[Kazimiriški]]||mazciems||45 (2009)||{{Coord|56|00|10|N|26|19|34|E|}}||
|-
| [[Koņecpole (Pilskalnes pagasts)|Koņecpole]]||skrajciems||7 (2000)||{{Coord|55|59|22|N|26|17|34|E|}}||
|-
| [[Kreposte]]||skrajciems||5 (2000)||{{Coord|56|02|18|N|26|13|33|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Kūliņi]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|56|01|10|N|26|16|21|E|}}||
|-
| [[Liellazdas]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|01|08|N|26|17|40|E|}}||
|-
| [[Ludvigova (Pilskalnes pagasts)|Ludvigova]]||skrajciems||29 (2009)||{{Coord|56|00|27|N|26|16|07|E|}}||
|-
| [[Padomnieki]]||skrajciems||20 (2008)||{{Coord|56|01|03|N|26|15|15|E|}}||
|-
| '''[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]]'''||vidējciems||132 (2025)||{{Coord|55|58|23|N|26|15|43|E|}}||pagasta centrs 
|-
| [[Plitiškas]]||mazciems|| ||{{Coord|55|58|48|N|26|13|00|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Pristaņa (Pilskalnes pagasts)|Pristaņa]]||skrajciems||12 (2009)||{{Coord|55|59|36|N|26|21|56|E|}}||  
|-
| [[Pupiņu sala]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|56|03|12|N|26|12|37|E|}}||
|-
| [[Sabaļi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|28|N|26|16|08|E|}}||
|-
| [[Stašāni (Pilskalnes pagasts)|Stašāni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|51|N|26|14|34|E|}}||
|-
| [[Svilpiški]]||mazciems|| ||{{Coord|56|01|59|N|26|11|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Timšāni (Pilskalnes pagasts)|Timšāni]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|56|01|58|N|26|16|17|E|}}||  
|-
| [[Varliškas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|59|27|N|26|11|29|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vilcāni (Pilskalnes pagasts)|Vilcāni]]||skrajciems||14 (2009)||{{Coord|55|57|36|N|26|14|36|E|}}||
|-
| [[Vilkupe (Pilskalnes pagasts)|Vilkupe]]||skrajciems||5 (2009)||{{Coord|56|00|55|N|26|15|52|E|}}||
|-
| [[Voitusola]]||mazciems||4 (2009)|| {{Coord|56|02|40|N|26|14|44|E|}}||
|-
| [[Zamečka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|01|56|N|26|17|42|E|}}||
|-
| [[Zariški]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|45|N|26|15|01|E|}}||
|}

==Prodes pagasts==
Prodes pagasta centrs atrodas '''[[Subate]]s''' pilsētā. Prodes pagastā atrodas 12 ciemi, no tiem 7 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]]||mazciems||20 (2025)||{{Coord|56|03|21|N|25|55|20|E|}}||
|-
| [[Guļbine]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|56|02|21|N|25|56|56|E|}}||
|-
| [[Jaunguļbine]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|05|N|25|57|39|E|}}||
|-
| [[Kakarāni]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|56|05|53|N|25|51|46|E|}}||
|-
| [[Lupelāni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|02|01|N|25|54|44|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Marinova (Prodes pagasts)|Marinova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|03|50|N|26|01|35|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Prode]]||mazciems|| ||{{Coord|56|00|51|N|25|57|22|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Roucupe]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|56|04|54|N|26|00|25|E|}}|| 
|-
| [[Strazdiņi (Prodes pagasts)|Strazdiņi]]||mazciems|| ||{{Coord|56|05|36|N|25|53|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Svuiļi]]||skrajciems||9 (2009)||{{Coord|56|01|51|N|25|55|41|E|}}||
|-
| [[Vārniški]]||skrajciems||6 (2009)||{{Coord|56|00|14|N|25|52|14|E|}}||
|-
| [[Viliški]]||mazciems||24 (2009)||{{Coord|56|03|10|N|25|58|27|E|}}||
|}

==Salienas pagasts==
Salienas pagasta centrs atrodas '''[[Saliena (Salienas pagasts)|Salienā]]'''. Salienas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 5 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Faļtopi]]||vidējciems||60 (2025)||{{Coord|55|51|31|N|26|56|50|E|}}|| 
|-
|[[Gaveitiški]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|47|18|N|26|50|58|E|}}|| 
|-
|[[Jaunborne]]||mazciems||18 (2021)||{{Coord|55|51|37|N|26|55|30|E|}}|| 
|-
|[[Karļinova]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|49|31|N|26|55|09|E|}}|| 
|-
|[[Lielborne]]||mazciems||7 (2021)||{{Coord|55|51|58|N|26|58|18|E|}}|| 
|-
|[[Meteliški]]||skrajciems||1 (2019)||{{Coord|55|46|44|N|26|50|18|E|}}|| 
|-
|[[Ritāni]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|52|33|N|26|54|39|E|}}|| 
|-
|'''[[Saliena (Salienas pagasts)|Saliena]]'''||vidējciems||196 (2025)||{{Coord|55|49|30|N|26|52|45|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Silene (Salienas pagasts)|Silene]]||mazciems||1 (2021)||{{Coord|55|45|31|N|26|47|34|E|}}|| 
|-
|[[Stašališki]]||mazciems||13 (2025)||{{Coord|55|48|12|N|26|54|59|E|}}|| 
|-
|[[Šlapaki]]||vidējciems||46 (2025)||{{Coord|55|48|12|N|26|53|10|E|}}|| 
|-
|[[Voksova]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|55|50|51|N|26|58|14|E|}}|| 
|-
|[[Zabolotņiki (Salienas pagasts)|Zabolotņiki]]||mazciems||32 (2009)||{{Coord|55|44|51|N|26|48|26|E|}}|| 
|-
|[[Zaļesje (Salienas pagasts)|Zaļesje]]||mazciems||4 (2021)||{{Coord|55|46|43|N|26|53|28|E|}}|| 
|}

==Skrudalienas pagasts==
Skrudalienas pagasta centrs atrodas '''[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenē]]'''. Skrudalienas pagastā atrodas 21 ciems, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 10 [[mazciems|mazciemi]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Braslas]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|46|56|N|26|48|50|E|}}|| 
|-
|[[Bruņene]]||mazciems||19 (2025)||{{Coord|55|47|15|N|26|40|55|E|}}|| 
|-
|[[Ezerne]]||mazciems||15 (2009)||{{Coord|55|45|47|N|26|43|50|E|}}|| 
|-
|[[Ilga (Skrudalienas pagasts)|Ilga]]||mazciems||3 (2009)||{{Coord|55|41|20|N|26|46|55|E|}}|| 
|-
|[[Joniški]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|48|42|N|26|38|33|E|}}|| 
|-
|[[Kaptiliški]]||skrajciems||11 (2009)||{{Coord|55|47|17|N|26|41|27|E|}}|| 
|-
|[[Katineļi]]||mazciems||6 (2009)||{{Coord|55|45|47|N|26|45|50|E|}}|| 
|-
|[[Pesčanka (Skrudalienas pagasts)|Pesčanka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|48|08|N|26|42|13|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ratofa]]||skrajciems||3 (2009)||{{Coord|55|48|26|N|26|39|33|E|}}|| 
|-
|[[Salmanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|13|N|26|40|14|E|}}|| 
|-
|'''[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]'''||lielciems||546 (2025)||{{Coord|55|45|02|N|26|46|50|E|}}|| 
|-
|[[Skrudaliena]]||vidējciems||109 (2025)||{{Coord|55|48|53|N|26|42|52|E|}}|| 
|-
|[[Sloboda (Skrudalienas pagasts)|Sloboda]]||mazciems|| ||{{Coord|55|44|18|N|26|48|09|E|}}|| 
|-
|[[Staņuki]]||mazciems|| ||{{Coord|55|48|34|N|26|41|36|E|}}|| 
|-
|[[Sūriški]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|48|32|N|26|40|47|E|}}|| 
|-
|[[Šengeida]]||mazciems||25 (2025)||{{Coord|55|45|13|N|26|44|46|E|}}|| 
|-
|[[Tarasovka (Skrudalienas pagasts)|Tarasovka]]||mazciems||10 (2009)||{{Coord|55|49|13|N|26|42|04|E|}}|| 
|-
|[[Valniški]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|48|51|N|26|40|16|E|}}|| 
|-
|[[Vārpene]]||mazciems||20 (2009)||{{Coord|55|47|13|N|26|44|56|E|}}|| 
|-
|[[Vitaniški]]||skrajciems||41 (2009)||{{Coord|55|49|18|N|26|39|03|E|}}|| 
|-
|[[Voitiški]]||skrajciems||24 (2009)||{{Coord|55|47|42|N|26|41|46|E|}}|| 
|}

==Sventes pagasts==
Sventes pagasta centrs atrodas '''[[Svente|Sventē]]'''. Sventes pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[mazciems|mazciemi]], 26 [[skrajciems|skrajciemi]] un 11 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizupe (Sventes pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|56|30|N|26|23|56|E|}}|| 
|-
|[[Apses (Sventes pagasts)|Apses]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|54|22|N|26|26|45|E|}}|| 
|-
|[[Arone]]||mazciems||16 (2021)||{{Coord|55|56|23|N|26|24|50|E|}}|| 
|-
|[[Atpūta (Sventes pagasts)|Atpūta]]||vasarnīcu ciems||7 (2021)||{{Coord|55|50|38|N|26|24|27|E|}}||
|-
|[[Ausekļi]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|55|52|30|N|26|23|39|E|}}|| 
|-
|[[Bučāni]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|52|54|N|26|17|51|E|}}|| 
|-
|[[Bundišķi]]||skrajciems||17 (2021)||{{Coord|55|54|39|N|26|24|40|E|}}|| 
|-
|[[Buras (ciems)|Buras]]||mazciems||8 (2021)||{{Coord|55|51|49|N|26|20|04|E|}}|| 
|-
|[[Driksnišķi]]||skrajciems||25 (2021)||{{Coord|55|52|16|N|26|24|30|E|}}|| 
|-
|[[Elektrons (Sventes pagasts)|Elektrons]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|17|N|26|18|48|E|}}|| 
|-
|[[Ezeriņi (Sventes pagasts)|Ezeriņi]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|52|10|N|26|18|15|E|}}|| 
|-
|[[Ginovka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|16|15|E|}}|| 
|-
|[[Jaunā Križovka]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|55|53|05|N|26|23|31|E|}}|| 
|-
|[[Kaķīši (Sventes pagasts)|Kaķīši]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|53|51|N|26|23|36|E|}}|| 
|-
|[[Kalni (Sventes pagasts)|Kalni]]||skrajciems||30 (2021)||{{Coord|55|57|06|N|26|23|44|E|}}|| 
|-
|[[Lugovaja]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|53|31|N|26|23|01|E|}}|| 
|-
|[[Melāņi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|57|N|26|21|04|E|}}|| 
|-
|[[Melnezers (Sventes pagasts)|Melnezers]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|55|27|N|26|19|20|E|}}|| 
|-
|[[Meža ciems]]||vasarnīcu ciems||1 (2021)||{{Coord|55|56|34|N|26|18|35|E|}}|| 
|-
|[[Nīcgale (Sventes pagasts)|Nīcgale]]||vasarnīcu ciems||10 (2021)||{{Coord|55|58|58|N|26|22|56|E|}}|| 
|-
|[[Oļšanka]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|54|47|N|26|19|28|E|}}|| 
|-
|[[Pērlīte]]||vasarnīcu ciems|| || {{Coord|55|55|42|N|26|22|27|E|}}||
|-
|[[Pičuļi]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|53|34|N|26|20|40|E|}}|| 
|-
|[[Piedaugava]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|56|56|N|26|24|31|E|}}|| 
|-
|[[Pilači]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|53|43|N|26|16|25|E|}}|| 
|-
|[[Pīlādži (Sventes pagasts)|Pīlādži]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|51|24|N|26|23|07|E|}}|| 
|-
|[[Plikais kalns]]||vasarnīcu ciems||5 (2021)||{{Coord|55|57|46|N|26|23|00|E|}}|| 
|-
|[[Podbornaja]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|54|37|N|26|20|08|E|}}|| 
|-
|[[Rimšas (Sventes pagasts)|Rimšas]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|55|53|03|N|26|21|19|E|}}|| 
|-
|[[Samtenes]]||mazciems||7 (2000)||{{Coord|55|50|27|N|26|22|44|E|}}|| 
|-
|[[Siliņi (Sventes pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|55|54|57|N|26|20|14|E|}}|| 
|-
|[[Silupe (Sventes pagasts)|Silupe]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|55|40|N|26|19|52|E|}}|| 
|-
|[[Skrudaliena (Sventes pagasts)|Skrudaliena]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|55|55|19|N|26|18|35|E|}}|| 
|-
|'''[[Svente]]'''||lielciems||401 (2025)||{{Coord|55|54|20|N|26|22|43|E|}}|| 
|-
|[[Svirki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|53|09|N|26|19|30|E|}}|| 
|-
|[[Šiškova]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|55|53|37|N|26|18|14|E|}}|| 
|-
|[[Timšāni (Sventes pagasts)|Timšāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|55|54|48|N|26|17|22|E|}}|| 
|-
|[[Urbanišķi]]||skrajciems||22 (2021)||{{Coord|55|55|30|N|26|25|15|E|}}|| 
|-
|[[Vecā Križovka]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|55|53|06|N|26|24|25|E|}}|| 
|-
|[[Vecsvente]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|55|51|57|N|26|23|28|E|}}|| 
|-
|[[Zemgale (Sventes pagasts)|Zemgale]]||vasarnīcu ciems||2 (2021)||{{Coord|55|58|16|N|26|21|18|E|}}|| 
|}

==Šēderes pagasts==
Šēderes pagasta centrs atrodas '''[[Šēdere|Šēderē]]'''. Šēderes pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]], 3 [[skrajciems|skrajciemi]] un 7 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Bērziņi (Šēderes pagasts)|Bērziņi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|18|E|}}|| 
|-
| [[Celtnieks (Šēderes pagasts)|Celtnieks]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|51|49|N|26|17|34|E|}}|| 
|-
| [[Dārziņi (Šēderes pagasts)|Dārziņi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|22|E|}}|| 
|-
| [[Gorbunovka]]||mazciems||35 (2008)||{{Coord|55|55|16|N|26|16|27|E|}}|| 
|-
| [[Grendze (Šēderes pagasts)|Grendze]]||skrajciems||8 (2008)||{{Coord|55|52|02|N|26|16|00|E|}}|| 
|-
| [[Grīnvalde (Šēderes pagasts)|Grīnvalde]]||mazciems||29 (2008)||{{Coord|55|55|22|N|26|14|13|E|}}|| 
|-
| [[Juneļi (Šēderes pagasts)|Juneļi]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|50|N|26|17|18|E|}}|| 
|-
| [[Lapsas (Šēderes pagasts)|Lapsas]]||mazciems||12 (2008)||{{Coord|55|55|29|N|26|17|52|E|}}|| 
|-
| [[Mehanizators]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|50|N|26|17|27|E|}}|| 
|-
| [[Pašuliene]]||vidējciems||207 (2025)||{{Coord|55|56|34|N|26|14|37|E|}}|| 
|-
| [[Rauda (Šēderes pagasts)|Rauda]]||mazciems||15 (2025)||{{Coord|55|51|23|N|26|15|02|E|}}|| 
|-
| [[Skujiņas]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|50|11|N|26|15|36|E|}}|| 
|-
| [[Svente (Šēderes pagasts)|Svente]]||vasarnīcu ciems|| ||{{Coord|55|49|49|N|26|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Šarlote (Šēderes pagasts)|Šarlote]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|55|53|24|N|26|12|20|E|}}|| 
|-
| '''[[Šēdere]]'''||vidējciems||185 (2025)||{{Coord|55|55|51|N|26|10|20|E|}}||pagasta centrs
|-
| [[Šteinburga]]||skrajciems||6 (2008)||{{Coord|55|54|26|N|26|08|17|E|}}|| 
|}

==Tabores pagasts==
Tabores pagasta centrs atrodas '''[[Tabore|Taborē]]'''. Tabores pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]], 17 [[skrajciems|skrajciemi]] un 4 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Arhipišķi]]||skrajciems||4 (2009)||{{Coord|55|51|09|N|26|37|25|E|}}|| 
|-
|[[Budiški]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|51|21|N|26|44|30|E|}}|| 
|-
|[[Cibuliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|45|N|26|39|36|E|}}|| 
|-
|[[Cibuļovka]]||mazciems||46 (2025)||{{Coord|55|51|34|N|26|36|50|E|}}|| 
|-
|[[Cīrulīši (Tabores pagasts)|Cīrulīši]]||vasarnīcu ciems||12 (2025)||{{Coord|55|51|06|N|26|35|11|E|}}|| 
|-
|[[Elerne]]||mazciems||12 (2021)||{{Coord|55|53|40|N|26|42|52|E|}}|| 
|-
|[[Elkšņi (Tabores pagasts)|Elkšņi]]||skrajciems||8 (2009)||{{Coord|55|53|04|N|26|42|35|E|}}|| 
|-
|[[Gorovatki]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|55|51|16|N|26|43|18|E|}}|| 
|-
|[[Kalaņiški]]||mazciems||1 (2025)||{{Coord|55|49|50|N|26|40|55|E|}}|| 
|-
|[[Kalniški (Tabores pagasts)|Kalniški]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|55|52|31|N|26|44|06|E|}}|| 
|-
|[[Kovališki (Tabores pagasts)|Kovališki]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|55|50|20|N|26|38|49|E|}}|| 
|-
|[[Lasenberga]]||mazciems||41 (2021)||{{Coord|55|51|16|N|26|35|15|E|}}|| 
|-
|[[Lazovka (Tabores pagasts)|Lazovka]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|30|N|26|34|42|E|}}|| 
|-
|[[Lipinščina]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|55|51|00|N|26|44|47|E|}}|| 
|-
|[[Maļutki (Tabores pagasts)|Maļutki]]||vasarnīcu ciems||42 (2025)||{{Coord|55|51|32|N|26|34|02|E|}}|| 
|-
|[[Maskališki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|30|N|26|39|56|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Māre]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|52|50|N|26|40|11|E|}}|| 
|-
|[[Medvecki]]||skrajciems||10 (2009)||{{Coord|55|50|48|N|26|41|46|E|}}|| 
|-
|[[Orešņiki]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|49|26|N|26|44|22|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Osinovka (Tabores pagasts)|Osinovka]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|49|43|N|26|38|06|E|}}|| 
|-
|[[Prudiniški]]||mazciems||4 (2025)||{{Coord|55|50|43|N|26|42|37|E|}}||
|-
|[[Rubaniški]]||mazciems||8 (2009)||{{Coord|55|50|13|N|26|39|41|E|}}|| 
|-
|[[Sadnieki]]||vidējciems||56 (2025)||{{Coord|55|52|35|N|26|42|03|E|}}|| 
|-
|[[Saviški]]||mazciems||21 (2021)||{{Coord|55|51|47|N|26|42|23|E|}}|| 
|-
|[[Svikliški]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|55|50|08|N|26|43|10|E|}}|| 
|-
|[[Šeršnišķi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|52|02|N|26|44|07|E|}}|| 
|-
|'''[[Tabore]]'''||vidējciems||198 (2025)||{{Coord|55|52|04|N|26|39|11|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Zaļais sils]]||vasarnīcu ciems||5 (2025)||{{Coord|55|52|52|N|26|39|13|E|}}|| 
|-
|[[Zborka]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|20|N|26|42|01|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Vaboles pagasts==
Vaboles pagasta centrs atrodas '''[[Vabole (Vaboles pagasts)|Vabolē]]'''. Vaboles pagastā atrodas 47 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 46 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Aizbalti]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|03|45|N|26|28|41|E|}}|| 
|-
|[[Asaisstūris]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|03|40|N|26|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Baltakrogs]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|03|40|N|26|25|20|E|}}|| 
|-
|[[Ceglinieki]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|04|02|N|26|31|02|E|}}|| 
|-
|[[Dublinieki (Vaboles pagasts)|Dublinieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|10|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Gajevā Cegeļņa]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|01|08|N|26|29|16|E|}}|| 
|-
|[[Inikši]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|35|N|26|25|08|E|}}|| 
|-
|[[Kokinišķi]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|01|40|N|26|30|32|E|}}|| 
|-
|[[Krogasēta (Vaboles pagasts)|Krogasēta]]||skrajciems||13 (2021)||{{Coord|56|01|48|N|26|27|20|E|}}|| 
|-
|[[Kucini]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|55|58|56|N|26|29|51|E|}}|| 
|-
|[[Lielās Kļockas]]||skrajciems||27 (2021)||{{Coord|56|00|05|N|26|27|22|E|}}||
|-
|[[Lielie Mukāni]]||skrajciems||42 (2021)||{{Coord|56|03|11|N|26|29|24|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Vaideri]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|03|27|N|26|26|24|E|}}|| 
|-
|[[Liepu Mukāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|02|34|N|26|30|32|E|}}|| 
|-
|[[Maļivanka]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|01|21|N|26|30|17|E|}}|| 
|-
|[[Mazās Kļockas]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|00|23|N|26|28|08|E|}}|| 
|-
|[[Mazie Ratnieki]]||skrajciems||23 (2021)||{{Coord|56|00|14|N|26|29|20|E|}}|| 
|-
|[[Meža Mackeviči]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|55|59|17|N|26|30|14|E|}}|| 
|-
|[[Motivāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|01|25|N|26|26|04|E|}}|| 
|-
|[[Orbidāni]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|00|46|N|26|27|38|E|}}|| 
|-
|[[Osagols]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|06|N|26|26|02|E|}}|| 
|-
|[[Otrie Vingri]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|51|N|26|27|44|E|}}|| 
|-
|[[Paukštāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|03|50|N|26|30|05|E|}}|| 
|-
|[[Petuniški]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|03|01|N|26|31|18|E|}}|| 
|-
|[[Pirmie Vingri]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|03|18|N|26|27|59|E|}}|| 
|-
|[[Plociņi (Vaboles pagasts)|Plociņi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|02|N|26|28|40|E|}}|| 
|-
|[[Pokšāni (Vaboles pagasts)|Pokšāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|15|N|26|31|14|E|}}|| 
|-
|[[Priednieki (Vaboles pagasts)|Priednieki]]||skrajciems||41 (2021)||{{Coord|56|00|04|N|26|28|29|E|}}|| 
|-
|[[Priedes Sloboda]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|00|40|N|26|29|09|E|}}|| 
|-
|[[Pudāni (Vaboles pagasts)|Pudāni]]||skrajciems||15 (2021)||{{Coord|56|03|32|N|26|29|12|E|}}|| 
|-
|[[Ritiņi (Vaboles pagasts)|Ritiņi]]||skrajciems||19 (2021)||{{Coord|56|02|39|N|26|27|35|E|}}|| 
|-
|[[Rukoniški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|02|25|N|26|28|51|E|}}|| 
|-
|[[Sarkaņi (Vaboles pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|55|59|29|N|26|27|40|E|}}|| 
|-
|[[Saušukalns]]||skrajciems||7 (2009)||{{Coord|56|03|03|N|26|30|19|E|}}|| 
|-
|[[Seiļi (Vaboles pagasts)|Seiļi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|13|N|26|31|20|E|}}|| 
|-
|[[Stalidzāni (Vaboles pagasts)|Stalidzāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|57|N|26|27|19|E|}}|| 
|-
|[[Stiebriņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|24|N|26|28|20|E|}}|| 
|-
|[[Stupiņi]]||skrajciems||26 (2021)||{{Coord|55|59|02|N|26|27|41|E|}}|| 
|-
|[[Svētiņi (Vaboles pagasts)|Svētiņi]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|55|59|11|N|26|28|37|E|}}|| 
|-
|[[Šuti]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|01|02|N|26|30|35|E|}}|| 
|-
|[[Uglinieki]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|55|59|42|N|26|29|25|E|}}|| 
|-
|'''[[Vabole (ciems)|Vabole]]'''||vidējciems||149 (2025)||{{Coord|56|01|46|N|26|27|47|E|}}||pagasta centrs
|-
|[[Zabaltiški]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|04|10|N|26|30|46|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Dublinieki]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|00|51|N|26|29|57|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Orbidāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|01|N|26|27|49|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Vaideri]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|02|30|N|26|27|03|E|}}|| 
|-
|[[Zascenku Vaikuļāni]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|00|50|N|26|25|40|E|}}||daļēji izzudis
|}

==Vecsalienas pagasts==
Vecsalienas pagasta centrs atrodas '''[[Saliena (Salienas pagasts)|Salienā]]''', kas ir arī [[Salienas pagasts|Salienas pagasta]] centrs. Vecsalienas pagastā atrodas 13 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]||vidējciems||179 (2025)||{{Coord|55|49|19|N|26|46|36|E|}}|| 
|-
|[[Grebeniški]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|50|11|N|26|48|44|E|}}|| 
|-
|[[Jugaņina]]||skrajciems||10 (2000)||{{Coord|55|49|23|N|26|48|36|E|}}|| 
|-
|[[Keirāni]]||skrajciems||~10 (2009)||{{Coord|55|51|04|N|26|51|18|E|}}|| 
|-
|[[Kirliški]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|47|46|N|26|47|17|E|}}|| 
|-
|[[Mālkalni (Vecsalienas pagasts)|Mālkalni]]||skrajciems||~20 (2009)||{{Coord|55|51|44|N|26|52|21|E|}}|| 
|-
|[[Mozoliški]]||mazciems|| ||{{Coord|55|51|57|N|26|45|34|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Ostrovi]]||mazciems||~10 (2009)||{{Coord|55|48|35|N|26|45|53|E|}}|| 
|-
|[[Rudziniški]]||skrajciems||~15 (2009)||{{Coord|55|51|48|N|26|48|08|E|}}|| 
|-
|[[Sergejeva (Vecsalienas pagasts)|Sergejeva]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|51|37|N|26|46|57|E|}}|| 
|-
|[[Šafranova]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|51|24|N|26|50|48|E|}}|| 
|-
|[[Tartaks (Vecsalienas pagasts)|Tartaks]]||mazciems||10 (2021)||{{Coord|55|49|12|N|26|49|13|E|}}|| 
|-
|[[Vecsiķeļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|55|53|10|N|26|49|51|E|}}|| 
|}

==Višķu pagasts==
Višķu pagasta centrs atrodas '''[[Spoģi|Spoģos]]'''. Višķu pagastā atrodas 75 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 3 [[mazciems|mazciemi]] un 68 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Antāni (Višķu pagasts)|Antāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|05|35|N|26|51|22|E|}}||
|-
|[[Aščuki (Višķu pagasts)|Aščuki]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|58|N|26|42|11|E|}}||
|-
|[[Ezerstarpi]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|07|41|N|26|52|56|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Balašķi]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|06|50|N|26|52|09|E|}}|| 
|-
|[[Bombizi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|01|50|N|26|45|03|E|}}|| 
|-
|[[Catlakši (Višķu pagasts)|Catlakši]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|03|02|N|26|43|16|E|}}||
|-
|[[Ceļa Kurtiši]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|02|07|N|26|44|12|E|}}||
|-
|[[Daniševka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|04|52|N|26|46|42|E|}}||
|-
|[[Deiķi-Brenči]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|06|22|N|26|49|31|E|}}||
|-
|[[Dervanišķi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|07|01|N|26|48|59|E|}}||
|-
|[[Dzirnaviškas]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|02|17|N|26|43|03|E|}}||
|-
|[[Gajs (ciems)|Gajs]]||skrajciems||10 (2021)||{{Coord|56|05|57|N|26|48|13|E|}}||
|-
|[[Grustāni (Višķu pagasts)|Grustāni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|22|N|26|50|40|E|}}||
|-
|[[Grustanišķi]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|14|N|26|49|31|E|}}||
|-
|[[Guļāni (Višķu pagasts)|Guļāni]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|12|N|26|44|44|E|}}||
|-
|[[Harčiški]]||skrajciems||5 (2021)||{{Coord|56|00|53|N|26|48|38|E|}}||
|-
|[[Jerenišķi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|04|07|N|26|49|52|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Jonāni (Višķu pagasts)|Jonāni]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|04|33|N|26|51|12|E|}}||
|-
|[[Kalna Višķi]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|02|49|N|26|46|00|E|}}||
|-
|[[Kebži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|06|03|N|26|48|50|E|}}|| 
|-
|[[Kivriņi]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|07|10|N|26|51|09|E|}}||
|-
|[[Klekeri]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|07|05|N|26|48|28|E|}}||
|-
|[[Korolevščina]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|00|58|N|26|47|14|E|}}|| 
|-
|[[Koškino]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|06|04|N|26|49|56|E|}}||
|-
|[[Kazulīši]]||skrajciems||21 (2021)||{{Coord|56|06|24|N|26|46|40|E|}}||
|-
|[[Kloboni]]||mazciems|| ||{{Coord|56|02|30|N|26|41|27|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Kruteļi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|33|N|26|43|28|E|}}|| 
|-
|[[Kuzmino]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|01|18|N|26|45|24|E|}}|| 
|-
|[[Laureņi]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|35|N|26|44|04|E|}}|| 
|-
|[[Lazovka (Višķu pagasts)|Lazovka]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|03|46|N|26|43|51|E|}}|| 
|-
|[[Lielie Lauri]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|31|N|26|45|41|E|}}|| 
|-
|[[Lozdas (Višķu pagasts)|Lozdas]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|05|41|N|26|51|49|E|}}|| 
|-
|[[Lubaņecs]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|06|53|N|26|50|15|E|}}|| 
|-
|[[Lukštenieki]]||skrajciems||32 (2021)||{{Coord|56|04|57|N|26|44|38|E|}}|| 
|-
|[[Ļuļiški]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|05|10|N|26|50|06|E|}}|| 
|-
|[[Makarova (ciems)|Makarova]]||skrajciems||12 (2021)||{{Coord|56|00|45|N|26|46|31|E|}}|| 
|-
|[[Maskovskaja]]||skrajciems||11 (2021)||{{Coord|56|02|20|N|26|47|43|E|}}|| 
|-
|[[Matisāni (Višķu pagasts)|Matisāni]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|06|11|N|26|53|11|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Mazā Baranovska]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|14|N|26|48|58|E|}}|| 
|-
|[[Meža Kurtiši]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|02|41|N|26|42|57|E|}}||
|-
|[[Mežinieki (Višķu pagasts)|Mežinieki]]||skrajciems||4 (2021)||{{Coord|56|06|34|N|26|52|31|E|}}|| 
|-
|[[Mozuļi]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|02|46|N|26|47|01|E|}}|| 
|-
|[[Narbuti (Višķu pagasts)|Narbuti]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|34|N|26|42|36|E|}}|| 
|-
|[[Ostrova (Višķu pagasts)|Ostrova]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|03|34|N|26|49|07|E|}}|| 
|-
|[[Otrā Borovka]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|07|39|N|26|53|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
|[[Pakņi]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|04|36|N|26|49|49|E|}}|| 
|-
|[[Peipiņi (Višķu pagasts)|Peipiņi]]||skrajciems||28 (2021)||{{Coord|56|06|20|N|26|47|08|E|}}|| 
|-
|[[Pirmā Borovka]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|06|19|N|26|45|05|E|}}|| 
|-
|[[Plauži (Višķu pagasts)|Plauži]]||skrajciems||3 (2021)||{{Coord|56|05|27|N|26|52|30|E|}}|| 
|-
|[[Plotupi]]||skrajciems||20 (2021)||{{Coord|56|02|50|N|26|44|58|E|}}|| 
|-
|[[Podgurje (Višķu pagasts)|Podgurje]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|04|47|N|26|49|12|E|}}|| 
|-
|[[Grāviņi]]||skrajciems||16 (2021)||{{Coord|56|03|15|N|26|43|59|E|}}|| 
|-
|[[Ravoks]]||mazciems||18 (2025) ||{{Coord|56|03|15|N|26|43|58|E|}}||
|-
|[[Rogova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|02|08|N|26|40|46|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Sauliški]]||skrajciems||2 (2010)||{{Coord|56|06|13|N|26|51|54|E|}}|| 
|-
|[[Silaviški]]||skrajciems||18 (2021)||{{Coord|56|06|05|N|26|51|29|E|}}|| 
|-
|[[Subri]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|06|50|N|26|47|15|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Skuki (Višķu pagasts)|Skuki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|03|15|N|26|42|34|E|}}||daļēji izzudis 
|-
|[[Smani (Višķu pagasts)|Smani]]||skrajciems||14 (2021)||{{Coord|56|02|44|N|26|44|13|E|}}|| 
|-
|[[Strodiški]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|56|07|24|N|26|49|11|E|}}|| 
|-
|[[Straumes (Višķu pagasts)|Straumes]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|05|17|N|26|49|25|E|}}|| 
|-
|'''[[Špoģi]]'''||vidējciems||232 (2025)||{{Coord|56|04|31|N|26|43|59|E|}}||pagasta centrs 
|-
|[[Tabūni]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|36|N|26|48|06|E|}}|| 
|-
|[[Tukiši (Višķu pagasts)|Tukiši]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|02|13|N|26|42|23|E|}}|| 
|-
|[[Vecie Tokari]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|01|41|N|26|40|27|E|}}|| 
|-
|[[Veiskupiški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|06|20|N|26|47|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
|[[Vilki (Višķu pagasts)|Vilki]]||skrajciems||1 (2021)||{{Coord|56|04|08|N|26|43|23|E|}}|| 
|-
|[[Višķi]]||vidējciems||163 (2025)||{{Coord|56|03|12|N|26|47|00|E|}}|| 
|-
|[[Višku stacija]]||mazciems||37 (2021)||{{Coord|56|04|49|N|26|44|15|E|}}|| 
|-
|[[Višķu tehnikums]]||lielciems||432 (2025)||{{Coord|56|03|53|N|26|45|43|E|}}|| 
|-
|[[Vīganti]]||vidējciems||107 (2025)||{{Coord|56|06|29|N|26|50|00|E|}}|| 
|-
|[[Vanagi (Višķu pagasts)|Vanagi]]||skrajciems||1 (2010)||{{Coord|56|04|48|N|26|50|43|E|}}|| 
|-
|[[Vordovka]]||skrajciems||9 (2021)||{{Coord|56|07|35|N|26|50|09|E|}}|| 
|-
|[[Zabornaja]]||skrajciems||6 (2021)||{{Coord|56|04|45|N|26|48|30|E|}}|| 
|-
|[[Zūsāni]]||skrajciems||7 (2021)||{{Coord|56|01|56|N|26|41|34|E|}}|| 
|-
|[[Žuravki]]||skrajciems||2 (2021)||{{Coord|56|05|37|N|26|50|20|E|}}|| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>iauh8loy8z0l9nzfjz7723zlqgcit1w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Permesta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497802</id>
    <revision>
      <id>4499960</id>
      <parentid>4496635</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T15:43:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Badajawa02</username>
        <id>148348</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67853" sha1="qszi60fi0h9jfkobc1wk9lkf3iwat2v" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = &quot;Permestas&quot; sacelšanās
| width             = 
| partof            = IRRV vadītās sacelšanās pret Indonēzijas valdību
| image             = 
| image_size        = 
| alt               = 
| caption           = 
| date              = 1957-1961
| place             = Austrumu [[Indonēzija]]
| coordinates       = &lt;!--Use the {{coord}} template --&gt;
| map_type          = 
| map_relief        = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = Indonēzijas valdības uzvara
| status            = 
| combatants_header = 
| combatant1        = Ziemeļsulavesi dumpinieki
| combatant2        = Indonēzijas valdība
| combatant3        = 
| commander1        = Aleksanders E. Kavilarans&lt;br&gt;Venče Sumuals&lt;br&gt;Jops Varau&lt;br&gt;Dolf Runturambi
| commander2        = [[Sukarno]]&lt;br&gt;Abduls H. Nasutions
| commander3        = 
| units1            = 
| units2            = 
| units3            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| strength3         = 
| casualties1       = ap 2000
| casualties2       = ap 4000
| casualties3       = 
| notes             = 
| campaignbox       = 
}}
[[Attēls:Map_of_Indonesian_Navy_activities_against_PRRI_and_Permesta,_Jalesveva_Jayamahe,_fold-out_after_page_49.jpg|thumb|295x295px| Indonēzijas Jūras spēku militārās operācijas pret ''Permestu'' un IRRV 1958. gadā]]
[[Attēls:Minahassa Peninsula topographic map - id.svg|thumb|295x295px|Minahasas pussala ar galveno karadarbības rajonu ap Manado ziemeļaustrumos]]
'''''Permesta''''' bija nemiernieku kustība [[Indonēzija|Indonēzijā]] 1957.-1961. gadā, tās nosaukums bija saīsinājums no &quot;Vispārējās cīņas hartas&quot; (''Piagam Perdjuangan Semesta),'' kuru Austrumindonēzijā 1957. gada 2. martā deklarēja vietējie civilie un militārie vadītāji. Sākotnēji kustības centrs bija [[Makasara|Makasarā]], kas tajā laikā bija [[Sulavesi]] provinces galvaspilsēta. Tomēr atbalsts kustībai Dienvidsulavesi pamazām zuda, un galveno mītni pārcēla uz [[Manado]] [[Ziemeļsulavesi]]. 1958. gada 17. februārī ''Permesta'' apvienoja spēkus ar Indonēzijas Republikas Revolucionāro valdību (IRRV jeb ''Pemerintah Revolusioner Republik Indonesia''), kas darbojās [[Sumatra|Sumatrā]] un kas divas dienas iepriekš bija pasludinājusi sevi par visas valsts valdību. Pēc veiksmīgiem Indonēzijas centrālās valdības bruņoto spēku (TNI) uzbrukumiem IRRV Sumatrā konflikts pārcēlās uz austrumiem, kur atradās ''Permestas'' nemiernieki. Manado tika ieņemta 1958. gada jūnija beigās. Tomēr nemiernieki turpināja savu pretestību, veicot partizānu karu pret TNI, līdz pēdējās viņu paliekas padevās un viņiem tika piešķirta amnestija 1961. gadā. Konfliktā gāja bojā 4000 valdības karavīru un 2000 ''Permestas'' nemiernieku.&lt;ref&gt;Dixon (2015), p. 514.&lt;/ref&gt;

== Sacelšanās cēloņi ==
IRRV sacelšanās rietumos un ''Permestas'' austrumos radās vairāku sakrītošu iemeslu dēļ. Par galveno kļuva dažu etnisko grupu Sulavesi un Sumatras centrālajā daļā uzskats, ka [[Džakarta]]s valdības politika stagnē viņu vietējo ekonomiku, kas savukārt traucēja reģionālās attīstības iespējas.&lt;ref&gt;Lundstrom-Burghoorn (1981), p. 43.&lt;/ref&gt; Tāpat bija zināms naids pret [[Javieši|javiešu]] etnisko grupu, kas bija visietekmīgākā un daudzskaitlīgākā jaunizveidotajā vienotajā Indonēzijas valstī.&lt;ref&gt;Schouten (1998), p. 215.&lt;/ref&gt; Indonēzijas politika bija centrēta uz [[Java (sala)|Javas]] salu, taču valsts ekonomiskie resursi lielākoties tika gūti no citām Indonēzijas salām.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 3.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto111&quot;&gt;TEMPO (2008).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Liwe (2002), p. 89.&lt;/ref&gt; Faktiski šis konflikts vismaz sākotnēji nebija domāts kā atdalīšanās no Indonēzijas valsts, bet gan kā prasība taisnīgāk sadalīt ekonomisko un politisko varu Indonēzijā.&lt;ref&gt;Jacobson (2002), pp. 2—3.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Liwe (2002), p. 18.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.north-sulawesi.org Ziemeļsulavesi vēsture]&lt;/ref&gt;

== Kustības sākums ==

=== Centieni pirms deklarācijas ===
1957. gada sākumā Džakartu apmeklēja gan civilie, gan militārie Sulavesi vadītāji no Makasaras. 1957. gada janvārī pulkvežleitnants Muhamads Salehs Lahade un majors Andi Muhamads Jusufs Amirs (M. Jusufs) tikās ar Indonēzijas armijas štāba priekšnieku ģenerāli Abdulu Harisu Nasutionu.&lt;ref name=&quot;auto18&quot;&gt;Harvey (1977), p. 44.&lt;/ref&gt; Tolaik Lahade bija Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi drošības pavēlniecības (Ko-DPSST jeb ''Komando Pengamanan Sulawesi Selatan Tenggara'') štāba priekšnieks, savukārt M. Jusufs bija Hasanuddina kājnieku pulka (''RI-Hasanuddin'') komandieris.&lt;ref&gt;Usman (2010), pp. 150, 156.&lt;/ref&gt; Pēc tam februārī Sulavesi gubernators Andi Panerans Petarani tikās ar premjerministru Ali Sastroamidžodžo un iekšlietu ministru R. Sunardžo.&lt;ref&gt;Harvey (1977), pp. 41—42.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;Turner (2017), p. 177.&lt;/ref&gt; Panerans mudināja centrālo valdību dot lielāku autonomiju reģioniem Indonēzijas austrumos. Papildus lielākai autonomijai reģionālā līmenī lielāka valsts ieņēmumu daļa būtu jāatvēl reģioniem vietējo attīstības projektu īstenošanai.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 42.&lt;/ref&gt; Tikmēr Lahede un Jusufs mēģināja mudināt Indonēzijas armijas vadību līdzīgi atbalstīt lielāku reģionālo autonomiju un ieņēmumu sadali, kas tiktu izmantota vietējai reģionālajai attīstībai. Turklāt viņi arī pieprasīja, lai ''Ko-DPSST'', kas bija tieši pakļauta armijas štābam, nevis vietējai armijas grupai un VII teritorijai (TT-VII vai ''Tentara dan Territorium VII'', kuras galvenā mītne atradās Makasarā), tiktu aizstāta ar reģionālu militāro pārvaldi (KDM jeb ''Komando Daerah Militer'').&lt;ref name=&quot;auto18&quot; /&gt;

1957. gada februāra beigās Andi Burhanudins un Henks Rondonuvu devās uz Džakartu, pārstāvot Sulavesi provinces valdību kā pēdējo mēģinājumu pamudināt centrālo valdību pozitīvi izšķirt iepriekšējās sanāksmēs paceltos jautājumus. Bez viņiem arī TT-VII komandieris pulkvežleitnants Venče Sumuals apmeklēja Džakartu ar to pašu mērķi un tikās ar reģionālistiem simpatizējošām militārpersonām.&lt;ref name=&quot;auto3&quot; /&gt; 1957. gada 1. martā Sumuals kopā ar Burhanudinu un Rondonuvu atgriezās Makasarā, jo viņu centieni bija nesekmīgi. Civilā un militārā vadība Makasarā tikās dažas dienas ātrāk, 1957. gada 25. februārī, lai izplānotu ''Permestas'' pasludināšanu gadījumā, ja no centrālās valdības nenāks viņiem vēlamās konkrētas atbildes.&lt;ref&gt;Harvey (1977), pp. 45—47.&lt;/ref&gt;

=== ''Permestas'' proklamēšana ===
1957. gada 2. martā pulksten 15:00 gubernatora rezidencē Makasarā apmēram 50 vērotāju klātbūtnē Sumuals pasludināja kara stāvokli visā TT-VII reģionā, kas aptvēra visu Indonēzijas austrumu teritoriju.&lt;ref&gt;Ricklefs dan Nugraha (2008), p. 531.&lt;/ref&gt; Pēc pasludināšanas Lahade nolasīja Vispārējās cīņas hartu jeb Permestas hartu.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 47.&lt;/ref&gt; Hartas beigās bija teikts, ka &quot;pirmkārt, mēs apliecinām visiem līderiem un sabiedrības slāņiem, ka mēs neatdalāmies no Indonēzijas Republikas un tikai cīnāmies par Indonēzijas tautas likteņa uzlabošanu un Indonēzijas Nacionālās revolūcijas atlikušo problēmu sakārtošanu.&quot; Hartu parakstīja klātesošie. Pēc hartas izlasīšanas gubernators Panerans lūdza ikvienu saglabāt mieru un ar atbildību pildīt savus pienākumus.&lt;ref&gt;Liwe (2002), p. 99.&lt;/ref&gt;

Nākamajā dienā tika paziņots par militārās valdības sastāvu, kurā Sumuals kļuva par armijas administratoru un Lahade par štāba priekšnieku. Bija arī Centrālā konsultatīvā padome (''Dewan Pertimbangan Pusat''), kurā bija 101 loceklis, un četri armijas gubernatori, kas tika pakļauti Sumualam. Tie bija Andi Panerans Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi, majors Daniels Juliuss Somba Ziemeļu un Centrālajā Sulavesi, pulkvežleitnants Hermans Pīterss [[Moluku salas|Moluku salās]] un Rietumiriānā, un pulkvežleitnants Mingu [[Mazās Zunda salas|Mazajās Zunda salās]]. Tajā laikā Somba bija komandieris 24. kājnieku pulkam (RI-24), kas atradās Manado, Pīterss bija komandieris 25. kājnieku pulkam (RI-25) [[Ambona|Ambonā]], un Mingu bija komandieris 26. kājnieku pulkam (RI-26) [[Bali (province)|Bali]]. Panerans oficiāli tika iecelts par armijas gubernatoru 8. martā, savukārt Somba tika oficiāli iecelts Manado 11. martā.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 49.&lt;/ref&gt;

== Džakartas atbilde ==

=== Centrālās valdības rīcība ===
1957. gada 14. martā delegācija Henka Rondonuvu vadībā devās uz Džakartu ar nolūku atsevišķi tikties ar prezidentu [[Sukarno]] un Mohamadu Hatu un informēt viņus par ''Permestas'' mērķiem. Saskaņā ar delegācijas ziņojumu Sukarno šķita atvieglots, uzklausot apliecinājumus, ka ''Permesta'' neplāno atdalīties no Indonēzijas Republikas. Tikmēr Hatu pārsteidza Permestas hartas saturs pēc tās izlasīšanas.&lt;ref&gt;Harvey (1977), pp. 53, 54.&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā premjerministrs Ali Sastroamidžodžo nodeva savas pilnvaras Sukarno, kurš pēc Nasutiona ierosinājuma pasludināja valsti par karastāvoklī esošu.&lt;ref name=&quot;auto17&quot;&gt;Harvey (1977), p. 55.&lt;/ref&gt; Pēc tam Sukarno par jauno premjerministru iecēla Džuandu Kartavidžaju.

Kartavidžaja izveidoja komandu, lai tuvinātos Sumualam, un iekļāva tajā četras augsta ranga amatpersonas no Minahasas, Sumuala dzimtā reģiona. Tie bija rūpniecības ministrs Fredijs Džekss Inkirivans, tieslietu ministrs Gustāfs Ādolfs Menkoms, bijušais informācijas ministrs un Indonēzijas vēstnieks [[Ķīna|Ķīnā]] Arnolds Mononutu un Indonēzijas vēstnieks [[Kanāda|Kanādā]] Lambertuss Nikodēmuss Palars.&lt;ref&gt;Nalenan (1981), p. 232.&lt;/ref&gt; 1957. gada jūlijā četri minahasieši devās uz Ziemeļsulavesi ar nolūku tikties ar Sumualu, Sombu un citiem ''Permestas'' līderiem. Tajā laikā ''Permestas'' galvenā mītne jau bija pārcēlusies uz radikālāk noskaņotajiem Sulavesi ziemeļiem. Pēc tikšanās ar Sumualu 1957. gada 23. jūlijā delegācija paziņoja par vienošanos, kas ietvēra jaunu autonomo provinču atzīšanu Indonēzijas austrumos, no kurām viena bija Ziemeļsulavesi province. Abas puses arī vienojās par universitātes izveidi Ziemeļsulavesi.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 76.&lt;/ref&gt;

Vēl viena lieta, par ko tika panākta vienošanās, bija nacionālās konferences (MUNAS jeb ''Musyawarah Nasional'') sarīkošana, lai mazinātu spriedzi reģionos. Konference notika no 1957. gada 10. līdz 14. septembrim, un tajā tika apspriestas problēmas valdībā, ekonomikā, militārajā jomā, kā arī Sukarno-Hata attiecības (jeb ''dwi-tunggal Soekarno-Hatta, divvaldība'').&lt;ref&gt;Soejono (1981), p. 285.&lt;/ref&gt; Lai turpinātu konferences centienus, tika izveidota septiņu cilvēku komiteja. 1957. gada 27. septembrī Sukarno divas dienas apmeklēja Ziemeļsulavesi un teica runas par nācijas vienotību Manado, [[Tomohona|Tomohonā]] un [[Tondano]]. Viņa runas sabiedrība uzņēma labi, taču viņi nesa arī plakātus, kas atbalstīja Sumualu un ''Permestu''. 1957. gada novembrī kā turpinājums sākotnējai konferencei notika Nacionālā attīstības konference (vai ''Musyawarah Nasional Pembangunan).''&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 77.&lt;/ref&gt; Diemžēl šīs konferences, kas sākotnēji deva cerību atrisināt konstatētās problēmas, galu galā nespēja radīt kaut ko tādu, par ko visas puses varētu vienoties.

=== Atbilde no armijas vadības ===
Tajā pašā dienā, kad tika pasludināta ''Permesta'', Nasutions nosūtīja radiogrammas Sumualam un arī pulkvedim Sudirmanam, kurš tajā laikā bija ''Ko-DPSST'' komandieris. Viņš lika viņiem neveikt nekādas darbības, kas varētu apdraudēt armijas un cilvēku drošību Makasarā. Sumualam un Sudirmanam jau bija netieša saziņa, un abi vienojās uzturēt drošību Makasaras pilsētā.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 50.&lt;/ref&gt; Visu armiju un teritoriālo komandieru sanāksmē armijas štābā 1957. gada 15. martā, kurā piedalījās Sumuals un Sudirmans, tika apstiprināti pagaidu militārie gubernatori, kas bija iecelti nākamajā dienā pēc proklamēšanas.&lt;ref name=&quot;auto17&quot; /&gt;

Nasutions piekrita reģionālo militāro pavēlniecību izveidei, kā ierosināja Lahade un Jusufs. Šīs reģionālās pavēlniecības tika izveidotas, pamatojoties uz četru militāro gubernatoru apgabaliem, kas izveidoti pēc ''Permestas'' pasludināšanas. Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi reģionālo militāro pavēlniecību (KDM-SST vai ''Komando Daerah Militer Sulawesi Selatan dan Tenggara'') Makasarā Nasutions izveidoja 1957. gada 1. jūnijā. Nasutions iecēla pulkvežleitnantu Andi Matalatu par KDM-SST komandieri un majoru Haerudinu Tasninu par štāba priekšnieku.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 60.&lt;/ref&gt; Pēc tam 1957. gada 26. jūnijā Pīterss tika iecelts par Moluku un Rietumiriānas reģionālās militārās pavēlniecības komandieri, bet 1957. gada 5. jūlijā Mingu iecēla par Nusas Tengaras reģionālās militārās pavēlniecības komandieri. Somba tika iecelts par Ziemeļu un Centrālās Sulavesi reģionālās militārās pavēlniecības (KDM-SUT) komandieri 1957. gada 28. septembrī.

Pievienojot Ko-DPSST, kur lielākā daļa bataljonu nāca no Austrumjavas, izveidotajai KDM-SST, kuru vadīja virsnieki no Dienvidsulavesi, šī reģiona pārstāvja Jusufa vēlmes bija izpildītas. Tomēr militārās struktūras reorganizācijas rezultātā Sumualam vairs nebija atlicis nekādu amatu Makasarā. 1957. gada 4. jūnijā virsnieku sanāksmē, kas atbalstīja ''Permestas'' izveidi, sāka rasties domstarpības starp Dienvidsulavesi un Ziemeļsulavesi.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 61.&lt;/ref&gt; Tā kā Dienvidsulavesi virsnieki, tostarp Andi Panerans, pārstāja atbalstīt Sumualu, viņš pārcēla ''Permestas'' galveno mītni uz Sulavesi ziemeļiem Kinilovā netālu no Tomohonas.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 66.&lt;/ref&gt; Viedokļu atšķirības par to, kā kustībai būtu jāturpinās, dalījās arī starp tiem, kas bija gatavi karot, lai sasniegtu ''Permestas'' mērķus, un tiem, kas nevēlējās iet tik tālu. Šajā ziņā sadalījums bija pa ģeogrāfiskajām līnijām, no kurienes ieradās virsnieki, proti, vai viņi bija no Ziemeļsulavesi vai Dienvidsulavesi. Vēlāk 1970. gados Sumuals satikās ar Jusufu, un Jusufs tam sacīja: &quot;Ven, es biju tikai par Permestu, bet tu biji par Permestu un karu.&quot;&lt;ref name=&quot;auto111&quot; /&gt;

=== Attiecības starp ''Permestu'' un IRRV ===
Tajā pašā mēnesī, kad notika Nacionālā konference, Sumuals tikās ar pulkvežleitnantiem Ahmadu Huseinu un Barlianu [[Palembana|Palembanā]]. Tajā laikā Huseins bija &quot;Bantenas padomes&quot; priekšsēdētājs, kas Rietumsumatrā cīnījās par tādu pašu mērķi kā ''Permesta''. Tikmēr Barlians veicināja &quot;Garudas padomes&quot; radīšanu ar tādu pašu mērķi Dienvidsumatrā. Šie trīs virsnieki parakstīja Palembanas nolīguma hartu, kurā ietvertas prasības centrālajai valdībai, tostarp ''dwi-tunggal'' atjaunošana, armijas vadības nomaiņa kā pirmais solis ceļā uz tās stabilitāti, decentralizācija valsts pārvaldes sistēmā, kas ietvertu plašas reģionālas autonomijas piešķiršanu, un komunisma aizliegumu.&lt;ref&gt;Hakiem (2019), p. 449.&lt;/ref&gt; 1958. gada 9. janvārī Sumuals atgriezās Rietumsumatrā un atkal tikās ar Huseinu. Viņš tikās arī ar citiem kustības vadītājiem Sumatrā: Sumitro Džodžohadikusumo, Mohamadu Natsiru un pulkvedi Maludinu Simbolonu.&lt;ref&gt;TEMPO (2007).&lt;/ref&gt;

Pēc tikšanās Sumuals devās uz [[Singapūra|Singapūru]] un pēc tam uz [[Honkonga|Honkongu]]. Honkongā Sumuals tikās ar pulkvedi Jopu Varau, kurš tajā laikā bija Indonēzijas militārais atašejs [[Pekina|Pekinā]]. Viņš bija TT-VII komandieris, pirms šajā amatā tika iecelts Sumuals.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 36.&lt;/ref&gt; Pēc tam viņi devās uz [[Tokija|Tokiju]], lai satiktu Sukarno, kurš tajā laikā atradās Japānā. 1958. gada 5. februāra tikšanās ar Sukarno mērķis bija pamudināt viņu rīkoties pret krīzi Indonēzijā ar Sumuala ieteiktajiem līdzekļiem.&lt;ref&gt;Time (1958).&lt;/ref&gt;

1958. gada 10. februārī Huseins izsludināja Hartu par cīņu par valsts glābšanu (vai ''Piagam Perjuangan untuk Menyelamatkan Negara''). Šajā hartā centrālajai valdībai tika dotas piecas dienas, lai izpildītu hartā noteiktās prasības, kas paredzēja, ka Kartavidžajam bija jāatkāpjas no premjerministra amata, bet &quot;nacionālajām figūrām&quot; Hatam un [[Jogjakarta]]s sultānam Hamenkubuvono IX būtu jāveido nacionālais Ministru kabinets, kas būtu &quot;tīrs no pret Dievu nostājošies elementiem&quot;.&lt;ref&gt;Hakiem (2019), p. 456.&lt;/ref&gt;

Beidzoties noteiktajam termiņam, 1958. gada 15. februārī, Cīņas padome (jeb ''Dewan Perjuangan'') Padanā paziņoja par Indonēzijas Republikas revolucionārās valdības (IRRV jeb ''Pemerintah Revolusioner Republik Indonesia, PRRI'') izveidošanu. Pilns Cīņas padomes nosaukums bija &quot;Tautas, kas vēlas pēc valsts un nācijas neatkarības, vispārējā cīņas padome&quot; (vai ''Dewan Perjuangan Umum Seluruh Rakyat Indonesia yang Mengingini Kemerdekaan Negara dan Bangsa'').&lt;ref&gt;Hakiem (2019), p. 458.&lt;/ref&gt; Šajā jaunajā valdībā tika iekļauti Ščafrudins Praviranegara kā premjerministrs, Simbolans kā ārlietu ministrs un Džodžohadikusumo kā Transporta un kuģniecības ministrs. No ''Permestas'' Varau tika iecelts par attīstības ministru, Lahade par informācijas ministru, bet Mohtars Lintans par reliģijas ministru. Tikmēr Sumuals tika iecelts par IRRV armijas komandieri.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 84.&lt;/ref&gt; Sumuals atzina Permestas locekļu iecelšanu IRRV kabinetā, taču viņš nesniedza tiešu apstiprinājumu pirms oficiālā paziņojuma.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 37.&lt;/ref&gt;

=== Reakcijas atšķirības Sulavesi dienvidos un Ziemeļsulavesi ===
Manado Sombam bija jāreaģē uz ziņām par IRRV izveidi. Kā KDM-SUT komandierim viņam bija jāizvēlas, vai pārtraukt attiecības ar valdību Džakartā un nostāties IRRV pusē, vai saglabāt lojalitāti Džakartai. Daži no viņa padotajiem, tostarp majors Jans Villems &quot;Dī&quot; Gerunans, Abe Mantiri un kapteinis Lendijs Tumbelaka mudināja Sombu nostāties IRRV pusē.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 94.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 407.&lt;/ref&gt; Sumuals tajā laikā vēl atradās ārzemēs [[Manila|Manilā]].&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 245.&lt;/ref&gt; 1958. gada 16. februārī Manado notika demonstrācija. Galu galā Somba izvēlējās to, uz ko aicināja cilvēki, kas piedalījās mītiņā, un to, ko viņa padotie mudināja darīt, proti, pārtraukt saites ar valdību Džakartā.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 95.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 30.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Tribun News (2013).&lt;/ref&gt; Armijas vadība pēc viņa paziņojuma ar oficiālu negodu atlaida Sombu.&lt;ref&gt;Indonesia (April 1983), p. 118.&lt;/ref&gt; Sumuals un Lahade tāpat tika ar negodu atlaisti 1958. gada 1. martā.&lt;ref&gt;South China Sunday Post (2 March 1958), p. 6.&lt;/ref&gt; Varau arī pievienojās ''Permestai'', un viņš tika ar negodu atbrīvots no amata 1958. gada 6. maijā.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 124.&lt;/ref&gt;

Makasarā reakcija uz IRRV izveidi ievērojami atšķīrās no Manado. &quot;Permestas hartas&quot; parakstītāji, kas bija no Dienvidsulavesi, pakāpeniski pārtrauca atbalstīt kustību. Tādi parakstītāji kā Jusufs (''RI-Hasanuddin'' komandieris), Matalata (KDM-SST komandieris) un Panerans (Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi militārais gubernators) sāka atbalstīt centrālo valdību.&lt;ref&gt;Harvey (1977), pp. 96—98.&lt;/ref&gt; Tomēr Lahade, Lintans un vairāki citi civilie vadītāji joprojām nostājās ''Permestas'' pusē. Pēc bēgšanas no Makasaras 1958. gada 27. maijā Lahade un Lintans tika arestēti. Viņi tika turēti Makasarā līdz 1958. gada septembrim, pēc tam tika nogādāti [[Denpasara|Denpasarā]] Bali un pēc tam Madiunā [[Austrumjava|Austrumjavā,]] kur tie tika turēti līdz 1962. gadam.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 113.&lt;/ref&gt;

== Bruņotais konflikts ==

=== Manado bombardēšana ===
[[Attēls:AURI_B-25.jpg|thumb|Divi Indonēzijas gaisa spēku ''B-25 Mitchell'' lidojuma laikā]]
Centrālā valdība veica uzlidojumu Manado sešas dienas pēc Sombas paziņojuma. 1958. gada 22. februārī pulksten 8:15 divi Indonēzijas gaisa spēku (AURI) bumbvedēji ''B-25 Mitchell'' bombardēja radiostaciju pilsētā.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 38.&lt;/ref&gt; Bumbu sprādzieni Manado pasteidzināja divu minahasiešu virsnieku stingrākas izvēles pieņemšanu, kuri sākotnēji nebija lielā sajūsmā par pievienošanos ''Permestai''. Tie bija Varau, kurš bija pievienojies Sumualam, lai tiktos ar Sukarno Tokijā un pulkvedis Aleksandrs Everts Kavilarans, kurš tajā laikā bija militārais atašejs [[Vašingtona|Vašingtonā]].&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 102.&lt;/ref&gt; Kavilarans bija pieredzējis Indonēzijas armijas virsnieks, kurš iepriekš komandēja trīs militārās teritorijas: ''TT-I/Bukit Barisan'' [[Medana|Medanā]], ''TT-III/Siliwangi'' [[Banduna|Bandunā]], kā arī TT-VII pirms Varau un Sumuala.
[[Attēls:Flag of the Minahasan People.svg|thumb|Minahasu nacionālais karogs, kuru lietoja arī daļa Permestas vienību]]
Bombardēšanas rezultātā arī aizvainotie Ziemeļsulavesi iedzīvotāji kļuva entuziastiskāki par ''Permestas'' lietu. Divas dienas pēc bombardēšanas KDM-SUT paziņoja un deva norādījumus bijušajiem Nīderlandes Karaliskā Austrumindijas armijas (KNIL vai ''Koninklijk Nederlands Indisch Leger'') karavīriem pieteikties un pievienoties ''Permestai''. Tiek lēsts, ka pieteicās aptuveni 2000 no viņiem. Lai gan viņi bija veci, jo KNIL tika izveidota vēl [[Nīderlande]]s okupācijas laikā, viņi varēja apmācīt jaunākus kareivjus, kuri pievienojās ''Permestai''.&lt;ref name=&quot;auto7&quot;&gt;Harvey (1977), p. 104.&lt;/ref&gt; Apmācības notika Lanovanā netālu no Tondano trīs mēnešus, kā rezultātā no apmācīto jauniešu skaita tika izveidotas septiņas [[Rota (armija)|rotas]].&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 44.&lt;/ref&gt; Tika izveidota arī sieviešu vienība, kas tika nosaukta par ''Permestas'' sieviešu karaspēku (PWP vai ''Pasukan Wanita Permesta'').&lt;ref name=&quot;auto10&quot;&gt;Harvey (1977), p. 105.&lt;/ref&gt;

=== Ārvalstu iesaistīšanās ===
1957. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis]] arvien vairāk uztrauca, ka Indonēzija kļūst neaizsargāta pret komunismu, jo pieauga Indonēzijas komunistiskās partijas ietekme.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 16.&lt;/ref&gt; 1958. gada janvārī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] sāka veidot slepenus atbalsta tīklus IRRV un ''Permestas'' nemierniekiem. Singapūrā un [[Manila|Manilā]] vairākas reizes notika tikšanās starp CIP un Sumualu, kā arī Nunu Pantauvu, kam Sumuals uzdeva vadīt [[kopra]]s bartera maiņas darījumus, kuros kopra tika eksportēta no Sulavesi uz ārzemēm. Uzzinājis par AURI uzbrukumu Manado, Sumuals kopā ar Pantauvu steidzās atpakaļ uz Manado, izmantojot īrētu lidlaivu ''Consolidated PBY Catalina''. Sumuals saprata, ka CIP vēlas sniegt palīdzību pēc tam, kad viņu īrētās lidmašīnas priekšā sagaidīja brigādes ģenerālis Pelahio Kruss, [[Filipīnas|Filipīnu]] nacionālās izlūkošanas koordinējošais direktors. Viņš sacīja, ka krava, kas tika iekrauta lidmašīnas aizmugurē, var tikt uzskatīta par &quot;amerikāņu labo gribu&quot;. Šī labā griba sastāvēja no sešiem ''[[M2 (ložmetējs)|M2 Browning]]'' 50. kalibra ložmetējiem.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 39, 40.&lt;/ref&gt; Pēc tam pa jūru veiktie ieroču sūtījumi iekļāva kājnieku ieročus, rokas granātas, munīciju un citus ieročus.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 58.&lt;/ref&gt;

Lielāks CIP atbalsts tika veikts ar lidmašīnu nosūti, kas izveidoja ''Permestas'' gaisa spēkus, ko nosauca par Revolucionārajiem gaisa spēkiem (AUREV vai ''Angkatan Udara Revolusioner''), kas bāzējās Manado. Nosūtītās lidmašīnas bija 15 bumbvedēji ''B-26 Invader'' un daži iznīcinātāji ''P-51 Mustang''.&lt;ref name=&quot;auto19&quot;&gt;Hellstrom (July—August 1999), pp. 24—38.&lt;/ref&gt; Papildus lidmašīnām CIP nosūtīja pilotus, mehāniķus, lidmašīnu ieročus un rezerves daļas.&lt;ref&gt;Kennedy (1996), p. 74.&lt;/ref&gt; Ieroči nāca arī no [[Ķīnas Republika|Taivānas]], bet Taivānas gadījumā ''Permestai'' bija jāmaksā par ieročiem. Pirmais sūtījums ar ''PBY Catalina'' bija 100 šautenes un trīs M20 bezatsitiena šautenes. Pēc tam Taivāna nosūtīja kuģi, kurā atradās ieroči, kuru daudzuma pietika vairākiem bataljoniem, un pretgaisa ieročus. Turklāt līgums ar Taivānu ietvēra divas ''Beech C-45'' transporta lidmašīnas, ko pavadīja trīs fraktēti piloti.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 39, 40, dan 58.&lt;/ref&gt; Kopumā ārvalstu personāls sastāvēja no starptautiskajiem CIP aģentiem un algotņiem no Taivānas, Filipīnām, [[Polija]]s un Amerikas Savienotajām {{nosaukums slīprakstā}}Valstīm.&lt;ref name=&quot;auto19&quot; /&gt;

=== AUREV uzbrukumi ===
CIP palīdzības burtiski spārnotais AUREV sāka gaisa triecienus pret Sulavesi un Moluku pilsētām. Pilsētas, kuras bombardēja CIP vadītās nemiernieku lidmašīnas, bija [[Ambona]], [[Balikpapana]], Makasara, [[Palu]] un [[Ternate]]. 1958. gada 13. aprīlī pulksten 3:00 no Mapanetas lidostas (tagad Sema Ratulani starptautiskā lidosta) izlidoja bumbvedējs AUREV B-26. Tā galamērķis bija Mandai lidosta (tagad Sultāna Hasanudina starptautiskā lidosta) Makasarā. Viņš sasniedza galamērķi pulksten 5:30 un bombardēja un apšaudīja skrejceļu 15 minūtes.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 86, 87.&lt;/ref&gt; Pēc tam 1958. gada 16. aprīlī no Taivānas iegādātā C-45 lidmašīna izlidoja no holandiešu būvētā Kalaviranas lidlauka netālu no Lanovanas.&lt;ref&gt;TNI Angkatan Udara (2010).&lt;/ref&gt; Lidmašīnas C-45 galamērķis bija lidlauks Balikpapanā. Bez skrejceļa bombardēšanas tika iznīcināta arī AURI transporta lidmašīna. 1958. gada 20. aprīlī bumbvedēji B-26 no Mapanetas uzbruka Palu.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 112.&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā bumbvedēji divu iznīcinātāju P-51 pavadībā uzbruka aviobāzei, kas atrodas Morotai salā (tagad Leo Vatimena lidosta). Turklāt otrais mērķis bija gaisa bāze Džailolo Halmaheras salā. Dažu nākamo dienu laikā šajās vietās atkal tika veikti gaisa uzlidojumi, pievienojot mērķiem Ternati.&lt;ref name=&quot;auto4&quot;&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 113, 114.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Pour dan Sudomo (1997), p. 64.&lt;/ref&gt;

1958. gada 28. aprīlī atkal tika uzbrukts ostām Dongalā (netālu no Palu) un Balikpapanas. Dongalā tika nogremdēti tirdzniecības kuģi zem ārvalstu karoga ''Flying Lark'', ''Aquila'' un ''Armonia'', bet Balikpapanā tika nogremdēts kuģis ''San Flaviano''.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 125, 126.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Kahin dan Kahin (1997), p. 290.&lt;/ref&gt; Turklāt tika nogremdēta arī Indonēzijas Jūras spēku (ALRI) korvete ''RI Hang Tuah'', ar kuru gāja bojā 18 apkalpes locekļi un 28 guva smagus ievainojumus. Uzbrukuma brīdī karakuģis tikko bija atstājis Balikpapanu ceļā uz Austrumjavu, lai pievienotos flotei, kas gatavojās uzbrukt ''Permestas'' cietoksnim Ziemeļsulavesi.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 126.&lt;/ref&gt; Indonēzijas valdība ziņoja, ka 1958. gada 15. maijā Ambonas pilsētā tika bombardēts tirgus laukums, kurā gāja bojā liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;auto13&quot;&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 131.&lt;/ref&gt;

=== Operācija &quot;Džakarta&quot; ===
1958. gada 26. aprīlī Sumuals vadīja desantu, kas ar vairākiem kuģiem tika nogādāts no Manado uz Morotai ar mērķi ieņemt tur esošo gaisa spēku bāzi. Sumuals bija devis norādījumus AUREV uzbrukt Morotai pa gaisu, pirms ieradās Sumuals un viņa karaspēks. Uzbrukumu veica bumbvedējs B-26, kuru pilotēja Alens Poups, kurš tikko bija ieradies Manado no Filipīnām. Uzbrukumā piedalījās arī iznīcinātājs P-51. Pēc ierašanās Morotai iepriekšējā vakarā, nākamās dienas pulksten 6:00, Sumuala vadītais karaspēks sāka uzbrukumu. Aviobāzi apsargāja tikai daži AURI karavīri un policisti, kuri nekavējoties padevās bez cīņas.&lt;ref name=&quot;auto4&quot;/&gt; Sumuals atstāja garnizonu Morotai un devās uz Halmaheru. Viņi nesastapa pretestību, un viņiem izdevās ieņemt Džailolo un tās gaisa bāzi.&lt;ref name=&quot;auto13&quot;/&gt;

Uzbrukums Morotai patiesībā bija pirmais posms plānotajam uzbrukumam, ko Sumuals nosauca par &quot;Operāciju Džakarta&quot;. Operācijai &quot;Džakarta I&quot; bija jāieņem gaisa bāze Morotai. Pēc tam operācijai &quot;Džakarta II&quot; bija jāatgūst apgabals ap Palu, operācija &quot;Džakarta III&quot; mērķēja uz Balikpapanu un Kalimantānas dienvidu daļu. Operācijas pēdējais mērķis bija uzbrukt pašai Džakartai.&lt;ref name=&quot;auto111&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 116.&lt;/ref&gt; Sumuals vērtēja, ka šīs militārās operācijas panākumi pārliecinās ''TT-IV/Diponegoro'' Centrālajā Javā un ''TT-V/Brawijaya'' Austrumjavā virsniekus, kuri simpatizēja ''Permestai'', jo viens no tās mērķiem bija atjaunot Sukarno-Hatas divvaldību kā prezidentam un viceprezidentam.&lt;ref name=&quot;auto7&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 385.&lt;/ref&gt;

1958. gada 8. maijā Somba sāka operāciju &quot;Džakarta II&quot;, ar AUREV palīdzību atgūstot Parigi netālu no Palu.&lt;ref name=&quot;auto7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;auto13&quot;/&gt; Iepriekš 1958. gada 18. aprīlī TNI karaspēks operācijā &quot;Insdžaf&quot; bija ieņēmis Parigi, kā arī Dongalu un Palu.&lt;ref&gt;Mokoginta (1964), p. 138.&lt;/ref&gt;

=== Alena Poupa sagūstīšana ===
[[Attēls:A-26_Okinawa_1945_James_P._Gallagher_2.jpg|thumb|ASV Gaisa spēku ''B-26 Invader'', līdzīgs Alena Poupa pilotētajai lidmašīnai]]
1958. gada aprīlī un maija sākumā turpinājās AUREV gaisa uzbrukumi, tostarp Ambonai un [[Kendari]].&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 127, 128.&lt;/ref&gt; AUREV pilnībā valdīja gaisā Indonēzijas austrumos. Papildus galvenajam lidlaukam Mapanetā, ''Permesta'' kontrolēja lidlaukus Džailolo, Kalaviranā, Morotai, Tasukā (hidroplānu bāze pie Tondano ezera) un Tolotio (tagad Džalaludina lidosta).&lt;ref&gt;Indonesian Air Force (2010).&lt;/ref&gt; Tomēr ''Permestas'' panākumi sāka apsīkt 1958. gada maija vidū.

1958. gada 18. maijā Poups un radio operators Harijs Rantungs ar bumbvedēju B-26 devās uz Ambonu, lai bombardētu tās lidlauku. Pēc skrejceļa bombardēšanas, jo vēl bija palikusi viena bumba, Pope mēģināja atrast ALRI floti, kas bija ieradusies, lai atkārtoti ieņemtu Halmaheras salas. Pēc flotes atrašanas Poups savu uzbrukumu koncentrēja uz transporta kuģi ''RI Sewaga''. Viņš neredzēja, ka viņam tikmēr uzbrūk iznīcinātājs P-51, kuru pilotēja kapteinis Ignācijs Devanto. Devanto atklāja uguni, kad Poups gatavojās bombardēšanai. Šāvieni sabojāja lidmašīnas labā borta spārnu. Tikmēr šāvieni no kuģiem trāpīja lidmašīnas dibenā. Pēc tam lidmašīna sāka degt, un Pope nokliedza Rantungam, lai tas lec ārā.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 148, 149.&lt;/ref&gt; Kad izlēca pats Poups, viņa kāja atsitās pret lidmašīnas asti. Poups un Rantungs nolaidās ar izpletņiem Hatatas salas krastā, kas atrodas uz rietumiem no Ambonas. Viņus atrada vietējie iedzīvotāji, kurus pavadīja vairāki jūras kājnieki no ''RI Sewaga'' pulkvežleitnanta Hūnholca vadībā.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 152.&lt;/ref&gt;

Divas dienas vēlāk CIP darbinieki Mapanetā saņēma rīkojumu no Filipīnām atstāt Manado. Nebija zināms, vai Poups bija miris vai ticis sagūstīts.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 155.&lt;/ref&gt; Indonēzijas valdība oficiālo paziņojumu par Poupa likteni publicēja tikai 1958. gada 27. maijā.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 158.&lt;/ref&gt; Pirms Poupa pazušanas ASV valdība jau bija sākusi apsvērt politikas maiņu attiecībā uz situāciju Indonēzijā. Viņi secināja, ka TNI joprojām ir augsta ranga militārpersonas, kas iestājas pret komunistisko kustību, piemēram, ģenerālleitnants Ahmads Jani, un līdz ar to atbalsts Indonēzijas valdībai joprojām varētu būt pamatots.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 109.&lt;/ref&gt; Seminārā par ''Permestu'' Indonēzijas Universitātē 1991. gadā, kurā piedalījās ASV vēstnieks Indonēzijā, Sumuals komentēja, ka ASV palīdzēja ''Permestai'', lai nodrošinātu savas intereses. Kad vēlāk tā pārstāja atbalstīt ''Permestu'' un savukārt palīdzēja ģenerāļiem Džakartā, tas arī bija, lai nodrošinātu savas intereses.&lt;ref name=&quot;auto111&quot; /&gt;

=== &quot;Operācija Nunusaku&quot; ===
Dažas dienas pirms Poupa notriekšanas un CIP ļaužu atsaukšanas no Mapanetas, tika veikta AURI operācija ar nosaukumu &quot;Operācija Nunusaku&quot;, lai iznīcinātu AUREV lidmašīnas. Šai operācijai tika paredzētas piecas iznīcinātāju lidmašīnas P-51, četri bumbvedēji B-25 un viena ''PBY Catalina''.&lt;ref&gt;Gusti Fikri Noor (November 2015), p. 31.&lt;/ref&gt; Pirms uzbrukuma lidmašīnas vēlā pēcpusdienā izlidoja uz vairākiem Ambonas lidlaukiem, lai izvairītos no AUREV uzlidojumiem, kas parasti tika veikti dienas sākumā. 1958. gada 15. maijā pulksten 4:00 lidmašīnas devās uz saviem mērķiem. Dažas devās uz Mapanetu, bet citas uz Kalaviranu. Mapanetā viņi veica uzbrukumu, kurā B-25 bombardēja skrejceļu un P-51 šāva uz stāvošajām AUREV lidmašīnām. Raķete trāpīja uz zemes stāvošajai ''PBY Catalina'' , un tā uzreiz aizdegās. Pēc uzbrukuma atlikušās AUREV lidmašīnas, kas joprojām darbojās no Mapanetas, bija tikai viens bumbvedējs B-26 un viens iznīcinātājs P-51. Tikmēr uzbrukums Kalaviranas lidlaukam iznīcināja divas transporta lidmašīnas C-45, kuras bija nākušas no Taivānas.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 135—137.&lt;/ref&gt;

1958. gada 9. jūnijā AURI lidmašīnas atgriezās, lai uzbruktu Mapanetas lidlaukam. Iznīcinātāji P-51 nāca no Morotai (kas atkal bija pārgājusi TNI rokās). Tomēr šis uzbrukums nebija veiksmīgs. Šoreiz pretgaisa aizsardzība Mapanetā izrādījās gatava, un tika notriektas divas AURI lidmašīnas P-51, gāja bojā viens pilots.&lt;ref name=&quot;auto5&quot;&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 159.&lt;/ref&gt;

=== &quot;Operācija Mena&quot; ===
[[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_on_Morotai_Beach,_Jalesveva_Jayamahe,_p154.jpg|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki Morotai salā]]
&quot;Operācija Mena&quot; bija daļa no kopīgas operācijas, ko nosauca par &quot;Operāciju Merdeka&quot;, kurā centrālā valdība pavēlēja sagraut ''Permestas'' sacelšanos.&lt;ref name=&quot;auto2&quot;&gt;Komandoko (2010), p. 62.&lt;/ref&gt; Pati operācija, kas sastāvēja no operācijām &quot;Mena I&quot; un &quot;Mena II&quot;, bija vērsta uz Halmaheras salu drošību. Operāciju &quot;Mena I&quot; vadīja Pīterss, lai atgūtu Džailolo, savukārt operāciju &quot;Mena II&quot; vadīja Holnhulcs, lai atgūtu Morotai.&lt;ref&gt;Pour dan Sudomo (1997), pp. 67, 69.&lt;/ref&gt; 1958. gada 27. maijā Džakartā notikušajā preses konferencē Pīterss paziņoja, ka aptuveni 400 ''Permestas'' karavīru ir ielenkti Džailolo un saņēmuši ultimātu par padošanos. Pīterss tajā laikā atradās Džakartā, lai transportētu Alenu Poupu, kurš tika notverts Ambonā.&lt;ref&gt;Arnhemsche Courant (28 May 1958)&lt;/ref&gt; Tikmēr Holnhulcs atguva Morotai 1958. gada 20. maijā. Holnhulca rīcībā bija daļa no amfībiju uzdevumu grupas 21 (ATG-21 vai ''Gugus Tugas Amphibi 21''), kurā ietilpa divi karaspēka transporti RI ''Sawega'' un RI ''Baumasepe'' un pieci mīnu meklētāji.&lt;ref&gt;Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 35.&lt;/ref&gt; Jūras kājnieki izsēdās un uzbruka agrā rīta stundā, kam sekoja ātrās reaģēšanas grupa (PGT vai ''Pasukan Gerak Cepat''), kas tika izmesti ar izpletņiem.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 157.&lt;/ref&gt;

=== &quot;Operācija Sapta Marga&quot; ===
[[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_trekking_to_Amurang_,_Jalesveva_Jayamahe,_p153.jpg|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki virzās uz Amuranu]]
&quot;Operācija Sapta Marga&quot; arī bija daļa no operācijas &quot;Merdeka&quot;.&lt;ref name=&quot;auto2&quot; /&gt; Pati operācija &quot;Sapta Marga&quot; sastāvēja no četrām atsevišķām operācijām, kuru mērķis bija atgūt teritorijas Ziemeļu un Centrālajā Sulavesi. Operāciju &quot;Sapta Marga I&quot; vadīja pulkvežleitnants Sumarsono, lai atgūtu Centrālo Sulavesi. Operāciju &quot;Sapta Marga II&quot; vadīja majors Aguss Prasmono, lai atgūtu [[Gorontalo]], tostarp Tolotio lidlauku, un sniegtu atbalstu lojālistu partizāniem, kurus vadīja Nani Vartabone.&lt;ref name=&quot;auto9&quot;&gt;KODAM XIV/Hasanuddin.&lt;/ref&gt; Operāciju &quot;Sapta Marga III&quot; vadīja pulkvežleitnants Ernsts Juliuss Manenda, lai atgūtu Sangihes un Talaudas salas uz ziemeļiem no Manado.&lt;ref&gt;Sutrisminingsih (2012), p. 46.&lt;/ref&gt; Operāciju &quot;Sapta Marga IV&quot; vadīja pulkvežleitnants Rukmito Hendraninrats, lai atgūtu ''Permestas'' galveno bāzi Ziemeļsulavesi.&lt;ref&gt;Sutrisminingsih (2012), p. 47.&lt;/ref&gt;

Operācijai &quot;Sapta Marga II&quot; izdevās atgūt Gorontalo 1958. gada maija vidū ar Nani Vartabones palīdzību pēc tam, kad 1958. gada 17. martā šo apgabalu ieņēma ''Permestas'' karaspēks.&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;Harvey (1977), p. 110.&lt;/ref&gt; 1958. gada 19. februārī Somba sadalīja KDM-SUT divos pulkos. I sektors jeb &quot;Melnā čūska&quot; aptvēra Sangihi un Talaudu, Minahasu un Bolānu-Mongondovu, un to vadīja majors Dolfs Runturambi. II sektors jeb Anoa aptvēra Centrālo Sulavesi, kuru vadīja Gerunans.&lt;ref name=&quot;auto7&quot; /&gt; Pats Somba ar trīs bataljoniem devās uz Sulavesi vidusdaļu 1958. gada aprīlī, lai mēģinātu atgūt Palu un Dongalas apgabalus.&lt;ref name=&quot;auto10&quot; /&gt; Tomēr līdz ar Gorontalo krišanu Somba tika atdalīts no savas bāzes Minahasā un bija spiests doties atpakaļ uz to caur TNI kontrolētajām teritorijām. Šis ceļojums ilga divus mēnešus, un daudzi viņa karavīri kļuva par upuriem gan slimībām, gan ienaidnieka uzbrukumiem. Tikmēr Gerunans un 200 viņa vadītie karavīri izvēlējās doties pa vieglāko ceļu uz dienvidiem. Tas bija liktenīgi Gerunanam, jo tur viņš pievienojās Abdula Kahara Muzakara dumpiniekiem, pret kuriem valdība pēc notveršanas izturējās daudz stingrāk kā pret ''Permestu''. 1965. gadā Gerunans tika arestēts, tiesāts un nonāvēts.&lt;ref name=&quot;auto1&quot; /&gt; Tikmēr operācija &quot;Sapta Marga III&quot; veiksmīgi pabeidza Sangihes un Talaudas ieņemšanu 1958. gada 21. maijā.&lt;ref name=&quot;auto1&quot; /&gt;

Operāciju &quot;Sapta Marga IV&quot; bieži sauc par pašu operāciju &quot;Merdeka&quot;, jo tā bija lielākā operācijas sastāvdaļa, kas koncentrējās uz ''Permestas'' galveno bāzi Ziemeļsulavesi. 1958. gada 1. jūnijā flote devās no Javas uz Ziemeļsulavesi.&lt;ref name=&quot;auto5&quot;/&gt; Šajā flotē bija 17 pašas flotes kuģi un 10 valsts kontrolēto nacionālās kuģniecības kompāniju PELNI un ''Djawatan Pelajaran'' (DJAPEL) kuģi. Karakuģi, kas piedalījās šajā gājienā, bija [[eskadras mīnu kuģis]] (iznīcinātājs) RI ''Gadjah Mada'' un [[korvete]]s RI ''Hasanudin'', RI ''Pattimura'' un RI ''Pattiunus''. Papildus bija karaspēka transporti RI ''Sawega'' un RI ''Baumasepe'', karakuģi RI ''Baruna'' un RI ''Biscaya'' un tankkuģi RI ''Pladju'' un RI ''Tjepu''. Flotē ietilpa arī seši mīnu meklētāji.&lt;ref name=&quot;auto16&quot;&gt;Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 36.&lt;/ref&gt; Kopā tika iesaistīti 16 bataljoni kareivju.&lt;ref&gt;Kahin dan Kahin (1997), p. 293.&lt;/ref&gt; Šie bataljoni cita starpā nāca no ''TT-II/Siliwangi'', ''TT-IV/Diponegoro'', ''TT-V/Brawijaya'' un ''TT-XIV/Hasanuddin'', t.i. galvenokārt no Javas.&lt;ref name=&quot;auto9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 120.&lt;/ref&gt;

Uzbrukums Sulavesi ziemeļos sākās 1958. gada 13. jūnijā, kur divi Indonēzijas armijas komandosu pulka (RPKAD jeb ''Resimen Para Komando Angkatan Darat'', tagad ''Kopassus'') vadi veica izsēšanos un izlūkošanu 12 kilometrus uz ziemeļiem no Manado.&lt;ref name=&quot;auto6&quot;&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 160.&lt;/ref&gt; Ironiski, ka ideja par RPKAD izveidi savulaik nāca no Kavilarana (un viņa kolēģa Slameta Rijadi). Iepriekš, 1958. gada 8. jūnijā Manado bombardēja ALRI karakuģi.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;Kahin dan Kahin (1997), p. 184.&lt;/ref&gt; Tikmēr AURI no gaisa uzbruka Mapangetas lidlaukam, kā arī Tomohonai un Tondano 1958. gada 11. un 13. jūnijā.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 115.&lt;/ref&gt; Pēc tam 1958. gada 16. jūnijā Kemā, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Manado, tika sagatavoti lielāki desanta spēki, kas sastāvēja no viena jūras kājnieku un diviem kājnieku bataljoniem.&lt;ref name=&quot;auto6&quot; /&gt; Izsēšanos atbalstīja ALRI karakuģi, kas bija pulkvežleitnanta Džona Lī, RI ''Gadjah Mada'' komandiera, vadītās amfībiju uzdevumu grupas 25 (ATG-25) daļa.&lt;ref name=&quot;auto16&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Setyautama (2008), p. 186.&lt;/ref&gt;

Sumuals bija veiksmīgi paredzējis, ka izsēšanās notiks pie Kemas, un pats vadīja tur aizsardzību. Tomēr viņš tika ievainots, kad tuvumā eksplodēja mīna, liekot viņam doties uz Manado. Desanta TNI karaspēks ātri pārvarēja aizsardzību pie Kemas. Papildus tam, ka TNI karaspēks devās uz Manado, tas virzījās arī uz Bitunu, kur, atšķirībā no seklās Manado ostas un apkaimes, ostas dziļums pieļāva jebkādu flotes kuģu iebraukšanu. Bituna tika ieņemta divas dienas vēlāk.&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), pp. 160, 162.&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā RPKAD karaspēks uzbruka Mapanetas lidlaukam, lai neitralizētu tā pretgaisa aizsardzību. ''Permestas'' karaspēkam izdevās apturēt RPKAD, taču abās pusēs bija lieli zaudējumi. Daļa RPKAD karotāju pirms kauju sākuma pārgāja pie dumpiniekiem, tāpēc daudzi abās pusēs viens otru pazina. Pats Kavilarans personīgi pazina vienu no RPKAD karavīriem, virsseržantu, kurš uzbrukuma laikā gāja bojā. Viņi bija dienējuši vienās patruļās Javā, tvarstot musulmaņu ekstrēmistus.&lt;ref name=&quot;auto21&quot;&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 162.&lt;/ref&gt;

=== Sīvas cīņas Minahasā ===
Lai gan ''Permestas'' aizsardzību desanta laikā TNI karaspēks pārvarēja, pretestība ceļā uz Manado bija sīvāka. ''Permestas'' karaspēks bija bruņots ar smagajiem ložmetējiem un lauka lielgabaliem, kā arī ar 60 mm mīnmetējiem. Šī pretestība palēnināja TNI kustību uz Manado. Tas pats notika ar RPKAD karaspēku un kājniekiem, kas uzbruka Manado no ziemeļiem, no Bitunas puses.&lt;ref name=&quot;auto21&quot;/&gt; Papildu karaspēks tika izsēdināts Vori uz ziemeļiem no Manado 1958. gada 21. un 24. jūnijā, lai pastiprinātu tur esošo TNI karaspēku.&lt;ref name=&quot;auto1&quot; /&gt; Šī situācija arī piespieda TNI vadību koncentrēt visus spēkus uz Manado sagrābšanu, nevis realizēt sākotnējo plānu, saskaņā ar kuru dažas daļas nekavējoties virzītos uz Tondano un Tomohonu. Pēc astoņu dienu sīvas pretošanās 1958. gada 24. jūnijā Varau pavēlēja evakuēt spēkus no Manado, un ''Permestas'' galvenā mītne tika pārcelta uz Tomohonu. Divas dienas vēlāk TNI karaspēks ieņēma Manado bez pretestības, jo pretinieka tajā vairs nebija.&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt; Līdz ar Manado krišanu dumpinieku vadība mainīja savu stratēģiju uz partizānu karu.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 185.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Indonesian_Navy_Commando_Corps_occupying_Langowan_Airfield,_Jalesveva_Jayamahe,_p152.jpg|left|thumb|250x250px| Indonēzijas jūras kājnieki, kas ieņēmuši Lanovanas lidlauku]]
Pagāja gandrīz mēnesis, ļidz TNI karaspēks 1958. gada 21. jūlijā spēja ieņemt Tondano, kas bija otrā lielākā Minahasas pilsēta.&lt;ref name=&quot;auto8&quot;&gt;Harvey (1977), p. 117.&lt;/ref&gt; Pēc tam pagāja vēl mēnesis, līdz 1958. gada 16. augustā tika ieņemta Tomohona.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 4.&lt;/ref&gt; Cīņā par Tomohonu valdībai palīdzēja vietējais ''Permestas'' komandieris majors Edijs Mondons. Viņš sazinājās ar TNI karaspēku Tondano, kas gatavojās uzbrukt Tomohonai, un paziņoja, ka viņš un 1500 karavīri viņa sektorā ir gatavi padoties. Dažas dienas vēlāk, 1958. gada 20. augustā, Lanovana un Kalavirana tika ieņemtas.&lt;ref name=&quot;auto8&quot; /&gt; Jūras kājnieku darbība, kuri piedalījās Lanovanas ieņemšanā, bija daļa no operācijas &quot;Mega&quot;, kas sākās 1958. gada 19. augustā. Pēc tam mēnesi vēlāk, no 1958. gada 19. līdz 25. septembrim, tika veikta operācija &quot;Nuri&quot; ar mērķi kontrolēt apgabalu starp Lanovanu, Amuranu un Motolinu.&lt;ref&gt;Jawatan Penerangan Angkatan Laut (1960), p. 147.&lt;/ref&gt;

TNI bija ieņēmusi pilsētas un teritorijas ap galvenajiem transporta ceļiem, bet pārējās teritorijas, tostarp kalnus, joprojām kontrolēja ''Permesta''. Šāda situācija saglabājās gandrīz gadu, sākot ar 1958. gada septembri. Nemiernieku karaspēka pretestība pamatā bija neliela mēroga partizānu uzbrukumi, tomēr notika arī vairākas lielākas kaujas. Piemēram, no 1959. gada 17. līdz 19. februārim ''Permestas'' karaspēks veica plaša mēroga uzbrukumu. Uzbrukumi tika veikti vienlaikus Amuranā, Kavankoanā, Lanovanā un Tondano. Šie uzbrukumi vairākās vietās gandrīz piespieda TNI atkāpties, bet prasīja aptuveni 100 ''Permestas'' karavīru dzīvības. Lai arī neveiksmīgi, uzbrukumi pierādīja, ka dumpinieku spēki joprojām ir apņēmības pilni pretoties.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 118.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conboy dan Morrison (1999), p. 169.&lt;/ref&gt;

=== Plaisas ''Permestā'' ===
[[Attēls:Joop Warouw.jpg|thumb|Viens no dumpinieku līderiem Jops Varau]]
Lai gan cīņa turpinājās, bija acīmredzami, ka ''Permestas'' nometnē situācija pasliktinās. Tā kā viņiem bija jāveic partizānu darbības, Sumuals, Kavilarans, Varau un Somba atradās dažādās vietās. Komunikācija un koordinācija viņu starpā kļuva arvien grūtāka. Komandierus dažādās vietās pavēlniecībai kļuva grūtāk kontrolēt, kā arī notika strīdi un sadursmes starp partizānu vienībām.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 121.&lt;/ref&gt; Nesaskaņas tika novērotas arī starp Kavilaranu un Sumualu. Diemžēl Varau, kurš parasti bija starpnieks starp šiem abiem, 1960. gada aprīlī sagūstīja Džana Timbulena vadītā grupa.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 181.&lt;/ref&gt; Timbulens bija vadījis grupu, kas uzsāka sacelšanos Dienvidminahasā vēl pirms ''Permestas'' aizsākuma. Timbulens padevās valdībai 1957. gada martā un pēc tam apvienojās ar ''Permestu''.&lt;ref&gt;Harvey (1977), pp. 46, 121.&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad tika atklāts, ka Varau ir pie Timbulena kā ķīlnieks, Sumuals aizturēja pašu Timbulenu. To paredzējušais Timbulens pavēlēja saviem vīriem nonāvēt Varau, ja viņš tiks arestēts. Nāvessoda izpilde notika ap 1960. gada oktobri.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 228.&lt;/ref&gt; Varau nogalināšana bija melnākā nodaļa ''Permestas'' cīņā, kas izraisīja savstarpējas aizdomas starp karaspēka biedriem un saliedētības sabrukumu.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 233.&lt;/ref&gt;

== Noslēgums ==
[[Attēls:Indonesian Navy Commando Corps in swamps chasing PERMESTA troops, Jalesveva Jayamahe, p154.jpg|thumb|Indonēzijas specvienība purvos Ziemeļsulavesi 1960. gada sākumā]]

=== Centieni panākt mieru ===
Centienus samierināt ''Permestas'' nometni ar centrālo valdību gandrīz vienlaikus veica divi cilvēki: Albertuss Zakariass Runturambi Venass un Frics Johaness Tumbelaka. Venass tajā laikā bija Minahasas kristīgās evaņģēliskās baznīcas (GMIM jeb ''Gereja Masehi Injii di Minahasa'') vadītājs. Viņš savos sprediķos, vēstulēs un radio raidījumos aicināja abas puses nolikt ieročus un atrast veidu, kā panākt mieru. 1959. gada oktobrī viņš tikās ar Kavilaranu, lai apspriestu iespējamo mieru ar centrālo valdību. Viņš arī satika Varau Rembokenā. Turklāt viņš uzrakstīja vēstuli prezidentam Sukarno, kurā bija priekšlikumi miera panākšanai.&lt;ref&gt;Henley (November 2007).&lt;/ref&gt;

1959. gada oktobrī Tumbelaka sazinājās ar pulkvedi Suračmanu, kurš toreiz bija ''TT-V/Brawijaya'' komandieris, lai apspriestu situāciju Ziemeļsulavesi. Pats Tumbelaka dienēja kā vecākais virsnieks šajā teritoriālajā karaspēka daļā, kā arī bija piedalījies neatkarības karā Austrumjavā kopā ar Sombu un Varau. Tikšanās laikā ar Tumbelaku Suračmans pauda bažas par Indonēzijas komunistiskās partijas pieaugošo ietekmi Austrumjavā un to, ka karš pret ''Permestu'' ir izsmēlis TNI resursus, kas bija izdevīgi komunistiem.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 134.&lt;/ref&gt; Pēc vairākām tikšanās reizēm ar citiem ''Brawijaya'' virsniekiem viņi vienojās nosūtīt Tumbelaku uz Manado, lai mēģinātu nodibināt kontaktu ar Sombu. Lai gan Varau bija augstāks amats ''Permestā'', Somba vadīja vispieredzējušākos karavīrus, kas bija pārgājuši no TNI.&lt;ref name=&quot;auto20&quot;&gt;Harvey (1977), p. 135.&lt;/ref&gt;

=== Sarunas ===
1960. gada 5. janvārī Tumbelaka devās uz Manado. Pēc tikšanās ar ''TT-XIII/Merdeka'' amatpersonām viņu sagaidīja Samuels Heins &quot;Čame&quot; Tičoalu. Tumbelaka lūdza Čami doties uz nemiernieku kontrolēto apgabalu un aizvest Sombam ziņojumu, &quot;lai rastu labu risinājumu aktuālajai problēmai&quot;. Čamem izdevās tikties ar Sombu un nodot ziņu no Tumbelakas. Tolaik tur kopā ar Sombu bija arī Kavilarans. Viņi abi nosūtīja Varau ziņu par Tumbelaka piedāvājumu. Tobrīd pats Varsu mēģināja satikt Sumualu, lai pārrunātu viņa tikšanos ar Venasu.&lt;ref name=&quot;auto20&quot; /&gt;

Pirmā tikšanās starp Tumbelaku un Sombu notika Matunkas ciemā netālu no Airmadidi 1960. gada 15. martā.&lt;ref name=&quot;auto12&quot;&gt;Harvey (1977), p. 136.&lt;/ref&gt; Šai reizei sekoja citas, kurās bez Sombas piedalījās arī citi ''Permestas'' vadītāji, piemēram, Mantiri un Lendijs Tumbelaka (Tumbelakas brālēns). Šīs pārrunas ilga līdz 1960. gada beigām. Svarīgas diskusiju tēmas no ''Permestas'' puses ietvēra reģionālo autonomiju, to, kas notiks ar karaspēku pēc vienošanās un situāciju ar komunismu Indonēzijā.&lt;ref name=&quot;auto15&quot;&gt;Harvey (1977), p. 140.&lt;/ref&gt; Sarunas prasīja ilgu laiku, jo vienošanās prasīja augstāku iestāžu lēmumus. Tikpat svarīgi bija, lai katrs pieņemtais lēmums tiktu nodots komandieriem džungļos.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 144.&lt;/ref&gt; No centrālās valdības puses tika veiktas vairākas darbības, lai demonstrētu savu nopietnību notiekošajās sarunās. Sarunu sākumā 1960. gada martā tika paziņots prezidenta dekrēts par Sulavesi provinces sadalīšanu divās jaunās provincēs, no kurām viena bija Ziemeļu un Centrālās Sulavesi province ar galvaspilsētu Manado.&lt;ref name=&quot;auto12&quot; /&gt; Pēc tam 1960. gada beigās Nasutions teica runu, ko Manado pārraidīja valsts radio, par to, cik svarīgi ir Indonēzijas valstij atgriezties pie 1945. gada konstitūcijas un Pančasilas jeb &quot;pieciem principiem&quot;, kuri ir Indonēzijas oficiālā ideoloģija.&lt;ref name=&quot;auto15&quot; /&gt;

1960. gada 17. decembrī sanāksmē starp Tumbelaku, Mantiri un Arje Supitu vienojās par konkrētiem soļiem, lai izbeigtu sacelšanos. Pasākumi ietvertu aizsardzības ministra lūgumu ''Permestas'' kaujiniekiem atgriezties &quot;dzimtenes rokās&quot; un ''Permestas'' paziņojumu, ka viņi ir gatavi atgriezties, ievērot pamieru un piedalīties tehniskajās sanāksmēs.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 141.&lt;/ref&gt;

=== Atgriešanās Džakartas pakļautībā ===
[[Attēls:Captured_PERMESTA_troops,_Jalesveva_Jayamahe,_p142.jpg|thumb|250x250px| Padevušies ''Permestas'' kaujinieki]]
[[Attēls:Pangdam merdeka saluting permesta troups.jpg|thumb|250x250px|Indonēziešu armijas pulkvedis Pridžosudarmo salutē Permestas kaujiniekiem 1961. gada 4. aprīlī.]]
Pirmā ''Permestas'' karaspēka grupa, kas atsaucās uz aicinājumu izbeigt pretošanos, bija nevis Sombas vadītā grupa, bet gan Laurenss Saerans, kurš tajā laikā bija Minahasas reģiona vadītājs un Manuni brigādes komandieris. 1961. gada 15. februārī Lanovanā notika militāra ceremonija, lai atzīmētu Manuni brigādes un dažu citu ''Permestas'' grupu atgriešanos Saerana vadībā. Ceremonijā piedalījās ''Kodam XIII/Merdeka'' komandieris pulkvedis Sunandars Pridžosudarmo un armijas štāba priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Ahmads Jani.&lt;ref&gt;Sulu (2011), pp. 248, 249.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto14&quot;&gt;Harvey (1977), p. 142.&lt;/ref&gt; Citas daļas, kas tajā dienā padevās, bija karavīri no piecām partizānu bāzēm Kakas un Lanovanas apgabalos.&lt;ref name=&quot;auto14&quot; /&gt;

Tikai 1961. gada 4. aprīlī padevās Sombas vadītais karaspēks. Sombas padošanās tika atzīmēta ar paziņojuma parakstīšanu starp Sombu un ''Kodam XIII/Merdeka'' komandieri Malenosas ciematā netālu no Amuranas.&lt;ref&gt;Anwar (2006), p. 139.&lt;/ref&gt; Kopā ar Pridžosudarmo, ceremonijā piedalījās arī Murhadi Danuvilogo, Ziemeļu un Centrālās Sulavesi policijas priekšnieks. No ''Permestas'' līderiem bez Sombas bija arī Lendijs Tumbelaka, Vims Tengess un Mantiri. Ceremonijā Prijosudarmo un Somba pieņēma gan TNI, gan ''Permestas'' karaspēku. Prijosudarmo un Somba bija pazīstami jau iepriekš, jo vienlaikus bija izgājuši kursus Armijas štāba un vadības skolā (SSKAD, tagad SESKOAD).&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 146.&lt;/ref&gt;

1961. gada 14. aprīlī pie Tomohonas notika arī ceremonija, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas ģenerālsekretārs ģenerālmajors Hidajats Martātmadža no TNI un Kavilarans no ''Permestas''. Ceremonijā piedalījās arī Jani un ASV vēstniecības militārais atašejs pulkvedis Džordžs Bensons. Galvenā ceremonija 1961. gada 12. maijā netālu no Tomohonas tika veikta kā šīs pārejas pēdējais solis ''Permestas'' karaspēka inspekcijas formā, ko veica Nasutions kā aizsardzības ministrs un armijas štāba priekšnieks. Nasutions toreiz arī izmantoja iespēju satikt Kavilaranu.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 147.&lt;/ref&gt;

Sumuals un dažas atlikušās grupas padevās tikai pēc pusgada, 1961. gada 20. oktobrī.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 149.&lt;/ref&gt; Viņš nolēma padoties, uzzinot, ka pašpasludinātās Indonēzijas Apvienotās Republikas, kura tika uzskatīta par dažādu vietējo sacelšanās kustību vadību, prezidents paziņojis par karadarbības beigām ar Indonēzijas Republiku.&lt;ref name=&quot;auto111&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 148.&lt;/ref&gt; ''Permestas'' dalību IAR atbalstīja Sumuals, bet pret to iebilda Kavilarans un Varau.&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 128.&lt;/ref&gt;

== Kustības beigas ==
Amnestija Permestas dumpī iesaistītajām personām tika oficiāli piešķirta ar 1961. gada prezidenta dekrētu Nr. 322 par &quot;Amnestijas un anulēšanas piešķiršanu kustības &quot;Permesta&quot; sekotājiem Kavilarana, Laurensa Saerana un Sombas vadībā, kuri izpildīja valdības aicinājumu atgriezties dzimtenes rokās”.&lt;ref&gt;Sulu (2011), p. 347.&lt;/ref&gt; Šis dekrēts tika izdots 1961. gada 22. jūnijā. Sumuals bija viens no tiem, kurš saņēma amnestiju, taču tā kā formāli viņš padevās vēlāk, viņš palika ieslodzīts un tika atbrīvots tikai pēc tam, kad [[Suharto]] kļuva par prezidentu.&lt;ref&gt;Raditya (2019).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Harvey (1977), p. 160.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Bibliogrāfija ==
{{refbegin|32em}}
* {{grāmatas atsauce
  | last         = Anwar
  | first        = Rosihan
  | title        = Sukarno, Tentara, PKI: Segitiga Kekuasaan Sebelum Prahara Politik, 1961-1965
  | trans-title  = Sukarno, Military, PKI: The Triangle of Power before Political Temptations, 1961-1965
  | language     = Indonesian
  | year         = 2006
  | url          = https://books.google.com/books?id=-X4wccKiXLAC&amp;q=somba+%224+April+1961%22&amp;pg=PA139
  |location      = Jakarta
  | publisher    = Yayasan Obor Indonesia
  | isbn         = 978-979-461-613-0
  | ref          = Anwar
  }}

* {{Ziņu atsauce
  | url          = http://resolver.kb.nl/resolve?urn=MMKB19:000313045:mpeg21:p00001
  | title        = Gevangen Genomen Amerikaanse Piloot naar Djakarta Overgebracht
  | trans-title  = Captured American Pilot Transferred to Jakarta
  | language     = Dutch
  | date         = 28 May 1958
  | location     = Arnhem
  | publisher    = Arnhemsche Courant
  | ref          = arnhemsche
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last1        = Conboy
  | first1       = Kenneth
  | last2        = Morrison
  | first2       = James
  | year         = 1999
  | title        = Feet to the Fire: CIA Covert Operations in Indonesia, 1957–1958
  | location     = Annapolis
  | publisher    = Naval Institute Press
  | isbn         = 1-55750-193-9
  | ref          = conboy
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Dixon
  | first        = Jeffrey
  | title        = A Guide to Intra-state Wars: An Examination of Civil, Regional, and Intercommunal Wars, 1816-2014
  | url         = https://archive.org/details/guidetointrastat0000dixo
  | year         = 2015
  | location     = Washington DC
  | publisher    = CQ Press
  | isbn         = 978-0-8728-9775-5
  | ref          = dixon
  }}

* {{Publikācijas atsauce
  | author       = Gusti Fikri Noor
  | date         = November 2015
  | title        = Leo Wattimena, Penerbang 'Ugal-Ugalan'
  | trans-title  = Leo Wattimena, a Wreckless Pilot
  | language     = Indonesian
  | magazine     = AVIASI
  | location     = Tangerang
  | publisher    = Trend Media Global
  | ref          = Gusti
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Hakiem
  | first        = Lukman
  | title        = Biografi Mohammad Natsir
  | trans-title  = The Bioigraphy of Mohammad Natsir
  | language     = Indonesian
  | year         = 2019
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Pustaka Al-Kautsar
  | ref          = hakiem
}}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Harvey
  | first        = Barbara S.
  | year         = 1977
  | title        = Permesta: Half a Rebellion
  | location     = Ithaca
  | publisher    = Cornell Modern Indonesia Project, Southeast Asia Program, Cornell University
  | ref          = harvey
  }}

* {{publikācijas atsauce
  | last         = Hellstrom
  | first        = Leif
  | title        = Air War in Paradise: the CIA and Indonesia 1958
  | journal      = Air Enthusiast
  | issue        = 82
  | date         = July–August 1999
  | ref          = hellstrom
  }}

* {{publikācijas atsauce
  | last         = Henley
  | first        = David
  | date         = November 2007
  | url          = http://journals.openedition.org/moussons/1827
  | title        = The Fate of Federalism: North Sulawesi from Persatuan Minahasa to Permesta
  | publisher    = Moussons
  | pages        = 89–105
  | access-date  = 11 June 2020
  | ref          = henley
}}

* {{Tīmekļa atsauce
 |date         = 2010-01-26
 |title        = Sejarah Lanud: Sekilas Pangkalan Udara Sam Ratulangi
 |trans-title  = The History of an Airbase: Sam Ratulangi Airbase.
 |language     = Indonesian
 |url          = https://tni-au.mil.id/sejarah-lanud-3
 |publisher    = Indonesian Air Force
 |access-date  = 8 June 2020
 |ref          = tni_au
 |archive-date = 2023-01-27
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20230127021411/https://tni-au.mil.id/sejarah-lanud-3/
}}

* {{publikācijas atsauce
  | date         = April 1983
  | title        = Indonesian Army Territorial Commanders 1950–March 1983
  | url         = https://archive.org/details/sim_indonesia_1983-04_35/page/109
  | journal      = Indonesia
  | issue        = 35
  | pages        = 109–124
  | ref          = indonesia
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Jacobson
  | first        = M.
  | year         = 2002
  | title        = Cross Border Triangles and Deterritorialising Identities. Assessing the Diaspora Triangle: Migrant-Host-Home
  | series       = SEARC Working Papers Series
  | volume       = 19
  | location     = Hong Kong
  | publisher    = South East Asia Research Series Publications
  | ref          = jacobson
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | year         = 1960
  | title        = Jalesveva Jayamahe: Lukisan Selayang Pandang tentang Keadaan A.L.R.I. Kita dalam Usia 15 Tahun
  | trans-title  = Jalesveva Jayamahe: A Glimpse on the State of Our Indonesian Navy in the First 15 Years
  | language     = Indonesian
  | url          = https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jalesveva_Jayamahe_(full_book).pdf
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Jawatan Penerangan Angkatan Laut
  | ref          = alri
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last1        = Kahin
  | first1       = Audrey R.
  | last2        = Kahin
  | first2       = George McTurnan
  | author-link2  = 
  | title        = Subversion as Foreign Policy: The Secret Eisenhower and Dulles Debacle in Indonesia
  | url        = https://archive.org/details/subversionasfore0000audr
  | orig-year     = 1995
  | year         = 1997
  | location     = Seattle
  | publisher    = University of Washington Press
  | isbn         = 0-295-97618-7
  | ref          = kahin
  }}

* {{Tīmekļa atsauce
 |title        = Profil dan Sejarah / Perjuangan
 |trans-title  = Profile and History of Struggle
 |language     = Indonesian
 |url          = http://kodam14hasanuddin-tniad.mil.id/profil-dan-sejarah/perjuangan
 |publisher    = Komando Daerah Militer XIV/Hasanuddin
 |ref          = kodam_xiv
 |access-date  = {{dat|2021|11|29||bez}}
 |archive-date = {{dat|2021|01|19||bez}}
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20210119223235/http://kodam14hasanuddin-tniad.mil.id/profil-dan-sejarah/perjuangan/
}}

* {{grāmatas atsauce
  | last1         = Komandoko
  | first1       = Gamal
  | title        = Ensiklopedia Pelajar dan Umum
  | trans-title  = General Learning Encyclopedia
  | language     = Indonesian
  | year         = 2010
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Pustaka Widyatama
  | ref          = komandoko
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Lundstrom-Burghoorn
  | first        = W.
  | year         = 1981
  | title        = Minahasa Civilization: A Tradition of Change
  | url         = https://archive.org/details/minahasaciviliza0000lund
  | location     = Göteborg
  | publisher    = ACTA Universitatis Gothoburgensis
  | ref          = lundstrom
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Mokoginta
  | first        = A. J.
  | year         = 1964
  | title        = Sedjarah Singkat Perdjuangan Bersenjata Bangsa Indonesia
  | trans-title  = A Short History of the Armed Struggle of the Nation of Indonesia
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Staf Angkatan Bersenjata
  | ref          = mokoginta
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Nalenan
  | first        = R.
  | year         = 1981
  | title        = Arnold Mononutu: Potret Seorang Patriot
  | trans-title  = Arnold Mononutu: A Portrait of a Patriot
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Gunung Agung
  | ref          = nalenan
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last1        = Pour
  | first1       = Julius
  | author2      = Sudomo
  | year         = 1997
  | title        = Laksamana Sudomo, Mengatasi Gelombang Kehidupan
  | trans-title  = Admiral Sudomo, Overcoming the Waves of Life
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Gramedia Widiasarana Indonesia
  | ref          = Pour
  }}

* {{Tīmekļa atsauce
  | last         = Raditya
  | first        = Iswara
  | title        = Sejarah Amnesti Presiden Sukarno kepada PRRI/Permesta
  | trans-title  = The History of President Sukarno's Amnesty to the PRRI/Permesta
  | language     = Indonesian
  | date         = 8 July 2019
  | url          = https://tirto.id/sejarah-amnesti-presiden-sukarno-kepada-prripermesta-edPo
  | website      = tirto.id
  | access-date  = 29 August 2020
  | ref          = raditya
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last1        = Ricklefs
  | first1       = Merle Calvin
  | last2        = Nugraha
  | first2       = Moh. Sidik
  | year         = 2008
  | title        = Sejarah Indonesia Modern 1200–2008
  | trans-title  = Modern History of Indonesia 1200–2008
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Serambi Ilmu Semesta
  | ref          = ricklefs
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Schouten
  | first        = M. J. C.
  | year         = 1998
  | title        = Leadership and Social Mobility in a Southeast Asian society: Minahasa 1677–1983
  | location     = Leiden
  | publisher    = KITLV Press
  | ref          = schouten
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Setyautama
  | first        = Sam
  | year         = 2008
  | title        = Tokoh-tokoh Etnis Tionghoa di Indonesia
  | trans-title  = Ethnic Chinese Figures in Indonesia
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Kepustakaan Populer Gramedia
  | ref          = setyautama
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Soejono
  | first        = R. P.
  | title        = Sejarah Nasional Indonesia
  | trans-title  = Indonesian Nasional History
  | language     = Indonesian
  | year         = 1981
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Departemen Pendidikan dan Kebudayaan
  | volume       = 6
  | ref          = soejono
  }}

* {{Ziņu atsauce
  | title        = Rebel Military Leaders Dismissed
  | publisher    = South China Sunday Post
  | date         = 2 March 1958
  | ref          = scsp_1958
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Sulu
  | first        = Phill M.
  | year         = 2011
  | title        = Permesta dalam Romantika, Kemelut, dan Misteri
  | trans-title  = Permesta in Romance, Chaos, and Mystery
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Gramedia Pustaka Utamanya
  | ref          = sulu
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | author       = Sutrisminingsih
  | year         = 2012
  | title        = Sejarah Penumpasan Pemberontakan PRRI
  | trans-title  = The History of Crushing the PRRI Rebellion
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Pusat Sejarah TNI
  | ref          = sutrisminingsih
  }}

* {{Ziņu atsauce
  | title        = Revolt in the Provinces
  | url          = https://magz.tempo.co/read/15106/revolt-in-the-provinces
  | publisher    = TEMPO
  | date         = 14 August 2007
  | access-date  = 6 June 2020
  | ref          = tempo_2007
  }}

* {{Ziņu atsauce
 |title        = Herman Nicolas 'Ventje' Sumual: Lelaki di Balik Permesta
 |trans-title  = Herman Nicolas 'Ventje' Sumual: The Man Behind Permesta
 |language     = Indonesian
 |url          = https://majalah.tempo.co/read/memoar/126571/herman-nicolas-ventje-sumual-lelaki-di-balik-permesta
 |publisher    = TEMPO
 |date         = 10 March 2008
 |access-date  = 18 May 2021
 |ref          = tempo_2008
 |archive-date = {{dat|2023|01|23||bez}}
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20230123062734/https://majalah.tempo.co/read/memoar/126571/herman-nicolas-ventje-sumual-lelaki-di-balik-permesta
}}

* {{Publikācijas atsauce
  | title        = Indonesia: Brink of Revolt
  | publisher    = TIME
  | date         = 17 February 1958
  | ref          = time
  }}

* {{Ziņu atsauce
  | title        = Letkol Dj Somba Umumkan Permesta Putus Hubungan dengan Jakarta
  | trans-title  = Lt. Col. DJ Somba Announces that Permesta has cut ties with Jakarta
  | language     = Indonesian
  | url          = http://manado.tribunnews.com/2013/09/13/letkol-dj-somba-umumkan-permesta-putus-hubungan-dengan-jakarta
  | date         = 13 September 2013
  | publisher    = Tribun News
  | access-date  = 6 June 2020
  | ref          = tribun_2013
  }}
* {{grāmatas atsauce
  | last         = Turner
  | first        = Barry
  | year         = 2017
  | title        = A. H. Nasution and Indonesia's Elites
  | location     = Lanham
  | publisher    = Lexington Books
  | ref          = turner
  }}

* {{grāmatas atsauce
  | last         = Usman
  | first        = Syafaruddin
  | year         = 2010
  | title        = Tragedi Patriot dan Pemberontak Kahar Muzakkar
  | trans-title  = The Tragedy of the Patriot and Rebel Kahar Muzakkar
  | language     = Indonesian
  | location     = Jakarta
  | publisher    = Penerbit NARASI
  | ref          = usman
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Indonēzijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]</text>
      <sha1>qszi60fi0h9jfkobc1wk9lkf3iwat2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klasiskais liberālisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514817</id>
    <revision>
      <id>4500151</id>
      <parentid>3904478</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:52:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4500151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2765" sha1="3yvhhz22xve9lr1ykzhjznnc7bxt1vy" xml:space="preserve">{{Liberālisms}}
'''Klasiskais liberālisms''' ir [[Ideoloģija|politiskā ideoloģija]] un [[Liberālisms|liberālisma]] [[Liberālisma vēsture|atzars]], kas atbalsta un stimulē [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] ar [[laissez-faire|valsts neiejaukšanos]] [[saimniecība|saimniecībā]]; [[pilsoniskās brīvības]] saskaņā ar [[Tiesiskums|likuma varu,]] uzsvaru liekot uz [[Ierobežota valdība|ierobežotu valdību]], [[Ekonomiskā brīvība|ekonomisko brīvību]] un [[Politiskā brīvība|politisko brīvību]]. Tas tika izstrādāts 19. gadsimta sākumā, balstoties uz iepriekšējā gadsimta politiskajām un ekonomiskajām idejām, reaģējot uz [[Urbanizācija|urbanizāciju]] un [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].{{Sfn|Conway}}&lt;ref name=&quot;google.com&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Richard|last=Hudelson|date=1999|url=https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37|title=Modern Political Philosophy|pages=[https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37 37–38]|isbn=978-0765600219|publisher=M. E. Sharpe}}&lt;/ref&gt;{{Sfn|Dickerson|Flanagan|O'Neill}}

Klasiskais liberālisms, pretēji liberālisma atzariem, piemēram, [[sociālliberālisms|sociālliberālismam]], negatīvāk raugās uz sociālo politiku, [[Nodoklis|nodokļiem]] un valsts iesaistīšanos indivīdu dzīvē, un tas atbalsta deregulāciju.&lt;ref&gt;M. O. Dickerson et al., ''An Introduction to Government and Politics: A Conceptual Approach'' (2009) p. 129&lt;/ref&gt; Līdz [[Lielā depresija|Lielajai depresijai]] un [[Sociālliberālisms|sociālā liberālisma]] uzplaukumam to lietoja zem [[Ekonomiskais liberālisms|ekonomiskā liberālisma]] nosaukuma. Kā termins „klasiskais liberālisms” tika lietots [[Retronīms|retronīmā]], lai atšķirtu agrāko 19. gadsimta liberālismu no sociālliberālisma.{{Sfn|Richardson}} Pēc mūsdienu standartiem Amerikas Savienotajās Valstīs vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē sociālliberālismu, bet Eiropā un Austrālijā vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē klasisko liberālismu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-10658070|title=Liberal? Are we talking about the same thing?|work=BBC News|access-date=2020-08-06|date=2010-07-20|last=Goldfarb|first=Michael|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/outlook/2019/09/12/stop-calling-bernie-sanders-alexandria-ocasio-cortez-liberals/|title=The danger of confusing liberals and leftists|work=Washington Post|access-date=2020-08-06|date=September 12, 2019|last=Greenberg|first=David|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:Liberālisms]]</text>
      <sha1>3yvhhz22xve9lr1ykzhjznnc7bxt1vy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500154</id>
      <parentid>4500151</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:00:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4500154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2657" sha1="aahp2euhtpjj5qybr85u1uq8me2f30e" xml:space="preserve">{{Liberālisms}}
'''Klasiskais liberālisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un [[liberālisms|liberālisma]] atzars, kas atbalsta un stimulē [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] ar [[laissez-faire|valsts neiejaukšanos]] [[saimniecība|saimniecībā]]; pilsoniskās brīvības saskaņā ar likuma varu, uzsvaru liekot uz ierobežotu valdību, ekonomisko brīvību un politisko brīvību. Tas tika izstrādāts 19. gadsimta sākumā, balstoties uz iepriekšējā gadsimta politiskajām un ekonomiskajām idejām, reaģējot uz [[urbanizācija|urbanizāciju]] un [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].{{Sfn|Conway}}&lt;ref name=&quot;google.com&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first=Richard |last=Hudelson |date=1999 |url=https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37 |title=Modern Political Philosophy |pages=[https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37 37–38] |isbn=978-0765600219 |publisher=M. E. Sharpe}}&lt;/ref&gt;{{Sfn|Dickerson|Flanagan|O'Neill}}

Klasiskais liberālisms, pretēji tā atzariem, piemēram, [[sociālliberālisms|sociālliberālisma]], negatīvāk raugās uz [[sociālā politika|sociālo politiku]], [[nodoklis|nodokļiem]] un valsts iesaistīšanos indivīdu dzīvē, un tas atbalsta deregulāciju.&lt;ref&gt;M. O. Dickerson et al., ''An Introduction to Government and Politics: A Conceptual Approach'' (2009) p. 129&lt;/ref&gt; Līdz [[Lielā depresija|Lielajai depresijai]] un [[sociālliberālisms|sociālliberālisma]] uzplaukumam to iekļāva [[ekonomiskais liberālisms|ekonomiskajā liberālismā]]. Kā termins „klasiskais liberālisms” tika lietots [[retronīms|retronīmā]], lai nošķirtu agrāko 19. gadsimta liberālismu no sociālliberālisma.{{Sfn|Richardson}} Pēc mūsdienu standartiem Amerikas Savienotajās Valstīs vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē sociālliberālismu, bet Eiropā un Austrālijā vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē klasisko liberālismu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/world-10658070 |title=Liberal? Are we talking about the same thing? |work=BBC News |access-date=2020-08-06 |date=2010-07-20 |last=Goldfarb |first=Michael |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/outlook/2019/09/12/stop-calling-bernie-sanders-alexandria-ocasio-cortez-liberals/ |title=The danger of confusing liberals and leftists |work=Washington Post |access-date=2020-08-06 |date=September 12, 2019 |last=Greenberg |first=David |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:Liberālisms]]</text>
      <sha1>aahp2euhtpjj5qybr85u1uq8me2f30e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Priedkalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517012</id>
    <revision>
      <id>4500115</id>
      <parentid>4011588</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:11:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10831" sha1="q8rrb9ez2g0gy5f07blsdqo2kd8h58f" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Priedkalns
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1934
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Bārbeles pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 17
|        m_vieta = {{vieta|Austrālija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = veterinārmedicīna, neirozinātne, politika, teoloģija
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = Kārlis un Erna Priedkalni
|          brāļi = Juris Priedkalns
|          māsas = Ruta Priedkalne-Zirne 
|   dzīvesbiedrs = Sarma Kaškura, Ilga
|          bērni = Māra, Kārlis, Indra, Dāvids, Anna, Toms
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Jānis Priedkalns''' (dzimis 1934. gada 28. martā [[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagastā]]; miris 2022. gada 17. jūnijā [[Austrālija|Austrālijā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, politiķis un [[Luterāņi|luterāņu]] [[mācītājs]]. Bijis [[6. Saeima]]s deputāts (1996—1997) un Latvijas [[vēstnieks]] [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] (1997—2001). [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gada 28. martā [[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagastā]] [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Veterinārārsts|veterinārārsta]] Kārļa Priedkalna un viņa sievas Ernas, dzimušas Krīgeras, ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], mācījās [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] [[Flensburga]]s Latviešu tautskolā. 1949. gadā pārcēlās uz [[Austrālija|Austrāliju]], mācījās Jallornas vidusskolā.

1959. gadā viņš absolvēja [[Sidnejas Universitāte]]s Veterinārmedicīnas fakultāti, nostrādāja divus gadus praksē. 1966. gadā [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]] [[ASV]] ieguva doktora grādu [[Endokrinoloģija|endokrinoloģijā]] par tēmu &quot;Dažādu hormonu iedarbība uz folikula stimulāciju&quot;. Pēc pārcelšanās uz [[Vācija|Vāciju]] studēja teoloģiju [[Minhenes Universitāte|Minhenes Universitātē]], tad nodarbojās ar pētniecību [[Liona|Lionā]] un [[Parīze|Parīzē]].&lt;ref&gt;[https://www.latviannewspaper.com/raksti/4642 Saruna ar Dr. Jāni Priedkalnu. Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības prāvests] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220715210651/https://www.latviannewspaper.com/raksti/4642 |date={{dat|2022|07|15||bez}} }} laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 672, 2014. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt; 1970. gadā ieguva [[Kembridžas Universitāte]]s Humanitāro zinātņu maģistra grādu, bija Kembridžas Universitātes mācībspēks (1970—1972) un ieguva Veterinārzinātņu ķirurga grādu [[Londona|Londonā]], 1972. gadā papildinājās [[Hārvarda Universitāte]]s Medicīnas fakultātē. Pēc atgriešanās Austrālijā bija [[Adelaides Universitāte]]s Anatomijas un histoloģijas katedras vadītājs un Medicīnas fakultātes profesors, Dabaszinātņu fakultātes dekāns. Viņš panāca, ka [[latviešu valoda]] ieguva abitūrijas kursa tiesības un tika akreditēta ar studiju galvenā priekšmeta statusu Adelaides Universitātē.&lt;ref name=&quot;Latvietis&quot;&gt;[https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10890 Prāvests prof. Dr. Jānis Priedkalns. Globālais latvietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220715061433/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10890 |date={{dat|2022|07|15||bez}} }} Ruta Priedkalne-Zirne, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 672, 2021. gada 20. oktobrī, pirmpublicējums izdevumā „Čikāgas Ziņas“&lt;/ref&gt;
1990. gada 22. jūlijā J. Priedkalnu ordinēja [[diakons|diakona]] amatā.&lt;ref name=&quot;LELBPasaulē&quot;&gt;[https://www.lelbpasaule.lv/muziba-aizsaukts-pravests-dr-janis-priedkalns/ Mūžībā aizsaukts prāvests Dr. Jānis Priedkalns] LELBPasaulē 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
1994. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Ārzemju locekli. 1993. gadā J. Priedkalns nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; saraksta.

Pēc pārcelšanās uz Latviju 1995. gadā viņš kandidēja arī [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču tāpat sākotnēji netika ievēlēts, tomēr 1996. gadā kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu [[Māris Grīnblats|Māra Grīnblata]] vietā. 1996. un 1997. gadā J. Priedkalns bija [[Eiropas Padome]]s parlamentārās asamblejas loceklis, bet 1997. gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu.
1997. gadā J. Priedkalns bija [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Preses analīzes nodaļas vadītājs un no 1997. gada novembra līdz 2001. gada augustam — Latvijas [[vēstnieks]] [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un ANO Cilvēktiesību komisijas loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/30847 Latvijas un ārvalstu vēstnieki akreditācijās — Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 29.10.1997., Nr. 283/284&lt;/ref&gt; J. Priedkalns aizgāja no diplomātiskā dienesta pusgadu pirms savu pilnvaru beigām ANO vēstnieka amatā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-vestnieks-ano-pamet-posteni.d?id=1629007 Latvijas vēstnieks ANO pamet posteni] [[LETA]] 08.08.2001&lt;/ref&gt;

1998. gadā J. Priedkalns piedalījās [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s atjaunošanā.
1999. gada jūnijā &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; J. Priedkalnu pieteica kā savu kandidātu [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]],&lt;ref name=&quot;Latvietis&quot; /&gt; taču vēlēšanu pirmajā kārtā viņš zaudēja [[Raimonds Pauls|Raimondam Paulam]] (par Valsts prezidenti vēlēšanās ievēlēja [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairu Vīķi-Freibergu]]).
No 2001. līdz 2008. gadam J. Priedkalns bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s, tad [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas fakultātes profesors publiskās vadības disciplīnā. Bijis [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] valdes priekšsēdētājs (2003—2005),&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/99637 Vēstures vieta Latvijas vizītkartē] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 9, 18.01.2005.&lt;/ref&gt; [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] Sabiedrisko attiecību padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;Latvietis&quot; /&gt;
2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās J. Priedkalns kandidēja no &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; saraksta, bet netika ievēlēts. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu neguva [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], kandidējot no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta.

2008. gadā J. Priedkalns atgriezās Austrālijā. 2013. gadā viņš kļuva par Adelaides latviešu draudzes mācītāju, 2014. gadā arī par [[prāvests|prāvestu]] un [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē]] Virsvaldes locekli.&lt;ref name=&quot;Latvietis&quot; /&gt;

Miris 2022. gada 17. jūnijā [[Austrālija|Austrālijā]].&lt;ref name=&quot;LELBPasaulē&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2003)

== Publikācijas ==
Jāņa Priedkalna zinātnisko pētījumu galvenais lauks bija [[embrioloģija]] un neiroendokrinoloģija, pētot smadzeņu šūnu iedarbību uz endokrīniem dziedzeriem. Sarakstījis vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju latviešu, angļu, vācu un franču valodās.&lt;ref name=&quot;Latvietis&quot;/&gt;

* J. Priedkalns. Pregnancy and the Central Nervous System. In: Comparative Placentation (ed. D.H.Steven), 1975, London: Academic Press, pp. 189 −213.
* J. Priedkalns, A. Okshe, C. Vleck , R.K. Bennett. The response of the hypothalamo-gonadal system to environmental factors in the Zebra finch, Poephila guttata castanotis: Structural and functional studies. Cell &amp; Tissue Research, 1984, vol. 238, N 1, pp. 23-35.
* J. Priedkalns, C. Vleck. Effect of environmrntal factors on testicular functions in the zebra finch. In: Current Trends in Comparative Endocrinology (eds. B.Lofts and W.N.Holmes), 1985, Hong Kong: Hong Kong University Press, pp. 265—268.
* J. Priedkalns, A. Okshe. Cytoarchitecture of the Hypothalamus in the Zebra Finch. J. Anat., 1987, vol. 155, p.258.
* J. Priedkalns. Female Reproductive System (Chapter). In: Textbook of Veterinary Histology, 1st-6th edit (eds. H.-D. Dellmann, J.A.Eurell), 1973—2006; Philadelphia: Lea&amp;Febiger, Baltimore: Lippincott Williams&amp;Wilkins.
* J. Priedkalns. Language as the core value of Latvian culture: the Australian experience. Journal of Baltic Studies, 1994, vol. 25, N 1, pp. 29-42.
* J. Priedkalns, R.K. Bennett. Air humidity and water supply affect reproductive activity in the Zebra Finch. J. Anat., 1990, vol. 173, pp. 207—208.
* J. Priedkalns. Globalization and Ethnic Heritage. United Nations Millennium Summit Proceedings «Imagining Tomorrow — Rethinking the Global Challenge» (ed.K.Sharma), New York, 2000.
* Latvijas Universitātei un Konservatorijai 1919−1940 un latviešu pēckara izglītībai Latvijā un Rietumos veltīts rakstu krājums. J. Priedkalns (red). Rīga: LAMZA/ELPA, 2004.
* J. Priedkalns. Globalizācija un etniskā kultūrmantojuma saglabāšana. Universitas, 89 (252), 1—4. New York/Rīga: Latvijas Korporāciju apvienība, 2005.

== Mecenātisms ==
2010. gadā Jānis Priedkalns novēlēja Latvijas Universitātei 142 400 eiro kā neaizskaramo kapitālu Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam, no kura tiek atbalstīti neirozinātnieki un studenti, kas iesaistīti neiroloģijas pētniecībā, prioritāri neiroendokrinoloģijas nozarē. Daļu no šīs summas viņš ieguva pēc sava auto &quot;[[Ferrari]]&quot; 1970. gada &quot;Daytona&quot; modeļa pārdošanas.&lt;ref&gt;[https://www.lza.lv/nodalas/kimijas-biologijas-un-medicinas-zinatnu-nodala/1125-in-memoriam-janis-priedkalns-1934-2022 In Memoriam. Jānis Priedkalns (1934—2022)] [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* [[Māris Ruks]]. &quot;Izcilības spēks: Jānis Priedkalns&quot;. Rīga: Antava, 2012.-357 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{6. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Priedkalns, Jānis}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas latvieši]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>q8rrb9ez2g0gy5f07blsdqo2kd8h58f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Oškāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531619</id>
    <revision>
      <id>4500069</id>
      <parentid>4496844</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Valda_Oškāja_grāmata_(1974).jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Valda Oškāja grāmata (1974).jpg|]]).</comment>
      <origin>4500069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15274" sha1="4kvzse5hyanr2hdzps7j29lk2hsdjhv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Valdis Oškāja
 |    vārds_orig = 
 |        attēls =
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Valdis Oškāja ap 1955. gadu
 |    dz_dat_alt = {{dat|1924|10|6}}
 |       dz_gads = 
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = [[Valmieras rajons]], [[Pāles pagasts]]
 |     m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1974|6|14|1924|10|6}}
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[ķīmiķis]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Medicīnas institūts]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974).
[[Attēls:Valdis Oškāja ar aspirantu.jpg|thumb|Valdis Oškāja ar aspirantu]]

== Dzīvesgājums ==
V. Oškāja dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā.

1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu&amp;nbsp;— strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”.

1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt.

No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”.

Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība.

Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus.

Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors.

Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes&amp;nbsp;— [[bioorganika]]s&amp;nbsp;— dibināšanā.

Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam.

Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, [[vakcīna]]s pret [[Poliomielīts|poliomielītu]], kā arī liellopu leikozi.

Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar [[Aminoskābes|aminoskābju]] sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas&amp;nbsp;— [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību.

Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca [[Zinātne (izdevniecība)|izdevniecībā „Zinātne”]] 1973. un 1974. gadā.

Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta [[ftalskābe]]s [[Anhidrīds|anhidrīda]], viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un [[Pesticīdi|pesticīdu]] ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam.

Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī [[Kriminālistika|kriminālistikā]].

Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974).

Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki.

Apglabāts Rīgā, I [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Ģimene ==
Sieva&amp;nbsp;— Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas&amp;nbsp;— žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979)

== Atmiņas ==
LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam&quot;.}}

Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja&amp;nbsp;— palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam [[Marģeris Līdaka|Marģeram Līdakam]] un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}&lt;/ref&gt;

=== „Īstens zinātnes cilvēks” ===
[[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students:
{{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. 

Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. 

Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju.
Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. 

Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. 

Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}}

=== &quot;Darbam ir paliekoša vērtība&quot; ===
[[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors:
{{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā.

Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga.

Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus.

Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas.

Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}}
[[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]]

== Zinātniskie darbi ==
Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā:
* В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961
* Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961
* Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, №&amp;nbsp;3, с. 67-76, 1964
* В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965
* В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970
* В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами.
* В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, №&amp;nbsp;9, 1972
* В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972
* В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, №&amp;nbsp;11, 1973

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}}

[[Kategorija:1924. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]</text>
      <sha1>4kvzse5hyanr2hdzps7j29lk2hsdjhv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:BK Liepāja spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>533724</id>
    <revision>
      <id>4500170</id>
      <parentid>4499716</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T09:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1016" sha1="j7oel66p0ieyjyfsk5fw6jpzx7i06lf" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = BK Liepāja spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #00008b
 | fg            = white
 | komanda       = BK Liepāja
 | komanda_saite = BK Liepāja
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 1 [[Edvards Egle|Egle]]
* 2 [[Edvards Jonaitis|Jonaitis]]
* 5 [[Reds Martinsons|Martinsons]]
&lt;!-- * 7 [[Rinalds Timma|Timma]]
* 8 [[Emīls Krūmiņš|Krūmiņš]] --&gt;
* 10 [[Kristiāns Šulcs|Šulcs]]
* 14 [[Edgars Lieķis|Lieķis]]
* 17 [[Henriks Bajārs|Bajārs]]
* 32 [[Matīss Ozoliņš-Pese|Ozoliņš-Pese]]
&lt;!-- * 77 [[Helmuts Petrovičs|Petrovičs]] --&gt;
* ? [[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]
* ? [[Renārs Jasāns|Jasāns]]
* ? [[Francis Neilands|Neilands]]
* ? [[Trejs Sampsons|Sampsons]]

* Galvenais treneris [[Gundars Vētra]]
* Treneri: [[Arvis Steckis|Steckis]]
* [[Olafs Ozols|Ozols]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|BK Liepāja]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j7oel66p0ieyjyfsk5fw6jpzx7i06lf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>OpenAI</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535856</id>
    <revision>
      <id>4499956</id>
      <parentid>4351465</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T15:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>RegularShape</username>
        <id>148444</id>
      </contributor>
      <origin>4499956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" sha1="npchqjceola27bpzjqgs3aeerbh10xu" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''OpenAI''
| logo = OpenAI logo 2025 (wordmark).svg
| company_logo = 
| industry = Mākslīgais intelekts
| founder = 
| launch_date = 
| location = [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| products = * ''[[DALL-E]]''
* ''GPT-3, [[GPT-4]], GPT-5''
* ''OpenAI Five''
* ''[[ChatGPT]]''
* ''OpenAI Codex''
| website = {{URL|openai.com}}
| image = Pioneer Building, San Francisco (2019) -1.jpg
| image_caption = ''OpenAI'' ofisa ēka Sanfrancisko
| foundation = 2015. gada 10. decembris
}}

'''''OpenAI''''' ir [[ASV]] [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] (MI) pētniecības laboratorija, kuras pamatā ir [[bezpeļņas organizācija]] '''''OpenAI Incorporated''''' ('''''OpenAI Inc.''''') un tās bezpeļņas meitasuzņēmums '''''OpenAI Limited Partnership''''' ('''''OpenAI LP'''''). ''OpenAI'' veic mākslīgā intelekta izpēti ar nolūku veicināt un attīstīt &quot;draudzīgu&quot; mākslīgo intelektu. ''OpenAI'' sistēmas tiek darbinātas uz piektā pasaulē jaudīgākā [[Superdators|superdatora]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.microsoft.com/source/features/ai/openai-azure-supercomputer/|title=Microsoft announces new supercomputer, lays out vision for future AI work|website=Source|access-date=2023-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/microsoft-builds-a-supercomputer-for-openai-for-training-massive-ai-models/|title=Microsoft builds a supercomputer for OpenAI for training massive AI models|website=ZDNET|access-date=2023-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/microsoft-openai-supercomputer-azure-150001119.html|title=Microsoft's OpenAI supercomputer has 285,000 CPU cores, 10,000 GPUs|website=Engadget|access-date=2023-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Organizāciju 2015. gadā nodibināja [[Sems Altmens]] (''Sam Altman''), [[Reids Hofmans]] (''Reid Hoffman''), Džesika Livingstona (''Jessica Livingston''), [[Īlons Masks]], [[Pīters Tīls]] (''Peter Thiel'') un citi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/news/2015/12/sam-altman-elon-musk-openai|title=Sam Altman on His Plan to Keep A.I. Out of the Hands of the “Bad Guys”|last=Nast|first=Condé|website=Vanity Fair|access-date=2023-03-09|date=2015-12-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://openai.com/blog/introducing-openai|title=Introducing OpenAI|website=openai.com|access-date=2023-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/gadgets-news/openai-the-company-behind-chatgpt-what-all-it-does-how-it-started-and-more/articleshow/97297027.cms|title=OpenAI, the company behind ChatGPT: What all it does, how it started and more|work=The Times of India|access-date=2023-03-09|date=2023-01-25|issn=0971-8257}}&lt;/ref&gt; kuri apsolīja laboratorijai ziedot kopā 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Masks 2018. gadā atkāpās no uzņēmuma valdes. ''[[Microsoft]]'' 2019. gadā uzņēmumā ''OpenAI'' LP investēja 1 miljardu dolāru, un 2023. gada janvārī atkārtoti veica investīciju — 10 miljardu dolāru vērtībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2023/01/10/microsoft-to-invest-10-billion-in-chatgpt-creator-openai-report-says.html|title=Microsoft reportedly plans to invest $10 billion in creator of buzzy A.I. tool ChatGPT|last=Browne|first=Ryan|website=CNBC|access-date=2023-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}{{Organizācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]
[[Kategorija:Laboratorijas]]</text>
      <sha1>npchqjceola27bpzjqgs3aeerbh10xu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538954</id>
    <revision>
      <id>4500116</id>
      <parentid>4448204</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:13:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4500116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7584" sha1="2xfktc2usu8gwnekv4w0oraxlm041x2" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Juris Vītols
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|07|29}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 187 [[centimetrs|cm]]
| svars = 
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2021—2023
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 2 = 2023—2026
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
| kl_sez 3 = 2026—pašlaik
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]]
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Juris Filips Vītols'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar &quot;triple-double&quot;, U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; (dzimis {{dat|2005|07|29}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāvēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ogre]], bet iepriekš spēlēja [[BK Liepāja]] un &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot; sastāvā. 2026. gadā nokļuva [[Valsts aizsardzības dienests|obligātajā militārajā dienestā]] un dienesta laikā pārstāv arī Latvijas armijas basketbola komandu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120101838/rigas-zelli-neparastos-apstaklos-zaude-saspeles-vaditaju-vitols-dodas-dienet-aizsardzibas-dienesta|title=&quot;Rīgas Zeļļi&quot; neparastos apstākļos zaudē saspēles vadītāju – Vītols dodas dienēt aizsardzības dienestā|website=Delfi|access-date=2026-01-08|date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
J. Vītols nāk no [[Jūrmala]]s. Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē (pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]). Spēlējis Latvijas U16 un U18 jaunatnes izlasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/242442/juris-vitols|title=Juris Vitols, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Liepāja]]. Tā kā komandas pirmais saspēles vadītājs [[Renārs Birkāns]] guva traumu, jau pirmajā sezonā, 16 gadu vecumā, J. Vītols uzņēmās nozīmīgu lomu komandas spēles organizēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17082022-liepaja_pagarina_sadarbibu_ar_birkanu_ier|title=&quot;Liepāja&quot; pagarina sadarbību ar Birkānu, ierindā paliek arī Žunda un Šiliņš|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-19|date=2022-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī J. Vītols aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, [[Latvijas Basketbola līga]]s ceturtdaļfinālā pret [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] gūstot 16 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/AndrejsSilins/status/1646570138014023690?t=ca0zts1dBK6Yfzna0sWR5A&amp;s=03|title=https://twitter.com/AndrejsSilins/status/1646570138014023690?t=ca0zts1dBK6Yfzna0sWR5A&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada vasarā J. Vītols bija viens no līderiem un komandas kapteinis Latvijas U18 izlasē, kas kļuva par Eiropas čempionāta B divīzijas uzvarētājiem un atgrieza Latviju A divīzijā. Drīz pēc tam tika paziņots, ka spēlētājs turpmāk pārstāvēs jaunāko Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas klubu [[Rīgas &quot;Zeļļi&quot;|&quot;Rīgas Zeļļi&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/01082023-u18_izlases_kapteinis_vitols_karjeru_turp|title=U18 izlases kapteinis Vītols karjeru turpinās ''Rīgas Zeļļos''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-01|date=2023-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 20 punktus uzvarā pār [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes komandu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1725174408510128575?t=vGb4RqDoPRa1IKdKJ78yGw&amp;s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1725174408510128575?t=vGb4RqDoPRa1IKdKJ78yGw&amp;s=03|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada aprīlī LBL ceturtdaļfinālā pret [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] guva 23 punktus, palīdzot komandai uzvarēt sērijas pirmajā spēlē ar 87:65.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/08042024-vitols_gust_23_punktus_un_aizdirige_rigas|title=Vītols gūst 23 punktus un aizdiriģē &quot;Rīgas Zeļļus&quot; līdz uzvarai ar +22|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-09|date=2024-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā J. Vītols nokļuva [[Valsts aizsardzības dienests|obligātajā militārajā dienestā]] un dienesta laikā pārstāv arī Latvijas armijas basketbola komandu, tostarp Latvijas militārpersonu izlases sastāvā izcīnot bronzas medaļas 54. Pasaules čempionātā basketbolā militārpersonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/06072026-latvijas_militarpersonu_basketbola_izlase|title=Latvijas militārpersonu basketbola izlase sarūpē pirmās medaļas kopš neatkarības atjaunošanas|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-29|date=2026-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā J. Vītols pārcēlās no &quot;Rīgas Zeļļiem&quot; uz [[BK Ogre]], par kuras galveno treneri iepriekš bija apstiprināts [[Artūrs Visockis-Rubenis]], kurš bija BK Liepāja treneris laikā, kad J. Vītols tur uzsāka profesionālā basketbola karjeru.

Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases, kā arī ticis nosaukts starp pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidātiem. 2025. gada vasarā J. Vītols bija viens no līderiem U20 izlasē, kas kļuva par Eiropas čempionāta B divīzijas uzvarētājiem un atgrieza Latviju A divīzijā arī šajā vecumā, līdzīgi kā tas izdevās pirms diviem gadiem ar U18 izlasi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Juris}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>2xfktc2usu8gwnekv4w0oraxlm041x2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iņerka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>541875</id>
    <revision>
      <id>4499963</id>
      <parentid>4340401</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:12:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4439" sha1="oh4p92sv43y9vavrnug49vff4d3353y" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada maijs}}
{{ezera infokaste
|ezers=Iņerka
|attēls=
|paraksts=
|karte=
|kartes_paraksts=
|map=Krievija#Mordvija
|plat_d=54|plat_m=03|plat_s=48|plat_NS=N
|gar_d=45|gar_m=53|gar_s=10|gar_EW=E
|vieta={{RUS}}
|platība=0,442
|garums=3
|Vid_dziļums=7
|Max_dziļums=12
|tilpums=
|platums=0,2
|augstums_vjl=100
|izteka=
|baseins=
|valstis=[[Krievija]]
|salas=
|pilsētas=
}}
'''Iņerka''' ({{val|ru|Инерка}}), arī '''Ineerjke''' ({{val|myv|Ине эрьке}}), ir ezers [[Krievija|Krievijā]], [[Mordvija|Mordvijā]], [[Sura (Volgas pieteka)|Suras]] upes ielejā 17 kilometrus no Bolšije Berezņiku ciema. Tulkojumā no [[erzju valoda]]s tā nosaukums nozīmē &quot;Lielezers&quot; (&quot;''ine''&quot; — liels, &quot;''erjke''&quot; — ezers).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;''Всё о Мордовии: Энциклопедический справочник'' / сост. Н. С. Крутов, Е. М. Голубчик, С. С. Маркова. — Саранск: Мордов. кн. изд-во, 2005. — С. 98. — 840 с. — ISBN 5-7595-1662-0.&lt;/ref&gt;

== Topogrāfija ==
Ezera garums ir aptuveni 3 kilometri, maksimālais platums 215 m, maksimālais dziļums 12 m (vidējais 7 m). Ezera aizņemtā platība ir 44,2 [[Hektārs|hektāri]] (citi avoti norāda 56,3 hektārus,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourismportal.net/object/ozero-inerka-1431|title=Озеро Инерка Портал Мордовии|website=tourismportal.net|access-date=2023-05-26}}&lt;/ref&gt; kas varētu būt kopā ar 12 ha lielo Išaka ezeru, kuru noteka savieno ar Iņerku). Iņerka ir ūdens erozijas tipa ezers, tas atrodas vienā no ezeru ķēdēm, kas radušās Suras upes vecgultnē. Ezera ūdens ir svaigs, saglabā caurspīdīgumu līdz diviem metriem dziļumā.

1990. gadu sākumā zinātnieki pamanīja, ka zemes strēle starp Iņerku un Suru (kas 1991. gadā bija tikai 50-60 metrus plata) ar katru gadu sašaurinās. Tā kā ezers atrodas virs Suras līmeņa, pie ezera satekas ar upi ūdens no Iņerkas noplūstu, un ezers pārvērstos par purvu. Tāpēc Suras gultni šajā vietā nācās izmainīt, pabīdot to uz sāniem par 350 metriem, tādējādi ezers tika saglābts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Flora un fauna ==
Iņerkā dzīvo daudzas zivju sugas (pēc skaita lielākās ir [[vīķes]] un [[ruduļi]], lai cīnītos pret aizaugšanu, ielaisti [[Baltais amūrs|baltie amūri]]),&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; aug [[ūdensrozes]], ir ligzdošanas vietas ūdensputniem, krasta putniem, [[zīriņi]]em. Tā krastos aug ar [[Sēnes|sēnēm]] un [[Oga|ogām]] bagāti meži.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.votpusk.ru/country/dostoprim_info.asp?ID=14874|title=Озеро Инерка описание и фото - Россия - Приволжье : Мордовия|website=www.votpusk.ru|access-date=2023-05-26}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Statuss ==
Kopš 1974. gada ezers un tā apkaime oficiāli ir dabas piemineklis,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; bet ar toreizējās Mordvijas APSR Ministru padomes 1983. gada 6. marta dekrētu ezeram tika piešķirts augstāks — republikas nozīmes dabas pieminekļa statuss.

== Izmantošana ==
Mūsdienās pie ezera kopš 1990. gadiem sabūvētas nelikumīgas vietējo augstāko ierēdņu vasarnīcas, kuras kļuvušas par svarīgu strīdus faktoru vietējās varas līmenī.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/kreativ-mordovskoj-yelity-kak-otstoyat-nezakonnye-osobnyaki-na-beregu-ozera-inerka|title=Озеро для своих - «Креатив» мордовской элиты: как отстоять незаконные особняки на берегу озера Инерка|website=versia.ru|access-date=2023-05-26|language=ru}}&lt;/ref&gt; Katru gadu oktobra beigās pie ezera notiek sacensības — Iņerkas &quot;''Trophy-ride''&quot; ar apvidus automašīnām. Ziemā Inerka tiek izmantota TV-projektu &quot;Ledus laikmets&quot; un &quot;Zvaigznes uz ledus&quot; projektu filmēšanai, kā arī sporta sacensībām, masu pasākumiem, dažādiem koncertiem un ballēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Vasarā vietējie tūrisma pakalpojumi piedāvā niršanu ezerā, izjādes ar zirgiem u.c. Taču atpūtas, malu zvejniecības un būvniecības rezultātā teritorija ir stipri piegružota, un dažas reto augu sugas ezerā jau gandrīz izzudušas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mordvija]]</text>
      <sha1>oh4p92sv43y9vavrnug49vff4d3353y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plūme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543200</id>
    <revision>
      <id>4500160</id>
      <parentid>4134743</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:24:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3140" sha1="shj7a8qymgzi76c5cxbog21v2nmjv7j" xml:space="preserve">{{cita nozīme|augli|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Plūme (uzvārds)}}
[[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|thumb|Zilas plūmes]]
'''Plūme''' ir [[plūmju apakšģints]] (''Prunus subg. Prunus'') augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir [[Kaulenis|kauleņi]]. Plūmju koki tiek kultivēti jau tūkstošiem gadu. Pasaulē vislielākais plūmju audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]].

Par plūmi dažreiz tiek saukti plūmju koki, tostarp, Latvijā audzētā [[mājas plūme]] (''Prunus domestica'').

== Vēsture ==
Iespējams, plūmes ir viens no vissenāk [[Domestikācija|domesticētajiem]] augļu veidiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hort.purdue.edu/newcrop/pdfs/origins-fruit-growing-breeding.pdf|title=The origins of fruits, fruit growing and fruit breeding|last=Janick|first=Jules|publisher=Purdue University|date=2005}}&lt;/ref&gt; Trīs visbiežāk kultivācijā audzētās plūmju sugas nav sastopamas savvaļā vai ir sastopamas tikai cilvēku apmetņu tuvumā: par [[mājas plūme]]s (''Prunus domestica'') izcelsmes vietu tiek uzskatīta [[Austrumeiropa]] un [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalni]], savukārt ''Prunus salicina'' un Prunus simonii sugām izcelsmes vieta ir [[Ķīna]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Spangenberg|first=Jorge E.|last2=Jacomet|first2=Stefanie|last3=Schibler|first3=Jörg|date=2006-01-01|title=Chemical analyses of organic residues in archaeological pottery from Arbon Bleiche 3, Switzerland – evidence for dairying in the late Neolithic|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0305440305001378|journal=Journal of Archaeological Science|language=en|volume=33|issue=1|pages=1–13|doi=10.1016/j.jas.2005.05.013|issn=0305-4403}}&lt;/ref&gt; Plūmju augļu paliekas ir atrastas [[Neolīts|neolīta]] laikmeta apmetņu arheoloģiskajos izrakumos kopā ar [[Olīvas|olīvām]], [[Vīnogas|vīnogām]] un [[Vīģe|vīģēm]].

== Apraksts ==
Plūmju sugas ir ļoti daudzveidīgas. Komerciāli audzētie plūmju koki ir vidēji lieli, tiem parasti tiek [[Galotņošana|apgriezti]] vainagi, lai tie nepārsniegtu 5—6 metru augstumu. Kokam ir vidēja izturība.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hort.purdue.edu/newcrop/Crops/Plum_prune.html|title=Plum, prune, European type|website=hort.purdue.edu|access-date=2023-06-09}}&lt;/ref&gt; Bez apgriešanas koki var sasniegt 12 metru augstumu un izvērsties 10 metru platumā. Plūmju koki zied dažādos mēnešos dažādās pasaules daļās; piemēram, aptuveni janvārī [[Taivāna (sala)|Taivānā]] un aprīļa sākumā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Augļi parasti ir vidēja izmēra, 2—7 centimetru diametrā, lodveida līdz ovāli. Plūme ir kaulenis&amp;nbsp;— sulīgā un stingrā augļapvalka iekšpusē ir viena [[sēkla]], kuru ieskauj ciets sēklapvalks. Augļa miza ir gluda, dabīgi vaskaina. Atkarībā no sugas vai šķirnes, augļu miza var būt dažādās krāsās&amp;nbsp;— zilā, violetā, sarkanā, u.c. krāsās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Pārtika-aizmetnis}}
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Augļi]]</text>
      <sha1>shj7a8qymgzi76c5cxbog21v2nmjv7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itas Kozakevičas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549530</id>
    <revision>
      <id>4499948</id>
      <parentid>4398363</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:41:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4685" sha1="6rsiy8f5t72ltu0qft3h9petanw9b58" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Itas Kozakevičas iela
| attēls = Nīcgales iela 30-32 (3).jpg
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q122091622|zoom=16}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| ielas garums = 220 m
| atklāta = {{dat|2023|8|30}} &lt;small&gt;(Nīcgales ielas posmam piešķirot jaunu nosaukumu)&lt;/small&gt;
| vēst nosaukumi = {{ubl|Berenhofas iela|Lāčumuižas iela|[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]}}||
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
}}
'''Itas Kozakevičas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē. Itas Kozakevičas iela sākas krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 220 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___56.950060-24.171369-18/f___ls-VRik+bYks5T0a5p+++8/bl___cl/kadastrs/bez_interesu_punktiem|title=BalticMaps|website=balticmaps.eu|access-date=2023-08-30}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Iela izveidota no vēsturiskās '''Lāčumuižas ielas''' daļas. Šī iela ir sastopama pilsētas kartēs no 20.&amp;nbsp;gs. sākuma ar nosaukumu ''Berenhofas iela'' ({{val|de|Bärenhofsche Strasse}}, {{val|ru|Беренгофская улица}}), kopš 1920. gadiem Lāčumuižas (Lāčmuižas) iela. 1938. gadā Lāčumuižas iela tika pievienota [[Nīcgales iela (Rīga)|'''Nīcgales ielai''']].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 70. gados Nīcgales ielu pārbūvēja, mainot tās trasi Dzelzavas ielas virzienā, līdz ar to posmā starp Augusta Deglava un [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu ielu]] izveidojās divi paralēli ielas posmi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tā kā šis vēsturiski nošķirtais [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielas]] posms atrodas netālu no [[Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola|Itas Kozakevičas vārdā nosauktās skolas]], 2023. gada 21. augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt to par godu [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laika žurnālistei [[Ita Kozakeviča|Itai Kozakevičai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pkip.riga.lv/agendaitempublish/downloadfile/document-21007418|title=Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas sēdes darba kārtība nr. Ka-23-18-dk|access-date={{dat|2023|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2023|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230831085347/https://pkip.riga.lv/agendaitempublish/downloadfile/document-21007418}}&lt;/ref&gt; 30. augustā Rīgas dome to oficiāli apstiprināja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/574543-rigas-ielas-pardeve-itas-kozakevicas-un-ineses-jaunzemes-varda|title=Rīgas ielas pārdēvē Itas Kozakevičas un Ineses Jaunzemes vārdā|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.&amp;nbsp;gada 19.&amp;nbsp;janvārī Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi tika atklāta I.&amp;nbsp;Kozakevičai veltīta informatīva plāksne latviešu un poļu valodā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938785/riga-atklas-itai-kozakevicai-veltitu-pieminas-plaksni|title=Rīgā atklās Itai Kozakevičai veltītu piemiņas plāksni|website=Apollo.lv|access-date=2024-01-18|date=2024-01-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet mēnesi vēlāk, 19.&amp;nbsp;februārī, sabiedriskā transporta pietura &quot;Nīcgales iela&quot; Augusta Deglava ielā ieguva jauno nosaukumu &quot;Itas Kozakevičas iela&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/ |publisher=[[Rīgas satiksme]] |accessdate={{dat|2025|9|10||bez}} |date={{dat|2024|2|9||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Itas Kozakevičas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] (savienojums gājējiem)
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (T veida krustojums).

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>6rsiy8f5t72ltu0qft3h9petanw9b58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550096</id>
    <revision>
      <id>4499937</id>
      <parentid>4499916</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T12:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gragox</username>
        <id>965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12849" sha1="c5lrj1mywjik0915gf134sw6vhx1hxn" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2023.—2024. gada LHČ sezona
| color            = #DFEDFF
| color text       = 
| league           = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]]
| sport            = [[Hokejs]]
| logo             = 
| pixels           = 
| caption          = 
| duration         = 8. septembris
| no_of_teams      = 9
| attendance       = 
| TV               = [[TV4]]&lt;br /&gt;[[TV6 Latvija|TV6]] (tikai finālspēles)
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = Regulārā sezona
| season_champs    = [[HK Zemgale]]
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| second_place     = 
| MVP              = 
| MVP_link         = 
| top_scorer       = [[Gints Meija]]
| top_scorer_link  = 
| promote          = 
| promoted_from    = 
| relegate         = 
| relegate_to      = 
| playoffs         = Izslēgšanas spēles
| playoffs_link    = 
| conf1            = 
| conf1_link       = 
| conf1_champ      = 
| conf1-runner-up  = 
| conf2            = 
| conf2_link       = 
| conf2_champ      = 
| conf2-runner-up  = 
| playoffs_MVP     = 
| playoffs_MVP_link= 
| finals           = 
| finals_link      = 
| finals_champ     = [[HK Mogo]]
| finals_runner-up = [[HK Zemgale]]
| finals_MVP       = [[Linards Feldbergs]] 
| finals_MVP_link  = 
| seasonslist      = 
| seasonslistnames = Latvijas hokeja čempionāta
| pag_sez          = ←&amp;nbsp;[[2022.—2023. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2022.—2023.]]
| nak_sez          = [[2024.—2025. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2024.—2025.]]&amp;nbsp;→
}}
'''2023.—2024. gada Latvijas čempionāta sezona''' bija 33. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta]] sezona. Sezona sākās {{dat|2023|9|8||bez}}. Šajā sezonā [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] piedalījās deviņas komandas.

2023. gadā līgas dalībnieču pulkam pievienojās [[Igaunija]]s vicečempione [[Tallinas &quot;Panter&quot;]]. Pēc trīs gadu pārtraukuma līgā atgriezās [[HK Kurbads]].

Par regulārās sezonas uzvarētāju kļuva [[HK Zemgale]], savukārt čempiones titulu izcīnīja [[HK Mogo]].

== Komandas ==
Latvijas Virslīgas Hokeja Čempionātā šosezon piedalās deviņas komandas.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Hokeja klubs
! Pilsēta
! Hokeja halle
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;City&quot;]]
| [[Kauņa]]
| [[Kauņas Ledus pils]]
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]]
| [[Elektrēni]]
| [[Elektrēnu ledus halle]]
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Hockey Punks&quot;]]
| [[Viļņa]]
| ''[[Pramogų arena]]''
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK Kurbads]]
| [[Rīga]]
| [[Kurbada ledus halle]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK MOGO|HK &quot;Mogo&quot;]]
| [[Rīga]]
| [[Mogo ledus halle|Ledus halle &quot;Mogo&quot;]]
|-
| {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
| [[Tallina]]
| [[&quot;Škoda&quot; ledus halle]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga|HS &quot;Rīga&quot;]]
| [[Rīga]]
| [[Hokeja halle &quot;Rīga&quot;]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK &quot;Prizma&quot;]]
| [[Rīga]]
| [[Volvo sporta centrs]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU|HK &quot;Zemgale/LBTU&quot;]]
| [[Jelgava]]
| [[Jelgavas ledus halle]]
|}

== Formāts ==
Regulārajā sezonā tiek aizvadīti četri spēļu riņķi, kas nozīmē, ka katra no komandām aizvadīs 32 spēles. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli tiks aizvadīti sērijā līdz trim uzvarām, savukārt pusfināli un fināls sērijā līdz četrām uzvarām.

== Apbalvojumi ==
* Leonīda Vedēja balva (izslēgšanas kārtas [[MVP|vērtīgākais spēlētājs]]): {{flaga|Latvija}} [[Linards Feldbergs]]
* Labākie hokejisti:
** Ulda Opita balva (labākais vārtsargs): {{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]]
** Kārļa Skrastiņa balva (labākais aizsargs): {{flaga|Igaunija}} [[Saveli Novikovs]]
** Sergeja Žoltoka balva (labākais uzbrucējs): {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]
** Alekseja Auziņa balva (labākais jaunais hokejists): {{flaga|Latvija}} [[Olivers Mūrnieks]]

=== Mēneša vērtīgākais spēlētājs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!rowspan=2| Mēnesis
!colspan=2| Pirmā zvaigzne
!colspan=2| Otrā zvaigzne
!colspan=2| Trešā zvaigzne
|-
!width=220px| Spēlētājs
!width=140px| Komanda
!width=220px| Spēlētājs
!width=140px| Komanda
!width=220px| Spēlētājs
!width=140px| Komanda
|-
|'''Septembris'''
|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] ({{HOK-U}})
|[[HK Mogo]]
|{{flaga|Latvija}} [[Arginto Milbergs]] ({{HOK-V}})
|[[HK Kurbads]]
|{{flaga|Latvija}} [[Patriks Zabusovs]] ({{HOK-U}})
|[[HK Prizma]]
|-
|'''Oktobris'''
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Porejs]] ({{HOK-A}})
|[[HK Zemgale]]
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]] ({{HOK-U}})
|[[HK Zemgale]]
|{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] ({{HOK-U}})
|[[HK Kurbads]]
|-
|'''Novembris'''
|{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] ({{HOK-V}})
|[[HK Mogo]]
|{{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] ({{HOK-U}})
|[[HK Mogo]]
|{{flaga|Lietuva}} [[Tads Kumeļausks]] ({{HOK-U}})
|[[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]]
|-
|'''Decembris'''
|{{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]] ({{HOK-U}})
|[[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
|{{flaga|Čehija}} [[Ondržejs Mahala]] ({{HOK-U}})
|[[Kauņas &quot;City&quot;]]
|{{flaga|Latvija}} [[Mariuss Bajaruns-Galejs]] ({{HOK-V}})
|[[HK Zemgale]]
|-
|'''Janvāris'''
|{{flaga|Igaunija}} [[Daņiils Fursa]] ({{HOK-U}})
|[[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
|{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Hončarenko]] ({{HOK-U}})
|[[Kauņas &quot;City&quot;]]
|{{flaga|Igaunija}} [[Vilems Henriks Koitmā]] ({{HOK-V}})
|[[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
|-
|'''Februāris'''
|{{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] ({{HOK-U}})
|[[HK Mogo]]
|{{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] ({{HOK-U}})
|[[HK Mogo]]
|{{flaga|Latvija}} [[Kristers Ansons]] ({{HOK-U}})
|[[HK Mogo]]
|}

=== Mediju simboliskā izlase===
* '''Vārtsargs:''' [[Henrijs Ančs]] ([[HK Mogo]])
* '''Aizsargi:''' [[Krišjānis Rēdlihs]] ([[HK Mogo]]) un [[Mārtiņš Porejs]] ([[HK Zemgale]])
* '''Uzbrucēji:''' [[Daņiils Fursa]] ([[HC Panter]]), [[Gatis Gricinskis]] ([[HK Zemgale]]) un [[Gints Meija]] ([[HK Mogo]])
* '''Vērtīgākais spēlētājs:''' [[Gints Meija]] ([[HK Mogo]])
* '''Labākais U-20 vecuma spēlētājs:''' [[Olivers Mūrnieks]] ([[HK Mogo]])

== Komandu treneri un kapteiņi ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Hokeja klubs
! Treneris
! Kapteinis
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;City&quot;]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Viters]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Lūkass Žukausks]]
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Arūns Aļeiņikovs]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Donāts Kumeļausks]]
|-
| {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Hockey Punks&quot;]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Mindaugs Ķiers]]
| {{flaga|Lietuva}} [[Rokas Bacevičs]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK Kurbads]]
| {{flaga|Latvija}} [[Toms Bluks]]
| {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK MOGO|HK &quot;Mogo&quot;]]
| {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]]
| {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]
|-
| {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
| {{flaga|Igaunija}} [[Marts Erme]]
| {{flaga|Igaunija}} [[Kevins Parrass]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga|HS &quot;Rīga&quot;]]
| {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Sorokins]]
| {{flaga|Latvija}} [[Krists Retenais]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK &quot;Prizma&quot;]]
| {{flaga|Latvija}} [[Ēriks Miļuns]]
| {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]]
|-
| {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU|HK &quot;Zemgale/LBTU&quot;]]
| {{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]]
| {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]]
|}

== Regulārā sezona ==
=== Turnīra tabula ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 cellspacing=2 cellpadding=2
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=left
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|V|Vieta}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;25%&quot; |
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|SP|Spēles}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|U|Uzvaras}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|UP|Uzvaras pagarinājumā}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|IV|Iemestie vārti}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|IeV|Ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|P-ti|Punkti}}
|- align=center
| 1 ||align=left| [[HK Zemgale/LBTU]] || 32 || 25 || 1 || 3 || 3 || 180 || 68 || 55
|- align=center
| 2 ||align=left| [[HK Mogo/LSPA]] || 32 || 24 || 3 || 1 || 4 || 193 || 58 || 55
|- align=center
| 3 ||align=left| [[HK Kurbads]] || 32 || 19 || 2 || 5 || 6 || 154 || 81 || 47
|- align=center
| 4 ||align=left| [[Tallinas &quot;Panter&quot;]] || 32 || 17 || 2 || 0 || 13 || 122 || 106 || 38
|- align=center
| 5 ||align=left| [[HK Prizma]] || 32 || 15 || 3 || 1 || 13 || 118 || 118 || 37
|- align=center
| 6 ||align=left| [[HS Rīga]] || 32 || 13 || 1 || 2 || 16 || 100 || 128 || 30
|- align=center
| 7 ||align=left| [[Kauņas &quot;City&quot;]] || 32 || 9 || 3 || 1 || 19 || 113 || 147 || 25
|- align=center
| 8 ||align=left| [[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]] || 32 || 5 || 1 || 0 || 26 || 69 || 190 || 12
|- align=center
| 9 ||align=left| [[Viļņas &quot;Hockey Punks&quot;]] || 32 || 1 || 0 || 3 || 28 || 59 || 212 || 5
|}

=== Labākie spēlētāji ===
==== Rezultatīvākie spēlētāji ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot; width=&quot;700&quot;
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |{{Piezīme|V|Vieta}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;20%&quot; |Spēletājs
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;10%&quot; |Komanda
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |SP
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |{{Piezīme|V|Vārti}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |RP
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |P-ti
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |SM
|- align=&quot;center&quot;
|1
| align=&quot;left&quot; |{{Flaga|LAT}} [[Gints Meija]]
|[[HK Mogo]]
|27
|24
|26
|50
|58
|- align=&quot;center&quot;
|2
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Deivids Sarkanis]]
|[[HK Mogo]]
|31
|20
|29
|49
|8
|- align=&quot;center&quot;
|3
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Mickevičs]]
|[[HK Kurbads]]
|32
|20
|25
|45
|18
|- align=&quot;center&quot;
|4
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Lauris Bajaruns]]
|[[HK Mogo]]
|32
|18
|27
|45
|6
|- align=&quot;center&quot;
|5
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|EST}} [[Daņiils Fursa]]
|[[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
|32
|16
|28
|44
|14
|- align=&quot;center&quot;
|6
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Gatis Gricinskis]]
|[[HK Zemgale]]
|32
|12
|32
|44
|22
|- align=&quot;center&quot;
|7
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Aleksandrs Novikovs]]
|[[HK Kurbads]]
|32
|22
|21
|43
|18
|- align=&quot;center&quot;
|8
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Gustavs Millers]]
|[[HK Zemgale]]
|31
|21
|21
|42
|10
|- align=&quot;center&quot;
|9
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|LAT}} [[Artūrs Ozoliņš]]
|[[HK Kurbads]]
|32
|16
|25
|41
|6
|- align=&quot;center&quot;
|10
| align=&quot;left&quot; |{{Flaga|LAT}} [[Roberts Jekimovs]]
|[[HK Kurbads]]
|31
|18
|21
|39
|19
|}

==== Labākie vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot; width=&quot;900&quot;
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |{{Piezīme|V|Vieta}}
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;20%&quot; |Spēlētājs
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;10%&quot; |Komanda
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |SP
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |Laiks
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |IV
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |VSIV
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |AM%
! bgcolor=&quot;#DDDDFF&quot; width=&quot;5%&quot; |Sausās spēles
|- align=&quot;center&quot;
|1
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Sidašs]]
|[[HK Prizma]]
|6
|352:04
|15
|2,56
|92,61 %
|0
|- align=&quot;center&quot;
|2
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]]
|[[HK Mogo]]
|24
|1388:54
|44
|1,90
|91,24 %
|2
|- align=&quot;center&quot;
|3
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Arginto Milbergs]]
|[[HK Kurbads]]
|25
|1469:27
|59
|2,41
|91,13 %
|3
|- align=&quot;center&quot;
|4
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Olivers Bantersons]]
|[[HK Mogo]]
|6
|298:31
|9
|1,81
|91,09 %
|2
|- align=&quot;center&quot;
|5
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Latvija}} [[Mariuss Bajaruns-Galejs]]
|[[HK Zemgale]]
|25
|1505:57
|52
|2.07
|90,97 %
|4
|}

== Izslēgšanas kārta ==
{{6komandas
| RD1=Ceturdaļfināli
| RD2=Pusfināli
| RD3=Fināls
| team-width=170px
| RD1-seed1= 4
| RD1-team1= [[Tallinas &quot;Panter&quot;]]
| RD1-score1=1
| RD1-seed2= 5
| RD1-team2= '''[[HK Prizma]]'''
| RD1-score2='''3'''
| RD1-seed3= 3
| RD1-team3= '''[[HK Kurbads]]'''
| RD1-score3='''3'''  
| RD1-seed4= 6
| RD1-team4= [[HS Rīga]]
| RD1-score4=0  
| RD2-seed1=1 
| RD2-team1='''[[HK Zemgale]]''' 
| RD2-score1='''4''' 
| RD2-seed2=5
| RD2-team2=[[Rīgas &quot;Prizma&quot;]] 
| RD2-score2=0 
| RD2-seed3=2 
| RD2-team3='''[[HK Mogo]]'''
| RD2-score3='''4'''
| RD2-seed4=3
| RD2-team4=[[HK Kurbads]]
| RD2-score4=0
| RD3-seed1=1 
| RD3-team1=[[HK Zemgale]] 
| RD3-score1=1
| RD3-seed2=2 
| RD3-team2='''[[HK Mogo]]''' 
| RD3-score2='''4'''
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lhf.lv Latvijas Hokeja federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}

{{LHČ sezonas}}

[[Kategorija:2023. gads sportā|LHČ]]
[[Kategorija:2024. gads sportā|LHČ]]
[[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā|2023]]</text>
      <sha1>c5lrj1mywjik0915gf134sw6vhx1hxn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Ikstens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553775</id>
    <revision>
      <id>4500172</id>
      <parentid>4370993</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T09:52:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3456" sha1="diufme5iu0e6k0w9oxag956l48onhiy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Ikstens
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Ikstens LU.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1970
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 5
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[politoloģija]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = 
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}'''Jānis Ikstens''' (dzimis 1970. gada 5. janvarī) ir [[Latvija]]s zinātnieks un [[Politoloģija|politologs]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors, pēdējais [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] dekāns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1938&amp;Itemid=47|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunievēlēto locekļu īsas biogrāfijas - 2014.g. 13. janvāris|website=archive.lza.lv|access-date=2023-10-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/janis-ikstens/|title=Jānis Ikstens|website=www.szf.lu.lv|access-date=2023-10-24|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129181013/https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/janis-ikstens/}}&lt;/ref&gt;

Strādājis [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes augstskolā]] un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]]. Darbojies OSCE ODIHR politisko partiju ekspertu grupā. Baltijas-Amerikas brīvības fonda un [[Fulbraita stipendija|Fulbraita stipendiju]] ieguvējs, stažējies [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). ''Comparative Study of Electoral Systems'' pētnieciskās programmas nacionālā projekta vadītājs, ''VPP Sustinno'' vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/janis-ikstens/|title=Jānis Ikstens|website=www.szf.lu.lv|access-date=2023-12-12|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129181013/https://www.szf.lu.lv/par-mums/pasniedzeji/janis-ikstens/}}&lt;/ref&gt;

Pētniecības tēmas — vēlētāju uzvedība, [[Politiskā partija|politiskās partijas]], partiju sistēmas, koalīcijas.

Bijis precējies ar [[rakstniece|rakstnieci]] [[Nora Ikstena|Noru Ikstenu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6683772/rakstniece-nora-ikstena-pec-skirsanas-no-vira-bijusi-tuvu-navei|title=Rakstniece Nora Ikstena pēc šķiršanās no vīra bijusi tuvu nāvei|last=TVNET}}&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==

* Roper, SD, &amp; Ikstens, J (2008). ''Public finance and post-communist party development''
* Ikstens, J (2019). Short-lived coalitions in Latvia: Ethnic tension, political fragmentation, and office-seeking. ''Coalition Government as a Reflection of a Nation's''
* Aylott, N, Ikstens, J, &amp; Lilliefeldt, E (2014). Ever more inclusive? Candidate selection in North European democracies. ''… of Democracy in Nordic and Baltic''
* Ikstens, J (2016). ''Latvia: disclosure yet abuse, volatility yet stability''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]</text>
      <sha1>diufme5iu0e6k0w9oxag956l48onhiy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūras lodītes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558719</id>
    <revision>
      <id>4500168</id>
      <parentid>4243176</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:47:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15610" sha1="ofl9ek3425xna3o989mk3pyi7ng05f3" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Haeckel Cystoidea.jpg
|       att_izmērs = 280px
|    att_nosaukums = ''Cystoidea''. Grāmatas «Formu skaistums dabā» ilustrācija, 1904 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|       nodalījums = Bilateria
|    nodalījums_lv = Bilaterāļi
|         apakšnod = Deuterostomia
|      apakšnod_lv = Otrmutnieki
|             tips = Echinodermata
|          tips_lv = Adatādaiņi
|        apakštips = Crinozoa
|     apakštips_lv =
|            klase = Cystoidea
|         klase_lv = Jūras lodītes
|         binomial = Cystoidea &lt;small&gt;von Buch, 1846&lt;/small&gt;
|      iedalījums  = 
* † [[Aristocystitida]]
* † [[Asteroblastida]]
* † [[Glyptosphaeritida]]
* † [[Sphaeronitida]]
|      kategorijas = nē
}}
'''Jūras lodītes''' (''Cystoidea'')&lt;ref name=&quot;Zooloģija&quot;&gt;Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 477.lpp.&lt;/ref&gt; ir viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] (''Echinodermata'') klasēm, kas dzīvoja no [[Ordoviks|ordovika]] līdz [[Devons|devona]] beigām. Nosaukums nāk no [[Grieķu valoda|grieķu vārda]] ''κιστη'' (''kiste'') — tilpne, kaste. Ar savu kājiņu stiprinoties pie substrāta ārīgi tās atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs, kā jūras lilijām. No visiem pārējiem adatādaiņiem tās atšķiras ar trīsstūrveida poru atverēm [[Čaula|čaulā]].
[[Attēls:Echinosphaerites.jpg|thumbnail|250px|right|''Echinosphaerites'']]

== Apraksts ==
Tie ir īskātaini, retāk bezkātaini pie substrāta pieaugoši [[Organisms|organismi]], kas pārstāv vienu no senākajām un samērā primitīvām [[Paleozojs|paleozoja]] adatādaiņu grupām. Piecstaru [[simetrija]] jūras lodītēm vēl nav pilnībā attīstījusies, un reizēm ir gadījumi, kad rādiusu skaits sekundāri reducējas vai arī tie izzūd. Piecstaru simetrija tām ir konstatējama gavenokārt [[Ambulakrālās iedobes|ambulakrālo iedobju]] skaitā. Nozīmīgu pakāpi tā sasniedz tikai augstākajām formām. Bļodiņu ([[Tēka|tēku]]) veido daudzas, pārsvarā nesimetriski, retāk pentamēri simetriski izvietotas porainas plātnītes. Centrālā [[mute]]s un ekscentriski izvietotā [[anālā atvere]] atrodas bļodiņas augšpusē. Starp tām atrodas hidropora jeb [[madreporīts]] un dzimumatvere ([[gonopora]]). Ambulakrālās iedobes visbiežāk ir atvērtas, retāk klātas ar plātnītēm, kas no mutes atveres radiāli atiet pa bļodiņu vai pa rokām ([[brahiolas|brahiolām]]). Rokas (brahiolas) ir vāji attīstītas, reizēm zarojas, reti ar [[pinnulas|pinnulām]], bet reizēm to vispār nav.

Bļodiņai ir lodveida, maisveida, olveida, bumbierveida, retāk cilindriska un reizēm saplacināta (''[[Pleurocystites]]'') forma, un to veido četru, piecu, sešu vai vairāk stūru plātnītes, kuras šuvju vietās ir savstarpēji cieši savienotas. Bļodiņas sieniņu biezums reizēm ir ļoti mazs (piemēram, ''[[Echinosphaerites]]''), bet reizēm diezgan nozīmīgs. Bļodiņas plātnīšu skaits ļoti variē no dažiem simtiem un tūkstošiem (līdz 2000 ''[[Mesocystis]]'') līdz 13 plātnītēm. Šīs 13 plātnītes ir izvietotas pentamēri, pareizās rindās (vainagos). Parasti nav krasas robežas starp aktinālo (orālo, augšējo) un abaktinālo (aborālo, apakšējo) plātnīšu grupu, bet gadījumos, kad ambulakrālās iedobes no mutes pāriet uz brahiolām, bļodiņai nav dalījuma radiālajās un interradiālajās daļās. Parasti bļodiņas sānos izvietotās laterālās plātnītes pakāpeniski pāriet uz ķermeņa aktinālo pusi. Mazākajai formu daļai tās izvietotas pareizos vainagos. Bļodiņas pamatni veido regulārs plātnīšu vainags ar locītavas virsmu priekš kātiņa (ja tas ir attīstīts). Bļodiņu virsma tām jūras lodīšu ģintīm, kam tās veido liels skaits sīku plātnīšu, parasti ir gluda. Ja bļodiņas veido neliels skaits lielāku plātnīšu, tad uz to virsmas novērojami ķīlīši, kas savieno blakus esošās plātnītes, tādējādi padarot tās izturīgākas.

Tēkā atrodas līdz 4 atverēm. Mutes atvere atrodas bļodiņas virspuses centrā, un to sedz sīkas sedzošās vai 5 orālās plātnītes. No mutes radiāli atiet [[ambulakri]], kas aizstiepjas pa bļodiņas virsmu vai arī paceļas virs mutes atveres. [[Zarnas|Zarna]] ir izliekta pulksteņa rādītāja virzienā. Anālā atvere kopā ar mutes atveri atrodas bļodiņas virspusē vai retāk bļodiņas sānos interrādiusā starp 1. un 5. rādiusu. Tikai ''[[Peurocystis]]'' ģintij tā atrodas bļodiņas apakšējā (aizmugurējā) galā. Bieži vien anālo atveri sedz piramīda, kuru veido piecas vai vairāk trīsstūrveida plātnītes — vārsti vai arī nenoteikta skaita sīkas plātnītes. Starp mutes un anālo atveri tuvāk mutei atrodas primārās poras: [[akmeņainais kanāls|akmeņainā kanāla]] pora (hidropora) jeb madreporīts un tālāk no mutes neliela dzimumatvere (gonopora jeb ģenitālā pora). Reizēm hidropora ir apvienota ar gonoporu (bieži vien abas poras ir ļoti sīkas un rezultātā netiek pamanītas). Hidroporas un dzimumatveres atrašanās pieaugušo īpatņu bļodiņas aktinālajā pusē, simetrijas plaknē starp mutes un anālo atveri norāda uz šo dzīvnieku visprimitīvāko uzbūvi adatādaiņu starpā, kur, spriežot pēc mūsdienu adatādaiņu [[ontoģenēze]]s, klašu lielākajā daļā, ieskaitot jūras lilijas, šāda īpašība ir novērojama tikai [[Embrijs|embrionālās]] attīstības laikā.

Ambulakrālās iedobes (2 līdz 5) ir lielākajai jūras lodīšu daļai. Parasti tās ir vienkāršas, retāk distāli zarotas; bieži ir vadziņu veidā uz bļodiņas virsmas vai arī (attīstītākajām formām) atrodas starp īpašām bļodiņas ambulakrālajām plātnītēm, mijoties pa labi un pa kreisi. Reizēm ambulakrālās iedobes ir norobežotas no katras puses ar divām plātnīšu rindām, kas uzguļ bļodiņas plātnītēm. Ambulakrālajām iedobēm ir dažāds garums. Reizēm tās ir ļoti īsas, visbiežāk aprobežojas ar bļodiņas augšdaļu, taču reizēm tās gandrīz sasniedz bļodiņas pamatni. Ambulakrālās iedobes mēdz segt divās rindās pamīšus izvietotas sedzošās plātnītes, bieži vien nekustīgas, pateicoties kurām iedobes pārveidojas tuneļos. No ambulakrālajām iedobēm sedzošās plātnītes tālāk pāriet uz muti un uz branhiolām, kuras posmotu izaugumu veidā paceļas virs bļodiņas virsmas. Dažām jūras lodīšu formām, kurām nav ārējo ambulakrālo iedobju (''[[Aristocystidae]]''), uz bļodiņas plātnīšu iekšējās virsmas ir īsu, distālajos galos vēdekļveidīgi sazarotu iedobju sistēma.

Brīvie izaugumi jeb branhiolas parasti ir vāji attīstītas, un to skaits ir atkarīgs no ambulakru un to atzarojumu skaita (5, 6, 9-13). Reizēm brahiolu skaits ir mazāks (2—3), bet reizēm to vispār var nebūt. Adatādaiņiem raksturīgā piecstaru simetrija daudzām jūras lodītēm neizpaužas ne bļodiņas plātnīšu izvietojumā, ne arī brahiolu skaitā un stāvoklī. Tipisku jūras lodīšu brahiolas nezarojas. Parasti tās veido divas muguras plātnīšu rindas ar ambulakrālo iedobi iekšpusē un kustīgām sedzošajām plātnītēm. Dažām formām retu izņēmumu veidā uz rokām ir pinnulas (''[[Caryocrinus ornatus]]''). Tādos gadījumos ambulakrālā iedobe brahiolu apakšpusē no abām pusēm ierobežota ar pamīšus izvietotu posmotu pinnulu rindu. Šādi veidotas branhiolas, sasniedzot nozīmīgu garumu, ir līdzīgas jūras liliju rokām. Citām jūras lodīšu ģintīm brahiolas paliek ļoti vāji attīstītas un visdrīzāk ir salīdzināmas ar jūras liliju roku pinnulām.

Jūras lodīšu bļodiņas plātnītes, atšķirībā no [[Karpoidejas|karpoideju]], [[Tekoidejas|tekoideju]] un [[Krinoidejas|krinoideju]] vienslāņainajām bezporu plātnītēm, ir daudzslāņainas un cauraustas ar [[Poras|porām]]. Tās veido ārējais plānais, gludais vairāk vai mazāk stipri pārkaļķotais slānis ([[epitēka]]), biezākais vidējais slānis ([[stereotēka]]), kas caurausts ar porām un spraugām, un iekšējais, ļoti plānais, retu reizi pārkaļķots slānis.

Jūras lodīšu specifiska īpatnība ir poru sistēma, kas nav raksturīga citām adatādaiņu grupām, izņemot ''[[Paracrinoidea]]'', kuriem poras ir savādākas. Pēc poru un poru kanālu uzbūves un pēc to izvietojuma bļodiņas plātnītēs izšķir divus poru tipus: [[rombu poras]] un dubultās poras jeb [[diploporas]]. Pirmā tipa poras ir raksturīgas ''[[Dichoporita]]'' apakšklases pārstāvjiem, bet otrā tipa poras — ''[[Diploporita]]'' apakšklasei.

Rombu poras ir izvietotas rombveidīgi tā, ka romba viena puse atrodas uz vienas plātnes, bet otra puse uz blakus esošās bļodiņas plātnes. Rombu poras ir sastopamas gan ģintīm, kuru bļodiņas veido nedaudzas plātnītes, gan arī ar daudzskaitlīgu plātnīšu veidotajām bļodiņām. Pretējo pušu poras var būt savienotas ar kroku uz plātnīšu iekšējās virsmas vai ar taisnu kanālu plātnīšu iekšējā slānī. Rombu poras dažādām ģintīm izceļas dažādi. Parasti kanālus sedz epitēka un tos var redzēt uz erodētiem vai izpreparētiem paraugiem. Reizēm kanāli un poru krokas visā garumā ir atvērti ārpusē spraugu veidā (poru spraugas). Bet biežāk spraugas vairāk vai mazāk ir noslēgtas plātnīšu iekšpusē. Reizēm noslēgto poru krokas un kanāli ir perforēti ar sīku caurumu rindu. Reizēm slēgtie kanāli uz bļodiņas ārējās virsmas segti ar reljefu rombu. Rombu poras var būt izvietotas gandrīz uz visām bļodiņas plātnītēm (primitīvākajām jūras lodīšu formām), vai uz visām plātnītēm, kas veido bļodiņas sānu sienas (bet to nav bļodiņas virspusē), vai arī tikai uz bļodiņas atsevišķām plātnītēm. Rombu poru samazināšanās procesā visilgāk poras saglabājas bļodiņas pamatnes daļā un blakus [[Peristoms|peristomam]]. Dažām augstāk attīstītajām jūras lodīšu ģintīm rombu poru skaits ir ļoti reducēts un tās parādās rombu pusīšu veidā, apjoztas ar valnīšiem (t.s. pektinirombi). Uz dažu sugu bļodiņām ir novērojamas divu tipu poras. Reizēm abām pusēm ir atšķirīga forma un izmērs, bet reizēm viena no pusēm var vispār nebūt.

Diploporas jeb dubultās poras parasti atrodas uz vienas un tās pašas plātnītes. Būtībā tās ir pāru kanāli, kas caurauž bļodiņas plātnīti. Diploporas vai nu nobeidzas ar divām mazām, apaļām atverēm uz plātnītes ārējā slāņa virsmas, vai arī veido divas aklās poras zem epitēkas slāņa. Dubultās poras (reizēm var būt trīs poras) uz bļodiņas virsmas izvietotas ovālā padziļinājumā, kas norobežots ar valnīti, vai arī uz izciļņa. Neskatoties uz būtisku atšķirību rombu un diploporu uzbūvē, tās var apvienot vienā tipā: ir zināmas jūras lodīšu formas, kurām dubultās poras izvietotas perpendikulāri plātnīšu malām un reizēm viena to puse atrodas uz vienas plātnītes, bet otra puse uz blakus plātnītes.

Iespējams, poras un kanāli piegādāja ūdeni ķermeņa dobumā un vienlaicīgi kalpoja [[elpošana]]i līdzīgi [[Blastoidejas|blastoideju]] [[hidrospiras|hidrospirām]]. Varbūt, ka šī sistēma vienlaicīgi pildīja [[izvadfunkcija|izvadfunkciju]].

Kātiņš, ar kura palīdzību bļodiņa stiprinājās pie substrāta, parasti palika tievāks apakšgala virzienā un nekad nezarojās. Bieži vien kātiņš bija stipri saīsināts, bet reizēm pieaugušiem īpatņiem primāri vai sekundāri tā nebija. Parasti kātiņam bija plats centrālais kanāls, un tā posmiņi savstarpēji saskaras uz horizonālajām locītavu virsmām, vai arī tie viens otram, līdzīgi [[Tālskatis|tālskata]] kustīgajām daļām. Kātiņa posmiņu forma dažādās tā daļās var būt atšķirīga. Daudz retāk kātiņa plātnītes ir izvietotas pamīšus vairākās rindās. Pie substrāta kātiņš piestiprinās ar saknes vai saknīšu palīdzību, bet reizēm nobeidzas strupi.

== Ekoloģija ==
[[Attēls:Pleurocystites squamosus.jpg|thumbnail|250px|right|''Pleurocystites squamosus'']]
Jūras lodītes bija tikai [[bentiski organismi]]. To lielākā daļa savas dzīves laikā ar kātiņu (retāk tieši ar bļodiņu) bija pieaugusi pie substrāta. Dažas jūras lodītes substrātam piestiprinājās tikai savas individuālās attīstības sākumā un, pieaugušā stāvoklī pazaudējot kātiņu, brīvi gulēja uz grunts (''[[Protocrinites fragum]]''). Citas gulošās formas saglabāja savu galo kātiņu un, iespējams, ar tā galu aizķērās aiz blakus esošajiem priekšmetiem (''[[Echinoencrinites]]'', ''[[Cheirocrinus]]''). Dažas jūras lodītes ar garo kātiņu gulēja uz bļodiņas plakanās puses (''[[Pleurocystites]]''). Jūras lodītes, kā nekustīgi organismi, bija [[mikrofāgi]]; [[barība]] viņiem nonāca mutē ar ūdens plūsmām pa ambulakrālajām iedobēm.

== Sedimentācija un ģeoloģiskā nozīme ==
Bieži vien ordovika jūras lodītes, konkrēti, to primitīvākās formas — ''[[Echinosphaerites]]'', ''[[Sphaeronites]]'', arī ''[[Hemicosmites]]'' u.c. — lielos daudzumos apdzīvoja jūras dibenu. Tā rezultātā to skeleti reizēm veidoja lielus sakopojumus un kļuva iežus veidojošu faktoru ([[Igaunija]]s [[hemikosmīta kaļķakmeņi]], [[Zviedrija]]s [[sferonīta kaļķakmeņi]], [[ehinosferīta kaļķakmeņi]]).

Atsevišķas jūras lodīšu sugas dzīvoja neilgu laiku. Ņemot vērā šo faktu, kā arī apstākli, ka to paliekas ir bieži sastopamas, jūras lodītes var būt izmantojamas kā labas [[vadfosīlijas]]. Daži ordovika [[ģeoloģiskais horizonts|ģeoloģiskie horizonti]] ir nosaukti tiem raksturīgo jūras lodīšu ģinšu vārdos.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Иглокожие, гемихордовые, погонофоры и щетинкочелюстные), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 30-34. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
* klase: '''Jūras lodītes''' (''Cystoidea'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/en/taxon/id455220/ |title=BioLib — Cystoidea |access-date={{dat|2024|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191208152708/https://www.biolib.cz/en/taxon/id455220 }}&lt;/ref&gt;
:* kārta: ''[[Aristocystitida]]'' &lt;small&gt;Neumayr, 1889&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Aristocystitidae]]''&lt;small&gt; Neumayr, 1889&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Asteroblastida]]''&lt;small&gt; Bather, 1900&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Asteroblastidae]]''&lt;small&gt; Bather, 1900&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Mesocystidae]]''&lt;small&gt; Bather, 1899&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Glyptosphaeritida]]''&lt;small&gt; Bernard, 1895&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Dactylocystidae]]''&lt;small&gt; Jaekel, 1899&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Glyptosphaeritidae]]''&lt;small&gt; Bernard, 1895&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Gomphocystitidae]]''&lt;small&gt; Miller, 1889&lt;/small&gt; †
::* dzimta: [[Protocrinitidae]]&lt;small&gt; Bather, 1899&lt;/small&gt; †
:* kārta: ''[[Sphaeronitida]]''&lt;small&gt; Neumayr, 1889&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Parasphaeronitidae]]''&lt;small&gt; Bockelie, 1984&lt;/small&gt; †
::* dzimta: ''[[Sphaeronitidae]]''&lt;small&gt; Neumayr, 1889&lt;/small&gt; †

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Adatādaiņi]]</text>
      <sha1>ofl9ek3425xna3o989mk3pyi7ng05f3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Cālītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560420</id>
    <revision>
      <id>4500050</id>
      <parentid>4394813</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T00:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5160" sha1="5ls356yq5rjzv9wame6m6m9v87mqty4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Juris Cālītis
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1939
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Latvietis
|   nodarbošanās = teologs, mācītājs.
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Sandra Dzenīte-Cālīte
|          bērni = [[Pauls Cālītis]]
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

{{infokaste+}}
'''Juris Cālītis''' (1939) ir latviešu [[teologs]] un [[luterāņu mācītājs]], bijušais [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas fakultātes]] dekāns (2001—2007), [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas pasaulē]] (LELBA) prāvests emeritus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lelbpasaule.lv/persona/calitis-juris-macitajs/|title=Cālītis Juris, prāvests emeritus Dr.|website=www.lelbpasaule.lv|access-date=2024-01-13}}&lt;/ref&gt; Bijušais LELBA Pārvaldes priekšnieka vietnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1939. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gada rudenī viņš kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk uz [[Skotija|Skotiju]], [[Anglija|Angliju]] un [[ASV]]. Studēja teoloģiju [[Mērilendas Universitāte|Merilendas]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] ASV, ordinēts par luterāņu mācītāju 1966. gada 14. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.lelbpasaule.lv/persona/calitis-juris-macitajs/ Cālītis Juris, Dr.]&lt;/ref&gt;
1973. gadā pirmo reizi viesojās [[Latvijas PSR]], 1981. gadā Cālītis Latvijā iepazinās ar tolaik jaunajiem mācītājiem [[Modris Plāte|Modri Plāti]] un [[Juris Rubenis|Juri Rubeni]]. 1983. gadā PSRS varas iestādes viņam vairs neizsniedza iebraukšanas vīzu. Lai gan pret aizliegumu protestēja [[Kanāda]]s un ASV valdība, Cālītim atkal ierasties Padomju Savienībā atļāva tikai [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/macitaji-zem-lupas-14171034 Mācītāji zem lupas] EGĪLS ZIRNIS diena.lv 2017. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

1994. gadā Juris Cālītis pārcēlās uz dzīvi Latvijā, bija Rīgas Reformātu-Brāļu draudzes mācītājs un [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas Sv. Pestītāja (anglikāņu) draudzes]] priesteris. 2005. gadā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] nolēma Juri Cālīti izslēgt no LELB par to, ka viņš kopā ar macītāju Vari Bogdanovu vadīja geju un lesbiešu pasākuma &quot;[[Rīgas Praids]] 2005&quot; ietvaros organizēto dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā.&lt;ref&gt;[http://zagarins.net/sveiks/2005/111606_caliti_izsledz.htm Mācītāju Juri Cālīti izslēdz no baznīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240422201610/http://zagarins.net/sveiks/2005/111606_caliti_izsledz.htm |date={{dat|2024|04|22||bez}} }} Apollo 2005. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;

Kopā ar sievu Sandru Dzenīti-Cālīti viņš nodibināja &quot;Zvannieku&quot; mājas bērnu un ģimeņu aprūpes centru.&lt;ref&gt;[https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=8380 Valsts svētku atzīmēšana. Ievads Melburnā — 10. novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240422193008/https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=8380 |date={{dat|2024|04|22||bez}} }} Laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 522, 2018. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

Viņa dēls Pauls Cālītis (1971) ir lidmašīnas kapteinis, Latvijas lidsabiedrības ''[[airBaltic]]'' vecākais viceprezidents lidojumu vadības departamentā,&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/lidojumi-sapni-un-isteniba-saruna-ar-kapteini-paulu-caliti Lidojumi sapnī un īstenībā. Saruna ar kapteini Paulu Cālīti] la.lv 2014. gada 25. janvārī&lt;/ref&gt; kopš 2020. gada ''airBaltic'' valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-valde-iecelts-pauls-calitis.a349603/ «airBaltic» valdē iecelts Pauls Cālītis] lsm.lv 2020. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

== Atzinība ==
2015. gadā saņēma apbalvojumu [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--macitajs-juris-calitis.a161808/|title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – mācītājs Juris Cālītis|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]</text>
      <sha1>5ls356yq5rjzv9wame6m6m9v87mqty4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tautas latīņu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563728</id>
    <revision>
      <id>4500012</id>
      <parentid>4387379</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4500012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2860" sha1="49eofp4dqcent45umt45neje19ml6b2" xml:space="preserve">[[Attēls:Roman Empire 330 CE.png|thumb|Latīņvalodīgie vai citādi latīņu valodas spēcīgi ietekmētie reģioni vēlīnajā Romas impērijā (sarkanā krāsā)]]
'''Tautas latīņu valoda''', '''latīņu sarunvaloda''' jeb '''vulgārā latīņu valoda''' ({{val|la|sermo vulgaris}}) bija [[latīņu valoda]]s [[sarunvaloda]]s paveids, kas bija izplatīts [[Itālija|Itālijā]] un vēlāk arī citās [[Romas impērija]]s provincēs. To pretnostatī literārajai latīņu valodai, jo [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece ir tieši latīņu sarunvaloda, nevis klasiskā latīņu valoda.

Savu vislielāko ģeogrāfisko izplatību latīņu valoda sasniedza mūsu ēras 3. gadsimtā, Romas impērijas zenīta laikā. No 3. gadsimta beigām un jo īpaši no 5. līdz 7. gadsimta, [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā, latīņu valodas izplatības robežas ievērojami saruka. Piemēram, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] latīņu valodu pilnībā aizstāja [[arābu valoda]], bet [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] — [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]] dialekti (lai gan vietējai latīņu valodai bija ievērojama ietekme uz vietējām [[Ķeltu valodas|ķeltu valodām]]). Reģionus, kuros pakāpeniski izzuda latīņu valoda ([[Panonija]], [[Illirija]], [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānija]], [[Ģermānija]], [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrika]]), apzīmēja kā ''Romania submersa''.

== Priekšvēsture ==
Pirmā gadsimta beigās p.m.ē. romieši bija iekarojuši visu [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras baseinu]] un iekarotajās provincēs izveidojuši simtiem koloniju. Laika gaitā tas, kopā ar citiem faktoriem, kas veicināja [[lingvistiskā asimilācija|lingvistiskā]] un [[kultūras asimilācija|kultūras asimilāciju]], piemēram, politisko vienotību, biežu ceļošanu un tirdzniecību, karadienestu utt., padarīja latīņu valodu par galveno valodu visā rietumu Vidusjūrā. Paša latīņu valoda bija pakļauta tādām pašām asimilācijas tendencēm, tādējādi atšķirības starp tās paveidiem līdz impērijas sabrukumam, iespējams, bija samazinājušās nekā pirms tā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Adams, J. N. (2007). The Regional Diversification of Latin. New York: Cambridge University Press.}}&lt;/ref&gt;

[[Arābu Kalifāts|Arābu kalifāta]] rašanās 7. gadsimtā iezīmēja galīgās romiešu dominēšanas beigas Vidusjūrā. Aptuveni šī gadsimta sākumā latīņu valoda sāka sašķelties [[romāņu pirmvaloda|romāņu pirmvalodās]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Adams, J. N. (2007). The Regional Diversification of Latin. New York: Cambridge University Press.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latīņu valoda]]</text>
      <sha1>49eofp4dqcent45umt45neje19ml6b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Kalniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568341</id>
    <revision>
      <id>4500167</id>
      <parentid>4160014</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņemu atsauci uz ru vikipēdiju</comment>
      <origin>4500167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4409" sha1="n7lmup9ft0q844euy6wqni9hirxp95y" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_dat_alt = {{dat|1895|03|29}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Ogre|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{mdv|1920|11|20|1895|03|29}}
| m_vieta = [[Attēls:Flag of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1919–1927).svg|22x20px|border]] Krišiči, [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas SPR]]&lt;br&gt;(tagad {{flaga|BLR}} [[Kaļinkoviču rajons]], [[Gomeļas apgabals]], [[Baltkrievija]])
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe =
|  dienesta_laiks =
|          valsts = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]]
|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]&lt;br&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br&gt;[[Padomju Latvijas armija]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība =
|     apbalvojumi = divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]&lt;br&gt;(1919 un 1921, pēc nāves)
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Oskars Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 190px
}}

'''Oskars Kalniņš''' bija latviešu [[Revolūcija|revolucionārs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gadā [[Ogre|Ogrē]]. Beidzis pilsētas skolu. Kopš 1905. gada veica revolucionāro darbu. Izmantoja pseidonīmu Uģis. 1911. gadā iestājies [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. 1913. gadā arestēts par Rīgas ziepju fabrikas strādnieku [[Streiks|streika]] vadīšanu, pēc trim mēnešiem izmeklēšanas un ieslodzījuma atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

No 1915. gada dienēja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], kur pēc mācību komandas iziešanas bija apakšvirsnieks. Pēc tam nosūtīts uz mācībām [[Saratova|Saratovas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolā, 1916. gadā arestēts par pretkara [[Propaganda|propagandu]], izbēdzis no ieslodzījuma. Pēc [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]] piedalījās [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] vienību izveidošanā [[Maskava|Maskavas]] Rogožskas—Simonovas rajonā, bija šī rajona: Strādnieku un kareivju deputātu izpildkomitejas loceklis, [[Kara revolucionārās komitejas]] loceklis (1917. gada oktobris—novembris), tautas [[Milicija|milicijas]] priekšnieks (1917—1918).

No 1918. gada dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], bija Rogožskas—Simonovas rajona kara komisārs, 1918. gada jūnijā nosūtīts uz [[Austrumu fronte (KSFPR)|Austrumu fronti]], kur bija 1. armijas komisārs (1918. gada jūnijs—augusts) un [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] (RKP) loceklis (1918. jūnijs — 1919. gada aprīlis). [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijas]] RKP loceklis (1919). Sarkanās armijas 11. Petrogradas strēlnieku divīzijas kara komisārs (1919. gada jūlijs—septembris). No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada janvārim mācījās [[M. Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba Kara akadēmijā]]. 1920. gada janvārī kopā ar sievu un dēlu ieradies [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] pagrīdes darba veikšanai, arestēts, lauka kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu. 1920. gada maijā kopā ar ģimeni apmainīts pret gūstekņiem. 1920. gadā no maija līdz septembrim mācījās Kara akadēmijā, no septembra līdz novembrim bija 4. armijas 48. strēlnieku divīzijas 143. brigādes komandieris.

1920. gada 20. novembrī kritis kaujā pret [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Bulaka-Balahoviča]] spēkiem Krišiču ciema apkārtnē, mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. Apglabāts Maskavas Brāļu kapos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
O. Kalniņa vārdā nosaukta iela [[Uļjanovska|Uļjanovskā]] (''улица Калнина''), kurā uzstādīta O. Kalniņam veltīta piemiņas plāksne.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1920. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Oskars}}</text>
      <sha1>n7lmup9ft0q844euy6wqni9hirxp95y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maiks Konlijs (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571362</id>
    <revision>
      <id>4500112</id>
      <parentid>4416287</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:49:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4500112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5870" sha1="8ft0upldpjey2yamwki2zeenzpxv5nv" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Maiks Konlijs
 |      vārds_orig = ''Mike Conley''
 |          attēls = Mike Conley cropped 20131118 Clippers v Grizzles.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Maiks Konlijs 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|11}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ārkanzasa|Fajetvila}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |          garums = {{mērv|cm=183}}
 |           svars = {{mērv|kg=79}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[saspēles vadītājs]]
 |         kar_sāk = 2007
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = ''Lawrence North'' ([[Indiāna]])
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = [[Ohaio Štata Universitāte]]
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |          numurs = 44
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 4. pirmajā kārtā
 |         dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |          dr_kom = [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]]
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2007|start}}—{{nbay|2018|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2022|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 
 |            taut = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2021}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}})&lt;/small&gt;
* 2× ''[[NBA Teammate of the Year]]'' &lt;small&gt;({{nbay|2018|end}}, {{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* 4× ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2015|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2022|end}})&lt;/small&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Maiks Alekss Konlijs Jaunākais''' ({{val|en|Michael Alex Conley Jr. }}; dzimis {{Dat|1987|10|11}} [[Fajetvila|Fajetvilā]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]], bet lielāko karjeras daļu aizvadījis [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]].

== Karjera ==
Pēc vienas sezonas augstskolu basketbolā, pārstāvot [[Ohaio Štata Universitāte|Ohaio Štata Universitāti]], M. Konlijs pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]] un [[2007. gada NBA drafts|2007. gada draftā]] [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]] viņu izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo 4. numuru. [[Saspēles vadītājs]] jau savā pirmajā sezonā kļuva par vienu no komandas līderiem, daudz spēlējot komandas starta pieciniekā.

Pēc 12 sezonām &quot;Grizzlies&quot; sastāvā 2019. gada jūlijā M. Konliju aizmainīja uz [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] pret [[Greisons Allens|Greisonu Allenu]], [[Džē Krauders|Džē Krauderu]], [[Kails Korvers|Kailu Korveru]] un nākotnes drafta izvēlēm. Spēlējot &quot;Jazz&quot; sastāvā viņš 2021. gadā vienīgo reizi karjerā tika izvēlēts kā [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks.

2023. gada februārī &quot;Jazz&quot; aizmainīja M. Konliju uz [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīta arī [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] un virkne pazīstamu spēlētāju, tostap [[Rasels Vestbruks]] un [[D'Endželo Rasels]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/timberwolves/news/minnesota-timberwolves-acquire-guards-mike-conley-and-nickeil-alexander-walker-from-utah-jazz|title=Minnesota Timberwolves Acquire Guards Mike Conley and Nickeil Alexander-Walker from Utah Jazz|website=www.nba.com|access-date=2024-05-16|date=2023-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī M. Konlijs tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīa arī [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]. Dienu vēlāk viņš piedzīvoja vēl vienu maiņu, nonākot [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]], kas spēlētāju drīz vien atbrīvoja no līgumsasistībām, un 17. februārī viņš atgriezās &quot;Timberwolves&quot; sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timberwolves.com/news/timberwolves-signmike-conley|title=Timberwolves Sign Mike Conley {{!}} Minnesota Timberwolves|website=timberwolves.com|access-date=2026-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā M. Konlijs kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Boston Celtics spēlētāji}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Konlijs, Maiks}}

[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ārkanzasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Memfisas &quot;Grizzlies&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Jūtas &quot;Jazz&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Timberwolves&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8ft0upldpjey2yamwki2zeenzpxv5nv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4500164</id>
      <parentid>4497876</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:32:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Plānotie notikumi */</comment>
      <origin>4500164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23049" sha1="mzjps28rrguq5kxpmjmsmr343l6uv1h" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], ilggadējs Eduarda Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (dzimis 1946. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>mzjps28rrguq5kxpmjmsmr343l6uv1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kefrens Tirāms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582785</id>
    <revision>
      <id>4499978</id>
      <parentid>4255795</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:03:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4385" sha1="3jdpqyrcgdr5d92fnokgfrxw6404wyc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 0
| caps3 = 4
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] B
| clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] B
| countryofbirth = {{vieta|Itālija|Redžo Emīlija}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 192
| image = RC Lens - OGC Nice (10-04-2022) 6 (cropped).jpg
| caption = Kefrens Tirāms 2022. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2025|04|06|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|04|06|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kefrens Tirāms
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—2020
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 18
| nationalcaps6 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2021—2023
| nationalyears6 = 2024
| years4 = 2019—2024
| caps4 = 141
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| goals4 = 9
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 28
| goals5 = 3
| nationalteam7 = {{fb|FRA}}
| nationalyears7 = 2023—
| nationalcaps7 = 1
| nationalgoals7 = 0
}}
'''Kefrens Tirāms''' ({{Val|fr|Khéphren Thuram}}, dzimis {{Dat|2001|3|26}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tirāms spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] komandas ''[[AS Monaco|Monaco]]'' un ''[[OGC Nice|Nice]]''.

[[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā.

Tirāma tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais Francijas izlases spēlētājs. Arī Kefrena vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists.
== Sasniegumi ==
'''Nice'''
* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]] finālists: 2021–22&lt;ref&gt;{{Cite web |date=7 May 2022 |title=Ludovic Blas penalty wins French Cup for Nantes |url=https://www.bbc.com/sport/football/61366648 |access-date=11 September 2022 |website=[[BBC Sport]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
'''Individual'''

* [[Nacionālā profesionālo futbolistu savienība|UNFP]] [[Ligue 1]] simboliskā izlase: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]]&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Cite web |title=Messi, Rongier, Danso... L'équipe type de la saison de Ligue 1 |url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Messi-rongier-danso-l-equipe-type-de-la-saison-de-ligue-1/1399239 |access-date=29 May 2023 |website=L'Équipe |language=fr}}&lt;/ref&gt;
*[[A sērijas mēneša labākais spēlētājs]]: 2025. gada maijs&lt;ref&gt;{{cite press release|url=https://www.legaseriea.it/en/media/serie-a/khephren-thuram-ea-sports-fc-player-of-the-month-for-may|title=Khephern Thuram “EA Sports FC Player of the Month” for May|access-date=23 May 2025|date=22 May 2025|publisher=Serie A}}&lt;/ref&gt;
*[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] Sezonas simboliskā izlase: 2024–25&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{cite news |date=24 May 2025 |title=EA Sports FC 25 – Serie A Team of the Season |url=https://www.ea.com/games/ea-sports-fc/fc-25/tots/serie-a|access-date=24 May 2025 |publisher=Serie A}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Tirāms, Kefrens}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3jdpqyrcgdr5d92fnokgfrxw6404wyc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Dancis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586436</id>
    <revision>
      <id>4500051</id>
      <parentid>4242530</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T01:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4898" sha1="8oxky308p5o2n262mc4ptqutbb9i4c2" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Juris Dancis
 |       vārds_orig = ''George Dancis''
 |           attēls = George-Dancis-playing-basketball.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1932|11|8}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2021|4|20|1932|11|8}}
 |         mir_viet = {{vieta|Austrālija|Dienvidaustrālija|Adelaide}}
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 198 cm
 |            svars = 
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Juris (Džordžs) Oļģerts Dancis''' ({{val|en|Juris &quot;George&quot; Dancis}}; dzimis {{dat|1932|11|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2021|4|20}} [[Adelaide|Adelaidē]]) ir [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. J. Dancis pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1932. gadā Rīgā, dzīvojis [[Vecāķi|Vecāķos]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā emigrējis, kopā ar māti un brāli dzīvojis bēgļu nometnē [[Vircburga|Vircburgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10577|title=Juris „Džordžs“ Oļģerts Dancis|website=laikraksts.com|access-date=2024-12-13|language=lv|archive-date=2025-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250120185029/https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10577}}&lt;/ref&gt; 1949. gadā ģimene pārcēlās uz [[Austrālija|Austrāliju]]. J. Danča jaunākais brālis [[Miķelis Dancis]] arī izceļoja uz Austrāliju, tāpat bijis basketbolists, spēlējis Austrālijas izlasē olimpiskajās spēlēs. J. Dancis precējies ar Liesmu Danci, ģimenē dzimis dēls Pēteris. Ģimene dzīvoja Adelaidē.

J. Dancis ir vairākkārtējs Austrālijas čempions Dienvidaustrālijas izlases sastāvā. [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlases]] sastāvā aizvadījis 11 spēles, tieši [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpisko spēļu]] turnīrā, kur Austrālija ieņēma 12. vietu, nospēlēja 7 spēles, gūstot 112 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/juris-dancis-172?ref=vasara-1956|title=Juris Dancis « Latvijas olimpieši|website=arhivs.olimpiade.lv|access-date=2024-12-13|language=lv|archive-date=2025-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250120184955/https://arhivs.olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/juris-dancis-172?ref=vasara-1956}}&lt;/ref&gt; Pārstāvēja Austrāliju arī [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā.

Par sasniegumiem sportā J. Dancis ir uzņemts Austrālijas basketbola slavas zālē.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{Basketbolists-aizmetnis}}


{{Latvija 1956 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Dancis, Juris}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Adelaidē mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Austrālijas latvieši]]
[[Kategorija:1956. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>8oxky308p5o2n262mc4ptqutbb9i4c2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Gaļinauskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586906</id>
    <revision>
      <id>4500145</id>
      <parentid>4441374</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:38:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TSchlafer</username>
        <id>48058</id>
      </contributor>
      <comment>Jubilejas koncerts</comment>
      <origin>4500145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10391" sha1="earib5e5a5l44ehb5b66wug29b2vphu" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Toms Gaļinauskis
| Attēls = Toms_Galinauskis-10-05-2025.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Pie bungu komplekta 2025. gada 10. maijā
| Dz_vārds = Toms Gaļinauskis
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|13}}
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[progresīvais metāls]], [[postroks]], [[postmetāls]], [[sladžmetāls]], [[ārtroks]], [[eksperimentālais roks]], [[indīroks]]
| Nodarbošanās = mūziķis, komponists, producents
| Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]]
| Gadi = 2006–pašlaik
| Darbojies_arī = {{ubl|[[Oghre]]|[[DJ Krankenwagen]]|[[Antuanete Prince|Antuanete un Morāles komisija]]|Caurums|Hellza}}
| Dzimums = V
}}
'''Toms Gaļinauskis''' (dzimis {{dat|1994|1|13}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis multiinstrumentālists un programmētājs.

Gaļinauskis ir grupu &quot;[[Oghre]]&quot; un [[DJ Krankenwagen|&quot;DJ Krankenwagen&quot;]] dalībnieks un dziesmu komponists. Grupā &quot;Oghre&quot; spēlē ģitāru, bet grupā &quot;DJ Krankenwagen&quot; — spēlē basģitāru un dzied. 2024. gadā kopā ar Miku Gaili, Mariju Slaidiņu un [[Patrīcija Krūmiņa|Patrīciju Krūmiņu]] dibināja grupu &quot;Caurums&quot;, kurā spēlē bungas un dzied. 

&quot;Oghre&quot; un &quot;DJ Krankenwagen&quot; sastāvos Gaļinauskis ir saņēmis vairākas [[Latvija]]s nozīmes mūzikas nominācijas un balvas, tai skaitā [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|&quot;Zelta Mikrofona&quot;]], [[Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums &quot;GAMMA&quot;|&quot;GAMMA&quot;]] un [[Latvijas Metālmūzikas gada balva]]s.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/16.12.2024-pazinoti-zelta-mikrofona-2025-nominanti-vairakas-nominacijas-ozolam-un-chris-noah.a580518/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona 2025» nominanti; vairākas nominācijas Ozolam un Chris Noah|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8155554/foto-pazinoti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons-2025-nominanti|title=FOTO &amp;#10217; Paziņoti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” nominanti|website=Mūzika Latvijā|access-date=2024-12-19|date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8186902/zinami-jaunas-muzikas-nozares-balvas-gamma-nominanti|title=Zināmi jaunās mūzikas nozares balvas &quot;GAMMA&quot; nominanti|website=Mūzika Latvijā|access-date=2025-02-06|date=2025-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/06.02.2025-pazinoti-jaunas-muzikas-nozares-balvas-gamma-nominanti-21-kategorija.a586701/|title=Paziņoti jaunās mūzikas nozares balvas GAMMA nominanti 21 kategorijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/05.03.2025-sadalitas-pirmas-muzikas-balvas-gamma-gada-makslinieki-dons-aija-andrejeva-instrumenti.a590427/|title=Sadalītas pirmās mūzikas balvas GAMMA; gada mākslinieki – Dons, Aija Andrejeva, «Instrumenti»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8204774/zinami-jaunas-muzikas-balvas-gamma-laureati|title=Zināmi jaunās mūzikas balvas &quot;Gamma&quot; laureāti|website=Mūzika|access-date=2025-03-06|date=2025-03-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/pasniegtas-muzikas-balvas-_gamma_-14332396|title=Pasniegtas mūzikas balvas GAMMA|website=www.diena.lv|access-date=2025-03-06}}&lt;/ref&gt;

Ar grupu &quot;Oghre&quot; pārstāvējis Latviju un latviešu metāla mūziku Tallinas Mūzikas nedēļā [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/349976-skanu-mezs-klust-par-tallinas-muzikas-nedelas-sadarbibas-kuratoru.htm|title=“Skaņu mežs” kļūst par Tallinas mūzikas nedēļas sadarbības kuratoru|website=nra.lv|access-date=2023-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/tallina-gatavojas-muzikas-nedelai--festivala-plasi-parstaveta-ari-latvija.a421747/|title=Tallina gatavojas Mūzikas nedēļai – festivālā plaši pārstāvēta arī Latvija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar [[Linards Kalniņš|Linardu Kalniņu]] ir interaktīvās tīmekļa latviešu mūzikas grupu kartes &quot;Grupu saites&quot; dibinātājs un galvenais administrators.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2023/11/01/latviesu-muzikas-debesjums/|title=Latviešu mūzikas debesjums • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2024-12-19|date=2023-11-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/1000-iemeslu-klausities-latviesu-muziku-projekts-grupu-saites|title=Oskars Jansons {{!}} 1000 iemeslu klausīties latviešu mūziku – projekts &quot;Grupu saites&quot;|website=satori.lv|access-date=2024-12-19|language=en|archive-date=2024-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20241115104026/https://satori.lv/article/1000-iemeslu-klausities-latviesu-muziku-projekts-grupu-saites}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/ka-elpo-latvijas-roks.-radits-jauns-interneta-resurss-_grupusaites.lv_-14306486|title=Kā elpo Latvijas roks. Radīts jauns interneta resurss Grupusaites.lv|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-19}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2024. gada ir Latvijas mūzikas ierakstu balvas &quot;[[Austras balva]]&quot; žūrijas loceklis.

2026. gadā atzīmeja 20 gadus mūzikā ar jubilejas koncertu &quot;Tomfests – 20 gadi mūzikā&quot;, uzstājoties ar visām četrām tajā brīdī aktīvajām grupām un izdodot solo singlu &quot;Invalīds&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120127433/tomfests-kluba-depo-toms-galinauskis-atzimes-20-gadus-uz-skatuves|title=&quot;Tomfests&quot; klubā &quot;Depo&quot; – Toms Gaļinauskis atzīmēs 20 gadus uz skatuves|website=Delfi|access-date=2026-07-29|date=2026-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/ar-tomfestu-kluba-depo-toms-galinauskis-atzimes-20-gadus-uz-skatuves|title=Ar &quot;Tomfestu&quot; klubā &quot;Depo&quot; Toms Gaļinauskis atzīmēs 20 gadus uz skatuves|website=satori.lv|access-date=2026-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

Gaļinauskis ir šosejas riteņbraucēja [[Vītauts Gaļinauskas|Vītauta Gaļinauska]] mazdēls.

== Diskogrāfija ==

# Oghre — [[grimt]] (2020)
# Oghre — Asni (2024)
# DJ Krankenwagen — [[Lēnā palīdzība]] (2024)
# Antuanete — Stigma (2025)

== Apbalvojumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Nominēts
!Apbalvojums
!Rezultāts
|-
|2021
|[[grimt]] (&quot;Oghre&quot; albums)
|Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;: &quot;Metāla mūzikas albums&quot;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrma.lv/jaunumi/kategorija-metala-muzikas-albums-uz-balvu-zelta-mikrofons-pretende-frailty-tesa-velns-vinu-zin-druun-un-oghre/|title=Kategorijā Metāla mūzikas albums uz balvu Zelta Mikrofons pretendē Frailty, Tesa, Velns Viņu Zin, druun un Oghre • Latvijas Rokmūzikas Asociācija|last=Asociācija|first=Latvijas Rokmūzikas|website=Latvijas Rokmūzikas Asociācija|access-date=2023-02-11|date=2021-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/pasakumi/337042-ko-zelta-mikrofona-top-5-jums-nestasta|title=Ko &quot;Zelta mikrofona&quot; Top 5 jums nestāsta|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;background: #ffdddd; color: black;&quot; |Nominēts
|-
|2023
|grimt
|Latvijas Metālmūzikas gada balva: &quot;Labākais 2020. gada ieraksts&quot;
|style=&quot;background: #ffdddd; color: black;&quot; |Nominēts
|-
|2024
|[[Lēnā palīdzība]] (&quot;DJ Krankenwagen&quot; albums)
|Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;: &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|style=&quot;background: #ffdddd; color: black;&quot; |Nominēts
|-
|2024
|Lēnā palīdzība (&quot;DJ Krankenwagen&quot; albums)
|Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;: &quot;Labākais albuma dizains&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|style=&quot;background: #99ff99; color: black;&quot; |Iegūts
|-
|2024
|[[Asni (albums)|Asni]] (&quot;Oghre&quot; albums)
|Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;: &quot;Labākais roka, pankroka vai metāla mūzikas albums&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
| style=&quot;background: #ffdddd; color: black;&quot; |Nominēts
|-
|2025
|Oghre
|Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums &quot;GAMMA&quot;: &quot;Gada mākslinieks/grupa žanrā metālmūzika&quot;&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt;
|style=&quot;background: #99ff99; color: black;&quot; |Iegūts
|-
|2025
|Asni (&quot;Oghre&quot; albums)
|Latvijas Metālmūzikas gada balva: &quot;Labākais 2024. gada progresīvā vai psihodēliskā roka/metāla ieraksts&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/485665-metalmuzikas-gada-balva-triumfe-trendkill-method-un-oghre.htm|title=Metālmūzikas Gada balvā triumfē &quot;Trendkill Method&quot; un &quot;Oghre&quot;|website=nra.lv|access-date=2025-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;background: #99ff99; color: black;&quot; |Iegūts
|-
|2026
|Stigma (&quot;Antuanete&quot; albums)
|Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;: &quot;Labākais debijas albums&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/07.01.2026-pazinoti-zelta-mikrofona-2026-nominanti-visvairak-nominaciju-grupai-prata-vetra.a628981/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona 2026» nominanti; visvairāk nomināciju grupai «Prāta vētra»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120101684/nosaukti-zelta-mikrofona-pretendenti-visvairak-nominaciju-prata-vetrai|title=Nosaukti &quot;Zelta mikrofona&quot; pretendenti; visvairāk nomināciju – &quot;Prāta vētrai&quot;|website=Delfi|access-date=2026-01-09|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;background: #ffdddd; color: black;&quot; |Nominēts
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Mūzika-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gaļinauskis, Toms}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas ģitāristi]]
[[Kategorija:Latviešu ģitāristi]]
[[Kategorija:Latvijas basģitāristi]]
[[Kategorija:Latvijas bundzinieki]]</text>
      <sha1>earib5e5a5l44ehb5b66wug29b2vphu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588831</id>
    <revision>
      <id>4500169</id>
      <parentid>4236021</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Túrelio</username>
        <id>9670</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Lord Gort and Lieutenant General Pownall cropped.jpg]] → [[File:Lord Gort.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Lord Gort.jpg]]</comment>
      <origin>4500169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15281" sha1="3dsnflcegaesan8zkmb8iw50bwdr5ok" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks
|body            = 
|insignia        = Flag of the Chief of the General Staff.svg
|insigniasize    = 120px
|insigniacaption = Ģenerālštāba priekšnieka karogs
|department      = [[Lielbritānijas aizsardzības ministrija]]&lt;br&gt;[[Britu armija]]
|image           = Sir Roland Walker and Sir Patrick Sanders British High Commission Pakistan (Cropped).png
|incumbent       = [[Rolands Volkers]] 
|incumbentsince  = {{dat|2024|6|15|G}}
|appointer       = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Karalis]]
|first           = 
|residence       = 
|formation       = 1904. gads; 1964. gads
|succession      = 
|inaugural       = [[Nevils Leiteltons]]
|website         = 
}}
'''Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks''' ({{val|en|Chief of the General Staff}}, ('''CGS''')) ir augstākais militārais amats [[Britu armija|Lielbritānijas armijā]]. Amats izveidots 1904. gadā; 1909.—1964. gadā amata nosaukums bija '''Impērijas ģenerālštāba priekšnieks''' ({{val|en|Chief of the Imperial General Staff}}, ('''CIGS''')).

== Ģenerālštāba priekšnieku saraksts (1904—1908) ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
! Dienesta pakāpe
! Vārds
! Foto
! Amatā
! Piezīmes
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Nevils Leiteltons]]
|[[Attēls:Nlyttleton.jpg|100px]]
|{{dat|1904|2|12}} — {{dat|1908|4|2}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Viljams Nikolsons]]
|[[Attēls:Nicholson-1898.jpg|100px]]
|{{dat|1908|4|2}} — {{dat|1909|11|22}}
|
|}

== Impērijas ģenerālštāba priekšnieki (1909—1964) ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Dienesta pakāpe
! scope=&quot;col&quot; |Vārds
! scope=&quot;col&quot; |Foto
! scope=&quot;col&quot; |Amatā
! scope=&quot;col&quot; |Piezīmes
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Viljams Nikolsons]]
|[[Attēls:Nicholson-1898.jpg|100px]]
|{{dat|1909|11|22}} — {{dat|1912|3|15}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džons Frenčs]]
|[[Attēls:John_French,_1st_Earl_of_Ypres,_Bain_photo_portrait,_seated,_cropped.jpg|100px]]
|{{dat|1912|3|15}} — {{dat|1914|4|6}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/33272?docPos=3|title=John French, 1st Earl of Ypres|publisher=Oxford Dictionary of National Biography|accessdate=2012-02-05|archive-date=2016-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20160101190015/http://www.oxforddnb.com/view/article/33272?docPos=3|deadlink=}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Čārlzs Daglass]]
|[[Attēls:Cdouglas.jpg|100px]]
|1914.gada 6. aprīlī — 25. oktobrī†
|
|-
|[[ģenerālleitnants]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džeimss Volfs-Marejs]]
|[[Attēls:James_Murray_Vanity_Fair_4_May_1905.jpg|100px]]
|{{dat|1914|10|30}} — {{dat|1915|9|26}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/35164?docPos=1|title=Sir James Wolfe-Murray|publisher=Oxford Dictionary of National Biography|date=2004|accessdate=2012-01-29}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Arčibalds Marejs]]
|[[Attēls:Murray_wills.jpg|100px]]
|1915. gada 26. septembrī — decembrī
|
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Viljams Robertsons]]
|[[Attēls:SirWilliamRobertson--nsillustratedwar04londuoft.jpg|100px]]
|{{dat|1915|12|23}} — 1918. gada februārī
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Henrijs Vilsons]]
|[[Attēls:Henry_Hughes_Wilson,_British_general,_photo_portrait_standing_in_uniform.jpg|100px]]
|{{dat|1918|2|19}} — {{dat|1922|2|19}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Frederiks Lamberts]]
|[[Attēls:Earl_of_Cavan.jpg|100px]]
|{{dat|1922|2|19}} — {{dat|1926|2|19}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džordžs Milns]]
|[[Attēls:Gmilne.jpg|100px]]
|{{dat|1926|2|19}} — {{dat|1933|2|19}}
|&lt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Arčibalds Моntgomerijs-Маsingberts]]
|[[Attēls:Mmassingberd.jpg|100px]]
|1933. gadas februāris — 1936. gada februāris
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Harris|first=J.P.|title=Oxford Dictionary of National Biography|year=2004|publisher=Oxford University Press|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/35082|accessdate=2012-01-13}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers &lt;br&gt;
[[Sirils Deverels]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|1936. gada februārī — {{dat|1937|12|6}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Džons Stendišs Gorts]]
|[[Attēls:Lord Gort.jpg|100px]]
|{{dat|1937|12|6}} — {{dat|1939|9|3}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Edmunds Aironsaids]]
|[[Attēls:Edmund_Ironside.jpg|100px]]
|[[{{dat|1939|9|3}} — {{dat|1940|5|26}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/34113|title=Edmund Ironside, 1st Baron Ironside|publisher=Oxford Dictionary of National Biography|accessdate=2012-02-19}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džons Grīrs Dills]]
|[[Attēls:The_British_Army_in_North_Africa,_1941_E2384E.jpg|100px]]
|{{dat|1940|5|26}} — {{dat|1941|12|25}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers &lt;br&gt;
[[Alans Brūks]]
|[[Attēls:Alan_Brooke_at_desk_1942.jpg|100px]]
|{{dat|1941|12|25}} — {{dat|1946|6|25}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers &lt;br&gt;
[[Bernards Montgomerijs]]
|[[Attēls:Bernard_Law_Montgomery.jpg|100px]]
|{{dat|1946|6|25}} — {{dat|1948|11|1}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers &lt;br&gt;
[[Viljams Slims]]
|[[Attēls:FM_william_Slim.jpg|100px]]
|{{dat|1948|11|1}} — {{dat|1952|11|1}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/36120?docPos=1|title=William Slim, 1st Viscount Slim|publisher=Oxford Dictionary of National Biography|accessdate=2012-02-19|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305210218/http://www.oxforddnb.com/view/article/36120?docPos=1|deadlink=}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džons Hārdings]]
|[[Attēls:Jharding.jpg|100px]]
|{{dat|1952|11|1}} — {{dat|1955|9|29}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Džeralds Templers]]
|[[Attēls:Sir_gerald_templer.gif|100px]]
|{{dat|1955|9|29}} — {{dat|1958|9|29}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Frensiss Festings]]
|[[Attēls:Ffesting.jpg|100px]]
|{{dat|1958|9|29}} — {{dat|1961|11|1}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
! scope=&quot;row&quot; |Sers&lt;br&gt;
[[Ričards Halls]]
|[[Attēls:General Sir Richard Hull speaks to officers (cropped).jpg|100px]]
|{{dat|1961|11|1}} — 1964. gada aprīlī
|
|}

== Ģenerālštāba priekšnieki (no 1964) ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin-bottom: 22px;&quot;
! Dienesta pakāpe
! Vārds
! Foto
! Amatā
! Piezīmes
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Ričards Halls]]
|[[Attēls:General Sir Richard Hull speaks to officers (cropped).jpg|100px]]
|1964. gada aprīlī — {{dat|1965|2|8}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Džeimss Kesels]]
|[[Attēls:Police in Malayan Emergency.jpg|100px|Кesels centrā]]
|{{dat|1965|2|8}} — {{dat|1968|3|1}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Džefrijs Beikers]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1968|3|1}} — {{dat|1971|4|1}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://services.parliament.uk/hansard/Lords/ByDate/20100114/writtenanswers/part004.html|title=Constable of the Tower of London|publisher=Parliament.uk|accessdate=2011-03-12|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100424094249/http://services.parliament.uk/hansard/Lords/ByDate/20100114/writtenanswers/part004.html|archivedate=2010-04-24|deadlink=}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Maikls Karvers]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1971|4|1}} — {{dat|1973|7|19}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Pīters Hants]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1973|7|19}} — {{dat|1976|7|15}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Rolands Gibss]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1976|7|15}} — {{dat|1979|7|14}}
|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1475599/Field-Marshal-Sir-Roland-Gibbs.html|title=Field Marshal Sir Roland Gibbs|date=2004-11-02|work=[[The Daily Telegraph]]|publisher=[[Telegraph Media Group]]|accessdate=2011-03-12|archivedate=2016-08-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160826064155/http://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1475599/Field-Marshal-Sir-Roland-Gibbs.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Edvins Bremels]]
|[[Attēls:Lord_Bramall.jpg|100px]]
|{{dat|1979|7|14}} — {{dat|1982|8|1}}
||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parliament.uk/biographies/edwin-bramall/26642|title=Lord Bramall|publisher=parliament.uk|accessdate=2011-03-12|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227112248/http://www.parliament.uk/biographies/edwin-bramall/26642|archivedate=2010-12-27}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Džons Steniers]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1982|8|1}} — {{dat|1985|7|28}}
|&lt;ref name=&quot;HRP&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/obituaries/article2858878.ece|title=Field Marshal Sir John Stanie|date=2007-11-13|work=[[The Times]]|publisher=[[Times Newspapers Ltd]]|accessdate=2011-03-12|archivedate=2011-06-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629140300/http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/obituaries/article2858878.ece}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Naidžels Begnels]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1985|7|28}} — {{dat|1988|9|10}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Džons Čeplss]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1988|9|10}} — {{dat|1992|2|14}}
|
|-
|[[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Pīters Indžs]]
|[[Attēls:Field_Marshal_Sir_Peter_Inge_KG,_GCB.JPG|100px]]
|{{dat|1992|2|14}} — {{dat|1994|3|15}}
|&lt;ref name=&quot;HRP&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hrp.org.uk/NewsAndMedia/Pressresources/tolpressresources/NewConstableforTowerofLondon.aspx|title=General Sir Richard Dannatt announced as new Constable of the Tower|date=2009-02-05|publisher=Historic Royal Palaces|accessdate=2011-03-12|deadlink=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110101092217/http://www.hrp.org.uk/NewsAndMedia/Pressresources/tolpressresources/NewConstableforTowerofLondon.aspx|archivedate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Čārlzs Gatrijs]]
|[[Attēls:General Guthrie.jpg|100px]]
|{{dat|1994|3|15}} — {{dat|1997|2|3}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Rodžers Vīlers]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of the General Staff.svg|100px]]
|{{dat|1997|3|3}} — {{dat|2000|4|17}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Maikls Volkers]]
|[[Attēls:General_Sir_Michael_Walker.JPG|100px]]
|{{dat|2000|4|17}} — {{dat|2003|2|1}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.uk/government/news/2014-birthday-honours-for-service-personnel-and-defence-civilians|title=2014 Birthday Honours for service personnel and defence civilians|date=2014-06-13|publisher=Ministry of Defence|accessdate=2014-06-22|archive-date=2014-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20140706071427/https://www.gov.uk/government/news/2014-birthday-honours-for-service-personnel-and-defence-civilians|deadlink=}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
|[[Sers]]&lt;br&gt;
[[Maiks Džeksons]]
|[[Attēls:GeneralSirMikeJackson_cropped.jpg|100px]]
|{{dat|2003|2|1}} — {{dat|2006|8|29}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Ričards Denats]]
|[[Attēls:General_Sir_Francis_Richard_Dannatt,_KCB,_CBE,_MC_-_York_2007-09-22_(RLH).jpg|100px]]
|{{dat|2006|8|29}} — {{dat|2009|8|28}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Deivids Ričards]]
|[[Attēls:General_Sir_David_Richards.jpg|100px]]
|{{dat|2009|8|28}} — {{dat|2010|9|15}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Pīters Vols]]
|[[Attēls:General_Sir_Peter_Wall_in_No_1_uniform.jpg|100px]]
|{{dat|2010|9|15}} — {{dat|2014|9|5}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Niks Karters]]
|[[Attēls:Nick_Carter_100309-D-7203C-020.jpg|100px]]
|{{dat|2014|9|5}} — {{dat|2018|6|11}}
|
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Marks Karltons-Smits]]
|[[Attēls:Chief of the General Staff inspects the new Gurkhas (cropped).jpg|100px]]
|{{dat|2018|6|11}} — {{dat|2022|6|13}}
|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lieutenant General Mark Carleton-Smith appointed new Chief of the General Staff |url=https://www.gov.uk/government/news/lieutenant-general-mark-carleton-smith-appointed-new-chief-of-the-general-staff |publisher=gov.uk |date=2018-05-05 |access-date=2018-05-05 |archivedate=2018-06-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180616201831/https://www.gov.uk/government/news/lieutenant-general-mark-carleton-smith-appointed-new-chief-of-the-general-staff }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Patriks Sanders]]
|[[Attēls:Patrick Sanders inspects (cropped).jpg|100px]]
|{{dat|2022|6|13}} — {{dat|2024|6|15}}
|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=General Patrick Sanders to be appointed new Chief of the General Staff |url=https://twitter.com/ForcesNews/status/1497932027567521794 |publisher=BFBS Forces News |date=2022-02-27 |access-date=2022-02-27 |archivedate=2023-03-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230327131911/https://twitter.com/ForcesNews/status/1497932027567521794 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[ģenerālis]]
|Sers&lt;br&gt;
[[Rolands Volkers]]
|[[Attēls:Lt. Gen. Sir Charles Roland Vincent Walker (cropped).jpg|100px]]
|{{dat|2024|6|15}} — pašlaik
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite book|last=Fraser|first=David|year=1997|title=Alanbrooke|url=https://archive.org/details/alanbrooke0000fras_t6k7|publisher=HarperCollins|isbn=9780006388630|ref=Fraser}}
* {{cite book|last=Hamilton|first=Nigel|year=1986|title=Monty: Final Years of the Field Marshal 1944–1976|publisher=McGraw-Hill|isbn=9780070258075|ref=Hamilton|url-access=|url=https://archive.org/details/monty00nige}}
* {{cite book|last=Heathcote|first=T.&amp;nbsp;A.|year=1999|title=The British Field Marshals 1736–1997|url=https://archive.org/details/britishfieldmars0000heat|publisher=Pen &amp; Sword|isbn=0-85052-696-5|ref=Heathcote}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180929124003/http://www.gulabin.com/armynavy/pdf/Army%20Commands%201860-.pdf ''SENIOR ARMY APPOINTMENTS: SINCE 1860'']

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>3dsnflcegaesan8zkmb8iw50bwdr5ok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Patrijuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592146</id>
    <revision>
      <id>4499941</id>
      <parentid>4437921</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4499941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10018" sha1="edmvc6pea7xizr6ppm7vwtufpo8bhzq" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Aleksandrs Patrijuks
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Patrijuks A. – Biathlon 2023 Nove Mesto 7699.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Aleksandrs Patrijuks 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|30}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Pļaviņas}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{LAT}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=184}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=72}}
 |        karj ieņ = 
 |       izglītība = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2014|1|9||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 9 ([[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Aleksandrs Patrijuks''' (dzimis {{dat|1993|12|30}} [[Pļaviņas|Pļaviņās]]) ir [[Latvija]]s [[biatlonists]]. Startē arī [[kalnu riteņbraukšanas]] sacensībās.

== Karjera ==
[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2014|1|9||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/09012014-rastorgujevs_vadiba_pec_pirma_posma_latvi |title=Rastorgujevs vadībā pēc pirmā posma, Latvija finišē 19.vietā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2014|1|9|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi iedzīšanas sacensībām kvalificējās 2023. gada janvārī [[Pokļuka|Pokļukā]], ieņemot 60. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/06012023-be_triumfe_ari_sezonas_ceturtaja_sprinta_ |title=Bē dominē, Rastorgujevs sašauj, taču iepaliek distancē, Patrijukam vēsturisks sasniegums |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|1|6|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iedzīšanā gan pēc tam tika apsteigts par apli. Labāko rezultātu sasniedzis tā paša gada 9. martā [[Estešunda|Estešundā]], ieņemot 43. vietu 20 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/09032023-rastorgujevu_pievil_pedejas_sausanas_20_k |title=Rastorgujevu pieviļ pēdējās šaušanas, 20 kilometros triumfē Dolls, Patrijukam karjeras rekords |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|3|9|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015. gadā]] [[Kontiolahti]]. Labākais individuālais sasniegums pasaules čempionātos ir 60. vieta 20 km individuālajā distancē [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. 1+1 jauktajā stafetē kopā ar [[Baiba Bendika|Baibu Bendiku]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] ieņēma 14. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/latvijas-biatlona-duets-sasniedz-14vietu-pasaules-cempionata-11-stafete.a393322/ |title=Latvijas biatlona duets sasniedz 14.vietu pasaules čempionātā 1+1 stafetē |website=lsm.lv|date={{dat|2021|2|18|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Startējis arī vasaras biatlonā. Augstākā vieta pasaules čempionātos vasaras biatlonā bija 2021. gadā [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] — 9. vieta sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/28082021-bendikai_12_vieta_sprinta_pasaules_cempio |title=Pasaules čempionāts vasaras biatlonā: Patrijuks devītais, Bendika divpadsmitajā vietā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2021|8|28|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

A. Patrijuks palika ārpus [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] sastāva, iekšējā konkurencē piekāpjoties [[Edgars Mise|Edgaram Misem]].

2026. gada vasarā viņš izcīnīja zelta un sudraba sudraba medaļas Latvijas čempionātā [[MTB riteņbraukšana|kalnu riteņbraukšanā]], par čempionu kļūstot MTB maratonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27072026-muizniekam_tehniska_klume_patrijuks_un_er|title=Muižniekam tehniska kļūme, Patrijuks un Ermane-Marčenko uzvar &quot;Kärcher&quot; LČ MTB maratonā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-28|date=2026-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 105.
| —
| —
| —
| 26. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
| —
| 100.
| —
| —
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 93.
| 88.
| —
| —
| 22.
| —
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 60.
| 91.
| —
| —
| 24. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 23. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 61.
| 89.
| —
| —
| 22. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 21. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 83.
| —
| —
| —
| {{DSQ}}
| 23.
| 14.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 74.
| 76.
| —
| —
| 18.
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 86.
| —
| —
| —
| 16.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 94.
| 77.
| —
| —
| 19. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
| —
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Supersprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
|2014
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| colspan=3| ''piedalījās junioru kategorijā''
| rowspan=5 {{n/a}}
| 18.
| rowspan=2 {{n/a}}
| rowspan=2 {{n/a}}
|-
|2015
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Estonia}} [[Otepē]]
| —
| 80.
| —
| 15.
|-
|2017
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Polija}} [[Dušņikizdroja]]
| 30.
| 61..
| —
| rowspan=7 {{n/a}}
| —
| —
|-
|2018
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Ridnauna]]
| 54.
| 105.
| —
| —
| —
|-
|2019
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Baltkrievija}} [[Raubiči]]
| 60.
| 70.
| —
| —
| —
|-
|2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Baltkrievija}} [[Raubiči]]
| {{n/a}}
| 94.
| —
| 78.
| 21. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Polija}} [[Dušņikizdroja]]
| 42.
| 62.
| —
| rowspan=5 {{n/a}}
| —
| —
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 83.
| 80.
| —
| 18. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno|Brezno-Osrblje]]
| 37.
| {{DNS}}
| —
| —
| —
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Martello]]
| 65.
| 78.
| —
| —
| rowspan=2 {{n/a}}
| rowspan=2 {{n/a}}
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Šūšēna]]
| 46.
| 59.
| 47.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| 2011
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| jaunieši
| 77.
| 64.
| —
| 18.
|-
| 2013
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]]
| juniori
| 70.
| 69.
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Patrijuks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pļaviņās dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>edmvc6pea7xizr6ppm7vwtufpo8bhzq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499973</id>
      <parentid>4499941</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T17:40:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10018" sha1="t2oq1ermxtern6zzgqs2uiep26nerym" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Aleksandrs Patrijuks
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Patrijuks A. – Biathlon 2023 Nove Mesto 7699.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Aleksandrs Patrijuks 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|30}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Pļaviņas}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{LAT}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=184}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=72}}
 |        karj ieņ = 
 |       izglītība = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2014|1|9||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 9 ([[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]], [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]], [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]], [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Aleksandrs Patrijuks''' (dzimis {{dat|1993|12|30}} [[Pļaviņas|Pļaviņās]]) ir [[Latvija]]s [[biatlonists]]. Startē arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās.

== Karjera ==
[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2014|1|9||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]] stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/09012014-rastorgujevs_vadiba_pec_pirma_posma_latvi |title=Rastorgujevs vadībā pēc pirmā posma, Latvija finišē 19.vietā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2014|1|9|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi iedzīšanas sacensībām kvalificējās 2023. gada janvārī [[Pokļuka|Pokļukā]], ieņemot 60. vietu sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/06012023-be_triumfe_ari_sezonas_ceturtaja_sprinta_ |title=Bē dominē, Rastorgujevs sašauj, taču iepaliek distancē, Patrijukam vēsturisks sasniegums |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|1|6|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iedzīšanā gan pēc tam tika apsteigts par apli. Labāko rezultātu sasniedzis tā paša gada 9. martā [[Estešunda|Estešundā]], ieņemot 43. vietu 20 km individuālajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/09032023-rastorgujevu_pievil_pedejas_sausanas_20_k |title=Rastorgujevu pieviļ pēdējās šaušanas, 20 kilometros triumfē Dolls, Patrijukam karjeras rekords |website=sportacentrs.com|date={{dat|2023|3|9|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015. gadā]] [[Kontiolahti]]. Labākais individuālais sasniegums pasaules čempionātos ir 60. vieta 20 km individuālajā distancē [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. 1+1 jauktajā stafetē kopā ar [[Baiba Bendika|Baibu Bendiku]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] ieņēma 14. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlons/latvijas-biatlona-duets-sasniedz-14vietu-pasaules-cempionata-11-stafete.a393322/ |title=Latvijas biatlona duets sasniedz 14.vietu pasaules čempionātā 1+1 stafetē |website=lsm.lv|date={{dat|2021|2|18|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Startējis arī vasaras biatlonā. Augstākā vieta pasaules čempionātos vasaras biatlonā bija 2021. gadā [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] — 9. vieta sprintā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/28082021-bendikai_12_vieta_sprinta_pasaules_cempio |title=Pasaules čempionāts vasaras biatlonā: Patrijuks devītais, Bendika divpadsmitajā vietā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2021|8|28|N|bez}}|access-date={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

A. Patrijuks palika ārpus [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] sastāva, iekšējā konkurencē piekāpjoties [[Edgars Mise|Edgaram Misem]].

2026. gada vasarā viņš izcīnīja zelta un sudraba sudraba medaļas Latvijas čempionātā [[MTB riteņbraukšana|kalnu riteņbraukšanā]], par čempionu kļūstot MTB maratonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27072026-muizniekam_tehniska_klume_patrijuks_un_er|title=Muižniekam tehniska kļūme, Patrijuks un Ermane-Marčenko uzvar &quot;Kärcher&quot; LČ MTB maratonā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-28|date=2026-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras rezultāti ==
=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Somija}} [[Kontiolahti]]
| 105.
| —
| —
| —
| 26. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
| —
| 100.
| —
| —
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 93.
| 88.
| —
| —
| 22.
| —
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 60.
| 91.
| —
| —
| 24. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 23. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 61.
| 89.
| —
| —
| 22. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| 21. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 83.
| —
| —
| —
| {{DSQ}}
| 23.
| 14.
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 74.
| 76.
| —
| —
| 18.
| 25. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| 86.
| —
| —
| —
| 16.
| —
| —
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 94.
| 77.
| —
| —
| 19. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
| —
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Supersprints
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
|2014
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| colspan=3| ''piedalījās junioru kategorijā''
| rowspan=5 {{n/a}}
| 18.
| rowspan=2 {{n/a}}
| rowspan=2 {{n/a}}
|-
|2015
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Estonia}} [[Otepē]]
| —
| 80.
| —
| 15.
|-
|2017
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Polija}} [[Dušņikizdroja]]
| 30.
| 61..
| —
| rowspan=7 {{n/a}}
| —
| —
|-
|2018
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Ridnauna]]
| 54.
| 105.
| —
| —
| —
|-
|2019
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Baltkrievija}} [[Raubiči]]
| 60.
| 70.
| —
| —
| —
|-
|2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Baltkrievija}} [[Raubiči]]
| {{n/a}}
| 94.
| —
| 78.
| 21. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Polija}} [[Dušņikizdroja]]
| 42.
| 62.
| —
| rowspan=5 {{n/a}}
| —
| —
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]]
| 83.
| 80.
| —
| 18. &lt;small&gt;({{LPD}})&lt;/small&gt;
| —
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovākija}} [[Brezno|Brezno-Osrblje]]
| 37.
| {{DNS}}
| —
| —
| —
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Martello]]
| 65.
| 78.
| —
| —
| rowspan=2 {{n/a}}
| rowspan=2 {{n/a}}
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Šūšēna]]
| 46.
| 59.
| 47.
| —
|}

=== Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vecuma grupa
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| 2011
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Čehija}} [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]]
| jaunieši
| 77.
| 64.
| —
| 18.
|-
| 2013
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Obertilliaha]]
| juniori
| 70.
| 69.
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Patrijuks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pļaviņās dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biatlonisti]]</text>
      <sha1>t2oq1ermxtern6zzgqs2uiep26nerym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600626</id>
    <revision>
      <id>4500146</id>
      <parentid>4497848</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:39:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4500146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18470" sha1="1d6pvshm8pf7iifk8dohmuoscty3y7i" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = 2027. gada maijs
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = 2027. gada maijs
| otrais pusfināls       = 2027. gada maijs
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = {{karogs|Bulgārija}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 17 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijā]] pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsētas (zaļā krāsā) |places=
| label1=[[Burgasa]]|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Green pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt; Gala lēmums par rīkotājpilsētu plānots pieņemt 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.24chasa.bg/bulgaria/article/23158481 |title=Вижте всички важни дати за 'Евровизия' |trans-title=See all important dates for Eurovision |language=bg |date=3 July 2026 |access-date=4 July 2026|website=24chasa.bg}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Burgasa]]
| [[Burgasas arēna]]
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 17 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiesriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>1d6pvshm8pf7iifk8dohmuoscty3y7i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500147</id>
      <parentid>4500146</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:40:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4500147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18470" sha1="ifxx054a7022wnp6jptgw1ehc94ze1o" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = 2027. gada maijs
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = 2027. gada maijs
| otrais pusfināls       = 2027. gada maijs
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = {{karogs|Bulgārija}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 17 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijā]] pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsētas (zaļā krāsā) |places=
| label1=[[Burgasa]]|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Green pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt; Gala lēmums par rīkotājpilsētu plānots pieņemt 31. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.24chasa.bg/bulgaria/article/23158481 |title=Вижте всички важни дати за 'Евровизия' |trans-title=See all important dates for Eurovision |language=bg |date=3 July 2026 |access-date=4 July 2026|website=24chasa.bg}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Burgasa]]
| [[Burgasas arēna]]
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 17 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>ifxx054a7022wnp6jptgw1ehc94ze1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mesenes kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601652</id>
    <revision>
      <id>4500082</id>
      <parentid>4498545</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:46:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13017" sha1="1t693upeipwimjhbij5fz10ur3n8dse" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict    = Mesenes kauja (1917)
| width       =
| partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|rietumu fronte]]s
| image       = Battle of Messines - Map.jpg
| image_size  = 300px
| alt         =
| caption     = Kaujas karte, kurā attēlota fronte 7. jūnijā un operācijas līdz 14. jūnijam
| date        = 1917. gada 7. jūnijs – 14. jūnijs
| place       = [[Mesene]], [[Rietumflandrija]], ([[Beļģija]])
| coordinates = {{Coord|50|45|45|N|02|53|43|E|type:event_region:FR|display=inline,title}}
| territory   = 
| result      = Britu uzvara
| combatant1  = {{flaga|Britu impērija}} [[Britu impērija]]&lt;br /&gt;
* {{flaga|AUS}} [[Austrālija]]
* [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]]
* [[File:Flag of New Zealand.svg|23px]] [[Jaunzēlandes domīnija]]
| combatant2  = {{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]]
| commander1  = {{flaga|Lielbritānija}} [[Duglass Heigs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Herberts Plamers]]
| commander2  = {{flaga|Vācu impērija}} [[Bavārijas Ruprehts]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācu impērija}} [[Frīdrihs Siksts fon Arnims]]
| units1      = Lielbritānijas Otrā armija
| units2      = XIX (2. Karaliskais Saksijas) Korpuss
| strength1   = 12 [[divīzija]]s
| strength2   = 5 divīzijas
| casualties1 = {{flaga|Britu impērija}} 24 562
| casualties2 = {{flaga|Vācu impērija}} 21 886 (no 21. maija līdz 10. jūnijam) – 26 087 (7.–14. Jūnijs)
}}
'''Mesenes kauja (1917)''' (1917. gada 7.—14. jūnijs) bija [[Lielbritānijas Otrā armija|Lielbritānijas Otrās armijas]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) uzbrukums [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]] netālu no Mesenes ciema (nīderlandiešu: Mesen) [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://spoki.lv/vesture/Viens-spradziens-10-000-boja-gajusu/875764|title=Viens sprādziens - 10 000 bojā gājušu vācu karavīru |accessdate=2025-05-31 |website=spoki.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; [[Nivela ofensīva]] aprīlī un maijā nesasniedza savus grandiozākos mērķus, un noveda pie franču karaspēka [[Sacelšanās Francijas armijā 1917. gada pavasarī|demoralizācijas]] un izjauca angļu-franču stratēģiju 1917. gadam. Uzbrukums piespieda vāciešus pārvietot rezerves uz Flandriju no Arasas un Enas frontēm, mazinot spiedienu uz frančiem.

Kauja sākās ar [[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|deviņpadsmit mīnu detonāciju]] zem vācu frontes pozīcijas, kas tās izpostīja un atstāja lielus sprādziena [[krāteris|krāterus]]. Sākās artilērijas [[sprostuguns]] apšaude 640 m dziļumā, kas aizsargāja britu karaspēku, kamēr tie ar tanku, kavalērijas patruļu un lidmašīnu atbalstu nostiprinājās grēdā. Britu [[tuneļu karadarbība|tuneļu]], sprostuguns un bombardēšanas efektu uzlaboja artilērijas izpētes, novērošanas un centralizētas artilērijas vadības atbalsts no Otrās armijas štāba. Britu uzbrukumi no 7. līdz 14. jūnijam pavirzīja frontes līniju tālāk par bijušo vācu ''Sehnenstellung'' (Osttavernes līnija britiem). Kauja bija prelūdija daudz lielākajai [[Pašendeilas kauja|Trešajai Ipras kaujai]], kuras sākotnējā bombardēšana sākās 1917. gada 11. jūlijā.

== Priekšvēsture ==
[[Britu armija]]s virspavēlnieks [[Duglass Heigs|ģenerālis Heigs]] plānoja veikt operāciju jūnija vidū. Tās mērķis bija nogriezt 15 kilometru garo vāciešu izvirzījumu, kas izvirzījās britu aizsardzības līnijā, un uzlabot viņu stratēģisko pozīciju. Šajā frontes posmā vāciešiem bija tikai 5 divīzijas. Purvainais reljefs bija grūti veicams atklātiem frontāliem uzbrukumiem. Britu pavēlniecība rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: tika pārbūvēti dzelzceļi, ceļi un tilti. Britu armijas uzdevums bija ieņemt augstienes pie Mesenes un tranšeju līniju. Ofensīvā piedalījās arī aptuveni 300 lidmašīnas un vairāk nekā 80 [[tanks|tanki]].

Tāpat briti, rūpīgi izpētījuši uzbrukuma zonas augsnes struktūru, jau 1916. gadā sāka sagatavošanās darbus un 15 mēnešu laikā zem otrā gruntsūdeņu līmeņa zilā [[māls|māla]] slānī izraka vairāk nekā 20 milzu [[tunelis|tuneļus]]. Briti šos tuneļus izraka, un izraktā augsne tika maskēta, lai vācu lidmašīnas to nepamanītu. Tuneļi sākās apmēram 400 m aiz britu aizsardzības līnijas. Tā kā vācu pozīcijas atradās augstienēs, tuneļi gāja zem vācu aizsardzības līnijām līdz 25—36 m dziļumā, bet dažviet — līdz 50 m dziļumā. Tuneļu kopējais garums bija līdz 7312 m. Tuneļu galā tika novietotas 600 tonnas sprāgstvielu. Tomēr vāciešiem izdevās atklāt britu plānus, taču viņi kļūdaini uzskatīja, ka tuneļi atrodas līdz 18 m dziļumā, un viņiem izdevās iznīcināt tikai 2 mīnu galerijas, savukārt 22 palika neskartas.

== Kauja ==
28. maijā sākās britu artilērijas sagatavošana, un 7. jūnijā tika detonētas 19 mīnu galerijas. Sprādzieni tika veikti 30 sekunžu laikā. Tika iznīcināta 1. un daļēji 2. vācu [[tranšeja|tranšeju]] līnija, smagāko mīnu sprādzieni izraisīja milzu krāteru veidošanos. Vācu karavīri, kurus demoralizēja šie grandiozie sprādzieni, nespēja sniegt cienīgu pretestību tuvojošajai britu kājnieku vienībai. Ofensīvas laikā briti sagūstīja 7200 vācu karavīrus un 145 virsniekus, kā arī lielu skaitu ložmetēju. Veiksmīgā operācija ievērojami uzlaboja britu karaspēka stratēģisko pozīciju. Sprādzienā, kas radās mīnu galeriju detonācijas rezultātā, gāja bojā 10 000 cilvēku. Sprādzienu radītie krāteri ir saglabājušies līdz mūsdienām un ir piepildīti ar ūdeni.

== Sekas ==
=== Analīze ===
Vēsturnieki un rakstnieki nepiekrīt kaujas stratēģiskajai nozīmei, lai gan vairums to raksturo kā britu taktiskus un operacionālus panākumus. 1919. gadā vācu ģenerālis [[Ērihs Lūdendorfs|Lūdendorfs]] rakstīja, ka britu uzvara vācu armijai izmaksāja dārgi un izsmēla vācu rezerves. Vācu feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgs]] rakstīja, ka zaudējumi Mesīnā bija &quot;ļoti lieli&quot; un ka viņš nožēloja, ka teritorija netika evakuēta; 1922. gadā vācu ģenerālleitnants [[Hermanis fon Kūls|Kūls]] to nosauca par vienu no smagākajām vācu traģēdijām karā. Savās 1920. gada vēstulēs Heigs aprakstīja britu plāna, organizācijas un rezultātu panākumus, taču atturējās no pārspīlējumiem, atsaucoties uz operāciju kā veiksmīgu ievadu galvenajai ofensīvai Iprā. 1930. gadā britu vēsturnieks [[Bazils Lidels Hārts]] uzskatīja, ka panākumi Mesīnā pārspīlēja cerības uz trešo Ipras kauju un ka, tā kā operāciju apstākļi bija atšķirīgi, mēģinājumi pielietot līdzīgu taktiku beidzās ar neveiksmi. 1938. gadā britu politiķis [[Deivids Loids Džordžs|Loids Džordžs]] kauju nosauca par aperitīvu, un 1939. gadā karavīrs un rakstnieks Dž. C. Vinns to novērtēja kā &quot;izcilus panākumus&quot;, ko aizēnoja sekojošā [[Pašendeilas kauja]]s traģēdija. Oficiālais vēsturnieks [[Brigādes ģenerālis]] [[Džeimss Edmonds]] savā 1948. gadā publicētajā grāmatā &quot;Militārās operācijas Francijā un Beļģijā 1917. gadā, II daļā&quot;, to nosauca par &quot;lielu uzvaru&quot;.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Lone Tree Crater 2009.jpg|thumb|[[Spanbrokmolena]]s krāteris 2009. gada novembrī. Tas izveidojās 1917. gadā vienā no Mesenes kaujas tuneļu eksplozijām. Tas ir pazīstams arī kā &quot;Vientuļā koka krāteris&quot; vai &quot;Miera baseins&quot;.
NLS Haig - Smashed up German trench on Messines Ridge with dead.jpg|thumb|1917. gadā mīnas sprādzienā iznīcināta vācu tranšeja. Aptuveni 10 000 vācu karavīru gāja bojā, kad tika detonētas 19 mīnas
Battle of Messines - II ANZAC Corps attack plan down to brigade level.jpg|thumb|Mesenes kaujas, II ANZAC korpusa uzbrukuma plāns
The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q23665.jpg|thumb|Herberts Plamers (pa kreisi) un Duglass Heigs (pa labi) kauju laikā Flandrijā
Spanbroekmolen British CWGC Cemetery graves 3039184772.jpg|thumb|Spanbrokmolenas Britu brāļu kapi
George Edmund Butler - Messines Ridge from Hill 63.jpeg|thumb|Mesenes kore skats no ''Hill 63'', [[Džordžs Edmunds Batlers|Džordža Edmunda Batlera]] glezna
DummyTreeHill63Messines1917.jpeg|thumb|Koka modelis, ko Austrālijas karaspēks izmantoja kā novērošanas posteni. Mesenes kauja, 1917. gada jūnijs.
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Pašendeilas kauja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite book |series=[[Official History of Australia in the War of 1914–1918]] |volume=IV |title=The Australian Imperial Force in France, 1917 |last=Bean |first=C. E. W. |author-link=Charles Bean |year=1982 |orig-year=1941 |publisher=University of Queensland in Association with the Australian War Memorial |location=St Lucia, Queensland |edition=11th |url = https://www.awm.gov.au/collection/RCDIG1069753/ |isbn=978-0-7022-1710-4 |via=Australian War Memorial}}
* {{cite book|title=Sir Douglas Haig's Despatches (December 1915 – April 1919) |last=Boraston |first=J. H. |year=1920 |publisher=Dent |location=London |oclc=479257}}
* {{cite book |last=Branagan |first=D. F. |year=2005 |title=T. W. Edgeworth David: A Life: Geologist, Adventurer, Soldier and &quot;Knight in the old brown hat&quot; |publisher=National Library of Australia |location=Canberra |isbn=978-0-642-10791-6}}
* {{cite book |ref={{harvid|Bülow|Kranz|1943}}|title=Wehrgeologie |trans-title=Military Geology |last1=Bülow |first1=K. von |last2=Kranz |first2=W. |last3=Sonne |first3=E. |last4=Burre |first4=O. |last5=Dienemann |first5=W. |year=1943 |orig-year=1938 |publisher=Quelle &amp; Meyer |location=Leipzig |edition=Engineer Research Office, New York |oclc=44818243}}
* {{cite book |title=The Clare War Dead: A History of the Casualties of the Great War |url=https://archive.org/details/clarewardeadhist0000burn |last=Burnell |first=T. |year=2011 |publisher=The History Press Ireland |location=Dublin |isbn=978-1-84588-703-2}}
* {{cite book |last=Cowan |first=Tony |series=Cambridge Military Histories |title=Holding Out: The German Army and Operational Command in 1917 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=978-1-108-83023-2}}
* {{cite book |title=Der Weltkrieg 1914 bis 1918: Die Militärischen Operationen zu Lande Zwölfter Band, Die Kriegführung im Frühjahr 1917 |language=de |trans-title=The World War 1914 to 1918, Military Land Operations Twelfth Volume, Warfare in the Spring of 1917 |volume=XII |editor-last=Foerster |editor-first=Wolfgang |year=1939 |publisher=Verlag Ernst Siegfried Mittler und Sohn |location=Berlin |edition=online scan |via=Die digitale landesbibliotek Oberösterreich |url=https://digi.landesbibliothek.at/viewer/image/AC01860055/1/LOG_0003/ |access-date=29 June 2021 |oclc=248903245}}
* {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium, 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1925 |publisher=Macmillan |location=London |oclc=220044986}}
* {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres, October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1992 |orig-year=1929 |publisher=Macmillan |location=London |edition=Imperial War Museum and Battery Press |isbn=978-1-870423-55-7}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110719173700/http://www.ordersofbattle.darkscape.net/site/warpath/battles_ff/1917.htm Order of Battle — France and Flanders 1917, Battle # 98 — Order of Battle for the Battle of Messines]
* [http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html Tommy's Gazetteer of French and Belgian Place Names] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020033217/http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html |date=20 October 2017 }}
* [https://web.archive.org/web/20110726072739/http://loakes.game-host.org/nmldocs/plustreetproject.pdf &quot;Plug Street Project&quot;: Report on Archaeological Excavations in St Yvon area. 2007]
* [http://www.plugstreet-archaeology.com The Plugstreet Archaeology Project]

{{Vēsture-aizmetnis}}
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:1917. gads]]
[[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]]</text>
      <sha1>1t693upeipwimjhbij5fz10ur3n8dse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mesenes kaujas (1917) tuneļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601689</id>
    <revision>
      <id>4500083</id>
      <parentid>4498549</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:47:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23928" sha1="epym5wfyc7s3g7smhwshxhamzhjyixz" xml:space="preserve">'''Mesenes kaujas (1917) tuneļi''' bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, [[Mesenes kauja]]s sākumā (1917. gada 7.—14. jūnijā), mākslīgi veidotas ejas ar kuru palīdzību [[Britu armija]]s sapieri detonēja vairākus pazemē novietotus [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] lādiņus. Kaujā netālu no Mesenas (franciski Messines, šo nosaukumu lieto arī angļu un vācu valodā) [[Beļģija]]s [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]] cīnījās [[Lielbritānijas Otrā armija]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) un vācu 4. armija (komandieris ģenerālis Frīdrihs Siksts fon Armīns). [[Tunelis|Tuneļi]], ko slepeni izveidoja un uzturēja [[Karalisko inženieru tuneļu rakšanas rotas]] zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās.

Šie [[Sprādziens|sprādzieni]] ir vieni no lielākajiem sprādzieniem, kas nebija saistīti ar [[kodolieroči]]em. Pirms uzbrukuma Otrās armijas štāba priekšnieks ģenerālis sers Čārlzs Haringtons presei sacīja: &quot;Kungi, es nezinu, vai rīt mēs rakstīsim vēsturi, bet jebkurā gadījumā mēs mainīsim šīs vietas ģeogrāfiju&quot;.&lt;ref&gt; {{cite book |last=Lytton |first=Neville |year=1921 |title=The Press and the General Staff |url=https://archive.org/details/pressandgeneral00lyttgoog |via=Archive Foundation |publisher=Collins |location=London }}&lt;/ref&gt; Mesenes kauja iezīmēja [[Tuneļu karadarbība|mīnu kara]] zenītu. Nedaudz vairāk kā divus mēnešus vēlāk, 1917. gada 10. augustā, Karaliskie inženieri pie pilsētas [[Živenšī an Gēlas]], kas atradās netālu no [[Arasa]]s detonēja pēdējo britu ievietoto pazemes lādiņu šajā karā.

== Tuneļu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
|+Britu tuneļi, Mesenes korē, 1917. gada jūnijs
|-
! No.
! Nosaukums / &lt;br&gt; Vieta
! Pozīcija
! Sprāgstvielas&lt;br&gt; daudzums
! Tuneļa&lt;br&gt;garums
! Dziļums
! Uzbūvēts
! Rezultāts
! style=&quot;width:30%; align=left&quot;| Piezīmes un attēli&lt;br&gt;
|-
| 1
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Hill 60]]'' (vai Hill 60 A)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|26|N|2|55|44|E|type:landmark}}
| {{cvt|53,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|354}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|30}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 1. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;dalīta galerija ar ''Caterpillar'', tika uzsākts 1915. gada vidū kā viens no pirmajām sabiedroto tuneļiem Iprā un pazīstams kā &quot;Berlīnes tunelis&quot;. Līdz 1917. gada jūnijam tunelis sastāvēja no galvenās galerijas, kas veda uz divām atsevišķām tuneļu kamerām (''Hill 60 A'' un ''Hill 60 B'').&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hill_60.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 2
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Caterpillar]]'' (vai Hill 60 B)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|20|N|2|55|43|E|type:landmark}}
| {{cvt|70,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|427}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 18. oktobris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150418170913/http://ypres1917.fr.yuku.com/attach/ma/post-5-1197130368.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 3
| ''[[St. Eloi (Ypres)|St Eloi]]''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|48|32|N|2|53|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|95,600|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|408}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|42 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. augusts—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Lielākā detonācija Mesenes kaujas laikā. Dziļais mīnu krāteris atrodas blakus dubultajam krāterim no 1916. gada.
&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_St_Eloi.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150822092440/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/St-Eloi-craters.jpg visu 3 krāteru skats no gaisa Sentelo]&lt;/small&gt;
|-
| 4
| '' Hollandscheschur Farm 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|50|N|2|52|10|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,200|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|251}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 3 kambariem (''Hollandscheschur Farm 1—3'') ar kopējo galeriju. Tas atradās pie vācu nocietinātā punkta &quot;Günther&quot; starp Vijtšētu un Vormezelu, netālu no &quot;Bayernwald&quot; ierakumiem Kronārtas mežā. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hollandscheschur_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20160304074718/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/Hollansscheshur-and-Bayernwald.jpg skats no gaisa 1], [http://1.bp.blogspot.com/-9O8LQ9xUSCM/UNdzjY3sP9I/AAAAAAAAAHo/g2g3mptZ20w/s1600/screen+-+goog+earth+hollandsches.jpg skats no gaisa 2]&lt;/small&gt;
|-
| 5
| '' Hollandscheschur Farm 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|49|N|2|52|04|E|type:landmark}}
| {{cvt|14,900|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|137}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 11. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 6
| '' Hollandscheschur Farm 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|53|N|2|52|05|E|type:landmark}}
| {{cvt|17,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|244}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
|-
| 7
| '' Petit Bois 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|18|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|616}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 30. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kamerām (''Petit Bois 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Petit_Bois.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 8
| ''Petit Bois 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|22|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|631}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 15. augusts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 9
| ''Maedelstede Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|59|N|2|51|57|E|type:landmark}}
| {{cvt|94,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 3. septembris—1917. gada 2. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 kambari (''Wytschaete Wood'' un ''Maedelstede Farm'') bija plānoti, taču laika trūkuma dēļ pirmo nevarēja pabeigt, un visi spēki tika koncentrēti uz otro. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Maedelstede_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg aerial view] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216052622/https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg |date=2015-02-16 }}&lt;/small&gt;
|-
| 10
| '' Peckham 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|47|N|2|51|50|E|type:landmark}}
| {{cvt|87,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|349}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada 19. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kambariem (''Peckham 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. ''Peckham 1''tika uzspridzināts kaujas laikā. ''Peckham 2''tika novietots zem saimniecības ēkas, bet pēc tuneļa applūšanas tika pamests. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Peckham.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/peckham_farm.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 11
| '' Peckham 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|52|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|122}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 12
| '' [[Spanbroekmolen]]'' (vai Lone Tree Crater, Pool of Peace)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|33|N|2|51|42|E|type:landmark}}
| {{cvt|91,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|521}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|29}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 1. janvāris—1916. gada 26. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Vācu karaspēks to atklāja 1917. gada februārī, vēlāk atguva un apšaudīja Mesenes kaujā. Krāteri 1929. gadā iegādājās [[Toc H fonds]] Poperingē, un tas mūsdienās ir atzīts par miera memoriālu. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Spanbroekmoelen.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/spanbroekmolen2.jpg attēls]&lt;br&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 13
| '' Kruisstraat 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 2. janvāris—1916. gada 5. jūlijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Divkameru tuneļa būvniecības sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. ''Kruisstraat 1'' atradās {{cvt|492|m|yd}} garas galerijas galā, ''Kruisstraat 2'' pa kreisi {{cvt|50|m|yd}} no tā. ''Kruisstraat 3'' tika pievienots divus mēnešus vēlāk un &quot;Kruisstraat 4&quot; 1917. gadā. Saglabājušies ir divi krāteri, kurus, šķiet, izraisījis pirmais un otrais sprādziens.&lt;ref name=&quot;Western&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |title=The Western Front Today – Kruisstraat Craters |access-date=16 April 2015 |archive-date=24 September 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050830/http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt; ''Kruisstraat 1'' and ''4'' veidoja kopēju galeriju un tika uzspridzināti vienlaikus.&lt;ref name=&quot;Kruisstraat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 5 – The Kruisstraat Craters |date=25 August 2013 |access-date=16 February 2015 |archive-date=17 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217143250/http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |url-status= }}&lt;/ref&gt; &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Kruisstraat.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls''': [https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg photo 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150217153449/https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg |date=2015-02-17 }}, [http://1.bp.blogspot.com/-bX2SlDWPL7c/UOCKxVs0EKI/AAAAAAAAAI0/h2eakOwmVj4/s1600/screen+-+goog+earth+span+to+kruiss.jpg attēls 2], [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/kruisstraat_crater.jpg attēls 3]&lt;/small&gt;
|-
| 14
| '' Kruisstraat 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|14|N|2|51|52|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|451 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|21 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 January 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 15
| ''Kruisstraat 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|21|N|2|52|2|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|658}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|17 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;''Kruisstraat 3'' bija garākā galerija no visiem Mesenes tuneļiem.&lt;/small&gt;
|-
| 16
| '' Kruisstraat 4''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|19,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada februāris—1917. gada 9. maijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 17
| ''Ontario Farm ''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|50.4|N|2|52|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|60,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|392}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|34 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada 28. janvāris—1917. gada 6. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis neizveidoja krāteri, bet gan atstāja seklu iedobumu mīkstajā mālā; triecienvilnis nodarīja lielus postījumus vācu pozīcijām. Tas atradās uz rietumiem no Mesenes.&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Ontario_Farm.JPG] [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mining_1.png];&lt;/small&gt;
|-
| 18
| ''La Petite Douve Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|20.6|N|2|53|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 28. janvāris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis tika novietots zem šķūņa saimniecībā ''La Basse Cour''. Vācieši to atklāja 1916. gada 24. augustā, pēc tam appludināja un pameta.&lt;ref name=&quot;firstworldwar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |title=Messines |access-date=16 February 2015 |archive-date=18 March 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318062738/http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_La_Petite_Douve_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 19
| ''Trench 127 Left'' (vai Trench 127 North)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|55|N|2|54|14|E|type:landmark}}
| {{cvt|36,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|302}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 20. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no divām kamerām (''Trench 127 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz austrumiem no Sentīvas. Krāteris atradās laukā netālu no Khaki Chums Cross memoriāla un tika aizbērts 20. gadsimta otrajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |title=Trench 127 in Battlefield Sites Forum |work=Yuku |date=2 January 2010 |access-date=2015-04-18 |archive-date=2015-02-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216041357/http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PloegsteertWoodPart12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 12 |date=6 February 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216061856/http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_127.JPG];&lt;/small&gt;
|-
| 20
| ''Trench 127 Right'' (vai Trench 127 South, Ash Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|51|N|2|54|17|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|405}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|26}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 9. maijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 21
| ''Trench 122 Left'' (vai Factory Farm 1, Ultimo Crater)&lt;ref name=&quot;LeGheertheBirdcage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 11 – Le Gheer &amp; The Birdcage |date=23 January 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216025910/http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|36|N|2|54|45|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|296 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 14. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 daļām (''Trench 122 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas tika izveidots uz austrumiem no Sentīvas. Divkameru tuneļa, kas stiepjas no 122. tranšejas, sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. 9100 kg (20 000 mārciņu) smaga mīna tika ievietota 1916. gada maijā, un otra 18 000 kg (40 000 mārciņu) smaga mīna tika novietota 200 m garas galerijas galā zem pamestās Factory Farm.
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_122.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://crashmacduff.files.wordpress.com/2015/01/93.jpg?w=584&amp;h=438 Attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 22
| ''Trench 122 Right'' (vai Factory Farm 2, Factory Farm Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|30|N|2|54|47|E|type:landmark}}
| {{cvt|40,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|241}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēli:''' [http://www.plugstreet-archaeology.com/factoryfarmcrater.jpg attēls 1], [http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg attēls 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412150112/http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}&lt;/small&gt;
|-
| 23
| ''Birdcage 1'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|21|N|2|54|27|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|130}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; December 1915. gada decembris—1916. gada 7. marts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tuneļi tika novietoti uz austrumiem no Ploegsteert, ap vācu [[nocietinājumu punkts|nocietinājumu punktu]] &quot;Putnu būris&quot; Le Perīnā, netālu no Mesenes kores dienvidu gala. Šeit bija plānoti 5 tuneļi, no kuriem četri (&quot;Putnu būris 1—4&quot;) tika uzbūvēti.&lt;ref name=&quot;Trench121&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |title=Location map |access-date=16 February 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217012710/http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |archive-date=17 February 2015}}&lt;/ref&gt; Neviens no tiem netika uzspridzināts, jo Mesenes kaujas sākumā tas bija pārāk tālu aiz britu līnijām.&lt;ref name=&quot;clevelode-battletours.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |title=Battle of Messines Ridge |work=Clevelode Battletours |access-date=16 May 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224051747/http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |archive-date=24 February 2015 |url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Birdcage_group.jpg]&lt;/small&gt;
|-
| 24
| ''Birdcage 2'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|28|E|type:landmark}}
| {{cvt|32,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|236}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 25
| '' Birdcage 3'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|26,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|261}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris—1916. gada 30. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;br&gt;1955. gadā&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts ar zibens spērienu 1955. gada 17. jūnijā pēc tam, kad virs vietas bija uzbūvēts elektroenerģijas pilons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Western Front Today - Messines Mine 1955 |url=http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |access-date=2017-06-07 |archive-date=2017-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170903152756/http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 26
| '' Birdcage 4'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|30|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|239}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;140px&quot;&gt;
Hill 60 Ypres Belgium - 1917 deep mine crater Caterpillar1.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Caterpillar tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium 14 - 1917 deep mine crater Hill 60.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Hill 60 tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium access to mine gallery Berlin Tunnel.jpg|{{center |Piekļuve Berlīnes tunelim, kas ved uz Hill 60 un Caterpillar tuneļiem}}
Spanbroekmolen 3.jpg|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Spanbroekmolen tunelī}}
View from Spanbroekmolen crater towards Kruisstraat with crater farm.JPG|{{center|Skats no Spanbroekmolen krātera uz Kruisstraat krāteriem}}
View from Kruisstraat craters towards Spanbroekmolen crater - pic 2.JPG|{{center|1917. gadā Kruisstraat tuneļa krāteris, skats uz Spanbroekmolen krāteri}}
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Mines in the Battle of Messines 1917}}
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm Tunnelling companies RE]
* [http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge Messines Ridge photo essay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130303100614/http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge |date={{dat|2013|03|03||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20131226093649/http://static.awm.gov.au/images/collection/pdf/RCDIG1069640--1-.PDF AOH Appendix 1 The Mines at Hill 60]
* [https://web.archive.org/web/20160115202611/http://www.durandgroup.org.uk/Photos/Messines.GIF Map of the mines]
* [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/messines.html Messines with images of the craters]
* [http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ With the British Army in Flanders]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Rietumflandrija]]
[[Kategorija:Sprādzieni]]</text>
      <sha1>epym5wfyc7s3g7smhwshxhamzhjyixz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500084</id>
      <parentid>4500083</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:51:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23997" sha1="77qcxvupfiab55fipoi1508cpzef1d2" xml:space="preserve">'''Mesenes kaujas (1917) tuneļi''' bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, [[Mesenes kauja]]s sākumā (1917. gada 7.—14. jūnijā), mākslīgi veidotas ejas ar kuru palīdzību [[Britu armija]]s sapieri detonēja vairākus pazemē novietotus [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] lādiņus. Kaujā netālu no [[Beļģija]]s [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]] [[Mesene]]s ({{val|nd|Mesen}}, {{val|fr|Messines}} — šo nosaukumu lieto arī [[Angļu valoda|angļu]] un [[Vācu valoda|vācu valodā]]) cīnījās [[Lielbritānijas Otrā armija]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) un vācu 4. armija (komandieris ģenerālis Frīdrihs Siksts fon Armīns). [[Tunelis|Tuneļi]], ko slepeni izveidoja un uzturēja [[Karalisko inženieru tuneļu rakšanas rotas]] zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās.

Šie [[Sprādziens|sprādzieni]] ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em. Pirms uzbrukuma Otrās armijas štāba priekšnieks ģenerālis sers Čārlzs Haringtons presei sacīja: &quot;Kungi, es nezinu, vai rīt mēs rakstīsim vēsturi, bet jebkurā gadījumā mēs mainīsim šīs vietas ģeogrāfiju&quot;.&lt;ref&gt; {{cite book |last=Lytton |first=Neville |year=1921 |title=The Press and the General Staff |url=https://archive.org/details/pressandgeneral00lyttgoog |via=Archive Foundation |publisher=Collins |location=London }}&lt;/ref&gt; Mesenes kauja iezīmēja [[Tuneļu karadarbība|mīnu kara]] zenītu. Nedaudz vairāk kā divus mēnešus vēlāk, 1917. gada 10. augustā, Karaliskie inženieri pie pilsētas [[Živenšī an Gēlas]], kas atradās netālu no [[Arasa]]s detonēja pēdējo britu ievietoto pazemes lādiņu šajā karā.

== Tuneļu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
|+Britu tuneļi, Mesenes korē, 1917. gada jūnijs
|-
! No.
! Nosaukums / &lt;br&gt; Vieta
! Pozīcija
! Sprāgstvielas&lt;br&gt; daudzums
! Tuneļa&lt;br&gt;garums
! Dziļums
! Uzbūvēts
! Rezultāts
! style=&quot;width:30%; align=left&quot;| Piezīmes un attēli&lt;br&gt;
|-
| 1
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Hill 60]]'' (vai Hill 60 A)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|26|N|2|55|44|E|type:landmark}}
| {{cvt|53,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|354}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|30}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 1. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;dalīta galerija ar ''Caterpillar'', tika uzsākts 1915. gada vidū kā viens no pirmajām sabiedroto tuneļiem Iprā un pazīstams kā &quot;Berlīnes tunelis&quot;. Līdz 1917. gada jūnijam tunelis sastāvēja no galvenās galerijas, kas veda uz divām atsevišķām tuneļu kamerām (''Hill 60 A'' un ''Hill 60 B'').&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hill_60.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 2
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Caterpillar]]'' (vai Hill 60 B)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|20|N|2|55|43|E|type:landmark}}
| {{cvt|70,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|427}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 18. oktobris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150418170913/http://ypres1917.fr.yuku.com/attach/ma/post-5-1197130368.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 3
| ''[[St. Eloi (Ypres)|St Eloi]]''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|48|32|N|2|53|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|95,600|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|408}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|42 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. augusts—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Lielākā detonācija Mesenes kaujas laikā. Dziļais mīnu krāteris atrodas blakus dubultajam krāterim no 1916. gada.
&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_St_Eloi.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150822092440/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/St-Eloi-craters.jpg visu 3 krāteru skats no gaisa Sentelo]&lt;/small&gt;
|-
| 4
| '' Hollandscheschur Farm 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|50|N|2|52|10|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,200|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|251}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 3 kambariem (''Hollandscheschur Farm 1—3'') ar kopējo galeriju. Tas atradās pie vācu nocietinātā punkta &quot;Günther&quot; starp Vijtšētu un Vormezelu, netālu no &quot;Bayernwald&quot; ierakumiem Kronārtas mežā. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hollandscheschur_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20160304074718/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/Hollansscheshur-and-Bayernwald.jpg skats no gaisa 1], [http://1.bp.blogspot.com/-9O8LQ9xUSCM/UNdzjY3sP9I/AAAAAAAAAHo/g2g3mptZ20w/s1600/screen+-+goog+earth+hollandsches.jpg skats no gaisa 2]&lt;/small&gt;
|-
| 5
| '' Hollandscheschur Farm 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|49|N|2|52|04|E|type:landmark}}
| {{cvt|14,900|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|137}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 11. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 6
| '' Hollandscheschur Farm 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|53|N|2|52|05|E|type:landmark}}
| {{cvt|17,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|244}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
|-
| 7
| '' Petit Bois 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|18|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|616}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 30. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kamerām (''Petit Bois 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Petit_Bois.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 8
| ''Petit Bois 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|22|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|631}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 15. augusts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 9
| ''Maedelstede Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|59|N|2|51|57|E|type:landmark}}
| {{cvt|94,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 3. septembris—1917. gada 2. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 kambari (''Wytschaete Wood'' un ''Maedelstede Farm'') bija plānoti, taču laika trūkuma dēļ pirmo nevarēja pabeigt, un visi spēki tika koncentrēti uz otro. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Maedelstede_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg aerial view] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216052622/https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg |date=2015-02-16 }}&lt;/small&gt;
|-
| 10
| '' Peckham 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|47|N|2|51|50|E|type:landmark}}
| {{cvt|87,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|349}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada 19. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kambariem (''Peckham 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. ''Peckham 1''tika uzspridzināts kaujas laikā. ''Peckham 2''tika novietots zem saimniecības ēkas, bet pēc tuneļa applūšanas tika pamests. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Peckham.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/peckham_farm.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 11
| '' Peckham 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|52|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|122}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 12
| '' [[Spanbroekmolen]]'' (vai Lone Tree Crater, Pool of Peace)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|33|N|2|51|42|E|type:landmark}}
| {{cvt|91,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|521}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|29}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 1. janvāris—1916. gada 26. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Vācu karaspēks to atklāja 1917. gada februārī, vēlāk atguva un apšaudīja Mesenes kaujā. Krāteri 1929. gadā iegādājās [[Toc H fonds]] Poperingē, un tas mūsdienās ir atzīts par miera memoriālu. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Spanbroekmoelen.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/spanbroekmolen2.jpg attēls]&lt;br&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 13
| '' Kruisstraat 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 2. janvāris—1916. gada 5. jūlijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Divkameru tuneļa būvniecības sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. ''Kruisstraat 1'' atradās {{cvt|492|m|yd}} garas galerijas galā, ''Kruisstraat 2'' pa kreisi {{cvt|50|m|yd}} no tā. ''Kruisstraat 3'' tika pievienots divus mēnešus vēlāk un &quot;Kruisstraat 4&quot; 1917. gadā. Saglabājušies ir divi krāteri, kurus, šķiet, izraisījis pirmais un otrais sprādziens.&lt;ref name=&quot;Western&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |title=The Western Front Today – Kruisstraat Craters |access-date=16 April 2015 |archive-date=24 September 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050830/http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt; ''Kruisstraat 1'' and ''4'' veidoja kopēju galeriju un tika uzspridzināti vienlaikus.&lt;ref name=&quot;Kruisstraat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 5 – The Kruisstraat Craters |date=25 August 2013 |access-date=16 February 2015 |archive-date=17 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217143250/http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |url-status= }}&lt;/ref&gt; &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Kruisstraat.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls''': [https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg photo 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150217153449/https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg |date=2015-02-17 }}, [http://1.bp.blogspot.com/-bX2SlDWPL7c/UOCKxVs0EKI/AAAAAAAAAI0/h2eakOwmVj4/s1600/screen+-+goog+earth+span+to+kruiss.jpg attēls 2], [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/kruisstraat_crater.jpg attēls 3]&lt;/small&gt;
|-
| 14
| '' Kruisstraat 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|14|N|2|51|52|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|451 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|21 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 January 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 15
| ''Kruisstraat 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|21|N|2|52|2|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|658}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|17 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;''Kruisstraat 3'' bija garākā galerija no visiem Mesenes tuneļiem.&lt;/small&gt;
|-
| 16
| '' Kruisstraat 4''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|19,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada februāris—1917. gada 9. maijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 17
| ''Ontario Farm ''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|50.4|N|2|52|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|60,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|392}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|34 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada 28. janvāris—1917. gada 6. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis neizveidoja krāteri, bet gan atstāja seklu iedobumu mīkstajā mālā; triecienvilnis nodarīja lielus postījumus vācu pozīcijām. Tas atradās uz rietumiem no Mesenes.&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Ontario_Farm.JPG] [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mining_1.png];&lt;/small&gt;
|-
| 18
| ''La Petite Douve Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|20.6|N|2|53|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 28. janvāris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis tika novietots zem šķūņa saimniecībā ''La Basse Cour''. Vācieši to atklāja 1916. gada 24. augustā, pēc tam appludināja un pameta.&lt;ref name=&quot;firstworldwar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |title=Messines |access-date=16 February 2015 |archive-date=18 March 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318062738/http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_La_Petite_Douve_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 19
| ''Trench 127 Left'' (vai Trench 127 North)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|55|N|2|54|14|E|type:landmark}}
| {{cvt|36,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|302}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 20. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no divām kamerām (''Trench 127 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz austrumiem no Sentīvas. Krāteris atradās laukā netālu no Khaki Chums Cross memoriāla un tika aizbērts 20. gadsimta otrajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |title=Trench 127 in Battlefield Sites Forum |work=Yuku |date=2 January 2010 |access-date=2015-04-18 |archive-date=2015-02-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216041357/http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PloegsteertWoodPart12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 12 |date=6 February 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216061856/http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_127.JPG];&lt;/small&gt;
|-
| 20
| ''Trench 127 Right'' (vai Trench 127 South, Ash Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|51|N|2|54|17|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|405}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|26}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 9. maijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 21
| ''Trench 122 Left'' (vai Factory Farm 1, Ultimo Crater)&lt;ref name=&quot;LeGheertheBirdcage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 11 – Le Gheer &amp; The Birdcage |date=23 January 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216025910/http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|36|N|2|54|45|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|296 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 14. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 daļām (''Trench 122 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas tika izveidots uz austrumiem no Sentīvas. Divkameru tuneļa, kas stiepjas no 122. tranšejas, sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. 9100 kg (20 000 mārciņu) smaga mīna tika ievietota 1916. gada maijā, un otra 18 000 kg (40 000 mārciņu) smaga mīna tika novietota 200 m garas galerijas galā zem pamestās Factory Farm.
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_122.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://crashmacduff.files.wordpress.com/2015/01/93.jpg?w=584&amp;h=438 Attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 22
| ''Trench 122 Right'' (vai Factory Farm 2, Factory Farm Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|30|N|2|54|47|E|type:landmark}}
| {{cvt|40,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|241}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēli:''' [http://www.plugstreet-archaeology.com/factoryfarmcrater.jpg attēls 1], [http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg attēls 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412150112/http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}&lt;/small&gt;
|-
| 23
| ''Birdcage 1'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|21|N|2|54|27|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|130}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; December 1915. gada decembris—1916. gada 7. marts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tuneļi tika novietoti uz austrumiem no Ploegsteert, ap vācu [[nocietinājumu punkts|nocietinājumu punktu]] &quot;Putnu būris&quot; Le Perīnā, netālu no Mesenes kores dienvidu gala. Šeit bija plānoti 5 tuneļi, no kuriem četri (&quot;Putnu būris 1—4&quot;) tika uzbūvēti.&lt;ref name=&quot;Trench121&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |title=Location map |access-date=16 February 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217012710/http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |archive-date=17 February 2015}}&lt;/ref&gt; Neviens no tiem netika uzspridzināts, jo Mesenes kaujas sākumā tas bija pārāk tālu aiz britu līnijām.&lt;ref name=&quot;clevelode-battletours.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |title=Battle of Messines Ridge |work=Clevelode Battletours |access-date=16 May 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224051747/http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |archive-date=24 February 2015 |url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Birdcage_group.jpg]&lt;/small&gt;
|-
| 24
| ''Birdcage 2'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|28|E|type:landmark}}
| {{cvt|32,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|236}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 25
| '' Birdcage 3'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|26,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|261}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris—1916. gada 30. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;br&gt;1955. gadā&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts ar zibens spērienu 1955. gada 17. jūnijā pēc tam, kad virs vietas bija uzbūvēts elektroenerģijas pilons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Western Front Today - Messines Mine 1955 |url=http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |access-date=2017-06-07 |archive-date=2017-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170903152756/http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 26
| '' Birdcage 4'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|30|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|239}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;140px&quot;&gt;
Hill 60 Ypres Belgium - 1917 deep mine crater Caterpillar1.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Caterpillar tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium 14 - 1917 deep mine crater Hill 60.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Hill 60 tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium access to mine gallery Berlin Tunnel.jpg|{{center |Piekļuve Berlīnes tunelim, kas ved uz Hill 60 un Caterpillar tuneļiem}}
Spanbroekmolen 3.jpg|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Spanbroekmolen tunelī}}
View from Spanbroekmolen crater towards Kruisstraat with crater farm.JPG|{{center|Skats no Spanbroekmolen krātera uz Kruisstraat krāteriem}}
View from Kruisstraat craters towards Spanbroekmolen crater - pic 2.JPG|{{center|1917. gadā Kruisstraat tuneļa krāteris, skats uz Spanbroekmolen krāteri}}
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Mines in the Battle of Messines 1917}}
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm Tunnelling companies RE]
* [http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge Messines Ridge photo essay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130303100614/http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge |date={{dat|2013|03|03||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20131226093649/http://static.awm.gov.au/images/collection/pdf/RCDIG1069640--1-.PDF AOH Appendix 1 The Mines at Hill 60]
* [https://web.archive.org/web/20160115202611/http://www.durandgroup.org.uk/Photos/Messines.GIF Map of the mines]
* [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/messines.html Messines with images of the craters]
* [http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ With the British Army in Flanders]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Rietumflandrija]]
[[Kategorija:Sprādzieni]]</text>
      <sha1>77qcxvupfiab55fipoi1508cpzef1d2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līdiešu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603508</id>
    <revision>
      <id>4500004</id>
      <parentid>4298237</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:29:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1536" sha1="994qzm5pp0peigxe2ubl8deesgtfiql" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 | name        = Līdiešu valoda
 | nativename  = 𐤩𐤠𐤯𐤸𐤱𐤠𐤭𐤣
 | region      = [[Līdija]] (mūsdienu [[Rietumanatolija]])
 | extinct     = ap 1. gadsimtu p.m.ē.
 | familycolor = Indoeiropiešu
 | fam1        = [[indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
 | fam2        = [[anatoliešu valodas|Anatoliešu]]
 | fam3        = 
 | script      = [[Līdiešu raksts]]
 | iso1        = 
 | iso2        = 
 | iso3        = xld
}}

'''Līdiešu valoda''' bija sena [[anatoliešu valodas|anatoliešu]] saimes [[mirusi valoda|mirusi valoda]], kurā runāja [[līdieši]] — tauta, kas dzīvoja mūsdienu [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]], īpaši vēsturiskajā [[Līdija|Līdijas]] reģionā. Valoda pastāvēja no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākuma līdz apmēram 1. gadsimtam p.m.ē., kad tā izzuda [[Hellenizācija|hellenizācijas]] procesa rezultātā.

Līdiešu valoda bija rakstīta īpašā [[Līdiešu raksts|līdiešu alfabētā]], kas radās no [[Grieķu alfabēts|grieķu rakstības]] un bija piemērota valodas fonētikai. Ir atrasti ap 100 uzrakstu, pārsvarā no [[Sardi]] — Līdijas galvaspilsētas. Tāpat kā citas anatoliešu valodas, līdiešu valoda tiek uzskatīta par vienu no senākajiem [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] paveidiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anatoliešu valodas]]
[[Kategorija:Mirušās valodas]]
[[Kategorija:Līdija]]</text>
      <sha1>994qzm5pp0peigxe2ubl8deesgtfiql</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Northrop B-2 Spirit</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603532</id>
    <revision>
      <id>4500006</id>
      <parentid>4422226</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:33:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2661" sha1="p5jjktel90sgdlmtnns1y3ui7eawgrq" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|thumb|upright=1.0|''B-2'' militāro manevru laikā]]
[[Attēls:B-2 and KC-10 in 1989.JPEG|thumb|upright=1.0|''B-2'' uzpildīšana ar degvielu lidojuma laikā (1989)]]
'''''Northrop Grumman B-2 Spirit''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēku četrmotoru stratēģiskais [[bumbvedējs]], ko no 1988. līdz 1997. gadam ražoja ASV kompānija ''Northrop''. Lidmašīnas konstrukcija atgādina lidojošu spārnu, un to ir grūtāk atklāt nekā parastos bumbvedējus. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā to projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju (''stealth bomber''), kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē.

Ražotāji ASV gaisa spēku rīcībā nodeva 20 lidmašīnas, 19 no tām nosauca ASV štatu vārdos, bet vienu ''B-2'' nosauca par &quot;Amerikas garu&quot; (''Spirit of America'').

== Militārās operācijas ==
Pirmo reizi kara darbībā ''B-2'' piedalījās [[Dienvidslāvijas bombardēšana]]s laikā 1999. gadā.
[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas kara]] laikā 2001. gada beigās galvenajās kaujas operācijās piedalījās sešas ''B-2'' lidmašīnas.
[[Irākas karš|Irākas karā]] 2003. gada pavasarī piedalījās četri ''B-2''.

[[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Lībijas kara]] laikā 2011. gada martā trīs ''B-2'' bumbvedēji uzbruka lidlaukiem Lībijā, lai nodrošinātu lidojumu aizlieguma zonas ievērošanu. [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas kara turpinājumā]] 2017. gada 20. janvārī divi ''B-2'' uzbruka [[Islāma valsts]] kaujiniekiem uz dienvidiem no [[Sirta]]s.

[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—Hamās kara]] laikā 2024. gada 16. oktobra naktī ''B-2'' lidmašīnas uzbruka [[hutieši|hutiešu]] ieroču noliktavām [[Sana]]s un Saadas apkārtnē [[Jemena|Jemenā]].

[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] laikā 2025. gada 22. jūnijā septiņas ''B-2'' lidmašīnas uzbruka Irānas kodolobjektiem [[Fordo]] un [[Natanza|Natanzā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2025-asv-iesaistas-kara-pret-iranu-uzbruk-vairakiem-kodolprogrammas-objektiem.a604216/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV iesaistās karā pret Irānu, uzbrūk vairākiem kodolprogrammas objektiem] lsm.lv 2025. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aviācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV bumbvedēji]]</text>
      <sha1>p5jjktel90sgdlmtnns1y3ui7eawgrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kveimada Grande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603534</id>
    <revision>
      <id>4500008</id>
      <parentid>4298841</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7065" sha1="f6n9pd75t70ub5jk0ffgf5d795vlkpu" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kveimada Grande
|attēls              = Ilha da Queimada Grande - Itanhaém3.jpg
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Brazīlija
|alt karte = Relief Map of Brazil.jpg
|mark                = Red pog.svg
|position = right
|label = Kveimada Grande
|vietējais nosaukums = ''Ilha da Queimada Grande''
|izvietojums         = [[Atlantijas okeāns]]
|arhipelāgs          = 
|latd=24|latm=29|lats=10|latNS=S |longd=46|longm=40|longs=30|longEW=W
|platība             = 430 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 208
|salu skaits         = 
|valsts              = Brazīlija
|valsts adm vienības tips  = Štats
|valsts adm vienība        = [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
|iedzīvotāji         = 0
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
'''Kveimada Grande''' ({{val|pt|Ilha da Queimada Grande}}), biežāk dēvēta par '''Čūsku salu''', ir sala [[Brazīlija]]s piekrastē Atlantijas okeānā. Sala kļuva slavena ar savu lielo čūsku skaitu, tāpēc to sauc par &quot;Čūsku salu&quot;. Tā atrodas [[Itanjaeta]]s pašvaldības pakļautībā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]]. Sala ir maza, tās platība ir tikai 43 hektāri (106 akri), un tajā valda mērens klimats. Tās reljefs ir dažāds — no kailām klintīm līdz lietus mežiem.

Sala ir vienīgā dabiskā mājvieta kritiski apdraudētajai, indīgajai [[Zeltainā odze|zeltainajai odzei]] (''Bothrops insularis''), kas pārtiek no putniem. Šīs čūskas kodums izraisa strauju audu nekrozi, akūtu nieru mazspēju, asiņošanu kuņģa-zarnu traktā un smadzenēs, un 7% gadījumu iestājas nāve.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://forests.org/archive/brazil/parafor1.htm |title=Robin Eveleigh. Paradise for pit vipers |accessdate=2009-08-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100228214403/http://forests.org/archive/brazil/parafor1.htm |archivedate=2010-02-28 |deadlink= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url = http://www.nationalgeographic.com/fieldtales/snakeisland/|deadlink=|title = Field Tales: SNAKE ISLAND @ nationalgeographic.com  |archiveurl = https://web.archive.org/web/20120820011902/http://www.nationalgeographic.com/fieldtales/snakeisland/ |archivedate = 2012-08-20 }}&lt;/ref&gt; Čūskas palika salā pirms tūkstošiem gadu pēc pēdējā ledus laikmeta beigām, kad okeāna līmeņa celšanās atdalīja salu no cietzemes. Sekojošā populācijas evolūcija ļāva čūskām pielāgoties jaunajai videi, strauji palielinoties to populācijai un padarot salu bīstamu cilvēkiem.

Kveimada Grande ir slēgta sabiedrībai gan cilvēku, gan čūsku aizsardzībai; jo piekļuve ir pieejama tikai [[Brazīlijas Jūras spēki]]em un atlasītiem pētniekiem, kurus pārbaudījis [[Čiko Mendesa Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas institūts]], Brazīlijas federālā dabas aizsardzības vienība.

== Vēsture ==
Kveimada Grande salā pastāv daudzveidīga veģetācija. Salu daļēji klāj lietus meži, daļēji kaili klinšu un zāļaini izcirtumi, kas radušies mežu izciršanas rezultātā. No mežu izciršanas arī cēlies salas nosaukums: vārds ''queimada'' portugāļu valodā nozīmē meža [[ugunsgrēks]]: vietējie iedzīvotāji mēģināja atbrīvot zemi [[Banāni|banānu]] plantācijai salā, to dedzinot. 1909. gadā salā tika uzcelta arī [[bāka]], lai novirzītu kuģus prom no salas. Pēdējie cilvēki pameta salu, kad bāka tika automatizēta.

Salā un citā salā Kveimada Pekjeņa rietumos izveidota aizsargāta 33 hektāru (82 akru) liela [[Ilhas Queimada Pequena e Queimada Grande ekoloģiski nozīmīga teritorija|''Ilhas Queimada Pequena e Queimada Grande'' ekoloģiski nozīmīga teritorija]], kas izveidota 1985. gadā.&lt;ref&gt;{{atsauce|ref={{harvid|ARIE das Ilhas Queimada Pequena... ISA}}|language=pt
 |title=ARIE das Ilhas Queimada Pequena e Queimada Grande|publisher=ISA: Instituto Socioambiental
 |url=https://uc.socioambiental.org/uc/588618|access-date=2016-11-20}}&lt;/ref&gt; Brazīlijas Jūras spēki ir slēguši salu sabiedrībai, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un čūsku populāciju. Vienīgie cilvēki, kuriem atļauts atrasties salā, ir pētniecības komandas, kurām ir atļauja vākt datus.

Arī [[makšķerēšana]] un [[niršana]] salas apkārtējos ūdeņos ir stingri aizliegta. Tuvoties salai ar jebkādu ūdens transporta līdzekli bez atļaujas ir nelikumīgi.

== Flora un fauna ==
[[Attēls:Bothrops insularis Instituto Butantã (2).jpg|thumb|Zeltainā odze]]
Tā kā vienā salā ir tik daudz čūsku — pēc dažām aplēsēm viena čūska uz kvadrātmetru —, starp tām pastāv konkurence par pārtikas resursiem. Tomēr vairāki avoti ir noraidījuši šo apgalvojumu un paziņojuši, ka vienkārši nav iespējams uzturēt tik lielu populāciju ar tik nelieliem resursiem. Neskatoties uz to, ka Kveimada Grande salā ir reģistrēta 41 putnu suga, zeltainā odze (''Bothrops insularis'') medī parasti tikai divas: [[dienvidu mājas paceplītis]] (''Troglodytes musculus''), kas parasti spēj izvairīties no zeltainās odzes kā plēsēja uzbrukumiem; un [[Čīles elēnija]] (mušķērāju suga), kas barojas ar veģetāciju tajā pašā apgabalā, kur čūskas.

Iepriekš tika uzskatīts, ka salā ir aptuveni 430 000 čūsku, taču jaunākie aprēķini uzrāda daudz mazāku skaitu. Pirmajā sistemātiskajā zeltainās odzes populācijas pētījumā tika konstatēts, ka to skaits ir no 2000 līdz 4000, un tās gandrīz pilnībā koncentrējas salas lietus mežu zonā. Tas varētu būt noticis ierobežotu pārtikas resursu dēļ, un populācijai nostabilizējoties, taču 2015. gadā herpetologu pētījumu rezultāti ''[[Discovery Channel]]'' dokumentālajā filmā liecināja, ka populācija joprojām ir no 2000 līdz 4000 zelta odzēm. Zelta odžu populāciju varētu apdraudēt arī tuvradnieciska krustošanās, kuras ietekme ir acīmredzama populācijas saglabāšanās procesā.

Kopumā zemās zeltainās odzes populācijas dēļ [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā apdraudēto sugu sarakstā]] šī čūska tika iekļauta ar statusu ''kritiski apdraudēta''. Tā tika iekļauta arī Brazīlijas apdraudēto dzīvnieku sarakstā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20030222052256/http://www.nationalgeographic.com/features/00/fieldtales/snakeisland/ National Geographic Field Tale: Snake Island]
* [http://www.markoshea.tv/series1/series01-02.html Mark O'Shea's Lost Worlds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210227024829/http://www.markoshea.tv/series1/series01-02.html |date=2021-02-27 }}
* [https://www.vice.com/en/article/snake-island-full-length/ Vice News: Snake Island Full Length]
* [https://horror-world.com/snake-island-brazil/ Snake Island Brazil: Taste Of Poison Paradise]

[[Kategorija:Brazīlijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Brazīlijas salas]]
[[Kategorija:Atlantijas okeāna salas]]</text>
      <sha1>f6n9pd75t70ub5jk0ffgf5d795vlkpu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tepoto (Disepointmenta salas)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603546</id>
    <revision>
      <id>4500009</id>
      <parentid>4299471</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4531" sha1="deuu6rb9zqe98po0bn1itvy1n3o7hl1" xml:space="preserve">{{cita nozīme|salu Disepointmenta salās|salu Rajevska salās|Tepoto (Rajevska salas)}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tepoto
|attēls              = Tepoto Nord.jpeg
|attēla paraksts     = Tepoto satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Tepoto''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 06 |lats= 04 |latNS= S 
|longd= 141 |longm= 25 |longs= 45 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Disepointmenta salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 2
|garums              = 2,5
|platums             = 1,0&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 6&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Napuka&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tehekega&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 50
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 25
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Tepoto''' ({{val|pmt|Tepoto}}) vai '''Ziemeļtepoto''' ({{val|fr|Tepoto Nord}}) ir koraļļu sala [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Disepointmenta salas|Disepointmenta salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar [[Napuka]]s salu veido Napukas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta, kas radniecīga [[tuamotieši]]em.

== Ģeogrāfija ==
Napuka atrodas Tuamotu salu ziemeļu daļā, tiek pieskaitīta Disepointmenta salu grupai, tuvākā sala ir {{nobr|17 km}} attālā [[Napuka]] austrumos. Sala atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē. Tepoto cēlusies kā [[koraļļu atols]], kas tektonisku procesu rezultātā pacēlies virs jūras līmeņa, un tā [[lagūna]] aizpildījusies ar nogulsnēm — mūsdienās lagūnas vietā ir purvains pazeminājums. Salai iegarena forma, tās garums ir {{nobr|2,5 km}}, platums platākajā vietā — {{nobr|1 km}}, bet salas perimetrs — {{nobr|6 km}}.

Vienīgā apdzīvotā vieta ir Tehekegaatrodas atola ziemeļrietumos.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja britu ekspedīcija Džona Bairona vadībā 1765. gadā un nodēvēja Napukas un Tepoto salas kopā par ''Disappointment Islands'' — ‘Vilšanās salas’, jo salinieki izturējās pret atbraucējiem naidīgi.

19. gadsimtā Tepoto kļuva par [[Francija]]s teritoriju. Izolētā novietojuma dēļ Tepoto, tāpat kā Napuka, bija viena no pēdējām Tuamotu arhipelāga salām, kas pieredzēja tradicionālo polinēziešu paražu un to lingvistisko īpatnību norietu (Napukā un Tepoto runātā [[tuamotiešu valoda]] ir viena no septiņām šīs polinēziešu valodas varietātēm). Sala tika evaņģelizēta 1878. gadā. Šo iemeslu dēļ šie atoli 20. gadsimta pirmajā pusē bija īpaši interesanti etnogrāfiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem.

== Saimniecība ==
Salas ekonomika balstās uz [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšanu un [[Kopra|kopras]] ieguvi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>deuu6rb9zqe98po0bn1itvy1n3o7hl1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glosteras Hercoga salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603554</id>
    <revision>
      <id>4500010</id>
      <parentid>4370579</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>laikam jau šādi domāts.</comment>
      <origin>4500010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4651" sha1="3l9zcw39ua8bar2fvmtpmz8gwocwyhj" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Glosteras Hercoga salas
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles du Duc de Gloucester''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 20 |latm= 34 |lats= |latNS= S 
|longd= 143 |longm= 18 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 4 atoli
|galvenās salas      = [[Hereheretue]], [[Nukutepipi]]
|platība             = 15,5
|garums              = 
|platums             = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = &lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 69
|iedzīvotāju gads = 2017
|blīvums          = 4,4
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Glosteras Hercoga salas''' ({{val|fr|Îles du Duc de Gloucester}}) ir [[Koraļļu atols|koraļļu atolu]] grupa [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur ietilpst [[Hao]] komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]].

== Vēsture ==
Kā pirmie no eiropiešiem salas 1606. gada 4. februārī apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kirosa vadībā, kas tās nodēvēja par ''Cuatro Coronas'' — ‘Četri kroņi’, bet kartē stūrmanis Gaspars Gonsaless tās atzīmēja kā ''Cuatro Anegadas'' — ‘Četras applūstošās’. 1767. gadā salas apmeklēja britu jūrasbraucējs Filips Karterets, kas tā nodēvēja par godu karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] jaunākajam brālim [[Glostera]]s hercogam princim Viljamam.

== Ģeogrāfija ==
Salu grupa stiepjas {{nobr|225 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 4 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]]. Glosteras Hercoga salas atrodas dienvidos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Nenoneno]] 245 km uz ziemeļaustrumiem). Kopējā sauszemes platība ir 15,5 km². Glosteras Hercoga salu lielākais atols pēc platības ir neapdzīvotā [[Anuanuruna]] (sauszeme 7 km², lagūna 2,5 km²).

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. Apdzīvotas ir [[Hereheretue]] rietumos (57 iedzīvotāji) un [[Nukutepipi]] austrumos (12 iedzīvotāji, lidosta).

=== Atoli un salas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
&lt;!-- |+ Palisera salas --&gt;
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Anuanuraro]] || 2,2 || 7,4 || — || — || — || Hao
|-
| [[Anuanuruna]] || 7 || 2,5 || — || —  || — || Hao
|-
| [[Hereheretue]] || 4 || 23 || 57 || 15,25 || Otetou|| Hao
|-
| [[Nukutepipi]] || 2,3 || 2,2 || 12 || 5,22 || || Hao
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>3l9zcw39ua8bar2fvmtpmz8gwocwyhj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laura Torna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603559</id>
    <revision>
      <id>4500085</id>
      <parentid>4299573</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5074" sha1="sjpi6mvv7sd0awesfxd8vepn44nri6j" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solsits
|           Vārds = Laura Torna
|      Vārds_orig = ''Laura Thorn''
|          Attēls = PrepartyES - Laura Thorn 03 (cropped).jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|18}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetes}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, vokāla pasniedzēja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2024—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Laura Torna''' ({{val|lb|Laura Thorn}}, dzimusi {{dat|2000|1|18}}) ir [[luksemburgieši|luksemburgiešu]] dziedātāja un [[vokāls|vokālā]] pasniedzēja. Pārstāvēja [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgu]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''La poupée monte le son''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Timothy Holdiness |title=Laura Thorn Wins Luxembourg Song Contest 2025 |url=https://escxtra.com/2025/01/25/laura-thorn-wins-luxembourg-song-contest-2025/ |publisher=''ESCXTRA'' |date={{dat|2025|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; 15. maijā viņa kvalificējās no otrā pusfināla un ieguva iespēju piedalīties lielajā finālā, kur ieņēma 22. vietu no 26 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Grand Final of Basel 2025 - Eurovision Song Contes |url=https://eurovision.tv/event/basel-2025/grand-final |website=eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;

Kopš agras bērnības ir apguvusi mūzikas teoriju, [[klavieres|klavierspēli]], [[taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentus]], [[čells|čella]] spēli, kamermūziku un deju. No piecu gadu vecuma ir uzstājusies uz skatuves un piedalījusies muzikālos konkursos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Sabrina Backes |title=Laura Thorn siegt beim ESC-Vorentscheid in der Rockhal |url=https://www.wort.lu/panorama/laura-thorn-siegt-beim-esc-vorentscheid-in-der-rockhal/35185730.html |agency=''[[Luxemburger Wort]]'' |date={{dat|2025|1|25||bez}} |language=vācu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=John Monaghan |title=Laura Thorn to represent Luxembourg at Eurovision Song Contest |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/laura-thorn-to-represent-luxembourg-at-eurovision-song-contest/36001749.html |agency=''Luxembourg Times'' |date={{dat|2025|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguva maģistra grādu mūzikas teorijā, mūzikas [[pedagoģija|pedagoģijā]] un popdziedāšanā. Strādā par pasniedzēju Ešas pie Alzetes Mūzikas konservatorijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Laura Thorn |url=https://eurovision.tv/participant/laura-thorn-2025 |website=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā [[Parīze]]s ierakstu producentu duets Žiljēns Salvija un Ludoviks-Aleksandrs Vidāls meklēja luksemburgiešu dziedātāju savam jaunajam ierakstam. Viņiem izdevās iegūt Tornas kontaktus no viņas bijušā dziedāšanas skolotāja, lai viņa izpildītu dziesmu, kurai vēlāk piešķīra nosaukumu ''La poupée monte le son''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Aiga Leitholde |title=Luksemburgas dziesma Eirovīzijā – par paškontroles atgūšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/05.05.2025-luksemburgas-dziesma-eirovizija-par-paskontroles-atgusanu.a597365/ |agency=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Daniel Thomas |title=🇱🇺 Laura Thorn: “I’ve found the thing that I’m made for!” |url=https://thateurovisionsite.com/2024/12/12/laura-thorn-lsc25/ |publisher=''That Eurovision Site'' |date={{dat|2024|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Torna iesniedza dziesmu Eirovīzijas atlasei ''Luxembourg Song Contest 2025''. 2024. gada 18. novembrī Torna kļuva par vienu septiņiem konkursa finālistiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=7 artists announced for 'Luxembourg Song Contest' 2025 |url=https://eurovision.tv/story/7-artists-announced-luxembourg-2025 |website=eurovision.tv |date={{dat|2024|11|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atlases finālā Torna ieguva visvairāk punktu no starptautiskās žūrijas un otro vietu televīzijas balsojumā, galu galā kļūstot par konkursa uzvarētāju un iegūstot tiesības pārstāvēt Luksemburgu Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Justina Helgeson |title=Luxembourg: Laura Thorn to Eurovision 2025 with &quot;La poupée monte le son&quot; |url=https://eurovisionworld.com/esc/luxembourg-laura-thorn-to-eurovision-2025-with-la-poupee-monte-le-son |website=Eurovisionworld |date={{dat|2025|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{DEFAULTSORT:Torna, Laura}}


[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Luksemburgas dziedātāji]]
[[Kategorija:Luksemburgas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>sjpi6mvv7sd0awesfxd8vepn44nri6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erebs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603565</id>
    <revision>
      <id>4500011</id>
      <parentid>4298890</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:46:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>vai šis ir pareizs apgalvojums?</comment>
      <origin>4500011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1429" sha1="a4xv4r4eaqz5ac2jr67rf3gky52udp4" xml:space="preserve">'''Erebs''' ({{val|el|Ἔρεβος}}) ir tumsas personifikācija [[sengrieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]], viens no sākotnējiem pasaules radošajiem spēkiem. Viņš ir [[Haoss|Haosa]] dēls un viens no pirmajiem dieviem, kas radies kopā ar{{nepieciešama atsauce}} [[Nikte]] (nakti), [[Hēmera|Hēmeru]] (dienu) un [[Ēters (mitoloģija)|Ēteru]] (augšējo gaismu).

Erebs simbolizē dziļu tumsu, kas pastāv starp Zemi un [[Tartars|Tartaru]], kā arī pazemes valstību.

Erebs bieži tiek minēts kā mītisks elements, kas pārstāv pasaules pirmatnējo, neskaidro un neapzināmo pusi, kas pastāv pirms sakārtotas pasaules radīšanas.

== Lietojums kultūrā ==
Ereba vārds viņa šajā vai grieķiskajā formā (''Erebuss'') nereti izmantots [[Ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], [[Astronomija|astronomijā]] un [[Literatūra|literatūrā]]. Tā saucās [[Antarktīda]]s vulkāna [[Erebuss|Erebusa]] un [[Erebusa un Terora līcis|Erebusa un Terora līča]] atklājēja kuģis. &quot;[[Odiseja]]&quot; piemin Erebusu kā dvēseļu pulcēšanās vietu Zemes malā. Uz [[Marss (planēta)|Marsa]] Ereba vārdā nosaukti kalni un krāteris. Amerikāņu fantasts [[Edmonds Hamiltons]] par Erebu nosauca izdomātu [[Planēta X|transneptūna planētu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{mitoloģija-aizmetnis}}

{{sengrieķu mitoloģija}}

[[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]</text>
      <sha1>a4xv4r4eaqz5ac2jr67rf3gky52udp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nukutepipi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603574</id>
    <revision>
      <id>4500096</id>
      <parentid>4304454</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:10:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6058" sha1="1d45t1yivxsyy6w9pgc1opnux2v9l1y" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Nukutepipi
|attēls              = Nukutepipi2.jpg
|attēla paraksts     = Nukutepipi [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Nukutepipi''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 20 |latm= 41 |lats= 57 |latNS= S 
|longd= 143 |longm= 03 |longs= 13 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Glosteras Hercoga salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 2,3
|garums              = 3,6
|platums             = 1,8&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 1,3
|krasta līnija       = 9,1&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Hao&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = &lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 12
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 5,22
|pamatiedzīvotāji = 
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Nukutepipi''' ({{val|pmt|Nukutepipi}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Glosteras Hercoga salas|Glosteras Hercoga salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar pārējām Glosteras Hercoga salām ietilpst [[Hao]] komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]].

== Ģeogrāfija ==
Nukutepipi atrodas Tuamotu salu dienvidu daļā Glosteras Hercoga salu grupā, tuvākā sala ir {{nobr|23 km}} attālā neapdzīvotā [[Anuanuruna]] rietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala — 210 km attālā [[Hereheretue]]. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.&lt;ref&gt;[https://earthref.org/SC/SMNT-207S-1431W/ Seamount Catalog. Nukutipipi Seamount]&lt;/ref&gt; Atolam ir trapeces forma, tā garums ir {{nobr|3,6 km}}, platums platākajā vietā — {{nobr|1,8 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|9,1 km}}. [[Rifs]] iekļauj {{nobr|1,3 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; [[osta]] ierīkota pie ārējā rifa atola ziemeļos.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija Filipa Kartereta vadībā 1767. gadā, bet atzīmēja to tikai kā &quot;dienvidu salu&quot;. 1791. gadā atolu apmeklēja britu jūrasbraucējs Džordžs Vankuvers, kas nodēvēja to par Kartereta salu par godu atklājējam. 1802. gadā salu apmeklēja brits Džons Ternbuls un pārdēvēja to par Margretas salu par godu savam kuģim ''Margaret''.

19. gadsimtā Nukutepipi kļuva par [[Francija]]s teritoriju; tajā nebija pastāvīgu iedzīvotāju. 1920. gadā atols tika nodots privātīpašumā [[kokospalma|kokospalmu]] plantācijas ierīkošanai, kas aizņēma līdz 80 % no sauszemes platības. Laikā no 1980. līdz 1981. gadam atola tālaika īpašnieks Žans Alēns Madeks salā uzbūvēja nelielu lidlauku, lai atvieglotu piekļuvi un transportētu nepieciešamo aprīkojumu savam projektam nelielas kopienas attīstīšanai. Papildus 1000 m garajam skrejceļam viņš uzcēla pirmās vasarnīcas un desmit gadu laikā pilnībā attīstīja atolu, izbūvējot ceļus un citu infrastruktūru. 1983. gadā atolu izpostīja divi secīgi cikloni — Oroma (februārī) un Ve'ena (aprīlī), kas iznīcināja lielāko daļu kokosriekstu plantāciju.

2007. gada 13. janvārī Franču Polinēzijas Ministru padome apstiprināja 900 miljonu Klusā okeāna franku (7,5 miljonu eiro) budžetu investīcijām tūrisma projektā Nukutepipi, kura mērķis bija izveidot 60 hektāru lielu kūrortu, kurā varētu izmitināt 25 līdz 40 cilvēkus. Visu atolu iepriekš no [[Japāna]]s uzņēmuma, kuram zeme piederēja kopš 1991. gada, par 600 miljoniem [[Klusā okeāna franks|Klusā ofeāna franku]] bija iegādājies ''[[Cirque du Soleil]]'' dibinātājs [[Gijs Lalibertē]]. Viņš atolā attīstīja liela mēroga privātu nekustamā īpašuma projektu neatkarīgai un pašpietiekamai dzīvošanai, kas [[Kvebeka|Kvebekā]] izraisīja bažas un kritiku par vidi. 2019. gadā pēc vairāku gadu būvniecības un 20 miljonu [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]] investīcijām luksusa viesnīcu komplekss sastāvēja no divām villām un trīspadsmit vasarnīcām, kurās varēja izmitināt vairāk nekā piecdesmit cilvēku.

2019. gada 12. novembrī Gijs Lalibertē tika aizturēts [[Papeete]]s žandarmērijā [[Taiti]] par narkotiku tirdzniecību pēc tam, kad Nukutepipi atolā tika atrasts slēgts konteiners, kas, pēc īpašnieka teiktā, bija paredzēts [[kaņepes|kaņepju]] audzēšanai personīgai un medicīniskai lietošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>1d45t1yivxsyy6w9pgc1opnux2v9l1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gagauzijas Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603592</id>
    <revision>
      <id>4500097</id>
      <parentid>4421257</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:18:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10615" sha1="ehrmjwuyyfzeu6hbw3u9gps0scyfnbv" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Gagauz Respublikası''
|nosaukums_latv_val  = Gagauzijas Republika
|sugasvārds          = Gagauzijas Republika
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Austrumeiropa
|valsts              = Moldova
|laikmets            = 
|statuss             = [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|Neatzīta valsts]]
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = Republika
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1990
|gads_beigas         = 1994
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         =  Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress
|date_start          = {{dat|1990|08|19||bez}}
|event_end           = Reintegrācijas Moldovā sākums
|date_end            = {{dat|1994|12|23||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 

|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Moldāvijas PSR
|flag_p1             = Flag_of_the_Moldavian_Soviet_Socialist_Republic_(1952–1990).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Moldova
|flag_s1             = Flag_of_Moldova.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Gagauzija
|flag_s2             = Flag_of_Gagauzia.svg
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Gagauz_people.svg
|flag                = Gagauzijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Emblem_of_Gagauzia.svg

|symbol              = Gagauzijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Gagauz_rebublic.png
|image_map_caption   = Teritorijas, uz kuru pretendēja Gagauzijas Republika, karte. Republikas kontrole pār šo teritoriju bija relatīva.
|
|galvaspilsēta       = Komrata
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[Gagauzu valoda|gagauzu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]], [[Krievu valoda|krievu]]
|reliģija            = 
|nauda               = [[Padomju rublis|PSRS rublis]], [[Moldovas kupons]], [[Moldovas leja]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Stepans Topals]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1991—1995
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Prezidents
|representative1     = Stepans Topals
|representative2     = [[Mihails Kendigelans]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1990—1991
|year_representative2 = 1991—1995
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Augstākās Padomes priekšsēdētājs
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 	
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Gagauzijas Republika''' ({{val|gag|Gagauz Respublikası}}) bija pašpasludināta neatzīta valsts bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam (juridiski), faktiski — līdz 1995. gadam. No 1994. gada 23. decembra līdz 1995. gada jūnijam&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; Gagauzija tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā. Pašlaik tās bijušās teritorijas lielākajā daļā atrodas [[Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība]].&lt;ref name=&quot;marcin&quot;&gt;Marcin Kosienkowski (2017) [https://pracownik.kul.pl/files/121903/public/kosienkowski_the_gagauz_republic_an_autonomism-driven_de_facto_state.pdf The Gagauz Republic: An Autonomism-Driven De Facto State] ''The Soviet and Post-Soviet Review'', volume 44, no. 3, 292—313. lpp&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book|last=Erendor|first=Metin|title=Gagauz Türkleri: &quot;Gök - Oğuzlar&quot;|publisher=Bilge Kültür Sanat|year=2021. gadā}}&lt;/ref&gt;

Gagauzijas Republikas vadītājs visā tās pastāvēšanas laikā bija [[Stepans Topals]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Умер единственный президент Гагаузской Республики |url=https://novostipmr.com/ru/news/18-09-29/umer-edinstvennyy-prezident-gagauzskoy-respubliki |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |work=Новости Приднестровья |date={{dat|2018|9|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2025|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250628204801/https://novostipmr.com/ru/news/18-09-29/umer-edinstvennyy-prezident-gagauzskoy-respubliki }}&lt;/ref&gt;

Republika 4 gadus pastāvēja kā [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīta valsts]]. Tika izveidotas un darbojās galvenās valsts varas institūcijas (valsts prezidenta amats, Augstākā Padome, ministrijas un departamenti, bruņotie spēki.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; Atšķirībā no [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s (PMR), kas tika izveidota tajā pašā 1990. gadā, Gagauzija neieviesa savu nacionālo valūtu.

== Vēsture ==
1989. gada 12. novembrī notika Gagauzu tautas pārstāvju īpašais kongress, kurā tika proklamēta '''Gagauzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' [[Moldāvijas PSR]] sastāvā, bet nākamajā dienā [[Moldāvijas PSR Augstākā Padome|Moldāvijas PSR Augstākās Padomes]] [[Moldāvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Prezidijs]] atcēla gagauzu kongresa lēmumus, nosaucot tos par antikonstitucionāliem.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Ангели |first1=Фёдор |title=ГАГАУЗСКАЯ АВТОНОМИЯ. ЛЮДИ И ФАКТЫ (1989-2005) |url=http://www.dimpo67.narod.ru/knigi/Angeli-autonom.pdf |website=dimpo67.narod.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2023|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230316054226/http://www.dimpo67.narod.ru/knigi/Angeli-autonom.pdf }}&lt;/ref&gt;

Pirmais Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress 1990. gada 19. augustā pasludināja gagauzu tautas neatkarību no Moldovas PSR un Gagauzijas Republikas izveidošanu [[Padomju Savienība]]s sastāvā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ГАГАУЗИЯ, ОБЩИЕ СВЕДЕНИЯ - Справка - БД &quot;Лабиринт&quot; |url=http://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=57012 |website=www.labyrinth.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk, 21. augustā, Moldovas PSR Augstākās Padomes Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi, un tika pieņemts lēmums pasludināt republiku par nelikumīgu un kongresu par antikonstitucionālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ГАГАУЗЫ ОБЪЯВИЛИ О СОЗДАНИИ СВОЕЙ РЕСПУБЛИКИ И ВЫХОДЕ ИЗ МОЛДОВЫ |url=http://www.kommersant.ru/doc.aspx?fromsearch=1f3127fa-c64a-40fc-ad40-cce400bc9fc9&amp;docsid=266475 |access-date=1 October 2018 |date=20 August 1990}}&lt;/ref&gt; Gagauzijā izsludināja [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Uz Gagauziju, separātistu apturēšanai, tika nosūtīta moldāvu brīvprātīgo un [[Padomju milicija|milicijas]] vienības, taču [[padomju armija]]s un [[PSRS Iekšējais karaspēks|PSRS Iekšējā karaspēka]] karavīru ierašanās novērsa asinsizliešanu.

Sākotnēji republika sastāvēja no pieciem rajoniem: Komratas, Čadirlungas, Vulkenešti, Basarabjaskas un Taraklijas rajona.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot; /&gt;

Gagauzijas Republika nekad nepasludināja neatkarību no PSRS un kļuva par ''[[de facto]]'' neatkarīgu valsti tikai pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gada 26. decembrī.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt;

1994. gada 23. decembrī, pamatojoties uz Gagauzijas Republikas un [[Moldova|Moldovas Republikas]] savstarpējo vienošanos, tika parakstīts dokuments par miermīlīgu Gagauzijas reintegrāciju Moldovā ar autonomijas tiesībām. Dokuments stājās spēkā 1995. gada 14. janvārī. Gagauzijas reintegrācija tika veikta no 1994. gada decembra līdz 1995. gada jūnijam,&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; kad Gagauzijas Republika tika juridiski likvidēta un kļuva par [[Gagauzija|Gagauzijas Autonomo Teritoriālo vienību]].

== Bruņotie spēki ==
Tā kā Gagauzijas konflikts turpināja attīstīties un spriedzes līmenis starp Gagauziju un Moldovas valdību [[Kišiņeva|Kišiņevā]] saglabājās augsts, Gagauzijas pilsētās sāka veidot paramilitārās struktūras, piemēram, Budžakas bataljonu ({{val|gag|Bucak Batalyonu}}; {{val|ro|Batalionul Bugeac}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justitiarul.ro/18014-2/ |title=Premisele și metodele războiului hibrid din Republica Moldova (1990-1992) |date=2 March 2018 |access-date={{dat|2025|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180305101657/https://www.justitiarul.ro/18014-2/ }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gagauzija]]
* [[Gagauzi]]
* [[Pārdņestra]]
* [[Piedņestras Moldāvu Republika]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Gagauzija]]</text>
      <sha1>ehrmjwuyyfzeu6hbw3u9gps0scyfnbv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lotārs de Mezjērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603599</id>
    <revision>
      <id>4500015</id>
      <parentid>4493559</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1935" sha1="0l22cztfq1qd0hsoz3cvusmspz3whas" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Lotārs de Mezjērs
| vārds_orģ = ''Lothar de Maizière''
| attēls = Lothar_de_Maizière_2011.jpg
| apraksts = 
| amats = VDR Ministru prezidents
| term_sākums = {{dat|1990|4|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}}
| prezidents = [[Sabiedriskais Prezidijs|VDR Tautas palātas Prezidijs]]
| priekštecis = [[Hanss Modrovs]]
| pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]])
| dzim_dati = {{dat|1940|3|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Nordhauzene|td=Vācija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[Vācieši|vācietis]]
| partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|VDR KDS]], vēlāk [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)|KDS]]
| dzīvesb = *Vera de Mezjēre
| bērni = 1
| profesija = jurists, politiķis
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Lotārs de Mezjērs''' ({{val|de|Lothar de Maizière}}; dzimis {{dat|1940|3|2}}) ir vācu jurists un politiķis, pazīstams kā pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i.

Viņš bija [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]] vadītājs VDR un pēc 1990. gada 18. marta vēlēšanām kļuva par premjerministru. Viņa valdība vadīja pārejas procesu līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i 1990. gada 3. oktobrī. Pēc apvienošanas īsu laiku bija [[Helmuts Kols|Helmuta Kola]] valdības loceklis kā federālais īpašo uzdevumu ministrs.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mezjērs, Lotārs de}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:VDR politiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]]</text>
      <sha1>0l22cztfq1qd0hsoz3cvusmspz3whas</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500017</id>
      <parentid>4500015</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:58:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4500017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2251" sha1="9e4nc9i4knkpmmejfegz1swjyg1cm1j" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Lotārs de Mezjērs
| vārds_orģ = ''Lothar de Maizière''
| attēls = Lothar_de_Maizière_2011.jpg
| apraksts = 
| amats = VDR Ministru prezidents
| term_sākums = {{dat|1990|4|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}}
| prezidents = [[Sabiedriskais Prezidijs|VDR Tautas palātas Prezidijs]]
| priekštecis = [[Hanss Modrovs]]
| pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]])
| dzim_dati = {{dat|1940|3|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Nordhauzene|td=Vācija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[Vācieši|vācietis]]
| partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|VDR KDS]], vēlāk [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)|KDS]]
| dzīvesb = *Vera de Mezjēre
| bērni = 1
| profesija = jurists, politiķis
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Lotārs de Mezjērs''' ({{val|de|Lothar de Maizière}}; dzimis {{dat|1940|3|2}}) ir vācu jurists un politiķis, pazīstams kā pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i.

Viņš bija [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]] vadītājs VDR un pēc 1990. gada 18. marta vēlēšanām kļuva par premjerministru. Viņa valdība vadīja pārejas procesu līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i 1990. gada 3. oktobrī. Pēc apvienošanas īsu laiku bija [[Helmuts Kols|Helmuta Kola]] valdības loceklis kā federālais īpašo uzdevumu ministrs.

Viņa brālēns [[Tomass de Mezjērs]] kļuva par nozīmīgu politisko personu apvienotajā Vācijā, būdams kancleres [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] tuvs padomnieks un ieņemot vairākus ministra amatus, jo īpaši kā federālais iekšlietu ministrs no 2013. līdz 2018. gadam Merkeles trešajā kabinetā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mezjērs, Lotārs de}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:VDR politiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]]</text>
      <sha1>9e4nc9i4knkpmmejfegz1swjyg1cm1j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500100</id>
      <parentid>4500017</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2338" sha1="c12stmylctq45jg6n00keh00lup2qf8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Lotārs de Mezjērs
| vārds_orģ = ''Lothar de Maizière''
| attēls = Lothar_de_Maizière_2011.jpg
| apraksts = 
| amats = VDR Ministru prezidents
| term_sākums = {{dat|1990|4|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}}
| prezidents = [[Sabiedriskais Prezidijs|VDR Tautas palātas Prezidijs]]
| priekštecis = [[Hanss Modrovs]]
| pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]])
| dzim_dati = {{dat|1940|3|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Nordhauzene|td=Vācija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[Vācieši|vācietis]]
| partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)]], vēlāk [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]
| dzīvesb = *Vera de Mezjēre
| bērni = 1
| profesija = jurists, politiķis
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Lotārs de Mezjērs''' ({{val|de|Lothar de Maizière}}; dzimis {{dat|1940|3|2}}) ir vācu jurists un politiķis, pazīstams kā pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i.

Viņš bija [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] vadītājs VDR un pēc 1990. gada 18. marta vēlēšanām kļuva par premjerministru. Viņa valdība vadīja pārejas procesu līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i 1990. gada 3. oktobrī. Pēc apvienošanas īsu laiku bija [[Helmuts Kols|Helmuta Kola]] valdības loceklis kā federālais īpašo uzdevumu ministrs. Darbojās [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Vācijas Kristīgo demokrātu apvienībā]].

Viņa brālēns [[Tomass de Mezjērs]] kļuva par nozīmīgu politisko personu apvienotajā Vācijā, būdams kancleres [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] tuvs padomnieks un ieņemot vairākus ministra amatus, jo īpaši kā federālais iekšlietu ministrs no 2013. līdz 2018. gadam Merkeles trešajā kabinetā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mezjērs, Lotārs de}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:VDR politiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]]</text>
      <sha1>c12stmylctq45jg6n00keh00lup2qf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabīne Bergmane-Pola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603600</id>
    <revision>
      <id>4500098</id>
      <parentid>4493553</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:23:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2468" sha1="k84un9fjlnf7bg0xvmt4we3omwlltj9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Sabīne Bergmane-Pola
| vārds_orģ = ''Sabine Bergmann-Pohl''
| attēls = Sabine_Bergmann-Pohl.jpg
| att_izm = 
| amats = [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Valsts padomes priekšsēdētāja
| term_sākums = {{dat|1990|4|5|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}}
| priekštecis = [[Valters Ulbrihts]] (1960–1973)&lt;br /&gt;[[VDR Valsts padome|Koleģiāla Valsts padome]] (1973–1990)
| pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]])
| dzim_dati = {{dat|1946|4|20}}
| dzim_vieta = [[Eizenaha]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]]
| dzīves_vieta = [[Berlīne]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)]], vēlāk [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]
| dzīvesb = precējusies
| bērni = 2
| profesija = ārste, politiķe
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Sabīne Bergmane-Pola''' ({{val|de|Sabine Bergmann-Pohl}}; dzimusi {{dat|1946|4|20}} [[Eizenaha|Eizenahā]]) ir vācu ārste un politiķe, kura bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās pievienošanas [[Vācija|Vācijas Federatīvajai Republikai]].

Pēc izglītības ārste, viņa darbojās politikā kā [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] pārstāve. 1990. gada aprīlī pēc brīvajām vēlēšanām kļuva par [[Tautas palāta (VDR)|Tautas palātas]] prezidenti un vienlaikus pildīja arī [[VDR Valsts padome|Valsts padomes]] priekšsēdētājas pienākumus — tādējādi kļūstot par VDR faktisko valsts vadītāju. Šo amatu viņa ieņēma līdz 1990. gada 3. oktobrim, kad notika [[Vācijas apvienošana]].

Pēc VDR likvidēšanas īslaicīgi darbojās kā federālā ministra vietniece [[Vācija]]s valdībā un vēlāk bija [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāte no [[KDS]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/B/bergmann_pohl_sabine-519860 Biogrāfija Bundestāga lapā]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bergmane-Pola, Sabīne}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:VDR politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Sievietes politiķes]]
[[Kategorija:Vācijas ārsti]]
[[Kategorija:Tīringenē dzimušie]]</text>
      <sha1>k84un9fjlnf7bg0xvmt4we3omwlltj9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500101</id>
      <parentid>4500098</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:28:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2539" sha1="9y5qr5457xjtaylcy0i48v88mogfcsw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Sabīne Bergmane-Pola
| vārds_orģ = ''Sabine Bergmann-Pohl''
| attēls = Sabine_Bergmann-Pohl.jpg
| att_izm = 
| amats = [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Valsts padomes priekšsēdētāja
| term_sākums = {{dat|1990|4|5|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}}
| priekštecis = [[Valters Ulbrihts]] (1960–1973)&lt;br /&gt;[[VDR Valsts padome|Koleģiāla Valsts padome]] (1973–1990)
| pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]])
| dzim_dati = {{dat|1946|4|20}}
| dzim_vieta = [[Eizenaha]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]]
| dzīves_vieta = [[Berlīne]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)]], vēlāk [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]
| dzīvesb = precējusies
| bērni = 2
| profesija = ārste, politiķe
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Sabīne Bergmane-Pola''' ({{val|de|Sabine Bergmann-Pohl}}; dzimusi {{dat|1946|4|20}} [[Eizenaha|Eizenahā]]) ir vācu ārste un politiķe, kura bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās pievienošanas [[Vācija|Vācijas Federatīvajai Republikai]].

Pēc izglītības ārste, viņa darbojās politikā kā [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] pārstāve. 1990. gada aprīlī pēc brīvajām vēlēšanām kļuva par [[Tautas palāta (VDR)|Tautas palātas]] prezidenti un vienlaikus pildīja arī [[VDR Valsts padome|Valsts padomes]] priekšsēdētājas pienākumus — tādējādi kļūstot par VDR faktisko valsts vadītāju. Šo amatu viņa ieņēma līdz 1990. gada 3. oktobrim, kad notika [[Vācijas apvienošana]].

Pēc VDR likvidēšanas īslaicīgi darbojās kā federālā ministra vietniece [[Vācija]]s valdībā un vēlāk bija [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāte no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/B/bergmann_pohl_sabine-519860 Biogrāfija Bundestāga lapā]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}


{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bergmane-Pola, Sabīne}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:VDR politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Sievietes politiķes]]
[[Kategorija:Vācijas ārsti]]
[[Kategorija:Tīringenē dzimušie]]</text>
      <sha1>9y5qr5457xjtaylcy0i48v88mogfcsw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veto tiesības ANO Drošības padomē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603628</id>
    <revision>
      <id>4500104</id>
      <parentid>4298697</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:34:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2355" sha1="jy6x9a61jwl1fi5klxwvpbacmebd27d" xml:space="preserve">'''Veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''United Nations Security Council veto power'') ir īpašas tiesības, kas piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Padomju Savienība]]i (vēlāk [[Krievija]]i) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm.

Šī tiesību norma ir iekļauta [[Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti|ANO Statūtu]] 27. pantā, kurā noteikts, ka par būtiskiem jautājumiem lēmumi tiek pieņemti ar deviņām balsīm, tostarp visu piecu pastāvīgo locekļu piekrišanu. Tas nozīmē, ka jebkura no šīm valstīm var izmantot veto, lai apturētu rezolūciju vai lēmumu.

Veto tiesības tika ieviestas 1945. gadā, kad tika veidota ANO, kā daļa no politiskā kompromisa starp [[Lielais piecinieks (ANO)|Lielā piecinieka]] valstīm [[Sanfrancisko konference|Sanfrancisko konferencē]]. [[Padomju Savienība]] īpaši uzstāja uz šīm tiesībām kā priekšnoteikumu savai dalībai organizācijā. Šis mehānisms tika ieviests ar mērķi nodrošināt, ka lēmumi par starptautisko mieru un drošību tiek pieņemti ar galveno lielvalstu vienprātību, tādējādi izvairoties no konflikta starp tām pašām lielvalstīm.

Laika gaitā veto tiesības ir kļuvušas par pretrunīgi vērtētu ANO struktūras daļu. Tās bieži tiek kritizētas par to, ka tās paralizē padomes spēju rīkoties krīžu laikā, īpaši gadījumos, kad pastāvīgo locekļu intereses ir atšķirīgas. Piemēram, [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas konfliktā]] vairākkārt tika izmantots veto, lai bloķētu rezolūcijas par sankcijām vai militāru iejaukšanos. Lai gan vairākkārt ir izteikti priekšlikumi reformēt veto mehānismu vai ierobežot tā izmantošanu, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar [[kara noziegumi]]em vai [[genocīds|genocīdu]], līdz šim nav panākta vienprātība par šādām izmaiņām, jo jebkuras izmaiņas prasītu arī pašreizējo veto valstu piekrišanu.

== Ārējās saites ==

{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ANO līgumi|Statūti]]
[[Kategorija:Sanfrancisko]]</text>
      <sha1>jy6x9a61jwl1fi5klxwvpbacmebd27d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500105</id>
      <parentid>4500104</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:34:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Sanfrancisko]]; pievienoju [[Kategorija:Sanfrancisko konference]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4500105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2366" sha1="7k5kb7l5racajncve2zkdxf4ygdmlfk" xml:space="preserve">'''Veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''United Nations Security Council veto power'') ir īpašas tiesības, kas piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Padomju Savienība]]i (vēlāk [[Krievija]]i) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm.

Šī tiesību norma ir iekļauta [[Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti|ANO Statūtu]] 27. pantā, kurā noteikts, ka par būtiskiem jautājumiem lēmumi tiek pieņemti ar deviņām balsīm, tostarp visu piecu pastāvīgo locekļu piekrišanu. Tas nozīmē, ka jebkura no šīm valstīm var izmantot veto, lai apturētu rezolūciju vai lēmumu.

Veto tiesības tika ieviestas 1945. gadā, kad tika veidota ANO, kā daļa no politiskā kompromisa starp [[Lielais piecinieks (ANO)|Lielā piecinieka]] valstīm [[Sanfrancisko konference|Sanfrancisko konferencē]]. [[Padomju Savienība]] īpaši uzstāja uz šīm tiesībām kā priekšnoteikumu savai dalībai organizācijā. Šis mehānisms tika ieviests ar mērķi nodrošināt, ka lēmumi par starptautisko mieru un drošību tiek pieņemti ar galveno lielvalstu vienprātību, tādējādi izvairoties no konflikta starp tām pašām lielvalstīm.

Laika gaitā veto tiesības ir kļuvušas par pretrunīgi vērtētu ANO struktūras daļu. Tās bieži tiek kritizētas par to, ka tās paralizē padomes spēju rīkoties krīžu laikā, īpaši gadījumos, kad pastāvīgo locekļu intereses ir atšķirīgas. Piemēram, [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas konfliktā]] vairākkārt tika izmantots veto, lai bloķētu rezolūcijas par sankcijām vai militāru iejaukšanos. Lai gan vairākkārt ir izteikti priekšlikumi reformēt veto mehānismu vai ierobežot tā izmantošanu, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar [[kara noziegumi]]em vai [[genocīds|genocīdu]], līdz šim nav panākta vienprātība par šādām izmaiņām, jo jebkuras izmaiņas prasītu arī pašreizējo veto valstu piekrišanu.

== Ārējās saites ==

{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ANO līgumi|Statūti]]
[[Kategorija:Sanfrancisko konference]]</text>
      <sha1>7k5kb7l5racajncve2zkdxf4ygdmlfk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Štokers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603631</id>
    <revision>
      <id>4500107</id>
      <parentid>4343743</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:39:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4500107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2078" sha1="lukp25gjammyvws46zjo3hplmqqu63t" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Kristians Štokers
| vārds_orģ = ''Christian Stocker''
| attēls = 2025_Christian_Stocker_(54362633314)_(cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Austrijas kanclers]]
| term_sākums = {{dat|2025|3|3|N}}
| term_beigas = 
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Karls Nēhammers]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = Austrijas Tautas partijas vadītājs
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|5|N}}
| term_beigas2 = 
| priekštecis2 = [[Karls Nēhammers]]
| pēctecis2 = &lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Austrijas Tautas partijas ģenerālsekretārs
| term_sākums3 = {{dat|2022|9|23|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2025|1|5|N}}
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;| amats4 = Nacionālā padome deputāts (Zemiska Austrijas dienvidi)
| term_sākums4 = {{dat|2019|6|12|N}}
| term_beigas4 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|3|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīnerneištate}}
| tautība = 
| partija = [[Austrijas Tautas partija]]
| alma_mater = [[Vīnes Universitāte]]
| profesija = jurists, politiķis
}}

'''Kristians Štokers''' (dzimis 1960. gada 20. martā [[Vīnerneištate|Vīnerneištatē]]) ir [[Austrija]]s [[politiķis]] un [[jurists]], kas kopš 2025. gada 3. marta ieņem [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amatu.

Viņš ir [[Austrijas Tautas partija]]s (ÖVP) vadītājs kopš 2025. gada 5. janvāra pēc [[Karls Nēhammers|Karla Nēhammera]] atkāpšanās. No 2022. gada septembra līdz 2025. gada janvārim viņš pildīja partijas ģenerālsekretāra pienākumus, bet parlamentā pārstāvēja [[Lejasaustrija]]s dienvidu vēlēšanu apgabalu kopš 2019. gada 12. jūnija.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]</text>
      <sha1>lukp25gjammyvws46zjo3hplmqqu63t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristīne Jarinovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604033</id>
    <revision>
      <id>4500173</id>
      <parentid>4449806</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T09:55:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Terezija</username>
        <id>4781</id>
      </contributor>
      <comment>/* Zinātniece */</comment>
      <origin>4500173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9565" sha1="1tdznxy9ngl8fyxacwten7m14l71fvj" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi {{dat|1977|8|22}}) ir [[Vēsturnieks|vēsturniece]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8024283/foto-livu-laukuma-cilveki-pikete-pret-ep-prieksvelesanu-debatem-krievu-valoda LETA. «Līvu laukumā cilvēki piketē pret EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā», ''Apollo'', 2024. gada 20. maijs.]&lt;/ref&gt;, tiesību zinātniece&lt;ref&gt;Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12—18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.&lt;/ref&gt;, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte&lt;ref&gt;[https://advokats-lv.com/riga/yuristy/jarinovska-kristine/ ''Zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska'', 2025]&lt;/ref&gt;, gerontoloģe&lt;ref&gt;[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]&lt;/ref&gt;, bijusi [[Latvija]]s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Universitāte]]s vadošā pētniece.

== Izglītība ==
Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina]]s štatā. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022|archive-date={{dat|2008|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080322101626/http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm}}&lt;/ref&gt; un 2003. gadā [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]]. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X Académie de Versailles. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ''Dr. iur.''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}&lt;/ref&gt;

== Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja ==
Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība]]s neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības «Tiesu namu aģentūra» direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta «[[Latvijas Vēstnesis]]» kapitāla daļu turētāja pārstāve&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija&quot; 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}&lt;/ref&gt;, bijusi žurnāla «[[Jurista Vārds]]» redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija]]s valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei.

2006. gadā Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s valsts sekretāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007|archive-date={{dat|2011|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110520222607/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014|archive-date={{dat|2014|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140814025116/http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniece ==
Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}&lt;/ref&gt; Strādājusi arī kā Latvijas vēstures institūta vadošā viespētniece&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]&lt;/ref&gt;. Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, Eiropas Savienības tiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma, valststiesības un informācijas atklātību, kā arī daudzas citas jomas. Jau studiju laikā sarakstījusi, rediģējusi, organizējusi un izdevusi vairākas savas kolektīvās monogrāfijas par Eiropas Savienības tiesībām&lt;ref&gt;Jarinovska J., Škoba, L., Alehno, Buka, A. ''Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (tiesu prakse un komentāri)''. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001., utjp.&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]&lt;/ref&gt; Starptautiskā gerantoloģijas institūta pētniece&lt;ref&gt;[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]&lt;/ref&gt;. Jarinovskas zinātniskie darbi izmantoti tiesībsarga darbā&lt;ref&gt;[https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/07/atzinums_lieta_nr_2017_21_26j_1505398155.pdf Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada 19. jūnija Nr. 6-6/22 pārbaudes lietā Nr.2017-21-26J, ''Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr.148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»'']&lt;/ref&gt;, Konkurences padomes darbā&lt;ref&gt;[https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/AoWjdsEpbL.pdf 2010. gada 14. oktobra Br. E02-78 ''Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA «UNITED OILS» un SIA «UNITED OILS VIDZEME» darbībās'' lietā Nr. P/10/0302/3]&lt;/ref&gt; un citur. No 2024. gada līdz 2026. gadam Jarinovska strādāja pie zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Republikas prokuratūrai ģenerālprokurora uzdevumā&lt;ref&gt;[https://www.prokuratura.lv/en/aktualitates/galerijas/petijuma-par-latvijas-prokuraturas-vesturi-prezentacija-531 Latvijas Republikas prokuratūra «2025. gada 22. septembrī notika pētījuma ''Latvijas Republikas prokuratūras institucionālās struktūras ģenēze un transformācijas līdz 1940. gada 17. jūnijam'' prezentācija, kurā tā autore tiesībzinātniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska iepazīstināja ar veikto izpēti.v]&lt;/ref&gt;. Vairāk nekā 20 monogrāfiju, kolektīvo monogrāfiju un vairāk nekā 100 publikāciju autore.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Jarinovska, Kristīne}}
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>1tdznxy9ngl8fyxacwten7m14l71fvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500174</id>
      <parentid>4500173</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T09:58:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Terezija</username>
        <id>4781</id>
      </contributor>
      <comment>Minjona</comment>
      <origin>4500174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9933" sha1="awwfamsrgfxkux7tfmfwhyhb8llw3k0" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi {{dat|1977|8|22}}) ir [[Vēsturnieks|vēsturniece]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8024283/foto-livu-laukuma-cilveki-pikete-pret-ep-prieksvelesanu-debatem-krievu-valoda LETA. «Līvu laukumā cilvēki piketē pret EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā», ''Apollo'', 2024. gada 20. maijs.]&lt;/ref&gt;, tiesību zinātniece&lt;ref&gt;Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12—18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.&lt;/ref&gt;, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte&lt;ref&gt;[https://advokats-lv.com/riga/yuristy/jarinovska-kristine/ ''Zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska'', 2025]&lt;/ref&gt;, gerontoloģe&lt;ref&gt;[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]&lt;/ref&gt;, bijusi [[Latvija]]s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Universitāte]]s vadošā pētniece.

== Izglītība ==
Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina]]s štatā. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022|archive-date={{dat|2008|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080322101626/http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm}}&lt;/ref&gt; un 2003. gadā [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]]. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X Académie de Versailles. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ''Dr. iur.''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}&lt;/ref&gt;

== Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja ==
Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība]]s neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības «Tiesu namu aģentūra» direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta «[[Latvijas Vēstnesis]]» kapitāla daļu turētāja pārstāve&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija&quot; 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}&lt;/ref&gt;, bijusi žurnāla «[[Jurista Vārds]]» redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija]]s valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei.

2006. gadā Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s valsts sekretāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007|archive-date={{dat|2011|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110520222607/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014|archive-date={{dat|2014|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140814025116/http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniece ==
Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}&lt;/ref&gt; Strādājusi arī kā Latvijas vēstures institūta vadošā viespētniece&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]&lt;/ref&gt;. Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, Eiropas Savienības tiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma, valststiesības un informācijas atklātību, kā arī daudzas citas jomas. Jau studiju laikā sarakstījusi, rediģējusi, organizējusi un izdevusi vairākas savas kolektīvās monogrāfijas par Eiropas Savienības tiesībām&lt;ref&gt;Jarinovska J., Škoba, L., Alehno, Buka, A. ''Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (tiesu prakse un komentāri)''. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001., utjp.&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]&lt;/ref&gt; Starptautiskā gerantoloģijas institūta pētniece&lt;ref&gt;[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]&lt;/ref&gt;. Jarinovskas zinātniskie darbi izmantoti tiesībsarga darbā&lt;ref&gt;[https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/07/atzinums_lieta_nr_2017_21_26j_1505398155.pdf Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada 19. jūnija Nr. 6-6/22 pārbaudes lietā Nr.2017-21-26J, ''Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr.148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»'']&lt;/ref&gt;, Konkurences padomes darbā&lt;ref&gt;[https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/AoWjdsEpbL.pdf 2010. gada 14. oktobra Br. E02-78 ''Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA «UNITED OILS» un SIA «UNITED OILS VIDZEME» darbībās'' lietā Nr. P/10/0302/3]&lt;/ref&gt; un citur. No 2024. gada līdz 2026. gadam Jarinovska strādāja pie zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Republikas prokuratūrai ģenerālprokurora uzdevumā&lt;ref&gt;[https://www.prokuratura.lv/en/aktualitates/galerijas/petijuma-par-latvijas-prokuraturas-vesturi-prezentacija-531 Latvijas Republikas prokuratūra «2025. gada 22. septembrī notika pētījuma ''Latvijas Republikas prokuratūras institucionālās struktūras ģenēze un transformācijas līdz 1940. gada 17. jūnijam'' prezentācija, kurā tā autore tiesībzinātniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska iepazīstināja ar veikto izpēti.v]&lt;/ref&gt;. Vairāk nekā 20 monogrāfiju, kolektīvo monogrāfiju un vairāk nekā 100 publikāciju autore.

== Kultūra ==

Kristīne Jarinovska 35 gadus ir [[Sieviešu koris &quot;Minjona&quot;|Latvijas Universitātes sieviešu kora «Minjona»]] dziedātāja&lt;ref&gt;[https://www.kultura.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/102173/ Jarinovska, Kristīne. Piecdesmit vasaru sievietes balss krāsās – universitātes koris «Minjona», Latvijas Universitāte, 2025. gada 11. februāris.]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Jarinovska, Kristīne}}
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>awwfamsrgfxkux7tfmfwhyhb8llw3k0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raivo Butirins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604476</id>
    <revision>
      <id>4500000</id>
      <parentid>4323384</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:19:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4500000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5790" sha1="htur7n9ioi6b81nxxg3svk1jzdrzz1z" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Raivo Butirins
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|19}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 206 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 90 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2020
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = ''[[University of Missouri–Kansas City]]''
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} ''[[Kansas City Roos]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[NCAA]] D-I
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2020—2024
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 2 = 2024—2025
 |          klubs 2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; (basketbols)|Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2025—2026
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 4 = 2026—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} ''[[Kansas City Roos]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]]–[[2023.—2024. gada LBL sezona|2024]])&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022–2024)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Raivo Butirins''' (dzimis {{dat|2003|12|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Raivo-Butirins/Summary/147131|title=Raivo Butirins Player Profile, SL Benfica - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2025-07-04|language=en}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[ASV]] [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) pirmās divīzijas komandu ''[[Kansas City Roos]]'', bet lielāko karjeras daļu spēlējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[Rīgas VEF]], kura sastāvā kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu.

== Karjera ==
R. Butirins nāk no [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. [[LJBL]] pēdējos gados pārstāvējis komandu &quot;Rīga/Ķeizars&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/ljbl-finali2019-u16-cempionu-tituls-bjbs-riga-dsn-puisiem/|title=LJBL fināli’2019: U16 čempionu tituls BJBS “Rīga/DSN” puišiem|last=Caballero.lv|last2=@caballero|website=LBS|access-date=2026-07-28|date=2019-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Profesionālo basketbola karjeru uzsācis [[Rīgas VEF]] sistēmā 2020. gadā. Klubu pārstāvējis četras sezonas, visās tajās kļūstot par Latvijas čempionu. Kā jaunajam spēlētājam R. Butirinam gan nebija nozīmīga loma VEF rotācijā, dauz spēlēja arī fārmklubā [[RSU (vīriešu basketbola klubs)|RSU]] [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]].

2024. gada septembrī noslēdza līgumu ar vadošo [[Portugāles Basketbola līga]]s klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; (basketbols)|Lisabonas &quot;Benfica&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21092024-butirins_no_vef_parcelas_uz_portugales_ti|title=Butirins no VEF pārceļas uz Portugāles titulētāko komandu Lisabonas ''Benfica''|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-04|date=2024-09-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; lielākoties gan spēlējot kluba otrajā komandā Portugāles pēc spēka otrajā līgā. Pēc vienas sezonas Portugālē R. Butirins 2025. gada vasarā atgriezās VEF sastāvā, bet gadu vālāk izlēma apvienot baskebolu ar studijām un doties uz NCAA, nonākot pirmās divīzijas komandā ''[[Kansas City Roos]]''.

Pārstāvējis Latvijas U‑16 un U‑20 jaunatnes izlases, piedaloties Eiropas čempionātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/180288/raivo-butirins|title=Raivo Butirins, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-07-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
}}
{{Latvija vir basket 2019 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Butirins, Raivo}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]</text>
      <sha1>htur7n9ioi6b81nxxg3svk1jzdrzz1z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500007</id>
      <parentid>4500000</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:36:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5792" sha1="qzhqsnblqxx02oco85ofozhjhmlta90" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Raivo Butirins
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|19}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 206 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 90 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2020
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = ''[[University of Missouri–Kansas City]]''
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} ''[[Kansas City Roos]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[NCAA]] D-I
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2020—2024
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 2 = 2024—2025
 |          klubs 2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; (basketbols)|Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2025—2026
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 4 = 2026—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} ''[[Kansas City Roos]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]]–[[2023.—2024. gada LBL sezona|2024]])&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022–2024)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Raivo Butirins''' (dzimis {{dat|2003|12|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Raivo-Butirins/Summary/147131|title=Raivo Butirins Player Profile, SL Benfica - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2025-07-04|language=en}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[ASV]] [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) pirmās divīzijas komandu ''[[Kansas City Roos]]'', bet lielāko karjeras daļu spēlējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[Rīgas VEF]], kura sastāvā kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu.

== Karjera ==
R. Butirins nāk no [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. [[LJBL]] pēdējos gados pārstāvējis komandu &quot;Rīga/Ķeizars&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/ljbl-finali2019-u16-cempionu-tituls-bjbs-riga-dsn-puisiem/|title=LJBL fināli’2019: U16 čempionu tituls BJBS “Rīga/DSN” puišiem|last=Caballero.lv|last2=@caballero|website=LBS|access-date=2026-07-28|date=2019-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Profesionālo basketbola karjeru uzsācis [[Rīgas VEF]] sistēmā 2020. gadā. Klubu pārstāvējis četras sezonas, visās tajās kļūstot par Latvijas čempionu. Kā jaunajam spēlētājam R. Butirinam gan nebija nozīmīga loma VEF rotācijā, daudz spēlēja arī fārmklubā [[RSU (vīriešu basketbola klubs)|RSU]] [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]].

2024. gada septembrī noslēdza līgumu ar vadošo [[Portugāles Basketbola līga]]s klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot; (basketbols)|Lisabonas &quot;Benfica&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21092024-butirins_no_vef_parcelas_uz_portugales_ti|title=Butirins no VEF pārceļas uz Portugāles titulētāko komandu Lisabonas ''Benfica''|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-04|date=2024-09-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; lielākoties gan spēlējot kluba otrajā komandā Portugāles pēc spēka otrajā līgā. Pēc vienas sezonas Portugālē R. Butirins 2025. gada vasarā atgriezās VEF sastāvā, bet gadu vēlāk izlēma apvienot basketbolu ar studijām un doties uz NCAA, nonākot pirmās divīzijas komandā ''[[Kansas City Roos]]''.

Pārstāvējis Latvijas U‑16 un U‑20 jaunatnes izlases, piedaloties Eiropas čempionātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/180288/raivo-butirins|title=Raivo Butirins, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-07-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
}}
{{Latvija vir basket 2019 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Butirins, Raivo}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]</text>
      <sha1>qzhqsnblqxx02oco85ofozhjhmlta90</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada WRC sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616706</id>
    <revision>
      <id>4500013</id>
      <parentid>4499785</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rūpnīcu komandas */ atjaunots......</comment>
      <origin>4500013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47051" sha1="6wrc73trj4i2kxbsqz5ykusw3ctyhw0" xml:space="preserve">{{F1 sezona
| Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]]
| Vds2 = WRC
| Vds3 = WRC
| Iepr = 2025
| Tagad = 2026
| Nākam = 2027
}}
{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Piecas kārtas pirms čempionāta finiša līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], par 25 punktiem apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par astoņiem punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 156 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|22
|align=center|358,88 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Paraguay Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|16
|align=center|320,34 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Saudi Arabia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/itinerary|title=Rally Saudi Arabia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9—10
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7
|-
!rowspan=&quot;6&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|1
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9
|-
|{{flaga|Francija}} [[Žiljēns Ingrasija]]
|align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—10
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—10
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—10
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Finland entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Žiljēns Ingrasija]], Ožjē bijušais stūrmanis, aizstās Landē, kurš 2026. gada [[Somijas rallijs|Somijas rallijā]] nepiedalīsies personisku iemeslu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/ingrassia-answers-last-minute-call-up-from-ogier|title=Ingrassia answers last-minute call up from Ogier|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=27 July 2026|access-date=28 July 2026}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Atklāšanas posmi ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus notikumi ===
[[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]]
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt; Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt; kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Igaunijas rallijs|Igaunijas rallijā]] dominēja [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kuri izcīnīja savu pirmo uzvaru pēc tam, kad bija vadībā rallijā no pirmā līdz pēdējam posmam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/pajari-wins-his-first-wrc-event-at-rally-estonia/|title=Pajari wins his first WRC event at Rally Estonia|work=DirtFish|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:36:40.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:31:16.5
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Estonia: Pajari pulls clear as maiden WRC win looms|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-estonia-sami-pajari-pulls-clear-as-maiden-wrc-win-looms/10839980/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Delfi Rally Estonia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=19 July 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category-inline|2026 in World Rally Championship|2026. gada WRC sezona}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>6wrc73trj4i2kxbsqz5ykusw3ctyhw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4499979</id>
      <parentid>4499030</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4499979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="124864" sha1="9ynnudj1tfcywawa4dbsxxtyprh1twe" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā tika fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī tika reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums tika fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas [[jūra]]s krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ tika applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī tika pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un tika izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas, kad ir aptuveni trīskārša mēneša norma.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas ir lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s tika novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>9ynnudj1tfcywawa4dbsxxtyprh1twe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499993</id>
      <parentid>4499979</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4499993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125385" sha1="dsxbl319o1eonnmwmf8bnxaulaxv3ai" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā tika novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā tika fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī tika reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums tika fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas [[jūra]]s krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ tika applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī tika pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un tika izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas, kas ir aptuveni trīskārša mēneša norma.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas ir lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s tika novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>dsxbl319o1eonnmwmf8bnxaulaxv3ai</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500003</id>
      <parentid>4499993</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:23:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125338" sha1="f9rtt0vsm04n9mrztcdv3adifay2siw" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā tika novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā tika fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī tika reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums tika fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ tika applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī tika pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un tika izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s tika novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>f9rtt0vsm04n9mrztcdv3adifay2siw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500014</id>
      <parentid>4500003</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T19:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */ :</comment>
      <origin>4500014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125283" sha1="s3gpngpf6np51qbu7s7fdune2f06zms" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — uz austrumiem no Rīgas, sākot no dienas vidus veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā viens lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet valstij pāri virzījās mākoņu un nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, vairākām lietusgāzēm šķērsojot, kopā nolija ap 15 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>s3gpngpf6np51qbu7s7fdune2f06zms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Isonco kaujas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619913</id>
    <revision>
      <id>4499947</id>
      <parentid>4447293</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T13:31:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12106" sha1="gghb2ynwo04k80l1dqkhjjanieyksc9" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict          = Isonco kaujas
| width             = 
| partof            = [[Itālijas fronte (1915—1918)|Itālijas frontes (1915—1918)]]
| image             = Kämpfe auf dem Doberdo.JPG
| image_upright     = 1.3
| caption           = [[Doberdo kauja]]s aina
| date              = 1915. gada 24. maijs – 1917. gada 27. oktobris
| place             = [[Isonco upe]]s ieleja
| coordinates       = 
| map_type          = 
| map_relief        = 
| latitude          = 
| longitude         = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = *Piecas itāļu uzvaras
* Četras ar neizšķirtu iznākumu
*Trīs Austroungārijas uzvaras un faktiskā [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] uzvara&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Palazzo |first1=Albert |title=Seeking Victory on the Western Front |date=2002 |publisher=University of Nebraska Press |location=Lincoln, Nebraska |page=111 |isbn=0803287747 |url=https://books.google.com/books?id=acW-vQhEYSoC&amp;q=%22disastrous+defeat+at+caporetto%22&amp;pg=PA111 |access-date=25 September 2018}}&lt;/ref&gt;
| status            = 
| combatants_header = 
| combatant1        = [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]]
| combatant2        = [[file:Hybrid flag of the Habsburg Monarchy and the Kingdom of Hungary.svg|25px]] [[Austroungārija]]&lt;br&gt;[[File:Flag of Germany (1867–1918).svg|25px]] [[Vācijas impērija]] (no 1917)
| combatant3        = 
| commander1        = [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Luidži Kadorna]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Pjetro Frudžoni]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Setimio Pjačentini]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Luidži Kapello]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Aostas hercogs Emanuels Filiberts]]
| commander2        = [[file:Hybrid flag of the Habsburg Monarchy and the Kingdom of Hungary.svg|25px]] [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]]&lt;br&gt;[[file:Hybrid flag of the Habsburg Monarchy and the Kingdom of Hungary.svg|25px]] [[Artūrs Arcs fon Štrausenburgs]]&lt;br&gt;[[file:Hybrid flag of the Habsburg Monarchy and the Kingdom of Hungary.svg|25px]] [[Austrijas erchercogs Eižens]]&lt;br&gt;[[file:Hybrid flag of the Habsburg Monarchy and the Kingdom of Hungary.svg|25px]] [[Svetozars Borojevičs]]&lt;br&gt;[[File:Flag of Germany (1867–1918).svg|25px]] [[Oto fon Belovs]]
| commander3        = 
| units1            = [[Otrā armija (Itālija)|Otrā armija]]&lt;br&gt;[[Trešā armija (Itālija)|Trešā armija]]
| units2            = [[Piektā armija (Austroungārija)|Piektā armija]]
| units3            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| strength3         = 
| casualties1       = 645 000&lt;br&gt;(pirms-[[Kaporeto kauja|Kaporeto]])
| casualties2       = 500 000&lt;br&gt;(pirms-[[Kaporeto kauja|Kaporeto]])
| casualties3       = 
| notes             = 
| campaignbox       = 
}}
'''Isonco kaujas''' (vēsturnieku vidū pazīstamas arī kā '''Isonco fronte''' vai '''Sočas fronte'''; {{val|sl|soška fronta}}) bija divpadsmit kauju sērija starp [[Austroungārija]]s un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] armijām [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā, galvenokārt mūsdienu [[Slovēnija]]s teritorijā, un Itālijā gar Isonco upi [[Itālijas fronte (1915—1918)|Itālijas frontes]] austrumu sektorā laikā no 1915. gada jūnija līdz 1917. gada novembrim.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Italian Front 1915-1917.jpg|thumb|Frontes sektors 1915 — 1917|left]]
138 kilometrus garā Sočas/Isonco upe tolaik pilnībā plūda Austroungārijas teritorijā paralēli robežai ar Itāliju, no Vršičas pārejas Jūlija Alpos līdz [[Adrijas jūra]]i, paplašinoties dažus kilometrus uz ziemeļiem no [[Gorīcija]]s, tādējādi atverot šauru koridoru starp Ziemeļitāliju un Centrāleiropu, kas ved cauri Vipavas ielejai un Postojnas pārejas relatīvi zemajai ziemeļaustrumu malai līdz Iekšējai Karniolai un [[Ļubļana]]i.

Itāļu karaspēks [[Trieste]]s ostu, itāļu ģenerāļa Luidži Kadornas sākotnējo mērķi, nesasniedza līdz pat [[Pamiers|pamiera līguma]] noslēgšanai.&lt;ref&gt;A War in Words, p.163, Simon &amp; Schuster, 2003 {{ISBN|0-7432-4831-7}}&lt;/ref&gt;

== Kauju skaits ==
Ņemot vērā gandrīz nepārtrauktās kaujas šajā apgabalā, precīzs kauju skaits, kas veidoja Isonco kampaņu, ir diskutabls. Daži vēsturnieki ir piešķīruši atšķirīgus nosaukumus pāris Isonco kaujām, īpaši Kobaridā (Kaporetto, Karfreita) notikušajā 1917. gada oktobrī, kas citādi veidotu divpadsmito Isonco kauju.

Faktu, ka kaujas vienmēr tika nosauktas Isonco upes vārdā, pat Itālijā, daži uzskatīja par Austroungārijas propagandas panākumu: tas izcēla atkārtoto Itālijas neveiksmi pārkāpt šo impērijas nozīmīgo robežu.
Isonco kampaņa ietvēra šādas kaujas:

* Pirmā Isonco kauja — 1915. gada 23. jūnijs — 7. jūlijs
* Otrā Isonco kauja — 1915. gada 18. jūlijs — 3. augusts
* Trešā Isonco kauja — 1915. gada 18. oktobris — 3. novembris
* Ceturtā Isonco kauja — 1915. gada 10. novembris — 2. decembris
* Piektā Isonco kauja — 1916. gada 9.—17. marts
* Sestā Isonco kauja — 1916. gada 6.—17. augusts, pazīstama arī kā Gorīcijas kauja
* Septītā Isonco kauja — 1916. gada 14.—17. septembris
* Astotā Isonco kauja — 1916. gada 10.—12. oktobris
* Devītā Isonco kauja — 1916. gada 1.—4. novembris
* Desmitā Isonco kauja — 12. maijs — 8. jūnijs 1917. gads
* Vienpadsmitā Isonco kauja — 1917. gada 19. augusts — 12. septembris
* [[Kaporeto kauja|Divpadsmitā Isonco kauja]] — 1917. gada 24. oktobris — 7. novembris, pazīstama arī kā Kaporeto kauja
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Brief summary of Isonzo battles
|-
!Kauja
!Datums
!Itāļu zaudējumi
!Austroungārijas zaudējumi
!iznākums
|-
|[[Pirmā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1915. gada 23. jūnijs — 7. jūlijs
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 15 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 10 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Neizšķirti
|-
|[[Otrā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1915. gada 18. jūlijs — 3. augusts
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 41 800
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 46 600
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Itālijas uzvara
|-
|[[Trešā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1915. gada 18. oktobris — 3. novembris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 66 998
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 41 847
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Austroungārijas uzvara
|-
|[[Ceturtā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1915. gada 10. novembris — 2. decembris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 49 500
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 32 100
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Itālijas uzvara
|-
|[[Piektā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1916. gada 9—15. marts
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 1882
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 1985
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Neizšķirti
|-
|[[Sestā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1916. gada 6—17. augusts
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 51 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 42 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Itālijas uzvara
|-
|[[Septītā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1916. gada 14—18. septembris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 17 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 15 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Itālijas uzvara
|-
|[[Astotā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1916. gada 10. oktobris — 12. oktobris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 55 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 38 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Neizšķirti
|-
|[[Devītā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1916.gada 31. oktobris — 4. novembris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 39 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 33 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Austroungārijas uzvara, Itāļu uzbrukums apsīkst
|-
|[[Desmitā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1917. gada 10. maijs — 8. jūnijs
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 150 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 125 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| ierobežota itāļu virzība uz priekšu
|-
|[[Vienpadsmitā Isonco kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 1917. gada 18. augusts — 12. septembris
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 158 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 115 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Itālijas uzvara
|-
|[[Kaporeto kauja|Divpadsmitā Isonco Kauja]]
|style=&quot;text-align: center;&quot;| 24 October — 19 November 1917
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 305 000
|style=&quot;text-align: right;&quot;| 70 000
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Austroungārijas — vācu uzvara; Isonco kampaņas beigas
|-
|'''Kopējie zaudējumi'''
|style=&quot;text-align: center;&quot;| '''1915. gada jūnijs — 1917. gada novembris'''
|style=&quot;text-align: right;&quot;| '''950 180'''
|style=&quot;text-align: right;&quot;| '''570 532'''
|style=&quot;text-align: center;&quot;| Centrālo lielvaru uzvara, pretuzbrukums pie [[Piave (upe)|Piaves upes]] ([[Pirmā Montegrapas kauja|pirmā]] un [[Otrā Piaves upes kauja|otrā kauja]])
|}

== Zaudējumi ==
Neskatoties uz milzīgajām pūlēm un resursiem, kas tika ieguldīti turpmākajā cīņā pie Isonco, rezultāti tomēr bija neapmierinoši un bez reālas taktiskas vērtības, jo īpaši ņemot vērā ģeogrāfisko apstākļu grūtības, kas bija raksturīgas kampaņai.

Kopējie zaudējumi daudzajās Isonco kaujās bija milzīgi. Puse no visiem Itālijas karā kritušajiem — aptuveni 300 000 no 600 000 — tika zaudētie vien pie Sočas upes. Austroungārijas zaudējumi, lai arī nebūt ne tik lieli, tomēr bija ievērojami — aptuveni 200 000 (no kopējā upuru skaita aptuveni 1,2 miljoni).&lt;ref&gt;[http://www.firstworldwar.com/battles/isonzo.htm &quot;The Battles of the Isonzo, 1915-17&quot;]. ''FirstWorldWar.com''.&lt;/ref&gt;

Vairāk nekā 30 000 upuru bija etniskie slovēņi, kuri tolaik bija Austrijas pilsoņi un tāpēc lielākā daļa no viņiem dienēja Austroungārijas armijā, savukārt daudzi tūkstoši [[slovēņi|slovēņu]] civiliedzīvotāju no Gorīcijas un Gradiškas reģiona cieta arī tāpēc, ka viņi tika pārvietoti uz bēgļu nometnēm. Šie slovēņu bēgļi Itālijas bēgļu nometnēs tika uzskatīti par valsts ienaidniekiem, un tūkstošiem cilvēku nomira no [[bads|nepietiekama uztura]].&lt;ref&gt;Petra Svoljšak, ''Slovenski begunci v Italiji med prvo svetovno vojno'' (Ljubljana 1991).&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Battles of the Isonzo}}
* [http://www.firstworldwar.com/battles/isonzo.htm FirstWorldWar.Com ''The Battles of the Isonzo, 1915—17'']
* [http://www.firstworldwar.com/maps/italianfront.htm FirstWorldWar.Com ''Battlefield Maps: Italian Front'']
* [http://www.worldwar1.com/itafront/isonzo11.htm ''11 battles at the Isonzo'']
* [https://web.archive.org/web/20071027160636/http://www.potimiruvposocju.si/ ''The Walks of Peace in the Soča Region Foundation'']. The Foundation preserves, restores and presents the historical and cultural heritage of the First World War in the area of the Isonzo Front for the study, tourist and educational purposes.
* [https://web.archive.org/web/20071119143924/http://www.kobariski-muzej.si/ang/razstave.html The Kobarid Museum {{en ikona}}]
* [http://drustvo-soskafronta.si/ ''Društvo Soška Fronta'' (in Slovene)]
* [http://prohereditate.com/en/ ''Pro Hereditate'' — extensive site (in English, Italian, and Slovene)]
* [http://www.burger.si/ww1_map_eng.html Interactive map with the extensive documentation with 360° Surround photography virtual tours] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251121055907/https://www.burger.si/ww1_map_eng.html |date={{dat|2025|11|21||bez}} }}
* [http://www.esercito.difesa.it/storia/grande-guerra/Pagine/LEsercito-Italiano-nella-Grande-Guerra-1915-18.aspx Rapporto Ufficiale]. Published 1929—1974. 10 books — free access to the full texts {{it ikona}})

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar Austroungārijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Itālijas piedalīšanos]]</text>
      <sha1>gghb2ynwo04k80l1dqkhjjanieyksc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Sardīnijas pilsētas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>620428</id>
    <revision>
      <id>4500063</id>
      <parentid>4415946</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="552" sha1="6vdq9m0q459yx4a37huay1vl10orbqh" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = Sardīnijas pilsētas
| title  = Lielākās [[Sardīnija]]s pilsētas
| state  = {{{state|autocollapse}}}
| bodyclass = hlist
| image  = 
| group1 = 100 000+
| list1  =
* [[Kaljāri]]
* [[Sasāri]]
| group2 = 50 000+
| list2  =
* [[Kvartu Santelena]]
* [[Olbija]]
| group3 = 30 000+
| list3  =
* [[Algēro]]
* [[Nuoro]]
* [[Oristāno]]
| group4 = 20 000+
| list4  =
* [[Iglēziasa]]
* [[Kapoterra]]
* [[Karbonja]]
* [[Portotorresa]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6vdq9m0q459yx4a37huay1vl10orbqh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Meistars14</title>
    <ns>3</ns>
    <id>622936</id>
    <revision>
      <id>4500034</id>
      <parentid>4413109</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:55:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4500034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="696" sha1="h2aillvkrqp2sce7l67itwa482qhbxr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET)

== Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos ==

Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins &quot;lauku ciems&quot;? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)</text>
      <sha1>h2aillvkrqp2sce7l67itwa482qhbxr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500043</id>
      <parentid>4500034</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T21:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ Atbilde</comment>
      <origin>4500043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3196" sha1="pxg1li5uxi0zgz4wo4bd3q1ece4k2hp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET)

== Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos ==

Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins &quot;lauku ciems&quot;? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

:Jums vikipēdijā un arī Latvijas ģeoloģijā viss ir nepareizi izveidots, sastādīti lauku nosaukumi, ciemu nosaukumi, un daudzi ciemi ir nosaukti divos ciemu nosaukumos, tikai vajag atstāt divas Gaujas: kas atrodas (Ādažu Novadā, Carnikavas pagastā, Gauja),(Siguldas Novadā, Inčukalna pagastā, Gauja), divas Skultes: kas atrodas (Limbažu Novadā, Skultes pagastā, Skulte) (Mārupes Novadā, Mārupes pagastā, Skulte), divas Augstkalnes: kas atrodas (Dobeles Novadā, Augstkalnes pagastā, Augstkalne) (Krāslavas Novadā, Ūdrīšu pagastā, Augstkalne), divi Ērgļi: kas atrodas (Madonas Novadā, Ērgļu pagastā, Ērgļi) (Bauskas Novads, Brunavas pagastā, Ērgļi). Piemēram Ozolnieki ir ciems vai kā pilsētciems, kaut gan viņus vajag piešķirt par pilsētu, un arī tāpat kā Piņķos, Jaunmārupē utt, kam ir vidējais iedzīvotāju skaits no 1700,01 no 2015.gada līdz 2026.gadam, un visus kam ir zemāks par 1700.00 vajag skaitīt kā ciemu statusu, un pilsētu tiesības noņemt (lielciemi), Subate un Durbe kā (vidējciemu statusu), jo šeit nav 700.00 ar vidējo iedzīvotāju skaitu. No 100.00 līdz 350.00 iedzīvotāju skaits skaitās kā Mazciemi, no 350.01 līdz 700.00 skaitās kā vidējciemi, no 700.01 līdz 1700.00 skaitās kā lielciemi, bet no 1700.01 vajag visiem piešķirt pilsētas statusu. Zem 100.00 ar vidējo skaitu nav tādi Skrajciemi, aprūpes ciemi utt jāskaita kā Lauku Ciemi, kā vecos laikos. Tādus Višķu tehnikumus ir jāpiešķir Višķu ciemam, Skultes Muiža-Skultes ciemam, Aizkraukles ciems-Aizkraukles pilsētai, Zemkopības institūts-Skrīveru ciemam utt. Kaut gan šos lauku ciemus visus vajadzētu pārveidot tuvāko mazciemu, vidējciemu, lielciemu, pilsētu daļā, kā &quot;lauku teritorija&quot;. Arī tas pats kā Garkalnes ir divas Ādažu/Ropažu Novadā, kaut gan šie ciemi ir kopā, Baltezers (Ādažu/Garkalnes) tas pats, Lilaste ir divas Saulkrastu/Ādažu Novadā (Carnikavas pagastā), Mūsa-Bauskas Novadā (Ceraukstes/Gailīšu pagastā) ir viena Mūsa, Egļupe-Siguldas Novadā (Inčukalna/Allažu pagastā) ir viena Egļupe, Strūžāni-Rēzkenes Novadā (Strūžānu/Gaigalavs pagasts) ir vieni Strūžāni. Tas pats Rīgas pilsētā vajag ietilpst Berģu, Rumbulas, Dreiliņu, Juglas, Bukultu, Katlakalnu, Suži ciemus, jo viņi robežojās ar visu Rīgas apkaimes rajoniem.  [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.30 (EEST)</text>
      <sha1>pxg1li5uxi0zgz4wo4bd3q1ece4k2hp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500044</id>
      <parentid>4500043</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T21:39:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ Atbilde</comment>
      <origin>4500044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4065" sha1="ogd90axvnb7md33fa5ul6dbn4tpg2e2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET)

== Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos ==

Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins &quot;lauku ciems&quot;? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

:Jums vikipēdijā un arī Latvijas ģeoloģijā viss ir nepareizi izveidots, sastādīti lauku nosaukumi, ciemu nosaukumi, un daudzi ciemi ir nosaukti divos ciemu nosaukumos, tikai vajag atstāt divas Gaujas: kas atrodas (Ādažu Novadā, Carnikavas pagastā, Gauja),(Siguldas Novadā, Inčukalna pagastā, Gauja), divas Skultes: kas atrodas (Limbažu Novadā, Skultes pagastā, Skulte) (Mārupes Novadā, Mārupes pagastā, Skulte), divas Augstkalnes: kas atrodas (Dobeles Novadā, Augstkalnes pagastā, Augstkalne) (Krāslavas Novadā, Ūdrīšu pagastā, Augstkalne), divi Ērgļi: kas atrodas (Madonas Novadā, Ērgļu pagastā, Ērgļi) (Bauskas Novads, Brunavas pagastā, Ērgļi). Piemēram Ozolnieki ir ciems vai kā pilsētciems, kaut gan viņus vajag piešķirt par pilsētu, un arī tāpat kā Piņķos, Jaunmārupē utt, kam ir vidējais iedzīvotāju skaits no 1700,01 no 2015.gada līdz 2026.gadam, un visus kam ir zemāks par 1700.00 vajag skaitīt kā ciemu statusu, un pilsētu tiesības noņemt (lielciemi), Subate un Durbe kā (vidējciemu statusu), jo šeit nav 700.00 ar vidējo iedzīvotāju skaitu. No 100.00 līdz 350.00 iedzīvotāju skaits skaitās kā Mazciemi, no 350.01 līdz 700.00 skaitās kā vidējciemi, no 700.01 līdz 1700.00 skaitās kā lielciemi, bet no 1700.01 vajag visiem piešķirt pilsētas statusu. Zem 100.00 ar vidējo skaitu nav tādi Skrajciemi, aprūpes ciemi utt jāskaita kā Lauku Ciemi, kā vecos laikos. Tādus Višķu tehnikumus ir jāpiešķir Višķu ciemam, Skultes Muiža-Skultes ciemam, Aizkraukles ciems-Aizkraukles pilsētai, Zemkopības institūts-Skrīveru ciemam utt. Kaut gan šos lauku ciemus visus vajadzētu pārveidot tuvāko mazciemu, vidējciemu, lielciemu, pilsētu daļā, kā &quot;lauku teritorija&quot;. Arī tas pats kā Garkalnes ir divas Ādažu/Ropažu Novadā, kaut gan šie ciemi ir kopā, Baltezers (Ādažu/Garkalnes) tas pats, Lilaste ir divas Saulkrastu/Ādažu Novadā (Carnikavas pagastā), Mūsa-Bauskas Novadā (Ceraukstes/Gailīšu pagastā) ir viena Mūsa, Egļupe-Siguldas Novadā (Inčukalna/Allažu pagastā) ir viena Egļupe, Strūžāni-Rēzkenes Novadā (Strūžānu/Gaigalavs pagasts) ir vieni Strūžāni. Tas pats Rīgas pilsētā vajag ietilpst Berģu, Rumbulas, Dreiliņu, Juglas, Bukultu, Katlakalnu, Suži ciemus, jo viņi robežojās ar visu Rīgas apkaimes rajoniem.  [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.30 (EEST)
::Un man neinteresē likumi utt, vienkārši ir jāsakārto Latvijas ģeoloģija. Protams es neesmu nekāds ministrs, un tur nestrādāju. Es vienkārši visu lēnām ačoknījos, ka viss tā Latvijas ģeoloģija ir greizi un nepareizi. Un jums vikipēdijā arī daudz kļūdas. Ir tikai Lauku ciemi, Mazciemi, Vidējciemi, Lielciemi un Pilsētas, kaut gan dažus lielos ciemus var saukt par pilsētciemu. Un vēl Valstspilsētas vēl dažām lielajām pilsētām vajag piešķirt: kā, Kurzeme: Ventspils, Liepāja+Kuldīga, Talsi, Saldus, Tukums: Zemgale: Jelgava+Dobele, Bauska, Jēkabpils: Vidzeme: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Ogre+Salaspils, Sigulda, Mārupe, Olaine, Cēsis: Latgale: Rēzekne, Daugavpils (Kopā 21 Valstspilsētas). [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.39 (EEST)</text>
      <sha1>ogd90axvnb7md33fa5ul6dbn4tpg2e2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500056</id>
      <parentid>4500044</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T02:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ Atbilde</comment>
      <origin>4500056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4383" sha1="9ko1hhnhymuj87mch70m06z2egq8llp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET)

== Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos ==

Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins &quot;lauku ciems&quot;? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

:Jums vikipēdijā un arī Latvijas ģeoloģijā viss ir nepareizi izveidots, sastādīti lauku nosaukumi, ciemu nosaukumi, un daudzi ciemi ir nosaukti divos ciemu nosaukumos, tikai vajag atstāt divas Gaujas: kas atrodas (Ādažu Novadā, Carnikavas pagastā, Gauja),(Siguldas Novadā, Inčukalna pagastā, Gauja), divas Skultes: kas atrodas (Limbažu Novadā, Skultes pagastā, Skulte) (Mārupes Novadā, Mārupes pagastā, Skulte), divas Augstkalnes: kas atrodas (Dobeles Novadā, Augstkalnes pagastā, Augstkalne) (Krāslavas Novadā, Ūdrīšu pagastā, Augstkalne), divi Ērgļi: kas atrodas (Madonas Novadā, Ērgļu pagastā, Ērgļi) (Bauskas Novads, Brunavas pagastā, Ērgļi). Piemēram Ozolnieki ir ciems vai kā pilsētciems, kaut gan viņus vajag piešķirt par pilsētu, un arī tāpat kā Piņķos, Jaunmārupē utt, kam ir vidējais iedzīvotāju skaits no 1700,01 no 2015.gada līdz 2026.gadam, un visus kam ir zemāks par 1700.00 vajag skaitīt kā ciemu statusu, un pilsētu tiesības noņemt (lielciemi), Subate un Durbe kā (vidējciemu statusu), jo šeit nav 700.00 ar vidējo iedzīvotāju skaitu. No 100.00 līdz 350.00 iedzīvotāju skaits skaitās kā Mazciemi, no 350.01 līdz 700.00 skaitās kā vidējciemi, no 700.01 līdz 1700.00 skaitās kā lielciemi, bet no 1700.01 vajag visiem piešķirt pilsētas statusu. Zem 100.00 ar vidējo skaitu nav tādi Skrajciemi, aprūpes ciemi utt jāskaita kā Lauku Ciemi, kā vecos laikos. Tādus Višķu tehnikumus ir jāpiešķir Višķu ciemam, Skultes Muiža-Skultes ciemam, Aizkraukles ciems-Aizkraukles pilsētai, Zemkopības institūts-Skrīveru ciemam utt. Kaut gan šos lauku ciemus visus vajadzētu pārveidot tuvāko mazciemu, vidējciemu, lielciemu, pilsētu daļā, kā &quot;lauku teritorija&quot;. Arī tas pats kā Garkalnes ir divas Ādažu/Ropažu Novadā, kaut gan šie ciemi ir kopā, Baltezers (Ādažu/Garkalnes) tas pats, Lilaste ir divas Saulkrastu/Ādažu Novadā (Carnikavas pagastā), Mūsa-Bauskas Novadā (Ceraukstes/Gailīšu pagastā) ir viena Mūsa, Egļupe-Siguldas Novadā (Inčukalna/Allažu pagastā) ir viena Egļupe, Strūžāni-Rēzkenes Novadā (Strūžānu/Gaigalavs pagasts) ir vieni Strūžāni. Tas pats Rīgas pilsētā vajag ietilpst Berģu, Rumbulas, Dreiliņu, Juglas, Bukultu, Katlakalnu, Suži ciemus, jo viņi robežojās ar visu Rīgas apkaimes rajoniem.  [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.30 (EEST)
::Un man neinteresē likumi utt, vienkārši ir jāsakārto Latvijas ģeoloģija. Protams es neesmu nekāds ministrs, un tur nestrādāju. Es vienkārši visu lēnām ačoknījos, ka viss tā Latvijas ģeoloģija ir greizi un nepareizi. Un jums vikipēdijā arī daudz kļūdas. Ir tikai Lauku ciemi, Mazciemi, Vidējciemi, Lielciemi un Pilsētas, kaut gan dažus lielos ciemus var saukt par pilsētciemu. Un vēl Valstspilsētas vēl dažām lielajām pilsētām vajag piešķirt: kā, Kurzeme: Ventspils, Liepāja+Kuldīga, Talsi, Saldus, Tukums: Zemgale: Jelgava+Dobele, Bauska, Jēkabpils: Vidzeme: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Ogre+Salaspils, Sigulda, Mārupe, Olaine, Cēsis: Latgale: Rēzekne, Daugavpils (Kopā 21 Valstspilsētas). [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.39 (EEST)
:::Ko jūs &quot;varat saukt&quot; un ko domājat par Latvijas pārveidošanu, tam nav nozīmes. Šeit ir enciklopēdija, nevis kāda privāta viedokļa tribīne, un mēs vadāmies pēc esošajiem avotiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 05.23 (EEST)</text>
      <sha1>9ko1hhnhymuj87mch70m06z2egq8llp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500065</id>
      <parentid>4500056</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:24:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-42074-47</username>
        <id>148466</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ Atbilde</comment>
      <origin>4500065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4862" sha1="nb58o188czmv7ajou3bb6on18tebc51" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET)

== Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos ==

Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins &quot;lauku ciems&quot;? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

:Jums vikipēdijā un arī Latvijas ģeoloģijā viss ir nepareizi izveidots, sastādīti lauku nosaukumi, ciemu nosaukumi, un daudzi ciemi ir nosaukti divos ciemu nosaukumos, tikai vajag atstāt divas Gaujas: kas atrodas (Ādažu Novadā, Carnikavas pagastā, Gauja),(Siguldas Novadā, Inčukalna pagastā, Gauja), divas Skultes: kas atrodas (Limbažu Novadā, Skultes pagastā, Skulte) (Mārupes Novadā, Mārupes pagastā, Skulte), divas Augstkalnes: kas atrodas (Dobeles Novadā, Augstkalnes pagastā, Augstkalne) (Krāslavas Novadā, Ūdrīšu pagastā, Augstkalne), divi Ērgļi: kas atrodas (Madonas Novadā, Ērgļu pagastā, Ērgļi) (Bauskas Novads, Brunavas pagastā, Ērgļi). Piemēram Ozolnieki ir ciems vai kā pilsētciems, kaut gan viņus vajag piešķirt par pilsētu, un arī tāpat kā Piņķos, Jaunmārupē utt, kam ir vidējais iedzīvotāju skaits no 1700,01 no 2015.gada līdz 2026.gadam, un visus kam ir zemāks par 1700.00 vajag skaitīt kā ciemu statusu, un pilsētu tiesības noņemt (lielciemi), Subate un Durbe kā (vidējciemu statusu), jo šeit nav 700.00 ar vidējo iedzīvotāju skaitu. No 100.00 līdz 350.00 iedzīvotāju skaits skaitās kā Mazciemi, no 350.01 līdz 700.00 skaitās kā vidējciemi, no 700.01 līdz 1700.00 skaitās kā lielciemi, bet no 1700.01 vajag visiem piešķirt pilsētas statusu. Zem 100.00 ar vidējo skaitu nav tādi Skrajciemi, aprūpes ciemi utt jāskaita kā Lauku Ciemi, kā vecos laikos. Tādus Višķu tehnikumus ir jāpiešķir Višķu ciemam, Skultes Muiža-Skultes ciemam, Aizkraukles ciems-Aizkraukles pilsētai, Zemkopības institūts-Skrīveru ciemam utt. Kaut gan šos lauku ciemus visus vajadzētu pārveidot tuvāko mazciemu, vidējciemu, lielciemu, pilsētu daļā, kā &quot;lauku teritorija&quot;. Arī tas pats kā Garkalnes ir divas Ādažu/Ropažu Novadā, kaut gan šie ciemi ir kopā, Baltezers (Ādažu/Garkalnes) tas pats, Lilaste ir divas Saulkrastu/Ādažu Novadā (Carnikavas pagastā), Mūsa-Bauskas Novadā (Ceraukstes/Gailīšu pagastā) ir viena Mūsa, Egļupe-Siguldas Novadā (Inčukalna/Allažu pagastā) ir viena Egļupe, Strūžāni-Rēzkenes Novadā (Strūžānu/Gaigalavs pagasts) ir vieni Strūžāni. Tas pats Rīgas pilsētā vajag ietilpst Berģu, Rumbulas, Dreiliņu, Juglas, Bukultu, Katlakalnu, Suži ciemus, jo viņi robežojās ar visu Rīgas apkaimes rajoniem.  [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.30 (EEST)
::Un man neinteresē likumi utt, vienkārši ir jāsakārto Latvijas ģeoloģija. Protams es neesmu nekāds ministrs, un tur nestrādāju. Es vienkārši visu lēnām ačoknījos, ka viss tā Latvijas ģeoloģija ir greizi un nepareizi. Un jums vikipēdijā arī daudz kļūdas. Ir tikai Lauku ciemi, Mazciemi, Vidējciemi, Lielciemi un Pilsētas, kaut gan dažus lielos ciemus var saukt par pilsētciemu. Un vēl Valstspilsētas vēl dažām lielajām pilsētām vajag piešķirt: kā, Kurzeme: Ventspils, Liepāja+Kuldīga, Talsi, Saldus, Tukums: Zemgale: Jelgava+Dobele, Bauska, Jēkabpils: Vidzeme: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Ogre+Salaspils, Sigulda, Mārupe, Olaine, Cēsis: Latgale: Rēzekne, Daugavpils (Kopā 21 Valstspilsētas). [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.39 (EEST)
:::Ko jūs &quot;varat saukt&quot; un ko domājat par Latvijas pārveidošanu, tam nav nozīmes. Šeit ir enciklopēdija, nevis kāda privāta viedokļa tribīne, un mēs vadāmies pēc esošajiem avotiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 05.23 (EEST)
::::Vajag gan Latviju pārveidot. Izspirms skolu pabeidziet un izglītojaties, un tad.... Tie ir Lauku ciemi. Jums šeit ir daudzas kļūdas un maldinoši. Piemēram: Blankas ar 77 iedzīvotājiem ir kāds skrajciems, un Brencēni ar 31 iedzīvotājiem ir mazciems? Tie visi ir Lauku Ciemi zem 100 iedzīvotājiem.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-42074-47|&amp;#126;2026-42074-47]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-42074-47|talk]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 06.24 (EEST)</text>
      <sha1>nb58o188czmv7ajou3bb6on18tebc51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Gogulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624672</id>
    <revision>
      <id>4500052</id>
      <parentid>4497022</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T01:07:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4500052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6535" sha1="jccjgn5o0f721s0zgehkhlbh7jbymjy" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Foto: Jānis Romanovskis]]
'''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks.

== Karjera ==
Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu &quot;Dzērve&quot;, kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā &quot;Dzirnas&quot;. 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli &quot;Pērle&quot;; 2019. gadā kļūst par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes &quot;Spuldzēs aizdegts prieks&quot; horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma &quot;Ausa saule pār Latviju&quot;, bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu &quot;Ucipuci&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; un &quot;[[Ričijs Rū]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles &quot;Tobāgo!&quot; 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa &quot;Düna&quot; — ''Dziesma dejo. Deja skan''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt; — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba &quot;Es izjāju prūšu zemi&quot; Ņujorkā autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Latvijas Nacionālā teātra izrādes &quot;Ferdinands un Luīze&quot; (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā &quot;[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]&quot; (rež. Filips Martins)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā &quot;[[Sisi (seriāls)|Sisi]]&quot;.

Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi &quot;Vēja stāsts&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde &quot;Vēja stāsts&quot;|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}&lt;/ref&gt;, kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018.gadā izrāde tiek atrādīta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās &quot;Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e&quot; un &quot;Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs.

Zināmākā skatuviskā deja ir &quot;Sirmgalvis vecītis&quot;, kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. Pirmā veidotā deja — &quot;Kur deg mana uguntiņa&quot; (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2024. un 2025. gadā — &quot;Tilžas dancis&quot;, &quot;Rullāti&quot;, &quot;Cirļim, cirļim,&quot;, &quot;Aiz kū munā galveņā&quot; un &quot;Zīlānu dancis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] &quot;Iz zoļa zara&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA &quot;Pērle&quot; atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei &quot;Iz zaļa zora&quot;|website=tv3.lv|access-date=2026-07-21|date=2026-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā veidoja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ogre|Ogrē]] un [[Rīga|Rīgā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Horeogrāfi]]</text>
      <sha1>jccjgn5o0f721s0zgehkhlbh7jbymjy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500117</id>
      <parentid>4500052</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:40:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karjera */ ārējā saite darbojas.....</comment>
      <origin>4500117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6515" sha1="4tz29e5nh0kv1wk2fll9ijjiwl057ui" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Foto: Jānis Romanovskis]]
'''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks.

== Karjera ==
Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu &quot;Dzērve&quot;, kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā &quot;Dzirnas&quot;. 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli &quot;Pērle&quot;; 2019. gadā kļūst par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes &quot;Spuldzēs aizdegts prieks&quot; horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma &quot;Ausa saule pār Latviju&quot;, bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu &quot;Ucipuci&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; un &quot;[[Ričijs Rū]]&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}&lt;/ref&gt; — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles &quot;Tobāgo!&quot; 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa &quot;Düna&quot; — ''Dziesma dejo. Deja skan''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt; — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba &quot;Es izjāju prūšu zemi&quot; Ņujorkā autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Latvijas Nacionālā teātra izrādes &quot;Ferdinands un Luīze&quot; (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā &quot;[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]&quot; (rež. Filips Martins)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā &quot;[[Sisi (seriāls)|Sisi]]&quot;.

Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi &quot;Vēja stāsts&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde &quot;Vēja stāsts&quot;|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}&lt;/ref&gt;, kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018.gadā izrāde tiek atrādīta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās &quot;Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e&quot; un &quot;Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs.

Zināmākā skatuviskā deja ir &quot;Sirmgalvis vecītis&quot;, kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. Pirmā veidotā deja — &quot;Kur deg mana uguntiņa&quot; (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2024. un 2025. gadā — &quot;Tilžas dancis&quot;, &quot;Rullāti&quot;, &quot;Cirļim, cirļim,&quot;, &quot;Aiz kū munā galveņā&quot; un &quot;Zīlānu dancis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] &quot;Iz zoļa zara&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA &quot;Pērle&quot; atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei &quot;Iz zaļa zora&quot;|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā veidoja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ogre|Ogrē]] un [[Rīga|Rīgā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Horeogrāfi]]</text>
      <sha1>4tz29e5nh0kv1wk2fll9ijjiwl057ui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625008</id>
    <revision>
      <id>4499965</id>
      <parentid>4453818</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T16:16:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Stadioni un personāls */</comment>
      <origin>4499965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8961" sha1="hsb1gxh72y1g6z7mcow4oy9axggagb9" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Futbola līgas sezonas infokaste
|       apraksts = 
|         kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]]
|         kauss2 = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
|  kauss1_kvalif = 
|  kauss2_kvalif = 
|       komandas = 10
| liel_uzv_majas = 
|liel_uzv_viesos = 
|           liga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
|           logo = 
|        nak_sez = [[2027. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2027 →]]
|      nosaukums = Virslīga 2026
|        pag_sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|← 2025]]
|          pazem = 
|rezultativakais = 
|         sezona = 2026
|          uzvar = 
|         valsts = {{LVA}}
|          varti =
|    varti_spele =
|        vid_apm =
}}
'''Latvijas futbola Virslīgas 2026. gada sezona''', sponsorēšanas nolūkos pazīstama kā '''&quot;TonyBet Virslīga&quot;''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/latvijas-virsligas-futbola-cempionatam-jauns-generalsponsors/|title=Latvijas Virslīgas futbola čempionātam jauns ģenerālsponsors|last=Gaigalietis|first=Niks|website=TonyBet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2024-02-28|date=2024-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir 52. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezona. Šajā sezonā virslīgā piedalās 10 komandas. Sezona sākās 6. martā un noslēgsies 10. novembrī.

== Komandas ==

=== Komandu izmaiņas ===
* {{increase}} [[Ogre United]] (uzvarēja 2025. gada Nākotnes līgā)
* {{decrease}} [[FK Metta]]

=== Komandu pārstāvētās pilsētas ===
{{VietasKarte+|Latvia|alt=Virslīgas 2026. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|caption=Virslīgas 2026. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|float=center|places={{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.502918 |long=20.995163 |label=[[FK Liepāja]]&lt;br /&gt;[[FK Grobiņa]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=24.133333 |label=[[Riga FC]]&lt;br /&gt;[[RFS]]&lt;br /&gt;[[FK Auda]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.648333 |long=23.713889 |label=[[FS Jelgava]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=24.133333 |label=[[SK Super Nova]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=55.874939 |long=26.551888 |label=[[BFC Daugavpils]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667  |long=23.15 |label=[[FK Tukums 2000|Tukums]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.818611  |long=24.605556 |label=[[Ogre United|Ogre]]|position=right}}|width=500}}

=== Stadioni un personāls ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!Komandas
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
!Galvenais treneris
!Kapteinis
|-
|[[FK Auda]]
|{{Rīga}}
|[[Skonto stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |6747
|{{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Eduards Dašķevičs]]
|-
|[[BFC Daugavpils]]
|{{Daugavpils}}
|[[Esplanādes stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |575
|{{Flaga|Latvija}} [[Kirils Kurbatovs]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Edgars Ivanovs]]
|-
|[[FK Grobiņa]]
|{{Liepāja}}
|[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |4022
|{{Flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Dāvids Družiņins]]
|-
|[[FS Jelgava]]
|{{Jelgava}}
|[[Zemgales Olimpiskais centrs]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |1560
|{{Flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Basovs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Adams Dvoržāks]]
|-
|[[FK Liepāja]]
|{{Liepāja}}
|[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |4022
|{{Flaga|Igaunija}} [[Vladimirs Vasiļjevs]]
|{{Flaga|MNE}} [[Marko Simičs]]
|-
|[[Ogre United]]
|{{Ogre}}
|[[Ogres stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |2500
|{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Mazurs]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Kristers Čudars]]
|-
|[[RFS]]
|{{Rīga}}
|[[LNK sporta parks]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |1700
|{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} [[Žiga Lipuščeks]]
|-
|[[Riga FC]]
|{{Rīga}}
|[[Skonto stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |6747
|{{Flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]]
|-
|[[FK Tukums 2000]]
|{{Tukums}}
|[[Tukuma stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |425
|{{Flaga|LVA}} [[Kristaps Dišlers]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Bogdans Samoilovs]]
|-
|[[SK Super Nova]]
|{{Rīga}}
|[[Jāņa Skredeļa stadions]]
| style=&quot;text-align:right&quot; |396
|{{Flaga|LVA}} [[Maksims Rafaļskis]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Dāvis Vējkrīgers]]
|}

&lt;!-- === Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
|-
|} --&gt;

== Norise ==

=== Turnīra tabula ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2026 LFF]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=AUD |team2=RFS |team3=RIG |team4=SNO |team5=DAU |team6=GRO |team7=LIE |team8=JEL |team9=TUK |team10=OGU

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CL1Q |result2=ECL1Q |result3=ECL1Q |result9=RPO |result10=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter)--&gt;
|update=complete
|win_AUD=4 |draw_AUD=0 |loss_AUD=2 |gf_AUD=10 |ga_AUD=7
|win_DAU=3 |draw_DAU=0 |loss_DAU=3 |gf_DAU=10 |ga_DAU=12
|win_GRO=2 |draw_GRO=1 |loss_GRO=2 |gf_GRO=3 |ga_GRO=4
|win_JEL=1 |draw_JEL=1 |loss_JEL=3 |gf_JEL=3 |ga_JEL=12
|win_LIE=2 |draw_LIE=0 |loss_LIE=3 |gf_LIE=4 |ga_LIE=6
|win_OGU=0 |draw_OGU=1 |loss_OGU=4 |gf_OGU=3 |ga_OGU=8
|win_RFS=4 |draw_RFS=0 |loss_RFS=1 |gf_RFS=8 |ga_RFS=2
|win_RIG=3 |draw_RIG=1 |loss_RIG=1 |gf_RIG=18 |ga_RIG=8
|win_SNO=3 |draw_SNO=1 |loss_SNO=1 |gf_SNO=7 |ga_SNO=5
|win_TUK=0 |draw_TUK=3 |loss_TUK=2 |gf_TUK=7 |ga_TUK=9

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUD=[[FK Auda]]
|name_DAU=[[BFC Daugavpils]]
|name_GRO=[[FK Grobiņa]]
|name_JEL=[[FS Jelgava]]
|name_LIE=[[FK Liepāja]]
|name_OGU=[[Ogre United]]
|name_RFS=[[RFS]]
|name_RIG=[[Riga FC]]
|name_SNO=[[SK Super Nova]]
|name_TUK=[[FK Tukums 2000]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules = 1) punkti; 2) punkti savstarpējās spēlēs; 3) vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 4) gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 5) kopējā vārtu starpība; 6) kopā gūtie vārti; 7) ''play-off''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/files/documents/2202/Latvijas_virsligas_cempionata_reglaments_2025.pdf|title=2025.gada Latvijas Virslīgas futbola čempionāta reglaments|date=18 December 2024|website=lff.lv|language=lv|access-date={{dat|2025|11|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--Qualification definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CL1Q=green1 |text_CL1Q=2027.—2028. gada [[UEFA Čempionu līga]]s 1. kvalifikācijas kārta
|col_ECL2Q=yellow1 |text_ECL2Q=2027.—2028. gada [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārta
|col_ECL1Q=yellow2 |text_ECL1Q=2027.—2028. gada [[UEFA Konferences līga]]s 1. kvalifikācijas kārta
|col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Virslīgā
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgu]]
}}

&lt;!-- === Pārspēles par vietu Virslīgā ===
Pārspēlēs par vietu nākamās sezonas Virslīgā tikās Virslīgas 9. vietas ieguvēji [[]] un [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgas]] 2. vietas ieguvēji [[]].

{{futbola spēle
| datums    = {{dat|2026|11|19|N|bez}}
| laiks     = 18:00
| komanda1  = 
| rezultāts = :
| komanda2  = 
| pārskats  = [ Pārskats]
| vārti1    = 
| vārti2    =  
| stadions  = 
| skatītāji = 
| tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
| datums    = {{dat|2026|11|22|N|bez}}
| laiks     = 13:00
| komanda1  = 
| rezultāts = :
| komanda2  = 
| pārskats  = [ Pārskats]
| vārti1    = 
| vārti2    = 
| stadions  = 
| skatītāji = 
| tiesnesis = 
}} --&gt;

=== Labākie vārtu guvēji ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!#!!Futbolists!!Komanda!!Vārti
|-
|1
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|PAN}} [[Hosuē Ortega]]
|align=&quot;left&quot;|[[FK Auda]]
|4
|-
|rowspan=&quot;8&quot; |2
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|UKR}} [[Artems Harža]]
|align=&quot;left&quot;|[[BFC Daugavpils]]
|rowspan=&quot;8&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|BRA}} [[Jago Augusto]]
|align=&quot;left&quot;|[[Riga FC]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|BRA}} [[Džozefs Oloko Ede]]
|align=&quot;left&quot;|[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|LAT}} [[Mārcis Ošs]]
|align=&quot;left&quot;|[[SK Super Nova]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GAM}} [[Muhameds Badamosi]]
|align=&quot;left&quot;|[[Riga FC]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|BRA}} [[Paulu Eduardu]]
|align=&quot;left&quot;|[[Riga FC]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|BRA}} [[Režinaldu Ramiriss]]
|align=&quot;left&quot;|[[Riga FC]]
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|SRB}} [[Stefans Paničs]]
|align=&quot;left&quot;|[[RFS]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[2026. gada Latvijas Kauss futbolā]]
* [[2026. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona]]
* [[2026. gada Latvijas Superkauss futbolā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/ 2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]

{{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|Latvijas Virslīga]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>hsb1gxh72y1g6z7mcow4oy9axggagb9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiģirdži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628235</id>
    <revision>
      <id>4500109</id>
      <parentid>4450754</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:41:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4500109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3366" sha1="nvdx0u7wccjs8s7jgwhww6zrhiik5aj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Eiģirdži
| official_name = ''Eigirdžiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Eigirdžių katalikų bažnyčia.JPG
| image_caption = Eiģirdžu Dieva Providence baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Telšu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Degaiču seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.35
| population_total = 513
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 00 | lats = 32 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 22 | longs = 34 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Eiģirdži''' ({{val|lt|Eigirdžiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībā]], ietilpst Degaiču seņūnijā. Atrodas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]], 10 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Telši]]em, pie maģistrālā autoceļa [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]] (Šauļi—Palanga).

== Vēsture ==
Eiģirdži vēstures avotos pirmo reizi minēti 1593. gadā kā muiža un ciems. No 1612. līdz 1803. gadam ciems piederēja Telšu draudzes mācītājam, līdz 1752. gadam tika uzcelta  pirmā Eiģirdžu baznīca.

19. gadsimtā miests attīstījās kā nozīmīgs lauksaimniecības un amatniecības punkts pie lielceļa. Padomju periodā Eiģirdži bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā miestā tika uzbūvēta pamatskola, kultūras nams un administratīvais centrs, kā arī izveidota tipiska tā laikmeta ciemata apbūve, kas papildināja vēsturisko miesta kodolu.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Eiģirdžu Dieva Providences baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1795. gadā (vēlāk vairākkārt atjaunota). Tā ir raksturīgs [[Žemaitija]]s koka sakrālās arhitektūras paraugs ar tautas arhitektūras elementiem un vērtīgu interjera mantojumu, tostarp senām svētbildēm.
* Eiģirdžu pilskalns: saukts arī par Ķiršiem (''Kiršiai''), atrodas miesta pievārtē un ir nozīmīgs arheoloģijas piemineklis, no kura paveras plašs skats uz Žemaitijas pauguraino ainavu.
* Vēsturiskā kapsēta: šeit saglabājušies vairāki mākslinieciski vērtīgi koka un metāla krusti, kas raksturīgi reģiona amatniecības tradīcijām.
* Piemiņas akmens: uzstādīts par godu miesta vēsturiskajām jubilejām un ievērojamiem novadniekiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Eiģirdžu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Eiģirdži ir nozīmīgs vietējais izglītības un kultūras centrs rajona ziemeļaustrumu daļā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://telsiai.lt/ Telšu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Telšu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>nvdx0u7wccjs8s7jgwhww6zrhiik5aj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500113</id>
      <parentid>4500109</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:52:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4500113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3367" sha1="qbavs50onua99wqjtssz8td075iuphi" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Eiģirdži
| official_name = ''Eigirdžiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Eigirdžių katalikų bažnyčia.JPG
| image_caption = Eiģirdžu Dieva Providences baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Telšu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Degaiču seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.35
| population_total = 513
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 00 | lats = 32 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 22 | longs = 34 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Eiģirdži''' ({{val|lt|Eigirdžiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībā]], ietilpst Degaiču seņūnijā. Atrodas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]], 10 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Telši]]em, pie maģistrālā autoceļa [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]] (Šauļi—Palanga).

== Vēsture ==
Eiģirdži vēstures avotos pirmo reizi minēti 1593. gadā kā muiža un ciems. No 1612. līdz 1803. gadam ciems piederēja Telšu draudzes mācītājam, līdz 1752. gadam tika uzcelta  pirmā Eiģirdžu baznīca.

19. gadsimtā miests attīstījās kā nozīmīgs lauksaimniecības un amatniecības punkts pie lielceļa. Padomju periodā Eiģirdži bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā miestā tika uzbūvēta pamatskola, kultūras nams un administratīvais centrs, kā arī izveidota tipiska tā laikmeta ciemata apbūve, kas papildināja vēsturisko miesta kodolu.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Eiģirdžu Dieva Providences baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1795. gadā (vēlāk vairākkārt atjaunota). Tā ir raksturīgs [[Žemaitija]]s koka sakrālās arhitektūras paraugs ar tautas arhitektūras elementiem un vērtīgu interjera mantojumu, tostarp senām svētbildēm.
* Eiģirdžu pilskalns: saukts arī par Ķiršiem (''Kiršiai''), atrodas miesta pievārtē un ir nozīmīgs arheoloģijas piemineklis, no kura paveras plašs skats uz Žemaitijas pauguraino ainavu.
* Vēsturiskā kapsēta: šeit saglabājušies vairāki mākslinieciski vērtīgi koka un metāla krusti, kas raksturīgi reģiona amatniecības tradīcijām.
* Piemiņas akmens: uzstādīts par godu miesta vēsturiskajām jubilejām un ievērojamiem novadniekiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Eiģirdžu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Eiģirdži ir nozīmīgs vietējais izglītības un kultūras centrs rajona ziemeļaustrumu daļā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://telsiai.lt/ Telšu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Telšu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>qbavs50onua99wqjtssz8td075iuphi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okec</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628265</id>
    <revision>
      <id>4500111</id>
      <parentid>4450989</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T04:43:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" sha1="ayy3rr8f3zm2gwddko629r0gg28pmap" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums  = ''Okec''&lt;br /&gt;''יחידת עוקץ''
| attēls = MitkanAdam.png
| virsraksts = Okec vienības zīmotne
| valsts = {{Izraēla}}
| pastāvēšana = 1939–1954&lt;br&gt;
1975–pašlaik
| pakļautība = [[Attēls:Flag of the Israel Defense Forces.svg|23px]] [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]
| karaspēka veids = Suņu vienība, Meklēšana un glābšana, sprāgtvielu atklāšana
| krāsas = 
| devīze = ''ההולכים בראש'' (''ejošie priekšgalā'')
| lielums = 
| militārās operācijas = 
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri = 
}}
'''''Okec''''' ({{val|he|עוקץ‎}} — &quot;dzelonis&quot;) arī '''Vienība 7142'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Levy |first=Gideon |date=August 14, 2024 |title=Opinion: In Gaza, Israel's Dehumanization of the Palestinians Has Reached a New Height |url=https://www.haaretz.com/opinion/2024-08-14/ty-article-opinion/.premium/in-gaza-israels-dehumanization-of-the-palestinians-has-reached-a-new-height/00000191-519b-dc60-a397-57ff2c3e0000 |website=Haaretz}}&lt;/ref&gt; ir [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas Aizsardzības spēku]] speciālā suņu vienība (speciālie spēki).

Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt sagūstīšanas un ātrās reaģēšanas vienībām [[Pretterorisms|pretterorisma]] un glābšanas operācijās.

== Vēsture ==
[[Attēls:Oketz.png|thumb|Vienības kaujinieka nozīmīte]]
&quot;[[Hagana]]&quot;, ebreju militārā organizācija [[Palestīna|Palestīnā]] un Izraēlas Aizsardzības spēku priekštece, sāka izmantot suņus militāriem mērķiem 1939. gadā, kad kinoloģe un profesionāla suņu dresētāja Rūdolfina Mencela un viņas vīrs Rūdolfs emigrēja no Austrijas uz [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Palestīnas mandātteritoriju]]. Nodibinājusi Suņu psiholoģijas un apmācības pētījumu institūtu Kirjat Mockinā, Mencela apmācīja un piegādāja sargsuņus un patruļsuņus ebreju apmetnēm un Hagana, kā arī apmācīja instruktorus un suņu pavadoņus. 20. gadsimta 40. gadu vidū, paredzot karu ar arābiem, Hagana vadība lūdza Mencelai pārorientēties uz kaujas suņu apmācību. Hagana suņu vienība darbojās Suņu psiholoģijas pētījumu institūtā, kur viņi apmācīja mīnu meklēšanas suņus, kaujas patruļsuņus, kurjerus, kas piegādāja ziņojumus, munīciju un zāles, un meklēja ievainotos, kā arī prettanku kamikadzes suņus. 1947. gada novembrī Haganas armija sāka likt pamatus īpašai suņu vienībai, plānojot tās integrāciju jaunās valsts topošajā armijā. 1948. gada 1. martā Kirjathaimā tika atvērta Hagana suņu vienība, kuru vadīja Avrāms Zirlins, viens no Rūdolfīna Menzela pirmajiem studentiem Palestīnā. Pēc Izraēlas Aizsardzības spēku izveides Haganas suņu vienība, tāpat kā citas militārās vienības, kļuva par Izraēlas Aizsardzības spēku daļu un darbojās līdz 1954. gadam. 1974. gadā Izraēlas Bruņoto spēku suņu vienība tika atjaunota kā speciālo spēku kaujas vienība Kājnieku korpusa štāba pakļautībā Kājnieku un izpletņlēcēju spēku ģenerālpavēlniecības ietvaros un vēlāk saņēma nosaukumu &quot;Okec&quot;. Vienība darbojās stingrā slepenībā līdz 1980. gadam, kad pēc suņu vienības dalības ķīlnieku atbrīvošanā [[kibucs|kibucā]] ''Misgav-Am'' vienība tika deklasificēta.

== Vienības sastāvs ==
[[Attēls:Oketz Unit solider Iron swords.jpg|thumb|Okec kaujinieks ar suni]]
&quot;Okec&quot; vienība sastāv no četrām [[rota (armija)|rotām]]: meklēšanas un glābšanas (gruvešos iesprostoto cilvēku meklēšana), meklēšanas un glābšanas (meklēto personu vajāšana un aizturēšana), [[mīna|mīnu]] neitralizēšanas (sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšana un atklāšana) un pretterorisma (teroristu aizturēšana).

&quot;Okec&quot; kaujinieki aktīvi izmanto faktu, ka saskaņā ar [[islāms|islāmu]] suņi ir netīri dzīvnieki, un kontakts ar tiem ir aizliegts. Ja pašnāvnieks spridzinātājs uzspridzinās sevi ar suni, viņš tiks ar to apgānīts, tāpēc netiks uzskatīts par šahīdu un nenonāks debesīs.

Kopš 2004. gada sievietēm militārpersonām ir atļauts dienēt vienībā un strādāt par suņu pavadoņu instruktorēm.

== Specializācija ==
[[Attēls:Oketz fighters.jpg|thumb|&quot;Okec&quot; kaujinieki]]
&quot;Okec&quot; vienībā [[suns|suņi]] tiek iedalīti trīs kategorijās.

Pirmās ir suņi, kas specializējas sprāgstvielu atklāšanā. Meklēšanas suņi tiek iedalīti vēl divās kategorijās. Daži suņi ir apmācīti meklēt ieročus un sprāgstvielas, bet ne sprādzienbīstamas ierīces. Tie pārmeklē automašīnu salonus kontrolpunktos. Tie parasti ir mazo šķirņu suņi. Citi ir paredzēti sprādzienbīstamu ierīču meklēšanai. Tie ir lielāki un izturīgāki suņi, visbiežāk [[Vācu aitu suns|vācu]] vai beļģu aitu suņi.

Otrā kategorija ir aizturēšanas suņi. Pamatojoties uz to fiziskajām īpašībām, tie tiek iedalīti &quot;tīros&quot; meklēšanas suņos un likvidatoros. Abi var pārmeklēt un aizturēt aizdomās turētos. Tomēr daži ir koncentrējušies uz ilgtermiņa vajāšanu, bet citi koncentrējas uz pārmeklēšanu telpās un agresīvu aizturēšanu, kas robežojas ar likvidāciju.

Visbeidzot, trešā kategorija ir meklēšanas un glābšanas suņi. Meklēšanas un glābšanas komandas sastāv no dažādu šķirņu suņiem, galvenokārt [[Labradoras retrīvers|labradora]] šķirnes suņiem. Galvenā prasība šiem suņiem ir agresivitātes neesamība.

== Suņu uzturēšana ==
Vienības suņi tiek iegādāti ārzemēs. Saskaņā ar dažiem avotiem, tie tiek iegūti no [[Holande]]s, un to cena ir no 3500 līdz {{sk|10000}} [[ASV dolārs|ASV dolāriem]]. Uzturēšana, apmācība un veterinārā aprūpe vidēji izmaksā 1000 USD mēnesī par vienu suni. Apmācība ilgst līdz vienam gadam.

Katram sunim tiek nodrošināts personisks būris sešu kvadrātmetru platībā pie pamatnes ar keramikas flīžu grīdu, &quot;ēdamistabas zonu&quot; un ventilētu, labi apgaismotu tualeti.

Suņa kalpošanas laiks vienībā nedrīkst pārsniegt septiņus līdz astoņus gadus. Šī perioda beigās, ja dzīvnieks ir labā stāvoklī, tas tiek pārvietots uz attiecīgajām policijas vienībām. Tur suns strādā atbilstoši savai specializācijai.

Kopš 2003. gada Izraēlā darbojas arī īpaša kapsēta militārajiem suņiem.

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=3poxux_M_Eo&amp;t=1s Секреты спецназа: как работают боевые собаки «Окец»] {{ru ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=hIg_YaRRut8 Oketz — The Crack Canine Unit] YouTube video about Oketz — The Crack Canine Unit
* [https://web.archive.org/web/20080413095045/http://web.israelinsider.com/Articles/Briefs/7755.htm Israeli army's dogs to get new home, upscale cemetery] article by ''IsraelInsider'' daily newsmagazine about new home for Israeli army's dogs
* [https://web.archive.org/web/20110520035853/http://dover.idf.il/IDF/English/News/the_Front/2007/06/1001.htm Kidnap Attempt of an IDF Soldier Thwarted] article about thwarted kidnap attempt of an IDF soldier — A dog from the IDF Oketz canine unit is killed
* [https://web.archive.org/web/20060421060911/http://lists.envirolink.org/pipermail/ar-news/Week-of-Mon-20040524/025251.html Another bomb-sniffing dog dies during duty] article by AR-News, written by Arene Fine, Staff Reporter, about Toska, an Israeli bomb-sniffing dog who died in battle
* [http://www.nic.gov.il/MFA/Terrorism-+Obstacle+to+Peace/Memorial/2004/St.-Sgt.+Nadav+Kudinski.htm St.-Sgt. Nadav Kudinski]{{dead link|date=March 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }} Article published by Israel Ministry of Foreign Affairs, about Staff-Sergeant Nadav Kudinski of the IDF Oketz canine unit, who, along with his dog, was killed by a bomb.{{Dead link|date=May 2012}}
* [https://web.archive.org/web/20060720101308/http://www.sawf.org/newedit/edit12122005/worldwatch.asp Israel's Dogs of War]
* [http://www.archives.mod.gov.il/sites/English/Exhibitions/Pages/Dogs-on-Top.aspx From Rudolphina Menzel to Unit &quot;Oketz&quot; — Dogs on Top, exhibition in the IDF&amp;defense establishment archives] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190905064719/http://www.archives.mod.gov.il/sites/English/Exhibitions/Pages/Dogs-on-Top.aspx |date=5 September 2019 }}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Izraēlas Aizsardzības armija| ]]
[[Kategorija:Izraēlas armijas vienības]]
[[Kategorija:Suņi]]</text>
      <sha1>ayy3rr8f3zm2gwddko629r0gg28pmap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds van Genneps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630396</id>
    <revision>
      <id>4500081</id>
      <parentid>4460973</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T03:43:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap. par izcelsmi.</comment>
      <origin>4500081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3482" sha1="l5f7pwvobuuha8lr6wdc7ep8ydhasco" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| vārds = Arnolds van Genneps
| vārds_orig = ''Arnold van Gennep''
| dz_gads = 1873
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Vācija|Ludvigsburga}}
| m_gads = 1957
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 7
| m_vieta = {{flaga|Francija}} [[Burg-la-Reine]], [[Francija]]
| pilsonība = {{flaga|Francija}} [[Francija]]
| tautība = [[franči|francūzis]]
| dzimums = V
| nodarbošanās = etnogrāfs, folklorists, antropologs
| rakstīšanas valoda = [[franču valoda]]
| periods = 19.–20. gadsimts
| žanri = etnogrāfija, antropoloģija
| temati = rituāli, pārejas rituāli, kultūra, sabiedrība
| lit virzieni = [[kultūras antropoloģija]]
| slavenākie darbi = “[[Pārejas rituāli]]” (''Les Rites de passage'', 1909)
| ietekmējis = rituālu teorija, antropoloģija, socioloģija
| alma_mater = [[Parīzes Universitāte]]
| attēls = Arnold Van Gennep.jpg
| att_izmērs = 275
}}

'''Arnolds van Genneps''' ({{val|fr|Arnold van Gennep}}; dzimis {{dat|1873|4|23}}, miris {{dat|1957|5|7}}) bija [[Francija]]s etnogrāfs, folklorists un antropologs, viens no nozīmīgākajiem rituālu un kultūras pētniekiem 20. gadsimta sākumā.

Arnolds van Genneps dzimis jauktā [[vācieši|vācu]]-[[nīderlandieši|nīderlandiešu]] ģimenē [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas Karalistē]] [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]]. Pēc vecāku šķiršanās sešu gadu vecumā kopā ar māti pārcēlies uz [[Liona|Lionu]] [[Francija|Francijā]], kur māte precējusies vēlreiz, un ģimene pārcēlusies uz [[Savoja|Savoju]].

Van Genneps ir vislabāk pazīstams ar savu teoriju par [[pārejas rituāli]]em (''rites de passage''), kurā viņš analizēja, kā cilvēka dzīves nozīmīgie posmi tiek strukturēti ar rituāliem. Viņš identificēja trīs galvenos posmus: atdalīšanos, pāreju (liminālo stadiju) un iekļaušanos jaunajā sociālajā statusā. Šī pieeja kļuva par fundamentālu koncepciju [[antropoloģija]] un [[socioloģija]]s pētījumos.

Savos darbos van Genneps plaši pētīja [[folklora|folkloru]], [[tradīcijas]] un [[rituāls|rituālus]] dažādās sabiedrībās, īpaši pievēršoties tam, kā kultūras normas un sociālās struktūras tiek uzturētas caur simboliskām darbībām. Viņš uzsvēra, ka rituāli nav tikai reliģiskas darbības, bet būtisks mehānisms sociālās kārtības uzturēšanā.

Atšķirībā no daudziem sava laika pētniekiem, van Genneps bieži kritizēja pārāk abstraktas teorijas un uzsvēra empīrisko datu nozīmi. Viņš iestājās par detalizētu kultūras parādību aprakstu un salīdzinošu analīzi, balstītu konkrētos novērojumos.

Lai gan dzīves laikā van Genneps ne vienmēr tika pilnībā novērtēts akadēmiskajā vidē, viņa idejas vēlāk būtiski ietekmēja tādus pētniekus kā [[Viktors Tērners]] un citus rituālu teorētiķus. Mūsdienās viņa darbi tiek uzskatīti par klasiku sociālajās zinātnēs.

Van Gennepa ieguldījums ir īpaši nozīmīgs, jo viņš sistematizēja rituālu analīzi un parādīja to universālo struktūru dažādās kultūrās, tādējādi veicinot dziļāku izpratni par cilvēka dzīves ciklu un sociālo organizāciju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Genneps, Arnolds van}}
[[Kategorija:Antropologi]]
[[Kategorija:Folkloristi]]
[[Kategorija:Francijas zinātnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimts]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]</text>
      <sha1>l5f7pwvobuuha8lr6wdc7ep8ydhasco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikrobrahīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632697</id>
    <revision>
      <id>4500175</id>
      <parentid>4472506</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T10:15:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3691" sha1="s35dcpvqtqyl7jxnuzeunf6lgvk0ny8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Microbrachius dicki.jpg
| att_nosaukums = Mikrobrahīdes ''[[Microbrachius dicki]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Microbrachiidae
|     dzimta_lv = Mikrobrahīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Microbrachiidae &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Mikrobrahīdes''' (''Microbrachiidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti no [[Apakšdevons|agrā devona]] beigām līdz [[Vidusdevons|vidusdevonam]] [[Skotija|Skotijā]], [[Orkneju salas|Orkneju]] un [[Šetlendas salas|Šetlendas]] salās. [[Igaunija|Igaunijā]] ([[burtnieku svīta]]), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kā arī [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Juņnaņa|Juņnaņas provincē]]).

== Aprasts ==
Mikrobrahīdes ir sīka izmēra [[zivis]] (bruņas garums 2–3 cm) ar horizontāli saplacinātu ķermeni un salīdzinoši lielu [[Galvas vairogs|galvas vairogu]]. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[sānu kauli]]em (''La''). Aizpineālā kaula priekšējā mala ir ar smailu izliekumu. [[Krūšu spura]]s ir salīdzinoši mazas un to ārējās un iekšējās malas ir ar asiem dzelksnīšiem. Bruņas ārējā virsma ir klāta ar paugurainu ornamentējumu, kas var veidot paralēlus, gareniskus valnīšus.

== Salīdzinājums ==
Mikrobrahīdes atšķiras no [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] ar saviem mazajiem izmēriem (bruņas garums 2–3 cm pret apmēram 20 cm), ar proporcionāli lielāku galvas vairogu un ar platu [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') priekšējo daļu, no [[botriolepidīdi]]em atšķiras ar kontaktu starp aizpineālo kaulu (''Pp'') un sānu kauliem (''La''), bet no [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] atšķiras ar [[Vidējais vēdera kauls|vidējo vēdera kaulu]] (''MV'') ķermeņa bruņas ventrālajā sienā, kā arī ar robežu starp [[sānu pakauša kauli]]em (''Pn'') un [[Pakaļējie malas kauli|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Mikrobrahīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Microbrachiidae''''' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1978&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Hohsienolepis hsintuensis]]'' &lt;small&gt;Pan &amp; Wang ex Pan, Wang &amp; Gao 1978&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Microbrachius]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Microbrachius chuandongensis]]'' &lt;small&gt;Wang et Zhang, 1999&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Microbrachius dicki]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Microbrachius kedoae]]'' &lt;small&gt;Mark-Kurik, Newman, Toom et den Blaauwen, 2018&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Microbrachius longi]]'' &lt;small&gt;Mark-Kurik, Newman, den Blaauwen et Jones, 2025&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Microbrachius sinensis]]'' &lt;small&gt;Pan, 1984&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>s35dcpvqtqyl7jxnuzeunf6lgvk0ny8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taituss Vellivers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634353</id>
    <revision>
      <id>4500020</id>
      <parentid>4485450</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:06:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4500020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16282" sha1="gn87qs2je5k2gtvb7q6qgj27juoqz53" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Taituss Vellivers
| vārds_orig = ''Titus Welliver''
| attēls = Titus Welliver at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg
| komentārs = Taituss Vellivers 2026. gadā
| dz vārds = Taituss B. Vellivers
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|03|12}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}}
| nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists
| darbības gadi = 1990—pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Taituss B. Vellivers''' ({{val|en|Titus B. Welliver}}; dzimis {{dat|1962|3|12}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, producents un scenārists. Viņš plašāk pazīstams kā Hieronīms Boss seriālos ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'', ''[[Bosch: Legacy]]'' un ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'', Glens Čaildss seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''), Džeimss O'Felans seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'') un Sailass Adamss seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''). Pazīstams arī ar savu sadarbību ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]], piedaloties viņa filmās &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;, &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night''). Vēl, Taituss Vellivers atveidoja lomas filmās &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot;, &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land''), &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'') un &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), kā arī seriālos &quot;[[Pazudušie]]&quot;, &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''), &quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; un &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Taituss Vellivers piedzima 1962. gada 12. martā [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], Nīla Vellivera un Normas Krīpsas ģimenē. Taitusa tēvs bija slavens ainavu gleznotājs un [[Jeila Universitāte|Jelas Universitātes]] tēlotājmākslas profesors, bet māte bija modes ilustratore.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/lifestyle/where-titus-welliver-ranks-ben-132200253.html|title=Where Titus Welliver Ranks Ben Affleck as a Director - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-06-15|date=2023-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thrillist.com/entertainment/nation/titus-welliver-profile-bosch-legacy|title='Bosch' Star Titus Welliver Is a Hungry Boy|last=Jackson|first=Dan|website=Thrillist|access-date=2026-06-15|date=2022-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/titus-welliver/|title=Titus Welliver - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-06-15|date=2026-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Bērnībā Taituss piedzīvoja savas mazās māsas, pamātes un divu brāļu nāvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record-courier.com/story/entertainment/local/2015/02/08/tragedy-touches-titus-welliver/19835348007/|title=Tragedy touches Titus Welliver|last=Lee {{!}}|first=Luaine|website=Record-Courier|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Vellivers plānoja sekot tēva pēdās un pat apguva viņa prasmes. Tomēr, iestājoties [[Beningtonas koldedža|Beningtonas koldedžā]], pats aktieris atzinis, ka bijis nedisciplinēts un vairāk interesējies par izklaidi. Viņš arī bieži kavējis nodarbības, lai piedalītos teātra izrādēs. Pēc gada studijām viņš pameta koledžu un nolēma pievērsties aktiermākslai. Jau iepriekš, 1976. gadā, vasaras brīvlaikā [[Bostona|Bostonā]] kopā ar māti, viņš bija apmeklējis aktiermākslas meistarklasi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boredpanda.com/titus-welliver-bio-and-career-highlights/|title=Titus Welliver: Bio And Career Highlights|last=Staff|first=Editorial|website=Bored Panda|access-date=2026-06-15|date=2026-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā topošais aktieris pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur apmeklēja aktiermākslas nodarbības ''HB Acting Studio'' un studēja arī [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1989. gadā Taituss pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] un apmetās [[Venēcija (Losandželosa)|Venēcijas rajonā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Taituss Vellivers debitēja kino 1990. gada filmā ''[[Navy Seals]]'', kurā atveidoja epizodisku lomu. Pēc tam sekoja nelielas lomas filmās un televīzijas seriālos, kā arī lomas seriālos &quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt''), &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; un &quot;[[Metloks (seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock''), un filmās ''[[The Doors (filma)|The Doors]]'' un ''[[Zero Tolerance]]''. No 1995. līdz 1998. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''). 2000. gadu sākumā Taituss sāka biežāk atveidot otrā plāna lomas filmās &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), &quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'') un &quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13''). 2004. gadā seriāla &quot;Ņujorkas policisti&quot; scenārists [[Deivids Milčs]] viņu izvēlējās vienai no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''), kurā aktieris filmējās līdz seriāla slēgšanai 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2007. gadā viņš ieguva otrā plāna lomu [[Bens Afleks|Bena Afleka]] režisora debijā &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;. Izveidojis veiksmīgu sadarbību ar Afleku, Taituss vēlāk piedalījās vēl trīs viņa režisētajās filmās: &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Taituss Vellivers parādījās divās seriāla &quot;[[Izlaušanās]]&quot; sērijās. Tajā pašā gadā viņš tika izvēlēts arī lomai seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kurā, pēc aktiera teiktā, sagatavošanās laiks bija ļoti īss, turklāt scenārijs tika turēts noslēpumā un viņš saņēma tikai savas replikas.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/titus-welliver-reveals-lengths-avoid-spoilers-lost/|title=Man in Black actor Titus Welliver reveals the lengths he took to avoid spoilers for 'Lost'|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriāla filmēšanas laikā Taituss salauza vairākus kāju pirkstus, atsitoties pret [[Bambusi|bambusa]] celmu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/titus-welliver-discusses-huge-gift-165651892.html|title=Titus Welliver Discusses the “Huge Gift” of Playing The Man in Black on ‘Lost’ and How Far He Went to Avoid Spoilers|website=Yahoo Life|access-date=2026-06-15|date=2020-05-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopumā viņš parādījās trīs seriāla sērijās. No 2009. līdz 2011. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''). Savukārt no 2009. līdz 2010. gadam Taituss spēlēja atkārtotu lomu seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy''). 2012. gadā viņš parādījās filmā &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge''). Tajā pašā gadā, filmējoties seriālā &quot;[[Pieskariens (seriāls)|Pieskariens]]&quot; (''Touch''), Taitusu pamanīja Maikls Konelijs, kura romāni tajā laikā planoja adaptēt seriālām ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Taituss ieguva galveno lomu un atveidoja Hariju Bosu no 2014. līdz 2021. gadam. Vēlāk viņš turpināja šo lomu seriāla turpinājumā ''[[Bosch: Legacy]]'', kurā filmējās no 2022. līdz 2025. gadam. Viņš parādās arī trīs atvasinātā seriāla ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'' sērijās.

2014. gadā Taituss parādījās vienā no galvenajām lomām filmā &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets|Transformeri 4]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lifeofdad.com/titus-welliver-my-life-of-dad/|title=Titus Welliver - My Life of Dad|last=Eddy|first=Art|website=Life of Dad|access-date=2026-06-15|date=2014-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā aktieris parādījās filmā &quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades''). 2026. gadā Taituss parādījās trīs seriāla ''[[Dark WInds]]'' epizodēs, kā arī vienā no galvenajām lomām filmā ''[[Killing Castro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/first-look-killing-castro-diego-boneta-1236496740/|title=Romulus Entertainment Releases First Look For TIFF Pic ‘Killing Castro’ Starring Diego Boneta And Al Pacino|last=Kroll|first=Justin|website=Deadline|access-date=2026-06-15|date=2025-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Taituss Vellivers ir bijis precējies piecas reizes. Pirmo reizi viņš apprecējās ar Hīteri Vīlandtu 1989. gadā, taču laulība drīz vien tika šķirta. 1992. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Daniju Sakstoni, no kuras šķīrās 1996. gadā. 1998. gadā Taituss trešo reizi apprecējās ar aktrisi Džoeni Heimboldi, bet pāris izšķīrās 2004. gadā. 2005. gadā aktieris ceturto reizi apprecējās ar producenti Elizabeti Aleksanderu, taču viņu laulība beidzās pēc Elizabetes nāves no [[Vēzis (slimība)|vēža]] 2012. gadā. 2014. gadā Taituss piekto reizi apprecējās ar bijušo modeli Hosē Stemkinsi, bet pāris izšķīrās 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0920038/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Titus Welliver Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/2013/01/08/titus-welliver-promised-land/|title=Titus Welliver on 'Promised Land,' fracking, his late wife|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Taitusam ir trīs bērni: dēli Īmons un Kvins no laulības ar Džoeni Heimboldi, un meita Kora no laulības ar Elizabeti Aleksandru. Visi trīs ir aktieri un kopā ar tēvu ir parādījušies seriālos ''Bosch'' un ''Bosch: Legacy''.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Taituss ir arī aktiera [[Marks Pellegrīno|Marka Pellegrīno]] draugs, ar kuru viņš filmējās filmā &quot;Izkropļotais prāts&quot; un seriālos ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un &quot;Pazudušie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/tv/hear-from-losts-jacob-and-the-man-in-black/|title=Hear from 'Lost' 's Jacob and the Man in Black!}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1990
|''[[Navy Seals]]''
|[[Redneki|redneks]] bārā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|''[[Mobsters]]''
|[[Als Kapone]]
|-
|''[[The Doors (filma)|The Doors]]''
|policists
|-
|1994
|''[[Zero Tolerance]]''
|Reimonds Manta
|-
|1996
|''[[Mulholland Falls]]''
|Kenijs Kaminss
|-
|1997
|&quot;[[Prezidenta lidmašīna]]&quot; (''Air Force One'')
|militārpersona Baltajā namā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted'')
|Deils Bekers
|-
|&quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'')
|Makss
|-
|2005
|&quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13'')
|Mailoss
|-
|2007
|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot; (''Gone Baby Gone'')
|Laionels Makrīdijs
|-
|2008
|''[[The Human Contract]]''
|Preilisa kungs
|-
|2010
|&quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot; (''The Town'')
|Dino Čiampa
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'')
|Robs
|-
|&quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'')
|Dante Markuss
|-
|&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (''Argo'')
|Džons Beitss
|-
|2013
|&quot;[[RED aģenti 2]]&quot; (''RED 2'')
|militārās izlūkošanas vecākais direktors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''[[Poker Night]]''
|Maksvels
|-
|&quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot; (''Transformers: Age of Extinction'')
|Džeimss Sevojs
|-
|2016
|&quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'')
|Tims Hikijs
|-
|2018
|&quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades'')
|Gregors Fausts
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[An Affair to Die For]]''
|Rasels Pērpoints
|-
|&quot;[[Šafts (2019. gada filma)|Šafts]]&quot; (''Shaft'')
|speciālais aģents Vjeti
|-
|2025
|''[[Ricky]]''
|Leslijs Torino
|-
|2026
|''[[Killing Castro]]''
|
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1990
|&quot;[[Metloks (1987. gada seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock'')
|Džonijs Bauers
|sērija: ''The Narc''
|-
|1992
|&quot;[[Beverlihilza, pasta indekss 90210]]&quot; (''Beverly Hills, 90210'')
|Dags
|sērija: ''Cardio-Funk''
|-
|1993
|&quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt'')
|Saluči
|sērija: ''Forever Ambergris''
|-
|1994
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Dags Spinijs
|sērija: ''Darkness Falls''
|-
|1996
|''[[Murder White]]''
|Lerijs Vaits
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Nash Bridges]]''
|Ričards Dreiks
|sērija: ''The Web''
|-
|''[[The Practice]]''
|Gordons
|sērija: ''Hide and Seek''
|-
|1995—1996; 1998
|&quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue'')
|doktors Mondzaks
|8 sērijas
|-
|1999
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Voyager]]&quot; (''Star Trek: Voyager'')
|Maksvels Bērks
|2 sērijas
|-
|2002
|''[[Third Watch]]''
|Kemerons
|sērija: ''Ladies' Day''
|-
|2003
|&quot;[[Krēslas zona (2002. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
|Dilans
|sērija: ''The Monsters Are on Maple Street''
|-
|2004—2006
|&quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood'')
|Sailass Adamss
|galvenā loma; 21 sērija
|-
|2006
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Bills Vaitnijs
|sērija: ''Profiteer''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|&quot;[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]&quot; (''Numb3rs'')
|aģents Greivss
|sērija: ''Finders Keepers''
|-
|''[[Jericho]]''
|pulkvedis Roberts Hofmans
|sērija: ''Why We Fight''
|-
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|kapteinis Rodžers Volšs
|sērija: ''Leap of Faith''
|-
|&quot;[[Prokurors Šarks]]&quot; (''Shark'')
|Deksters Modins
|sērija: ''In Absentia''
|-
|2008
|&quot;[[Izlaušanās]]&quot; (''Prison Break'')
|Skots Karats
|2 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Monks]]&quot; (''Monk'')
|Denjels Rīss
|sērija: ''Mr. Monk's Other Brother''
|-
|''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''
|Rodžers/Karš
|sērija: Good God, Y'All
|-
|2009—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis]]
|3 sērijas
|-
|2009—2010
|&quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'')
|Džeimss &quot;Džimijs&quot; O'Felans
|otrā plāna loma; 12 sērijas
|-
|2011
|&quot;[[Likums un kārtība: Losandželosa]]&quot; (''Law &amp; Order: Los Angeles'')
|advokāts Kenedijs
|sērija: ''Angel's Knoll''
|-
|2009—2011
|&quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife'')
|Glens Čaildss
|16 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Marks Gabriels
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Pēdējie Grimmi]]&quot; (''Grimm'')
|Farlijs Kolts
|sērija: ''Three Coins in a Fuchsbau''
|-
|&quot;[[Pieskāriens (seriāls)|Pieskāriens]]&quot; (''Touch'')
|Rendels Mīds
|3 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Mahinatori]]&quot; (''White Collar'')
|senators Terenss Prats
|2 sērijas
|-
|2014
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Maikls Ridlijs
|2 sērijas
|-
|2014—2015
|&quot;[[Pēdējais kuģis]]&quot; (''The Last Ship'')
|Torvalds
|4 sērijas
|-
|2011; 2015
|&quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; (''Suits'')
|Dominiks Bārons
|3 sērijas
|-
|2013—2014; 2016
|&quot;[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S|Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S.]]&quot; (''Agents of S.H.I.E.L.D.'')
|Felikss Bleiks
|3 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Čikāgas sardze]]&quot; (''Chicago P.D.'')
|Ronalds Būts
|sērija: ''Ghosts''
|-
|2002; 2019
|''[[Law &amp; Order. Special Victims Unit]]''
|Toms Lendrikss/Robs Millers
|sērija: ''Resilience''/ 3 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Mandalorietis]]&quot; (''Mandalorian'')
|imperatora kapteinis
|sērija: ''Chapter 11: The Heiress''
|-
|2014—2021
|''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 68 sērijas
|-
|2022—2025
|''[[Bosch: Legacy]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 30 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Stabilizatore]]&quot; (''The Equalizer'')
|Elaidža Rīds
|sērija: ''Sins of the Father''
|-
|''[[Ballard]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|3 sērijas
|-
|2026
|''[[Dark Winds]]''
|Dominiks Makneirs
|3 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vellivers, Taituss}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>gn87qs2je5k2gtvb7q6qgj27juoqz53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balfrona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634567</id>
    <revision>
      <id>4500157</id>
      <parentid>4484992</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:10:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Skotijas apdzīvotās vietas]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas ciemi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4500157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4031" sha1="9hwjyr1sqa5ntmmmcx9nuc80uxwzp6o" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Balfrona
| official_name            = ''Balfron''&lt;br/&gt;''Both Fron''
| settlement_type          = ciems
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Balfron Church and War Memorial.jpg
| image_caption            = Balfronas baznīca un kara memoriāls
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Apvienotā Karaliste
| latd  = 56| latm  = 04| lats  = 06| latNS  = N
| longd = 4 | longm = 20| longs = 14| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Stērlingas apgabals|Stērlinga]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 2140
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 100
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = G63
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Balfrona''' ({{val|en|Balfron}}, {{val|gd|Both Fron}}) ir ciems [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Stērlingas apgabals|Stērlingas]] administratīvajā apgabalā. Tas atrodas Endrikas upes krastā, aptuveni 29 kilometrus uz ziemeļiem no [[Glāzgova]]s un 26 kilometrus uz rietumiem no apgabala centra [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]s.

== Vēsture ==
Ciema nosaukums cēlies no skotu gēlu valodas un tulkojumā nozīmē ‘bēdu mītne’ vai ‘sēru būda’. Saskaņā ar vietējo leģendu šis nosaukums saistīts ar senu notikumu, kad vilki esot nolaupījuši un saplēsuši ciema bērnus. 

Balfrona ilgstoši pastāvēja kā neliela lauku apmetne, līdz 18. gadsimta beigās to sāka mērķtiecīgi attīstīt Glāzgovas tirgotājs un rūpnieks Roberts Danmors. Viņš 1789. gadā pabeidza būvēt lielu [[kokvilna]]s vērptuvi (''Ballindalloch Cotton Mill'') pie Endrikas upes, kas piesaistīja simtiem strādnieku un pārvērta Balfronu par plaukstošu industriālo ciematu. Strādnieku vajadzībām tika uzbūvētas jaunas mājas, skolas un baznīcas. Kokvilnas rūpniecība ciemā pastāvēja līdz pat 19. gadsimta nogalei, kad vērptuve tika slēgta. Kokvilnas buma norietā Fērta un [[Klaida]]s savienojošā dzelzceļa (''Forth and Clyde Junction Railway''; atvērts 1856. gadā, slēgts 1959. gadā) izbūve pārvērta Balfronu par iecienītu brīvdienu kūrortu.

20. gadsimta laikā Balfrona zaudēja savu industriālo raksturu un pakāpeniski kļuva par dzīvojamo zonu cilvēkiem, kuri ikdienā dodas strādā uz Glāzgovu vai Stērlingu.

== Sabiedrība un infrastruktūra ==
Par spīti salīdzinoši nelielajam iedzīvotāju skaitam, Balfrona darbojas kā nozīmīgs vietējais centrs apkārtējiem lauku reģioniem un tuvējiem ciematiem. Šeit atrodas Balfronas vidusskola (''Balfron High School''), kas nodrošina izglītību plašam reģionam Rietumstērlingšīrā, kā arī vairāki vietējie veikali, veselības centrs un sabiedriskās iestādes. Ciems atrodas netālu no [[Lomonda esera un Trosahsas nacionālais parks|Lomonda esera un Trosahsas nacionālā parka]], kas padara to populāru tūristu vidū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ciemi]]</text>
      <sha1>9hwjyr1sqa5ntmmmcx9nuc80uxwzp6o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500158</id>
      <parentid>4500157</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T08:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4500158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4042" sha1="hg1l1m7m8x1860fmdd5fs0sghfwwwrm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Balfrona
| official_name            = ''Balfron''&lt;br/&gt;''Both Fron''
| settlement_type          = ciems
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Balfron Church and War Memorial.jpg
| image_caption            = Balfronas baznīca un kara memoriāls
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Stērlinga#Apvienotā Karaliste
| latd  = 56| latm  = 04| lats  = 06| latNS  = N
| longd = 4 | longm = 20| longs = 14| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Stērlingas apgabals|Stērlinga]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 2140
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 100
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = G63
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Balfrona''' ({{val|en|Balfron}}, {{val|gd|Both Fron}}) ir ciems [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Stērlingas apgabals|Stērlingas]] administratīvajā apgabalā. Tas atrodas Endrikas upes krastā, aptuveni 29 kilometrus uz ziemeļiem no [[Glāzgova]]s un 26 kilometrus uz rietumiem no apgabala centra [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]s.

== Vēsture ==
Ciema nosaukums cēlies no skotu gēlu valodas un tulkojumā nozīmē ‘bēdu mītne’ vai ‘sēru būda’. Saskaņā ar vietējo leģendu šis nosaukums saistīts ar senu notikumu, kad vilki esot nolaupījuši un saplēsuši ciema bērnus. 

Balfrona ilgstoši pastāvēja kā neliela lauku apmetne, līdz 18. gadsimta beigās to sāka mērķtiecīgi attīstīt Glāzgovas tirgotājs un rūpnieks Roberts Danmors. Viņš 1789. gadā pabeidza būvēt lielu [[kokvilna]]s vērptuvi (''Ballindalloch Cotton Mill'') pie Endrikas upes, kas piesaistīja simtiem strādnieku un pārvērta Balfronu par plaukstošu industriālo ciematu. Strādnieku vajadzībām tika uzbūvētas jaunas mājas, skolas un baznīcas. Kokvilnas rūpniecība ciemā pastāvēja līdz pat 19. gadsimta nogalei, kad vērptuve tika slēgta. Kokvilnas buma norietā Fērta un [[Klaida]]s savienojošā dzelzceļa (''Forth and Clyde Junction Railway''; atvērts 1856. gadā, slēgts 1959. gadā) izbūve pārvērta Balfronu par iecienītu brīvdienu kūrortu.

20. gadsimta laikā Balfrona zaudēja savu industriālo raksturu un pakāpeniski kļuva par dzīvojamo zonu cilvēkiem, kuri ikdienā dodas strādā uz Glāzgovu vai Stērlingu.

== Sabiedrība un infrastruktūra ==
Par spīti salīdzinoši nelielajam iedzīvotāju skaitam, Balfrona darbojas kā nozīmīgs vietējais centrs apkārtējiem lauku reģioniem un tuvējiem ciematiem. Šeit atrodas Balfronas vidusskola (''Balfron High School''), kas nodrošina izglītību plašam reģionam Rietumstērlingšīrā, kā arī vairāki vietējie veikali, veselības centrs un sabiedriskās iestādes. Ciems atrodas netālu no [[Lomonda esera un Trosahsas nacionālais parks|Lomonda esera un Trosahsas nacionālā parka]], kas padara to populāru tūristu vidū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ciemi]]</text>
      <sha1>hg1l1m7m8x1860fmdd5fs0sghfwwwrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madaru iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634847</id>
    <revision>
      <id>4499991</id>
      <parentid>4487615</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:44:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <origin>4499991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" sha1="jd8gmlha95wfg0kkiwk2hiyu27n1unq" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Madaru iela|Madaru iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Madaru iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
|ielas garums     = 292 m
|atklāta          = 2026. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Madaru iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu ielu]] un, pēc plāna, stiepjas ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā līdz [[Liepziedu iela (Liepāja)|Liepziedu ielai]]. Madaru ielas plānotais garums ir 292 metri.

Iela izveidota bijušo mazdārziņu teritorijā ar agrāko adresi Slimnīcas iela 22, kur ieplānota apbūve ar privātmājām un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Nosaukums Madaru ielai, tāpat kā četrām citām ielām šajā apkārtnē, piešķīrts [[Liepājas dome|Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes]] sēdē 2026. gada 18. jūnijā. Pirms tam, 2026. gada februārī un martā, tika organizēta ielu nosaukumu sabiedriskā apspriešana, kur liepājnieki izvēlējās, starp citiem, nosaukumu Madaru iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Apstiprināti pieci jauni ielu nosaukumi Slimnīcas ielas 22 teritorijā, Liepājā |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391314-apstiprinati-pieci-jauni-ielu-nosaukumi-slimnicas-ielas-22-teritorija-liepaja-2026 |website=[[LV portāls|LV portals]] |accessdate={{dat|2026|6|28||bez}} |date={{dat|2026|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Madaru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] (T veida krustojums)
* [[Rudzupuķu iela (Liepāja)|Rudzupuķu iela]]
* [[Liepziedu iela (Liepāja)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>jd8gmlha95wfg0kkiwk2hiyu27n1unq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepziedu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634849</id>
    <revision>
      <id>4499992</id>
      <parentid>4487628</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <origin>4499992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2337" sha1="idfe5xff1fq2oz3m60y7ddfqpq1vksn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Liepziedu iela|Liepziedu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Liepziedu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
|ielas garums     = 340 m
|atklāta          = 2026. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Liepziedu iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes ielu]] un, pēc plāna, stiepjas dienvidaustrumu un austrumu virzienā līdz [[Vīgriežu iela (Liepāja)|Vīgriežu ielai]]. Liepziedu ielas plānotais garums ir aptuveni 340 metri.

Iela izveidota bijušo mazdārziņu teritorijā ar agrāko adresi Slimnīcas iela 22, kur ieplānota apbūve ar privātmājām un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Nosaukums Liepziedu ielai, tāpat kā četrām citām ielām šajā apkārtnē, piešķīrts [[Liepājas dome|Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes]] sēdē 2026. gada 18. jūnijā. Pirms tam, 2026. gada februārī un martā, tika organizēta ielu nosaukumu sabiedriskā apspriešana, kur liepājnieki izvēlējās, starp citiem, nosaukumu Liepziedu iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Apstiprināti pieci jauni ielu nosaukumi Slimnīcas ielas 22 teritorijā, Liepājā |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391314-apstiprinati-pieci-jauni-ielu-nosaukumi-slimnicas-ielas-22-teritorija-liepaja-2026 |website=[[LV portāls|LV portals]] |accessdate={{dat|2026|6|28||bez}} |date={{dat|2026|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Liepziedu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] (T veida krustojums)
* [[Rudzupuķu iela (Liepāja)|Rudzupuķu iela]]
* [[Madaru iela (Liepāja)|Madaru iela]]
* [[Vīgriežu iela (Liepāja)|Vīgriežu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>idfe5xff1fq2oz3m60y7ddfqpq1vksn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīgriežu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634850</id>
    <revision>
      <id>4499985</id>
      <parentid>4487630</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:40:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <origin>4499985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2409" sha1="mj37ai7u6d2ux9vxggg4wuj95dvzsj6" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Vīgriežu iela|Vīgriežu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vīgriežu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
|ielas garums     = 400 m
|atklāta          = 2026. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Vīgriežu iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres ielu]] un, pēc plāna, stiepjas pa lauzto linīju dienvidu un dienvidaustrumu virzienā līdz [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas ielai]]. Vīgriežu ielas plānotais garums ir aptuveni 400 metri.

Iela izveidota bijušo mazdārziņu teritorijā ar agrāko adresi Slimnīcas iela 22, kur ieplānota apbūve ar privātmājām un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Nosaukums Vīgriežu ielai, tāpat kā četrām citām ielām šajā apkārtnē, piešķīrts [[Liepājas dome|Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes]] sēdē 2026. gada 18. jūnijā. Pirms tam, 2026. gada februārī un martā, tika organizēta ielu nosaukumu sabiedriskā apspriešana, kur liepājnieki izvēlējās, starp citiem, nosaukumu Vīgriežu iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Apstiprināti pieci jauni ielu nosaukumi Slimnīcas ielas 22 teritorijā, Liepājā |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391314-apstiprinati-pieci-jauni-ielu-nosaukumi-slimnicas-ielas-22-teritorija-liepaja-2026 |website=[[LV portāls|LV portals]] |accessdate={{dat|2026|6|28||bez}} |date={{dat|2026|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Vīgriežu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] (T veida krustojums)
* [[Liepziedu iela (Liepāja)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums)
* [[Piparmētru iela (Liepāja)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums)
* [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>mj37ai7u6d2ux9vxggg4wuj95dvzsj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piparmētru iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634851</id>
    <revision>
      <id>4499988</id>
      <parentid>4487631</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <origin>4499988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="3o4i186q2apftccbl3c5xvos8pbovo4" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Piparmētru iela|Piparmētru iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Piparmētru iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
|ielas garums     = 196 m
|atklāta          = 2026. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Piparmētru iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres ielu]] un, pēc plāna, stiepjas ziemeļaustrumu virzienā līdz [[Vīgriežu iela (Liepāja)|Vīgriežu ielai]]. Piparmētru ielas plānotais garums ir aptuveni 196 metri.

Iela izveidota bijušo mazdārziņu teritorijā ar agrāko adresi Slimnīcas iela 22, kur ieplānota apbūve ar privātmājām un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Nosaukums Piparmētru ielai, tāpat kā četrām citām ielām šajā apkārtnē, piešķīrts [[Liepājas dome|Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes]] sēdē 2026. gada 18. jūnijā. Pirms tam, 2026. gada februārī un martā, tika organizēta ielu nosaukumu sabiedriskā apspriešana, kur liepājnieki izvēlējās, starp citiem, nosaukumu Piparmētru iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Apstiprināti pieci jauni ielu nosaukumi Slimnīcas ielas 22 teritorijā, Liepājā |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391314-apstiprinati-pieci-jauni-ielu-nosaukumi-slimnicas-ielas-22-teritorija-liepaja-2026 |website=[[LV portāls|LV portals]] |accessdate={{dat|2026|6|28||bez}} |date={{dat|2026|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Piparmētru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] (T veida krustojums)
* [[Rudzupuķu iela (Liepāja)|Rudzupuķu iela]] (T veida krustojums)
* [[Vīgriežu iela (Liepāja)|Vīgriežu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>3o4i186q2apftccbl3c5xvos8pbovo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rudzupuķu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634852</id>
    <revision>
      <id>4499990</id>
      <parentid>4487632</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>citas nozīmes</comment>
      <origin>4499990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2321" sha1="cz8mfmz2jt5r9r3pv1j41facpzmoz0s" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Rudzupuķu iela|Rudzupuķu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Rudzupuķu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
|ielas garums     = 363 m
|atklāta          = 2026. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Rudzupuķu iela''' ir jaunizveidotā iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Liepziedu iela (Liepāja)|Liepziedu ielu]] un, pēc plāna, stiepjas dienvidu un dienvidaustrumu virzienā līdz [[Piparmētru iela (Liepāja)|Piparmētru ielai]]. Rudzupuķu ielas plānotais garums ir aptuveni 363 metri.

Iela izveidota bijušo mazdārziņu teritorijā ar agrāko adresi Slimnīcas iela 22, kur ieplānota apbūve ar privātmājām un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Nosaukums Rudzupuķu ielai, tāpat kā četrām citām ielām šajā apkārtnē, piešķīrts [[Liepājas dome|Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes]] sēdē 2026. gada 18. jūnijā. Pirms tam, 2026. gada februārī un martā, tika organizēta ielu nosaukumu sabiedriskā apspriešana, kur liepājnieki izvēlējās, starp citiem, nosaukumu Rudzupuķu iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Apstiprināti pieci jauni ielu nosaukumi Slimnīcas ielas 22 teritorijā, Liepājā |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391314-apstiprinati-pieci-jauni-ielu-nosaukumi-slimnicas-ielas-22-teritorija-liepaja-2026 |website=[[LV portāls|LV portals]] |accessdate={{dat|2026|6|28||bez}} |date={{dat|2026|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Rudzupuķu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Liepziedu iela (Liepāja)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums)
* [[Madaru iela (Liepāja)|Madaru iela]] (T veida krustojums)
* [[Piparmētru iela (Liepāja)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>cz8mfmz2jt5r9r3pv1j41facpzmoz0s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dejelnieks/Sabiedriskais transports Jelgavā</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636181</id>
    <revision>
      <id>4500021</id>
      <parentid>4499396</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T20:09:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4500021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21550" sha1="j6tq9lqar0kx12qtesdhniolt6hg2i0" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Jelgavā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} [[Jelgava]]
| atklāts = [[1924. gads|1924]]&lt;ref name=&quot;jvmm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgavas-autoostas-stasts/|title=Jelgavas autoostas stāsts|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-07-26|date=2023-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| izmaksas = 
| kopējais garums =
| līniju skaits = 20 [[Autobuss|autobusu]]&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jap-miljona-pasaziere-sogad-braukusi-1-marsruta-autobusa/|title=JAP miljonā pasažiere šogad braukusi 1. maršruta autobusā – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits =
| transporta vienīb = 40 autobusi (t.sk. 4 elektroautobusi un 1 ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms)&lt;ref name=&quot;jaunslv25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/676068-sveic-jelgavas-autobusu-parka-2-000-000-pasazieri|title=Sveic Jelgavas autobusu parka 2 000 000. pasažieri|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-26|date=2025-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| depo = 1
| parks = 1
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 2 900 000 (2024)&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;
| mājas lapa = [https://www.jap.lv jap.lv]
}}'''[[Sabiedriskais transports]] [[Jelgava|Jelgavā]]''' aptver pilsētas nozīmes autobusu maršrutus, ko apkalpo [[Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]s [[kapitālsabiedrība]] [[SIA]] &quot;[[Jelgavas autobusu parks]]&quot;, kā arī reģionālos autobusu maršrutus un dzelzceļa satiksmi. Pilsētas iekšējos pasažieru pārvadājumus veic vienīgi autobusi.

Pirmais autobuss Jelgavā kursēja 1924. gadā, gaidot pasažierus pie dzelzceļa stacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgavas-autoostas-stasts/|title=Jelgavas autoostas stāsts|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-07-28|date=2023-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā 20 pilsētas maršrutos pārvadāti 2,9 miljoni pasažieru un veikts 1,99 miljonus kilometru nobraukums.&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; 2025. gada septembrī maršrutus apkalpoja 40 autobusi, tostarp četri elektroautobusi un viens ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms, un uzņēmumā strādāja 78 autobusu vadītāji.&lt;ref name=&quot;jaunslv25&quot;/&gt;

Jelgava ir arī [[Zemgale]]s reģiona satiksmes mezgls: pilsētā atrodas [[Jelgavas autoosta]] un [[Jelgavas dzelzceļa stacija]], kas ir viens no lielākajiem dzelzceļa mezgliem [[Latvija|Latvijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm |title=Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem |access-date=2026-07-28 |archive-date={{dat|2010|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100505200820/http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm }}&lt;/ref&gt; un caur kuru kursē [[Pasažieru vilciens|vilcieni]] maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga - Jelgava]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīga - Liepāja]].

== Vēsture ==
=== Pirmie autobusi un starpkaru periods ===
[[1914. gads|1914]]. gada jūnijā atļauju ierīkot autosatiksmi saņēma arī [[Kurzemes guberņa]], un starp plānotajiem maršrutiem no [[Rīga]]s bija arī maršruts uz Jelgavu, taču ieceri neļāva īstenot [[Pirmais pasaules karš]]. [[1923. gads|1923]]. gadā [[Latvija|Latvijā]] bija reģistrēti 29 autobusi, no tiem viens [[1924. gads|1924]]. gadā kursēja Jelgavā, gaidot pasažierus pie dzelzceļa stacijas un vedot tos tikai vienā virzienā — tagadējā [[Zemgales prospekts|Zemgales prospekta]] un [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas iela]]s virzienā. Pasažieri sūdzējās par ilgo gaidīšanu, neievērotām pieturvietām un braukšanu ārpus paredzētā maršruta.

1925. gada aprīlī sāka kursēt autobusi no Rīgas uz Jelgavu, bet no Jelgavas - uz [[Bauska|Bausku]] un [[Vilce (Jelgavas novads)|Vilci]]. Tā paša gada augustā tika atklāta līnija Jelgava—[[Līvbērze]]—[[Džūkste]]: brauciens vienā virzienā maksāja trīs [[Lats|latus]], un autobuss kursēja no [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu iela]]s gala pie tirgus, kas tolaik atradās tagadējā [[Hercoga Jēkaba laukums|Hercoga Jēkaba laukumā]].

Pasažieru pārvadāšana bija privātuzņēmējdarbība, un sākotnēji pilsētas valdei par autobusu darbību nebija teikšanas. 1926. gadā Jelgavas pilsētas valde pieņēma &quot;Saistošos noteikumus par kārtīgas satiksmes uzturēšanu pa noteiktām līnijām ar automobiļiem un autobusiem Jelgavas pilsētas administratīvajās robežās&quot;. Tie noteica, ka autobusu īpašniekiem ik gadu jāatjauno pilsētas valdes atļauja un jāmaksā nodoklis par ielu, ceļu un tiltu lietošanu, kā arī noteica auto stacijas atrašanās vietu, maršrutus ar pieturvietām un braukšanas maksu.

Autosatiksme kļuva par nopietnu konkurentu [[dzelzceļš|dzelzceļam]]. 1928. gadā Dzelzceļa valde konstatēja, ka līnija Rīga—Jelgava autobusu dēļ mēnesī zaudē aptuveni 7000 pasažieru. 1930. gadā dzelzceļš pats uzņēmās pasažieru pārvadājumus Jelgavas pilsētas robežās, iegādājoties autobusu, kas kursēja no dzelzceļa stacijas līdz tirgum un atpakaļ. Laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim šis autobuss nopelnīja 11 353 latus. [[1935. gads|1935]]. gadā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] virsvalde pārpirka no Jelgavas privātuzņēmēja autobusu satiksmi ar Rīgu, un turpmāk līniju Rīga—Jelgava apkalpoja Dzelzceļa virsvaldes sarkanie autobusi.

Vienotas autoostas mūsdienu izpratnē tolaik nebija. Pēc 1939. un 1940. gada datiem autoostas kantoris un biļešu kase atradās Pasta ielā 1, dzelzceļam piederošo autobusu piestātne Jelgava—Rīga — Akadēmijas ielā, bet atsevišķu pārvadātāju piestātnes — Hercoga Jēkaba laukumā un [[Vaļņu iela (Jelgava)|Vaļņu ielā]]. Pilsētā darbojās arī vairākas [[Taksometrs|taksometru]] stāvvietas, un pasažierus paralēli izvadāja ormaņi.

=== Padomju periods ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pasažieru pārvadājumu organizēšanu pārņēma pilsētas vadība, šim nolūkam nodibinot Autotransporta kantori. Tā kā pilsētas vēsturiskais centrs bija sagrauts, sabiedriskā dzīve pārcēlās tuvāk nomalei. Ar 1946. gada janvāri no jauniekārtotās autoostas uz Rīgu četras reizes dienā sāka kursēt liels autobuss, taču sākotnēji ar to varēja braukt tikai ar komandējuma apliecību. Tā paša gada martā atiešanas vietu pārcēla uz [[Dambja iela (Jelgava)|Dambja iela]]s galu pie [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās iela]]s.

Pārējos maršrutos pasažierus sākotnēji pārvadāja ar brezentu pārklātām kravas automašīnām. Konduktori, bieži jaunas sievietes, kravas kastē pavadīja 12 stundu maiņas un braukšanas biļetes izrakstīja ar roku. 1948. gada 1. jūlijā Lielās ielas (tagad [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas iela]]) un [[Dobeles iela (Jelgava)|Dobeles iela]]s stūrī tika uzstādīta neliela koka ēka biļešu pārdošanai, bet autobusiem ierīkots bruģēts laukums.

Pakāpeniski palielinājās maršrutu skaits un kravas automašīnas aizstāja ar autobusiem. 1958. gadā autobusu parks atdalījās no kravas automašīnu autokolonnas un turpmākajos gados kļuva par lielu uzņēmumu. Tā paša gada martā Autotransporta kantorī Nr. 19 notika pirmā pasažieru konference Jelgavā, kurā tika izteikta neapmierinātība ar apkalpošanas kultūru un ierosināts līniju galos ierīkot uzgaidāmos paviljonus, bet lielākajās pieturās — solus.

1969. gadā autobusi kursēja ik pēc 15—20 minūtēm, un bija iespējams iegādāties mēnešbiļetes. 1980. gadu beigās agrāk izmantotos [[LAZ]] autobusus bija nomainījuši [[Ikarus]] autobusi, kuru izmēriem vecie autoostas peroni vairs nederēja.

=== Kopš 1991. gada ===
Pēc neatkarības atjaunošanas autobusu pārvadājumus sāka veikt privātuzņēmēji. SIA &quot;Jelgavas autobusu parks&quot; kapitālsabiedrības statusu ieguva [[2003. gads|2003]]. gada 2. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/jelgavas-autobusu-parks/40003152664|title=JELGAVAS AUTOBUSU PARKS, SIA, 40003152664 - par uzņēmumu}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā pēc [[Maskava]]s mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]] iniciatīvas Jelgavā nodibināja autobūves uzņēmumu AS &quot;AMO Plant&quot;, kura akcionāri bija Maskavas pilsētas struktūras, AS &quot;AMO ZIL&quot;, Jelgavas dome un AS &quot;Ferrus&quot;. 2010. gada 17. septembrī no rūpnīcas izbrauca pirmais Jelgavā ražotais autobuss &quot;Ambassador&quot;. Kopumā Jelgavas autobusu parkam piegādāti 41 šāds autobuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/ierosinata-autobusu-razotaja-amo-plant-maksatnespejas-procesa-lieta.185905|title=Ierosināta autobusu ražotāja &quot;AMO Plant&quot; maksātnespējas procesa lieta|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-07-28|date=2014-11-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2014. gads|2014]]. gadā tika ierosināts uzņēmuma maksātnespējas process, un [[2015. gads|2015]]. gada 8. jūlijā maksātnespēja tika pasludināta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/amo-plant-kartejo-gadu-nosledz-ar-zaudejumiem|title=Amo Plant kārtējo gadu noslēdz ar zaudējumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2026-07-28|date=2014-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autobusus uzņēmums nomāja no AS &quot;Ferrus&quot;. 2021. gadā, beidzoties trīs gadus iepriekš noslēgtajam pilna servisa nomas līgumam aptuveni 3,5 miljonu eiro apmērā, tika izsludināts iepirkums 32 lietotu dīzeļautobusu iegādei par aptuveni miljonu eiro. Raidījums &quot;[[De facto (raidījums)|De facto]]&quot; norādīja, ka iepirkums notiek neilgi pirms [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasību stāšanās spēkā par bezizmešu transportlīdzekļu īpatsvaru, un vērsa uzmanību uz to, ka AS &quot;Ferrus&quot; vadībā kopš 2017. gada bija toreizējā [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas mēra]] [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] dēls. Raidījums arī konstatēja, ka 2021. gada pirmajā pusgadā pārvadātāja izmaksas uz vienu pasažieri Jelgavā bija 2,6 eiro — augstākās starp [[Valstspilsēta|Latvijas valstspilsētām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gaidamas-izmainas-par-labu-zalakam-transportam-bet-jelgava-steidz-pirkt-lietotus-dizelautobusus.a420976/|title=Gaidāmas izmaiņas par labu «zaļākam» transportam, bet Jelgava steidz pirkt lietotus dīzeļautobusus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu satiksme ==
=== Autoparks ===
2025. gada septembrī maršrutus apkalpoja 40 autobusi, no kuriem četri bija elektroautobusi un viens — ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms.&lt;ref name=&quot;jaunslv25&quot; /&gt;

2021. gadā Jelgava kļuva par pirmo pilsētu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kur pasažieru pārvadājumos izmēģināja ar ūdeņradi darbināmu autobusu — uzņēmuma &quot;Solaris&quot; ražotu transportlīdzekli 22. maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/337768-jelgava-pirma-baltijas-valstis-izmegina-ar-udenradi-darbinamu-autobusu.htm|title=Jelgava pirmā Baltijas valstīs izmēģina ar ūdeņradi darbināmu autobusu|website=nra.lv|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk projektā &quot;H2Value&quot;, kuru vada [[Latvijas Ūdeņraža asociācija]], uzņēmums nomāja &quot;Toyota Caetano&quot; ražotu ūdeņraža autobusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/491636-jelgava-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu.htm|title=Jelgavā testēs ar ūdeņradi darbināmu autobusu|website=nra.lv|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoparka atjaunošanai iegādāti desmit dīzeļa—hibrīda M3 kategorijas autobusi, ko iepirkuma rezultātā piegādāja SIA &quot;Avar Auto&quot;.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgavas-autobuss-parks-atjauno-autoparku-iegadati-10-jauni-autobusi/|title=Jelgavas autobusu parks atjauno autoparku – iegādāti 10 jauni autobusi – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maršrutu tīkls ===
2025. gadā Jelgavā bija 20 pilsētas nozīmes autobusu maršruti.&lt;ref name=&quot;jaunslv25&quot; /&gt; Daļa maršrutu iziet ārpus valstspilsētas administratīvajām robežām, tostarp uz [[Ozolnieki|Ozolniekiem]].
{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Nosaukums
|-
| bgcolor=&quot;4a55a0&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 1
| [[Tušķi]] GP - [[Ozolnieku vidusskola]]
|-
| bgcolor=&quot;f7d907&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 2
| [[Svēte (ciems)|Svēte]] - [[Tetele]]
|-
| bgcolor=&quot;8f328a&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 4
| [[Meiju ceļš]] - [[Ģintermuiža]]
|-
| bgcolor=&quot;35ae73&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 5
| [[Blukas]] - [[Bērzu kapi]]
|-
| bgcolor=&quot;ed7aaa&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 6
| [[Vīgriežu iela (Jelgava)|Vīgriežu iela]] - [[Āne]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;1072ba&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 7
| Meiju ceļš - [[Kārniņi]]
|-
| bgcolor=&quot;be2026&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 8
| [[Bemberi]] - Romas krogs
|-
| bgcolor=&quot;c59c6d&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 9
| [[Baložu kapi]] - [[Ānes kultūras nams]]
|-
| bgcolor=&quot;808182&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 11
| Meiju ceļš - Tušķi GP - [[Raubēni]]
|-
| bgcolor=&quot;31aae1&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12a
| [[Vītoliņi]] - [[Salnas iela (Jelgava)|Salnas iela]]
|-
| bgcolor=&quot;9dd6f5&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12
| Vītoliņi - Salnas uz [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Tērvete]]s
|-
| bgcolor=&quot;086a38&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 13
| Jelgavas stacija - [[Brankas]] GP
|-
| bgcolor=&quot;9a3520&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14a
| [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]] - [[Pērnavas iela (Jelgava)|Pērnavas iela]] Nr.24
|-
| bgcolor=&quot;eb5c28&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14
| Baložu kapi - Meiju ceļš
|-
| bgcolor=&quot;bdccd4&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 15
| [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] - [[Satiksmes iela (Jelgava)|Satiksmes iela]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;9e1f62&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 16
| [[Svētes pamatskola|Svētes skola]] GP - Tetele
|-
| bgcolor=&quot;66b345&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 18
| Meiju ceļš - Ozolnieku vidusskola]
|-
| bgcolor=&quot;ebb3d2&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 19
| [[Viesturi (stacija)|Viesturu stacija]] - Bērzu kapi
|-
| bgcolor=&quot;30378c&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 22
| Jelgavas stacija - [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]]
|-
| bgcolor=&quot;f39324&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 25
| Satiksmes ielas pasts - [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola|Pārlielupes pamatskola]]
|}

=== Autobusu modeļi ===
2026. gada maijā SIA &quot;Jelgavas autobusu parks&quot; iegādājās desmit jaunus dīzeļa–hibrīda M3 kategorijas pirmās klases autobusus, kas pasažieru pārvadājumus pilsētā pakāpeniski sāka nodrošināt no 16. maija. Iepirkuma rezultātā autobusus piegādāja SIA &quot;Avar Auto&quot; — koncerna &quot;[[MAN Truck &amp; Bus SE]]&quot; pārstāvis [[Latvija|Latvijā]]. Viena autobusa izmaksas bija 290 320 eiro bez [[PVN]]. Iegādi noteica autoparka nolietojums: vecākajiem pilsētas maršrutos izmantotajiem autobusiem tobrīd bija 16 gadu un nobraukums ap miljonu kilometru.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt;

Saskaņā ar [[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva|Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu]] par bezizmešu autobusu ieviešanu pasažieru pārvadājumos uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt bezizmešu autobusu īpatsvaru autoparkā. 2024. gadā ar elektroautobusiem tika veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā,&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; bet 2026. gada maijā ar tiem tika nodrošināti aptuveni 12 % pilsētas pasažieru pārvadājumu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt; 2026. gadā projekta &quot;H2Value&quot; ietvaros JAP pasažieru pārvadājumos testēja arī
uzņēmuma &quot;Toyota Caetano&quot; ražotu ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināmu autobusu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt;

=== Braukšanas maksa ===
Braucienu var apmaksāt, validējot e-karti, izmantojot mobilo lietotni ar digitālo v-karti, ar viedkarti &quot;Jelgavas valstspilsētas skolēna apliecība&quot; vai &quot;Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāja karte&quot;, ar [[VISA]] vai [[Mastercard|MasterCard]] maksājumu karti, kā arī ir bezskaidras naudas norēķini.

Braukšanas maksas atvieglojumus izglītojamajiem nosaka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 24-15, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Braukšanas maksas atvieglojumi izglītojamajiem… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Senioriem ar Jelgavas iedzīvotāja karti pašvaldība nodrošina 20 bezmaksas braucienus mēnesī.&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; Pilsētas svētku un atsevišķu valsts svētku dienās braukšana pilsētas maršrutu autobusos ir bez maksas.

==== e-karte ====
Vairākkārt izmantojamās e-kartes cena ir 2,50 eiro, to pārdod Jelgavas autoostā, visās Jelgavas pasta nodaļās un Ozolnieku pasta nodaļā. Braucienus pārdod komplektos pa 10, 20, 40 vai 60, un tie jāizmanto sešu mēnešu laikā. 2025. gada februārī apgrozībā bija vairāk nekā 20 000 e-karšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/e-karti-jelgavas-autobusu-parka-majaslapa-var-papildinat-ari-juridiskas-personas/|title=E-karti un digitālo v-karti Jelgavas autobusu parka mājaslapā var papildināt arī juridiskas personas – Jelgava|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Lietotne &quot;JAP.LV&quot; ====
Norēķinoties ar mobilo lietotni, pasažieris noskenē autobusā izvietoto [[QR kods|kvadrātkodu]], pēc kā ekrānā parādās brauciena e-biļete ar maršruta numuru un nosaukumu, validēšanas datumu un laiku, autobusa identifikatora numuru un piecas minūtes aktīvu pulsējošu autobusa piktogrammu.

== Autoosta un reģionālā satiksme ==
Pēc kara pirmā autoosta atradās Lielās ielas galā. Tagadējo autoostas ēku nodeva ekspluatācijā 1957. gadā. Pārbūves notika 1973. gadā un 1988.—1989. gadā pēc arhitekšu Lidijas Maueres un Jeļenas Sidorenko projekta. Kopš 1960. gadiem atkārtoti apspriesta autoostas pārcelšana pie dzelzceļa stacijas. Pilsētas attīstības stratēģija 2007.—2020. gadam paredzēja tur izveidot multimodālu satiksmes terminālu, taču iecere netika īstenota.

Reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļu &quot;Jelgava, Dobele&quot; apkalpo AS &quot;Nordeka&quot;. No 2024. gada 1. novembra tīklā paaugstinātas pakalpojuma kvalitātes prasības un pārkārtoti atsevišķi reisi, par pasažieru pārvadājumu pamatu nosakot dzelzceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/no-1-novembra-re%C4%A3ion%C4%81lo-autobusu-mar%C5%A1rutu-t%C4%ABkla-da%C4%BC%C4%81-%E2%80%9Cjelgava-dobele%E2%80%9D-paaugstin%C4%81sies|title=No 1. novembra reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā “Jelgava, Dobele” paaugstināsies pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasības, kā arī tiks pārkārtoti un optimizēti atsevišķi reisi {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2026-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Dzelzceļa satiksme Jelgavā ==
Privāto dzelzceļa līniju [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]]—Jelgava atklāja 1868. gadā, un tajā pašā gadā pēc arhitekta [[Oto Dīce]]s projekta uzcēla stacijas ēku. 1873. gadā ekspluatācijā nodeva Jelgavas—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] līniju. Pasažieru satiksme uz Rīgu notiek pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava]], kas elektrificēta 1972. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ldz.lv/?object_id=2566|title=&quot;Latvijas dzelzceļš&quot;|website=ldz.lv|access-date=2026-07-28|archive-date={{dat|2011|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111011153631/http://ldz.lv/?object_id=2566}}&lt;/ref&gt;

== Ūdensceļu satiksme Jelgavā ==
Pirms dzelzceļa izbūves kuģu satiksme pa [[Lielupe]]s lejteci bija nozīmīgs savienojums starp Jelgavu, [[Rīga|Rīgu]] un [[Jūrmala|Jūrmalu]]. No 1844. gada tvaikoņi maršrutā Rīga—Jelgava piestāja [[Majori|Majoros]] un [[Dubulti|Dubultos]], šī satiksme zaudēja nozīmi pēc [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Rīga—Tukums]] pabeigšanas [[1877. gads|1877]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jurmalas-pilsetai-65|title=Jūrmalas pilsētai – 65 {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā maršrutā Jelgava—Majori atsākti kuģa reisi, taču tie ir tūrisma, nevis sabiedriskā transporta pakalpojums.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM. Vēsture, attīstība un perspektīva|year=2021|isbn=ISBN-978-9934-543-31-9|location=Rīga|url=https://travelfree.lv/wp-content/uploads/2021/09/Turisms-Latvija-cauri-gadsimtiem.pdf|page=452}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.jap.lv www.jap.lv]

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Latvijā]]</text>
      <sha1>j6tq9lqar0kx12qtesdhniolt6hg2i0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Papildlaiks (sports)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636200</id>
    <revision>
      <id>4499950</id>
      <parentid>4499934</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T14:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24581" sha1="sn9spkkjs2r3ylyp49a3m1ct50k3sfz" xml:space="preserve">'''Papildlaiks''' ({{Val-en|Overtime (OT) vai extra time (ET)}}) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas.

Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru.

== Futbols ==

=== Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) ===
[[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, ''[[Copa del Rey]]'', ''[[DFB-Pokal]]'', ''[[Coppa Italia]]'' pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgas]] izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.–22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultāti tika izšķirti ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — &quot;pēc papildlaika&quot;), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība.

Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs tika mēģināts samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu &quot;pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu&quot;.

== Basketbols ==
[[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Hokejs ==
Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra.

[[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Stenlija kauss|Stenlija kausa izcīņā]] noteikumi atšķiras no regulārās sezonas: ja pēc 60 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kur katrs papildlaika periods ilgst 20 minūtes un spēle notiek formātā 5 pret 5. Tiek spēlēti pilni papildlaika periodi, līdz kāda komanda gūst vārtus un nav pēcspēles metienu sērijas. Vārtu guvums jebkurā papildlaika brīdī uzreiz noslēdz spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=131|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nhl/nhl-playoff-overtime-rules-explained|title=NHL Playoff Overtime Rules, Explained|website=SI|access-date=2026-07-27|date=2026-04-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Starptautiskajās sacensībās, ko organizē [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]], papildlaika noteikumi ir atkarīgi no turnīra. Pasaules čempionātos un daudzās IIHF sacensībās ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks un tā ilgums un spēlētāju skaits var atšķirties: 3 pret 3 papildlaiks grupu turnīru spēlēs, 3 pret 3 vai cits formāts izslēgšanas spēlēs. Papildlaiks parasti tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa. Ja papildlaikā uzvarētājs netiek noskaidrots, var sekot pēcspēles metienu sērija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/statichub/4719/rules-and-regulations?utm_source=chatgpt.com|title=IIHF - Rules &amp; Regulations|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ilgākās spēles ==

=== Futbols ===
Agrāk dažās futbola sacensībās pirms [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērijas]] izmantošanas bija atļauts spēlēt vairākus secīgus papildlaikus. 1977. gada ''[[Campeonato Pernambucano|Campeonato Pernambucano de Futebol]]'' fināls starp ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' tika izšķirts tikai ceturtajā papildlaikā, katram papildlaikam ilgstot 15 minūtes. Kopējais spēles ilgums sasniedza 158 minūtes. Spēlē uzvarēja ''Sport Recife''.

1922. gada Vācijas čempionāta fināls starp ''[[Hamburger SV]]'' un ''[[1. FC Nürnberg]]'' tika pārtraukts pēc 189 minūtēm, kad rezultāts bija 2–2, jo iestājās [[tumsa]] un spēli vairs nebija iespējams turpināt. Atkārtotā spēle pēc septiņām nedēļām arī netika pabeigta — pēc 158 minūtēm rezultāts bija 1–1, bet ''Nürnberg'' vairs nespēja nodrošināt minimālo astoņu spēlētāju skaitu laukumā savainojumu dēļ. Toreiz noteikumi neļāva veikt [[Rezervists (futbols)|spēlētāju maiņas]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel|title=Nürnberg - HSV 1922: Das ewige Endspiel: Kameraden fürs Leben|work=11FREUNDE.de|access-date=2026-07-27|language=de}}&lt;/ref&gt;

1971. gada [[Ziemeļamerikas Futbola līga|Ziemeļamerikas Futbola līgas]] izslēgšanas spēļu pusfināla pirmajā mačā starp ''[[Dallas Tornado]]'' un ''[[Rochester Lancers (1967–1980)|Rochester Lancers]]'' spēle ilga līdz sestajam papildlaikam. Ročesteras komandas spēlētājs [[Karloss Metidjeri]] guva uzvaras vārtus spēles 176. minūtē — mazāk nekā četras minūtes pirms divu pilnu spēļu (180 minūšu) ilguma. Pēc septiņām dienām šo pašu komandu trešajā spēlē atkal bija nepieciešami vairāki papildlaiki — ceturtajā papildlaikā (kopā 148 minūtes) uzvarēja ''Dallas Tornado''. Vēl pēc četrām dienām ''Dallas'' komanda zaudēja spēlē pret ''[[Atlanta Chiefs|Atlanta]]'' pēc trešā papildlaika, kad vārti tika gūti 123. minūtē. Kopumā ''Dallas Tornado'' 13 dienu laikā aizvadīja 537 futbola minūtes — tikai trīs minūtes mazāk nekā sešas pilnas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://homepages.sover.net:80/~spectrum/year/1971.html|title=The Year in American Soccer - 1971|website=homepages.sover.net|access-date=2026-07-27}}&lt;/ref&gt;

=== Basketbols ===

* Starptautiskais basketbols:
** [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: Sešās olimpisko spēļu basketbola spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki — četrās vīriešu un divās sieviešu turnīra spēlēs:
*** 2016. gads (vīrieši): [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīna]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 111–107&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/6327/games/74463-ARG-BRA|title=Argentina vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase|Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas basketbola izlase|Krieviju]] ar 86–83&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2541/games/2259-CAN-RUS|title=Canada vs Russia - Classification Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcija]] uzvarēja [[Brazīlijas sieviešu basketbola izlase|Brazīliju]] ar 79–76&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/6328/games/74487-TUR-BRA|title=Turkey vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātiju]] ar 83–81&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22042-LTU-CRO|title=Lithuania vs Croatia - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 109–101&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22063-AUS-BRA|title=Australia vs Brazil - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] uzvarēja [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itāliju]] ar 92–80&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/2546/games/16016-ESP-ITA|title=Spain vs Italy - Semi-Final Round - Olympic Games : Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada FIBA Pasaules čempionātā]] [[Vācijas basketbola izlase|Vācija]] pēc trīs papildlaikiem uzvarēja [[Angolas basketbola izlase|Angolu]] ar 108–103.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/201-fiba-basketball-world-cup/2941/games/36979-ANG-GER|title=Angola vs Germany - Preliminary Round - World Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|1953. gada FIBA Pasaules kausa basketbolā sievietēm]] [[Paragvajas sieviešu basketbola izlase|Paragvaja]] pēc diviem papildlaikiem uzvarēja [[Kubas sieviešu basketbola izlase|Kubu]] ar 69–59.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup/2513/games/6131-CUB-PAR|title=Cuba vs Paraguay - Repass Round - World Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[EuroBasket 1953]] turnīrā [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvija]] pēc četriem papildlaikiem uzvarēja [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] ar 57–55.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/208-fiba-eurobasket/1844/games/6047-YUG-ISR|title=Yugoslavia vs Israel - Preliminary Round - European Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki:
*** [[2017. gada Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada Āfrikas čempionāts sievietēm]]: [[Tunisijas sieviešu basketbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Kotdivuāras sieviešu basketbola izlase|Kotdivuāru]] ar 69–64&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/302-fiba-womens-afrobasket/6353/games/78082-TUN-CIV|title=Tunisia vs Côte d'Ivoire - Group Phase - FIBA Women's Afrobasket {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreja]] uzvarēja [[Ķīnas sieviešu basketbola izlase|Ķīnu]] ar 99–93&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/4341/games/52348-KOR-CHN|title=Korea vs China - Preliminary Round - FIBA Asia Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvija]] uzvarēja [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlu]] ar 83–82&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womensbasketball-in-france.com/eurobasket-women-2011-qualifiers-more-teams-in-final.html|title=EuroBasket Women 2011 qualifiers: three more teams in final|website=WomensBasketball-In-France.com|access-date=2026-07-28}}&lt;/ref&gt;
*** [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievija]] uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu basketbola izlase|Norvēģiju]] ar 84–78
*** [[2004. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2004. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Japānas sieviešu basketbola izlase|Japāna]] uzvarēja [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreju]] ar 81–72&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/3093/games/32878-KOR-JPN|title=Korea vs Japan - Semi-Finals - Asian Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola izlase|Ungārija]] uzvarēja [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spāniju]] ar 108–105&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1894/games/20041-HUN-ESP|title=Hungary vs Spain - Preliminary Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu basketbola izlase|Nīderlande]] uzvarēja [[Bulgārijas sieviešu basketbola izlase|Bulgāriju]] ar 83–81&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1886/games/11695-BUL-NED|title=Bulgaria vs Netherlands - Quarter-Final Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

* [[NBA]] – 1951. gada 6. janvāris: ''[[Indianapolis Olympians]]'' un ''[[Rochester Royals]]'' aizvadīja sešus pagarinājumus, ''Indianapolis'' uzvarot ar 75–73, četru stundu ilgā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/ino-vs-roc-0025000176|title=Indianapolis Olympians vs Rochester Royals Jan 6, 1951 Game Summary|website=NBA.com|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/195101060ROC.html|title=Olympians vs Royals, January 6, 1951|website=Basketball-Reference.com|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Hokejs ===

* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] — [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV]] sieviešu finālā pēcspēles metienos uzvarēja [[Kanādas sieviešu hokeja izlase|Kanādu]] ar 3–2, jo abas komandas visu 20 minūšu pagarinājuma laiku nospēlēja bez vārtu guvumiem; [[Žoselīna Lamurē|Žoselīna Lamurē–Deividsona]] guva uzvaras metienu 6. pēcspēles metienu kārtā. Arī vīriešu finālā [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|tajās pašās olimpiskajās spēlēs]] bija nepieciešams pagarinājums; [[Kirils Kaprizovs]], spēlējot Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, guva vārtus pagarinājuma 9:40 minūtē, nodrošinot uzvaru pār [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] ar 4–3. Pagarinājuma kārtība zelta medaļu spēlēs tika mainīta uz vairākiem 20 minūšu 3 pret 3 periodiem līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem no 2022. gada.
* ''[[GET-ligaen]]'' ([[Norvēģija|Norvēģijas]] augstākā hokeja līga) — 2017. gada 12. martā ''[[Storhamar Hockey|Storhamar]]'' ar 2–1 pārspēja ''[[Sparta Warriors|Sparta]]'' astoņkāršā pagarinājumā pēc tam, kad [[Joakims Jensens]] guva uzvaras vārtus 8. pagarinājuma perioda 17:14 minūtē. Kopējais pagarinājuma ilgums bija 157:14 minūtes, bet visa spēle ilga 217:14.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html|title=The longest game ever played - Eurohockey.com|last=Formánek|first=Project: Martin|website=www.eurohockey.com|access-date=2026-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[NHL]] — 1936. gada 23. martā [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;|Detroitas]] [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;|&quot;Red Wings&quot;]] ar 1–0 uzvarēja [[Monreālas &quot;Maroons&quot;|Monreālas]] [[Monreālas &quot;Maroons&quot;|&quot;Maroons&quot;]] seškāršā pagarinājumā, pēc tam, kad kopumā pagarinājumā bija aizvadītas 116:30 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/playoffs2007/news/story?id=2834465|website=www.espn.com|access-date=2026-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]</text>
      <sha1>sn9spkkjs2r3ylyp49a3m1ct50k3sfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MTB riteņbraukšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636261</id>
    <redirect title="Kalnu riteņbraukšana" />
    <revision>
      <id>4499939</id>
      <timestamp>2026-07-28T13:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kalnu riteņbraukšana]]</comment>
      <origin>4499939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="0cen9rnuzfh7wsc0srqv1mmp9zouif5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kalnu riteņbraukšana]]</text>
      <sha1>0cen9rnuzfh7wsc0srqv1mmp9zouif5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:FIFA trofejas un balvas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>636262</id>
    <revision>
      <id>4499952</id>
      <timestamp>2026-07-28T14:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:FIFA]] [[Kategorija:Apbalvojumi futbolā]]</comment>
      <origin>4499952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55" sha1="l6t36gvuih6zo1cglewo7y5n9edamy6" xml:space="preserve">[[Kategorija:FIFA]]
[[Kategorija:Apbalvojumi futbolā]]</text>
      <sha1>l6t36gvuih6zo1cglewo7y5n9edamy6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>636263</id>
    <revision>
      <id>4499953</id>
      <timestamp>2026-07-28T14:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:FIFA]] [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]]</comment>
      <origin>4499953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58" sha1="41newnznknl0jzgsqtolcjuewjkf1s8" xml:space="preserve">[[Kategorija:FIFA]]
[[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]]</text>
      <sha1>41newnznknl0jzgsqtolcjuewjkf1s8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIFA Pasaules kausa trofeja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636264</id>
    <revision>
      <id>4499954</id>
      <timestamp>2026-07-28T14:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) &lt;br /&gt; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}}  '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [...</comment>
      <origin>4499954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1378" sha1="gi17zgzaie4e71gctwhl5wuhk2nmn22" xml:space="preserve">{{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) &lt;br /&gt; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}}

'''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]]</text>
      <sha1>gi17zgzaie4e71gctwhl5wuhk2nmn22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499989</id>
      <parentid>4499954</parentid>
      <timestamp>2026-07-28T18:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4831" sha1="mzf85hzj4hozrskuhq5rrfsq5a2ujl5" xml:space="preserve">{{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) &lt;br /&gt; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}}

'''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta.

Nākamā trofeja, saukta par &quot;FIFA Pasaules kausa trofeju&quot;, tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
[[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]]

'''Žila Rimē trofeja'''

* {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970
* {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950
* {{fb|Itālija}} – 1934, 1938
* {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954
* {{fb|Anglija}} – 1966

'''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja'''

* {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014
* {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022
* {{fb|Itālija}} – 1982, 2006
* {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002
* {{fb|Francija}} – 1998, 2018
* {{fb|Spānija}} – 2010, 2026

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}}
[[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]]</text>
      <sha1>mzf85hzj4hozrskuhq5rrfsq5a2ujl5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:RegularShape</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636265</id>
    <revision>
      <id>4499957</id>
      <timestamp>2026-07-28T15:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4499957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="d1w284ti42akulvkfipaexhgyokrj6l" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=RegularShape}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 18.01 (EEST)</text>
      <sha1>d1w284ti42akulvkfipaexhgyokrj6l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Badajawa02</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636266</id>
    <revision>
      <id>4499961</id>
      <timestamp>2026-07-28T15:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4499961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="io90ul8jim5q7pvixjc154f8a6rhptc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Badajawa02}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 18.43 (EEST)</text>
      <sha1>io90ul8jim5q7pvixjc154f8a6rhptc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas valstspilsētas pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636267</id>
    <redirect title="Jelgavas dome" />
    <revision>
      <id>4500001</id>
      <timestamp>2026-07-28T19:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jelgavas dome]]</comment>
      <origin>4500001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="arx8qz5bc62y0kj212n394mng6agkz3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jelgavas dome]]</text>
      <sha1>arx8qz5bc62y0kj212n394mng6agkz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hellenizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636268</id>
    <redirect title="Helenizācija" />
    <revision>
      <id>4500005</id>
      <timestamp>2026-07-28T19:29:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Helenizācija]]</comment>
      <origin>4500005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="br21bn7l6tlbu56ugkp4l5wf7i9xohm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Helenizācija]]</text>
      <sha1>br21bn7l6tlbu56ugkp4l5wf7i9xohm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>De Mezjērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636269</id>
    <revision>
      <id>4500016</id>
      <timestamp>2026-07-28T19:56:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''De Mezjērs''' var būt:  * [[Lotārs de Mezjērs]]; * [[Tomass de Mezjērs]].  {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]]</comment>
      <origin>4500016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="119" sha1="szar55jmv96cr7n9y4ej7gveoossc0x" xml:space="preserve">'''De Mezjērs''' var būt:

* [[Lotārs de Mezjērs]];
* [[Tomass de Mezjērs]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>szar55jmv96cr7n9y4ej7gveoossc0x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keilija Hotla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636270</id>
    <revision>
      <id>4500035</id>
      <timestamp>2026-07-28T20:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.......</comment>
      <origin>4500035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13856" sha1="qj0xoay91xw3jk7j5te9arwqxf8h9l3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Keilija Hotla
 |            vārds_orig = ''Kaylee Hottle''
 |                attēls = 
 |             komentārs = 
 |             dz datums = {{dat|2008|3|17}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|2008|3|17}}
 |            mirš vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Aijemsvila}}
 |          nodarbošanās = aktrise
 |         darbības gadi = 2017–2026
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = S
}}
'''Keilija Hotla''' ({{val|en|Kaylee Hottle}}; dzimusi {{dat|2008|3|17}}, mirusi {{dat|2026|7|21}}) bija [[kurlums|nedzirdīga]] [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura filmējās briesmoņu filmā &quot;[[Godzilla pret Kongu]]&quot; (2021) un tās turpinājumā &quot;[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]&quot; (2024). Par lomu pēdējā viņu nominēja [[Saturna balva]]i kategorijā &quot;Labākais jaunākā aktiera sniegums&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Keilija Hotla piedzima 2008. gada 17. martā&lt;ref name=&quot;ketsi fb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/share/p/18cuUvxm4J/|title=[photo]|first=Ketsi|last=Hottle|via=[[Facebook]]|date=July 23, 2026|access-date=July 24, 2026}}&lt;/ref&gt; [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija]]s štatā,&lt;ref name=&quot;muir&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Muir | first=Ellie | date=July 21, 2026 | title=''Godzilla vs Kong'' star Kaylee Hottle dies aged 18 after car accident | url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/news/kaylee-hottle-dead-godzilla-kong-b3018895.html | access-date=July 21, 2026 | work=[[The Independent]] | archive-date=July 21, 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260721162011/https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/news/kaylee-hottle-dead-godzilla-kong-b3018895.html | dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;evans&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=Greg |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle Dead: ''Godzilla Vs. Kong'' &amp; ''Godzilla X Kong: The New Empire'' Star Was 18 |url=https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-dead-1236999383/ |access-date=2026-07-21 |website=[[Deadline Hollywood]] |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721165241/https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-dead-1236999383/ |dead-url=no }}&lt;/ref&gt; nedzirdīgā ģimenē. Viņa brīvi pārvaldīja [[amerikāņu zīmju valoda|amerikāņu zīmju valodu]] (ASL).&lt;ref name=&quot;thompson&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last=Thompson | first=Avery | url=https://hollywoodlife.com/feature/who-is-kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-4362157/ | title=Kaylee Hottle: 5 Things About The Deaf Actress Who's &quot;Godzilla Vs. Kong&quot;'s Breakout Star | website=Hollywood Life | date=March 31, 2021 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190639/https://hollywoodlife.com/feature/who-is-kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-4362157/ | dead-url=no}}&lt;/ref&gt; No mātes puses viņa bija [[korejieši|korejiešu]] izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Jae-hee |first=Choi |date=2026-07-22 |title=Korean American 'Godzilla' actress Kaylee Hottle dies at 18 in car crash |url=https://www.koreaherald.com/article/10816318 |access-date=2026-07-22 |website=[[The Korea Herald]]}}&lt;/ref&gt; Viņa mācījās [[Teksasa]]s Nedzirdīgo skolā [[Ostina|Ostinā]],&lt;ref name=&quot;knight&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Knight |first=Drew |date=April 1, 2021 |title=Texas School for the Deaf student lands monster-sized role in ''Godzilla vs. Kong'' |url=https://www.kvue.com/article/news/entertainment-news/texas-school-for-the-deaf-student-lands-monster-sized-role-in-godzilla-vs-kong/269-fde314f0-ec29-4887-aad2-dca9af471e6e |accessdate=March 28, 2024 |work=KVUE News |archive-date=September 24, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230924035400/https://www.kvue.com/article/news/entertainment-news/texas-school-for-the-deaf-student-lands-monster-sized-role-in-godzilla-vs-kong/269-fde314f0-ec29-4887-aad2-dca9af471e6e |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; kur piedalījās [[vieglatlētika]]s sacensībās.&lt;ref&gt;{{cite magazine |last=Shafer |first=Ellise |date=July 21, 2026 |title=''Godzilla vs. Kong'' Star Kaylee Hottle Dies at 18 |url=https://variety.com/2026/film/global/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-1236817223/ |access-date=July 21, 2026 |magazine=[[Variety]] |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721170438/https://variety.com/2026/film/global/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-1236817223/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera ===
Hotlas aktrises karjera sākās ar [[reklāma|reklāmām]]. 2017. gadā deviņu gadu vecumā,&lt;ref name=people&gt;{{publikācijas atsauce|last=Aizin |first=Rebecca |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle's Godzilla Costar Millie Bobby Brown Shares She Is 'Devastated' by Child Star's Death at 18 |url=https://people.com/kaylee-hottle-s-godzilla-costars-react-to-child-star-s-death-at-18-12023532 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721191947/https://people.com/kaylee-hottle-s-godzilla-costars-react-to-child-star-s-death-at-18-12023532 |archive-date=2026-07-21 |access-date=2026-07-21 |magazine=[[People]] |issn=0093-7673 |oclc=794712888}}&lt;/ref&gt; viņa piedalījās video retranslācijas pakalpojuma ''Convo'' reklāmā.&lt;ref name=&quot;nudo&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Nudo | first=Meredith | url=https://www.chron.com/culture/tv/article/godzilla-kong-deaf-actress-19367942.php | title=''Godzilla x Kong'' series' Kaylee Hottle forging bright future in Hollywood | work=[[Houston Chronicle]] | date=March 27, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 27, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240327223015/https://www.chron.com/culture/tv/article/godzilla-kong-deaf-actress-19367942.php | dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Viņa piedalījās arī citās reklāmās,&lt;ref name=&quot;thompson&quot; /&gt; kā arī informatīvajā projektā &quot;10 nedzirdīgi bērni: viens spēcīgs vēstījums&quot; (''10 Deaf Children: One Powerful Message''), kura mērķis bija veicināt atbalstu nedzirdīgo kopienai tās centienos panākt vienlīdzīgas tiesības.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://youngentertainmentmag.com/speak-follow-dreams-kaylee-hottle-gives-advice-hearing-impaired-ahead-godzilla-x-kong-new-empire/ | title='Speak up and follow your dreams.' Kaylee Hottle Gives Advice for the Hearing Impaired Ahead of ''Godzilla x Kong: The New Empire'' | website=Young Entertainment | date=March 27, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190637/https://youngentertainmentmag.com/speak-follow-dreams-kaylee-hottle-gives-advice-hearing-impaired-ahead-godzilla-x-kong-new-empire/ | dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

2021. gada filmai &quot;[[Godzilla pret Kongu]]&quot; aktieru atlases režisore Sāra Halija Finna meklēja nedzirdīgu aktrisi priekš nedzirdīgās varones Džijas lomas, izmantojot aktieru atlases režisoru un teātru tīklu,&lt;ref name=&quot;thompson&quot; /&gt; un pie Hotlas viņu aizveda režisora ​​asistents no iepriekšējās filmas &quot;[[Kongs: Galvaskausa sala]]&quot; (2017), kurš viņu redzēja ''Convo'' reklāmā.&lt;ref name=&quot;nudo&quot; /&gt; Filma bija Hotlas kinodebija, kurā viņas varone izmanto [[amerikāņu zīmju valoda|amerikāņu zīmju valodu]], lai sazinātos ar milzu gorillu [[Karalis Kongs|Kongu]]. Galveno lomu aktieri [[Rebeka Hola]] un [[Aleksandrs Skašgords]] apguva amerikāņu zīmju valodu, lai viņi un Hotla varētu sazināties uzņemšanas laukumā ārpus filmēšanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Lewis | first=Maria | url=https://junkee.com/alexander-skarsgard-godzilla-vs-kong-interview/291191 | title=We Hung Out With Alexander Skarsgård On The Set Of ''Godzilla Vs Kong'' And It Was Wild | work=Junkee | date=March 25, 2021 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328192139/https://junkee.com/alexander-skarsgard-godzilla-vs-kong-interview/291191 | dead-url=no}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā viņa arī piedalījās asa sižeta televīzijas seriāla ''[[Magnum P.I.]]'' sērijā.&lt;ref name=&quot;evans&quot; /&gt;

Hotla atkārtoja Džijas lomu 2024. gada filmā &quot;[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]&quot;,&lt;ref name=&quot;warren&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Warren | first=Peter | url=https://www.houstonchronicle.com/news/houston-texas/trending/article/kaylee-hottle-deaf-actress-18752370.php | title=Kaylee Hottle, actor with Texas School for the Deaf roots, stars in ''Godzilla x Kong: A New Empire'' | work=[[Houston Chronicle]] | date=March 25, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190637/https://www.houstonchronicle.com/news/houston-texas/trending/article/kaylee-hottle-deaf-actress-18752370.php | dead-url=no}}&lt;/ref&gt; par ko viņu nominēja [[Saturna balva]]i kategorijā &quot;Labākais jaunākā aktiera sniegums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | last=Hipes | first=Patrick | url=https://deadline.com/2024/12/saturn-awards-nominations-2025-list-1236195149/ | title=''Dune: Part Two'', ''Fallout'' Lead Saturn Awards Nominations | work=[[Deadline Hollywood]] | date=December 5, 2024 | access-date=December 11, 2024 | archive-date=December 5, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20241205183903/https://deadline.com/2024/12/saturn-awards-nominations-2025-list-1236195149/ | dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== Nāve ===
Hotla guva traumas automašīnas avārijā Aijemsvilā, [[Mērilenda]]s štatā, 2026. gada 21. jūlijā, 18 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Castro |first=Amanda |last2=Miller |first2=Joshua Rhett |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle, 'Godzilla vs. Kong' Star, Dies at 18 |url=https://www.newsweek.com/kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-actress-dead-at-18-maryland-crash-12223473 |access-date=2026-07-22 |website=[[Newsweek]]}}&lt;/ref&gt; Viņa bija viena no trim pasažierēm transportlīdzeklī, kas nobrauca no ceļa un ietriecās [[caurteka|caurtekā]]. Policijas darbinieki ieradās plkst. 2:52; vadītājs guva dzīvību neapdraudošas traumas, bet otrs pasažieris atteicās no palīdzības. Policija paziņoja, ka par avārijas iemeslu uzskata atļautā ātruma pārsniegšanu. Mērilendas štata policija ar helikopteru nogādāja Hotlu R. Adamsa Kovlija šoka traumu centrā, kur viņu pasludināja par mirušu. Viņas tēvs paziņoja par viņas nāvi ''[[Facebook]]'' video paziņojumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Clarke |first=Naomi |date=21 July 2026 |title=Kaylee Hottle: ''Godzilla vs Kong'' actress dies in car crash at 18 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |access-date=21 July 2026 |website=BBC News |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721210339/https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;HottledeathTHR&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last=Vlessing |first=Etan |date=July 21, 2026 |title=Kaylee Hottle, ''Godzilla vs. Kong'' Actress, Dies at 18 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-actress-car-crash-1236653119/ |access-date=July 21, 2026 |magazine=[[The Hollywood Reporter]] |archive-date=July 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260722000748/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-actress-car-crash-1236653119/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā par Hotlas nāves cēloni apstiprināja vairākus nelielus ievainojumus ar trulu priekšmetu, un viņas nāvi atzina par nelaimes gadījumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Petski |first=Denise |date=July 22, 2026 |title=Kaylee Hottle Cause Of Death Revealed |url=https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-cause-of-death-godzilla-1237000582/ |access-date=July 22, 2026 |work=Deadline|others=Additional contributions by Greg Evans}}&lt;/ref&gt;

Bijušie kino kolēģi [[Rebeka Hola]], [[Dens Stīvenss]] un [[Millija Bobija Brauna]] sociālajos tīklos veltīja Hotlai piemiņas apliecinājumu, tāpat kā aktrise, rakstniece un nedzirdīgo aizstāve [[Marlija Matlina]].[9][19] Filmu kompānija ''[[Legendary Entertainment]]'', kas producēja ''[[Monsterverse]]'' cikla filmas, kurās Hotla filmējās, atstāja veltījumu sociālajos tīklos, un Karaliskā Nacionālā institūta nedzirdīgajiem asociētā direktore Terija Devina raksturoja Hotlu kā &quot;kaislīgu nedzirdīgo kopienas un nedzirdīgo aktieru aizstāvi Holivudā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-07-22 |title=Kaylee Hottle: 'Devastated' Millie Bobby Brown leads tributes |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cm2glm5r185o |access-date=2026-07-22 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Medijs
! scope=&quot;col&quot; | Loma
! scope=&quot;col&quot; | Piezīme
|-
| rowspan=2 | 2021
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Godzilla pret Kongu]]&quot; (''Godzilla vs. Kong'')
| kino
| Džija
|&lt;ref name=&quot;lee&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Lee |first=Benjamin |date=July 21, 2026 |title=''Godzilla v Kong'' actor Kaylee Hottle dies aged 18 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jul/21/godzilla-v-kong-actor-kaylee-hottle-dies-aged-18 |access-date=July 21, 2026 |work=[[The Guardian]]}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''[[Magnum P.I.]]''
| televīzijas seriāls
| Džūna
| sērija: ''Texas Wedge''&lt;ref name=&quot;lee&quot; /&gt;
|-
| 2024
! scope=&quot;row&quot; | &quot;[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]&quot; (''Godzilla x Kong: The New Empire'')
| kino
| Džija
|&lt;ref name=&quot;lee&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hotla, Keilija}}
[[Kategorija:2008. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>qj0xoay91xw3jk7j5te9arwqxf8h9l3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaylee Hottle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636271</id>
    <redirect title="Keilija Hotla" />
    <revision>
      <id>4500037</id>
      <timestamp>2026-07-28T20:56:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Keilija Hotla]]</comment>
      <origin>4500037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Keilija Hotla]]</text>
      <sha1>5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hotla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636272</id>
    <redirect title="Keilija Hotla" />
    <revision>
      <id>4500039</id>
      <timestamp>2026-07-28T20:58:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Keilija Hotla]]</comment>
      <origin>4500039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Keilija Hotla]]</text>
      <sha1>5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hottle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636273</id>
    <redirect title="Keilija Hotla" />
    <revision>
      <id>4500040</id>
      <timestamp>2026-07-28T20:58:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Keilija Hotla]]</comment>
      <origin>4500040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Keilija Hotla]]</text>
      <sha1>5du2nsqljmw9cq18u91lewjwp5qqvco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portotorresa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636274</id>
    <revision>
      <id>4500057</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:02:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā</comment>
      <origin>4500057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="8lcgjhqgd1701xmdxt0ho820z0371pn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Portotorresa
 | official_name            = {{ubl|''Porto Torres''|''Portu Turre''}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Itālija#Sardīnija#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ITA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Sardinia.svg}} [[Sardīnija]]
 | subdivision_type2        = Metropole
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag of the province of Sassari.svg}} [[Sasāri province|Sasāri metropoles pilsēta]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 104.41
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2026. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 20609
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 40 | latm = 50| lats = 13 | latNS = N
 | longd = 8 | longm = 24 | longs = 05 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 07046
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 17
 | website                  = {{URL|https://comune.porto-torres.ss.it/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Portotorresa''' ({{val|it|Porto Torres}}) jeb '''Portuturre''' ({{val|sc|Portu Turre}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Itālija|Itālijā]], [[Sardīnija]]s ziemeļrietumos, [[Sasāri province|Sasāri metropoles pilsētā]]. Tā atrodas [[Asināras līcis|Asināras līča]] piekrastē, netālu no [[Sasāri]], pie nozīmīgiem jūras satiksmes ceļiem starp Sardīniju, Itālijas kontinentālo daļu, [[Korsika|Korsiku]], [[Francija|Franciju]] un [[Spānija|Spāniju]]. Portotorresa ir viena no nozīmīgākajām Sardīnijas ziemeļrietumu [[osta]]s pilsētām un kalpo kā pasažieru, kravu un [[prāmis|prāmju]] satiksmes mezgls [[Vidusjūra]]s reģionā. Pilsētas vēsturiskais pamats saistīts ar seno [[Romas impērija|romiešu]] pilsētu ''Turris Libisonis'', kas atradās mūsdienu Portotorresas teritorijā un bija nozīmīgs romiešu centrs Sardīnijas ziemeļos. Par šo pagātni liecina [[arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskie pieminekļi]], tostarp senpilsētas teritorija, [[termas|termu]], ielu, dzīvojamo ēku un citu būvju paliekas, kā arī [[romiešu tilts]]. Līdzās romiešu mantojumam pilsētai nozīmīga ir arī [[kristietība|kristīgā]] un [[viduslaiku arhitektūra]], īpaši [[Sangavino bazilika]].

Mūsdienās Portotorresa apvieno ostas, [[rūpniecība]]s, [[loģistika]]s, [[transports|transporta]], [[pakalpojums|pakalpojumu]] un piekrastes [[tūrisms|tūrisma]] funkcijas. Tās saimnieciskā attīstība vēsturiski bijusi saistīta ar ostu un industriālo zonu, tostarp [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmisko rūpniecību]] un [[naftas pārstrāde]]s rūpniecību, savukārt pilsētas [[infrastruktūra]] sasaista [[jūras transports|jūras transportu]] ar sauszemes ceļiem un [[dzelzceļš|dzelzceļu]]. Portotorresa ir arī viens no galvenajiem piekļuves punktiem [[Asināra]]s salai un [[Asināras nacionālais parks|Asināras nacionālajam parkam]], kas papildina pilsētas nozīmi Sardīnijas ziemeļrietumu dabas, kultūras un tūrisma telpā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{Sardīnijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sardīnijas pilsētas]]</text>
      <sha1>8lcgjhqgd1701xmdxt0ho820z0371pn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Porto Torres</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636275</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500058</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portutorresa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636276</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500059</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:03:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portuturre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636277</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500060</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:03:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portu Turre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636278</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500061</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:03:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Porto Toresa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636279</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500062</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turris Libisonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636280</id>
    <redirect title="Portotorresa" />
    <revision>
      <id>4500064</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:06:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Portotorresa]]</comment>
      <origin>4500064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Portotorresa]]</text>
      <sha1>794gqe1k55ljwmy1svm03obmupxcspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grēkatlaide</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636281</id>
    <redirect title="Indulgence" />
    <revision>
      <id>4500066</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Indulgence]]</comment>
      <origin>4500066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="58lutk6vgxc6dz9tstav1du77raald6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Indulgence]]</text>
      <sha1>58lutk6vgxc6dz9tstav1du77raald6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prezbiterieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636282</id>
    <redirect title="Prezbiteriānisms" />
    <revision>
      <id>4500067</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:29:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Prezbiteriānisms]]</comment>
      <origin>4500067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="p6d2ly2uhnintwuovby5brnmb80h2ai" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Prezbiteriānisms]]</text>
      <sha1>p6d2ly2uhnintwuovby5brnmb80h2ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Puritānisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636283</id>
    <redirect title="Puritāņi" />
    <revision>
      <id>4500068</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Puritāņi]]</comment>
      <origin>4500068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="qfqzqpk4egni8d0hmpq3osbs0czs9nv" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Puritāņi]]</text>
      <sha1>qfqzqpk4egni8d0hmpq3osbs0czs9nv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumu pareizticība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636284</id>
    <redirect title="Orientālās pareizticīgās baznīcas" />
    <revision>
      <id>4500071</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:31:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Orientālās pareizticīgās baznīcas]]</comment>
      <origin>4500071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52" sha1="nc7n6p4jmfivrgya4dr6qv4268a9mho" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Orientālās pareizticīgās baznīcas]]</text>
      <sha1>nc7n6p4jmfivrgya4dr6qv4268a9mho</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rožu kāposti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636285</id>
    <redirect title="Briseles kāposti" />
    <revision>
      <id>4500072</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Briseles kāposti]]</comment>
      <origin>4500072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="byt491jp2tijc1egsxallaj6vfnh1m5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Briseles kāposti]]</text>
      <sha1>byt491jp2tijc1egsxallaj6vfnh1m5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iejutība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636286</id>
    <redirect title="Empātija" />
    <revision>
      <id>4500073</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:32:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Empātija]]</comment>
      <origin>4500073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="fcjx8ink2lx37isga6wfa0kpob5xszh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Empātija]]</text>
      <sha1>fcjx8ink2lx37isga6wfa0kpob5xszh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pilna pretestība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636287</id>
    <redirect title="Impedance" />
    <revision>
      <id>4500074</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:35:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Impedance]]</comment>
      <origin>4500074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="nqwj2blu5r7lgj5twkp5qo5r2p9mzr8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Impedance]]</text>
      <sha1>nqwj2blu5r7lgj5twkp5qo5r2p9mzr8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Runas spēju zudums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636288</id>
    <redirect title="Afāzija" />
    <revision>
      <id>4500075</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Afāzija]]</comment>
      <origin>4500075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="pcjrw2r2dd1pbr2f46h80lg7n43y7te" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Afāzija]]</text>
      <sha1>pcjrw2r2dd1pbr2f46h80lg7n43y7te</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārtikas konservēšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636289</id>
    <redirect title="Konservēšana" />
    <revision>
      <id>4500076</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Konservēšana]]</comment>
      <origin>4500076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="b3g8bznz5gf3fs7qc7sxf08qymdwd4l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Konservēšana]]</text>
      <sha1>b3g8bznz5gf3fs7qc7sxf08qymdwd4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636290</id>
    <redirect title="Vika" />
    <revision>
      <id>4500077</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:37:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vika]]</comment>
      <origin>4500077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18" sha1="rcmjew5bhl0cycgqryv7m2byzgxgnj5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vika]]</text>
      <sha1>rcmjew5bhl0cycgqryv7m2byzgxgnj5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvā demokrātu partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636291</id>
    <redirect title="Brīvo demokrātu partija (Vācija)" />
    <revision>
      <id>4500078</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:37:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]]</comment>
      <origin>4500078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49" sha1="bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]]</text>
      <sha1>bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvo demokrātu partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636292</id>
    <redirect title="Brīvo demokrātu partija (Vācija)" />
    <revision>
      <id>4500079</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:38:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]]</comment>
      <origin>4500079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49" sha1="bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Brīvo demokrātu partija (Vācija)]]</text>
      <sha1>bmhro47xuvwdtclv9xmbb95mirxa13b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Van Genneps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636293</id>
    <redirect title="Arnolds van Genneps" />
    <revision>
      <id>4500080</id>
      <timestamp>2026-07-29T03:39:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Arnolds van Genneps]]</comment>
      <origin>4500080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="22crzsnf8jt2k0t3tnr6jjflz3cxwaz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Arnolds van Genneps]]</text>
      <sha1>22crzsnf8jt2k0t3tnr6jjflz3cxwaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cecemušas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636294</id>
    <revision>
      <id>4500087</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:06:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par kukaiņu ģinti</comment>
      <origin>4500087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3594" sha1="5i1zu0862wsdi8zr4vv6cataxq0yymq" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Cecemušas
|      binomial = Glossina
|        autors = Wiedemann, 1830
|        attēls = Glossina-morsitans.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|         kārta = Diptera
|      kārta_lv = Divspārņi
|    apakškārta = Brachycera
| apakškārta_lv = Mušveidīgie
|    infrakārta = Muscomorpha
| infrakārta_lv = Mušu infrakārta
|       sekcija = Schizophora
|  apakšsekcija = Calyptratae
|    virsdzimta = Hippoboscoidea
| virsdzimta_lv = Kaulmušu virsdzimta
|        dzimta = Glossinidae
|     dzimta_lv = Cecemušu dzimta
|      dzimta_r = Cecemušas
|         ģints = Glossina
|      ģints_lv = Cecemušas
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}

'''Cecemušas''' (''Glossina'') ir [[asinssūcēji|asinssūcēju]] [[mušu infrakārta|mušu]] ģints, kas pieder pie [[divspārņi|divspārņu]] kārtas (''Diptera'') un ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā '''cecemušu dzimtas''' (''Glossinidae'') ģints. Cecemušas ir vidēja lieluma [[kukaiņi]], kas sastopami galvenokārt [[Subsahāras Āfrika]]s [[tropi|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] apgabalos, īpaši [[savanna|savannās]], [[krūmājs|krūmājos]], [[mežs|mežos]], [[upes ieleja|upju ielejās]] un mitrākos reģionos, kur ir piemēroti apstākļi to attīstībai un [[saimniekorganisms|saimniekdzīvnieku]] atrašanai. Pieaugušās cecemušas barojas ar [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] asinīm, un atšķirībā no daudziem citiem asinssūcējiem kukaiņiem [[hematofāgija|hematofāgi]] ir abi dzimumi — gan mātītes, gan tēviņi. Cecemušām raksturīgs kukaiņiem neparasts vairošanās veids — adenotrofiska [[dzīvdzemdēšana]]. Mātīte nedēj [[ola]]s ārējā vidē, bet savā organismā parasti attīsta vienu [[kāpurs|kāpuru]], kuru baro ar īpašu [[dziedzeris|dziedzeru]] sekrētu. Kad kāpurs ir pilnībā attīstījies, tas tiek dzemdēts un drīz pēc tam [[kūniņa|iekūņojas]] [[augsne|augsnē]]. Šāda [[vairošanās]] stratēģija ierobežo pēcnācēju skaitu, taču nodrošina lielu mātes organisma ieguldījumu katra kāpura attīstībā.

Cecemušas ir nozīmīgas [[medicīna|medicīnā]], [[veterinārmedicīna|veterinārmedicīnā]] un [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], jo pārnēsā ''[[Trypanosoma]]'' ģints [[vienšūņi|vienšūņu]] [[parazītisms|parazītus]]. Tie cilvēkiem izraisa [[Āfrikas tripanosomoze|Āfrikas tripanosomozi]] jeb miega slimību, bet [[mājlops|mājlopiem]] — [[Āfrikas dzīvnieku tripanosomoze|Āfrikas dzīvnieku tripanosomozi]], ko bieži sauc par naganu. Šo slimību izplatība apdraud cilvēku [[veselība|veselību]], izraisa mājlopu saslimšanu un bojāeju, samazina [[gaļa]]s un [[piens|piena]] ieguvi, palielina slimību kontroles izmaksas un ierobežo [[lopkopība]]s, lauksaimniecības un lauku saimniecību attīstību daudzos [[Āfrika]]s reģionos. Cecemušu apkarošana un to [[populācija|populāciju]] ierobežošana ir nozīmīga [[sabiedrības veselība]]s, veterinārmedicīnas un Subsahāras Āfrikas [[lauku attīstība]]s sastāvdaļa. To pārnēsāto slimību kontrole palīdz mazināt riskus cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī uzlabot lopkopības un lauksaimnieciskās darbības iespējas teritorijās, kur cecemušas ir izplatītas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mušveidīgie]]</text>
      <sha1>5i1zu0862wsdi8zr4vv6cataxq0yymq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cecemuša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636295</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500088</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:06:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cece mušas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636296</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500089</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:07:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cece muša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636297</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500090</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cecemušu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636298</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500091</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:07:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cece mušu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636299</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500092</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:07:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glossina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636300</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500093</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glossinidae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636301</id>
    <redirect title="Cecemušas" />
    <revision>
      <id>4500094</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:08:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cecemušas]]</comment>
      <origin>4500094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cecemušas]]</text>
      <sha1>10vvbmygwfsc5q0qrm6ij5xkz774xge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āfrikas tripanosomoze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636302</id>
    <redirect title="Āfrikas tripanosomiāze" />
    <revision>
      <id>4500095</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Āfrikas tripanosomiāze]]</comment>
      <origin>4500095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="fxd5t2xhvf0cphi861h3aoybeau1w6e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Āfrikas tripanosomiāze]]</text>
      <sha1>fxd5t2xhvf0cphi861h3aoybeau1w6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu savienība</title>
    <ns>1</ns>
    <id>636303</id>
    <revision>
      <id>4500102</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --~~~~</comment>
      <origin>4500102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="407" sha1="osq1897qkaz6e0boqygm6ksigzj8vhp" xml:space="preserve">{{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 07.30 (EEST)</text>
      <sha1>osq1897qkaz6e0boqygm6ksigzj8vhp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500120</id>
      <parentid>4500102</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T05:49:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4500120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="586" sha1="rizxno46gbmmz147buaay75zy2cjc32" xml:space="preserve">{{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 07.30 (EEST)

:tu pats atbildēji, ka nespēšu atbildēt :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST)</text>
      <sha1>rizxno46gbmmz147buaay75zy2cjc32</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500128</id>
      <parentid>4500120</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T06:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] uz [[Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]]: tradicionāls latviskais nosaukums šai organizācijai.</comment>
      <origin>4500120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="586" sha1="rizxno46gbmmz147buaay75zy2cjc32" xml:space="preserve">{{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 07.30 (EEST)

:tu pats atbildēji, ka nespēšu atbildēt :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST)</text>
      <sha1>rizxno46gbmmz147buaay75zy2cjc32</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500181</id>
      <parentid>4500128</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T11:29:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krisjanis.liepins</username>
        <id>7896</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4500181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="870" sha1="h28i9ta6icscbw4687pju6y69ok4h8e" xml:space="preserve">{{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 07.30 (EEST)

:tu pats atbildēji, ka nespēšu atbildēt :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST)
:Te drīzāk būtu vietā jautājums: kurš oriģinālā politiskā spēka nosaukuma tulkojums no vācu valodas ir precīzāks? [[Dalībnieks:Krisjanis.liepins|Krišjānis Liepiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Krisjanis.liepins|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 14.29 (EEST)</text>
      <sha1>h28i9ta6icscbw4687pju6y69ok4h8e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Štokers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636304</id>
    <redirect title="Kristians Štokers" />
    <revision>
      <id>4500106</id>
      <timestamp>2026-07-29T04:38:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristians Štokers]]</comment>
      <origin>4500106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="kecbztokvfucrxqz3qatgzex6wkb19q" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristians Štokers]]</text>
      <sha1>kecbztokvfucrxqz3qatgzex6wkb19q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636305</id>
    <redirect title="Vācijas Kristīgo demokrātu savienība" />
    <revision>
      <id>4500127</id>
      <timestamp>2026-07-29T06:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] uz [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], pārrakstot pāradresācijas lapu: tradicionāls latviskais nosaukums šai organizācijai.</comment>
      <origin>4500127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]]</text>
      <sha1>llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība</title>
    <ns>1</ns>
    <id>636306</id>
    <redirect title="Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu savienība" />
    <revision>
      <id>4500129</id>
      <timestamp>2026-07-29T06:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] uz [[Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]]: tradicionāls latviskais nosaukums šai organizācijai.</comment>
      <origin>4500129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64" sha1="c9lq4ac03takcm97lzulhbewfkok6cm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]]</text>
      <sha1>c9lq4ac03takcm97lzulhbewfkok6cm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zidans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636307</id>
    <redirect title="Zidāns" />
    <revision>
      <id>4500138</id>
      <timestamp>2026-07-29T06:35:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zidāns]]</comment>
      <origin>4500138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="3yo0yzrio4z9xc5s4oavlr29mjpnei0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zidāns]]</text>
      <sha1>3yo0yzrio4z9xc5s4oavlr29mjpnei0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Baisulis/kam garāks</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636308</id>
    <revision>
      <id>4500139</id>
      <timestamp>2026-07-29T06:48:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>iesākts.....</comment>
      <origin>4500139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29700" sha1="i9yhjutmlbh3l0tjgooa3e1i7z0lgoh" xml:space="preserve">{{pamatraksts|Baltijas valstu augstākās ēkas}}
{{vairāki attēli
| perrow            = 3
| total_width       = 800
| image1            = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg
| image2            = Riga downtown.jpg
| image3            = Tallinn skyline 2025.jpg
| footer            = Skylines in [[Viļņa]], [[Rīga]], and [[Tallina]].
}}
This is a '''list of tallest buildings in the [[Baltic States]]''', which includes all the buildings in [[Igaunija]], [[Latvija]], and [[Lietuva]] with heights that exceeds 67 metres. [[TV tower]]s and [[chimney]]s are excluded in the height measurement. There are 43 Lithuanian, 26 Latvian and 15 Estonian buildings on this list.
{{clear left}}

== Completed buildings ==
{{legend|#ddffdd|Was the tallest building in the Baltic states upon completion|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Rank
!class=&quot;unsortable&quot;|Image
!Name
!City
!Country
!Height
!Floors
!Year
!class=&quot;unsortable&quot;|Notes
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|1||[[Attēls:Europa Tower in Vilnius, Lithuania.jpg|150px]]||[[Eiropas tornis]]&lt;br /&gt;(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148.3 metri ||33||2005||The tallest building in the [[Baltic states]]&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[St. Olaf's Church, Tallinn|St. Olaf's Church]]||[[Tallina]]||{{EST}}||123.7 metri ||||1549|| The tallest building in Estonia&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[St. Peter's Church, Riga|St. Peter's Church]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123.25 metri ||||1690|| The tallest building in Latvia.&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|4||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]||Rīga||{{LAT}}||123 metri ||31||2019|| The [[List of tallest twin buildings and structures|tallest twin towers]] in the Baltic states
|-
|5||[[Attēls:Kipsala akmens-01.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122.78 metri ||27||2004||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|6||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]||Rīga||{{LAT}}||117.5 metri ||30||2019|| The tallest twin towers in the Baltic states
|-
|7=||[[Attēls:Tallinn Swissotel-01.jpeg|150px]]||[[Swissôtel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||117 metri ||30||2007||Tallest hotel in the Baltic states
|-
|8=||[[Attēls:Tornimäe elamu.jpg|200x200px]]||[[Tornimäe Building Complex]]||Tallina||{{EST}}||117 metri |||30||2006||
|-
|9||[[Attēls:Pilsotas in Klaipeda.jpg|150px]]||[[Pilsotas]]||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri ||34||2007||
|-
|10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||[[Arter Kvartal]]||Tallina||{{EST}}||111 metri |||28||2024||
|-
|11||[[Attēls:Tallinn - 49534620486.jpg|150px]]||[[Maakri 19/21|Maakri Torn]]||Tallina||{{EST}}||110 metri |||30||2018||
|-
|12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Latvian Academy of Sciences]]||Rīga||{{LAT}}||107.6 metri |||21||1958||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[St. Nicholas Church, Tallinn|St. Nicholas' Church]]||Tallina||{{EST}}||105 metri ||||1515||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}&lt;/ref&gt;
|-
|14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]] ||[[TOWER Apartments|#Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||104 metri ||29||2018||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=&quot;Tower&quot; pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|15||[[Attēls:Radisson BLU in Tallinn 6 June 2012.JPG|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||103 metri |||25||2001||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|16=
| rowspan=&quot;2&quot; |{{Easy CSS image crop|image = Panorama Plaza 2024 (2).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 18 |crop_right_perc = 7 |crop_top_perc = 5 |crop_bottom_perc = 19}}
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||32||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|17=
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||30||2024||
|-
|18||{{Easy CSS image crop|image = Helios City pusės.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 38 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 18}}
|[[Helios City Tower A]]||Viļņa||{{LTU}}||97.67 metri |||27||2006||
|-
|19|| ||[[Europe Square Apartments]]||Viļņa||{{LTU}}||96.19 metri |||27||2004||
|-
|20|| [[Attēls:Skyon (Tallinn) lit up in Ukrainian colors.jpg|150px]] ||[[Skyon]]|| Tallinn||{{EST}}||95 metri ||26||2021||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}&lt;/ref&gt;
|-
|21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[SEB Pank|SEB Pank main building]]||Tallina||{{EST}}||94.4 metri |||24||1999||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2&quot;: kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Ministry of Agriculture Building Riga]]||Rīga||{{LAT}}||92.5 metri |||26||1978||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[St. James's Cathedral, Riga|St. James's Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||91.64 metri ||||1225||Building is originally 86 m tall,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; a rooster tops the building since June 2, 1726.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &amp;#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Riga Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri |||||1211||
|-
|25||[[Attēls:Tartu maakond.jpg|150px]]||[[Snail Tower|Tigutorn]]||[[Tartu]]||{{EST}}||89.92 metri ||23||2008||
|-
|26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Latvijas Televizija|lv|3=Latvijas Televīzijas augstceltne}}||Rīga||{{LAT}}||88.7 metri ||22||1987||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|27||[[Attēls:Bure 1.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour Tower A|lt|3=3 burės}}||Viļņa||{{LTU}}||87.78 metri |||24||2008||
|-
|28||[[Attēls:Reval Hotel Latvia - panoramio.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Latvija]]||Rīga||{{LAT}}||85.65 metri |||27||1976||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Radisson Blu Hotel Lietuva|lt|3=Radisson Blu Hotel Lietuva}}||Viļņa||{{LTU}}||85.3 metri |||23||1983||
|-
|30=||[[Attēls:Liivalaia street and hotel Olümpia.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]||Tallina||{{EST}}||84 metri |||28||1980||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|31=||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||[[Artery (skyscraper)|Artery]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 84 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83.3 metri ||27||2006||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||[[Grand Office]]||Viļņa||{{LTU}}|| 82.4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|34||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri ||25||2009||
|-
|35|| [[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour D Tower|lt|3=3 burės}}&lt;br /&gt;(a.k.a. &quot;Trečia Burė&quot;)||Viļņa||{{LTU}}||81 metri ||23||2018||
|-
|36||[[Attēls:Astra Lux (4).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Astra Lux|lv|Astra Lux}}||Rīga||{{LAT}}||80.7 metri |||25||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|37=||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris I|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|38=||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris II|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anykščiai Church|Church of St. Matthew]]||[[Anykščiai]]||{{LTU}}||79 metri || |||1909||
|-
|40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|City Plaza|et|3=City Plaza}}||Tallina||{{EST}}||78 metri |||23||2004||
|-
|41||[[Attēls:Vilnius City Municipality building.jpg|150px]]||[[Vilnius city municipality|Municipality building]]||Viļņa||{{LTU}}||76.85 metri |||20||2004||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |quote=sudaro 20 aukštų, 76,85 m. pagrindinis pastatas ir dar du 5 bei 3 aukštų pastatai |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Preses Nams|lv|3=Preses nams}}||Rīga||{{LAT}}||76.8 metri |||22||1977|| Undergoing reconstruction
|-
|43||{{Easy CSS image crop|image = Vilniaus vartai.JPG|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 47 |crop_top_perc = 12 |crop_bottom_perc = 8}}
|{{Interlanguage link|Vilnius Gate Apartments|lt|3=Vilniaus vartai}}||Viļņa||{{LTU}}||76.7 metri |||18||2007||
|-
|44||[[Attēls:Televisietoren Vilnius (5973820089).jpg|150px]]||[[Victoria Tower, Vilnius|Victoria Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||76.3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |quote=Šis 16 aukštų, 76,3 m aukščio ir 6 500 kv. m. ploto statinys |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|45||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 1]]||Viļņa||{{LTU}}||75.81 metri ||24||2006||
|-
|46||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 2]]||Viļņa||{{LTU}}||75.63 metri ||24||2006||
|-
|47=||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Assumption Of The Blessed Virgin Mary's Church, Joniškis|The Assumption Of The Blessed Virgin Mary Church]]||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri ||||1626||
|-
|48=||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[St. Jacob's Church, Švėkšna|Church of St. Jacob]]||[[Švėkšna]]||{{LTU}}||75 metri ||||1905||
|-
|49=||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[St. Mary's Church, Salakas|Church of Saint Mary]]||[[Salakas]]||{{LTU}}||75 metri ||||1911||
|-
|50=||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace, Klaipėda|lt=Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace|lt|3=Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės bažnyčia}}||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri ||||1960||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=7 February 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|51|| {{Easy CSS image crop|image = Flow realco Šv. Rapolas, 1730 m. (53814259764).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 13 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 8}}
| [[Flow, Vilnius|Flow]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 74.8 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB &quot;Architektūros kūrybinė grupė&quot; |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|52=||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[St. John's church, Ramygala|St. John's Church]]||[[Ramygala]]||{{LTU}}||74 metri ||||1914||
|-
|53=||rowspan=4|{{Easy CSS image crop|image = Skanstes virsotnes - panoramio.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 22 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 30 |crop_bottom_perc = 9}}
|[[Skanstes Virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|54=||[[Skanstes Virsotnes]] II||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|55=||[[Skanstes Virsotnes]] III||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2011||
|-
|56=||[[Skanstes Virsotnes]] IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2012||
|-
|57=||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||[[Sokos Hotel Viru]]||Tallina||{{EST}}||74 metri |||23||1972||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Holy Trinity Church, Lygumai|Holy Trinity Church]]||[[Lygumai]]||{{LTU}}||73.84 metri ||||1915||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&amp;rub=1065924810&amp;id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|59=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|60=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 3]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|61=||rowspan=2|[[Attēls:Complex of K and D Towers in Klaipėda, Lithuania in 2012.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|K Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|62=||{{Interlanguage link|D Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||[[Zirgo butai]]||Viļņa||{{LTU}}||72.3 metri ||20||2004||
|-
|64=||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Maakri Maja|et|3=Maakri 36}}||Tallina||{{EST}}||72 metri ||20||2003||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|65=||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||[[Dragūnų 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2009||
|-
|66=||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||[[Dragūnų 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2013||
|-
|67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Press Building|lt|3=Vilniaus spaudos rūmai}}||Viļņa||{{LTU}}||71.43 metri ||18||1986||
|-
|68=||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretinga Bernadine Monastery|St. Mary's Church]]||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri ||||1617||
|-
|69=||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Cathedral of Saints Peter and Paul, Šiauliai|Cathedral of Saints Peter and Paul]]||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri ||||1626||
|-
|70=||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[St. Mary Church, Salantai|St. Mary Church]]||[[Salantai]]||{{LTU}}||70 metri ||||1911||
|-
|71=||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]] ||[[Christ's Resurrection Church, Kaunas|Christ's Resurrection Church]]||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri ||||1940||
|-
|72=||[[Attēls:Mārtiņa iela (6).jpg|150px]]||[[Philosophers Residence|Philosophers Residence I]]||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||21||2019||
|-
|73=||[[Attēls:Rietumu Banka - panoramio (1).jpg|150px]]||{{ill|Rietumu Capital Centre|ru}}||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||20||2008||
|-
|74=|| ||[[High Smeltė]]||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri ||20||2010||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=6 October 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|75=||[[Attēls:20230426 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum A]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Omberg&quot; pradeda antrąjį NT projekto &quot;Skylum&quot; sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|76=||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum Buzz]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]] || {{ill|Sky Office|de|Sky Office (Vilnius)}} || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 69.55 metri  || 18 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=&quot;YIT Lietuva&quot; Viršuliškėse užbaigė &quot;Sky Office&quot; statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||[[Klaipėda Sail]]||Klaipēda||{{LTU}}||69.2 metri ||21||2009||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipėda City Municipality |access-date=4 May 2021 |language=Lithuanian |date=31 October 2006}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||{{ill|Centra nams|fr}}||Rīga||{{LAT}}||69.05 metri ||9||2005||Roof height is 44 m.
|-
|80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[St. Gertrude New Church, Riga|St. Gertrude's New Church]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri ||||1906||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]] ||[[Quadrum Business City East Building]]||Viļņa||{{LTU}}||68.52 metri |||18||2015||
|-
|82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Church of St. Johns, Vilnius|Church of St. Johns]]||Viļņa||{{LTU}}||68.2 metri |||||1571||
|-
|83=||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[St. Mary's Cathedral, Tallinn|St. Mary's Cathedral]]||Tallina||{{EST}}||68 metri |||||1779||
|-
|84=||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[National Library of Latvia]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri ||13||2013||
|}

== Under construction ==
This table lists buildings that are under construction in the Baltic states and are planned to rise at least 70 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Image
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Est. completion
! Notes
|-
|
|align=left | [[Estonian Business School#Eedu|Eedu]] || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 105 metri  || 30 || 2027 ||
|-
| ||align=left | City Plaza 2 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101 metri  || 28 || 2028 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://merko.ee/en/city-plaza-2-sai-nurgakivi/|title=City Plaza 2 gets its cornerstone|first=Kätlin|last=Kaasik|date=October 10, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=CITY PLAZA 2 ⟩ Pilk peale! Kaubamaja kõrvale kerkib uus kõrghoone |url=https://kodu.postimees.ee/7700027/city-plaza-2-pilk-peale-kaubamaja-korvale-kerkib-uus-korghoone |access-date=30 January 2023 |work=postimees.ee |date=27 January 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | [[Church of St. John, Klaipėda|Church of St. John]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]]||  82 metri &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atviraklaipeda.lt/2018/12/14/jono-baznycia-atstatymui-reiketu-apie-30-mln-euru/|title=Jono bažnyčia: atstatymui reikėtų apie 30 mln. eurų|first=Martynas|last=Vainorius|date=December 14, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Skėrytė |first1=Jūratė |title=Šv. Jono bažnyčios atkūrimo Klaipėdoje projektas pripažintas svarbiu valstybei |url=https://www.lrt.lt/naujienos/lietuvoje/2/1134689/sv-jono-baznycios-atkurimo-klaipedoje-projektas-pripazintas-svarbiu-valstybei |access-date=2 May 2021 |work=LRT |date=19 January 2020 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;|| - || 2027||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Spurytė |first1=Virginija |title=Šv. Jono bažnyčios atstatymas: dirba ir archeologai, ir projektuotojai |url=https://www.atviraklaipeda.lt/2021/08/03/sv-jono-baznycios-atstatymas-dirba-ir-archeologai-ir-projektuotojai/ |access-date=30 January 2022 |work=Atvira Klaipėda |date=3 August 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | Mustamäe Manhattan || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 76.7 metri  || 24 || 2027&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mustamäe tower |url=https://scandium.ee/en/project/mustamae-tower/ |publisher=Scandium |access-date=1 December 2023}}&lt;/ref&gt; ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Detailplaneering nr: DP042530|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP042530 |access-date=29 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|}

== On hold ==
This table lists buildings that are on hold in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Reason
! Refs
|-
|align=left | [[Mega (Klaipėda)|MEGA]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 71 metri  || 15 ||  ||&lt;ref name=&quot;Banginio&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Žebrauskienė |first1=Aistė |title=Paaiškėjo, kaip po rekonstrukcijos atrodys Klaipėdos &quot;Mega&quot; |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/paaiskejo-kaip-po-rekonstrukcijos-atrodys-klaipedos-mega.d?id=87620687 |access-date=18 August 2021 |work=[[Delfi (web portal)|DELFI]] |date=2 July 2021 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Proposed ==
This table lists buildings that are proposed in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Status
! Est. completion&lt;!--Only if the project is Apstiprināts--&gt;
|-
|align=left | Tartu Maantee 17 ||[[Tallina]] || [[Igaunija]] || 125 metri || 31 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP038590|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | url=https://architexturez.net/pst/az-cf-232100-1680241958 | title=Shahjahan and his relevance to the future of Shahjahanabad | journal=New Architecture and Urbanism: Development of Indian Traditions | date=2023 | volume=124 | issue=1 | last1=Thakur | first1=Nalini | last2=Jeyanthi | first2=N. }}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Liivalaia 49-53 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 122.4 metri || 31 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Maakri 29 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 120 metri || 36 || Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinn kehtestas EELK kõrghoone planeeringu Maakri kvartalis |url=https://www.err.ee/1609588616/tallinn-kehtestas-eelk-korghoone-planeeringu-maakri-kvartalis |access-date=10 October 2025 |work=ERR |date=28 January 2025 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Lvivo 38 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||115 metri ||30 ||Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lvivo 38 International Invited Architectural Competition Entries |url=https://www.lvivo38.lt/?page_id=699 |publisher=Releven |access-date=18 October 2022 |date=17 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | K26 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||111.4 metri ||29 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krokuvos 24-26 kviestiniam architektūriniam konkursui pateikti darbai |url=https://www.k26.lt/?page_id=642 |publisher=Inreal |access-date=11 February 2022 |language=lt |date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Burė 4 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||105 metri ||? ||Nav apstiprināts
|-
|align=left | Tartu Maantee 1 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101.2 metri || 30 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinna kaubamaja kõrvale kerkib sajameetrine kõrghoone |url=https://www.err.ee/1608309914/tallinna-kaubamaja-korvale-kerkib-sajameetrine-korghoone |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=17 August 2021 |language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Endisel EKA krundil toimuvad enne ehitustöid arheoloogilised kaevamised |url=https://www.err.ee/1608609871/endisel-eka-krundil-toimuvad-enne-ehitustoid-arheoloogilised-kaevamised |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=26 May 2022 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Balasta dambis 1 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 91 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Rocca Towers IV || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 90 metri || 27 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Lucavsalas iela 5 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 85 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left|Lvivo 59 A Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]||85 metri ||22|| Apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Nuspręsta: paaiškėjo, kokie kone 100 metrų pastatai kils netoli sostinės centro |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2021/12/07/news/nuspresta-paaiskejo-kokie-kone-100-metru-pastatai-kils-netoli-sostines-centro-21651166 |access-date=29 January 2022 |work=Lietuvos rytas |date=7 December 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinės paskirties pastatų (7.2) ir daugiabučio gyvenamojo namo (6.3) Lvivo g. 59, Vilniuje statybos projekto projektinių pasiūlymų pristatymas |url=https://vilnius.lt/lt/numatomo-statiniu-projektavimo-viesumas/administracines-paskirties-pastatu-7-2-ir-daugiabucio-gyvenamojo-namo-6-3-lvivo-g-59-vilniuje-statybos-projekto-projektiniu-pasiulymu-pristatymas/ |publisher=Vilnius City Municipality |access-date=3 January 2023 |language=lt |date=29 December 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Minijos g. 119 || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 80 metri || 20 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Paldiski mnt 108 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 77 metri || 22 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP046250|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 °C Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 75 metri ||18|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 B Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 70 metri ||17|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Poligrafijos 3||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 65 metri ||18|| Nav apstiprināts
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>i9yhjutmlbh3l0tjgooa3e1i7z0lgoh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500143</id>
      <parentid>4500139</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:21:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4500143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29787" sha1="ow3mw62gampd243ozuwayhqhbzl8oad" xml:space="preserve">{{pamatraksts|Baltijas valstu augstākās ēkas}}
{{vairāki attēli
| perrow            = 3
| total_width       = 800
| image1            = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg
| image2            = Riga downtown.jpg
| image3            = Tallinn skyline 2025.jpg
| footer            = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati
}}
Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas.
{{clear left}}

== Completed buildings ==
{{legend|#ddffdd|Was the tallest building in the Baltic states upon completion|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Rank
!class=&quot;unsortable&quot;|Image
!Name
!City
!Country
!Height
!Floors
!Year
!class=&quot;unsortable&quot;|Notes
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|1||[[Attēls:Europa Tower in Vilnius, Lithuania.jpg|150px]]||[[Eiropas tornis]]&lt;br /&gt;(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148.3 metri ||33||2005||The tallest building in the [[Baltic states]]&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[St. Olaf's Church, Tallinn|St. Olaf's Church]]||[[Tallina]]||{{EST}}||123.7 metri ||||1549|| The tallest building in Estonia&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[St. Peter's Church, Riga|St. Peter's Church]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123.25 metri ||||1690|| The tallest building in Latvia.&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|4||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]||Rīga||{{LAT}}||123 metri ||31||2019|| The [[List of tallest twin buildings and structures|tallest twin towers]] in the Baltic states
|-
|5||[[Attēls:Kipsala akmens-01.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122.78 metri ||27||2004||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|6||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]||Rīga||{{LAT}}||117.5 metri ||30||2019|| The tallest twin towers in the Baltic states
|-
|7=||[[Attēls:Tallinn Swissotel-01.jpeg|150px]]||[[Swissôtel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||117 metri ||30||2007||Tallest hotel in the Baltic states
|-
|8=||[[Attēls:Tornimäe elamu.jpg|200x200px]]||[[Tornimäe Building Complex]]||Tallina||{{EST}}||117 metri |||30||2006||
|-
|9||[[Attēls:Pilsotas in Klaipeda.jpg|150px]]||[[Pilsotas]]||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri ||34||2007||
|-
|10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||[[Arter Kvartal]]||Tallina||{{EST}}||111 metri |||28||2024||
|-
|11||[[Attēls:Tallinn - 49534620486.jpg|150px]]||[[Maakri 19/21|Maakri Torn]]||Tallina||{{EST}}||110 metri |||30||2018||
|-
|12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Latvian Academy of Sciences]]||Rīga||{{LAT}}||107.6 metri |||21||1958||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[St. Nicholas Church, Tallinn|St. Nicholas' Church]]||Tallina||{{EST}}||105 metri ||||1515||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}&lt;/ref&gt;
|-
|14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]] ||[[TOWER Apartments|#Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||104 metri ||29||2018||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=&quot;Tower&quot; pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|15||[[Attēls:Radisson BLU in Tallinn 6 June 2012.JPG|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||103 metri |||25||2001||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|16=
| rowspan=&quot;2&quot; |{{Easy CSS image crop|image = Panorama Plaza 2024 (2).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 18 |crop_right_perc = 7 |crop_top_perc = 5 |crop_bottom_perc = 19}}
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||32||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|17=
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||30||2024||
|-
|18||{{Easy CSS image crop|image = Helios City pusės.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 38 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 18}}
|[[Helios City Tower A]]||Viļņa||{{LTU}}||97.67 metri |||27||2006||
|-
|19|| ||[[Europe Square Apartments]]||Viļņa||{{LTU}}||96.19 metri |||27||2004||
|-
|20|| [[Attēls:Skyon (Tallinn) lit up in Ukrainian colors.jpg|150px]] ||[[Skyon]]|| Tallinn||{{EST}}||95 metri ||26||2021||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}&lt;/ref&gt;
|-
|21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[SEB Pank|SEB Pank main building]]||Tallina||{{EST}}||94.4 metri |||24||1999||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2&quot;: kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Ministry of Agriculture Building Riga]]||Rīga||{{LAT}}||92.5 metri |||26||1978||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[St. James's Cathedral, Riga|St. James's Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||91.64 metri ||||1225||Building is originally 86 m tall,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; a rooster tops the building since June 2, 1726.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &amp;#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Riga Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri |||||1211||
|-
|25||[[Attēls:Tartu maakond.jpg|150px]]||[[Snail Tower|Tigutorn]]||[[Tartu]]||{{EST}}||89.92 metri ||23||2008||
|-
|26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Latvijas Televizija|lv|3=Latvijas Televīzijas augstceltne}}||Rīga||{{LAT}}||88.7 metri ||22||1987||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|27||[[Attēls:Bure 1.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour Tower A|lt|3=3 burės}}||Viļņa||{{LTU}}||87.78 metri |||24||2008||
|-
|28||[[Attēls:Reval Hotel Latvia - panoramio.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Latvija]]||Rīga||{{LAT}}||85.65 metri |||27||1976||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Radisson Blu Hotel Lietuva|lt|3=Radisson Blu Hotel Lietuva}}||Viļņa||{{LTU}}||85.3 metri |||23||1983||
|-
|30=||[[Attēls:Liivalaia street and hotel Olümpia.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]||Tallina||{{EST}}||84 metri |||28||1980||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|31=||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||[[Artery (skyscraper)|Artery]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 84 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83.3 metri ||27||2006||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||[[Grand Office]]||Viļņa||{{LTU}}|| 82.4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|34||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri ||25||2009||
|-
|35|| [[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour D Tower|lt|3=3 burės}}&lt;br /&gt;(a.k.a. &quot;Trečia Burė&quot;)||Viļņa||{{LTU}}||81 metri ||23||2018||
|-
|36||[[Attēls:Astra Lux (4).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Astra Lux|lv|Astra Lux}}||Rīga||{{LAT}}||80.7 metri |||25||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|37=||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris I|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|38=||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris II|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anykščiai Church|Church of St. Matthew]]||[[Anykščiai]]||{{LTU}}||79 metri || |||1909||
|-
|40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|City Plaza|et|3=City Plaza}}||Tallina||{{EST}}||78 metri |||23||2004||
|-
|41||[[Attēls:Vilnius City Municipality building.jpg|150px]]||[[Vilnius city municipality|Municipality building]]||Viļņa||{{LTU}}||76.85 metri |||20||2004||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |quote=sudaro 20 aukštų, 76,85 m. pagrindinis pastatas ir dar du 5 bei 3 aukštų pastatai |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Preses Nams|lv|3=Preses nams}}||Rīga||{{LAT}}||76.8 metri |||22||1977|| Undergoing reconstruction
|-
|43||{{Easy CSS image crop|image = Vilniaus vartai.JPG|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 47 |crop_top_perc = 12 |crop_bottom_perc = 8}}
|{{Interlanguage link|Vilnius Gate Apartments|lt|3=Vilniaus vartai}}||Viļņa||{{LTU}}||76.7 metri |||18||2007||
|-
|44||[[Attēls:Televisietoren Vilnius (5973820089).jpg|150px]]||[[Victoria Tower, Vilnius|Victoria Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||76.3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |quote=Šis 16 aukštų, 76,3 m aukščio ir 6 500 kv. m. ploto statinys |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|45||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 1]]||Viļņa||{{LTU}}||75.81 metri ||24||2006||
|-
|46||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 2]]||Viļņa||{{LTU}}||75.63 metri ||24||2006||
|-
|47=||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Assumption Of The Blessed Virgin Mary's Church, Joniškis|The Assumption Of The Blessed Virgin Mary Church]]||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri ||||1626||
|-
|48=||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[St. Jacob's Church, Švėkšna|Church of St. Jacob]]||[[Švėkšna]]||{{LTU}}||75 metri ||||1905||
|-
|49=||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[St. Mary's Church, Salakas|Church of Saint Mary]]||[[Salakas]]||{{LTU}}||75 metri ||||1911||
|-
|50=||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace, Klaipėda|lt=Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace|lt|3=Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės bažnyčia}}||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri ||||1960||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=7 February 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|51|| {{Easy CSS image crop|image = Flow realco Šv. Rapolas, 1730 m. (53814259764).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 13 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 8}}
| [[Flow, Vilnius|Flow]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 74.8 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB &quot;Architektūros kūrybinė grupė&quot; |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|52=||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[St. John's church, Ramygala|St. John's Church]]||[[Ramygala]]||{{LTU}}||74 metri ||||1914||
|-
|53=||rowspan=4|{{Easy CSS image crop|image = Skanstes virsotnes - panoramio.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 22 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 30 |crop_bottom_perc = 9}}
|[[Skanstes Virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|54=||[[Skanstes Virsotnes]] II||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|55=||[[Skanstes Virsotnes]] III||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2011||
|-
|56=||[[Skanstes Virsotnes]] IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2012||
|-
|57=||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||[[Sokos Hotel Viru]]||Tallina||{{EST}}||74 metri |||23||1972||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Holy Trinity Church, Lygumai|Holy Trinity Church]]||[[Lygumai]]||{{LTU}}||73.84 metri ||||1915||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&amp;rub=1065924810&amp;id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|59=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|60=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 3]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|61=||rowspan=2|[[Attēls:Complex of K and D Towers in Klaipėda, Lithuania in 2012.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|K Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|62=||{{Interlanguage link|D Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||[[Zirgo butai]]||Viļņa||{{LTU}}||72.3 metri ||20||2004||
|-
|64=||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Maakri Maja|et|3=Maakri 36}}||Tallina||{{EST}}||72 metri ||20||2003||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|65=||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||[[Dragūnų 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2009||
|-
|66=||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||[[Dragūnų 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2013||
|-
|67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Press Building|lt|3=Vilniaus spaudos rūmai}}||Viļņa||{{LTU}}||71.43 metri ||18||1986||
|-
|68=||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretinga Bernadine Monastery|St. Mary's Church]]||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri ||||1617||
|-
|69=||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Cathedral of Saints Peter and Paul, Šiauliai|Cathedral of Saints Peter and Paul]]||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri ||||1626||
|-
|70=||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[St. Mary Church, Salantai|St. Mary Church]]||[[Salantai]]||{{LTU}}||70 metri ||||1911||
|-
|71=||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]] ||[[Christ's Resurrection Church, Kaunas|Christ's Resurrection Church]]||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri ||||1940||
|-
|72=||[[Attēls:Mārtiņa iela (6).jpg|150px]]||[[Philosophers Residence|Philosophers Residence I]]||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||21||2019||
|-
|73=||[[Attēls:Rietumu Banka - panoramio (1).jpg|150px]]||{{ill|Rietumu Capital Centre|ru}}||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||20||2008||
|-
|74=|| ||[[High Smeltė]]||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri ||20||2010||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=6 October 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|75=||[[Attēls:20230426 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum A]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Omberg&quot; pradeda antrąjį NT projekto &quot;Skylum&quot; sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|76=||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum Buzz]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]] || {{ill|Sky Office|de|Sky Office (Vilnius)}} || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 69.55 metri  || 18 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=&quot;YIT Lietuva&quot; Viršuliškėse užbaigė &quot;Sky Office&quot; statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||[[Klaipėda Sail]]||Klaipēda||{{LTU}}||69.2 metri ||21||2009||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipėda City Municipality |access-date=4 May 2021 |language=Lithuanian |date=31 October 2006}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||{{ill|Centra nams|fr}}||Rīga||{{LAT}}||69.05 metri ||9||2005||Roof height is 44 m.
|-
|80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[St. Gertrude New Church, Riga|St. Gertrude's New Church]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri ||||1906||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]] ||[[Quadrum Business City East Building]]||Viļņa||{{LTU}}||68.52 metri |||18||2015||
|-
|82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Church of St. Johns, Vilnius|Church of St. Johns]]||Viļņa||{{LTU}}||68.2 metri |||||1571||
|-
|83=||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[St. Mary's Cathedral, Tallinn|St. Mary's Cathedral]]||Tallina||{{EST}}||68 metri |||||1779||
|-
|84=||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[National Library of Latvia]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri ||13||2013||
|}

== Under construction ==
This table lists buildings that are under construction in the Baltic states and are planned to rise at least 70 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Image
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Est. completion
! Notes
|-
|
|align=left | [[Estonian Business School#Eedu|Eedu]] || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 105 metri  || 30 || 2027 ||
|-
| ||align=left | City Plaza 2 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101 metri  || 28 || 2028 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://merko.ee/en/city-plaza-2-sai-nurgakivi/|title=City Plaza 2 gets its cornerstone|first=Kätlin|last=Kaasik|date=October 10, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=CITY PLAZA 2 ⟩ Pilk peale! Kaubamaja kõrvale kerkib uus kõrghoone |url=https://kodu.postimees.ee/7700027/city-plaza-2-pilk-peale-kaubamaja-korvale-kerkib-uus-korghoone |access-date=30 January 2023 |work=postimees.ee |date=27 January 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | [[Church of St. John, Klaipėda|Church of St. John]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]]||  82 metri &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atviraklaipeda.lt/2018/12/14/jono-baznycia-atstatymui-reiketu-apie-30-mln-euru/|title=Jono bažnyčia: atstatymui reikėtų apie 30 mln. eurų|first=Martynas|last=Vainorius|date=December 14, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Skėrytė |first1=Jūratė |title=Šv. Jono bažnyčios atkūrimo Klaipėdoje projektas pripažintas svarbiu valstybei |url=https://www.lrt.lt/naujienos/lietuvoje/2/1134689/sv-jono-baznycios-atkurimo-klaipedoje-projektas-pripazintas-svarbiu-valstybei |access-date=2 May 2021 |work=LRT |date=19 January 2020 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;|| - || 2027||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Spurytė |first1=Virginija |title=Šv. Jono bažnyčios atstatymas: dirba ir archeologai, ir projektuotojai |url=https://www.atviraklaipeda.lt/2021/08/03/sv-jono-baznycios-atstatymas-dirba-ir-archeologai-ir-projektuotojai/ |access-date=30 January 2022 |work=Atvira Klaipėda |date=3 August 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | Mustamäe Manhattan || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 76.7 metri  || 24 || 2027&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mustamäe tower |url=https://scandium.ee/en/project/mustamae-tower/ |publisher=Scandium |access-date=1 December 2023}}&lt;/ref&gt; ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Detailplaneering nr: DP042530|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP042530 |access-date=29 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|}

== On hold ==
This table lists buildings that are on hold in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Reason
! Refs
|-
|align=left | [[Mega (Klaipėda)|MEGA]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 71 metri  || 15 ||  ||&lt;ref name=&quot;Banginio&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Žebrauskienė |first1=Aistė |title=Paaiškėjo, kaip po rekonstrukcijos atrodys Klaipėdos &quot;Mega&quot; |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/paaiskejo-kaip-po-rekonstrukcijos-atrodys-klaipedos-mega.d?id=87620687 |access-date=18 August 2021 |work=[[Delfi (web portal)|DELFI]] |date=2 July 2021 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Proposed ==
This table lists buildings that are proposed in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Status
! Est. completion&lt;!--Only if the project is Apstiprināts--&gt;
|-
|align=left | Tartu Maantee 17 ||[[Tallina]] || [[Igaunija]] || 125 metri || 31 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP038590|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | url=https://architexturez.net/pst/az-cf-232100-1680241958 | title=Shahjahan and his relevance to the future of Shahjahanabad | journal=New Architecture and Urbanism: Development of Indian Traditions | date=2023 | volume=124 | issue=1 | last1=Thakur | first1=Nalini | last2=Jeyanthi | first2=N. }}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Liivalaia 49-53 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 122.4 metri || 31 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Maakri 29 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 120 metri || 36 || Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinn kehtestas EELK kõrghoone planeeringu Maakri kvartalis |url=https://www.err.ee/1609588616/tallinn-kehtestas-eelk-korghoone-planeeringu-maakri-kvartalis |access-date=10 October 2025 |work=ERR |date=28 January 2025 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Lvivo 38 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||115 metri ||30 ||Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lvivo 38 International Invited Architectural Competition Entries |url=https://www.lvivo38.lt/?page_id=699 |publisher=Releven |access-date=18 October 2022 |date=17 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | K26 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||111.4 metri ||29 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krokuvos 24-26 kviestiniam architektūriniam konkursui pateikti darbai |url=https://www.k26.lt/?page_id=642 |publisher=Inreal |access-date=11 February 2022 |language=lt |date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Burė 4 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||105 metri ||? ||Nav apstiprināts
|-
|align=left | Tartu Maantee 1 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101.2 metri || 30 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinna kaubamaja kõrvale kerkib sajameetrine kõrghoone |url=https://www.err.ee/1608309914/tallinna-kaubamaja-korvale-kerkib-sajameetrine-korghoone |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=17 August 2021 |language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Endisel EKA krundil toimuvad enne ehitustöid arheoloogilised kaevamised |url=https://www.err.ee/1608609871/endisel-eka-krundil-toimuvad-enne-ehitustoid-arheoloogilised-kaevamised |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=26 May 2022 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Balasta dambis 1 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 91 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Rocca Towers IV || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 90 metri || 27 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Lucavsalas iela 5 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 85 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left|Lvivo 59 A Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]||85 metri ||22|| Apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Nuspręsta: paaiškėjo, kokie kone 100 metrų pastatai kils netoli sostinės centro |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2021/12/07/news/nuspresta-paaiskejo-kokie-kone-100-metru-pastatai-kils-netoli-sostines-centro-21651166 |access-date=29 January 2022 |work=Lietuvos rytas |date=7 December 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinės paskirties pastatų (7.2) ir daugiabučio gyvenamojo namo (6.3) Lvivo g. 59, Vilniuje statybos projekto projektinių pasiūlymų pristatymas |url=https://vilnius.lt/lt/numatomo-statiniu-projektavimo-viesumas/administracines-paskirties-pastatu-7-2-ir-daugiabucio-gyvenamojo-namo-6-3-lvivo-g-59-vilniuje-statybos-projekto-projektiniu-pasiulymu-pristatymas/ |publisher=Vilnius City Municipality |access-date=3 January 2023 |language=lt |date=29 December 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Minijos g. 119 || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 80 metri || 20 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Paldiski mnt 108 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 77 metri || 22 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP046250|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 °C Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 75 metri ||18|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 B Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 70 metri ||17|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Poligrafijos 3||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 65 metri ||18|| Nav apstiprināts
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>ow3mw62gampd243ozuwayhqhbzl8oad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4500144</id>
      <parentid>4500143</parentid>
      <timestamp>2026-07-29T07:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Completed buildings */ :</comment>
      <origin>4500144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29760" sha1="llypqlz8670q0j6f3hznlse5lj2wonk" xml:space="preserve">{{pamatraksts|Baltijas valstu augstākās ēkas}}
{{vairāki attēli
| perrow            = 3
| total_width       = 800
| image1            = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg
| image2            = Riga downtown.jpg
| image3            = Tallinn skyline 2025.jpg
| footer            = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati
}}
Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas.
{{clear left}}

== Pabeigtas ēkas ==
{{uzraksts|#ddffdd|Pabeigšanas brīdī tā bija augstākā ēka Baltijas valstīs|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Rank
!class=&quot;unsortable&quot;|Image
!Name
!City
!Country
!Height
!Floors
!Year
!class=&quot;unsortable&quot;|Notes
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|1||[[Attēls:noimage.jpg|150px]]||[[Eiropas tornis]]&lt;br /&gt;(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148.3 metri ||33||2005||The tallest building in the [[Baltic states]]&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[St. Olaf's Church, Tallinn|St. Olaf's Church]]||[[Tallina]]||{{EST}}||123.7 metri ||||1549|| The tallest building in Estonia&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[St. Peter's Church, Riga|St. Peter's Church]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123.25 metri ||||1690|| The tallest building in Latvia.&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|4||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]||Rīga||{{LAT}}||123 metri ||31||2019|| The [[List of tallest twin buildings and structures|tallest twin towers]] in the Baltic states
|-
|5||[[Attēls:Kipsala akmens-01.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122.78 metri ||27||2004||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|6||[[Attēls:Riga - 35433614493.jpg|150px]]||[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]||Rīga||{{LAT}}||117.5 metri ||30||2019|| The tallest twin towers in the Baltic states
|-
|7=||[[Attēls:Tallinn Swissotel-01.jpeg|150px]]||[[Swissôtel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||117 metri ||30||2007||Tallest hotel in the Baltic states
|-
|8=||[[Attēls:Tornimäe elamu.jpg|200x200px]]||[[Tornimäe Building Complex]]||Tallina||{{EST}}||117 metri |||30||2006||
|-
|9||[[Attēls:Pilsotas in Klaipeda.jpg|150px]]||[[Pilsotas]]||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri ||34||2007||
|-
|10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||[[Arter Kvartal]]||Tallina||{{EST}}||111 metri |||28||2024||
|-
|11||[[Attēls:Tallinn - 49534620486.jpg|150px]]||[[Maakri 19/21|Maakri Torn]]||Tallina||{{EST}}||110 metri |||30||2018||
|-
|12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Latvian Academy of Sciences]]||Rīga||{{LAT}}||107.6 metri |||21||1958||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[St. Nicholas Church, Tallinn|St. Nicholas' Church]]||Tallina||{{EST}}||105 metri ||||1515||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}&lt;/ref&gt;
|-
|14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]] ||[[TOWER Apartments|#Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||104 metri ||29||2018||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=&quot;Tower&quot; pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|15||[[Attēls:Radisson BLU in Tallinn 6 June 2012.JPG|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Tallinn]]||Tallina||{{EST}}||103 metri |||25||2001||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|16=
| rowspan=&quot;2&quot; |{{Easy CSS image crop|image = Panorama Plaza 2024 (2).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 18 |crop_right_perc = 7 |crop_top_perc = 5 |crop_bottom_perc = 19}}
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||32||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|17=
|[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101.5 metri ||30||2024||
|-
|18||{{Easy CSS image crop|image = Helios City pusės.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 38 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 18}}
|[[Helios City Tower A]]||Viļņa||{{LTU}}||97.67 metri |||27||2006||
|-
|19|| ||[[Europe Square Apartments]]||Viļņa||{{LTU}}||96.19 metri |||27||2004||
|-
|20|| [[Attēls:Skyon (Tallinn) lit up in Ukrainian colors.jpg|150px]] ||[[Skyon]]|| Tallinn||{{EST}}||95 metri ||26||2021||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}&lt;/ref&gt;
|-
|21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[SEB Pank|SEB Pank main building]]||Tallina||{{EST}}||94.4 metri |||24||1999||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2&quot;: kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Ministry of Agriculture Building Riga]]||Rīga||{{LAT}}||92.5 metri |||26||1978||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[St. James's Cathedral, Riga|St. James's Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||91.64 metri ||||1225||Building is originally 86 m tall,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; a rooster tops the building since June 2, 1726.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &amp;#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Riga Cathedral]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri |||||1211||
|-
|25||[[Attēls:Tartu maakond.jpg|150px]]||[[Snail Tower|Tigutorn]]||[[Tartu]]||{{EST}}||89.92 metri ||23||2008||
|-
|26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Latvijas Televizija|lv|3=Latvijas Televīzijas augstceltne}}||Rīga||{{LAT}}||88.7 metri ||22||1987||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|27||[[Attēls:Bure 1.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour Tower A|lt|3=3 burės}}||Viļņa||{{LTU}}||87.78 metri |||24||2008||
|-
|28||[[Attēls:Reval Hotel Latvia - panoramio.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Latvija]]||Rīga||{{LAT}}||85.65 metri |||27||1976||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Radisson Blu Hotel Lietuva|lt|3=Radisson Blu Hotel Lietuva}}||Viļņa||{{LTU}}||85.3 metri |||23||1983||
|-
|30=||[[Attēls:Liivalaia street and hotel Olümpia.jpg|150px]]||[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]||Tallina||{{EST}}||84 metri |||28||1980||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|31=||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||[[Artery (skyscraper)|Artery]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 84 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83.3 metri ||27||2006||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||[[Grand Office]]||Viļņa||{{LTU}}|| 82.4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|34||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri ||25||2009||
|-
|35|| [[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]] ||{{Interlanguage link|Vilnius Business Harbour D Tower|lt|3=3 burės}}&lt;br /&gt;(a.k.a. &quot;Trečia Burė&quot;)||Viļņa||{{LTU}}||81 metri ||23||2018||
|-
|36||[[Attēls:Astra Lux (4).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Astra Lux|lv|Astra Lux}}||Rīga||{{LAT}}||80.7 metri |||25||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|37=||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris I|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|38=||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Solaris II|lv|3=Solaris (ēku komplekss)}}||Rīga||{{LAT}}||79.2 metri ||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anykščiai Church|Church of St. Matthew]]||[[Anykščiai]]||{{LTU}}||79 metri || |||1909||
|-
|40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|City Plaza|et|3=City Plaza}}||Tallina||{{EST}}||78 metri |||23||2004||
|-
|41||[[Attēls:Vilnius City Municipality building.jpg|150px]]||[[Vilnius city municipality|Municipality building]]||Viļņa||{{LTU}}||76.85 metri |||20||2004||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |quote=sudaro 20 aukštų, 76,85 m. pagrindinis pastatas ir dar du 5 bei 3 aukštų pastatai |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Preses Nams|lv|3=Preses nams}}||Rīga||{{LAT}}||76.8 metri |||22||1977|| Undergoing reconstruction
|-
|43||{{Easy CSS image crop|image = Vilniaus vartai.JPG|desired_width = 150 |crop_left_perc = 0 |crop_right_perc = 47 |crop_top_perc = 12 |crop_bottom_perc = 8}}
|{{Interlanguage link|Vilnius Gate Apartments|lt|3=Vilniaus vartai}}||Viļņa||{{LTU}}||76.7 metri |||18||2007||
|-
|44||[[Attēls:Televisietoren Vilnius (5973820089).jpg|150px]]||[[Victoria Tower, Vilnius|Victoria Tower]]||Viļņa||{{LTU}}||76.3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |quote=Šis 16 aukštų, 76,3 m aukščio ir 6 500 kv. m. ploto statinys |url-status=dead}}&lt;/ref&gt;
|-
|45||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 1]]||Viļņa||{{LTU}}||75.81 metri ||24||2006||
|-
|46||[[Attēls:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|150px]]||[[Viršuliškių Porelė 2]]||Viļņa||{{LTU}}||75.63 metri ||24||2006||
|-
|47=||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Assumption Of The Blessed Virgin Mary's Church, Joniškis|The Assumption Of The Blessed Virgin Mary Church]]||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri ||||1626||
|-
|48=||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[St. Jacob's Church, Švėkšna|Church of St. Jacob]]||[[Švėkšna]]||{{LTU}}||75 metri ||||1905||
|-
|49=||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[St. Mary's Church, Salakas|Church of Saint Mary]]||[[Salakas]]||{{LTU}}||75 metri ||||1911||
|-
|50=||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace, Klaipėda|lt=Church of Blessed Virgin Mary, Queen of Peace|lt|3=Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės bažnyčia}}||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri ||||1960||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=7 February 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|51|| {{Easy CSS image crop|image = Flow realco Šv. Rapolas, 1730 m. (53814259764).jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 13 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 0 |crop_bottom_perc = 8}}
| [[Flow, Vilnius|Flow]] || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 74.8 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB &quot;Architektūros kūrybinė grupė&quot; |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|52=||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[St. John's church, Ramygala|St. John's Church]]||[[Ramygala]]||{{LTU}}||74 metri ||||1914||
|-
|53=||rowspan=4|{{Easy CSS image crop|image = Skanstes virsotnes - panoramio.jpg|desired_width = 150 |crop_left_perc = 22 |crop_right_perc = 17 |crop_top_perc = 30 |crop_bottom_perc = 9}}
|[[Skanstes Virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|54=||[[Skanstes Virsotnes]] II||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2008||
|-
|55=||[[Skanstes Virsotnes]] III||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2011||
|-
|56=||[[Skanstes Virsotnes]] IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri ||24||2012||
|-
|57=||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||[[Sokos Hotel Viru]]||Tallina||{{EST}}||74 metri |||23||1972||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Holy Trinity Church, Lygumai|Holy Trinity Church]]||[[Lygumai]]||{{LTU}}||73.84 metri ||||1915||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&amp;rub=1065924810&amp;id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|59=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|60=||[[Attēls:Aukštuminiai pastatai Klaipėdos Jūrininkų mikrorajone.jpg|150px]]||[[Big2 3]]||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri |||22||2009||
|-
|61=||rowspan=2|[[Attēls:Complex of K and D Towers in Klaipėda, Lithuania in 2012.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|K Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|62=||{{Interlanguage link|D Tower|lt|3=K ir D}}||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri ||21||2006||
|-
|63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||[[Zirgo butai]]||Viļņa||{{LTU}}||72.3 metri ||20||2004||
|-
|64=||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Maakri Maja|et|3=Maakri 36}}||Tallina||{{EST}}||72 metri ||20||2003||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|65=||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||[[Dragūnų 1]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2009||
|-
|66=||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||[[Dragūnų 2]]||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri ||19||2013||
|-
|67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||{{Interlanguage link|Press Building|lt|3=Vilniaus spaudos rūmai}}||Viļņa||{{LTU}}||71.43 metri ||18||1986||
|-
|68=||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretinga Bernadine Monastery|St. Mary's Church]]||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri ||||1617||
|-
|69=||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Cathedral of Saints Peter and Paul, Šiauliai|Cathedral of Saints Peter and Paul]]||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri ||||1626||
|-
|70=||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[St. Mary Church, Salantai|St. Mary Church]]||[[Salantai]]||{{LTU}}||70 metri ||||1911||
|-
|71=||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]] ||[[Christ's Resurrection Church, Kaunas|Christ's Resurrection Church]]||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri ||||1940||
|-
|72=||[[Attēls:Mārtiņa iela (6).jpg|150px]]||[[Philosophers Residence|Philosophers Residence I]]||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||21||2019||
|-
|73=||[[Attēls:Rietumu Banka - panoramio (1).jpg|150px]]||{{ill|Rietumu Capital Centre|ru}}||Rīga||{{LAT}}||70 metri ||20||2008||
|-
|74=|| ||[[High Smeltė]]||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri ||20||2010||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=[[Klaipėda City Municipality]] |access-date=6 October 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|75=||[[Attēls:20230426 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum A]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Omberg&quot; pradeda antrąjį NT projekto &quot;Skylum&quot; sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|76=||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]] ||[[Skylum (Vilnius)|Skylum Buzz]] ||Viļņa|| {{LTU}} || 70 metri  || 20 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]] || {{ill|Sky Office|de|Sky Office (Vilnius)}} || [[Viļņa]] || {{LTU}} || 69.55 metri  || 18 || 2023 ||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=&quot;YIT Lietuva&quot; Viršuliškėse užbaigė &quot;Sky Office&quot; statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||[[Klaipėda Sail]]||Klaipēda||{{LTU}}||69.2 metri ||21||2009||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipėda City Municipality |access-date=4 May 2021 |language=Lithuanian |date=31 October 2006}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||{{ill|Centra nams|fr}}||Rīga||{{LAT}}||69.05 metri ||9||2005||Roof height is 44 m.
|-
|80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[St. Gertrude New Church, Riga|St. Gertrude's New Church]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri ||||1906||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]] ||[[Quadrum Business City East Building]]||Viļņa||{{LTU}}||68.52 metri |||18||2015||
|-
|82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Church of St. Johns, Vilnius|Church of St. Johns]]||Viļņa||{{LTU}}||68.2 metri |||||1571||
|-
|83=||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[St. Mary's Cathedral, Tallinn|St. Mary's Cathedral]]||Tallina||{{EST}}||68 metri |||||1779||
|-
|84=||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[National Library of Latvia]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri ||13||2013||
|}

== Under construction ==
This table lists buildings that are under construction in the Baltic states and are planned to rise at least 70 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Image
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Est. completion
! Notes
|-
|
|align=left | [[Estonian Business School#Eedu|Eedu]] || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 105 metri  || 30 || 2027 ||
|-
| ||align=left | City Plaza 2 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101 metri  || 28 || 2028 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://merko.ee/en/city-plaza-2-sai-nurgakivi/|title=City Plaza 2 gets its cornerstone|first=Kätlin|last=Kaasik|date=October 10, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=CITY PLAZA 2 ⟩ Pilk peale! Kaubamaja kõrvale kerkib uus kõrghoone |url=https://kodu.postimees.ee/7700027/city-plaza-2-pilk-peale-kaubamaja-korvale-kerkib-uus-korghoone |access-date=30 January 2023 |work=postimees.ee |date=27 January 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | [[Church of St. John, Klaipėda|Church of St. John]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]]||  82 metri &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atviraklaipeda.lt/2018/12/14/jono-baznycia-atstatymui-reiketu-apie-30-mln-euru/|title=Jono bažnyčia: atstatymui reikėtų apie 30 mln. eurų|first=Martynas|last=Vainorius|date=December 14, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Skėrytė |first1=Jūratė |title=Šv. Jono bažnyčios atkūrimo Klaipėdoje projektas pripažintas svarbiu valstybei |url=https://www.lrt.lt/naujienos/lietuvoje/2/1134689/sv-jono-baznycios-atkurimo-klaipedoje-projektas-pripazintas-svarbiu-valstybei |access-date=2 May 2021 |work=LRT |date=19 January 2020 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;|| - || 2027||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Spurytė |first1=Virginija |title=Šv. Jono bažnyčios atstatymas: dirba ir archeologai, ir projektuotojai |url=https://www.atviraklaipeda.lt/2021/08/03/sv-jono-baznycios-atstatymas-dirba-ir-archeologai-ir-projektuotojai/ |access-date=30 January 2022 |work=Atvira Klaipėda |date=3 August 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|||align=left | Mustamäe Manhattan || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 76.7 metri  || 24 || 2027&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mustamäe tower |url=https://scandium.ee/en/project/mustamae-tower/ |publisher=Scandium |access-date=1 December 2023}}&lt;/ref&gt; ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Detailplaneering nr: DP042530|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP042530 |access-date=29 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|}

== On hold ==
This table lists buildings that are on hold in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Reason
! Refs
|-
|align=left | [[Mega (Klaipėda)|MEGA]] || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 71 metri  || 15 ||  ||&lt;ref name=&quot;Banginio&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Žebrauskienė |first1=Aistė |title=Paaiškėjo, kaip po rekonstrukcijos atrodys Klaipėdos &quot;Mega&quot; |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/paaiskejo-kaip-po-rekonstrukcijos-atrodys-klaipedos-mega.d?id=87620687 |access-date=18 August 2021 |work=[[Delfi (web portal)|DELFI]] |date=2 July 2021 |language=Lithuanian}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Proposed ==
This table lists buildings that are proposed in the Baltic states and are planned to rise at least 64 metri ft|abbr=on}}.

{| style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Building
! City
! Country
! Height
! Floors
! Status
! Est. completion&lt;!--Only if the project is Apstiprināts--&gt;
|-
|align=left | Tartu Maantee 17 ||[[Tallina]] || [[Igaunija]] || 125 metri || 31 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP038590|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | url=https://architexturez.net/pst/az-cf-232100-1680241958 | title=Shahjahan and his relevance to the future of Shahjahanabad | journal=New Architecture and Urbanism: Development of Indian Traditions | date=2023 | volume=124 | issue=1 | last1=Thakur | first1=Nalini | last2=Jeyanthi | first2=N. }}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Liivalaia 49-53 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 122.4 metri || 31 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Maakri 29 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 120 metri || 36 || Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinn kehtestas EELK kõrghoone planeeringu Maakri kvartalis |url=https://www.err.ee/1609588616/tallinn-kehtestas-eelk-korghoone-planeeringu-maakri-kvartalis |access-date=10 October 2025 |work=ERR |date=28 January 2025 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Lvivo 38 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||115 metri ||30 ||Apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lvivo 38 International Invited Architectural Competition Entries |url=https://www.lvivo38.lt/?page_id=699 |publisher=Releven |access-date=18 October 2022 |date=17 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | K26 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||111.4 metri ||29 ||Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krokuvos 24-26 kviestiniam architektūriniam konkursui pateikti darbai |url=https://www.k26.lt/?page_id=642 |publisher=Inreal |access-date=11 February 2022 |language=lt |date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Burė 4 ||[[Viļņa]] ||[[Lietuva]] ||105 metri ||? ||Nav apstiprināts
|-
|align=left | Tartu Maantee 1 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 101.2 metri || 30 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Tallinna kaubamaja kõrvale kerkib sajameetrine kõrghoone |url=https://www.err.ee/1608309914/tallinna-kaubamaja-korvale-kerkib-sajameetrine-korghoone |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=17 August 2021 |language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Endisel EKA krundil toimuvad enne ehitustöid arheoloogilised kaevamised |url=https://www.err.ee/1608609871/endisel-eka-krundil-toimuvad-enne-ehitustoid-arheoloogilised-kaevamised |access-date=6 October 2022 |work=ERR |date=26 May 2022 |language=et}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Balasta dambis 1 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 91 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Rocca Towers IV || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 90 metri || 27 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Lucavsalas iela 5 || [[Rīga]] || [[Latvija]] || 85 metri || 23 || Nav apstiprināts
|-
|align=left|Lvivo 59 A Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]||85 metri ||22|| Apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Nuspręsta: paaiškėjo, kokie kone 100 metrų pastatai kils netoli sostinės centro |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2021/12/07/news/nuspresta-paaiskejo-kokie-kone-100-metru-pastatai-kils-netoli-sostines-centro-21651166 |access-date=29 January 2022 |work=Lietuvos rytas |date=7 December 2021 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinės paskirties pastatų (7.2) ir daugiabučio gyvenamojo namo (6.3) Lvivo g. 59, Vilniuje statybos projekto projektinių pasiūlymų pristatymas |url=https://vilnius.lt/lt/numatomo-statiniu-projektavimo-viesumas/administracines-paskirties-pastatu-7-2-ir-daugiabucio-gyvenamojo-namo-6-3-lvivo-g-59-vilniuje-statybos-projekto-projektiniu-pasiulymu-pristatymas/ |publisher=Vilnius City Municipality |access-date=3 January 2023 |language=lt |date=29 December 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left | Minijos g. 119 || [[Klaipēda]] || [[Lietuva]] || 80 metri || 20 || Nav apstiprināts
|-
|align=left | Paldiski mnt 108 || [[Tallina]] || [[Igaunija]] || 77 metri || 22 || Nav apstiprināts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tpr.tallinn.ee/DetailPlanning/Details/DP046250|title=Tpr|website=tpr.tallinn.ee}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 °C Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 75 metri ||18|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Lvovo 59 B Tower||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 70 metri ||17|| Nav apstiprināts&lt;ref name=&quot;Lvo59&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lvovo59New&quot;/&gt;
|-
|align=left|Poligrafijos 3||[[Viļņa]]||[[Lietuva]]|| 65 metri ||18|| Nav apstiprināts
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>llypqlz8670q0j6f3hznlse5lj2wonk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Alise Kunceviča</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636309</id>
    <revision>
      <id>4500171</id>
      <timestamp>2026-07-29T09:36:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4500171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="4mqgds0mqvlxehox1xcdu9nn3lwt843" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Alise Kunceviča}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 12.36 (EEST)</text>
      <sha1>4mqgds0mqvlxehox1xcdu9nn3lwt843</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:HuángdìHuángdì</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636310</id>
    <revision>
      <id>4500178</id>
      <timestamp>2026-07-29T10:50:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4500178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="gdxeqf2cbndxhu5odcpnzzz7ocrow2j" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=HuángdìHuángdì}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 13.50 (EEST)</text>
      <sha1>gdxeqf2cbndxhu5odcpnzzz7ocrow2j</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>